Home
×
ā→आ

§ pūrvabhāga

kādambarī |

(p.1, l.1)kādambarī |

kādambarī |

p.1, l.2

rajojuṣe janmani sattvavṛttaye
(p.1, l.3)sthitau prajānāṃ pralaye tamaḥspṛśe |
(p.1, l.4)ajāya sargasthitināśahetave
(p.1, l.5)trayīmayāya triguṇātmane namaḥ || 1 ||
rajojuṣe janmani sattvavṛttaye sthitau prajānāṃ pralaye tamaḥspṛśe | ajāya sargasthitināśahetave trayīmayāya triguṇātmane namaḥ || 1 ||

p.1, l.6

(p.1, l.6)jayanti bāṇāsuramaulilālitā
(p.1, l.7)daśāsyacūḍāmaṇicakracumbinaḥ |
(p.1, l.8)surāsurādhīśaśikhāntaśāyino
(p.1, l.9)bhavacchidastryambakapādapāṃśavaḥ || 2 ||
jayanti bāṇāsuramaulilālitā daśāsyacūḍāmaṇicakracumbinaḥ | surāsurādhīśaśikhāntaśāyino bhavacchidastryambakapādapāṃśavaḥ || 2 ||

p.1, l.10

(p.1, l.10)jayatyupendraḥ sa cakāra dūrato
(p.1, l.11)bibhitsayā yaḥ kṣaṇalabdhalakṣyayā |
(p.1, l.12)dṛśaiva kopāruṇayā riporuraḥ
(p.1, l.13)svayaṃ bhayādbhinnamivāsrapāṭalam || 3 ||
jayatyupendraḥ sa cakāra dūrato bibhitsayā yaḥ kṣaṇalabdhalakṣyayā | dṛśaiva kopāruṇayā riporuraḥ svayaṃ bhayādbhinnamivāsrapāṭalam || 3 ||

p.1, l.14

(p.1, l.14)namāmi bharvoścaraṇāmbujadvayaṃ
(p.1, l.15)saśekharairmaukharibhiḥ kṛtārcanam |
(p.1, l.16)samastasāmantakirīṭavedikā-
(p.1, l.17)viṭaṅkapīṭholluṭhitāruṇāṅguli || 4 ||
namāmi bharvoścaraṇāmbujadvayaṃ saśekharairmaukharibhiḥ kṛtārcanam | samastasāmantakirīṭavedikāviṭaṅkapīṭholluṭhitāruṇāṅguli || 4 ||

p.2, l.1

(p.2, l.1)akāraṇāviṣkṛtavairadāruṇā-
(p.2, l.2)dasajjanātkasya bhayaṃ na jāyate |
(p.2, l.3)viṣaṃ mahāheriva yasya durvacaḥ
(p.2, l.4)suduḥsahaṃ saṃnihitaṃ sadā mukhe || 5 ||
akāraṇāviṣkṛtavairadāruṇādasajjanātkasya bhayaṃ na jāyate | viṣaṃ mahāheriva yasya durvacaḥ suduḥsahaṃ saṃnihitaṃ sadā mukhe || 5 ||

p.2, l.5

(p.2, l.5)kaṭu kvaṇanto maladāyakāḥ khalā-
(p.2, l.6)studantyalaṃ bandhanaśṛṅkhalā iva |
(p.2, l.7)manastu sādhudhvanibhiḥ pade pade
(p.2, l.8)haranti santo maṇinūpurā iva || 6 ||
kaṭu kvaṇanto maladāyakāḥ khalāstudantyalaṃ bandhanaśṛṅkhalā iva | manastu sādhudhvanibhiḥ pade pade haranti santo maṇinūpurā iva || 6 ||

p.2, l.9

(p.2, l.9)subhāṣitaṃ hāri viśatyadho galā-
(p.2, l.10)na durjanasyārkariporivāmṛtam |
(p.2, l.11)tadeva dhatte hṛdayena sajjano
(p.2, l.12)harirmahāratnamivātinirmalam || 7 ||
subhāṣitaṃ hāri viśatyadho galāna durjanasyārkariporivāmṛtam | tadeva dhatte hṛdayena sajjano harirmahāratnamivātinirmalam || 7 ||

p.2, l.13

(p.2, l.13)sphuratkalālāpavilāsakomalā
(p.2, l.14)karoti rāgaṃ hṛdi kautukādhikam |
(p.2, l.15)rasena śayyāṃ svayamabhyupāgatā
(p.2, l.16)kathā janasyābhinavā vadhūriva || 8 ||
sphuratkalālāpavilāsakomalā karoti rāgaṃ hṛdi kautukādhikam | rasena śayyāṃ svayamabhyupāgatā kathā janasyābhinavā vadhūriva || 8 ||

p.2, l.17

(p.2, l.17)haranti kaṃ nojjvaladīpakopamai-
(p.2, l.18)rnavaiḥ padārthairupapāditāḥ kathāḥ |
(p.2, l.19)nirantaraśleṣaghanāḥ sujātayo
(p.2, l.20)mahāsrajaścampakakuḍmalairiva || 9 ||
haranti kaṃ nojjvaladīpakopamairnavaiḥ padārthairupapāditāḥ kathāḥ | nirantaraśleṣaghanāḥ sujātayo mahāsrajaścampakakuḍmalairiva || 9 ||

p.3, l.1

(p.3, l.1)babhūva vātsyāyanavaṃśasaṃbhavo
(p.3, l.2)dvijo jagadgītaguṇograṇīḥ satām |
(p.3, l.3)anekaguptārcitapādapaṅkajaḥ
(p.3, l.4)kuberanāmāṃśa iva svayaṃbhuvaḥ || 10 ||
babhūva vātsyāyanavaṃśasaṃbhavo dvijo jagadgītaguṇograṇīḥ satām | anekaguptārcitapādapaṅkajaḥ kuberanāmāṃśa iva svayaṃbhuvaḥ || 10 ||

p.3, l.5

(p.3, l.5)uvāsa yasya śrutiśāntakalmaṣe
(p.3, l.6)sadā puroḍāśapavitritādhare |
(p.3, l.7)sarasvatī somakaṣāyitodare
(p.3, l.8)samastaśāstrasmṛtibandhure mukhe || 11 ||
uvāsa yasya śrutiśāntakalmaṣe sadā puroḍāśapavitritādhare | sarasvatī somakaṣāyitodare samastaśāstrasmṛtibandhure mukhe || 11 ||

p.3, l.9

(p.3, l.9)jagurgṛhebhyastasamastavāṅmayaiḥ
(p.3, l.10)sasārikaiḥ pañjaravartibhiḥ śukaiḥ |
(p.3, l.11)nigṛhyamāṇā baṭavaḥ pade pade
(p.3, l.12)yajūṃṣi sāmāni ca yasya śaṅkitāḥ || 12 ||
jagurgṛhebhyastasamastavāṅmayaiḥ sasārikaiḥ pañjaravartibhiḥ śukaiḥ | nigṛhyamāṇā baṭavaḥ pade pade yajūṃṣi sāmāni ca yasya śaṅkitāḥ || 12 ||

p.3, l.13

(p.3, l.13)hiraṇyagarbho bhuvanāṇḍakādiva
(p.3, l.14)kṣapākaraḥ kṣīramahārṇavādiva |
(p.3, l.15)abhūtsuparṇo vinatodarādiva
(p.3, l.16)dvijanmanāmarthapatiḥ patistataḥ || 13 ||
hiraṇyagarbho bhuvanāṇḍakādiva kṣapākaraḥ kṣīramahārṇavādiva | abhūtsuparṇo vinatodarādiva dvijanmanāmarthapatiḥ patistataḥ || 13 ||

p.3, l.17

(p.3, l.17)vivṛṇvato yasya visāri vāṅmayaṃ
(p.3, l.18)dine dine śiṣyagaṇā navā navāḥ |
(p.3, l.19)uṣassu lagnāḥ śravaṇedhikāṃ śriyaṃ
(p.3, l.20)pracakrire candanapallavā iva || 14 ||
vivṛṇvato yasya visāri vāṅmayaṃ dine dine śiṣyagaṇā navā navāḥ | uṣassu lagnāḥ śravaṇedhikāṃ śriyaṃ pracakrire candanapallavā iva || 14 ||

p.4, l.1

(p.4, l.1)vidhānasaṃpāditadānaśobhitaiḥ
(p.4, l.2)sphuranmahāvīrasanāthamūrtibhiḥ |
(p.4, l.3)makhairasaṃkhyairajayatsurālayaṃ
(p.4, l.4)sukhena yo yūpakarairgajairiva || 15 ||
vidhānasaṃpāditadānaśobhitaiḥ sphuranmahāvīrasanāthamūrtibhiḥ | makhairasaṃkhyairajayatsurālayaṃ sukhena yo yūpakarairgajairiva || 15 ||

p.4, l.5

(p.4, l.5)sa citrabhānuṃ tanayaṃ mahātmanāṃ
(p.4, l.6)sutottamānāṃ śrutiśāstraśālinām |
(p.4, l.7)avāpa madhye sphaṭikopalopamaṃ
(p.4, l.8)krameṇa kailāsamiva kṣamābhṛtām || 16 ||
sa citrabhānuṃ tanayaṃ mahātmanāṃ sutottamānāṃ śrutiśāstraśālinām | avāpa madhye sphaṭikopalopamaṃ krameṇa kailāsamiva kṣamābhṛtām || 16 ||

p.4, l.9

(p.4, l.9)mahātmano yasya sudūranirgatāḥ
(p.4, l.10)kalaṅkamuktendukalāmalatviṣaḥ |
(p.4, l.11)dviṣanmanaḥ prāviviśuḥ kṛtāntarā
(p.4, l.12)guṇā nṛsiṃhasya nakhāṅkurā iva || 17 ||
mahātmano yasya sudūranirgatāḥ kalaṅkamuktendukalāmalatviṣaḥ | dviṣanmanaḥ prāviviśuḥ kṛtāntarā guṇā nṛsiṃhasya nakhāṅkurā iva || 17 ||

p.4, l.13

(p.4, l.13)diśāmalīkālakabhaṅgatāṃ gata-
(p.4, l.14)strayīvadhūkarṇatamālapallavaḥ |
(p.4, l.15)cakāra yasyādhvaradhūmasaṃcayo
(p.4, l.16)malīmasaḥ śuklataraṃ nijaṃ yaśaḥ || 18 ||
diśāmalīkālakabhaṅgatāṃ gatastrayīvadhūkarṇatamālapallavaḥ | cakāra yasyādhvaradhūmasaṃcayo malīmasaḥ śuklataraṃ nijaṃ yaśaḥ || 18 ||

p.4, l.17

(p.4, l.17)sarasvatīpāṇisarojasaṃpuṭa-
(p.4, l.18)pramṛṣṭahomaśramasīkarāmbhasaḥ |
(p.4, l.19)yaśoṃśuśuklīkṛtasaptaviṣṭapā-
(p.4, l.20)ttataḥ suto bāṇa iti vyajāyata || 19 ||
sarasvatīpāṇisarojasaṃpuṭapramṛṣṭahomaśramasīkarāmbhasaḥ | yaśoṃśuśuklīkṛtasaptaviṣṭapāttataḥ suto bāṇa iti vyajāyata || 19 ||

p.5, l.1

(p.5, l.1)dvijena tenākṣatakaṇṭhakauṇḍyayā
(p.5, l.2)mahāmanomohamalīmasāndhayā |
(p.5, l.3)alabdhavaidagdhyavilāsamugdhayā
(p.5, l.4)dhiyā nibaddheyamatidvayī kathā || 20 ||
dvijena tenākṣatakaṇṭhakauṇḍyayā mahāmanomohamalīmasāndhayā | alabdhavaidagdhyavilāsamugdhayā dhiyā nibaddheyamatidvayī kathā || 20 ||

p.5, l.5

(p.5, l.5)āsīdaśeṣanarapatiśiraḥsamabhyarcitaśāsanaḥ pākaśāsana ivāpara-
(p.5, l.6)ścaturudadhimālāmekhalāyā bhuvo bhartā pratāpānurāgāvanatasamastasāmanta-
(p.5, l.7)cakraścakravartilakṣaṇopetaścakradhara iva karakamalopalakṣyamāṇaśaṅkhacakra-
(p.5, l.8)lāñchano hara iva jitamanmatho guha ivāpratihataśaktiḥ kama-
(p.5, l.9)layoniriva vimānīkṛtarājahaṃsamaṇḍalo jaladhiriva lakṣmīprasūti-
(p.5, l.10)rgaṅgāpravāha iva bhagīrathapathapravṛtto raviriva pratidivasopajāyamā-
(p.5, l.11)nodayo meruriva sakalabhuvanopajīvyamānapādacchāyo diggaja i-
(p.5, l.12)vānavaratapravṛttadānārdrīkṛtakaraḥ kartā mahāścaryāṇāmāhartā kratūnā-
(p.5, l.13)mādarśaḥ sarvaśāstrāṇāmutpattiḥ kalānāṃ kulabhavanaṃ guṇānāmāgamaḥ
(p.5, l.14)kāvyāmṛtarasānāmudayaśailo mitramaṇḍalasyotpātaketurahitajanasya pra-
(p.5, l.15)vartayitā goṣṭhībandhānāmāśrayo rasikānāṃ pratyādeśo dhanuṣmatāṃ
(p.5, l.16)dhaureyaḥ sāhasikānāmagraṇīrvidagdhānāṃ vainateya iva vinatānandaja-
(p.5, l.17)nano vainya iva cāpakoṭisamutsāritasakalārātikulācalo rājā
(p.5, l.18)śūdrako nāma |

āsīdaśeṣanarapatiśiraḥsamabhyarcitaśāsanaḥ pākaśāsana ivāparaścaturudadhimālāmekhalāyā bhuvo bhartā pratāpānurāgāvanatasamastasāmantacakraścakravartilakṣaṇopetaścakradhara iva karakamalopalakṣyamāṇaśaṅkhacakralāñchano hara iva jitamanmatho guha ivāpratihataśaktiḥ kamalayoniriva vimānīkṛtarājahaṃsamaṇḍalo jaladhiriva lakṣmīprasūtirgaṅgāpravāha iva bhagīrathapathapravṛtto raviriva pratidivasopajāyamānodayo meruriva sakalabhuvanopajīvyamānapādacchāyo diggaja ivānavaratapravṛttadānārdrīkṛtakaraḥ kartā mahāścaryāṇāmāhartā kratūnāmādarśaḥ sarvaśāstrāṇāmutpattiḥ kalānāṃ kulabhavanaṃ guṇānāmāgamaḥ kāvyāmṛtarasānāmudayaśailo mitramaṇḍalasyotpātaketurahitajanasya pravartayitā goṣṭhībandhānāmāśrayo rasikānāṃ pratyādeśo dhanuṣmatāṃ dhaureyaḥ sāhasikānāmagraṇīrvidagdhānāṃ vainateya iva vinatānandajanano vainya iva cāpakoṭisamutsāritasakalārātikulācalo rājā śūdrako nāma |

p.5, l.19


(p.5, l.19)nāmnaiva yo nirbhinnārātihṛdayo viracitanārasiṃharūpāḍambarame-
(p.5, l.20)kavikramākrāntasakalabhuvanatalo vikramatrayāyāsitaṃ ca jahāseva vā-
(p.5, l.21)sudevam | aticirakālalagnamatikrāntakunṛpatisahasrasaṃparkakalaṅkamiva
(p.5, l.22)kṣālayantī yasya vimale kṛpāṇadhārājale ciramuvāsa rājala-
(p.6, l.1)kṣmīḥ | yaśca manasi dharmeṇa kope yamena prasāde dhanadena pratāpe
(p.6, l.2)vahninā bhuje bhuvā dṛśi śriyā vāci sarasvatyā mukhe śaśinā bale
(p.6, l.3)marutā prajñāyāṃ suraguruṇā rūpe manasijena tejasi savitrā ca vasatā
(p.6, l.4)sarvadevamayasya prakaṭitaviśvarūpākṛteranukaroti bhagavato nārāyaṇasya |
(p.6, l.5)yasya ca madakalakarikumbhapīṭhapāṭanamācarato lagnasthūlamuktāphalena
(p.6, l.6)dṛḍhamuṣṭinipīḍanānniṣṭhyūtadhārājalabindudantureṇeva kṛpāṇenākṛṣya-
(p.6, l.7)māṇā subhaṭoraḥkapāṭavighaṭitakavacasahasrāndhakāramadhyavartinī karika-
(p.6, l.8)raṭataṭagalitamadajalāsāradurdināsvabhisārikeva samaraniśāsu samīpa-
(p.6, l.9)masakṛdājagāma rājalakṣmīḥ | yasya ca hṛdayasthitānapi patīndidhakṣuriva
(p.6, l.10)pratāpānalo viyoginīnāmapi ripusundarīṇāmantarjanitadāho divāniśaṃ
(p.6, l.11)jajvāla | yasmiṃśca rājani jitajagati paripālayati mahīṃ citrakarmasu
(p.6, l.12)varṇasaṃkarā rateṣu keśagrahāḥ kāvyeṣu dṛḍhabandhāḥ śāstreṣu cintā svapneṣu
(p.6, l.13)vipralambhāśchattreṣu kanakadaṇḍā dhvajeṣu prakampā gīteṣu rāgavilasitāni
(p.6, l.14)kariṣu madavikārāścāpeṣu guṇacchedā gavākṣeṣu jālamārgāḥ śaśikṛpāṇa-
(p.6, l.15)kavaceṣu kalaṅkā ratikalaheṣu dūtasaṃpreṣaṇāni śāryakṣeṣu śūnyagṛhā na
(p.6, l.16)prajānāmāsan | yasya ca paralokādbhayamantaḥpurikālakeṣu bhaṅgo nūpureṣu
(p.6, l.17)mukharatā vivāheṣu karagrahaṇamanavaratamakhāgnidhūmenāśrupātasturaṃgeṣu ka-
(p.6, l.18)śābhighāto makaradhvaje cāpadhvanirabhūt |

nāmnaiva yo nirbhinnārātihṛdayo viracitanārasiṃharūpāḍambaramekavikramākrāntasakalabhuvanatalo vikramatrayāyāsitaṃ ca jahāseva vāsudevam | aticirakālalagnamatikrāntakunṛpatisahasrasaṃparkakalaṅkamiva kṣālayantī yasya vimale kṛpāṇadhārājale ciramuvāsa rājalakṣmīḥ | yaśca manasi dharmeṇa kope yamena prasāde dhanadena pratāpe vahninā bhuje bhuvā dṛśi śriyā vāci sarasvatyā mukhe śaśinā bale marutā prajñāyāṃ suraguruṇā rūpe manasijena tejasi savitrā ca vasatā sarvadevamayasya prakaṭitaviśvarūpākṛteranukaroti bhagavato nārāyaṇasya | yasya ca madakalakarikumbhapīṭhapāṭanamācarato lagnasthūlamuktāphalena dṛḍhamuṣṭinipīḍanānniṣṭhyūtadhārājalabindudantureṇeva kṛpāṇenākṛṣyamāṇā subhaṭoraḥkapāṭavighaṭitakavacasahasrāndhakāramadhyavartinī karikaraṭataṭagalitamadajalāsāradurdināsvabhisārikeva samaraniśāsu samīpamasakṛdājagāma rājalakṣmīḥ | yasya ca hṛdayasthitānapi patīndidhakṣuriva pratāpānalo viyoginīnāmapi ripusundarīṇāmantarjanitadāho divāniśaṃ jajvāla | yasmiṃśca rājani jitajagati paripālayati mahīṃ citrakarmasu varṇasaṃkarā rateṣu keśagrahāḥ kāvyeṣu dṛḍhabandhāḥ śāstreṣu cintā svapneṣu vipralambhāśchattreṣu kanakadaṇḍā dhvajeṣu prakampā gīteṣu rāgavilasitāni kariṣu madavikārāścāpeṣu guṇacchedā gavākṣeṣu jālamārgāḥ śaśikṛpāṇakavaceṣu kalaṅkā ratikalaheṣu dūtasaṃpreṣaṇāni śāryakṣeṣu śūnyagṛhā na prajānāmāsan | yasya ca paralokādbhayamantaḥpurikālakeṣu bhaṅgo nūpureṣu mukharatā vivāheṣu karagrahaṇamanavaratamakhāgnidhūmenāśrupātasturaṃgeṣu kaśābhighāto makaradhvaje cāpadhvanirabhūt |

p.6, l.19


(p.6, l.19)tasya ca rājñaḥ kalikālabhayapuñjībhūtakṛtayugānukāriṇī tribhuva-
(p.6, l.20)naprasavabhūmiriva vistīrṇā majjanmālavavilāsinīkucataṭāsphālanaja-
(p.6, l.21)rjaritormimālayā jalāvagāhanāyātajayakuñjarakumbhasindūrasaṃdhyāyamā-
(p.6, l.22)nasalilayonmadakalahaṃsakulakolāhalamukharitakūlayā vetravatyā saritā
(p.6, l.23)parigatā vidiśābhidhānā nagarī rājadhānyāsīt |

tasya ca rājñaḥ kalikālabhayapuñjībhūtakṛtayugānukāriṇī tribhuvanaprasavabhūmiriva vistīrṇā majjanmālavavilāsinīkucataṭāsphālanajarjaritormimālayā jalāvagāhanāyātajayakuñjarakumbhasindūrasaṃdhyāyamānasalilayonmadakalahaṃsakulakolāhalamukharitakūlayā vetravatyā saritā parigatā vidiśābhidhānā nagarī rājadhānyāsīt |

p.7, l.1


(p.7, l.1)sa tasyāmavajitāśeṣabhuvanamaṇḍalatayā vigatarājyacintābhāra-
(p.7, l.2)nirvṛto dvīpāntarāgatānekabhūmipālamaulimālālālitacaraṇayugalo
(p.7, l.3)valayamiva līlayā bhujena bhuvanabhāramudvahannamaragurumapi prajñayopaha-
(p.7, l.4)sadbhiranekakulakramāgatairasakṛdālocitanītiśāstranirmalamanobhiralubdhaiḥ
(p.7, l.5)snigdhaiḥ prabuddhaiścāmātyaiḥ parivṛtaḥ samānavayovidyālaṃkārairanekamū-
(p.7, l.6)rdhābhiṣiktapārthivakulodgatairakhilakalākalāpālocanakaṭhoramatibhiratipra-
(p.7, l.7)galbhaiḥ kālavidbhiḥ prabhāvānuraktahṛdayairagrāmyaparihāsakuśalairiṅgitā-
(p.7, l.8)kāravedibhiḥ kāvyanāṭakākhyānakākhyāyikālekhyavyākhyānādikriyā-
(p.7, l.9)nipuṇairatikaṭhinapīvaraskandhorubāhubhirasakṛdavadalitasamadaripugajagha-
(p.7, l.10)ṭāpīṭhabandhaiḥ kesarikiśorakairiva vikramaikarasairapi vinayavyavahāri-
(p.7, l.11)bhirātmanaḥ pratibimbairiva rājaputraiḥ saha ramamāṇaḥ prathame vayasi
(p.7, l.12)sukhamaticiramuvāsa | tasya cātivijigīṣutayā mahāsattvatayā ca
(p.7, l.13)tṛṇamiva laghuvṛtti straiṇamākalayataḥ prathame vayasi vartamānasyāpi rūpa-
(p.7, l.14)vatopi saṃtānārthibhiramātyairapekṣitasyāpi suratasukhasyopari dveṣa ivā-
(p.7, l.15)sīt | satyapi rūpavilāsopahasitarativibhrame lāvaṇyavati vinayavatya-
(p.7, l.16)nvayavati hṛdayahāriṇi cāvarodhajane sa kadācidanavaratadolāyamāna-
(p.7, l.17)ratnavalayo ghargharikāsphālanaprakampajhaṇajhaṇāyamānamaṇikarṇapūraḥ svaya-
(p.7, l.18)mārabdhamṛdaṅgavādyaḥ saṃgītakaprasaṅgena kadācidaviralavimuktaśarā-
(p.7, l.19)sāraśūnyīkṛtakānano mṛgayāvyāpāreṇa kadācidābaddhavidagdhamaṇḍalaḥ
(p.7, l.20)kāvyaprabandharacanena kadācicchāstrālāpena kadācidākhyānakākhyāyi-
(p.7, l.21)ketihāsapurāṇākarṇanena kadācidālekhyavinodena kadācidvīṇayā kadā-
(p.7, l.22)ciddarśanāgatamunijanacaraṇaśuśrūṣayā kadācidakṣaracyutakamātrācyutaka-
(p.7, l.23)bindumatīgūḍhacaturthapādaprahelikāpradānādibhirvanitāsaṃbhogasukhaparāṅmukhaḥ
(p.8, l.1)suhṛtparivṛto divasamanayat | yathaiva ca divasamevamārabdhavividhakrī-
(p.8, l.2)ḍāparihāsacaturaiḥ suhṛdbhirupeto niśāmanaiṣīt |

sa tasyāmavajitāśeṣabhuvanamaṇḍalatayā vigatarājyacintābhāranirvṛto dvīpāntarāgatānekabhūmipālamaulimālālālitacaraṇayugalo valayamiva līlayā bhujena bhuvanabhāramudvahannamaragurumapi prajñayopahasadbhiranekakulakramāgatairasakṛdālocitanītiśāstranirmalamanobhiralubdhaiḥ snigdhaiḥ prabuddhaiścāmātyaiḥ parivṛtaḥ samānavayovidyālaṃkārairanekamūrdhābhiṣiktapārthivakulodgatairakhilakalākalāpālocanakaṭhoramatibhiratipragalbhaiḥ kālavidbhiḥ prabhāvānuraktahṛdayairagrāmyaparihāsakuśalairiṅgitākāravedibhiḥ kāvyanāṭakākhyānakākhyāyikālekhyavyākhyānādikriyānipuṇairatikaṭhinapīvaraskandhorubāhubhirasakṛdavadalitasamadaripugajaghaṭāpīṭhabandhaiḥ kesarikiśorakairiva vikramaikarasairapi vinayavyavahāribhirātmanaḥ pratibimbairiva rājaputraiḥ saha ramamāṇaḥ prathame vayasi sukhamaticiramuvāsa | tasya cātivijigīṣutayā mahāsattvatayā ca tṛṇamiva laghuvṛtti straiṇamākalayataḥ prathame vayasi vartamānasyāpi rūpavatopi saṃtānārthibhiramātyairapekṣitasyāpi suratasukhasyopari dveṣa ivāsīt | satyapi rūpavilāsopahasitarativibhrame lāvaṇyavati vinayavatyanvayavati hṛdayahāriṇi cāvarodhajane sa kadācidanavaratadolāyamānaratnavalayo ghargharikāsphālanaprakampajhaṇajhaṇāyamānamaṇikarṇapūraḥ svayamārabdhamṛdaṅgavādyaḥ saṃgītakaprasaṅgena kadācidaviralavimuktaśarāsāraśūnyīkṛtakānano mṛgayāvyāpāreṇa kadācidābaddhavidagdhamaṇḍalaḥ kāvyaprabandharacanena kadācicchāstrālāpena kadācidākhyānakākhyāyiketihāsapurāṇākarṇanena kadācidālekhyavinodena kadācidvīṇayā kadāciddarśanāgatamunijanacaraṇaśuśrūṣayā kadācidakṣaracyutakamātrācyutakabindumatīgūḍhacaturthapādaprahelikāpradānādibhirvanitāsaṃbhogasukhaparāṅmukhaḥ suhṛtparivṛto divasamanayat | yathaiva ca divasamevamārabdhavividhakrīḍāparihāsacaturaiḥ suhṛdbhirupeto niśāmanaiṣīt |

p.8, l.3


(p.8, l.3)ekadā tu nātidūrodite navanalinadalasaṃpuṭabhidi kiṃcidunmukta-
(p.8, l.4)pāṭalimni bhagavati sahasramarīcimālini rājānamāsthānamaṇḍapaga-
(p.8, l.5)tamaṅganājanaviruddhena vāmapārśvāvalambinā kaukṣeyakeṇa saṃnihitavi-
(p.8, l.6)ṣadhareva candanalatā bhīṣaṇaramaṇīyākṛtiraviralacandanānulepanadhavali-
(p.8, l.7)tastanataṭonmajjadairāvatakumbhamaṇḍaleva mandākinī cūḍāmaṇiprati-
(p.8, l.8)bimbacchalena rājājñeva mūrtimatī rājabhiḥ śirobhiruhyamānā śara-
(p.8, l.9)diva kalahaṃsadhavalāmbarā jāmadagnyaparaśudhāreva vaśīkṛtasakala-
(p.8, l.10)rājamaṇḍalā vindhyavanabhūmiriva vetralatāvatī rājyādhidevateva
(p.8, l.11)vigrahiṇī pratīhārī samupasṛtya kṣititalanihitajānukarakamalā
(p.8, l.12)savinayamabravīt | deva dvārasthitā suralokamārohatastriśaṅkoriva
(p.8, l.13)kupitaśatamakhahuṃkāranipātitā rājalakṣmīrdakṣiṇāpathādāgatā cāṇḍā-
(p.8, l.14)lakanyakā pañjarasthaṃ śukamādāya devaṃ vijñāpayati | sakalabhuvanatala-
(p.8, l.15)sarvaratnānāmudadhirivaikabhājanaṃ devo vihaṃgamaścāyamāścaryabhūto nikhi-
(p.8, l.16)labhuvanatalaratnamiti kṛtvā devapādamūlamādāyāgatāhamicchāmi devada-
(p.8, l.17)rśanasukhamanubhavitumiti | etadākarṇya devaḥ pramāṇam | ityuktvā
(p.8, l.18)virarāma | upajātakutūhalastu rājā samīpavartināṃ rājñāmālokya
(p.8, l.19)mukhāni ko doṣaḥ praveśyatāmityādideśa |

ekadā tu nātidūrodite navanalinadalasaṃpuṭabhidi kiṃcidunmuktapāṭalimni bhagavati sahasramarīcimālini rājānamāsthānamaṇḍapagatamaṅganājanaviruddhena vāmapārśvāvalambinā kaukṣeyakeṇa saṃnihitaviṣadhareva candanalatā bhīṣaṇaramaṇīyākṛtiraviralacandanānulepanadhavalitastanataṭonmajjadairāvatakumbhamaṇḍaleva mandākinī cūḍāmaṇipratibimbacchalena rājājñeva mūrtimatī rājabhiḥ śirobhiruhyamānā śaradiva kalahaṃsadhavalāmbarā jāmadagnyaparaśudhāreva vaśīkṛtasakalarājamaṇḍalā vindhyavanabhūmiriva vetralatāvatī rājyādhidevateva vigrahiṇī pratīhārī samupasṛtya kṣititalanihitajānukarakamalā savinayamabravīt | deva dvārasthitā suralokamārohatastriśaṅkoriva kupitaśatamakhahuṃkāranipātitā rājalakṣmīrdakṣiṇāpathādāgatā cāṇḍālakanyakā pañjarasthaṃ śukamādāya devaṃ vijñāpayati | sakalabhuvanatalasarvaratnānāmudadhirivaikabhājanaṃ devo vihaṃgamaścāyamāścaryabhūto nikhilabhuvanatalaratnamiti kṛtvā devapādamūlamādāyāgatāhamicchāmi devadarśanasukhamanubhavitumiti | etadākarṇya devaḥ pramāṇam | ityuktvā virarāma | upajātakutūhalastu rājā samīpavartināṃ rājñāmālokya mukhāni ko doṣaḥ praveśyatāmityādideśa |

p.8, l.20


(p.8, l.20)atha pratīhārī narapativacanānantaramutthāya tāṃ mātaṅgakumārīṃ prā-
(p.8, l.21)veśayat | praviśya ca sā narapatisahasramadhyavartinamaśanibhayapuñjita-
(p.8, l.22)kulaśailamadhyagatamiva kanakaśikhariṇamanekaratnābharaṇakiraṇajālakā-
(p.8, l.23)ntaritāvayavamindrāyudhasahasrasaṃchāditāṣṭadigbhāgamiva jaladharasamayadi-
(p.9, l.1)vasamavalambitasthūlamuktākalāpasya kanakaśṛṅkhalāniyamitamaṇidaṇḍi-
(p.9, l.2)kācatuṣṭayasya gaganasindhuphenapaṭalapāṇḍurasya nātimahato dukūlavitā-
(p.9, l.3)nasyādhastādindukāntamaṇiparyaṅkikāniṣaṇṇamuddhūyamānakanakadaṇḍacāma-
(p.9, l.4)rakalāpamunmayūkhamukhakāntivijayaparābhavapraṇate śaśinīva sphaṭika-
(p.9, l.5)pādapīṭhe vinyastavāmapādamindranīlamaṇikuṭṭimaprabhāsaṃparkaśyāmāyamānaiḥ
(p.9, l.6)praṇataripuniśvāsamalinīkṛtairiva caraṇanakhamayūkhajālairupaśobhamānamā-
(p.9, l.7)sanollasitapadmarāgakiraṇapāṭalīkṛtenāciramṛditamadhukaiṭabharudhirāruṇena
(p.9, l.8)harimivoruyugalena virājamānamamṛtaphenadhavale gorocanālikhitahaṃsa-
(p.9, l.9)mithunasanāthaparyante cārucāmarapavanapranartitadaśe dukūle vasānama-
(p.9, l.10)tisurabhicandanānulepanadhavalitoraḥsthalamuparivinyastakuṅkumasthāsakama-
(p.9, l.11)ntarāntarānipatitabālātapacchedamiva kailāsaśikhariṇamaparaśaśiśa-
(p.9, l.12)ṅkayā nakṣatramālayeva hāralatayā kṛtamukhapariveṣamaticapalarājalakṣmī-
(p.9, l.13)bandhanigaḍakaṭakaśaṅkāmupajanayatendranīlakeyūrayugalena malayajarasaga-
(p.9, l.14)ndhalubdhena bhujaṃgadvayeneva veṣṭitabāhuśikharamīṣadālambikarṇotpalamunna-
(p.9, l.15)taghoṇamutphullapuṇḍarīkalocanamamalakaladhautapaṭṭāyatamaṣṭamīcandraśakalā-
(p.9, l.16)kāramaśeṣabhuvanarājyābhiṣekasalilapūtamūrṇāsanārthaṃ lalāṭadeśamudvaha-
(p.9, l.17)ntamāmodimālatīkusumaśekharamuṣasi śikharaparyastatārakāpuñjamiva
(p.9, l.18)paścimācalamābharaṇaprabhāpiśaṅgitāṅgatayā lagnaharahutāśamiva makaradhva-
(p.9, l.19)jamāsannavartinībhiḥ sarvataḥ sevārthamāgatābhiriva digvadhūbhirvāravilā-
(p.9, l.20)sinībhiḥ parivṛtamamalamaṇikuṭṭimasaṃkrāntasakaladehapratibimbatayā pa-
(p.9, l.21)tipremṇā vasuṃdharayā hṛdayenevohyamānamaśeṣajanabhogyatāmupanītayāpyasā-
(p.9, l.22)dhāraṇayā rājalakṣmyā samāliṅgitadehamaparimitaparivārajanamapyadvitī-
(p.9, l.23)yamanantagajaturagasādhanamapi khaḍgamātrasahāyamekadeśasthitamapi vyāpta-
(p.10, l.1)bhuvanamaṇḍalamāsanagatamapi dhanuṣi niṣaṇṇamutsāditāśeṣadviṣadindhana-
(p.10, l.2)mapi jvalatpratāpānalamāyatalocanamapi sūkṣmadarśanaṃ mahādoṣamapi saka-
(p.10, l.3)laguṇādhiṣṭhānaṃ kupatimapi kalatravallabhamaviratapravṛttadānamapyamadamati-
(p.10, l.4)śuddhasvabhāvamapi kṛṣṇacaritamakaramapi hastasthitasakalabhuvanatalaṃ rā-
(p.10, l.5)jānamadrākṣīt |

atha pratīhārī narapativacanānantaramutthāya tāṃ mātaṅgakumārīṃ prāveśayat | praviśya ca sā narapatisahasramadhyavartinamaśanibhayapuñjitakulaśailamadhyagatamiva kanakaśikhariṇamanekaratnābharaṇakiraṇajālakāntaritāvayavamindrāyudhasahasrasaṃchāditāṣṭadigbhāgamiva jaladharasamayadivasamavalambitasthūlamuktākalāpasya kanakaśṛṅkhalāniyamitamaṇidaṇḍikācatuṣṭayasya gaganasindhuphenapaṭalapāṇḍurasya nātimahato dukūlavitānasyādhastādindukāntamaṇiparyaṅkikāniṣaṇṇamuddhūyamānakanakadaṇḍacāmarakalāpamunmayūkhamukhakāntivijayaparābhavapraṇate śaśinīva sphaṭikapādapīṭhe vinyastavāmapādamindranīlamaṇikuṭṭimaprabhāsaṃparkaśyāmāyamānaiḥ praṇataripuniśvāsamalinīkṛtairiva caraṇanakhamayūkhajālairupaśobhamānamāsanollasitapadmarāgakiraṇapāṭalīkṛtenāciramṛditamadhukaiṭabharudhirāruṇena harimivoruyugalena virājamānamamṛtaphenadhavale gorocanālikhitahaṃsamithunasanāthaparyante cārucāmarapavanapranartitadaśe dukūle vasānamatisurabhicandanānulepanadhavalitoraḥsthalamuparivinyastakuṅkumasthāsakamantarāntarānipatitabālātapacchedamiva kailāsaśikhariṇamaparaśaśiśaṅkayā nakṣatramālayeva hāralatayā kṛtamukhapariveṣamaticapalarājalakṣmībandhanigaḍakaṭakaśaṅkāmupajanayatendranīlakeyūrayugalena malayajarasagandhalubdhena bhujaṃgadvayeneva veṣṭitabāhuśikharamīṣadālambikarṇotpalamunnataghoṇamutphullapuṇḍarīkalocanamamalakaladhautapaṭṭāyatamaṣṭamīcandraśakalākāramaśeṣabhuvanarājyābhiṣekasalilapūtamūrṇāsanārthaṃ lalāṭadeśamudvahantamāmodimālatīkusumaśekharamuṣasi śikharaparyastatārakāpuñjamiva paścimācalamābharaṇaprabhāpiśaṅgitāṅgatayā lagnaharahutāśamiva makaradhvajamāsannavartinībhiḥ sarvataḥ sevārthamāgatābhiriva digvadhūbhirvāravilāsinībhiḥ parivṛtamamalamaṇikuṭṭimasaṃkrāntasakaladehapratibimbatayā patipremṇā vasuṃdharayā hṛdayenevohyamānamaśeṣajanabhogyatāmupanītayāpyasādhāraṇayā rājalakṣmyā samāliṅgitadehamaparimitaparivārajanamapyadvitīyamanantagajaturagasādhanamapi khaḍgamātrasahāyamekadeśasthitamapi vyāptabhuvanamaṇḍalamāsanagatamapi dhanuṣi niṣaṇṇamutsāditāśeṣadviṣadindhanamapi jvalatpratāpānalamāyatalocanamapi sūkṣmadarśanaṃ mahādoṣamapi sakalaguṇādhiṣṭhānaṃ kupatimapi kalatravallabhamaviratapravṛttadānamapyamadamatiśuddhasvabhāvamapi kṛṣṇacaritamakaramapi hastasthitasakalabhuvanatalaṃ rājānamadrākṣīt |

p.10, l.6


(p.10, l.6)ālokya ca sā dūrasthitaiva pracalitaratnavalayena raktakuvalayada-
(p.10, l.7)lakomalena pāṇinā jarjaritamukhabhāgāṃ veṇulatāmādāya narapatiprabodha-
(p.10, l.8)nārthamasakṛtsabhākuṭṭimamājaghāna | yena sakalameva tadrājakamekapade vana-
(p.10, l.9)kariyūthamiva tālaśabdena tena veṇulatādhvaninā yugapadāvalitavadanama-
(p.10, l.10)vanipālamukhādākṛṣya cakṣustadabhimukhamāsīt |

ālokya ca sā dūrasthitaiva pracalitaratnavalayena raktakuvalayadalakomalena pāṇinā jarjaritamukhabhāgāṃ veṇulatāmādāya narapatiprabodhanārthamasakṛtsabhākuṭṭimamājaghāna | yena sakalameva tadrājakamekapade vanakariyūthamiva tālaśabdena tena veṇulatādhvaninā yugapadāvalitavadanamavanipālamukhādākṛṣya cakṣustadabhimukhamāsīt |

p.10, l.11


(p.10, l.11)avanipatistu dūrādālokayetyabhidhāya pratīhāryā nirdiśyamānāṃ
(p.10, l.12)tāṃ vayaḥpariṇāmapāṇḍuraśirasā raktarājīvekṣaṇāpāṅgenānavaratakṛta-
(p.10, l.13)vyāyāmatayā yauvanāpagamepyaśithilaśarīrasaṃdhinā satyapi mātaṅgatve
(p.10, l.14)nātinṛśaṃsākṛtinānugṛhītārthaveṣeṇa dhavalavāsasā puruṣeṇādhiṣṭhitapuro-
(p.10, l.15)bhāgāmākulākulakākapakṣadhāriṇā kanakaśalākānirmitamapyantargataśu-
(p.10, l.16)kaprabhāśyāmāyamānaṃ marakatamayamiva pañjaramudvahatā cāṇḍāladā-
(p.10, l.17)rakeṇānugamyamānāmasuragṛhītāmṛtāpaharaṇakṛtakapaṭapaṭuvilāsinīveṣasya
(p.10, l.18)śyāmatayā bhagavato harerivānukurvatīṃ saṃcāriṇīmivendranīlamaṇiputri-
(p.10, l.19)kāmāgulphāvalambinā nīlakañcukenāvacchannaśarīrāmupari raktāṃśu-
(p.10, l.20)karacitāvaguṇṭhanāṃ nīlotpalasthalīmiva nipatitasaṃdhyātapāmekakarṇā-
(p.10, l.21)vasaktadantapattraprabhādhavalitakapolamaṇḍalāmudyadindukiraṇacchuritamukhī-
(p.10, l.22)miva vibhāvarīmākapilagorocanāracitatilakatṛtīyalocanāmīśā-
(p.10, l.23)naracitānuracitakirātaveṣāmiva bhavānīmuraḥsthalanivāsasaṃkrāntanā-
(p.11, l.1)rāyaṇadehaprabhāśyāmalitāmiva śriyaṃ kupitaharahutāśanadahyamānamada-
(p.11, l.2)nadhūmamalinīkṛtāmiva ratimunmadahalihalāpakarṣaṇabhayaprapalāyitāmiva
(p.11, l.3)yamunāmatibahalapiṇḍālaktakarasarāgapallavitapādapaṅkajāmaciramṛdita-
(p.11, l.4)mahiṣāsurarudhiraraktacaraṇāmiva kātyāyanīmālohitāṅguliprabhāpāṭa-
(p.11, l.5)litanakhamayūkhāmatikaṭhinamaṇikuṭṭimasparśamasahamānāṃ kṣititale pallava-
(p.11, l.6)bhaṅgāniva nidhāya saṃcarantīmāpiñjareṇotsarpiṇā nūpuramaṇīnāṃ prabhā-
(p.11, l.7)jālena rañjitaśarīratayā pāvakeneva bhagavatā rūpa eva pakṣapātinā
(p.11, l.8)prajāpatimapramāṇīkurvatā jātisaṃśodhanārthamāliṅgitadehāmanaṅgavāraṇa-
(p.11, l.9)śironakṣatramālāyamānena romarājilatālavālakena mekhalādāmnā pari-
(p.11, l.10)gatajaghanasthalāmatisthūlamuktāphalaghaṭitena śucinā hāreṇa gaṅgāsro-
(p.11, l.11)taseva kālindīśaṅkayā kṛtakaṇṭhagrahāṃ śaradamiva vikasitapuṇḍa-
(p.11, l.12)rīkalocanāṃ prāvṛṣamiva ghanakeśajālāṃ malayamekhalāmiva canda-
(p.11, l.13)napallavāvataṃsāṃ nakṣatramālāmiva citraśravaṇābharaṇabhūṣitāṃ śriya-
(p.11, l.14)miva hastasthitakamalaśobhāṃ mūrchāmiva manohāriṇīmaraṇyabhūmimivā-
(p.11, l.15)kṣatarūpasaṃpannāṃ divyayoṣitamivākulīnāṃ nidrāmiva locanagrāhiṇī-
(p.11, l.16)maraṇyakamalinīmiva mātaṅgakuladūṣitāmamūrtāmiva sparśavarjitāmāle-
(p.11, l.17)khyagatāmiva darśanamātraphalāṃ madhumāsakusumasamṛddhimiva vijāti-
(p.11, l.18)manaṅgakusumacāpalekhāmiva muṣṭigrāhyamadhyāṃ yakṣādhipalakṣmīmivāla-
(p.11, l.19)kodbhāsinīmaciroparūḍhayauvanāmatiśayarūpākṛtimanimeṣalocano dadarśa |

avanipatistu dūrādālokayetyabhidhāya pratīhāryā nirdiśyamānāṃ tāṃ vayaḥpariṇāmapāṇḍuraśirasā raktarājīvekṣaṇāpāṅgenānavaratakṛtavyāyāmatayā yauvanāpagamepyaśithilaśarīrasaṃdhinā satyapi mātaṅgatve nātinṛśaṃsākṛtinānugṛhītārthaveṣeṇa dhavalavāsasā puruṣeṇādhiṣṭhitapurobhāgāmākulākulakākapakṣadhāriṇā kanakaśalākānirmitamapyantargataśukaprabhāśyāmāyamānaṃ marakatamayamiva pañjaramudvahatā cāṇḍāladārakeṇānugamyamānāmasuragṛhītāmṛtāpaharaṇakṛtakapaṭapaṭuvilāsinīveṣasya śyāmatayā bhagavato harerivānukurvatīṃ saṃcāriṇīmivendranīlamaṇiputrikāmāgulphāvalambinā nīlakañcukenāvacchannaśarīrāmupari raktāṃśukaracitāvaguṇṭhanāṃ nīlotpalasthalīmiva nipatitasaṃdhyātapāmekakarṇāvasaktadantapattraprabhādhavalitakapolamaṇḍalāmudyadindukiraṇacchuritamukhīmiva vibhāvarīmākapilagorocanāracitatilakatṛtīyalocanāmīśānaracitānuracitakirātaveṣāmiva bhavānīmuraḥsthalanivāsasaṃkrāntanārāyaṇadehaprabhāśyāmalitāmiva śriyaṃ kupitaharahutāśanadahyamānamadanadhūmamalinīkṛtāmiva ratimunmadahalihalāpakarṣaṇabhayaprapalāyitāmiva yamunāmatibahalapiṇḍālaktakarasarāgapallavitapādapaṅkajāmaciramṛditamahiṣāsurarudhiraraktacaraṇāmiva kātyāyanīmālohitāṅguliprabhāpāṭalitanakhamayūkhāmatikaṭhinamaṇikuṭṭimasparśamasahamānāṃ kṣititale pallavabhaṅgāniva nidhāya saṃcarantīmāpiñjareṇotsarpiṇā nūpuramaṇīnāṃ prabhājālena rañjitaśarīratayā pāvakeneva bhagavatā rūpa eva pakṣapātinā prajāpatimapramāṇīkurvatā jātisaṃśodhanārthamāliṅgitadehāmanaṅgavāraṇaśironakṣatramālāyamānena romarājilatālavālakena mekhalādāmnā parigatajaghanasthalāmatisthūlamuktāphalaghaṭitena śucinā hāreṇa gaṅgāsrotaseva kālindīśaṅkayā kṛtakaṇṭhagrahāṃ śaradamiva vikasitapuṇḍarīkalocanāṃ prāvṛṣamiva ghanakeśajālāṃ malayamekhalāmiva candanapallavāvataṃsāṃ nakṣatramālāmiva citraśravaṇābharaṇabhūṣitāṃ śriyamiva hastasthitakamalaśobhāṃ mūrchāmiva manohāriṇīmaraṇyabhūmimivākṣatarūpasaṃpannāṃ divyayoṣitamivākulīnāṃ nidrāmiva locanagrāhiṇīmaraṇyakamalinīmiva mātaṅgakuladūṣitāmamūrtāmiva sparśavarjitāmālekhyagatāmiva darśanamātraphalāṃ madhumāsakusumasamṛddhimiva vijātimanaṅgakusumacāpalekhāmiva muṣṭigrāhyamadhyāṃ yakṣādhipalakṣmīmivālakodbhāsinīmaciroparūḍhayauvanāmatiśayarūpākṛtimanimeṣalocano dadarśa |

p.11, l.20


(p.11, l.20)samupajātavismayasya cābhūnmanasi mahīpateḥ | aho vidhāturasthāne
(p.11, l.21)rūpaniṣpādanaprayatnaḥ | tathāhi | yadi nāmeyamātmarūpopahasitāśeṣarūpasaṃpa-
(p.11, l.22)dutpāditā kimarthamapagatasparśasaṃbhogasukhe kṛtaṃ kule janma | manye ca mā-
(p.11, l.23)taṅgajātisparśadoṣabhayādaspṛśateyamutpāditā prajāpatinā | anyathā katha-
(p.12, l.1)miyamakliṣṭatā lāvaṇyasya | na hi karatalasparśakleśitānāmavayavānāmī-
(p.12, l.2)dṛśī bhavati kāntiḥ | sarvathā dhigvidhātāramasadṛśasaṃyogakāriṇa-
(p.12, l.3)matimanoharākṛtirapi krūrajātitayā yeneyamasuraśrīriva satatanindita-
(p.12, l.4)suratā ramaṇīyāpyudvejayati | ityevamādi cintayantameva rājānamī-
(p.12, l.5)ṣadavagalitakarṇapallavāvataṃsā pragalbhavaniteva kanyakā praṇanāma | kṛta-
(p.12, l.6)praṇāmāyāṃ ca tasyāṃ maṇikuṭṭimopaviṣṭāyāṃ sa puruṣastaṃ vihaṃgamādāya
(p.12, l.7)pañjaragatameva kiṃcidupasṛtya rājñe nyavedayadabravīcca | deva viditasaka-
(p.12, l.8)laśāstrārtho rājanītiprayogakuśalaḥ purāṇetihāsakathālāpanipuṇo veditā
(p.12, l.9)gītaśrutīnāṃ kāvyanāṭakākhyāyikākhyānakaprabhṛtīnāmaparimitānāṃ su-
(p.12, l.10)bhāṣitānāmadhyetā svayaṃ ca kartā parihāsālāpapeśalo vīṇāveṇumuraja-
(p.12, l.11)prabhṛtīnāṃ vādyaviśeṣāṇāmasamaḥ śrotā nṛttaprayogadarśananipuṇaścitraka-
(p.12, l.12)rmaṇi pravīṇo dyūtavyāpāre pragalbhaḥ praṇayakalahakupitakāminīprasādano-
(p.12, l.13)pāyacaturo gajaturagapuruṣastrīlakṣaṇābhijñaḥ sakalabhūtalaratnabhūtoyaṃ vaiśa-
(p.12, l.14)mpāyano nāma śukaḥ sarvaratnānāṃ codadhiriva devo bhājanamiti
(p.12, l.15)kṛtvainamādāyāsmatsvāmiduhitā devapādamūlamāyātā | tadayamātmīyaḥ
(p.12, l.16)kriyatām | ityuktvā narapateḥ puro nidhāya pañjaramasāvapasasāra |

samupajātavismayasya cābhūnmanasi mahīpateḥ | aho vidhāturasthāne rūpaniṣpādanaprayatnaḥ | tathāhi | yadi nāmeyamātmarūpopahasitāśeṣarūpasaṃpadutpāditā kimarthamapagatasparśasaṃbhogasukhe kṛtaṃ kule janma | manye ca mātaṅgajātisparśadoṣabhayādaspṛśateyamutpāditā prajāpatinā | anyathā kathamiyamakliṣṭatā lāvaṇyasya | na hi karatalasparśakleśitānāmavayavānāmīdṛśī bhavati kāntiḥ | sarvathā dhigvidhātāramasadṛśasaṃyogakāriṇamatimanoharākṛtirapi krūrajātitayā yeneyamasuraśrīriva satataninditasuratā ramaṇīyāpyudvejayati | ityevamādi cintayantameva rājānamīṣadavagalitakarṇapallavāvataṃsā pragalbhavaniteva kanyakā praṇanāma | kṛtapraṇāmāyāṃ ca tasyāṃ maṇikuṭṭimopaviṣṭāyāṃ sa puruṣastaṃ vihaṃgamādāya pañjaragatameva kiṃcidupasṛtya rājñe nyavedayadabravīcca | deva viditasakalaśāstrārtho rājanītiprayogakuśalaḥ purāṇetihāsakathālāpanipuṇo veditā gītaśrutīnāṃ kāvyanāṭakākhyāyikākhyānakaprabhṛtīnāmaparimitānāṃ subhāṣitānāmadhyetā svayaṃ ca kartā parihāsālāpapeśalo vīṇāveṇumurajaprabhṛtīnāṃ vādyaviśeṣāṇāmasamaḥ śrotā nṛttaprayogadarśananipuṇaścitrakarmaṇi pravīṇo dyūtavyāpāre pragalbhaḥ praṇayakalahakupitakāminīprasādanopāyacaturo gajaturagapuruṣastrīlakṣaṇābhijñaḥ sakalabhūtalaratnabhūtoyaṃ vaiśampāyano nāma śukaḥ sarvaratnānāṃ codadhiriva devo bhājanamiti kṛtvainamādāyāsmatsvāmiduhitā devapādamūlamāyātā | tadayamātmīyaḥ kriyatām | ityuktvā narapateḥ puro nidhāya pañjaramasāvapasasāra |

p.12, l.17


(p.12, l.17)apasṛte ca tasminsa vihaṃgarājo rājābhimukho bhūtvā samunnamayya
(p.12, l.18)dakṣiṇaṃ caraṇamatispaṣṭavarṇasvarasaṃskārayā girā kṛtajayaśabdo rājā-
(p.12, l.19)namuddiśyāryāmimāṃ papāṭha |

apasṛte ca tasminsa vihaṃgarājo rājābhimukho bhūtvā samunnamayya dakṣiṇaṃ caraṇamatispaṣṭavarṇasvarasaṃskārayā girā kṛtajayaśabdo rājānamuddiśyāryāmimāṃ papāṭha |

p.12, l.20


(p.12, l.20)stanayugamaśrusnātaṃ samīpataravarti hṛdayaśokāgneḥ |
(p.12, l.21)carati vimuktāhāraṃ vratamiva bhavato ripustrīṇām ||
stanayugamaśrusnātaṃ samīpataravarti hṛdayaśokāgneḥ | carati vimuktāhāraṃ vratamiva bhavato ripustrīṇām ||

p.12, l.22

(p.12, l.22)rājā tu tāṃ śrutvā saṃjātavismayaḥ saharṣamāsannavartinamatimahārha-
(p.12, l.23)hemāsanopaviṣṭamamaragurumivāśeṣanītiśāstrapāragamativayasamagrajanmāna-
(p.13, l.1)makhilamantrimaṇḍale pradhānamamātyaṃ kumārapālitanāmānamabravīt | śrutā
(p.13, l.2)bhavadbhirasya vihaṃgamasya spaṣṭatā varṇoccāraṇe svare ca madhuratā | prathamaṃ
(p.13, l.3)tāvadidameva mahadāścaryamasaṃkīrṇavarṇapravibhāgāmabhivyaktamātrānusvāra-
(p.13, l.4)saṃskārayogāṃ viśeṣasaṃyuktāṃ yadayamatiparisphuṭākṣarāṃ giramudīrayati |
(p.13, l.5)tatra punaraparamabhimataviṣaye tiraścopi manujasyeva saṃskāravato buddhi-
(p.13, l.6)pūrvā pravṛttiḥ | tathā hi | anena samutkṣiptadakṣiṇacaraṇenoccārya jaya-
(p.13, l.7)śabdamiyamāryā māmuddiśyātisphuṭākṣaraṃ gītā | prāyeṇa hi pakṣiṇaḥ
(p.13, l.8)paśavaśca bhayāhāramaithunanidrāsaṃjñāmātravedino bhavanti | idaṃ tu mahacci-
(p.13, l.9)tram | ityuktavati bhūbhuji kumārapālitaḥ kiṃcitsmitavadano nṛpa-
(p.13, l.10)mavādīt | deva kimatra citram | ete hi śukasārikāprabhṛtayo vihaṃgama-
(p.13, l.11)viśeṣā yathāśrutāṃ vācamuccārayantītyadhigatameva devena | tatrāpyanyaja-
(p.13, l.12)nmopāttasaṃskārānubandhena vā puruṣaprayatnena vā saṃskārātiśaya upa-
(p.13, l.13)jāyata iti nāticitram | anyadeteṣāmapi purā puruṣāṇāmivātipari-
(p.13, l.14)sphuṭābhidhānā vāgāsīt | agniśāpāttvaparisphuṭālāpatā śukā-
(p.13, l.15)nāmupajātā kariṇāṃ ca jihvāparivṛttiḥ | ityevamuccārayatyeva
(p.13, l.16)tasminnaśiśirakiraṇamambaratalasya madhyamārūḍhamāvedayannāḍikācche-
(p.13, l.17)daprahatapaṭupaṭahanādānusārī madhyāhnaśaṅkhadhvanirudatiṣṭhat | tamākarṇya ca
(p.13, l.18)samāsannasnānasamayo visarjitarājalokaḥ kṣitipatirāsthānamaṇḍapādu-
(p.13, l.19)ttasthau |

rājā tu tāṃ śrutvā saṃjātavismayaḥ saharṣamāsannavartinamatimahārhahemāsanopaviṣṭamamaragurumivāśeṣanītiśāstrapāragamativayasamagrajanmānamakhilamantrimaṇḍale pradhānamamātyaṃ kumārapālitanāmānamabravīt | śrutā bhavadbhirasya vihaṃgamasya spaṣṭatā varṇoccāraṇe svare ca madhuratā | prathamaṃ tāvadidameva mahadāścaryamasaṃkīrṇavarṇapravibhāgāmabhivyaktamātrānusvārasaṃskārayogāṃ viśeṣasaṃyuktāṃ yadayamatiparisphuṭākṣarāṃ giramudīrayati | tatra punaraparamabhimataviṣaye tiraścopi manujasyeva saṃskāravato buddhipūrvā pravṛttiḥ | tathā hi | anena samutkṣiptadakṣiṇacaraṇenoccārya jayaśabdamiyamāryā māmuddiśyātisphuṭākṣaraṃ gītā | prāyeṇa hi pakṣiṇaḥ paśavaśca bhayāhāramaithunanidrāsaṃjñāmātravedino bhavanti | idaṃ tu mahaccitram | ityuktavati bhūbhuji kumārapālitaḥ kiṃcitsmitavadano nṛpamavādīt | deva kimatra citram | ete hi śukasārikāprabhṛtayo vihaṃgamaviśeṣā yathāśrutāṃ vācamuccārayantītyadhigatameva devena | tatrāpyanyajanmopāttasaṃskārānubandhena vā puruṣaprayatnena vā saṃskārātiśaya upajāyata iti nāticitram | anyadeteṣāmapi purā puruṣāṇāmivātiparisphuṭābhidhānā vāgāsīt | agniśāpāttvaparisphuṭālāpatā śukānāmupajātā kariṇāṃ ca jihvāparivṛttiḥ | ityevamuccārayatyeva tasminnaśiśirakiraṇamambaratalasya madhyamārūḍhamāvedayannāḍikācchedaprahatapaṭupaṭahanādānusārī madhyāhnaśaṅkhadhvanirudatiṣṭhat | tamākarṇya ca samāsannasnānasamayo visarjitarājalokaḥ kṣitipatirāsthānamaṇḍapāduttasthau |

p.13, l.20


(p.13, l.20)atha calati mahīpatāvanyonyamatirabhasasaṃcalanacālitāṅgadapattrabha-
(p.13, l.21)ṅgamakarakoṭipāṭitāṃśukapaṭānāmākṣepadolāyamānakaṇṭhadāmnāmaṃsasthalo-
(p.13, l.22)llasitakuṅkumapaṭavāsadhūlipiñjaritadiśāmālolamālatīkusumaśekharo-
(p.13, l.23)tpatadalikadambakānāmardhāvalambibhiḥ karṇotpalaiścumbyamānagaṇḍasthalānāṃ
(p.14, l.1)gamanapraṇāmalālasānāmahamahamikayā vakṣaḥsthalapreṅkholitahāralatānāmu-
(p.14, l.2)ttiṣṭhatāmāsīdatimahānsaṃbhramo mahīpatīnām | itaścetaśca niṣpatantīnāṃ
(p.14, l.3)skandhadeśāvasaktacāmarāṇāṃ cāmaragrāhiṇīnāṃ kamalamadhupānamattajara-
(p.14, l.4)tkalahaṃsanādajarjareṇa pade pade raṇitamaṇīnāṃ maṇinūpurāṇāṃ ninādena
(p.14, l.5)vāravilāsinījanasya saṃcarato jaghanasthalāsphālanarasitaratnamālikā-
(p.14, l.6)nāṃ mekhalānāṃ manohāriṇā jhaṃkāreṇa nūpuraravākṛṣṭānāṃ ca dhavalitāsthā-
(p.14, l.7)namaṇḍapasopānaphalakānāṃ bhavanadīrghikākalahaṃsakānāṃ kolāhalena ra-
(p.14, l.8)sanārasitotsukitānāṃ ca tārataravirāviṇāmullikhyamānakāṃsyakreṃkā-
(p.14, l.9)radīrgheṇa gṛhasārasānāṃ kūjitena sarabhasapracalitasāmantaśatacaraṇata-
(p.14, l.10)lābhihatasya cāsthānamaṇḍapasya nirghātanirghoṣagambhīreṇa kampayateva
(p.14, l.11)vasumatīṃ dhvaninā pratīhāriṇāṃ ca puraḥ sasaṃbhramaṃ samutsāritajanā-
(p.14, l.12)nāṃ daṇḍināṃ samārabdhahelamuccairuccārayatāmālokayatālokayateti tāra-
(p.14, l.13)taradīrgheṇa bhavanaprāsādakuñjeṣūccaritapratiśabdatayā dīrghatāmupagatenālo-
(p.14, l.14)kaśabdena rājñāṃ ca sasaṃbhramāvarjitamaulilolacūḍāmaṇīnāṃ praṇama-
(p.14, l.15)tāmamalamaṇiśalākādanturābhiḥ kirīṭakoṭibhirullikhyamānasya maṇi-
(p.14, l.16)kuṭṭimasya svanena praṇāmaparyastānāmatikaṭhinamaṇikuṭṭimanipatitaraṇa-
(p.14, l.17)raṇāyitānāṃ ca maṇikarṇapūrāṇāṃ ninādena maṅgalapāṭhakānāṃ ca puro-
(p.14, l.18)yāyināṃ jaya jīveti madhuravacanānuyātena paṭhatāṃ digantavyāpinā ka-
(p.14, l.19)lakalena pracalitajanacaraṇaśatasaṃkṣobhabhayādapahāya kusumaprakaramutpa-
(p.14, l.20)tatāṃ ca madhulihāṃ huṃkṛtena saṃkṣobhādatitvaritapadapravṛttairavanipatibhiḥ
(p.14, l.21)keyūrakoṭitāḍitānāṃ kvaṇitamukhararatnadāmnāṃ ca maṇistambhānāṃ raṇitena
(p.14, l.22)sarvataḥ kṣubhitamiva tadāsthānabhavanamabhavat |

atha calati mahīpatāvanyonyamatirabhasasaṃcalanacālitāṅgadapattrabhaṅgamakarakoṭipāṭitāṃśukapaṭānāmākṣepadolāyamānakaṇṭhadāmnāmaṃsasthalollasitakuṅkumapaṭavāsadhūlipiñjaritadiśāmālolamālatīkusumaśekharotpatadalikadambakānāmardhāvalambibhiḥ karṇotpalaiścumbyamānagaṇḍasthalānāṃ gamanapraṇāmalālasānāmahamahamikayā vakṣaḥsthalapreṅkholitahāralatānāmuttiṣṭhatāmāsīdatimahānsaṃbhramo mahīpatīnām | itaścetaśca niṣpatantīnāṃ skandhadeśāvasaktacāmarāṇāṃ cāmaragrāhiṇīnāṃ kamalamadhupānamattajaratkalahaṃsanādajarjareṇa pade pade raṇitamaṇīnāṃ maṇinūpurāṇāṃ ninādena vāravilāsinījanasya saṃcarato jaghanasthalāsphālanarasitaratnamālikānāṃ mekhalānāṃ manohāriṇā jhaṃkāreṇa nūpuraravākṛṣṭānāṃ ca dhavalitāsthānamaṇḍapasopānaphalakānāṃ bhavanadīrghikākalahaṃsakānāṃ kolāhalena rasanārasitotsukitānāṃ ca tārataravirāviṇāmullikhyamānakāṃsyakreṃkāradīrgheṇa gṛhasārasānāṃ kūjitena sarabhasapracalitasāmantaśatacaraṇatalābhihatasya cāsthānamaṇḍapasya nirghātanirghoṣagambhīreṇa kampayateva vasumatīṃ dhvaninā pratīhāriṇāṃ ca puraḥ sasaṃbhramaṃ samutsāritajanānāṃ daṇḍināṃ samārabdhahelamuccairuccārayatāmālokayatālokayateti tārataradīrgheṇa bhavanaprāsādakuñjeṣūccaritapratiśabdatayā dīrghatāmupagatenālokaśabdena rājñāṃ ca sasaṃbhramāvarjitamaulilolacūḍāmaṇīnāṃ praṇamatāmamalamaṇiśalākādanturābhiḥ kirīṭakoṭibhirullikhyamānasya maṇikuṭṭimasya svanena praṇāmaparyastānāmatikaṭhinamaṇikuṭṭimanipatitaraṇaraṇāyitānāṃ ca maṇikarṇapūrāṇāṃ ninādena maṅgalapāṭhakānāṃ ca puroyāyināṃ jaya jīveti madhuravacanānuyātena paṭhatāṃ digantavyāpinā kalakalena pracalitajanacaraṇaśatasaṃkṣobhabhayādapahāya kusumaprakaramutpatatāṃ ca madhulihāṃ huṃkṛtena saṃkṣobhādatitvaritapadapravṛttairavanipatibhiḥ keyūrakoṭitāḍitānāṃ kvaṇitamukhararatnadāmnāṃ ca maṇistambhānāṃ raṇitena sarvataḥ kṣubhitamiva tadāsthānabhavanamabhavat |

p.14, l.23


(p.14, l.23)atha visarjitarājaloko viśramyatāmiti svayamevābhidhāya tāṃ
(p.15, l.1)cāṇḍālakanyakāṃ vaiśampāyanaḥ praveśyatāmabhyantaramiti tāmbūla-
(p.15, l.2)karaṅkavāhinīmādiśya katipayāptarājaputraparivṛto narapatirabhyantaraṃ
(p.15, l.3)prāviśat | apanītāśeṣabhūṣaṇaśca divasakara iva vigalitakiraṇajā-
(p.15, l.4)laścandratārakāsamūhaśūnya iva gaganābhogaḥ samupāhṛtasamucitavyā-
(p.15, l.5)yāmopakaraṇāṃ vyāyāmabhūmimayāsīt | sa tasyāṃ ca samānavayobhiḥ
(p.15, l.6)saha rājaputraiḥ kṛtamadhuravyāyāmaḥ śramavaśādunmiṣantībhiḥ kapo-
(p.15, l.7)layorīṣadavadalitasindhuvārakusumamañjarīvibhramābhirurasi nirdaya-
(p.15, l.8)śramacchinnahāravigalitamuktāphalaprakarānukāriṇībhirlalāṭapaṭṭakeṣṭamīca-
(p.15, l.9)ndraśakalatalollasadamṛtabinduviḍambinībhiḥ svedajalakaṇikāsaṃtati-
(p.15, l.10)bhiralaṃkriyamāṇamūrtiritastataḥ snānopakaraṇasaṃpādanasatvareṇa puraḥ pra-
(p.15, l.11)dhāvatā parijanena tatkālaṃ viralajanepi rājakule samutsāraṇādhikā-
(p.15, l.12)ramucitamācaradbhirdaṇḍibhirupadiśyamānamārgo vitatasitavitānāmaneka-
(p.15, l.13)cāraṇagaṇāvabadhyamānamaṇḍalāṃ gandhodakapūrṇakanakamayajaladroṇīsanātha-
(p.15, l.14)madhyāmupasthāpitasphāṭikasnānapīṭhāmekāntanihitairatisurabhigandhasali-
(p.15, l.15)lapūrṇaiḥ parimalāvakṛṣṭamadhukarakulāndhakāritamukhairātapabhayānnīlaka-
(p.15, l.16)rpaṭāvaguṇṭhitamukhairiva snānakalaśairupaśobhitāṃ snānabhūmimagacchat |
(p.15, l.17)avatīrṇasya jaladroṇīṃ vāravilāsinīkaramṛditasugandhāmalakopalipta-
(p.15, l.18)śiraso rājñaḥ samantātsamupatasthuraṃśukaniviḍanibaddhastanaparikarā
(p.15, l.19)dūrasamutsāritavalayabāhulatāḥ samutkṣiptakarṇābharaṇāḥ karṇotsaṅgotsā-
(p.15, l.20)ritālakā gṛhītajalakalaśāḥ snānārthamabhiṣekadevatā iva vārayo-
(p.15, l.21)ṣitaḥ | tābhiśca samunnatakucakumbhamaṇḍalābhirvārimadhyapraviṣṭaḥ kari-
(p.15, l.22)ṇībhiriva vanakarī parivṛtastatkṣaṇaṃ rājā rarāja | jaladroṇīsali-
(p.15, l.23)lādutthāya ca snānapīṭhamamalasphaṭikadhavalaṃ varuṇa iva rājahaṃsamā-
(p.16, l.1)ruroha | tatastāḥ kāścinmarakatakalaśaprabhāśyāmāyamānā nalinya
(p.16, l.2)iva mūrtimatyaḥ pattrapuṭaiḥ kāścidrajatakalaśahastā rajanya iva pūrṇa-
(p.16, l.3)candramaṇḍalavinirgatena jyotsnāpravāheṇa kāścitkalaśotkṣepaśramasve-
(p.16, l.4)dārdraśarīrā jaladevatā iva sphāṭikaiḥ kalaśaistīrthajalena kāścinma-
(p.16, l.5)layasarita iva candanarasamiśreṇa salilena kāścidutkṣiptakalaśapārśva-
(p.16, l.6)vinyastahastapallavāḥ prakīryamāṇanakhamayūkhajālakāḥ pratyaṅgulivivara-
(p.16, l.7)vinirgatajaladhārāḥ salilayantradevatā iva kāścijjāḍyamapanetumā-
(p.16, l.8)kṣiptabālātapeneva divasaśriya iva kanakakalaśahastāḥ kuṅkumajalena
(p.16, l.9)vārāṅganāḥ krameṇa rājānamabhiṣiṣicuḥ | anantaramudapādi ca spho-
(p.16, l.10)ṭayanniva śrutipathamanekaprahatapaṭupaṭahajhallarīmṛdaṅgaveṇuvīṇāgītaninādā-
(p.16, l.11)nugamyamāno vandivṛndakolāhalākulo bhuvanavivaravyāpī snānaśaṅkhānā-
(p.16, l.12)māpūryamāṇānāmatimukharo dhvaniḥ |

atha visarjitarājaloko viśramyatāmiti svayamevābhidhāya tāṃ cāṇḍālakanyakāṃ vaiśampāyanaḥ praveśyatāmabhyantaramiti tāmbūlakaraṅkavāhinīmādiśya katipayāptarājaputraparivṛto narapatirabhyantaraṃ prāviśat | apanītāśeṣabhūṣaṇaśca divasakara iva vigalitakiraṇajālaścandratārakāsamūhaśūnya iva gaganābhogaḥ samupāhṛtasamucitavyāyāmopakaraṇāṃ vyāyāmabhūmimayāsīt | sa tasyāṃ ca samānavayobhiḥ saha rājaputraiḥ kṛtamadhuravyāyāmaḥ śramavaśādunmiṣantībhiḥ kapolayorīṣadavadalitasindhuvārakusumamañjarīvibhramābhirurasi nirdayaśramacchinnahāravigalitamuktāphalaprakarānukāriṇībhirlalāṭapaṭṭakeṣṭamīcandraśakalatalollasadamṛtabinduviḍambinībhiḥ svedajalakaṇikāsaṃtatibhiralaṃkriyamāṇamūrtiritastataḥ snānopakaraṇasaṃpādanasatvareṇa puraḥ pradhāvatā parijanena tatkālaṃ viralajanepi rājakule samutsāraṇādhikāramucitamācaradbhirdaṇḍibhirupadiśyamānamārgo vitatasitavitānāmanekacāraṇagaṇāvabadhyamānamaṇḍalāṃ gandhodakapūrṇakanakamayajaladroṇīsanāthamadhyāmupasthāpitasphāṭikasnānapīṭhāmekāntanihitairatisurabhigandhasalilapūrṇaiḥ parimalāvakṛṣṭamadhukarakulāndhakāritamukhairātapabhayānnīlakarpaṭāvaguṇṭhitamukhairiva snānakalaśairupaśobhitāṃ snānabhūmimagacchat | avatīrṇasya jaladroṇīṃ vāravilāsinīkaramṛditasugandhāmalakopaliptaśiraso rājñaḥ samantātsamupatasthuraṃśukaniviḍanibaddhastanaparikarā dūrasamutsāritavalayabāhulatāḥ samutkṣiptakarṇābharaṇāḥ karṇotsaṅgotsāritālakā gṛhītajalakalaśāḥ snānārthamabhiṣekadevatā iva vārayoṣitaḥ | tābhiśca samunnatakucakumbhamaṇḍalābhirvārimadhyapraviṣṭaḥ kariṇībhiriva vanakarī parivṛtastatkṣaṇaṃ rājā rarāja | jaladroṇīsalilādutthāya ca snānapīṭhamamalasphaṭikadhavalaṃ varuṇa iva rājahaṃsamāruroha | tatastāḥ kāścinmarakatakalaśaprabhāśyāmāyamānā nalinya iva mūrtimatyaḥ pattrapuṭaiḥ kāścidrajatakalaśahastā rajanya iva pūrṇacandramaṇḍalavinirgatena jyotsnāpravāheṇa kāścitkalaśotkṣepaśramasvedārdraśarīrā jaladevatā iva sphāṭikaiḥ kalaśaistīrthajalena kāścinmalayasarita iva candanarasamiśreṇa salilena kāścidutkṣiptakalaśapārśvavinyastahastapallavāḥ prakīryamāṇanakhamayūkhajālakāḥ pratyaṅgulivivaravinirgatajaladhārāḥ salilayantradevatā iva kāścijjāḍyamapanetumākṣiptabālātapeneva divasaśriya iva kanakakalaśahastāḥ kuṅkumajalena vārāṅganāḥ krameṇa rājānamabhiṣiṣicuḥ | anantaramudapādi ca sphoṭayanniva śrutipathamanekaprahatapaṭupaṭahajhallarīmṛdaṅgaveṇuvīṇāgītaninādānugamyamāno vandivṛndakolāhalākulo bhuvanavivaravyāpī snānaśaṅkhānāmāpūryamāṇānāmatimukharo dhvaniḥ |

p.16, l.13


(p.16, l.13)evaṃ ca krameṇa nirvartitābhiṣeko viṣadharanirmokaparilaghunī dhavale
(p.16, l.14)paridhāya dhautavāsasī śaradambaraikadeśa iva jalakṣālanavimalatanura-
(p.16, l.15)tidhavalajaladharacchedaśucinā dukūlapaṭapallavena tuhinagiririva gaganasa-
(p.16, l.16)ritsrotasā kṛtaśiroveṣṭanaḥ saṃpāditapitṛjalakriyo mantrapūtena to-
(p.16, l.17)yāñjalinā divasakaramabhipraṇamya devagṛhamagamat | uparacitapaśupati-
(p.16, l.18)pūjanaśca niṣkramya devagṛhānnirvartitāgnikāryo vilepanabhūmau jhaṃkāri-
(p.16, l.19)bhiralikadambakairanubadhyamānaparimalena mṛgamadakarpūrakuṅkumavāsasura-
(p.16, l.20)bhiṇā candanenānuliptasarvāṅgo viracitāmodimālatīkusumaśekharaḥ
(p.16, l.21)kṛtāmbaraparivarto ratnakarṇapūramātrābharaṇaḥ samucitabhojanaiḥ saha bhūpa-
(p.16, l.22)tibhirāhāramabhimatarasāsvādajātaprītiravanipo nirvartayāmāsa |

evaṃ ca krameṇa nirvartitābhiṣeko viṣadharanirmokaparilaghunī dhavale paridhāya dhautavāsasī śaradambaraikadeśa iva jalakṣālanavimalatanuratidhavalajaladharacchedaśucinā dukūlapaṭapallavena tuhinagiririva gaganasaritsrotasā kṛtaśiroveṣṭanaḥ saṃpāditapitṛjalakriyo mantrapūtena toyāñjalinā divasakaramabhipraṇamya devagṛhamagamat | uparacitapaśupatipūjanaśca niṣkramya devagṛhānnirvartitāgnikāryo vilepanabhūmau jhaṃkāribhiralikadambakairanubadhyamānaparimalena mṛgamadakarpūrakuṅkumavāsasurabhiṇā candanenānuliptasarvāṅgo viracitāmodimālatīkusumaśekharaḥ kṛtāmbaraparivarto ratnakarṇapūramātrābharaṇaḥ samucitabhojanaiḥ saha bhūpatibhirāhāramabhimatarasāsvādajātaprītiravanipo nirvartayāmāsa |

p.16, l.23


(p.16, l.23)paripītadhūpadhūmavartirupaspṛśya ca gṛhītatāmbūlastasmātpramṛṣṭamaṇi-
(p.17, l.1)mātpradeśādutthāya nātidūravartinyā sasaṃbhramapradhāvitayā pratīhāryā
(p.17, l.2)prasāritabāhumavalambyānavaratavetralatāgrahaṇaprasaṅgātijaraṭhakisalayānu-
(p.17, l.3)kārikaratalakareṇābhyantarasaṃcārasamucitena parijanenānugamyamāno dha-
(p.17, l.4)valāṃśukajavanikāparigataparyantatayā sphaṭikamaṇimayabhittibaddhamivo-
(p.17, l.5)palakṣyamāṇamatisurabhiṇā mṛganābhiparigatenāmodinā candanavāriṇā
(p.17, l.6)siktaśiśiramaṇibhūmimaviralaviprakīrṇena vimalamaṇikuṭṭimagaganatala-
(p.17, l.7)tārāgaṇeneva kusumopahāreṇa nirantaranicitamutkīrṇaśālabhañjikāni-
(p.17, l.8)vahena saṃnihitagṛhadevateneva gandhasalilakṣālitena kaladhautamayena sta-
(p.17, l.9)mbhasaṃcayena virājamānamatibahalāgurudhūpaparimalamakhilavigalitajala-
(p.17, l.10)nivahadhavalajaladharaśakalānukāriṇā kusumāmodavāsitapracchadapaṭena
(p.17, l.11)paṭṭopadhānādhyāsitaśirodhāmnā maṇimayapratipādukāpratiṣṭhitapādena pārśva-
(p.17, l.12)stharatnapādapīṭhena tuhinagiriśilātalasadṛśaśayanena sanāthīkṛtavedikaṃ
(p.17, l.13)bhuktvāsthānamaṇḍapamayāsīt | tatra ca śayanatalaniṣaṇṇaḥ kṣititalopa-
(p.17, l.14)viṣṭayā śanaiḥ śanairutsaṅganihitāsilatayā khaḍgavāhinyā navanalinadala-
(p.17, l.15)komalena karasaṃpuṭena saṃvāhyamānacaraṇastatkālocitadarśanairavanipatibhi-
(p.17, l.16)ramātyairmitraiśca saha tāstāḥ kathāḥ kurvanmuhūrtamivāsāṃcakre | tato nā-
(p.17, l.17)tidūravartinīmantaḥpurādvaiśampāyanamādāyāgaccheti samupajātatadvṛttānta-
(p.17, l.18)praśnakutūhalo rājā pratīhārīmādideśa | sā kṣititalanihitajānukara-
(p.17, l.19)talā yathājñāpayati deva iti śirasi kṛtvājñāṃ yathādiṣṭamakarot |

paripītadhūpadhūmavartirupaspṛśya ca gṛhītatāmbūlastasmātpramṛṣṭamaṇimātpradeśādutthāya nātidūravartinyā sasaṃbhramapradhāvitayā pratīhāryā prasāritabāhumavalambyānavaratavetralatāgrahaṇaprasaṅgātijaraṭhakisalayānukārikaratalakareṇābhyantarasaṃcārasamucitena parijanenānugamyamāno dhavalāṃśukajavanikāparigataparyantatayā sphaṭikamaṇimayabhittibaddhamivopalakṣyamāṇamatisurabhiṇā mṛganābhiparigatenāmodinā candanavāriṇā siktaśiśiramaṇibhūmimaviralaviprakīrṇena vimalamaṇikuṭṭimagaganatalatārāgaṇeneva kusumopahāreṇa nirantaranicitamutkīrṇaśālabhañjikānivahena saṃnihitagṛhadevateneva gandhasalilakṣālitena kaladhautamayena stambhasaṃcayena virājamānamatibahalāgurudhūpaparimalamakhilavigalitajalanivahadhavalajaladharaśakalānukāriṇā kusumāmodavāsitapracchadapaṭena paṭṭopadhānādhyāsitaśirodhāmnā maṇimayapratipādukāpratiṣṭhitapādena pārśvastharatnapādapīṭhena tuhinagiriśilātalasadṛśaśayanena sanāthīkṛtavedikaṃ bhuktvāsthānamaṇḍapamayāsīt | tatra ca śayanatalaniṣaṇṇaḥ kṣititalopaviṣṭayā śanaiḥ śanairutsaṅganihitāsilatayā khaḍgavāhinyā navanalinadalakomalena karasaṃpuṭena saṃvāhyamānacaraṇastatkālocitadarśanairavanipatibhiramātyairmitraiśca saha tāstāḥ kathāḥ kurvanmuhūrtamivāsāṃcakre | tato nātidūravartinīmantaḥpurādvaiśampāyanamādāyāgaccheti samupajātatadvṛttāntapraśnakutūhalo rājā pratīhārīmādideśa | sā kṣititalanihitajānukaratalā yathājñāpayati deva iti śirasi kṛtvājñāṃ yathādiṣṭamakarot |

p.17, l.20


(p.17, l.20)atha muhūrtādiva vaiśampāyanaḥ pratīhāryā gṛhītapañjaraḥ kanakavetra-
(p.17, l.21)latāvalambinā kiṃcidavanatapūrvakāyena sitakañcukāvacchannavapuṣā ja-
(p.17, l.22)rādhavalitamaulinā gadgadasvareṇa mandamandasaṃcāriṇā vihaṃgajātiprītyā
(p.17, l.23)jaratkalahaṃseneva kañcukinānugamyamāno rājāntikamājagāma | kṣitita-
(p.18, l.1)lanihitakaratalastu kañcukī rājānaṃ vyajñāpayat | deva devyo vijñāpa-
(p.18, l.2)yanti | devādeśādeṣa vaiśampāyanaḥ snātaḥ kṛtāhāraśca devapādamūlaṃ pra-
(p.18, l.3)tīhāryānītaḥ | ityabhidhāya gate ca tasminrājā vaiśampāyanamapṛccha-
(p.18, l.4)t | kaccidabhimatamāsvāditamabhyantare bhavatā kiṃcidaśanajātamiti | sa
(p.18, l.5)pratyuvāca | deva kiṃ vā nāsvāditam | āmattakokilalocanacchavi-
(p.18, l.6)rnīlapāṭalaḥ kaṣāyamadhuraḥ prakāmamāpīto jambūphalarasaḥ | harinakhara-
(p.18, l.7)bhinnamattamātaṅgakumbhamuktaraktārdramuktāphalatviṣi khaṇḍitāni dāḍi-
(p.18, l.8)mabījāni | nalinīdalaharinti drākṣāphalasvādūni ca dalitāni sve-
(p.18, l.9)cchayā prācīnāmalakīphalāni | kiṃ vā pralapitena bahunā | sarvameva
(p.18, l.10)devībhiḥ svayaṃ karatalopanīyamānamamṛtāyate | ityevaṃvādino vacana-
(p.18, l.11)mākṣipya narapatirabravīt | āstāṃ tāvatsarvamevedam | apanayatu naḥ
(p.18, l.12)kutūhalam | āvedayatu bhavānāditaḥ prabhṛti kārtsnyenātmano janma |
(p.18, l.13)kasmindeśe bhavānkathaṃ jātaḥ | kena vā nāma kṛtam | kā mātā | kaste
(p.18, l.14)pitā | kathaṃ vedānāmāgamaḥ | kathaṃ śāstrāṇāṃ paricayaḥ | kutaḥ kalāḥ
(p.18, l.15)samāsāditāḥ | kiṃ janmāntarānusmaraṇamuta varapradānam | athavā
(p.18, l.16)vihaṃgaveṣadhārī kaścicchannaṃ nivasasi | kva vā pūrvamuṣitam | kiyadvā
(p.18, l.17)vayaḥ | kathaṃ pañjarabandhaḥ | kathaṃ cāṇḍālahastagamanam | iha vā
(p.18, l.18)kathamāgamanamiti | vaiśampāyanastu svayamupajātakutūhalena sabahumāna-
(p.18, l.19)mavanipatinā pṛṣṭo muhūrtamiva dhyātvā sādaramabravīt | deva mahatīyaṃ
(p.18, l.20)kathā | yadi kautukamākarṇyatām |

atha muhūrtādiva vaiśampāyanaḥ pratīhāryā gṛhītapañjaraḥ kanakavetralatāvalambinā kiṃcidavanatapūrvakāyena sitakañcukāvacchannavapuṣā jarādhavalitamaulinā gadgadasvareṇa mandamandasaṃcāriṇā vihaṃgajātiprītyā jaratkalahaṃseneva kañcukinānugamyamāno rājāntikamājagāma | kṣititalanihitakaratalastu kañcukī rājānaṃ vyajñāpayat | deva devyo vijñāpayanti | devādeśādeṣa vaiśampāyanaḥ snātaḥ kṛtāhāraśca devapādamūlaṃ pratīhāryānītaḥ | ityabhidhāya gate ca tasminrājā vaiśampāyanamapṛcchat | kaccidabhimatamāsvāditamabhyantare bhavatā kiṃcidaśanajātamiti | sa pratyuvāca | deva kiṃ vā nāsvāditam | āmattakokilalocanacchavirnīlapāṭalaḥ kaṣāyamadhuraḥ prakāmamāpīto jambūphalarasaḥ | harinakharabhinnamattamātaṅgakumbhamuktaraktārdramuktāphalatviṣi khaṇḍitāni dāḍimabījāni | nalinīdalaharinti drākṣāphalasvādūni ca dalitāni svecchayā prācīnāmalakīphalāni | kiṃ vā pralapitena bahunā | sarvameva devībhiḥ svayaṃ karatalopanīyamānamamṛtāyate | ityevaṃvādino vacanamākṣipya narapatirabravīt | āstāṃ tāvatsarvamevedam | apanayatu naḥ kutūhalam | āvedayatu bhavānāditaḥ prabhṛti kārtsnyenātmano janma | kasmindeśe bhavānkathaṃ jātaḥ | kena vā nāma kṛtam | kā mātā | kaste pitā | kathaṃ vedānāmāgamaḥ | kathaṃ śāstrāṇāṃ paricayaḥ | kutaḥ kalāḥ samāsāditāḥ | kiṃ janmāntarānusmaraṇamuta varapradānam | athavā vihaṃgaveṣadhārī kaścicchannaṃ nivasasi | kva vā pūrvamuṣitam | kiyadvā vayaḥ | kathaṃ pañjarabandhaḥ | kathaṃ cāṇḍālahastagamanam | iha vā kathamāgamanamiti | vaiśampāyanastu svayamupajātakutūhalena sabahumānamavanipatinā pṛṣṭo muhūrtamiva dhyātvā sādaramabravīt | deva mahatīyaṃ kathā | yadi kautukamākarṇyatām |

p.19, l.1


(p.19, l.1)asti pūrvāparajalanidhivelāvanalagnā madhyadeśālaṃkārabhūtā mekha-
(p.19, l.2)leva bhuvo vanakarikulamadajalasekasaṃvardhitairativikacadhavalakusuma-
(p.19, l.3)nikaramatyuccatayā tārāgaṇamiva śikharadeśalagnamudvahadbhiḥ pādapairupa-
(p.19, l.4)śobhitā madakalakurarakuladaśyamānamaricapallavā karikalabhakaramṛ-
(p.19, l.5)ditatamālakisalayāmodinī madhumadoparaktakeralīkapolakomalaccha-
(p.19, l.6)vinā saṃcaradvanadevatācaraṇālaktakarasarañjiteneva pallavapracayena saṃchā-
(p.19, l.7)ditā śukakuladalitadāḍimīphaladravādrīkṛtatalairaticapalakapikampi-
(p.19, l.8)takakkolacyutapallavaphalaśabalairanavaratanipatitakusumareṇupāṃsulaiḥ pathi-
(p.19, l.9)kajanaracitalavaṅgapallavasrastarairatikaṭhoranālikeraketakīkarīrakesara-
(p.19, l.10)parigataprāntaistāmbūlīlatāvanaddhapūgakhaṇḍamaṇḍitairvanalakṣmīvāsabhavanairi-
(p.19, l.11)va virājitā latāmaṇḍapairunmadamātaṅgakapolasthalagalitamadasalila-
(p.19, l.12)sikteneva nirantaramelālatāvanena madagandhināndhakāritā nakhamukha-
(p.19, l.13)lagnebhakumbhamuktāphalalubdhaiḥ śabarasenāpatibhirabhihanyamānakesariśatā
(p.19, l.14)pretādhipanagarīva sadāsaṃnihitamṛtyubhīṣaṇā mahiṣādhiṣṭhitā ca samaro-
(p.19, l.15)dyatapatākinīva bāṇāsanāropitaśilīmukhā vimuktasiṃhanādā ca kā-
(p.19, l.16)tyāyanīva pracalitakhaḍgabhīṣaṇā raktacandanālaṃkṛtā ca karṇīsutakatheva
(p.19, l.17)saṃnihitavipulācalā śaśopagatā ca kalpāntapradoṣasaṃdhyeva pranṛttanī-
(p.19, l.18)lakaṇṭhā pallavāruṇā cāmṛtamathanaveleva śrīdrumopaśobhitā vāruṇīpari-
(p.19, l.19)gatā ca prāvṛḍiva ghanaśyāmalānekaśatahradālaṃkṛtā ca candramūrtiriva
(p.19, l.20)satatamṛkṣasārthānugatā hariṇādhyāsitā ca rājyasthitiriva camaramṛ-
(p.19, l.21)gavālavyajanopaśobhitā samadagajaghaṭāparipālitā ca giritanayeva
(p.19, l.22)sthāṇusaṃgatā mṛgapatisevitā ca jānakīva prasūtakuśalavā niśācara-
(p.19, l.23)parigṛhītā ca kāminīva candanamṛgamadaparimalavāhinī rucirāguru-
(p.20, l.1)tilakabhūṣitā ca sotkaṇṭheva vividhapallavānilavījitā samadanā ca
(p.20, l.2)bālagrīveva vyāghranakhapaṅktimaṇḍitā gaṇḍakābharaṇā ca pānabhūmiriva
(p.20, l.3)prakaṭitamadhukośakaśatā prakīrṇavividhakusumā ca kvacitpralayaveleva
(p.20, l.4)mahāvarāhadaṃṣṭrāsamutkhātadharaṇimaṇḍalā kvaciddaśamukhanagarīva caṭula-
(p.20, l.5)vānaravṛndabhajyamānatuṅgaśālākulā kvacidaciranirvṛttavivāhabhūmiriva
(p.20, l.6)haritakuśasamitkusumaśamīpalāśaśobhitā kvacidudvṛttamṛgapatinādabhī-
(p.20, l.7)teva kaṇṭakitā kvacinmatteva kokilakulapralāpinī kvacidunmatteva
(p.20, l.8)vāyuvegakṛtatālaśabdā kvacidvidhavevonmuktatālapattrā kvacitsamarabhū-
(p.20, l.9)miriva śaraśatanicitā kvacidamarapatitanuriva netrasahasrasaṃkulā kva-
(p.20, l.10)cinnārāyaṇamūrtiriva tamālanīlā kvacitpārtharathapatākeva vānarākrā-
(p.20, l.11)ntā kvacidavanipatidvārabhūmiriva vetralatāśataduṣpraveśā kvacidvirāṭa-
(p.20, l.12)nagarīva kīcakaśatāvṛtā kvacidambaraśrīriva vyādhānugamyamānatarala-
(p.20, l.13)tārakamṛgā kvacidgṛhītavrateva darbhacīrajaṭāvalkaladhāriṇyaparimitaba-
(p.20, l.14)hulapattrasaṃcayāpi saptaparṇabhūṣitā krūrasattvāpi munijanasevitā puṣpa-
(p.20, l.15)vatyapi pavitrā vindhyāṭavī nāma |

asti pūrvāparajalanidhivelāvanalagnā madhyadeśālaṃkārabhūtā mekhaleva bhuvo vanakarikulamadajalasekasaṃvardhitairativikacadhavalakusumanikaramatyuccatayā tārāgaṇamiva śikharadeśalagnamudvahadbhiḥ pādapairupaśobhitā madakalakurarakuladaśyamānamaricapallavā karikalabhakaramṛditatamālakisalayāmodinī madhumadoparaktakeralīkapolakomalacchavinā saṃcaradvanadevatācaraṇālaktakarasarañjiteneva pallavapracayena saṃchāditā śukakuladalitadāḍimīphaladravādrīkṛtatalairaticapalakapikampitakakkolacyutapallavaphalaśabalairanavaratanipatitakusumareṇupāṃsulaiḥ pathikajanaracitalavaṅgapallavasrastarairatikaṭhoranālikeraketakīkarīrakesaraparigataprāntaistāmbūlīlatāvanaddhapūgakhaṇḍamaṇḍitairvanalakṣmīvāsabhavanairiva virājitā latāmaṇḍapairunmadamātaṅgakapolasthalagalitamadasalilasikteneva nirantaramelālatāvanena madagandhināndhakāritā nakhamukhalagnebhakumbhamuktāphalalubdhaiḥ śabarasenāpatibhirabhihanyamānakesariśatā pretādhipanagarīva sadāsaṃnihitamṛtyubhīṣaṇā mahiṣādhiṣṭhitā ca samarodyatapatākinīva bāṇāsanāropitaśilīmukhā vimuktasiṃhanādā ca kātyāyanīva pracalitakhaḍgabhīṣaṇā raktacandanālaṃkṛtā ca karṇīsutakatheva saṃnihitavipulācalā śaśopagatā ca kalpāntapradoṣasaṃdhyeva pranṛttanīlakaṇṭhā pallavāruṇā cāmṛtamathanaveleva śrīdrumopaśobhitā vāruṇīparigatā ca prāvṛḍiva ghanaśyāmalānekaśatahradālaṃkṛtā ca candramūrtiriva satatamṛkṣasārthānugatā hariṇādhyāsitā ca rājyasthitiriva camaramṛgavālavyajanopaśobhitā samadagajaghaṭāparipālitā ca giritanayeva sthāṇusaṃgatā mṛgapatisevitā ca jānakīva prasūtakuśalavā niśācaraparigṛhītā ca kāminīva candanamṛgamadaparimalavāhinī rucirāgurutilakabhūṣitā ca sotkaṇṭheva vividhapallavānilavījitā samadanā ca bālagrīveva vyāghranakhapaṅktimaṇḍitā gaṇḍakābharaṇā ca pānabhūmiriva prakaṭitamadhukośakaśatā prakīrṇavividhakusumā ca kvacitpralayaveleva mahāvarāhadaṃṣṭrāsamutkhātadharaṇimaṇḍalā kvaciddaśamukhanagarīva caṭulavānaravṛndabhajyamānatuṅgaśālākulā kvacidaciranirvṛttavivāhabhūmiriva haritakuśasamitkusumaśamīpalāśaśobhitā kvacidudvṛttamṛgapatinādabhīteva kaṇṭakitā kvacinmatteva kokilakulapralāpinī kvacidunmatteva vāyuvegakṛtatālaśabdā kvacidvidhavevonmuktatālapattrā kvacitsamarabhūmiriva śaraśatanicitā kvacidamarapatitanuriva netrasahasrasaṃkulā kvacinnārāyaṇamūrtiriva tamālanīlā kvacitpārtharathapatākeva vānarākrāntā kvacidavanipatidvārabhūmiriva vetralatāśataduṣpraveśā kvacidvirāṭanagarīva kīcakaśatāvṛtā kvacidambaraśrīriva vyādhānugamyamānataralatārakamṛgā kvacidgṛhītavrateva darbhacīrajaṭāvalkaladhāriṇyaparimitabahulapattrasaṃcayāpi saptaparṇabhūṣitā krūrasattvāpi munijanasevitā puṣpavatyapi pavitrā vindhyāṭavī nāma |

p.20, l.16


(p.20, l.16)tasyāṃ ca daṇḍakāraṇyāntaḥpāti sakalabhuvanatalakhyātamutpattikṣetra-
(p.20, l.17)miva bhagavato dharmasya surapatiprārthanāpītasakalasāgarasalilasya meru-
(p.20, l.18)matsarādgaganatalaprasāritavikaṭaśiraḥsahasreṇa divasakararathagatipathamapa-
(p.20, l.19)netumabhyudyatenāvagaṇitasakalasurasamūhavacasā vindhyagiriṇāpyanullaṅghi-
(p.20, l.20)tājñasya jaṭharānalajīrṇavātāpidānavasya surāsuramukuṭamakarapattrakoṭī-
(p.20, l.21)cumbitacaraṇarajaso dakṣiṇāśāmukhaviśeṣakasya suralokādekahuṃkāra-
(p.20, l.22)nipātitanahuṣaprakaṭaprabhāvasya bhagavato mahāmuneragastyasya bhāryayā lo-
(p.20, l.23)pāmudrayā svayamuparacitālavālakaiḥ karapuṭasalilasekasaṃvardhitaiḥ suta-
(p.21, l.1)nirviśeṣairupaśobhitaṃ pādapaistatputreṇa ca gṛhītavratenāṣāḍhinā pavitrabha-
(p.21, l.2)smaviracitatripuṇḍrakābharaṇena kuśacīvaravāsasā muñjamekhalākalita-
(p.21, l.3)madhyena gṛhītaharitaparṇapuṭena pratyuṭajamaṭatā bhikṣāṃ dṛḍhadasyunāmnā pavi-
(p.21, l.4)trīkṛtamatiprabhūtedhmāharaṇācca yasyedhmavāha iti pitā dvitīyaṃ nāma ca-
(p.21, l.5)kāra diśi diśi śukaharitaiśca kadalīvanaiḥ śyāmalīkṛtaparisaraṃ sa-
(p.21, l.6)ritā ca kalaśayoniparipītasāgaramārgānugatayeva baddhaveṇikayā godā-
(p.21, l.7)varyā parigatamāśramapadamāsīt |

tasyāṃ ca daṇḍakāraṇyāntaḥpāti sakalabhuvanatalakhyātamutpattikṣetramiva bhagavato dharmasya surapatiprārthanāpītasakalasāgarasalilasya merumatsarādgaganatalaprasāritavikaṭaśiraḥsahasreṇa divasakararathagatipathamapanetumabhyudyatenāvagaṇitasakalasurasamūhavacasā vindhyagiriṇāpyanullaṅghitājñasya jaṭharānalajīrṇavātāpidānavasya surāsuramukuṭamakarapattrakoṭīcumbitacaraṇarajaso dakṣiṇāśāmukhaviśeṣakasya suralokādekahuṃkāranipātitanahuṣaprakaṭaprabhāvasya bhagavato mahāmuneragastyasya bhāryayā lopāmudrayā svayamuparacitālavālakaiḥ karapuṭasalilasekasaṃvardhitaiḥ sutanirviśeṣairupaśobhitaṃ pādapaistatputreṇa ca gṛhītavratenāṣāḍhinā pavitrabhasmaviracitatripuṇḍrakābharaṇena kuśacīvaravāsasā muñjamekhalākalitamadhyena gṛhītaharitaparṇapuṭena pratyuṭajamaṭatā bhikṣāṃ dṛḍhadasyunāmnā pavitrīkṛtamatiprabhūtedhmāharaṇācca yasyedhmavāha iti pitā dvitīyaṃ nāma cakāra diśi diśi śukaharitaiśca kadalīvanaiḥ śyāmalīkṛtaparisaraṃ saritā ca kalaśayoniparipītasāgaramārgānugatayeva baddhaveṇikayā godāvaryā parigatamāśramapadamāsīt |

p.21, l.8


(p.21, l.8)yatra ca daśarathavacanamanupālayannutsṛṣṭarājyo daśavadanalakṣmīvi-
(p.21, l.9)bhramavirāmo rāmo mahāmunimagastyamanucaransaha sītayā lakṣmaṇopara-
(p.21, l.10)citaruciraparṇaśālaḥ pañcapaṭyāṃ kaṃcitkālaṃ sukhamuvāsa | ciraśūnye-
(p.21, l.11)dyāpi yatra śākhānilīnanibhṛtapāṇḍukapotapaṅktayo lagnatāpasāgnihotra-
(p.21, l.12)dhūmarājaya iva lakṣyante taravaḥ | balikarmakusumānyuddharantyāḥ sī-
(p.21, l.13)tāyāḥ karatalādiva saṃkrānto yatra rāgaḥ sphurati latākisalayeṣu |
(p.21, l.14)yatra ca pītodgīrṇaṃ jalanidhijalamiva muninā nikhilamāśramopānta-
(p.21, l.15)vartiṣu vibhaktaṃ mahāhradeṣu | yatra daśarathasutaniśitaśaranikaranipāta-
(p.21, l.16)nihatarajanicarabalabahularudhirasiktamūlamadyāpi tadrāgāviddhanirgatapa-
(p.21, l.17)lāśamivābhāti navakisalayamaraṇyam | adhunāpi yatra jaladharasa-
(p.21, l.18)maye gambhīramabhinavajaladharanivahaninādamākarṇya bhagavato rāmasya tri-
(p.21, l.19)bhuvanavivaravyāpinaścāpaghoṣasya smaranto na gṛhṇanti śaṣpakavalamaja-
(p.21, l.20)sramaśrujalalulitadīnadṛṣṭayo vīkṣya śūnyā daśa diśo jarājarjarita-
(p.21, l.21)viṣāṇakoṭayo jānakīsaṃvardhitā jīrṇamṛgāḥ | yasminnanavaratamṛgayā-
(p.21, l.22)nihataśeṣavanahariṇaprotsāhita iva kṛtasītāvipralambhaḥ kanakamṛgo rā-
(p.21, l.23)ghavamatidūraṃ jahāra | yatra ca maithilīviyogaduḥkhaduḥkhitau daśavada-
(p.22, l.1)navināśapiśunau candrasūryāviva kabandhagrastau samaṃ rāmalakṣmaṇau tri-
(p.22, l.2)bhuvanabhayaṃ mahaccakratuḥ | atyāyataśca yasmindaśarathasutaśaranipātito
(p.22, l.3)yojanabāhorbāhuragastyaprasādanāgatanahuṣājagarakāyaśaṅkāmakarodṛṣija-
(p.22, l.4)nasya | janakatanayā ca bhartrā virahavinodanārthamuṭajābhyantaralikhitā
(p.22, l.5)yatra rāmanivāsadarśanotsukā punariva dharaṇitalādullasantī vanacaraira-
(p.22, l.6)dyāpyālokyate |

yatra ca daśarathavacanamanupālayannutsṛṣṭarājyo daśavadanalakṣmīvibhramavirāmo rāmo mahāmunimagastyamanucaransaha sītayā lakṣmaṇoparacitaruciraparṇaśālaḥ pañcapaṭyāṃ kaṃcitkālaṃ sukhamuvāsa | ciraśūnyedyāpi yatra śākhānilīnanibhṛtapāṇḍukapotapaṅktayo lagnatāpasāgnihotradhūmarājaya iva lakṣyante taravaḥ | balikarmakusumānyuddharantyāḥ sītāyāḥ karatalādiva saṃkrānto yatra rāgaḥ sphurati latākisalayeṣu | yatra ca pītodgīrṇaṃ jalanidhijalamiva muninā nikhilamāśramopāntavartiṣu vibhaktaṃ mahāhradeṣu | yatra daśarathasutaniśitaśaranikaranipātanihatarajanicarabalabahularudhirasiktamūlamadyāpi tadrāgāviddhanirgatapalāśamivābhāti navakisalayamaraṇyam | adhunāpi yatra jaladharasamaye gambhīramabhinavajaladharanivahaninādamākarṇya bhagavato rāmasya tribhuvanavivaravyāpinaścāpaghoṣasya smaranto na gṛhṇanti śaṣpakavalamajasramaśrujalalulitadīnadṛṣṭayo vīkṣya śūnyā daśa diśo jarājarjaritaviṣāṇakoṭayo jānakīsaṃvardhitā jīrṇamṛgāḥ | yasminnanavaratamṛgayānihataśeṣavanahariṇaprotsāhita iva kṛtasītāvipralambhaḥ kanakamṛgo rāghavamatidūraṃ jahāra | yatra ca maithilīviyogaduḥkhaduḥkhitau daśavadanavināśapiśunau candrasūryāviva kabandhagrastau samaṃ rāmalakṣmaṇau tribhuvanabhayaṃ mahaccakratuḥ | atyāyataśca yasmindaśarathasutaśaranipātito yojanabāhorbāhuragastyaprasādanāgatanahuṣājagarakāyaśaṅkāmakarodṛṣijanasya | janakatanayā ca bhartrā virahavinodanārthamuṭajābhyantaralikhitā yatra rāmanivāsadarśanotsukā punariva dharaṇitalādullasantī vanacarairadyāpyālokyate |

p.22, l.7


(p.22, l.7)tasya caivaṃvidhasya saṃpratyapi prakaṭopalakṣyamāṇapūrvavṛttāntasyāga-
(p.22, l.8)styāśramasya nātidūre jalanidhipānaprakupitavaruṇotsāhitenāgastyama-
(p.22, l.9)tsarāttadāśramasamīpavartyapara iva vedhasā mahājalanidhirutpāditaḥ pra-
(p.22, l.10)layakālavighaṭitāṣṭadigbhāgasaṃdhibandhaṃ gaganatalamiva bhuvi nipatitamā-
(p.22, l.11)divarāhasamuddhṛtadharāmaṇḍalasthānamiva salilapūritamanavaratamajjadunmada-
(p.22, l.12)śabarakāminīkucakalaśalulitajalamutphullakumudakuvalayakahlāramunni-
(p.22, l.13)drāravindamadhubindunisyandabaddhacandrakamalikulapaṭalāndhakāritasauga-
(p.22, l.14)ndhikamārasitasamadasārasamamburuhamadhupānamattakalahaṃsakāminīkṛtako-
(p.22, l.15)lāhalamanekajalacarapataṃgaśatasaṃcalanacañcalitavācālavīcimālamanilo-
(p.22, l.16)llāsitakallolaśikharasīkarārabdhadurdinamaśaṅkitāvatīrṇābhirambhaḥkrīḍā-
(p.22, l.17)rāgiṇībhiḥ snānasamaye vanadevatābhiḥ keśapāśakusumaiḥ surabhīkṛtame-
(p.22, l.18)kadeśāvatīrṇamunijanāpūryamāṇakamaṇḍalukalajaladhvanimanoharamunmiṣadu-
(p.22, l.19)tpalavanamadhyacāribhiḥ savarṇatayā rasitānumeyaiḥ kādambakadambakai-
(p.22, l.20)rāsevitamabhiṣekāvatīrṇapulindarājasundarīkucacandanadhūlidhavalitataraṃ-
(p.22, l.21)gamupāntajātaketakīrajaḥpaṭalabaddhakūlapulinamāsannāśramāgatatāpasakṣā-
(p.22, l.22)litārdravalkalakaṣāyapāṭalataṭajalamupataṭaviṭapipallavānilavījitamavi-
(p.22, l.23)ralatamālavīthikāndhakāritābhirvālinirvāsitena saṃcaratā pratidina-
(p.23, l.1)mṛṣyamūkavāsinā sugrīveṇāvaluptaphalaparilaghulatābhirudavāsitāpasānāṃ
(p.23, l.2)devatārcanopayuktakusumābhirutpatajjalacarapataṃgapakṣapuṭavigalitajalabi-
(p.23, l.3)ndusekasukumārakisalayābhirlatāmaṇḍapatalasthitaśikhaṇḍimaṇḍalārabdha-
(p.23, l.4)tāṇḍavābhiranekakusumaparimalavāhinībhirvanadevatābhiḥ śvāsavāsitābhi-
(p.23, l.5)riva vanarājibhiruparuddhatīramaparasāgarāśaṅkibhiḥ salilamādātumavatī-
(p.23, l.6)rṇairjaladharairiva bahalapaṅkamalinairvanakaribhiranavaratamāpīyamānasalilama-
(p.23, l.7)gādhamanantamapratimamapāṃ nidhānaṃ pampābhidhānaṃ padmasaraḥ | yatra ca vika-
(p.23, l.8)cakuvalayaprabhāśyāmāyamānapakṣapuṭānyadyāpi mūrtimadrāmaśāpagrastānīva
(p.23, l.9)madhyacāriṇālokyante cakranāmnāṃ mithunāni |

tasya caivaṃvidhasya saṃpratyapi prakaṭopalakṣyamāṇapūrvavṛttāntasyāgastyāśramasya nātidūre jalanidhipānaprakupitavaruṇotsāhitenāgastyamatsarāttadāśramasamīpavartyapara iva vedhasā mahājalanidhirutpāditaḥ pralayakālavighaṭitāṣṭadigbhāgasaṃdhibandhaṃ gaganatalamiva bhuvi nipatitamādivarāhasamuddhṛtadharāmaṇḍalasthānamiva salilapūritamanavaratamajjadunmadaśabarakāminīkucakalaśalulitajalamutphullakumudakuvalayakahlāramunnidrāravindamadhubindunisyandabaddhacandrakamalikulapaṭalāndhakāritasaugandhikamārasitasamadasārasamamburuhamadhupānamattakalahaṃsakāminīkṛtakolāhalamanekajalacarapataṃgaśatasaṃcalanacañcalitavācālavīcimālamanilollāsitakallolaśikharasīkarārabdhadurdinamaśaṅkitāvatīrṇābhirambhaḥkrīḍārāgiṇībhiḥ snānasamaye vanadevatābhiḥ keśapāśakusumaiḥ surabhīkṛtamekadeśāvatīrṇamunijanāpūryamāṇakamaṇḍalukalajaladhvanimanoharamunmiṣadutpalavanamadhyacāribhiḥ savarṇatayā rasitānumeyaiḥ kādambakadambakairāsevitamabhiṣekāvatīrṇapulindarājasundarīkucacandanadhūlidhavalitataraṃgamupāntajātaketakīrajaḥpaṭalabaddhakūlapulinamāsannāśramāgatatāpasakṣālitārdravalkalakaṣāyapāṭalataṭajalamupataṭaviṭapipallavānilavījitamaviralatamālavīthikāndhakāritābhirvālinirvāsitena saṃcaratā pratidinamṛṣyamūkavāsinā sugrīveṇāvaluptaphalaparilaghulatābhirudavāsitāpasānāṃ devatārcanopayuktakusumābhirutpatajjalacarapataṃgapakṣapuṭavigalitajalabindusekasukumārakisalayābhirlatāmaṇḍapatalasthitaśikhaṇḍimaṇḍalārabdhatāṇḍavābhiranekakusumaparimalavāhinībhirvanadevatābhiḥ śvāsavāsitābhiriva vanarājibhiruparuddhatīramaparasāgarāśaṅkibhiḥ salilamādātumavatīrṇairjaladharairiva bahalapaṅkamalinairvanakaribhiranavaratamāpīyamānasalilamagādhamanantamapratimamapāṃ nidhānaṃ pampābhidhānaṃ padmasaraḥ | yatra ca vikacakuvalayaprabhāśyāmāyamānapakṣapuṭānyadyāpi mūrtimadrāmaśāpagrastānīva madhyacāriṇālokyante cakranāmnāṃ mithunāni |

p.23, l.10


(p.23, l.10)tasyaivaṃvidhasya padmasarasaḥ paścime tīre rāghavaśaraprahārajarjarita-
(p.23, l.11)jīrṇatālatarukhaṇḍasya ca samīpe diggajakaradaṇḍānukāriṇā jaradaja-
(p.23, l.12)gareṇa satatamāveṣṭitamūlatayā baddhamahālavāla iva tuṅgaskandhāvalambi-
(p.23, l.13)bhiranilavellitairahinirmokairdhṛtottarīya iva dikcakravālaparimāṇamiva
(p.23, l.14)gṛhṇatā bhuvanāntarālaviprakīrṇena śākhāsaṃcayena pralayakālatāṇḍavapra-
(p.23, l.15)sāritabhujasahasramuḍupatiśakalaśekharamiva viḍambayitumudyataḥ purā-
(p.23, l.16)ṇatayā patanabhayādiva gaganaskandhalagno nikhilaśarīravyāpinībhirati-
(p.23, l.17)dūronnatābhirjīrṇatayā śirābhiriva parigato vratatibhirjarātilakabi-
(p.23, l.18)ndubhiriva kaṇṭakairācitatanuritastataḥ paripītasāgarasalilairgaganāgataiḥ
(p.23, l.19)pattrarathairiva śākhāntareṣu nilīyamānaiḥ kṣaṇamambubhārālasairārdrīkṛtapa-
(p.23, l.20)llavairjaladharapaṭalairapyadṛṣṭaśikharadeśastuṅgatayā nandanavanaśriyamivāva-
(p.23, l.21)lokayitumabhyudyataḥ samīpavartināmupari saṃcaratāṃ gaganatalagamanakhe-
(p.23, l.22)dāyāsitānāṃ ravirathaturaṃgamāṇāṃ sṛkkaparisrutaiḥ phenapaṭalaiḥ saṃdehita-
(p.23, l.23)tūlarāśibhirdhavalīkṛtaśikharaśākho vanagajakapolakaṇḍūyanalagnamada-
(p.24, l.1)nilīnamattamadhukaramālena lohaśṛṅkhalābandhaniścaleneva kalpasthāyinā
(p.24, l.2)mūlena samupetaḥ koṭarābhyantaraniviṣṭaiḥ sphuradbhiḥ sajīva iva madhu-
(p.24, l.3)karapaṭalairduryodhana ivopalakṣitaśakunipakṣapāto nalinanābha iva vana-
(p.24, l.4)mālopagūḍho navajaladharavyūha iva nabhasi darśitonnatirakhilabhuvanata-
(p.24, l.5)lāvalokanaprāsāda iva vanadevatānāmadhipatiriva daṇḍakāraṇyasya nā-
(p.24, l.6)yaka iva sarvavanaspatīnāṃ sakheva vindhyasya śākhābāhubhirupagūhyeva
(p.24, l.7)vindhyāṭavīmavasthito mahāñjīrṇaḥ śālmalīvṛkṣaḥ |

tasyaivaṃvidhasya padmasarasaḥ paścime tīre rāghavaśaraprahārajarjaritajīrṇatālatarukhaṇḍasya ca samīpe diggajakaradaṇḍānukāriṇā jaradajagareṇa satatamāveṣṭitamūlatayā baddhamahālavāla iva tuṅgaskandhāvalambibhiranilavellitairahinirmokairdhṛtottarīya iva dikcakravālaparimāṇamiva gṛhṇatā bhuvanāntarālaviprakīrṇena śākhāsaṃcayena pralayakālatāṇḍavaprasāritabhujasahasramuḍupatiśakalaśekharamiva viḍambayitumudyataḥ purāṇatayā patanabhayādiva gaganaskandhalagno nikhilaśarīravyāpinībhiratidūronnatābhirjīrṇatayā śirābhiriva parigato vratatibhirjarātilakabindubhiriva kaṇṭakairācitatanuritastataḥ paripītasāgarasalilairgaganāgataiḥ pattrarathairiva śākhāntareṣu nilīyamānaiḥ kṣaṇamambubhārālasairārdrīkṛtapallavairjaladharapaṭalairapyadṛṣṭaśikharadeśastuṅgatayā nandanavanaśriyamivāvalokayitumabhyudyataḥ samīpavartināmupari saṃcaratāṃ gaganatalagamanakhedāyāsitānāṃ ravirathaturaṃgamāṇāṃ sṛkkaparisrutaiḥ phenapaṭalaiḥ saṃdehitatūlarāśibhirdhavalīkṛtaśikharaśākho vanagajakapolakaṇḍūyanalagnamadanilīnamattamadhukaramālena lohaśṛṅkhalābandhaniścaleneva kalpasthāyinā mūlena samupetaḥ koṭarābhyantaraniviṣṭaiḥ sphuradbhiḥ sajīva iva madhukarapaṭalairduryodhana ivopalakṣitaśakunipakṣapāto nalinanābha iva vanamālopagūḍho navajaladharavyūha iva nabhasi darśitonnatirakhilabhuvanatalāvalokanaprāsāda iva vanadevatānāmadhipatiriva daṇḍakāraṇyasya nāyaka iva sarvavanaspatīnāṃ sakheva vindhyasya śākhābāhubhirupagūhyeva vindhyāṭavīmavasthito mahāñjīrṇaḥ śālmalīvṛkṣaḥ |

p.24, l.8


(p.24, l.8)tatra ca śākhāgreṣu koṭarodareṣu pallavāntareṣu skandhasaṃdhiṣu jīrṇa-
(p.24, l.9)valkalavivareṣu mahāvakāśatayā viśrabdhaviracitakulāyasahasrāṇi du-
(p.24, l.10)rārohatayā vigalitavināśabhayāni nānādeśasamāgatāni śukaśakuni-
(p.24, l.11)kulāni prativasanti sma | yaiḥ pariṇāmaviraladalasaṃhatirapi sa vana-
(p.24, l.12)spatiraviraladalanicayaśyāmala ivopalakṣyate divāniśaṃ nilīnaiḥ | te
(p.24, l.13)ca tasminvanaspatāvativāhyātivāhya rajanīmātmanīḍeṣu pratidinamutthā-
(p.24, l.14)yotthāyāhārānveṣaṇāya nabhasi viracitapaṅktayo madakalahaladharahalamu-
(p.24, l.15)khotkṣepavikīrṇabahusrotasamambaratale kalindakanyāmiva darśayantaḥ su-
(p.24, l.16)ragajonmūlitavigaladākāśagaṅgākamalinīśaṅkāmupajanayanto divasa-
(p.24, l.17)kararathaturagaprabhānuliptamiva gaganatalamupapādayantaḥ saṃcāriṇīmiva ma-
(p.24, l.18)rakatasthalīṃ viḍambayantaḥ śaivalapallavāvalīmivāmbarasarasi prasāraya-
(p.24, l.19)nto gaganavitataiḥ pakṣapuṭaiḥ kadalīdalairiva dinakarakharakaranikarapa-
(p.24, l.20)rikheditāśāmukhāni vījayanto viyati visāriṇīṃ śaṣpavīthīmivā-
(p.24, l.21)racayantaḥ sendrāyudhamivāntarikṣamādadhānā vicaranti sma śukaśaku-
(p.24, l.22)nayaḥ | kṛtāhārāśca punaḥ pratinivṛtyātmakulāyāvasthitebhyaḥ śāvake-
(p.24, l.23)bhyo vividhānphalarasānkalamamañjarīvikārāṃśca prahatahariṇarudhirānura-
(p.25, l.1)ktaśārdūlanakhakoṭipāṭalena cañcupuṭena dattvā dattvādharīkṛtasarvasnehe-
(p.25, l.2)nāsādhāraṇena guruṇāpatyapremṇā tasminneva kroḍāntarnihitatanayāḥ kṣapāḥ
(p.25, l.3)kṣapayanti sma |

tatra ca śākhāgreṣu koṭarodareṣu pallavāntareṣu skandhasaṃdhiṣu jīrṇavalkalavivareṣu mahāvakāśatayā viśrabdhaviracitakulāyasahasrāṇi durārohatayā vigalitavināśabhayāni nānādeśasamāgatāni śukaśakunikulāni prativasanti sma | yaiḥ pariṇāmaviraladalasaṃhatirapi sa vanaspatiraviraladalanicayaśyāmala ivopalakṣyate divāniśaṃ nilīnaiḥ | te ca tasminvanaspatāvativāhyātivāhya rajanīmātmanīḍeṣu pratidinamutthāyotthāyāhārānveṣaṇāya nabhasi viracitapaṅktayo madakalahaladharahalamukhotkṣepavikīrṇabahusrotasamambaratale kalindakanyāmiva darśayantaḥ suragajonmūlitavigaladākāśagaṅgākamalinīśaṅkāmupajanayanto divasakararathaturagaprabhānuliptamiva gaganatalamupapādayantaḥ saṃcāriṇīmiva marakatasthalīṃ viḍambayantaḥ śaivalapallavāvalīmivāmbarasarasi prasārayanto gaganavitataiḥ pakṣapuṭaiḥ kadalīdalairiva dinakarakharakaranikaraparikheditāśāmukhāni vījayanto viyati visāriṇīṃ śaṣpavīthīmivāracayantaḥ sendrāyudhamivāntarikṣamādadhānā vicaranti sma śukaśakunayaḥ | kṛtāhārāśca punaḥ pratinivṛtyātmakulāyāvasthitebhyaḥ śāvakebhyo vividhānphalarasānkalamamañjarīvikārāṃśca prahatahariṇarudhirānuraktaśārdūlanakhakoṭipāṭalena cañcupuṭena dattvā dattvādharīkṛtasarvasnehenāsādhāraṇena guruṇāpatyapremṇā tasminneva kroḍāntarnihitatanayāḥ kṣapāḥ kṣapayanti sma |

p.25, l.4


(p.25, l.4)ekasmiṃśca jīrṇakoṭare jāyayā saha nivasataḥ paścime vayasi
(p.25, l.5)vartamānasya kathamapi piturahamevaiko vidhivaśātsūnurabhavam | ati-
(p.25, l.6)prabalayā cābhibhūtā mamaiva jāyamānasya prasavavedanayā jananī me lokā-
(p.25, l.7)ntaramagamat | abhimatajāyāvināśaśokaduḥkhitopi khalu tātaḥ suta-
(p.25, l.8)snehādantarnigṛhya paṭuprasaramapi śokamekākī matsaṃvardhanapara evābhavat |
(p.25, l.9)atipariṇatavayāśca kuśacīrānukāriṇīmalpāvaśiṣṭajīrṇapicchajāla-
(p.25, l.10)jarjarāmavasrastāṃsadeśaśithilāmapagatotpatanasaṃskārāṃ pakṣasaṃtatimudva-
(p.25, l.11)hannupārūḍhakampatayā ca saṃtāpakāriṇīmaṅgalagnāṃ jarāmiva vidhunvanna-
(p.25, l.12)kaṭhoraśephālikākusumanālapiñjareṇa kalamamañjarīdalanamasṛṇitakṣī-
(p.25, l.13)ṇopāntalekhena sphuṭitāgrakoṭinā cañcupuṭena paranīḍanipatitābhyaḥ
(p.25, l.14)śālivallarībhyastaṇḍulakaṇānādāyādāya tarumūlanipatitāni śuka-
(p.25, l.15)kulāvadalitāni phalaśakalāni samāhatya paribhramitumaśakto mahyama-
(p.25, l.16)dāt | pratidivasamātmanā ca madupabhuktaśeṣamakarodaśanam |

ekasmiṃśca jīrṇakoṭare jāyayā saha nivasataḥ paścime vayasi vartamānasya kathamapi piturahamevaiko vidhivaśātsūnurabhavam | atiprabalayā cābhibhūtā mamaiva jāyamānasya prasavavedanayā jananī me lokāntaramagamat | abhimatajāyāvināśaśokaduḥkhitopi khalu tātaḥ sutasnehādantarnigṛhya paṭuprasaramapi śokamekākī matsaṃvardhanapara evābhavat | atipariṇatavayāśca kuśacīrānukāriṇīmalpāvaśiṣṭajīrṇapicchajālajarjarāmavasrastāṃsadeśaśithilāmapagatotpatanasaṃskārāṃ pakṣasaṃtatimudvahannupārūḍhakampatayā ca saṃtāpakāriṇīmaṅgalagnāṃ jarāmiva vidhunvannakaṭhoraśephālikākusumanālapiñjareṇa kalamamañjarīdalanamasṛṇitakṣīṇopāntalekhena sphuṭitāgrakoṭinā cañcupuṭena paranīḍanipatitābhyaḥ śālivallarībhyastaṇḍulakaṇānādāyādāya tarumūlanipatitāni śukakulāvadalitāni phalaśakalāni samāhatya paribhramitumaśakto mahyamadāt | pratidivasamātmanā ca madupabhuktaśeṣamakarodaśanam |

p.25, l.17


(p.25, l.17)ekadā tu prabhātasaṃdhyārāgalohite gaganatalakamalinīmadhuraktapakṣa-
(p.25, l.18)saṃpuṭe vṛddhahaṃsa iva mandākinīpulinādaparajalanidhitaṭamavatarati ca-
(p.25, l.19)ndramasi pariṇataraṅkuromapāṇḍuni vrajati viśālatāmāśācakravāle
(p.25, l.20)gajarudhiraraktaharisaṭālomalohinībhirātaptalākṣikatantupāṭalābhirāyā-
(p.25, l.21)minībhiraśiśirakiraṇadīdhitibhiḥ padmarāgaratnaśalākāsaṃmārjanībhiri-
(p.25, l.22)va samutsāryamāṇe gaganakuṭṭimakusumaprakare tārāgaṇe saṃdhyāmupāsi-
(p.25, l.23)tumuttarāśāvalambini mānasasarastīramivāvatarati saptarṣimaṇḍale ta-
(p.26, l.1)ṭagatavighaṭitaśuktisaṃpuṭaviprakīrṇamaruṇakarapreraṇādhogalitamuḍugaṇamiva
(p.26, l.2)muktāphalanikaramudvahati dhavalitapulinataṭamudanvati pūrvetare tuṣārabi-
(p.26, l.3)nduvarṣiṇi vibuddhaśikhikule vijṛmbhamāṇakesariṇi kariṇīkadamba-
(p.26, l.4)kaprabodhyamānasamadakariṇi kṣapājalajaḍakesaraṃ kusumanikaramudayagi-
(p.26, l.5)riśikharasthitasavitāramivoddiśya pallavāñjalibhiḥ samutsṛjati kā-
(p.26, l.6)nane rāsabharomadhūsarāsu vanadevatāprāsādānāṃ tarūṇāṃ śikhareṣu pārā-
(p.26, l.7)vatamālāyamānāsu dharmapatākāsviva samunmiṣantīṣu tapovanāgnihotra-
(p.26, l.8)dhūmalekhāsvavaśyāyasīkariṇi lulitakamalavane ratikhinnaśabarasīma-
(p.26, l.9)ntinīsvedajalakaṇikāpahāriṇi vanamahiṣaromanthaphenabinduvāhini ca-
(p.26, l.10)litapallavalatālāsyopadeśavyasanini vighaṭamānakamalakhaṇḍamadhusīka-
(p.26, l.11)rāsāravarṣiṇi kusumāmodatarpitālijāle niśāvasānajātajaḍimni ma-
(p.26, l.12)ndamandasaṃcāriṇi pravāti prābhātike mātariśvani kamalavanaprabodha-
(p.26, l.13)maṅgalapāṭhakānāmibhagaṇḍaḍiṇḍimānāṃ madhulihāṃ kumudodareṣu ghanaghaṭa-
(p.26, l.14)mānadalapuṭanibaddhapakṣasaṃhatīnāmuccaratsu huṃkāreṣu prabhātaśiśiramāru-
(p.26, l.15)tāhatamuttaptajaturasāśliṣṭapakṣmamālamiva saśeṣanidrājihmatāraṃ cakṣuru-
(p.26, l.16)nmīlayatsu śanaiḥ śanairūṣaraśayyādhūsarakroḍaromarājiṣu vanamṛgeṣvi-
(p.26, l.17)tastataḥ saṃcaratsu vanacareṣu vijṛmbhamāṇe śrotrahāriṇi pampāsaraḥka-
(p.26, l.18)lahaṃsakolāhale samullasati nartitaśikhaṇḍimaṇḍale manohare vanagaja-
(p.26, l.19)karṇatālaśabde krameṇa ca gaganatalamārgamavatarato divasakaravāraṇa-
(p.26, l.20)syāvacūlacāmarakalāpa ivopalakṣyamāṇe mañjiṣṭhārāgalohite kiraṇajāle
(p.26, l.21)śanaiḥ śanairudite bhagavati savitari pampāsaraḥparyantataruśikharasaṃcā-
(p.26, l.22)riṇyadhyāsitagiriśikhare divasakarajanmani hatatāre punariva kapīśvare
(p.26, l.23)vanamabhipatati bālātape spaṣṭe jāte pratyūṣasi nacirādiva diva-
(p.27, l.1)sāṣṭamabhāgabhāji spaṣṭabhāsi bhāsvati bhūte prayāteṣu yathābhimatāni
(p.27, l.2)digantarāṇi śukakuleṣu kulāyanilīnanibhṛtaśāvakasanāthepi niḥśa-
(p.27, l.3)bdatayā śūnya iva tasminvanaspatau svanīḍāvasthita eva tāte mayi ca
(p.27, l.4)śaiśavādasaṃjātabalasamudbhidyamānapakṣapuṭe tātasya samīpavartini koṭara-
(p.27, l.5)gate sahasaiva tasminmahāvane saṃtrāsitasakalavanacaraḥ sarabhasamutpatatpa-
(p.27, l.6)tatripakṣapuṭaśabdasaṃtato bhītakaripotacītkārapīvaraḥ pracalitalatākuli-
(p.27, l.7)tamattālikulakvaṇitamāṃsalaḥ paribhramadudghoṇavanavarāharavaghargharo giri-
(p.27, l.8)guhāsuptaprabuddhasiṃhanādopabṛṃhitaḥ kampayanniva tarūnbhagīrathāvatāryamāṇa-
(p.27, l.9)gaṅgāpravāhakalakalabahalo bhītavanadevatākarṇito mṛgayākolāhaladhvani-
(p.27, l.10)rudacarat | ākarṇya ca tamahamaśrutapūrvamupajātavepathurarbhakatayā jarja-
(p.27, l.11)ritakarṇavivaro bhayavihvalaḥ samīpavartinaḥ pituḥ pratīkārabuddhyā ja-
(p.27, l.12)rāśithilapakṣapuṭāntaramaviśam |

ekadā tu prabhātasaṃdhyārāgalohite gaganatalakamalinīmadhuraktapakṣasaṃpuṭe vṛddhahaṃsa iva mandākinīpulinādaparajalanidhitaṭamavatarati candramasi pariṇataraṅkuromapāṇḍuni vrajati viśālatāmāśācakravāle gajarudhiraraktaharisaṭālomalohinībhirātaptalākṣikatantupāṭalābhirāyāminībhiraśiśirakiraṇadīdhitibhiḥ padmarāgaratnaśalākāsaṃmārjanībhiriva samutsāryamāṇe gaganakuṭṭimakusumaprakare tārāgaṇe saṃdhyāmupāsitumuttarāśāvalambini mānasasarastīramivāvatarati saptarṣimaṇḍale taṭagatavighaṭitaśuktisaṃpuṭaviprakīrṇamaruṇakarapreraṇādhogalitamuḍugaṇamiva muktāphalanikaramudvahati dhavalitapulinataṭamudanvati pūrvetare tuṣārabinduvarṣiṇi vibuddhaśikhikule vijṛmbhamāṇakesariṇi kariṇīkadambakaprabodhyamānasamadakariṇi kṣapājalajaḍakesaraṃ kusumanikaramudayagiriśikharasthitasavitāramivoddiśya pallavāñjalibhiḥ samutsṛjati kānane rāsabharomadhūsarāsu vanadevatāprāsādānāṃ tarūṇāṃ śikhareṣu pārāvatamālāyamānāsu dharmapatākāsviva samunmiṣantīṣu tapovanāgnihotradhūmalekhāsvavaśyāyasīkariṇi lulitakamalavane ratikhinnaśabarasīmantinīsvedajalakaṇikāpahāriṇi vanamahiṣaromanthaphenabinduvāhini calitapallavalatālāsyopadeśavyasanini vighaṭamānakamalakhaṇḍamadhusīkarāsāravarṣiṇi kusumāmodatarpitālijāle niśāvasānajātajaḍimni mandamandasaṃcāriṇi pravāti prābhātike mātariśvani kamalavanaprabodhamaṅgalapāṭhakānāmibhagaṇḍaḍiṇḍimānāṃ madhulihāṃ kumudodareṣu ghanaghaṭamānadalapuṭanibaddhapakṣasaṃhatīnāmuccaratsu huṃkāreṣu prabhātaśiśiramārutāhatamuttaptajaturasāśliṣṭapakṣmamālamiva saśeṣanidrājihmatāraṃ cakṣurunmīlayatsu śanaiḥ śanairūṣaraśayyādhūsarakroḍaromarājiṣu vanamṛgeṣvitastataḥ saṃcaratsu vanacareṣu vijṛmbhamāṇe śrotrahāriṇi pampāsaraḥkalahaṃsakolāhale samullasati nartitaśikhaṇḍimaṇḍale manohare vanagajakarṇatālaśabde krameṇa ca gaganatalamārgamavatarato divasakaravāraṇasyāvacūlacāmarakalāpa ivopalakṣyamāṇe mañjiṣṭhārāgalohite kiraṇajāle śanaiḥ śanairudite bhagavati savitari pampāsaraḥparyantataruśikharasaṃcāriṇyadhyāsitagiriśikhare divasakarajanmani hatatāre punariva kapīśvare vanamabhipatati bālātape spaṣṭe jāte pratyūṣasi nacirādiva divasāṣṭamabhāgabhāji spaṣṭabhāsi bhāsvati bhūte prayāteṣu yathābhimatāni digantarāṇi śukakuleṣu kulāyanilīnanibhṛtaśāvakasanāthepi niḥśabdatayā śūnya iva tasminvanaspatau svanīḍāvasthita eva tāte mayi ca śaiśavādasaṃjātabalasamudbhidyamānapakṣapuṭe tātasya samīpavartini koṭaragate sahasaiva tasminmahāvane saṃtrāsitasakalavanacaraḥ sarabhasamutpatatpatatripakṣapuṭaśabdasaṃtato bhītakaripotacītkārapīvaraḥ pracalitalatākulitamattālikulakvaṇitamāṃsalaḥ paribhramadudghoṇavanavarāharavaghargharo giriguhāsuptaprabuddhasiṃhanādopabṛṃhitaḥ kampayanniva tarūnbhagīrathāvatāryamāṇagaṅgāpravāhakalakalabahalo bhītavanadevatākarṇito mṛgayākolāhaladhvanirudacarat | ākarṇya ca tamahamaśrutapūrvamupajātavepathurarbhakatayā jarjaritakarṇavivaro bhayavihvalaḥ samīpavartinaḥ pituḥ pratīkārabuddhyā jarāśithilapakṣapuṭāntaramaviśam |

p.27, l.13


(p.27, l.13)anantaraṃ ca sarabhasamito gajayūthapatilulitakamalinīparimala
(p.27, l.14)itaḥ kroḍakuladaśyamānabhadramustārasāmoda itaḥ karikalabhabhajyamā-
(p.27, l.15)nasallakīkaṣāyagandha ito nipatitaśuṣkapattramarmaradhvanirito vanamahi-
(p.27, l.16)ṣaviṣāṇakoṭikuliśabhidyamānavalmīkadhūlirito mṛgakadambakamito
(p.27, l.17)vanagajakulamito vanavarāhayūthamito vanamahiṣavṛndamitaḥ śikhaṇḍi-
(p.27, l.18)maṇḍalavirutamitaḥ kapiñjalakulakalakūjitamitaḥ kurarakulakvaṇi-
(p.27, l.19)tamito mṛgapatinakhabhidyamānakumbhakuñjararasitamiyamārdrapaṅkamalinā va-
(p.27, l.20)rāhapaddhatiriyamabhinavaśaṣpakavalarasaśyāmalā hariṇaromanthaphenasaṃhati-
(p.27, l.21)riyamunmadagandhagajagaṇḍakaṇḍūyanaparimalālīnamukharamadhukaravirutireṣā
(p.27, l.22)nipatitarudhirabindusiktaśuṣkapattrapāṭalā rurupadavyetadviradacaraṇamṛdita-
(p.27, l.23)viṭapapallavapaṭalametatkhaṅgikulakrīḍitameṣa nakhakoṭivilikhitavikaṭa-
(p.28, l.1)pattralekho rudhirapāṭalaḥ karimauktikadaladanturo mṛgapatimārga eṣā pra-
(p.28, l.2)tyagraprasūtavanamṛgīgarbharudhiralohinī bhūmiriyamaṭavīveṇikānukāriṇī
(p.28, l.3)pakṣacarasya yūthapatermadajalamalinā saṃcāravīthī camarīpaṅtkiriyamanuga-
(p.28, l.4)myatāmucchuṣkamṛgakarīṣapāṃsulā tvaritataramadhyāsyatāmiyaṃ vanasthalī
(p.28, l.5)taruśikharamāruhyatāmālokyatāṃ digiyamākarṇyatāmayaṃ śabdo gṛhyatāṃ
(p.28, l.6)dhanuravahitaiḥ sthīyatāṃ vimucyantāṃ śvāna ityanyonyamabhivadato mṛga-
(p.28, l.7)yāsaktasya mahato janasamūhasya tarugahanāntaritavigrahasya kṣobhitakā-
(p.28, l.8)nanaṃ kolāhalamaśṛṇavam |

anantaraṃ ca sarabhasamito gajayūthapatilulitakamalinīparimala itaḥ kroḍakuladaśyamānabhadramustārasāmoda itaḥ karikalabhabhajyamānasallakīkaṣāyagandha ito nipatitaśuṣkapattramarmaradhvanirito vanamahiṣaviṣāṇakoṭikuliśabhidyamānavalmīkadhūlirito mṛgakadambakamito vanagajakulamito vanavarāhayūthamito vanamahiṣavṛndamitaḥ śikhaṇḍimaṇḍalavirutamitaḥ kapiñjalakulakalakūjitamitaḥ kurarakulakvaṇitamito mṛgapatinakhabhidyamānakumbhakuñjararasitamiyamārdrapaṅkamalinā varāhapaddhatiriyamabhinavaśaṣpakavalarasaśyāmalā hariṇaromanthaphenasaṃhatiriyamunmadagandhagajagaṇḍakaṇḍūyanaparimalālīnamukharamadhukaravirutireṣā nipatitarudhirabindusiktaśuṣkapattrapāṭalā rurupadavyetadviradacaraṇamṛditaviṭapapallavapaṭalametatkhaṅgikulakrīḍitameṣa nakhakoṭivilikhitavikaṭapattralekho rudhirapāṭalaḥ karimauktikadaladanturo mṛgapatimārga eṣā pratyagraprasūtavanamṛgīgarbharudhiralohinī bhūmiriyamaṭavīveṇikānukāriṇī pakṣacarasya yūthapatermadajalamalinā saṃcāravīthī camarīpaṅtkiriyamanugamyatāmucchuṣkamṛgakarīṣapāṃsulā tvaritataramadhyāsyatāmiyaṃ vanasthalī taruśikharamāruhyatāmālokyatāṃ digiyamākarṇyatāmayaṃ śabdo gṛhyatāṃ dhanuravahitaiḥ sthīyatāṃ vimucyantāṃ śvāna ityanyonyamabhivadato mṛgayāsaktasya mahato janasamūhasya tarugahanāntaritavigrahasya kṣobhitakānanaṃ kolāhalamaśṛṇavam |

p.28, l.9


(p.28, l.9)atha nāticirādivānulepanārdramṛdaṅgadhvanidhīreṇa girivivaravijṛ-
(p.28, l.10)mbhitapratinādagambhīreṇa śabaraśaratāḍitānāṃ kesariṇāṃ ninādena saṃtra-
(p.28, l.11)stayūthamuktānāmekākināṃ ca saṃcaratāmanavaratakarāsphoṭamiśreṇa jala-
(p.28, l.12)dhararasitānukāriṇā gajayūthapatīnāṃ kaṇṭhagarjitena sarabhasasārameya-
(p.28, l.13)vilupyamānāvayavānāmālolakātarataralatārakāṇāmeṇakānāṃ ca karuṇa-
(p.28, l.14)kūjitena nihatayūthapatīnāṃ viyoginīnāmanugatakalabhānāṃ ca sthitvā
(p.28, l.15)sthitvā samākarṇya kalakalamutkarṇapallavānāmitastataḥ paribhramantīnāṃ
(p.28, l.16)pratyagrapativināśaśokadīrgheṇa kariṇīnāṃ cītkṛtena katipayadivasa-
(p.28, l.17)prasūtānāṃ ca khaḍgidhenukānāṃ trāsaparibhraṣṭapotānveṣiṇīnāmunmuktakaṇṭha-
(p.28, l.18)matikaruṇamārasantīnāmākranditena taruśikharasamutpatitānāmākulā-
(p.28, l.19)kulacāriṇāṃ ca pattrarathānāṃ kolāhalena rūpānusārapradhāvitānāṃ ca
(p.28, l.20)mṛgayūthānāṃ yugapadatirabhasapādapātābhihatāyā bhuvaḥ kampamiva janayatā
(p.28, l.21)caraṇaśabdena karṇāntākṛṣṭajyānāṃ ca madakalakurarakāminīkaṇṭhakūjita-
(p.28, l.22)kalena śaranikaravarṣiṇāṃ dhanuṣāṃ ninādena pavanāhatikvaṇitadhā-
(p.28, l.23)rāṇāmasīnāṃ ca kaṭhinamahiṣaskandhapīṭhapātināṃ raṇitena śunāṃ ca sarabha-
(p.29, l.1)savimuktaghargharadhvanīnāṃ vanāntaravyāpinā dhvānena sarvataḥ pracalitami-
(p.29, l.2)va tadaraṇyamabhavat | acirācca praśānte tasminmṛgayākalakale nirvṛ-
(p.29, l.3)ṣṭamūkajaladharavṛndānukāriṇi mathanāvasānopaśāntavāriṇi sāgara iva
(p.29, l.4)stimitatāmupāgate kānane mandībhūtabhayohamupajātakutūhalaḥ piturutsa-
(p.29, l.5)ṅgādīṣadiva niṣkramya koṭarastha eva śirodharāṃ prasārya saṃtrāsatarala-
(p.29, l.6)tārakaḥ śaiśavātkimidamiti samupajātadidṛkṣastāmeva diśaṃ cakṣuḥ
(p.29, l.7)prāhiṇavam |

atha nāticirādivānulepanārdramṛdaṅgadhvanidhīreṇa girivivaravijṛmbhitapratinādagambhīreṇa śabaraśaratāḍitānāṃ kesariṇāṃ ninādena saṃtrastayūthamuktānāmekākināṃ ca saṃcaratāmanavaratakarāsphoṭamiśreṇa jaladhararasitānukāriṇā gajayūthapatīnāṃ kaṇṭhagarjitena sarabhasasārameyavilupyamānāvayavānāmālolakātarataralatārakāṇāmeṇakānāṃ ca karuṇakūjitena nihatayūthapatīnāṃ viyoginīnāmanugatakalabhānāṃ ca sthitvā sthitvā samākarṇya kalakalamutkarṇapallavānāmitastataḥ paribhramantīnāṃ pratyagrapativināśaśokadīrgheṇa kariṇīnāṃ cītkṛtena katipayadivasaprasūtānāṃ ca khaḍgidhenukānāṃ trāsaparibhraṣṭapotānveṣiṇīnāmunmuktakaṇṭhamatikaruṇamārasantīnāmākranditena taruśikharasamutpatitānāmākulākulacāriṇāṃ ca pattrarathānāṃ kolāhalena rūpānusārapradhāvitānāṃ ca mṛgayūthānāṃ yugapadatirabhasapādapātābhihatāyā bhuvaḥ kampamiva janayatā caraṇaśabdena karṇāntākṛṣṭajyānāṃ ca madakalakurarakāminīkaṇṭhakūjitakalena śaranikaravarṣiṇāṃ dhanuṣāṃ ninādena pavanāhatikvaṇitadhārāṇāmasīnāṃ ca kaṭhinamahiṣaskandhapīṭhapātināṃ raṇitena śunāṃ ca sarabhasavimuktaghargharadhvanīnāṃ vanāntaravyāpinā dhvānena sarvataḥ pracalitamiva tadaraṇyamabhavat | acirācca praśānte tasminmṛgayākalakale nirvṛṣṭamūkajaladharavṛndānukāriṇi mathanāvasānopaśāntavāriṇi sāgara iva stimitatāmupāgate kānane mandībhūtabhayohamupajātakutūhalaḥ piturutsaṅgādīṣadiva niṣkramya koṭarastha eva śirodharāṃ prasārya saṃtrāsataralatārakaḥ śaiśavātkimidamiti samupajātadidṛkṣastāmeva diśaṃ cakṣuḥ prāhiṇavam |

p.29, l.8


(p.29, l.8)abhimukhamāpatacca tasmādvanāntarādarjunabhujadaṇḍasahasraviprakīrṇamiva
(p.29, l.9)narmadāpravāhamanilavaśāccalitamiva tamālakānanamekībhūtamiva kālarā-
(p.29, l.10)trīṇāṃ yāmasaṃghātamañjanaśilāstambhasaṃbhāramiva kṣitikampavighūrṇitama-
(p.29, l.11)ndhakārapuñjamiva ravikiraṇākulitamantakaparivāramiva paribhramantama-
(p.29, l.12)vadāritarasātalodbhūtamiva dānavalokamaśubhakarmasamūhamivaikatra samāga-
(p.29, l.13)tamaśeṣadaṇḍakāraṇyavāsimunijanaśāpasārthamiva saṃcarantamanavarataśara-
(p.29, l.14)nikaravarṣirāmanihatakharadūṣaṇabalanivahamiva tadapadhyānātpiśācatā-
(p.29, l.15)mupagataṃ kalikālabandhuvargamivaikatra saṃgatamavagāhaprasthitamiva vanamahi-
(p.29, l.16)ṣayūthamacalaśikharasthitakesarikarākṛṣṭipatanaviśīrṇamiva kālameghapa-
(p.29, l.17)ṭalamakhilarūpavināśāya dhūmaketujālamiva samudgatamandhakāritakānana-
(p.29, l.18)manekasahasrasaṃkhyamatibhayajananamutpātavetālavrātamiva śabarasainyamadrā-
(p.29, l.19)kṣam |

abhimukhamāpatacca tasmādvanāntarādarjunabhujadaṇḍasahasraviprakīrṇamiva narmadāpravāhamanilavaśāccalitamiva tamālakānanamekībhūtamiva kālarātrīṇāṃ yāmasaṃghātamañjanaśilāstambhasaṃbhāramiva kṣitikampavighūrṇitamandhakārapuñjamiva ravikiraṇākulitamantakaparivāramiva paribhramantamavadāritarasātalodbhūtamiva dānavalokamaśubhakarmasamūhamivaikatra samāgatamaśeṣadaṇḍakāraṇyavāsimunijanaśāpasārthamiva saṃcarantamanavarataśaranikaravarṣirāmanihatakharadūṣaṇabalanivahamiva tadapadhyānātpiśācatāmupagataṃ kalikālabandhuvargamivaikatra saṃgatamavagāhaprasthitamiva vanamahiṣayūthamacalaśikharasthitakesarikarākṛṣṭipatanaviśīrṇamiva kālameghapaṭalamakhilarūpavināśāya dhūmaketujālamiva samudgatamandhakāritakānanamanekasahasrasaṃkhyamatibhayajananamutpātavetālavrātamiva śabarasainyamadrākṣam |

p.29, l.20


(p.29, l.20)madhye ca tasyātimahataḥ śabarasainyasya prathame vayasi vartamānama-
(p.29, l.21)tikarkaśatvādāyasamiva nirmitamekalavyamiva janmāntarāgatamudbhi-
(p.29, l.22)dyamānaśmaśrurājitayā prathamamadalekhāmaṇḍyamānagaṇḍabhittimiva gaja-
(p.29, l.23)yūthapatikumārakamasitakuvalayaśyāmena dehaprabhāpravāheṇa kālindīja-
(p.30, l.1)leneva pūritāraṇyamākuṭilāgreṇa skandhāvalambinā kuntalabhāreṇa kesa-
(p.30, l.2)riṇamiva gajamadamalinīkṛtena kesarakalāpenopetamāyatalalāṭamatituṅga-
(p.30, l.3)ghoraghoṇamekakarṇābharaṇatāmupanītasya bhujaṃgaphaṇamaṇerāpāṭalairaṃśubhirā-
(p.30, l.4)lohitīkṛtena parṇaśayanābhyāsāllagnapallavarāgeṇeva vāmapārśvena virā-
(p.30, l.5)jamānamaciraprahatagajakapolagṛhītena saptacchadaparimalavāhinā kṛṣṇāgu-
(p.30, l.6)rupaṅkeṇeva surabhiṇā madena kṛtāṅgarāgamupari tatparimalāndhena bhrama-
(p.30, l.7)tā māyūrātapatrānukāriṇā madhukarakulena tamālapallaveneva nivāri-
(p.30, l.8)tātapamālolakarṇapallavavyājena bhujabalanirjitayā bhayaprayuktasevayā vi-
(p.30, l.9)ndhyāṭavyeva karatalenāpamṛjyamānagaṇḍasthalasvedalekhamāpāṭalayā hari-
(p.30, l.10)ṇakulakṣayarātrisaṃdhyāyamānayā śoṇitārdrayeva dṛṣṭayā rañjayantamāśā-
(p.30, l.11)vibhāgānājānulambena kuñjarakarapramāṇamiva gṛhītvā nirmitena caṇḍi-
(p.30, l.12)kārudhirabalipradānārthamasakṛnniśitaśastrollekhaviṣamitaśikhareṇa bhujayu-
(p.30, l.13)galenopaśobhitamantarāntarālagnāśyānahariṇarudhirabindunā svedajalaka-
(p.30, l.14)ṇikācitena guñjāphalavimiśraiḥ karikumbhamuktāphalairiva racitābha-
(p.30, l.15)raṇena vindhyaśilātalaviśālena vakṣaḥsthalenodbhāsamānamavirataśramā-
(p.30, l.16)bhyāsādullikhitodaramibhamadamalinamālānastambhayugalamupahasantamivoru-
(p.30, l.17)daṇḍadvayena lākṣālohitakauśeyaparidhānamakāraṇepi krūratayā baddha-
(p.30, l.18)tripatākograbhrukuṭikarāle lalāṭaphalake prabalabhaktyārādhitayā matpari-
(p.30, l.19)grahoyamiti kātyāyanyā triśūlenevāṅkitamupajātaparicayairanugacchadbhiḥ
(p.30, l.20)śramavaśāddūravinirgatābhiḥ svabhāvapāṭalatayā śuṣkābhirapi hariṇaśo-
(p.30, l.21)ṇitamiva kṣarantībhirjihvābhirāvedyamānakhedairvivṛtamukhatayā spaṣṭadṛṣṭa-
(p.30, l.22)dantāṃśūndaṃṣṭrāntarālalagnakesarisaṭāniva sṛkkabhāgānudvahadbhiḥ sthūlavarā-
(p.30, l.23)ṭakamālikāparigatakaṇṭhairmahāvarāhadaṃṣṭrāprahārajarjarairalpakāyairapi mahā-
(p.31, l.1)śaktitvādanupajātakesarairiva kesarikiśorakairmṛgavadhūvaidhavyadīkṣādāna-
(p.31, l.2)dakṣairanekavarṇaiḥ śvabhiratipramāṇābhiśca kesariṇāmabhayapradānayācanārthamā-
(p.31, l.3)gatābhiḥ siṃhībhiriva kauleyakakuṭumbinībhiranugamyamānaṃ kaiścidgṛ-
(p.31, l.4)hītacamaravālagajadantabhāraiḥ kaiścidacchidraparṇabaddhamadhupuṭaiḥ kaiścinmṛgapa-
(p.31, l.5)tibhiriva gajakumbhamuktāphalanikarasanāthapāṇibhiḥ kaiścidyātudhānairi-
(p.31, l.6)va gṛhītapiśitabhāraiḥ kaiścitpramathairiva kesarikṛttidhāribhiḥ kaiści-
(p.31, l.7)tkṣapaṇakairiva mayūrapicchavāhibhiḥ kaiścicchiśubhiriva kākapakṣadharaiḥ
(p.31, l.8)kaiścitkṛṣṇacaritamiva darśayadbhiḥ samutkhātavidhṛtagajadantaiḥ kaiści-
(p.31, l.9)jjaladāgamadivasairiva jaladharacchāyāmalināmbarairanekavṛttāntaiḥ śa-
(p.31, l.10)baravṛndaiḥ parivṛtamaraṇyamiva sakhaḍgadhenukamabhinavajaladharamiva mayū-
(p.31, l.11)rapicchacitracāpadhāriṇaṃ bakarākṣasamiva gṛhītaikacakramaruṇānujamivo-
(p.31, l.12)ddhṛtānekamahānāgadaśanaṃ bhīṣmamiva śikhaṇḍiśatruṃ nidāghadivasamiva
(p.31, l.13)satatāvirbhūtamṛgatṛṣṇaṃ vidyādharamiva mānasavegaṃ parāśaramiva yo-
(p.31, l.14)janagandhānusāriṇaṃ ghaṭotkacamiva bhīmarūpadhāriṇamacalarājakanya-
(p.31, l.15)kākeśapāśamiva nīlakaṇṭhacandrakābharaṇaṃ hiraṇyākṣadānavamiva ma-
(p.31, l.16)hāvarāhadaṃṣṭrāvibhinnavakṣaḥsthalamatirāgiṇamiva kṛtabahubandīparigrahaṃ pi-
(p.31, l.17)śitāśanamiva raktalubdhakaṃ gītakalāvinyāsamiva niṣādānugatama-
(p.31, l.18)mbikātriśūlamiva mahiṣarudhirārdrakāyamabhinavayauvanamapi kṣapitabahu-
(p.31, l.19)vayasaṃ kṛtasārameyasaṃgrahamapi phalamūlāśanaṃ kṛṣṇamapyasudarśanaṃ sva-
(p.31, l.20)cchandapracāramapi durgaikaśaraṇaṃ kṣitibhṛtpādānuvartinamapi rājasevā-
(p.31, l.21)nabhijñamapatyamiva vindhyasyāṃśāvatāramiva kṛtāntasya sahodaramiva
(p.31, l.22)pāpasya sāramiva kalikālasya bhīṣaṇamapi mahāsattvatayā gambhīra-
(p.31, l.23)mivopalakṣyamāṇamanabhibhavanīyākṛtiṃ mātaṅgakanāmānaṃ śabarasenāpa-
(p.32, l.1)timapaśyam | abhidhānaṃ tu paścāttasyāhamaśrauṣam |

madhye ca tasyātimahataḥ śabarasainyasya prathame vayasi vartamānamatikarkaśatvādāyasamiva nirmitamekalavyamiva janmāntarāgatamudbhidyamānaśmaśrurājitayā prathamamadalekhāmaṇḍyamānagaṇḍabhittimiva gajayūthapatikumārakamasitakuvalayaśyāmena dehaprabhāpravāheṇa kālindījaleneva pūritāraṇyamākuṭilāgreṇa skandhāvalambinā kuntalabhāreṇa kesariṇamiva gajamadamalinīkṛtena kesarakalāpenopetamāyatalalāṭamatituṅgaghoraghoṇamekakarṇābharaṇatāmupanītasya bhujaṃgaphaṇamaṇerāpāṭalairaṃśubhirālohitīkṛtena parṇaśayanābhyāsāllagnapallavarāgeṇeva vāmapārśvena virājamānamaciraprahatagajakapolagṛhītena saptacchadaparimalavāhinā kṛṣṇāgurupaṅkeṇeva surabhiṇā madena kṛtāṅgarāgamupari tatparimalāndhena bhramatā māyūrātapatrānukāriṇā madhukarakulena tamālapallaveneva nivāritātapamālolakarṇapallavavyājena bhujabalanirjitayā bhayaprayuktasevayā vindhyāṭavyeva karatalenāpamṛjyamānagaṇḍasthalasvedalekhamāpāṭalayā hariṇakulakṣayarātrisaṃdhyāyamānayā śoṇitārdrayeva dṛṣṭayā rañjayantamāśāvibhāgānājānulambena kuñjarakarapramāṇamiva gṛhītvā nirmitena caṇḍikārudhirabalipradānārthamasakṛnniśitaśastrollekhaviṣamitaśikhareṇa bhujayugalenopaśobhitamantarāntarālagnāśyānahariṇarudhirabindunā svedajalakaṇikācitena guñjāphalavimiśraiḥ karikumbhamuktāphalairiva racitābharaṇena vindhyaśilātalaviśālena vakṣaḥsthalenodbhāsamānamavirataśramābhyāsādullikhitodaramibhamadamalinamālānastambhayugalamupahasantamivorudaṇḍadvayena lākṣālohitakauśeyaparidhānamakāraṇepi krūratayā baddhatripatākograbhrukuṭikarāle lalāṭaphalake prabalabhaktyārādhitayā matparigrahoyamiti kātyāyanyā triśūlenevāṅkitamupajātaparicayairanugacchadbhiḥ śramavaśāddūravinirgatābhiḥ svabhāvapāṭalatayā śuṣkābhirapi hariṇaśoṇitamiva kṣarantībhirjihvābhirāvedyamānakhedairvivṛtamukhatayā spaṣṭadṛṣṭadantāṃśūndaṃṣṭrāntarālalagnakesarisaṭāniva sṛkkabhāgānudvahadbhiḥ sthūlavarāṭakamālikāparigatakaṇṭhairmahāvarāhadaṃṣṭrāprahārajarjarairalpakāyairapi mahāśaktitvādanupajātakesarairiva kesarikiśorakairmṛgavadhūvaidhavyadīkṣādānadakṣairanekavarṇaiḥ śvabhiratipramāṇābhiśca kesariṇāmabhayapradānayācanārthamāgatābhiḥ siṃhībhiriva kauleyakakuṭumbinībhiranugamyamānaṃ kaiścidgṛhītacamaravālagajadantabhāraiḥ kaiścidacchidraparṇabaddhamadhupuṭaiḥ kaiścinmṛgapatibhiriva gajakumbhamuktāphalanikarasanāthapāṇibhiḥ kaiścidyātudhānairiva gṛhītapiśitabhāraiḥ kaiścitpramathairiva kesarikṛttidhāribhiḥ kaiścitkṣapaṇakairiva mayūrapicchavāhibhiḥ kaiścicchiśubhiriva kākapakṣadharaiḥ kaiścitkṛṣṇacaritamiva darśayadbhiḥ samutkhātavidhṛtagajadantaiḥ kaiścijjaladāgamadivasairiva jaladharacchāyāmalināmbarairanekavṛttāntaiḥ śabaravṛndaiḥ parivṛtamaraṇyamiva sakhaḍgadhenukamabhinavajaladharamiva mayūrapicchacitracāpadhāriṇaṃ bakarākṣasamiva gṛhītaikacakramaruṇānujamivoddhṛtānekamahānāgadaśanaṃ bhīṣmamiva śikhaṇḍiśatruṃ nidāghadivasamiva satatāvirbhūtamṛgatṛṣṇaṃ vidyādharamiva mānasavegaṃ parāśaramiva yojanagandhānusāriṇaṃ ghaṭotkacamiva bhīmarūpadhāriṇamacalarājakanyakākeśapāśamiva nīlakaṇṭhacandrakābharaṇaṃ hiraṇyākṣadānavamiva mahāvarāhadaṃṣṭrāvibhinnavakṣaḥsthalamatirāgiṇamiva kṛtabahubandīparigrahaṃ piśitāśanamiva raktalubdhakaṃ gītakalāvinyāsamiva niṣādānugatamambikātriśūlamiva mahiṣarudhirārdrakāyamabhinavayauvanamapi kṣapitabahuvayasaṃ kṛtasārameyasaṃgrahamapi phalamūlāśanaṃ kṛṣṇamapyasudarśanaṃ svacchandapracāramapi durgaikaśaraṇaṃ kṣitibhṛtpādānuvartinamapi rājasevānabhijñamapatyamiva vindhyasyāṃśāvatāramiva kṛtāntasya sahodaramiva pāpasya sāramiva kalikālasya bhīṣaṇamapi mahāsattvatayā gambhīramivopalakṣyamāṇamanabhibhavanīyākṛtiṃ mātaṅgakanāmānaṃ śabarasenāpatimapaśyam | abhidhānaṃ tu paścāttasyāhamaśrauṣam |

p.32, l.2


(p.32, l.2)āsīcca me manasi | aho mohaprāyameteṣāṃ jīvitaṃ sādhujanaviga-
(p.32, l.3)rhitaṃ ca caritam | tathā hi | puruṣapiśitopahāre dharmabuddhiḥ |
(p.32, l.4)āhāraḥ sādhujananindito madhumāṃsādiḥ | śramo mṛgayā | śāstraṃ
(p.32, l.5)śivārutam | samupadeṣṭāraḥ sadasatāṃ kauśikāḥ | prajñā śakunijñānam |
(p.32, l.6)paricitāḥ śvānaḥ | rājyaṃ śūnyāsvaṭavīṣu | āpānakamutsavaḥ | mi-
(p.32, l.7)trāṇi krūrakarmasādhanāni dhanūṃṣi | sahāyā viṣadigdhamukhā bhujaṃgā
(p.32, l.8)iva sāyakāḥ | gītamutsādakāri mugdhamṛgāṇām | kalatrāṇi bandī-
(p.32, l.9)gṛhītāḥ parayoṣitaḥ | krūrātmabhiḥ śārdūlaiḥ saha saṃvāsaḥ | paśuru-
(p.32, l.10)dhireṇa devatārcanam | māṃsena balikarma | cauryeṇa jīvanam | bhūṣaṇāni
(p.32, l.11)bhujaṃgamaṇayaḥ | vanagajamadairaṅgarāgaḥ | yasminneva kānane nivasanti
(p.32, l.12)tadevotkhātamūlamaśeṣataḥ kurvate | iti cintayatyeva mayi sa śabara-
(p.32, l.13)senāpatiraṭavībhramaṇasamudbhavaṃ śramamapaninīṣurāgatya tasyaiva śālmalī-
(p.32, l.14)taroradhaśchāyāyāmavatāritakodaṇḍastvaritaparijanopanītapallavāsane sa-
(p.32, l.15)mupāviśat | anyatamastu śabarayuvā sasaṃbhramamavatīrya tasmātkarayu-
(p.32, l.16)galaparikṣobhitāmbhasaḥ saraso vaidūryadravānukāri pralayadivasakarakira-
(p.32, l.17)ṇopatāpādambaraikadeśamiva vilīnamindumaṇḍalādiva prasyanditaṃ druta-
(p.32, l.18)miva muktāphalanikaramatyacchatayā sparśānumeyaṃ himajaḍamaravindako-
(p.32, l.19)śarajaḥkaṣāyamambhaḥ kamalinīpattrapuṭena pratyayoddhṛtāśca dhautapaṅkani-
(p.32, l.20)rmalamṛṇālikāḥ samupāharat | āpītasalilaśca senāpatistā mṛṇāli-
(p.32, l.21)kāḥ śaśikalā iva saiṃhikeyaḥ krameṇādaśat | apagataśramaścotthāya
(p.32, l.22)paripītāmbhasā sakalena tena śabarasainyenānugamyamānaḥ śanaiḥśanairabhi-
(p.32, l.23)mataṃ digantaramayāsīt |

āsīcca me manasi | aho mohaprāyameteṣāṃ jīvitaṃ sādhujanavigarhitaṃ ca caritam | tathā hi | puruṣapiśitopahāre dharmabuddhiḥ | āhāraḥ sādhujananindito madhumāṃsādiḥ | śramo mṛgayā | śāstraṃ śivārutam | samupadeṣṭāraḥ sadasatāṃ kauśikāḥ | prajñā śakunijñānam | paricitāḥ śvānaḥ | rājyaṃ śūnyāsvaṭavīṣu | āpānakamutsavaḥ | mitrāṇi krūrakarmasādhanāni dhanūṃṣi | sahāyā viṣadigdhamukhā bhujaṃgā iva sāyakāḥ | gītamutsādakāri mugdhamṛgāṇām | kalatrāṇi bandīgṛhītāḥ parayoṣitaḥ | krūrātmabhiḥ śārdūlaiḥ saha saṃvāsaḥ | paśurudhireṇa devatārcanam | māṃsena balikarma | cauryeṇa jīvanam | bhūṣaṇāni bhujaṃgamaṇayaḥ | vanagajamadairaṅgarāgaḥ | yasminneva kānane nivasanti tadevotkhātamūlamaśeṣataḥ kurvate | iti cintayatyeva mayi sa śabarasenāpatiraṭavībhramaṇasamudbhavaṃ śramamapaninīṣurāgatya tasyaiva śālmalītaroradhaśchāyāyāmavatāritakodaṇḍastvaritaparijanopanītapallavāsane samupāviśat | anyatamastu śabarayuvā sasaṃbhramamavatīrya tasmātkarayugalaparikṣobhitāmbhasaḥ saraso vaidūryadravānukāri pralayadivasakarakiraṇopatāpādambaraikadeśamiva vilīnamindumaṇḍalādiva prasyanditaṃ drutamiva muktāphalanikaramatyacchatayā sparśānumeyaṃ himajaḍamaravindakośarajaḥkaṣāyamambhaḥ kamalinīpattrapuṭena pratyayoddhṛtāśca dhautapaṅkanirmalamṛṇālikāḥ samupāharat | āpītasalilaśca senāpatistā mṛṇālikāḥ śaśikalā iva saiṃhikeyaḥ krameṇādaśat | apagataśramaścotthāya paripītāmbhasā sakalena tena śabarasainyenānugamyamānaḥ śanaiḥśanairabhimataṃ digantaramayāsīt |

p.33, l.1


(p.33, l.1)ekatamastu jaracchabarastasmātpulindavṛndādanāsāditahariṇapiśitaḥ
(p.33, l.2)piśitāśana ivātivikṛtadarśanaḥ piśitārthī tasminneva tarutale muhūrta-
(p.33, l.3)miva vyalambata | antarite ca śabarasenāpatau sa jīrṇaśabaraḥ piba-
(p.33, l.4)nnivāsmākamāyūṃṣi rudhirabindupāṭalayā kapilabhrūlatāpariveṣabhīṣaṇa-
(p.33, l.5)yā dṛṣṭayā gaṇayanniva śukakulakulāyasthānāni śyena iva vihagā-
(p.33, l.6)miṣāsvādalālasaḥ suciramārurukṣustaṃ vanaspatimā mūlādapaśyat |
(p.33, l.7)utkrāntamiva tasminkṣaṇe tadālokanabhītānāṃ śukakulānāmasubhiḥ |
(p.33, l.8)kimiva hi duṣkaramakaruṇānām | yataḥ sa tamanekatālatuṅgamabhraṃkaṣaśā-
(p.33, l.9)khāśikharamapi sopānairivāyatnenaiva pādapamāruhya tānanupajātotpatana-
(p.33, l.10)śaktīnkāṃścidalpadivasajātāngarbhacchavipāṭalāñchālmalīkusumaśaṅkā-
(p.33, l.11)mupajanayataḥ kāṃścidudbhidyamānapakṣatayā nalinasaṃvartikānukāriṇaḥ kāṃ-
(p.33, l.12)ścidarkaphalasadṛśānkāṃścillohitāyamānacañcukoṭīnīṣadvighaṭitadalapuṭapā-
(p.33, l.13)ṭalamukhānāṃ kamalamukulānāṃ śriyamudvahataḥ kāṃścidanavarataśiraḥka-
(p.33, l.14)mpavyājena nivārayata iva pratīkārāsamarthānekaikatayā phalānīva tasya
(p.33, l.15)vanaspateḥ śākhāntarebhyaḥ koṭarebhyaśca śukaśāvakānagrahīt | apagatā-
(p.33, l.16)sūṃśca kṛtvā kṣitāvapātayat |

ekatamastu jaracchabarastasmātpulindavṛndādanāsāditahariṇapiśitaḥ piśitāśana ivātivikṛtadarśanaḥ piśitārthī tasminneva tarutale muhūrtamiva vyalambata | antarite ca śabarasenāpatau sa jīrṇaśabaraḥ pibannivāsmākamāyūṃṣi rudhirabindupāṭalayā kapilabhrūlatāpariveṣabhīṣaṇayā dṛṣṭayā gaṇayanniva śukakulakulāyasthānāni śyena iva vihagāmiṣāsvādalālasaḥ suciramārurukṣustaṃ vanaspatimā mūlādapaśyat | utkrāntamiva tasminkṣaṇe tadālokanabhītānāṃ śukakulānāmasubhiḥ | kimiva hi duṣkaramakaruṇānām | yataḥ sa tamanekatālatuṅgamabhraṃkaṣaśākhāśikharamapi sopānairivāyatnenaiva pādapamāruhya tānanupajātotpatanaśaktīnkāṃścidalpadivasajātāngarbhacchavipāṭalāñchālmalīkusumaśaṅkāmupajanayataḥ kāṃścidudbhidyamānapakṣatayā nalinasaṃvartikānukāriṇaḥ kāṃścidarkaphalasadṛśānkāṃścillohitāyamānacañcukoṭīnīṣadvighaṭitadalapuṭapāṭalamukhānāṃ kamalamukulānāṃ śriyamudvahataḥ kāṃścidanavarataśiraḥkampavyājena nivārayata iva pratīkārāsamarthānekaikatayā phalānīva tasya vanaspateḥ śākhāntarebhyaḥ koṭarebhyaśca śukaśāvakānagrahīt | apagatāsūṃśca kṛtvā kṣitāvapātayat |

p.33, l.17


(p.33, l.17)tātastu taṃ mahāntamakāṇḍa eva prāṇaharamapratīkāramupaplavamupanata-
(p.33, l.18)mālokya dviguṇataropajātavepathurmaraṇabhayādudbhrāntataralatārakāṃ viṣā-
(p.33, l.19)daśūnyāmaśrujalaplutāṃ dṛśamitastato dikṣu vikṣipannucchuṣkatālurātma-
(p.33, l.20)pratīkārākṣamastrāsasrastasaṃdhiśithilena pakṣasaṃpuṭenācchādya māṃ tatkā-
(p.33, l.21)locitapratīkāraṃ manyamānaḥ snehaparavaśo madrakṣaṇākulaḥ kiṃkartavya-
(p.33, l.22)tāvimūḍhaḥ kroḍavibhāgena māmavaṣṭabhya tasthau | asāvapi pāpaḥ krameṇa
(p.33, l.23)śākhāntaraiḥ saṃcaramāṇaḥ koṭaradvāramāgatya jīrṇāsitabhujaṃgabhogabhī-
(p.34, l.1)ṣaṇaṃ prasārya vividhavanavarāhavasāvisragandhikaratalaṃ kodaṇḍaguṇāka-
(p.34, l.2)rṣaṇavraṇāṅkitaprakoṣṭhamantakadaṇḍānukāriṇaṃ vāmabāhumatinṛśaṃso muhu-
(p.34, l.3)rmuhurdattacañcuprahāramutkūjantamākṛṣya tātamapagatāsumakarot | māṃ tu
(p.34, l.4)svalpatvādbhayasaṃpiṇḍitāṅgatvātsāvaśeṣatvādāyuṣaḥ kathamapi pakṣasaṃpu-
(p.34, l.5)ṭāntaragataṃ nālakṣayat | uparataṃ ca tamavanitale śithilaśirodharama-
(p.34, l.6)dhomukhamamuñcat | ahamapi taccaraṇāntarāle praveśitaśirodharo nibhṛ-
(p.34, l.7)tamaṅkanilīnastenaiva sahāpatam | avaśiṣṭapuṇyatayā tu pavanavaśasaṃpu-
(p.34, l.8)ñjitasya mahataḥ śuṣkapattrarāśerupari patitamātmānamapaśyam | aṅgāni
(p.34, l.9)me nāśīryanta | yāvaccāsau tasmāttaruśikharānnāvatarati tāvada-
(p.34, l.10)hamavaśīrṇaparṇasavarṇatvādasphuṭopalakṣyamāṇamūrtiḥ pitaramuparatamutsṛjya
(p.34, l.11)nṛśaṃsa iva prāṇaparityāgayogyepi kāle bālatayā kālāntarabhuvaḥ
(p.34, l.12)sneharasasyānabhijño janmasahabhuvā bhayenaiva kevalamabhibhūyamānaḥ kiṃ-
(p.34, l.13)cidupajātābhyāṃ pakṣābhyāmīṣatkṛtāvaṣṭambho luṭhannitastataḥ kṛtānta-
(p.34, l.14)mukhakuharādiva vinirgatamātmānaṃ manyamāno nātidūravartinaḥ śaba-
(p.34, l.15)rasundarīkarṇapūraracanopayuktapallavasya saṃkarṣaṇapaṭanīlacchāyayopahasata
(p.34, l.16)iva gadādharadehacchavimacchaiḥ kālindījalacchedairiva viracitacchadasya
(p.34, l.17)vanakarimadasalilairivopasiktakisalayasya vindhyāṭavīkeśapāśaśriya-
(p.34, l.18)mudvahato divāpyandhakāritaśākhāntarasyāpraviṣṭasūryakiraṇamatigahanamapa-
(p.34, l.19)rasyeva piturutsaṅgamatimahatastamālaviṭapino mūladeśamaviśam |

tātastu taṃ mahāntamakāṇḍa eva prāṇaharamapratīkāramupaplavamupanatamālokya dviguṇataropajātavepathurmaraṇabhayādudbhrāntataralatārakāṃ viṣādaśūnyāmaśrujalaplutāṃ dṛśamitastato dikṣu vikṣipannucchuṣkatālurātmapratīkārākṣamastrāsasrastasaṃdhiśithilena pakṣasaṃpuṭenācchādya māṃ tatkālocitapratīkāraṃ manyamānaḥ snehaparavaśo madrakṣaṇākulaḥ kiṃkartavyatāvimūḍhaḥ kroḍavibhāgena māmavaṣṭabhya tasthau | asāvapi pāpaḥ krameṇa śākhāntaraiḥ saṃcaramāṇaḥ koṭaradvāramāgatya jīrṇāsitabhujaṃgabhogabhīṣaṇaṃ prasārya vividhavanavarāhavasāvisragandhikaratalaṃ kodaṇḍaguṇākarṣaṇavraṇāṅkitaprakoṣṭhamantakadaṇḍānukāriṇaṃ vāmabāhumatinṛśaṃso muhurmuhurdattacañcuprahāramutkūjantamākṛṣya tātamapagatāsumakarot | māṃ tu svalpatvādbhayasaṃpiṇḍitāṅgatvātsāvaśeṣatvādāyuṣaḥ kathamapi pakṣasaṃpuṭāntaragataṃ nālakṣayat | uparataṃ ca tamavanitale śithilaśirodharamadhomukhamamuñcat | ahamapi taccaraṇāntarāle praveśitaśirodharo nibhṛtamaṅkanilīnastenaiva sahāpatam | avaśiṣṭapuṇyatayā tu pavanavaśasaṃpuñjitasya mahataḥ śuṣkapattrarāśerupari patitamātmānamapaśyam | aṅgāni me nāśīryanta | yāvaccāsau tasmāttaruśikharānnāvatarati tāvadahamavaśīrṇaparṇasavarṇatvādasphuṭopalakṣyamāṇamūrtiḥ pitaramuparatamutsṛjya nṛśaṃsa iva prāṇaparityāgayogyepi kāle bālatayā kālāntarabhuvaḥ sneharasasyānabhijño janmasahabhuvā bhayenaiva kevalamabhibhūyamānaḥ kiṃcidupajātābhyāṃ pakṣābhyāmīṣatkṛtāvaṣṭambho luṭhannitastataḥ kṛtāntamukhakuharādiva vinirgatamātmānaṃ manyamāno nātidūravartinaḥ śabarasundarīkarṇapūraracanopayuktapallavasya saṃkarṣaṇapaṭanīlacchāyayopahasata iva gadādharadehacchavimacchaiḥ kālindījalacchedairiva viracitacchadasya vanakarimadasalilairivopasiktakisalayasya vindhyāṭavīkeśapāśaśriyamudvahato divāpyandhakāritaśākhāntarasyāpraviṣṭasūryakiraṇamatigahanamaparasyeva piturutsaṅgamatimahatastamālaviṭapino mūladeśamaviśam |

p.34, l.20


(p.34, l.20)avatīrya sa tena samayena kṣititalaviprakīrṇānsaṃhṛtya tāñchuka-
(p.34, l.21)śiśūnekalatāpāśasaṃyatānābadhya parṇapuṭetitvaritagamanaḥ senāpatiga-
(p.34, l.22)tenaiva vartmanā tāmeva diśamagacchat | māṃ tu labdhajīvitāśaṃ pratya-
(p.34, l.23)grapitṛmaraṇaśokaśuṣkahṛdayamatidūrapātādāyāsitaśarīraṃ saṃtrāsajātā
(p.35, l.1)sarvāṅgopatāpinī balavatī pipāsā paravaśamakarot | anayā ca
(p.35, l.2)kālakalayā sudūramatikrāntaḥ sa pāpakṛditi parikalayya kiṃcidunna-
(p.35, l.3)mitakaṃdharo bhayacakitayā dṛśā diśovalokya tṛṇepi calati punaḥ pra-
(p.35, l.4)tinivṛtta iti tameva pade pade pāpakāriṇamutprekṣamāṇo niṣkramya tasmā-
(p.35, l.5)ttamālatarumūlātsalilasamīpamupasartuṃ prayatnamakaravam |

avatīrya sa tena samayena kṣititalaviprakīrṇānsaṃhṛtya tāñchukaśiśūnekalatāpāśasaṃyatānābadhya parṇapuṭetitvaritagamanaḥ senāpatigatenaiva vartmanā tāmeva diśamagacchat | māṃ tu labdhajīvitāśaṃ pratyagrapitṛmaraṇaśokaśuṣkahṛdayamatidūrapātādāyāsitaśarīraṃ saṃtrāsajātā sarvāṅgopatāpinī balavatī pipāsā paravaśamakarot | anayā ca kālakalayā sudūramatikrāntaḥ sa pāpakṛditi parikalayya kiṃcidunnamitakaṃdharo bhayacakitayā dṛśā diśovalokya tṛṇepi calati punaḥ pratinivṛtta iti tameva pade pade pāpakāriṇamutprekṣamāṇo niṣkramya tasmāttamālatarumūlātsalilasamīpamupasartuṃ prayatnamakaravam |

p.35, l.6


(p.35, l.6)ajātapakṣatayā ca nātisthiracaraṇasaṃcārasya muhurmuhurmukhena patato
(p.35, l.7)muhustiryaṅgipatantamātmānamekayā pakṣapālyā saṃdhārayataḥ kṣititalasaṃ-
(p.35, l.8)sarpaṇabhramāturasyānabhyāsavaśādekamapi dattvā padamanavaratamunmukhasya
(p.35, l.9)sthūlasthūlaṃ śvasato dhūlidhūsarasya saṃsarpato mama samabhūnmanasi | ati-
(p.35, l.10)kaṣṭāsvapyavasthāsu jīvitanirapekṣā na bhavanti khalu jagati sarvaprāṇināṃ
(p.35, l.11)pravṛttayaḥ | nāsti jīvitādanyadabhimatataramiha jagati sarvajantūnā-
(p.35, l.12)m | evamuparatepi sugṛhītanāmni tāte yadahamavikalendriyaḥ punareva
(p.35, l.13)prāṇimi | dhiṅmāmakaruṇamatiniṣṭhuramakṛtajñam | aho soḍhapitṛmaraṇaśoka-
(p.35, l.14)dāruṇaṃ yena mayā jīvyate | upakṛtamapi nāpekṣyate | khalaṃ hi khalu me
(p.35, l.15)hṛdayam | mayā hi lokāntaragatāyāmambāyāṃ niyamya śokavegamā
(p.35, l.16)prasavadivasātpariṇatavayasāpi satā taistairupāyairmatsaṃvardhanakleśamatimahā-
(p.35, l.17)ntamapi snehavaśādagaṇayatā yattātena paripālitastatsarvamekapade vismṛ-
(p.35, l.18)tam | atikṛpaṇāḥ khalvamī prāṇāḥ | yadupakāriṇamapi tātamadyāpi
(p.35, l.19)kvāpi gacchantaṃ nānugacchanti | sarvathā na kaṃcinna khalīkaroti jīvi-
(p.35, l.20)tatṛṣṇā | yadīdṛgavasthamapi māmayamāyāsayati jalābhilāṣaḥ | manye
(p.35, l.21)cāgaṇitapitṛmaraṇaśokasya nirghṛṇataiva kevalamiyaṃ mama salilapāna-
(p.35, l.22)buddhiḥ | adyāpi dūra eva sarastīram | tathā hi | jaladevatānūpuraravā-
(p.35, l.23)nukāri dūredyāpi kalahaṃsavirutametat | asphuṭāni śrūyante sārasarasi-
(p.36, l.1)tāni | ayaṃ ca viprakarṣādāśāmukhavisarpaṇaviralaḥ saṃcarati nalinīkha-
(p.36, l.2)ṇḍaparimalaḥ | divasasya ceyamatikaṣṭā daśā vartate | tathā hi | ravira-
(p.36, l.3)mbaratalamadhyavartī sphurantamātapamanavaratamanaladhūlinikaramiva viki-
(p.36, l.4)rati karaiḥ | adhikāmupajanayati tṛṣāmātapasparśasaṃtaptapāṃsupaṭaladurgamā
(p.36, l.5)bhūmiḥ | atiprabalapipāsāvasannāni gantumalpamapi me nālamaṅgakāni |
(p.36, l.6)aprabhurasmyātmanaḥ | sīdati me hṛdayam | andhakāratāmupayāti cakṣuḥ |
(p.36, l.7)api nāma khalo vidhiranicchatopi me maraṇamadyopapādayet |

ajātapakṣatayā ca nātisthiracaraṇasaṃcārasya muhurmuhurmukhena patato muhustiryaṅgipatantamātmānamekayā pakṣapālyā saṃdhārayataḥ kṣititalasaṃsarpaṇabhramāturasyānabhyāsavaśādekamapi dattvā padamanavaratamunmukhasya sthūlasthūlaṃ śvasato dhūlidhūsarasya saṃsarpato mama samabhūnmanasi | atikaṣṭāsvapyavasthāsu jīvitanirapekṣā na bhavanti khalu jagati sarvaprāṇināṃ pravṛttayaḥ | nāsti jīvitādanyadabhimatataramiha jagati sarvajantūnām | evamuparatepi sugṛhītanāmni tāte yadahamavikalendriyaḥ punareva prāṇimi | dhiṅmāmakaruṇamatiniṣṭhuramakṛtajñam | aho soḍhapitṛmaraṇaśokadāruṇaṃ yena mayā jīvyate | upakṛtamapi nāpekṣyate | khalaṃ hi khalu me hṛdayam | mayā hi lokāntaragatāyāmambāyāṃ niyamya śokavegamā prasavadivasātpariṇatavayasāpi satā taistairupāyairmatsaṃvardhanakleśamatimahāntamapi snehavaśādagaṇayatā yattātena paripālitastatsarvamekapade vismṛtam | atikṛpaṇāḥ khalvamī prāṇāḥ | yadupakāriṇamapi tātamadyāpi kvāpi gacchantaṃ nānugacchanti | sarvathā na kaṃcinna khalīkaroti jīvitatṛṣṇā | yadīdṛgavasthamapi māmayamāyāsayati jalābhilāṣaḥ | manye cāgaṇitapitṛmaraṇaśokasya nirghṛṇataiva kevalamiyaṃ mama salilapānabuddhiḥ | adyāpi dūra eva sarastīram | tathā hi | jaladevatānūpuraravānukāri dūredyāpi kalahaṃsavirutametat | asphuṭāni śrūyante sārasarasitāni | ayaṃ ca viprakarṣādāśāmukhavisarpaṇaviralaḥ saṃcarati nalinīkhaṇḍaparimalaḥ | divasasya ceyamatikaṣṭā daśā vartate | tathā hi | ravirambaratalamadhyavartī sphurantamātapamanavaratamanaladhūlinikaramiva vikirati karaiḥ | adhikāmupajanayati tṛṣāmātapasparśasaṃtaptapāṃsupaṭaladurgamā bhūmiḥ | atiprabalapipāsāvasannāni gantumalpamapi me nālamaṅgakāni | aprabhurasmyātmanaḥ | sīdati me hṛdayam | andhakāratāmupayāti cakṣuḥ | api nāma khalo vidhiranicchatopi me maraṇamadyopapādayet |

p.36, l.8


(p.36, l.8)ityevaṃ cintayatyeva mayi tasmātsaraso nātidūravartini tapovane jā-
(p.36, l.9)bālirnāma mahātapā muniḥ prativasati sma | tattanayaśca hārītanāmā
(p.36, l.10)tāpasakumārakaḥ sanatkumāra iva sarvavidyāvadātacetāḥ savayobhi-
(p.36, l.11)raparaistapodhanakumārakairanugamyamānastenaiva pathā dvitīya iva bhagavānvi-
(p.36, l.12)bhāvasuratitejasvitayā durnirīkṣyamūrtirudyato divasakaramaṇḍalādivo-
(p.36, l.13)tkīrṇastaḍidbhiriva racitāvayavastaptakanakadraveṇeva bahirupaliptamūrtirā-
(p.36, l.14)piśaṅgāvadātayā dehaprabhayā sphurantyā sabālātapamiva divasaṃ sadā-
(p.36, l.15)vānalamiva vanamupadarśayanuttaptalohalohinīnāmanekatīrthābhiṣekapūtānā-
(p.36, l.16)maṃsasthalāvalambinīnāṃ jaṭānāṃ nikareṇopetaḥ stambhitaśikhākalāpaḥ
(p.36, l.17)khāṇḍavavanadidhakṣayā kṛtakapaṭabaṭuveṣa iva bhagavānpāvakastapovanadeva-
(p.36, l.18)tānūpurānukāriṇā dharmaśāsanakaṭakeneva sphāṭikenākṣavalayena dakṣiṇa-
(p.36, l.19)śravaṇāvalambinā virājamānaḥ sakalaviṣayopabhoganivṛttyarthamupapā-
(p.36, l.20)ditena lalāṭapaṭṭake trisatyeneva bhasmatripuṇḍrakeṇālaṃkṛto gaganagamano-
(p.36, l.21)nmukhabalākānukāriṇā svargamārgamiva darśayatā satatamudgrīveṇa sphaṭi-
(p.36, l.22)kamaṇikamaṇḍalunādhyāsitavāmakaratalaḥ skandhadeśāvalambinā kṛ-
(p.36, l.23)ṣṇājinena nīlapāṇḍubhāsā tapastṛṣṇānipītenāntarniṣpatatā dhūmapaṭaleneva
(p.37, l.1)parītamūrtirabhinavabisasūtranirmiteneva parilaghutayā pavanalolena nirmā-
(p.37, l.2)saviralapārśvakapañjaramiva gaṇayatā vāmāṃsāvalambinā yajñopavī-
(p.37, l.3)tenodbhāsamāno devatārcanārthamāgṛhītavanalatākusumaparipūrṇaparṇapuṭasa-
(p.37, l.4)nāthaśikhareṇāṣāḍhadaṇḍena vyāpṛtasavyetarapāṇirviṣāṇaśikharotkhātāmu-
(p.37, l.5)dvahatā snānamṛdamupajātaparicayena nīvāramuṣṭisaṃvardhitena kuśakusumala-
(p.37, l.6)tāyāsyamānaloladṛṣṭinā tapovanamṛgeṇānuyāto viṭapa iva komalava-
(p.37, l.7)lkalāvṛtaśarīro giririva samekhalo rāhurivāsakṛdāsvāditasomaḥ
(p.37, l.8)padmanikara iva divasakaramarīcipo nadītaṭataruriva satatajalakṣāla-
(p.37, l.9)navimalajaṭaḥ karikalabha iva vikacakumudadalaśakalasitadaśano drau-
(p.37, l.10)ṇiriva kṛpānugato nakṣatrarāśiriva citramṛgakṛttikāśleṣopaśobhito gha-
(p.37, l.11)rmakāladivasa iva kṣapitabahudoṣo jaladharasamaya iva praśamitarajaḥpra-
(p.37, l.12)saro varuṇa iva kṛtodavāso haririvāpanītanarakabhayaḥ pradoṣārambha
(p.37, l.13)iva saṃdhyāpiṅgalatārakaḥ prabhātakāla iva bālātapakapilo raviratha
(p.37, l.14)iva dṛḍhaniyamitākṣacakraḥ surājeva nigūḍhamantrasādhanakṣapitavigraho
(p.37, l.15)jalanidhiriva karālaśaṅkhamaṇḍalāvartagarto bhagīratha ivāsakṛddṛṣṭagaṅgā-
(p.37, l.16)vatāro madhukara ivāsakṛdanubhūtapuṣkaravanavāso vanacaropi kṛtamahā-
(p.37, l.17)layapraveśosaṃyatopi mokṣārthī sāmaprayogaparopi satatāvalambitadaṇḍaḥ
(p.37, l.18)suptopi prabuddhaḥ saṃnihitanetradvayopi parityaktavāmalocanastadeva kama-
(p.37, l.19)lasaraḥ sisnāsurupāgamat |

ityevaṃ cintayatyeva mayi tasmātsaraso nātidūravartini tapovane jābālirnāma mahātapā muniḥ prativasati sma | tattanayaśca hārītanāmā tāpasakumārakaḥ sanatkumāra iva sarvavidyāvadātacetāḥ savayobhiraparaistapodhanakumārakairanugamyamānastenaiva pathā dvitīya iva bhagavānvibhāvasuratitejasvitayā durnirīkṣyamūrtirudyato divasakaramaṇḍalādivotkīrṇastaḍidbhiriva racitāvayavastaptakanakadraveṇeva bahirupaliptamūrtirāpiśaṅgāvadātayā dehaprabhayā sphurantyā sabālātapamiva divasaṃ sadāvānalamiva vanamupadarśayanuttaptalohalohinīnāmanekatīrthābhiṣekapūtānāmaṃsasthalāvalambinīnāṃ jaṭānāṃ nikareṇopetaḥ stambhitaśikhākalāpaḥ khāṇḍavavanadidhakṣayā kṛtakapaṭabaṭuveṣa iva bhagavānpāvakastapovanadevatānūpurānukāriṇā dharmaśāsanakaṭakeneva sphāṭikenākṣavalayena dakṣiṇaśravaṇāvalambinā virājamānaḥ sakalaviṣayopabhoganivṛttyarthamupapāditena lalāṭapaṭṭake trisatyeneva bhasmatripuṇḍrakeṇālaṃkṛto gaganagamanonmukhabalākānukāriṇā svargamārgamiva darśayatā satatamudgrīveṇa sphaṭikamaṇikamaṇḍalunādhyāsitavāmakaratalaḥ skandhadeśāvalambinā kṛṣṇājinena nīlapāṇḍubhāsā tapastṛṣṇānipītenāntarniṣpatatā dhūmapaṭaleneva parītamūrtirabhinavabisasūtranirmiteneva parilaghutayā pavanalolena nirmāsaviralapārśvakapañjaramiva gaṇayatā vāmāṃsāvalambinā yajñopavītenodbhāsamāno devatārcanārthamāgṛhītavanalatākusumaparipūrṇaparṇapuṭasanāthaśikhareṇāṣāḍhadaṇḍena vyāpṛtasavyetarapāṇirviṣāṇaśikharotkhātāmudvahatā snānamṛdamupajātaparicayena nīvāramuṣṭisaṃvardhitena kuśakusumalatāyāsyamānaloladṛṣṭinā tapovanamṛgeṇānuyāto viṭapa iva komalavalkalāvṛtaśarīro giririva samekhalo rāhurivāsakṛdāsvāditasomaḥ padmanikara iva divasakaramarīcipo nadītaṭataruriva satatajalakṣālanavimalajaṭaḥ karikalabha iva vikacakumudadalaśakalasitadaśano drauṇiriva kṛpānugato nakṣatrarāśiriva citramṛgakṛttikāśleṣopaśobhito gharmakāladivasa iva kṣapitabahudoṣo jaladharasamaya iva praśamitarajaḥprasaro varuṇa iva kṛtodavāso haririvāpanītanarakabhayaḥ pradoṣārambha iva saṃdhyāpiṅgalatārakaḥ prabhātakāla iva bālātapakapilo raviratha iva dṛḍhaniyamitākṣacakraḥ surājeva nigūḍhamantrasādhanakṣapitavigraho jalanidhiriva karālaśaṅkhamaṇḍalāvartagarto bhagīratha ivāsakṛddṛṣṭagaṅgāvatāro madhukara ivāsakṛdanubhūtapuṣkaravanavāso vanacaropi kṛtamahālayapraveśosaṃyatopi mokṣārthī sāmaprayogaparopi satatāvalambitadaṇḍaḥ suptopi prabuddhaḥ saṃnihitanetradvayopi parityaktavāmalocanastadeva kamalasaraḥ sisnāsurupāgamat |

p.37, l.20


(p.37, l.20)prāyeṇākāraṇamitrāṇyatikaruṇārdrāṇi ca sadā khalu bhavanti satāṃ
(p.37, l.21)cetāṃsi | yataḥ sa māṃ tadavasthamālokya samupajātadayaḥ samīpavarti-
(p.37, l.22)namṛṣikumārakamanyatamamabravīt | ayaṃ kathamapi śukaśiśurasaṃjāta-
(p.37, l.23)pakṣapuṭa eva taruśikharādasmātparicyutaḥ | śyenamukhaparibhraṣṭena vānena
(p.38, l.1)bhavitavyam | tathā hi | atidavīyastayā prapātasyālpaśeṣajīvitoyamā-
(p.38, l.2)mīlitalocano muhurmuhurmukhena patati muhurmuhuratyulbaṇaṃ śvasiti muhu-
(p.38, l.3)rmuhuścañcupuṭaṃ vivṛṇoti | na śaknoti śirodharāṃ dhārayitum | tadehi yā-
(p.38, l.4)vadevāyamasubhirna viyujyate tāvadeva gṛhāṇemamavatāraya salilasamī-
(p.38, l.5)pam | ityabhidhāya tena māṃ sarastīramanāyayat | upasṛtya ca jalasamī-
(p.38, l.6)pamekadeśanihitadaṇḍakamaṇḍalurādāya svayaṃ māṃ muktaprayatnamuttānitamu-
(p.38, l.7)khamaṅgulyā katicitsalilabindūnapāyayat | ambhaḥkṣodakṛtasekaṃ ca sa-
(p.38, l.8)mupajātanavīnaprāṇamupataṭaprarūḍhasya nalinīpalāśasya jalaśiśirāyāṃ chā-
(p.38, l.9)yāyāṃ nidhāya samucitamakarotsnānavidhim | abhiṣekāvasāne cānekaprā-
(p.38, l.10)ṇāyāmapūto japanpavitrāṇyaghamarṣaṇāni pratyagrabhagnairunmukho raktāravindai-
(p.38, l.11)rnalinīpattrapuṭena bhagavate savitre dattvārghamudatiṣṭhat | āgṛhītadhautadhavala-
(p.38, l.12)valkalaśca sahajyotsna iva saṃdhyātapaḥ karatalanirdhūnanaviśadajaṭaḥ kamaṇḍa-
(p.38, l.13)lumāpūrya śucinā sarovāriṇā pratyagrasnānārdrajaṭena sakalena tena muniku-
(p.38, l.14)mārakakadambakenānugamyamāno māṃ gṛhītvā tapovanābhimukhaṃ śanairagacchat |

prāyeṇākāraṇamitrāṇyatikaruṇārdrāṇi ca sadā khalu bhavanti satāṃ cetāṃsi | yataḥ sa māṃ tadavasthamālokya samupajātadayaḥ samīpavartinamṛṣikumārakamanyatamamabravīt | ayaṃ kathamapi śukaśiśurasaṃjātapakṣapuṭa eva taruśikharādasmātparicyutaḥ | śyenamukhaparibhraṣṭena vānena bhavitavyam | tathā hi | atidavīyastayā prapātasyālpaśeṣajīvitoyamāmīlitalocano muhurmuhurmukhena patati muhurmuhuratyulbaṇaṃ śvasiti muhurmuhuścañcupuṭaṃ vivṛṇoti | na śaknoti śirodharāṃ dhārayitum | tadehi yāvadevāyamasubhirna viyujyate tāvadeva gṛhāṇemamavatāraya salilasamīpam | ityabhidhāya tena māṃ sarastīramanāyayat | upasṛtya ca jalasamīpamekadeśanihitadaṇḍakamaṇḍalurādāya svayaṃ māṃ muktaprayatnamuttānitamukhamaṅgulyā katicitsalilabindūnapāyayat | ambhaḥkṣodakṛtasekaṃ ca samupajātanavīnaprāṇamupataṭaprarūḍhasya nalinīpalāśasya jalaśiśirāyāṃ chāyāyāṃ nidhāya samucitamakarotsnānavidhim | abhiṣekāvasāne cānekaprāṇāyāmapūto japanpavitrāṇyaghamarṣaṇāni pratyagrabhagnairunmukho raktāravindairnalinīpattrapuṭena bhagavate savitre dattvārghamudatiṣṭhat | āgṛhītadhautadhavalavalkalaśca sahajyotsna iva saṃdhyātapaḥ karatalanirdhūnanaviśadajaṭaḥ kamaṇḍalumāpūrya śucinā sarovāriṇā pratyagrasnānārdrajaṭena sakalena tena munikumārakakadambakenānugamyamāno māṃ gṛhītvā tapovanābhimukhaṃ śanairagacchat |

p.38, l.15


(p.38, l.15)anatidūramiva gatvā diśi diśi sadāsaṃnihitakusumaphalaistā-
(p.38, l.16)latilakatamālahintālabakulabahulairelālatākulitanālikerīkalāpairlo-
(p.38, l.17)lalodhralavalīlavaṅgapallavairullasitacūtareṇupaṭalairalikulajhaṃkāramukharasa-
(p.38, l.18)hakārairunmadakokilakulakalāpakolāhalibhirutphullaketakīrajaḥpuñjapi-
(p.38, l.19)ñjaraiḥ pūgīlatādolādhirūḍhavanadevataistārakāvarṣamivādharmavināśapiśunaṃ
(p.38, l.20)kusumanikaramanilacalitamanavaratamatidhavalamutsṛjadbhiḥ saṃsaktapādapaiḥ
(p.38, l.21)kānanairupagūḍhamacakitapracalitakṛṣṇasāraśataśabalābhirutphullakamalinī-
(p.38, l.22)lohinībhirmārīcamāyāmṛgāvalūnarūḍhavīruddalābhirdāśarathicāpakoṭikṣata-
(p.38, l.23)kandagartaviṣamitatalābhirdaṇḍakāraṇyasthalībhirupaśobhitaprāntamāgṛhīta-
(p.39, l.1)samitkuśakusumamṛdbhiradhyayanamukharaśiṣyānugataiḥ sarvataḥ praviśadbhirmuni-
(p.39, l.2)bhiraśūnyopakaṇṭhamutkaṇṭhitaśikhaṇḍimaṇḍalaśrūyamāṇajalakalaśapūraṇa-
(p.39, l.3)dhvānamanavaratājyāhutiprītaiścitrabhānubhiḥ saśarīrameva munijanamamara-
(p.39, l.4)lokaṃ ninīṣubhiruddhūyamānadhūmalekhāchalenābadhyamānasvargamārgagamanasopā-
(p.39, l.5)nasetumivopalakṣyamāṇamāsannavartinībhistapodhanasaṃparkādivāpagatakālu-
(p.39, l.6)ṣyābhistaraṃgaparaṃparāsaṃkrāntaravibimbapaṅktibhistāpasadarśanāgatasaptarṣimā-
(p.39, l.7)lāvigāhyamānābhirivātivikacakumudavanamṛṣijanamupāsitumavatīrṇaṃ gra-
(p.39, l.8)hagaṇamiva niśāsūdvahantībhirdīrghikābhiḥ parivṛtamanilāvanamitaśikha-
(p.39, l.9)rābhiḥ praṇamyamānamiva vanalatābhiranavaratamuktakusumairabhyarcyamānamiva
(p.39, l.10)pādapairābaddhapallavāñjalibhirupāsyamānamiva viṭapairuṭajājiraprakīrṇaśu-
(p.39, l.11)ṣyacchyāmākamupasaṃgṛhītāmalakalavalīkarkandhūkadalīlakucapanasacūtatā-
(p.39, l.12)laphalamadhyayanamukharabaṭujanamanavarataśravaṇagṛhītavaṣaṭkāravācālaśukaku-
(p.39, l.13)lamanekasārikodghuṣyamāṇasubrahmaṇyamaraṇyakukkuṭopabhujyamānavaiśvadevaba-
(p.39, l.14)lipiṇḍamāsannavāpīkalahaṃsapotabhujyamānanīvārabalimeṇījihvāpallavopa-
(p.39, l.15)lihyamānamunibālakamagnikāryārdhadagdhasimisimāyamānasamitkuśakusu-
(p.39, l.16)mamupalabhagnanālikerarasasnigdhaśilātalamacirakṣuṇṇavalkalarasapāṭalabhū-
(p.39, l.17)talaṃ raktacandanopaliptādityamaṇḍalakanihitakaravīrakusumamitastato
(p.39, l.18)vikṣiptabhasmalekhākṛtamunijanabhojanabhūmiparihāraṃ paricitaśākhāmṛgaka-
(p.39, l.19)rākṛṣṭiniṣkāsyamānapraveśyamānajaradandhatāpasamibhakalabhakārdhopabhukta-
(p.39, l.20)patitaiḥ sarasvatībhujalatāvigalitaiḥ śaṅkhavalayairiva mṛṇālaśakalaiḥ ka-
(p.39, l.21)lmāṣitamṛṣijanārthameṇakairviṣāṇaśikharotkhanyamānavividhakandamūlama-
(p.39, l.22)mbupūrṇapuṣkarapuṭairvanakaribhirāpūryamāṇaviṭapālavālakamṛṣikumārakākṛ-
(p.39, l.23)ṣyamāṇavanavarāhadaṃṣṭrāntarālalagnaśālūkamupajātaparicayaiḥ kalāpibhiḥ
(p.40, l.1)pakṣapuṭapavanasaṃdhukṣyamāṇamunihomahutāśanamārabdhāmṛtacarucārugandhamardha-
(p.40, l.2)pakkapuroḍāśapuṇyaparimalāmoditamavicchinnājyadhārāhutihutabhugjhaṃkāra-
(p.40, l.3)mukharitamupacaryamāṇātithivargaṃ pūjyamānapitṛdaivatamarcyamānahariharapi-
(p.40, l.4)tāmahamuddiśyamānaśrāddhakalpaṃ vyākhyāyamānayajñavidyamālocyamānadharma-
(p.40, l.5)śāstraṃ vācyamānavividhapustakaṃ vicāryamāṇasakalaśāstrārthamārabhya-
(p.40, l.6)māṇaparṇaśālamupalipyamānājiramupamṛjyamānoṭajābhyantaramābadhyamāna-
(p.40, l.7)dhyānaṃ sādhyamānamantramabhyasyamānayogamupahriyamāṇavanadevatābaliṃ ni-
(p.40, l.8)rvartyamānamauñjamekhalaṃ kṣālyamānavalkalamupasaṃgṛhyamāṇasamidhamupasaṃ-
(p.40, l.9)skriyamāṇakṛṣṇājinaṃ gṛhyamāṇagavedhukaṃ śoṣyamāṇapuṣkarabījaṃ gra-
(p.40, l.10)thyamānākṣamālaṃ nyasyamānavetradaṇḍaṃ saṃskriyamāṇaparivrājakamāpūrya-
(p.40, l.11)māṇakamaṇḍalumadṛṣṭapūrvaṃ kalikālasyāparicitamanṛtasyāśrutapūrvamanaṅga-
(p.40, l.12)syābjayonimiva tribhuvanavanditamasurārimiva prakaṭitavarāhanarasiṃha-
(p.40, l.13)rūpaṃ sāṅkhyamiva kapilādhiṣṭhitaṃ madhuropavanamiva balāvalīḍhadarpi-
(p.40, l.14)tadhenukamudayanamivānanditavatsakulaṃ kiṃpuruṣādhirājyamiva munija-
(p.40, l.15)nagṛhītajalakalaśābhiṣicyamānadrumaṃ nidāghasamayāvasānamiva pratyā-
(p.40, l.16)sannajalaprapātaṃ jaladharasamayamiva vanagahanamadhyasukhasuptahariṃ hanuma-
(p.40, l.17)ntamiva śilāśakalaprahārasaṃcūrṇitākṣāsthisaṃcayaṃ khāṇḍavavināśodya-
(p.40, l.18)tārjunamiva prārabdhāgnikāryaṃ surabhivilepanadharamapi satatāvirbhūtahavya-
(p.40, l.19)dhūmagandhaṃ mātaṅgakulādhyāsitamapi pavitramullasitadhūmaketuśatamapi
(p.40, l.20)praśāntopadravaṃ paripūrṇadvijapatimaṇḍalasanāthamapi sadāsaṃnihitataruga-
(p.40, l.21)hanāndhakāramatiramaṇīyamaparamiva brahmalokamāśramamapaśyam |

anatidūramiva gatvā diśi diśi sadāsaṃnihitakusumaphalaistālatilakatamālahintālabakulabahulairelālatākulitanālikerīkalāpairlolalodhralavalīlavaṅgapallavairullasitacūtareṇupaṭalairalikulajhaṃkāramukharasahakārairunmadakokilakulakalāpakolāhalibhirutphullaketakīrajaḥpuñjapiñjaraiḥ pūgīlatādolādhirūḍhavanadevataistārakāvarṣamivādharmavināśapiśunaṃ kusumanikaramanilacalitamanavaratamatidhavalamutsṛjadbhiḥ saṃsaktapādapaiḥ kānanairupagūḍhamacakitapracalitakṛṣṇasāraśataśabalābhirutphullakamalinīlohinībhirmārīcamāyāmṛgāvalūnarūḍhavīruddalābhirdāśarathicāpakoṭikṣatakandagartaviṣamitatalābhirdaṇḍakāraṇyasthalībhirupaśobhitaprāntamāgṛhītasamitkuśakusumamṛdbhiradhyayanamukharaśiṣyānugataiḥ sarvataḥ praviśadbhirmunibhiraśūnyopakaṇṭhamutkaṇṭhitaśikhaṇḍimaṇḍalaśrūyamāṇajalakalaśapūraṇadhvānamanavaratājyāhutiprītaiścitrabhānubhiḥ saśarīrameva munijanamamaralokaṃ ninīṣubhiruddhūyamānadhūmalekhāchalenābadhyamānasvargamārgagamanasopānasetumivopalakṣyamāṇamāsannavartinībhistapodhanasaṃparkādivāpagatakāluṣyābhistaraṃgaparaṃparāsaṃkrāntaravibimbapaṅktibhistāpasadarśanāgatasaptarṣimālāvigāhyamānābhirivātivikacakumudavanamṛṣijanamupāsitumavatīrṇaṃ grahagaṇamiva niśāsūdvahantībhirdīrghikābhiḥ parivṛtamanilāvanamitaśikharābhiḥ praṇamyamānamiva vanalatābhiranavaratamuktakusumairabhyarcyamānamiva pādapairābaddhapallavāñjalibhirupāsyamānamiva viṭapairuṭajājiraprakīrṇaśuṣyacchyāmākamupasaṃgṛhītāmalakalavalīkarkandhūkadalīlakucapanasacūtatālaphalamadhyayanamukharabaṭujanamanavarataśravaṇagṛhītavaṣaṭkāravācālaśukakulamanekasārikodghuṣyamāṇasubrahmaṇyamaraṇyakukkuṭopabhujyamānavaiśvadevabalipiṇḍamāsannavāpīkalahaṃsapotabhujyamānanīvārabalimeṇījihvāpallavopalihyamānamunibālakamagnikāryārdhadagdhasimisimāyamānasamitkuśakusumamupalabhagnanālikerarasasnigdhaśilātalamacirakṣuṇṇavalkalarasapāṭalabhūtalaṃ raktacandanopaliptādityamaṇḍalakanihitakaravīrakusumamitastato vikṣiptabhasmalekhākṛtamunijanabhojanabhūmiparihāraṃ paricitaśākhāmṛgakarākṛṣṭiniṣkāsyamānapraveśyamānajaradandhatāpasamibhakalabhakārdhopabhuktapatitaiḥ sarasvatībhujalatāvigalitaiḥ śaṅkhavalayairiva mṛṇālaśakalaiḥ kalmāṣitamṛṣijanārthameṇakairviṣāṇaśikharotkhanyamānavividhakandamūlamambupūrṇapuṣkarapuṭairvanakaribhirāpūryamāṇaviṭapālavālakamṛṣikumārakākṛṣyamāṇavanavarāhadaṃṣṭrāntarālalagnaśālūkamupajātaparicayaiḥ kalāpibhiḥ pakṣapuṭapavanasaṃdhukṣyamāṇamunihomahutāśanamārabdhāmṛtacarucārugandhamardhapakkapuroḍāśapuṇyaparimalāmoditamavicchinnājyadhārāhutihutabhugjhaṃkāramukharitamupacaryamāṇātithivargaṃ pūjyamānapitṛdaivatamarcyamānahariharapitāmahamuddiśyamānaśrāddhakalpaṃ vyākhyāyamānayajñavidyamālocyamānadharmaśāstraṃ vācyamānavividhapustakaṃ vicāryamāṇasakalaśāstrārthamārabhyamāṇaparṇaśālamupalipyamānājiramupamṛjyamānoṭajābhyantaramābadhyamānadhyānaṃ sādhyamānamantramabhyasyamānayogamupahriyamāṇavanadevatābaliṃ nirvartyamānamauñjamekhalaṃ kṣālyamānavalkalamupasaṃgṛhyamāṇasamidhamupasaṃskriyamāṇakṛṣṇājinaṃ gṛhyamāṇagavedhukaṃ śoṣyamāṇapuṣkarabījaṃ grathyamānākṣamālaṃ nyasyamānavetradaṇḍaṃ saṃskriyamāṇaparivrājakamāpūryamāṇakamaṇḍalumadṛṣṭapūrvaṃ kalikālasyāparicitamanṛtasyāśrutapūrvamanaṅgasyābjayonimiva tribhuvanavanditamasurārimiva prakaṭitavarāhanarasiṃharūpaṃ sāṅkhyamiva kapilādhiṣṭhitaṃ madhuropavanamiva balāvalīḍhadarpitadhenukamudayanamivānanditavatsakulaṃ kiṃpuruṣādhirājyamiva munijanagṛhītajalakalaśābhiṣicyamānadrumaṃ nidāghasamayāvasānamiva pratyāsannajalaprapātaṃ jaladharasamayamiva vanagahanamadhyasukhasuptahariṃ hanumantamiva śilāśakalaprahārasaṃcūrṇitākṣāsthisaṃcayaṃ khāṇḍavavināśodyatārjunamiva prārabdhāgnikāryaṃ surabhivilepanadharamapi satatāvirbhūtahavyadhūmagandhaṃ mātaṅgakulādhyāsitamapi pavitramullasitadhūmaketuśatamapi praśāntopadravaṃ paripūrṇadvijapatimaṇḍalasanāthamapi sadāsaṃnihitatarugahanāndhakāramatiramaṇīyamaparamiva brahmalokamāśramamapaśyam |

p.40, l.22


(p.40, l.22)yatra ca malinatā havirdhūmeṣu na cariteṣu mukharāgaḥ śukeṣu na kopeṣu
(p.40, l.23)tīkṣṇatā kuśāgreṣu na svabhāveṣu cañcalatā kadalīdaleṣu na manaḥsu
(p.41, l.1)cakṣūrāgaḥ kokileṣu na parakalatreṣu kaṇṭhagrahaḥ kamaṇḍaluṣu na surateṣu
(p.41, l.2)mekhalābandho vrateṣu nerṣyākalaheṣu stanasparśo homadhenuṣu na kāmi-
(p.41, l.3)nīṣu pakṣapātaḥ kṛkavākuṣu na vidyāvivādeṣu bhrāntiranalapradakṣiṇāsu
(p.41, l.4)na śāstrārtheṣu vasusaṃkīrtanaṃ divyakathāsu na tṛṣṇāsu gaṇanā rudrākṣa-
(p.41, l.5)valayeṣu na śarīreṣu munibālanāśaḥ kratudīkṣayā na mṛtyunā rāmā-
(p.41, l.6)nurāgo rāmāyaṇena na yauvanena mukhabhaṅgavikāro jarayā na dhanābhi-
(p.41, l.7)mānena | yatra ca mahābhārate śakunivadhaḥ purāṇe vāyupralapitaṃ vayaḥpa-
(p.41, l.8)riṇāme dvijapatanamupavanacandaneṣu jāḍyamagnīnāṃ bhūtimattvameṇakānāṃ
(p.41, l.9)gītaśravaṇavyasanaṃ śikhaṇḍināṃ nṛtyapakṣapāto bhujaṃgānāṃ bhogaḥ kapīnāṃ
(p.41, l.10)śrīphalābhilāṣo mūlānāmadhogatiḥ |

yatra ca malinatā havirdhūmeṣu na cariteṣu mukharāgaḥ śukeṣu na kopeṣu tīkṣṇatā kuśāgreṣu na svabhāveṣu cañcalatā kadalīdaleṣu na manaḥsu cakṣūrāgaḥ kokileṣu na parakalatreṣu kaṇṭhagrahaḥ kamaṇḍaluṣu na surateṣu mekhalābandho vrateṣu nerṣyākalaheṣu stanasparśo homadhenuṣu na kāminīṣu pakṣapātaḥ kṛkavākuṣu na vidyāvivādeṣu bhrāntiranalapradakṣiṇāsu na śāstrārtheṣu vasusaṃkīrtanaṃ divyakathāsu na tṛṣṇāsu gaṇanā rudrākṣavalayeṣu na śarīreṣu munibālanāśaḥ kratudīkṣayā na mṛtyunā rāmānurāgo rāmāyaṇena na yauvanena mukhabhaṅgavikāro jarayā na dhanābhimānena | yatra ca mahābhārate śakunivadhaḥ purāṇe vāyupralapitaṃ vayaḥpariṇāme dvijapatanamupavanacandaneṣu jāḍyamagnīnāṃ bhūtimattvameṇakānāṃ gītaśravaṇavyasanaṃ śikhaṇḍināṃ nṛtyapakṣapāto bhujaṃgānāṃ bhogaḥ kapīnāṃ śrīphalābhilāṣo mūlānāmadhogatiḥ |

p.41, l.11


(p.41, l.11)tasya caivaṃvidhasya madhyabhāgamaṇḍalamalaṃkurvāṇasyālaktakālohita-
(p.41, l.12)pallavasya munijanālambitakṛṣṇājinajalakarakasanāthaśākhasya tāpasa-
(p.41, l.13)kumārikābhirmūlabhāgadattapītapiṣṭapañcāṅgulasya hariṇaśiśubhirāpīya-
(p.41, l.14)mānālavālakasalilasya munikumārakābaddhakuśacīradāmno haritagoma-
(p.41, l.15)yopalepanaviviktatalasya tatkṣaṇakṛtakusumopahāraramaṇīyasya nātima-
(p.41, l.16)hataḥ parimaṇḍalatayā vistīrṇāvakāśasya raktāśokataroradhaśchā-
(p.41, l.17)yāyāmupaviṣṭamatyugratapobhirbhuvanamiva sāgaraiḥ kanakagirimiva kulapa-
(p.41, l.18)rvataiḥ kratumiva vaitānavahnibhiḥ kalpāntadivasamiva ravibhiḥ kālamiva
(p.41, l.19)kalpaiḥ samantānmaharṣibhiḥ parivṛtamugraśāpabhiyeva kampitadehayā pra-
(p.41, l.20)ṇayinyeva vihitakeśagrahayā kruddhayeva kṛtabhrūbhaṅgayā mattayevākulita-
(p.41, l.21)gamanayā prasādhitayeva prakaṭitatilakayā jarayā gṛhītavratayeva bhasma-
(p.41, l.22)dhavalayā dhavalīkṛtavigrahamāyāminībhiḥ palitapāṇḍurābhistapasā
(p.41, l.23)vijitya munijanamakhilaṃ dharmapatākābhirivocchritābhiramaralokamāroḍhuṃ
(p.42, l.1)puṇyarajjubhirivopasaṃgṛhītābhiratidūrapravṛddhasya puṇyataroḥ kusumamañja-
(p.42, l.2)rībhirivodgatābhirjaṭābhirupaśobhamānamuparacitabhasmatripuṇḍrakeṇa tirya-
(p.42, l.3)kpravṛttatripathagāsrotastrayeṇeva himagiriśilātalena lalāṭaphalakeno-
(p.42, l.4)petamadhomukhacandrakalākārābhyāmavalambitavaliśithilābhyāṃ bhrūla-
(p.42, l.5)tābhyāmavaṣṭabhyamānadṛṣṭimanavaratamantrākṣarābhyāsavivṛtādharapuṭatayā ni-
(p.42, l.6)patadbhiratiśucibhiḥ satyaprarohairiva svacchendriyavṛttibhiriva karuṇā-
(p.42, l.7)rasapravāhairiva daśanamayūkhairdhavalitapurobhāgamudvamadamalagaṅgāpravāhamiva
(p.42, l.8)jahnumaviratasomodgārasugandhiniśvāsāvakṛṣṭairmūrtimadbhiriva śāpākṣaraiḥ
(p.42, l.9)sadā mukhabhāgasaṃnihitaiḥ parisphuradbhiralibhiravirahitamatikṛśatayā
(p.42, l.10)nimnataragaṇḍagartamunnatatarahanughoṇamākarālatārakamavaśīryamāṇaviralana-
(p.42, l.11)yanapakṣmamālamudgatadīrgharomaruddhaśravaṇavivaramānābhilambakūrcakalāpamā-
(p.42, l.12)nanamādadhānamaticapalānāmindriyāśvānāmantaḥ saṃyamanarajjubhirivātatā-
(p.42, l.13)bhiḥ kaṇṭhanāḍībhirnirantarasaṃbaddhakaṃdharaṃ samunnataviralāsthipañjaramaṃsāva-
(p.42, l.14)lambidhavalayajñopavītamanilavaśajanitatanutaraṃgabhaṅgamutplavamānamṛṇāla-
(p.42, l.15)miva mandākinīpravāhamakaluṣamaṅgamudvahantamamalasphaṭikaśakalaghaṭita-
(p.42, l.16)makṣavalayamujjvalasthūlamuktāphalagrathitaṃ sarasvatīhāramiva caladaṅgu-
(p.42, l.17)livivaragatamāvartayantamanavaratabhramitatārakācakramaparamiva dhruvamu-
(p.42, l.18)nnamatā śirājālakena jaratkalpatarumiva pariṇatalatāsaṃcayena ni-
(p.42, l.19)rantaranicitamamalena candrāṃśubhirivāmṛtaphenairiva guṇasaṃtānatantubhiriva
(p.42, l.20)nirmitena mānasasarojalakṣālitaśucinā dukūlavalkalena dvitīyeneva
(p.42, l.21)jarājālakena saṃchāditamāsannavartinā mandākinīsalilapūrṇena trida-
(p.42, l.22)ṇḍopaviṣṭena sphaṭikakamaṇḍalunā vikacapuṇḍarīkarāśimiva rājahaṃse-
(p.42, l.23)nopaśobhamānaṃ sthairyeṇācalānāṃ gāmbhīryeṇa sāgarāṇāṃ tejasā savituḥ
(p.43, l.1)praśamena tuṣāraraśmernirmalatayāmbaratalasya saṃvibhāgamiva kurvāṇaṃ vaina-
(p.43, l.2)teyamiva svaprabhāvopāttadvijādhipatyaṃ kamalāsanamivāśramaguruṃ jaracca-
(p.43, l.3)ndanatarumiva bhujaṃganirmokadhavalajaṭākulaṃ praśastavāraṇamiva pralamba-
(p.43, l.4)karṇavālaṃ bṛhaspatimivājanmasaṃvardhitakacaṃ divasamivodyadarkabimbabhā-
(p.43, l.5)svaramukhaṃ śaratkālamiva kṣīṇavarṣa śantanumiva priyasatyavratamambi-
(p.43, l.6)kākaratalamiva rudrākṣavalayagrahaṇanipuṇaṃ śiśirasamayasūryamiva kṛto-
(p.43, l.7)ttarāsaṃgaṃ vaḍavānalamiva satatapayobhakṣaṃ śūnyanagaramiva dīnānāthavi-
(p.43, l.8)pannaśaraṇaṃ paśupatimiva bhasmapāṇḍuromāśliṣṭaśarīraṃ bhagavantaṃ jābā-
(p.43, l.9)limapaśyam |

tasya caivaṃvidhasya madhyabhāgamaṇḍalamalaṃkurvāṇasyālaktakālohitapallavasya munijanālambitakṛṣṇājinajalakarakasanāthaśākhasya tāpasakumārikābhirmūlabhāgadattapītapiṣṭapañcāṅgulasya hariṇaśiśubhirāpīyamānālavālakasalilasya munikumārakābaddhakuśacīradāmno haritagomayopalepanaviviktatalasya tatkṣaṇakṛtakusumopahāraramaṇīyasya nātimahataḥ parimaṇḍalatayā vistīrṇāvakāśasya raktāśokataroradhaśchāyāyāmupaviṣṭamatyugratapobhirbhuvanamiva sāgaraiḥ kanakagirimiva kulaparvataiḥ kratumiva vaitānavahnibhiḥ kalpāntadivasamiva ravibhiḥ kālamiva kalpaiḥ samantānmaharṣibhiḥ parivṛtamugraśāpabhiyeva kampitadehayā praṇayinyeva vihitakeśagrahayā kruddhayeva kṛtabhrūbhaṅgayā mattayevākulitagamanayā prasādhitayeva prakaṭitatilakayā jarayā gṛhītavratayeva bhasmadhavalayā dhavalīkṛtavigrahamāyāminībhiḥ palitapāṇḍurābhistapasā vijitya munijanamakhilaṃ dharmapatākābhirivocchritābhiramaralokamāroḍhuṃ puṇyarajjubhirivopasaṃgṛhītābhiratidūrapravṛddhasya puṇyataroḥ kusumamañjarībhirivodgatābhirjaṭābhirupaśobhamānamuparacitabhasmatripuṇḍrakeṇa tiryakpravṛttatripathagāsrotastrayeṇeva himagiriśilātalena lalāṭaphalakenopetamadhomukhacandrakalākārābhyāmavalambitavaliśithilābhyāṃ bhrūlatābhyāmavaṣṭabhyamānadṛṣṭimanavaratamantrākṣarābhyāsavivṛtādharapuṭatayā nipatadbhiratiśucibhiḥ satyaprarohairiva svacchendriyavṛttibhiriva karuṇārasapravāhairiva daśanamayūkhairdhavalitapurobhāgamudvamadamalagaṅgāpravāhamiva jahnumaviratasomodgārasugandhiniśvāsāvakṛṣṭairmūrtimadbhiriva śāpākṣaraiḥ sadā mukhabhāgasaṃnihitaiḥ parisphuradbhiralibhiravirahitamatikṛśatayā nimnataragaṇḍagartamunnatatarahanughoṇamākarālatārakamavaśīryamāṇaviralanayanapakṣmamālamudgatadīrgharomaruddhaśravaṇavivaramānābhilambakūrcakalāpamānanamādadhānamaticapalānāmindriyāśvānāmantaḥ saṃyamanarajjubhirivātatābhiḥ kaṇṭhanāḍībhirnirantarasaṃbaddhakaṃdharaṃ samunnataviralāsthipañjaramaṃsāvalambidhavalayajñopavītamanilavaśajanitatanutaraṃgabhaṅgamutplavamānamṛṇālamiva mandākinīpravāhamakaluṣamaṅgamudvahantamamalasphaṭikaśakalaghaṭitamakṣavalayamujjvalasthūlamuktāphalagrathitaṃ sarasvatīhāramiva caladaṅgulivivaragatamāvartayantamanavaratabhramitatārakācakramaparamiva dhruvamunnamatā śirājālakena jaratkalpatarumiva pariṇatalatāsaṃcayena nirantaranicitamamalena candrāṃśubhirivāmṛtaphenairiva guṇasaṃtānatantubhiriva nirmitena mānasasarojalakṣālitaśucinā dukūlavalkalena dvitīyeneva jarājālakena saṃchāditamāsannavartinā mandākinīsalilapūrṇena tridaṇḍopaviṣṭena sphaṭikakamaṇḍalunā vikacapuṇḍarīkarāśimiva rājahaṃsenopaśobhamānaṃ sthairyeṇācalānāṃ gāmbhīryeṇa sāgarāṇāṃ tejasā savituḥ praśamena tuṣāraraśmernirmalatayāmbaratalasya saṃvibhāgamiva kurvāṇaṃ vainateyamiva svaprabhāvopāttadvijādhipatyaṃ kamalāsanamivāśramaguruṃ jaraccandanatarumiva bhujaṃganirmokadhavalajaṭākulaṃ praśastavāraṇamiva pralambakarṇavālaṃ bṛhaspatimivājanmasaṃvardhitakacaṃ divasamivodyadarkabimbabhāsvaramukhaṃ śaratkālamiva kṣīṇavarṣa śantanumiva priyasatyavratamambikākaratalamiva rudrākṣavalayagrahaṇanipuṇaṃ śiśirasamayasūryamiva kṛtottarāsaṃgaṃ vaḍavānalamiva satatapayobhakṣaṃ śūnyanagaramiva dīnānāthavipannaśaraṇaṃ paśupatimiva bhasmapāṇḍuromāśliṣṭaśarīraṃ bhagavantaṃ jābālimapaśyam |

p.43, l.10


(p.43, l.10)avalokya cāhamacintayam | aho prabhāvastapasām | iyamasya
(p.43, l.11)śāntāpi mūrtiruttaptakanakāvadātā parisphurantī saudāminīva cakṣuṣaḥ
(p.43, l.12)pratihanti tejāṃsi | satatamudāsīnāpi mahāprabhāvatayā bhayamivopa-
(p.43, l.13)janayati prathamopagatasya | śuṣkanalakāśakusumanipatitānalacaṭulavṛtti
(p.43, l.14)nityamasahiṣṇu tapasvināṃ tanutapasāmapi tejaḥ prakṛtyā bhavati |
(p.43, l.15)kimuta sakalabhuvanatalavanditacaraṇānāmanavaratatapaḥkṣapitamalānāṃ ka-
(p.43, l.16)ratalāmalakaphalavadakhilaṃ jagadālokayatāṃ divyena cakṣuṣā bhagavatā-
(p.43, l.17)mevaṃvidhānāmaghakṣayakāriṇām | puṇyāni hi nāmagrahaṇānyapi mahāmunī-
(p.43, l.18)nām | kiṃ punardarśanāni | dhanyamidamāśramapadamayamadhipatiryatra | atha-
(p.43, l.19)vā bhuvanatalameva dhanyamakhilamanenādhiṣṭhitamavanitalakamalayoninā |
(p.43, l.20)puṇyabhājaḥ khalvamī munayaḥ yadaharniśamenamaparamiva nalināsanamapa-
(p.43, l.21)gatānyavyāpārā mukhāvalokananiścaladṛṣṭayaḥ puṇyāḥ kathāḥ śṛṇvantaḥ
(p.43, l.22)samupāsate | sarasvatyapi dhanyā yāsya tu satatamatiprasanne karuṇā-
(p.43, l.23)jalanisyandinyagādhagāmbhīrye ruciradvijaparivārā mukhakamalasaṃparka-
(p.44, l.1)manubhavantī nivasati haṃsīva mānase | caturmukhamukhakamalavāsibhiścatu-
(p.44, l.2)rvedaiḥ sucirādiva dvitīyamidamaparamucitamāsāditaṃ sthānam | enamā-
(p.44, l.3)sādya śaratkālamiva kalikālajaladasamayakaluṣitāḥ prasādamupagatāḥ
(p.44, l.4)punarapi jagati sarita iva sarvavidyāḥ | niyatamiha sarvātmanā kṛtā-
(p.44, l.5)vasthitinā bhagavatā paribhūtakalikālavilasitena dharmeṇa na smaryate
(p.44, l.6)kṛtayugasya | dharaṇitalamanenādhiṣṭhitamālokya na vahati nūnamidānīṃ
(p.44, l.7)saptarṣimaṇḍalanivāsābhimānamambaratalam | aho mahāsattveyaṃ jarā
(p.44, l.8)yāsya pralayaraviraśminikaradurnirīkṣye rajanikarakiraṇapāṇḍuraśiro-
(p.44, l.9)ruhe jaṭābhāre phenapuñjadhavalā gaṅgeva paśupateḥ kṣīrāhutiriva śikhā-
(p.44, l.10)kalāpe vibhāvasornipatantī na bhītā | bahalājyadhūmapaṭalamalinī-
(p.44, l.11)kṛtāśramasya bhagavataḥ prabhāvādbhītamiva ravikiraṇajālamapi dūrataḥ
(p.44, l.12)pariharati tapovanam | ete ca pavanalolapuñjīkṛtaśikhākalāpā raci-
(p.44, l.13)tāñjalaya ivātra mantrapūtāni havīṃṣi pratigṛhṇantyetatprītyāśuśukṣaṇa-
(p.44, l.14)yaḥ | taralitadukūlavalkaloyaṃ cāśramalatākusumasurabhiparimalo manda-
(p.44, l.15)saṃcārī saśaṅka ivāsya samīpamupasarpati gandhavāhaḥ | prāyo mahābhū-
(p.44, l.16)tānāmapi durabhibhavāni bhavanti tejāṃsi | sarvatejasvināmayaṃ cāgra-
(p.44, l.17)ṇīḥ | dvisūryamivābhāti jagadanenādhiṣṭhitaṃ mahātmanā | niṣkampeva
(p.44, l.18)kṣitiretadavaṣṭambhāt | eṣa pravāhaḥ karuṇārasasya saṃtaraṇasetuḥ saṃ-
(p.44, l.19)sārasindhorādhāraḥ kṣamāmbhasāṃ paraśustṛṣṇālatāgahanasya sāgaraḥ saṃ-
(p.44, l.20)toṣāmṛtasyopadeṣṭā siddhimārgasyāstagirirasadgrahasya mūlamupaśamataro-
(p.44, l.21)rnābhiḥ prajñācakrasya sthitivaṃśo dharmadhvajasya tīrthaṃ sarvavidyāvatārāṇāṃ
(p.44, l.22)vaḍavānalo lobhārṇavasya nikaṣopalaḥ śāstraratnānāṃ dāvānalo rāgapa-
(p.44, l.23)llavasya mahāmantraḥ krodhabhujaṃgasya divasakaro mohāndhakārasyārgalā-
(p.45, l.1)bandho narakadvārāṇāṃ kulabhavanamācārāṇāmāyatanaṃ maṅgalānāmabhūmi-
(p.45, l.2)rmadavikārāṇāṃ darśakaḥ satpathānāmutpattiḥ sādhutāyā nemirutsāha-
(p.45, l.3)cakrasyāśrayaḥ sattvasya pratipakṣaḥ kalikālasya kośastapasaḥ sakhā
(p.45, l.4)satyasya kṣetramārjavasya prabhavaḥ puṇyasaṃcayasyādattāvakāśo matsara-
(p.45, l.5)syārātirvipatterasthānaṃ paribhūterananukūlobhimānasyāsaṃmato dainyasyā-
(p.45, l.6)nāyatto roṣasyāvaśo viṣayāṇāmanabhimukhaḥ sukhānām | asya bhaga-
(p.45, l.7)vataḥ prasādādevopaśāntavairamapagatamatsaraṃ tapovanam | aho prabhāvo
(p.45, l.8)mahātmanām | atra hi śāśvatikamapahāya virodhamupaśāntātmānasti-
(p.45, l.9)ryañcopi tapovanavasatisukhamanubhavanti | tathā hi | eṣa vikacotpa-
(p.45, l.10)lavanaracanānukāriṇamutpataccārucandrakaśataṃ hariṇalocanadyutiśabalama-
(p.45, l.11)bhinavaśādvalamiva viśati śikhinaḥ kalāpamātapāhato niḥśaṅkamahiḥ |
(p.45, l.12)ayamutsṛjya mātaramajātakesaraiḥ kesariśiśubhiḥ sahopajātaparicayaḥ
(p.45, l.13)prakṣaratkṣīradhāramāpibati kuraṅgaśāvakaḥ siṃhīstanam | eṣa mṛṇāla-
(p.45, l.14)kalāpāśaṅkibhiḥ śaśikaradhavalaṃ saṭābhāramāmīlitalocano bahu ma-
(p.45, l.15)nyate dviradakalabhairākṛṣyamāṇaṃ mṛgapatiḥ | idamiha kapikulamapagata-
(p.45, l.16)cāpalamupanayati munikumārakebhyaḥ snātebhyaḥ phalāni | ete ca na ni-
(p.45, l.17)vārayanti madāndhā api gaṇḍasthalībhāñji madajalapānaniścalāni ma-
(p.45, l.18)dhukarakulāni jātadayāḥ karṇatālaiḥ kariṇaḥ | kiṃ bahunā | tāpasāgniho-
(p.45, l.19)tradhūmalekhābhirutsarpantībhiraniśamupapāditakṛṣṇājinottarāsaṅgaśobhāḥ
(p.45, l.20)phalamūlabhṛto valkalino niścetanāstaravopi saniyamā iva lakṣyante
(p.45, l.21)asya bhagavataḥ | kiṃ punaḥ sacetanāḥ prāṇinaḥ |

avalokya cāhamacintayam | aho prabhāvastapasām | iyamasya śāntāpi mūrtiruttaptakanakāvadātā parisphurantī saudāminīva cakṣuṣaḥ pratihanti tejāṃsi | satatamudāsīnāpi mahāprabhāvatayā bhayamivopajanayati prathamopagatasya | śuṣkanalakāśakusumanipatitānalacaṭulavṛtti nityamasahiṣṇu tapasvināṃ tanutapasāmapi tejaḥ prakṛtyā bhavati | kimuta sakalabhuvanatalavanditacaraṇānāmanavaratatapaḥkṣapitamalānāṃ karatalāmalakaphalavadakhilaṃ jagadālokayatāṃ divyena cakṣuṣā bhagavatāmevaṃvidhānāmaghakṣayakāriṇām | puṇyāni hi nāmagrahaṇānyapi mahāmunīnām | kiṃ punardarśanāni | dhanyamidamāśramapadamayamadhipatiryatra | athavā bhuvanatalameva dhanyamakhilamanenādhiṣṭhitamavanitalakamalayoninā | puṇyabhājaḥ khalvamī munayaḥ yadaharniśamenamaparamiva nalināsanamapagatānyavyāpārā mukhāvalokananiścaladṛṣṭayaḥ puṇyāḥ kathāḥ śṛṇvantaḥ samupāsate | sarasvatyapi dhanyā yāsya tu satatamatiprasanne karuṇājalanisyandinyagādhagāmbhīrye ruciradvijaparivārā mukhakamalasaṃparkamanubhavantī nivasati haṃsīva mānase | caturmukhamukhakamalavāsibhiścaturvedaiḥ sucirādiva dvitīyamidamaparamucitamāsāditaṃ sthānam | enamāsādya śaratkālamiva kalikālajaladasamayakaluṣitāḥ prasādamupagatāḥ punarapi jagati sarita iva sarvavidyāḥ | niyatamiha sarvātmanā kṛtāvasthitinā bhagavatā paribhūtakalikālavilasitena dharmeṇa na smaryate kṛtayugasya | dharaṇitalamanenādhiṣṭhitamālokya na vahati nūnamidānīṃ saptarṣimaṇḍalanivāsābhimānamambaratalam | aho mahāsattveyaṃ jarā yāsya pralayaraviraśminikaradurnirīkṣye rajanikarakiraṇapāṇḍuraśiroruhe jaṭābhāre phenapuñjadhavalā gaṅgeva paśupateḥ kṣīrāhutiriva śikhākalāpe vibhāvasornipatantī na bhītā | bahalājyadhūmapaṭalamalinīkṛtāśramasya bhagavataḥ prabhāvādbhītamiva ravikiraṇajālamapi dūrataḥ pariharati tapovanam | ete ca pavanalolapuñjīkṛtaśikhākalāpā racitāñjalaya ivātra mantrapūtāni havīṃṣi pratigṛhṇantyetatprītyāśuśukṣaṇayaḥ | taralitadukūlavalkaloyaṃ cāśramalatākusumasurabhiparimalo mandasaṃcārī saśaṅka ivāsya samīpamupasarpati gandhavāhaḥ | prāyo mahābhūtānāmapi durabhibhavāni bhavanti tejāṃsi | sarvatejasvināmayaṃ cāgraṇīḥ | dvisūryamivābhāti jagadanenādhiṣṭhitaṃ mahātmanā | niṣkampeva kṣitiretadavaṣṭambhāt | eṣa pravāhaḥ karuṇārasasya saṃtaraṇasetuḥ saṃsārasindhorādhāraḥ kṣamāmbhasāṃ paraśustṛṣṇālatāgahanasya sāgaraḥ saṃtoṣāmṛtasyopadeṣṭā siddhimārgasyāstagirirasadgrahasya mūlamupaśamatarornābhiḥ prajñācakrasya sthitivaṃśo dharmadhvajasya tīrthaṃ sarvavidyāvatārāṇāṃ vaḍavānalo lobhārṇavasya nikaṣopalaḥ śāstraratnānāṃ dāvānalo rāgapallavasya mahāmantraḥ krodhabhujaṃgasya divasakaro mohāndhakārasyārgalābandho narakadvārāṇāṃ kulabhavanamācārāṇāmāyatanaṃ maṅgalānāmabhūmirmadavikārāṇāṃ darśakaḥ satpathānāmutpattiḥ sādhutāyā nemirutsāhacakrasyāśrayaḥ sattvasya pratipakṣaḥ kalikālasya kośastapasaḥ sakhā satyasya kṣetramārjavasya prabhavaḥ puṇyasaṃcayasyādattāvakāśo matsarasyārātirvipatterasthānaṃ paribhūterananukūlobhimānasyāsaṃmato dainyasyānāyatto roṣasyāvaśo viṣayāṇāmanabhimukhaḥ sukhānām | asya bhagavataḥ prasādādevopaśāntavairamapagatamatsaraṃ tapovanam | aho prabhāvo mahātmanām | atra hi śāśvatikamapahāya virodhamupaśāntātmānastiryañcopi tapovanavasatisukhamanubhavanti | tathā hi | eṣa vikacotpalavanaracanānukāriṇamutpataccārucandrakaśataṃ hariṇalocanadyutiśabalamabhinavaśādvalamiva viśati śikhinaḥ kalāpamātapāhato niḥśaṅkamahiḥ | ayamutsṛjya mātaramajātakesaraiḥ kesariśiśubhiḥ sahopajātaparicayaḥ prakṣaratkṣīradhāramāpibati kuraṅgaśāvakaḥ siṃhīstanam | eṣa mṛṇālakalāpāśaṅkibhiḥ śaśikaradhavalaṃ saṭābhāramāmīlitalocano bahu manyate dviradakalabhairākṛṣyamāṇaṃ mṛgapatiḥ | idamiha kapikulamapagatacāpalamupanayati munikumārakebhyaḥ snātebhyaḥ phalāni | ete ca na nivārayanti madāndhā api gaṇḍasthalībhāñji madajalapānaniścalāni madhukarakulāni jātadayāḥ karṇatālaiḥ kariṇaḥ | kiṃ bahunā | tāpasāgnihotradhūmalekhābhirutsarpantībhiraniśamupapāditakṛṣṇājinottarāsaṅgaśobhāḥ phalamūlabhṛto valkalino niścetanāstaravopi saniyamā iva lakṣyante asya bhagavataḥ | kiṃ punaḥ sacetanāḥ prāṇinaḥ |

p.45, l.22


(p.45, l.22)evaṃ cintayantameva māṃ tasyāmevāśokataroradhaśchāyāyāmekadeśe
(p.45, l.23)sthāpayitvā hārītaḥ pādāvupagṛhya kṛtābhivādanaḥ pituranatisamīpa-
(p.46, l.1)vartini kuśāsane samupāviśat | ālokya tu māṃ te sarva eva muna-
(p.46, l.2)yaḥ kutoyamāsāditaḥ śukaśiśuriti tamāsīnamapṛcchan | asau tu
(p.46, l.3)tānabravīt | ayaṃ mayā snātumito gatena kamalinīsarastīratarunīḍa-
(p.46, l.4)patitaḥ śukaśiśurātapajanitaklāntiruttaptapāṃsupaṭalamadhyagato dūranipa-
(p.46, l.5)tanavihvalatanuralpāvaśeṣāyurāsāditaḥ | tapasvidurārohatayā ca tasya
(p.46, l.6)vanaspaterna śakyate svanīḍamāropayitumiti jātadayenānītaḥ | tadyā-
(p.46, l.7)vadayamaprarūḍhapakṣatirakṣamontarīkṣamutpatituṃ tāvadatraiva kasmiṃścidāśrama-
(p.46, l.8)tarukoṭare munikumārakairasmābhiścopanītena nīvārakaṇanikareṇa phala-
(p.46, l.9)rasena ca saṃvardhyamāno dhārayatu jīvitam | anāthaparipālanaṃ hi
(p.46, l.10)dharmosmadvidhānām | udbhinnapakṣatistu gaganatalasaṃcaraṇasamartho yāsyati
(p.46, l.11)yatrāsmai rociṣyate | ihaiva vopajātaparicayaḥ sthāsyati | ityevamādi-
(p.46, l.12)kamasmatsaṃbaddhamālāpamākarṇya kiṃcidupajātakutūhalo bhagavāñjābāli-
(p.46, l.13)rīṣadāvalitakaṃdharaḥ puṇyajalaiḥ prakṣālayanniva māmatipraśāntayā dṛṣṭyā
(p.46, l.14)dṛṣṭvā suciramupajātapratyabhijñāna iva punaḥ punarvilokya svasyaivāvi-
(p.46, l.15)nayasya phalamanenānubhūyata ityavocat | sa hi bhagavānkālatrayadarśī
(p.46, l.16)tapaḥprabhāvāddivyena cakṣuṣā sarvameva karatalagatamiva jagadavalokayati |
(p.46, l.17)vetti janmāntarāṇyatītāni | kathayatyāgāminamapyartham | īkṣaṇago-
(p.46, l.18)caragatānāṃ ca prāṇināmāyuṣaḥ pramāṇamāvedayati | yataḥ sarvaiva tāpasa-
(p.46, l.19)pariṣacchrutvā viditatatprabhāvā kīdṛśonenāvinayaḥ kṛtaḥ kimarthaṃ vā
(p.46, l.20)kṛtaḥ kva vā kṛto janmāntare vā koyamāsīditi kautūhalinyabhavat |
(p.46, l.21)upanāthitavatī ca taṃ bhagavantam | āvedaya prasīda bhagavankīdṛśasyā-
(p.46, l.22)vinayasya phalamanenānubhūyate | kaścāyamāsījjanmāntare | vihagajātau
(p.46, l.23)kathamasya saṃbhavaḥ | kimabhidhāno vāyam | apanayatu naḥ kutūhalam |
(p.47, l.1)āścaryāṇāṃ hi sarveṣāṃ bhagavānprabhavaḥ |

evaṃ cintayantameva māṃ tasyāmevāśokataroradhaśchāyāyāmekadeśe sthāpayitvā hārītaḥ pādāvupagṛhya kṛtābhivādanaḥ pituranatisamīpavartini kuśāsane samupāviśat | ālokya tu māṃ te sarva eva munayaḥ kutoyamāsāditaḥ śukaśiśuriti tamāsīnamapṛcchan | asau tu tānabravīt | ayaṃ mayā snātumito gatena kamalinīsarastīratarunīḍapatitaḥ śukaśiśurātapajanitaklāntiruttaptapāṃsupaṭalamadhyagato dūranipatanavihvalatanuralpāvaśeṣāyurāsāditaḥ | tapasvidurārohatayā ca tasya vanaspaterna śakyate svanīḍamāropayitumiti jātadayenānītaḥ | tadyāvadayamaprarūḍhapakṣatirakṣamontarīkṣamutpatituṃ tāvadatraiva kasmiṃścidāśramatarukoṭare munikumārakairasmābhiścopanītena nīvārakaṇanikareṇa phalarasena ca saṃvardhyamāno dhārayatu jīvitam | anāthaparipālanaṃ hi dharmosmadvidhānām | udbhinnapakṣatistu gaganatalasaṃcaraṇasamartho yāsyati yatrāsmai rociṣyate | ihaiva vopajātaparicayaḥ sthāsyati | ityevamādikamasmatsaṃbaddhamālāpamākarṇya kiṃcidupajātakutūhalo bhagavāñjābālirīṣadāvalitakaṃdharaḥ puṇyajalaiḥ prakṣālayanniva māmatipraśāntayā dṛṣṭyā dṛṣṭvā suciramupajātapratyabhijñāna iva punaḥ punarvilokya svasyaivāvinayasya phalamanenānubhūyata ityavocat | sa hi bhagavānkālatrayadarśī tapaḥprabhāvāddivyena cakṣuṣā sarvameva karatalagatamiva jagadavalokayati | vetti janmāntarāṇyatītāni | kathayatyāgāminamapyartham | īkṣaṇagocaragatānāṃ ca prāṇināmāyuṣaḥ pramāṇamāvedayati | yataḥ sarvaiva tāpasapariṣacchrutvā viditatatprabhāvā kīdṛśonenāvinayaḥ kṛtaḥ kimarthaṃ vā kṛtaḥ kva vā kṛto janmāntare vā koyamāsīditi kautūhalinyabhavat | upanāthitavatī ca taṃ bhagavantam | āvedaya prasīda bhagavankīdṛśasyāvinayasya phalamanenānubhūyate | kaścāyamāsījjanmāntare | vihagajātau kathamasya saṃbhavaḥ | kimabhidhāno vāyam | apanayatu naḥ kutūhalam | āścaryāṇāṃ hi sarveṣāṃ bhagavānprabhavaḥ |

p.47, l.2


(p.47, l.2)ityevamupayācyamānastu tapodhanapariṣadā sa mahāmuniḥ pratyavadat |
(p.47, l.3)atimahadidamāścaryamākhyātavyam | alpaśeṣamahaḥ | pratyāsīdati ca naḥ
(p.47, l.4)snānasamayaḥ | bhavatāmapyatikrāmati devārcanavidhivelā | taduttiṣṭhantu
(p.47, l.5)bhavantaḥ sarva eva tāvadācarantu yathocitaṃ divasavyāpāram | aparā-
(p.47, l.6)hnasamaye bhavatāṃ punaḥ kṛtamūlaphalāśanānāṃ viśrabdhopaviṣṭānāmāditaḥ
(p.47, l.7)prabhṛti sarvamāvedayiṣyāmi | yoyam | yaccānena kṛtamaparasmiñjanma-
(p.47, l.8)ni | iha loke yathāsya saṃbhūtiḥ | ayaṃ ca tāvadapagataklamaḥ kriyatā-
(p.47, l.9)māhāreṇa | niyatamayamapyātmano janmāntarodantaṃ svapnopalabdhamiva
(p.47, l.10)mayi kathayati sarvamaśeṣataḥ smariṣyati | ityabhidadhadevotthāya saha
(p.47, l.11)munibhiḥ snānādikamucitaṃ divasavyāpāramakarot |

ityevamupayācyamānastu tapodhanapariṣadā sa mahāmuniḥ pratyavadat | atimahadidamāścaryamākhyātavyam | alpaśeṣamahaḥ | pratyāsīdati ca naḥ snānasamayaḥ | bhavatāmapyatikrāmati devārcanavidhivelā | taduttiṣṭhantu bhavantaḥ sarva eva tāvadācarantu yathocitaṃ divasavyāpāram | aparāhnasamaye bhavatāṃ punaḥ kṛtamūlaphalāśanānāṃ viśrabdhopaviṣṭānāmāditaḥ prabhṛti sarvamāvedayiṣyāmi | yoyam | yaccānena kṛtamaparasmiñjanmani | iha loke yathāsya saṃbhūtiḥ | ayaṃ ca tāvadapagataklamaḥ kriyatāmāhāreṇa | niyatamayamapyātmano janmāntarodantaṃ svapnopalabdhamiva mayi kathayati sarvamaśeṣataḥ smariṣyati | ityabhidadhadevotthāya saha munibhiḥ snānādikamucitaṃ divasavyāpāramakarot |

p.47, l.12


(p.47, l.12)anena ca samayena pariṇato divasaḥ | snānotthitena munijanenārgha-
(p.47, l.13)vidhimupapādayatā yaḥ kṣititale dattastamambaratalagataḥ sākṣādiva rakta-
(p.47, l.14)candanāṅgarāgaṃ ravirudavahat | ūrdhvamukhairarkabimbavinihitadṛṣṭibhi-
(p.47, l.15)ruṣmapaistapodhanairiva paripīyamānatejaḥprasaro viralātapo divasastanimā-
(p.47, l.16)namabhajat | udyatsaptarṣisārthasparśaparijihīrṣayeva saṃhatapādaḥ pārāvata-
(p.47, l.17)caraṇapāṭalarāgo ravirambaratalādalambata | ālohitāṃśujālaṃ jala-
(p.47, l.18)śayanagatasya madhubhido vigalanmadhudhāramiva nābhinalinaṃ pratimāga-
(p.47, l.19)tamaparārṇave sūryamaṇḍalamalakṣyata | vihāya dharaṇitalamunmucya kama-
(p.47, l.20)linīvanāni śakunaya iva divasāvasāne tapovanataruśikhareṣu parvatā-
(p.47, l.21)greṣu ca ravikiraṇāḥ sthitimakurvata | ālagnaraktātapacchedā munibhi-
(p.47, l.22)rālambitālohitavalkalā ivāśramataravaḥ kṣaṇamaśobhanta | astamupagate
(p.47, l.23)ca bhagavati sahasradīdhitāvaparārṇavatalādullasantī vidrumalateva pāṭalā
(p.48, l.1)saṃdhyā samadṛśyata | yasyāmābadhyamānadhyānamekadeśaduhyamānahomadhenu-
(p.48, l.2)dugdhadhārādhvanitadhanyatarātimanoharamagnihotravedīvikīryamāṇaharitkuśa-
(p.48, l.3)mṛṣikumārikābhiritastatovikṣipyamāṇadigdevatābalisikthamāśramapada-
(p.48, l.4)mabhavat | kvāpi vihṛtya divasāvasāne lohitatārakā tapovanadhenuriva
(p.48, l.5)kapilā parivartamānā saṃdhyā munibhiradṛśyata | aciraproṣite savitari
(p.48, l.6)śokavidhurā kamalamukulakamaṇḍaludhāriṇī haṃsasitadukūlaparidhānā
(p.48, l.7)mṛṇāladhavalayajñopavītā madhukaramaṇḍalākṣavalayamudvahantī kamalinī
(p.48, l.8)dinapatisamāgamavratamivācarat | aparasāgarāmbhasi patite dinakare
(p.48, l.9)patanavegotthitamambhaḥsīkaranikaramiva tārāgaṇamambaramadhārayat | a-
(p.48, l.10)cirācca siddhakanyakāvikṣiptasaṃdhyārcanakusumaśabalamiva tārakitaṃ vi-
(p.48, l.11)yadarājata | kṣaṇena conmukhena munijanenordhvaviprakīrṇaiḥ praṇāmāñja-
(p.48, l.12)lisalilaiḥ kṣālyamāna ivāgaladakhilaḥ saṃdhyārāgaḥ |

anena ca samayena pariṇato divasaḥ | snānotthitena munijanenārghavidhimupapādayatā yaḥ kṣititale dattastamambaratalagataḥ sākṣādiva raktacandanāṅgarāgaṃ ravirudavahat | ūrdhvamukhairarkabimbavinihitadṛṣṭibhiruṣmapaistapodhanairiva paripīyamānatejaḥprasaro viralātapo divasastanimānamabhajat | udyatsaptarṣisārthasparśaparijihīrṣayeva saṃhatapādaḥ pārāvatacaraṇapāṭalarāgo ravirambaratalādalambata | ālohitāṃśujālaṃ jalaśayanagatasya madhubhido vigalanmadhudhāramiva nābhinalinaṃ pratimāgatamaparārṇave sūryamaṇḍalamalakṣyata | vihāya dharaṇitalamunmucya kamalinīvanāni śakunaya iva divasāvasāne tapovanataruśikhareṣu parvatāgreṣu ca ravikiraṇāḥ sthitimakurvata | ālagnaraktātapacchedā munibhirālambitālohitavalkalā ivāśramataravaḥ kṣaṇamaśobhanta | astamupagate ca bhagavati sahasradīdhitāvaparārṇavatalādullasantī vidrumalateva pāṭalā saṃdhyā samadṛśyata | yasyāmābadhyamānadhyānamekadeśaduhyamānahomadhenudugdhadhārādhvanitadhanyatarātimanoharamagnihotravedīvikīryamāṇaharitkuśamṛṣikumārikābhiritastatovikṣipyamāṇadigdevatābalisikthamāśramapadamabhavat | kvāpi vihṛtya divasāvasāne lohitatārakā tapovanadhenuriva kapilā parivartamānā saṃdhyā munibhiradṛśyata | aciraproṣite savitari śokavidhurā kamalamukulakamaṇḍaludhāriṇī haṃsasitadukūlaparidhānā mṛṇāladhavalayajñopavītā madhukaramaṇḍalākṣavalayamudvahantī kamalinī dinapatisamāgamavratamivācarat | aparasāgarāmbhasi patite dinakare patanavegotthitamambhaḥsīkaranikaramiva tārāgaṇamambaramadhārayat | acirācca siddhakanyakāvikṣiptasaṃdhyārcanakusumaśabalamiva tārakitaṃ viyadarājata | kṣaṇena conmukhena munijanenordhvaviprakīrṇaiḥ praṇāmāñjalisalilaiḥ kṣālyamāna ivāgaladakhilaḥ saṃdhyārāgaḥ |

p.48, l.13


(p.48, l.13)kṣayamupāgatāyāṃ saṃdhyāyāṃ tadvināśaduḥkhitā kṛṣṇājinamiva vibhā-
(p.48, l.14)varī timirodgamamabhinavamavahat | apahāya munijanahṛdayāni sarvama-
(p.48, l.15)nyadandhakāratāṃ timiramanayat | krameṇa ca ravirastamupāgata ityuda-
(p.48, l.16)ntamupalabhya jātavairāgyo dhautadukūlavalkaladhavalāmbaraḥ satārāntaḥ-
(p.48, l.17)puraḥ paryantasthitatanutimiratamālavanalekhaṃ saptarṣimaṇḍalādhyuṣitamarundha-
(p.48, l.18)tīsaṃcaraṇapavitramupahitāṣāḍhamālakṣyamāṇamūlamekāntasthitacārutāraka-
(p.48, l.19)mṛgamamaralokāśramamiva gaganatalamamṛtadīdhitiradhyatiṣṭhat | candrā-
(p.48, l.20)bharaṇabhṛtastārakākapālaśakalālaṃkṛtādambaratalāttryambakottamāṅgādiva
(p.48, l.21)gaṅgā sāgarānāpūrayantī haṃsadhavalā dharaṇyāmapatajjyotsnā | himaka-
(p.48, l.22)rasarasi vikacapuṇḍarīkasite candrikājalapānalobhādavatīrṇo niśca-
(p.48, l.23)lamūrtiramṛtapaṅkalagna ivādṛśyata hariṇaḥ | timirajaladharasamayāpaga-
(p.49, l.1)mānantaramabhinavasitasindhuvārakusumapāṇḍurairarṇavāgatairagāhyanta haṃsairi-
(p.49, l.2)va kumudasarāṃsi candrapādaiḥ | vigalitasakalodayarāgaṃ rajanikarabi-
(p.49, l.3)mbamambarāpagāvagāhadhautasindūramairāvatakumbhasthalamiva tatkṣaṇamalakṣya-
(p.49, l.4)ta | śanaiḥ śanaiśca dūrodite bhagavati himatatisruti sudhādhūlipaṭale-
(p.49, l.5)neva dhavalīkṛte candrātapena jagatyavaśyāyajalabindupatanamandagatiṣu
(p.49, l.6)vighaṭamānakumudavanakaṣāyaparimaleṣu samupoḍhanidrābharālasatārakairanyo-
(p.49, l.7)nyagrathitapakṣmapuṭairārabdharomanthamantharamukhaiḥ sukhāsīnairāśramamṛgairabhi-
(p.49, l.8)nanditāgamaneṣu pravahatsu niśāmukhasamīreṣvardhayāmamātrāvakhaṇḍitāyāṃ
(p.49, l.9)vibhāvaryāṃ hārītaḥ kṛtāhāraṃ māmādāya sarvaistaiḥ saha munibhirupasṛtya
(p.49, l.10)candrātapodbhāsini tapovanaikadeśe vetrāsanopaviṣṭamanatidūravartinā jā-
(p.49, l.11)lapādanāmnā śiṣyeṇa darbhapavitradhavitrapāṇinā mandamupavījyamānaṃ
(p.49, l.12)pitaramavocat | he tāta sakaleyamāścaryaśravaṇakutūhalākalitahṛdayā
(p.49, l.13)samupasthitā tāpasapariṣadābaddha maṇḍalā pratīkṣate | vyapanītaśramaśca kṛ-
(p.49, l.14)toyaṃ patatripotaḥ | tadāvedyatāṃ yadanena kṛtamaparasmiñjanmani koyama-
(p.49, l.15)bhūdbhaviṣyati ca | ityevamuktastu sa mahāmuniragrataḥsthitaṃ māmavalo-
(p.49, l.16)kya tāṃśca sarvānekāgrāñchravaṇaparānmunīnbuddhvā śanaiḥ śanairabravīt | śrū-
(p.49, l.17)yatāṃ yadi kutūhalam |

kṣayamupāgatāyāṃ saṃdhyāyāṃ tadvināśaduḥkhitā kṛṣṇājinamiva vibhāvarī timirodgamamabhinavamavahat | apahāya munijanahṛdayāni sarvamanyadandhakāratāṃ timiramanayat | krameṇa ca ravirastamupāgata ityudantamupalabhya jātavairāgyo dhautadukūlavalkaladhavalāmbaraḥ satārāntaḥpuraḥ paryantasthitatanutimiratamālavanalekhaṃ saptarṣimaṇḍalādhyuṣitamarundhatīsaṃcaraṇapavitramupahitāṣāḍhamālakṣyamāṇamūlamekāntasthitacārutārakamṛgamamaralokāśramamiva gaganatalamamṛtadīdhitiradhyatiṣṭhat | candrābharaṇabhṛtastārakākapālaśakalālaṃkṛtādambaratalāttryambakottamāṅgādiva gaṅgā sāgarānāpūrayantī haṃsadhavalā dharaṇyāmapatajjyotsnā | himakarasarasi vikacapuṇḍarīkasite candrikājalapānalobhādavatīrṇo niścalamūrtiramṛtapaṅkalagna ivādṛśyata hariṇaḥ | timirajaladharasamayāpagamānantaramabhinavasitasindhuvārakusumapāṇḍurairarṇavāgatairagāhyanta haṃsairiva kumudasarāṃsi candrapādaiḥ | vigalitasakalodayarāgaṃ rajanikarabimbamambarāpagāvagāhadhautasindūramairāvatakumbhasthalamiva tatkṣaṇamalakṣyata | śanaiḥ śanaiśca dūrodite bhagavati himatatisruti sudhādhūlipaṭaleneva dhavalīkṛte candrātapena jagatyavaśyāyajalabindupatanamandagatiṣu vighaṭamānakumudavanakaṣāyaparimaleṣu samupoḍhanidrābharālasatārakairanyonyagrathitapakṣmapuṭairārabdharomanthamantharamukhaiḥ sukhāsīnairāśramamṛgairabhinanditāgamaneṣu pravahatsu niśāmukhasamīreṣvardhayāmamātrāvakhaṇḍitāyāṃ vibhāvaryāṃ hārītaḥ kṛtāhāraṃ māmādāya sarvaistaiḥ saha munibhirupasṛtya candrātapodbhāsini tapovanaikadeśe vetrāsanopaviṣṭamanatidūravartinā jālapādanāmnā śiṣyeṇa darbhapavitradhavitrapāṇinā mandamupavījyamānaṃ pitaramavocat | he tāta sakaleyamāścaryaśravaṇakutūhalākalitahṛdayā samupasthitā tāpasapariṣadābaddha maṇḍalā pratīkṣate | vyapanītaśramaśca kṛtoyaṃ patatripotaḥ | tadāvedyatāṃ yadanena kṛtamaparasmiñjanmani koyamabhūdbhaviṣyati ca | ityevamuktastu sa mahāmuniragrataḥsthitaṃ māmavalokya tāṃśca sarvānekāgrāñchravaṇaparānmunīnbuddhvā śanaiḥ śanairabravīt | śrūyatāṃ yadi kutūhalam |

p.50, l.1


(p.50, l.1)asti sakalatribhuvanalalāmabhūtā prasavabhūmiriva kṛtayugasyā-
(p.50, l.2)tmanivāsocitā bhagavatā mahākālābhidhānena bhuvanatrayasargasthitisaṃhā-
(p.50, l.3)rakāriṇā pramathanāthenāpareva pṛthivī samutpāditā dvitīyapṛthivīśa-
(p.50, l.4)ṅkayā ca jalanidhineva rasātalagambhīreṇa jalaparikhāvalayena parivṛtā
(p.50, l.5)paśupatinivāsaprītyā gaganaparisarollekhiśikharamālena kailāsagiri-
(p.50, l.6)ṇeva sudhāsitena prākāramaṇḍalena parigatā prakaṭaśaṅkhaśuktimuktā-
(p.50, l.7)pravālamarakatamaṇirāśibhiścāmīkaracūrṇavālukānikaranicitairāyāmi-
(p.50, l.8)bhiragastyaparipītasalilaiḥ sāgarairiva mahāvipaṇipathairupaśobhitā su-
(p.50, l.9)rāsurasiddhagandharvavidyādharoragādhyāsitābhiścitraśālābhiraviratotsava-
(p.50, l.10)pramadāvalokanakutūhalādambaratalāvatīrṇābhirdivyavimānapaṅktibhirivālaṃ-
(p.50, l.11)kṛtā mathanoddhatadugdhadhavalitamandaradyutibhiḥ kanakamayāmalakalaśa-
(p.50, l.12)śikharairaniladolāyitasitadhvajairuparipatadabhragaṅgairiva tuṣāragiriśikha-
(p.50, l.13)rairamaramandirairvirājitaśṛṅgāṭakā sudhāvedikopaśobhitodapānairana-
(p.50, l.14)varatacalitajalaghaṭīyantrasicyamānaharitopavanāndhakāraiḥ ketakīdhūlidhū-
(p.50, l.15)sarairupaśalyakairupaśobhitā madamukharamadhukarapaṭalāndhakāritaniṣku-
(p.50, l.16)ṭā sphuradupavanalatākusumaparimalasurabhisamīraṇā raṇitasaubhāgya-
(p.50, l.17)ghaṇṭairālohitāṃśukapatākairābaddharaktacāmarairvidrumamayaiḥ pratibhavanamucchri-
(p.50, l.18)tairmakarāṅkairmadanayaṣṭiketubhiḥ prakāśitamakaradhvajapūjā satatapravṛ-
(p.50, l.19)ttādhyayanadhvanidhautakalmaṣā stimitamurajaravagambhīragarjiteṣu salila-
(p.50, l.20)sīkarāsārastabakaracitadurdineṣu paryastaravikiraṇaracitasuracāpacāru-
(p.50, l.21)ṣu dhārāgṛheṣu mattamayūrairmaṇḍalīkṛtaśikhaṇḍaistāṇḍavavyasanibhirābadhya-
(p.50, l.22)mānakekākolāhalā vikacakuvalayakāntairutphullakamaladhavalodaraira-
(p.50, l.23)nimiṣadarśanaramaṇīyairākhaṇḍalalocanairiva sahasrasaṃkhyairudbhāsitā sa-
(p.51, l.1)robhiraviralakadalīvanakalitābhiramṛtaphenapuñjapāṇḍurābhirdiśi diśi
(p.51, l.2)dantavalabhikābhirdhavalīkṛtā yauvanamadamattamālavīkucakalaśalulita-
(p.51, l.3)salilayā bhagavato mahākālasya śirasi surasaritamālokya samupa-
(p.51, l.4)jāterṣyayeva satatasamābaddhataraṃgabhrukuṭilekhayā khamiva kṣālayantyā si-
(p.51, l.5)prayā parikṣiptā sakalabhuvanakhyātayaśasā harajaṭācandreṇeva koṭisā-
(p.51, l.6)reṇa mainākenevāviditapakṣapātena mandākinīpravāheṇeva prakaṭitakanaka-
(p.51, l.7)padmarāśinā smṛtiśāstreṇeva sabhāvasathakūpaprapārāmasurasadanasetuyantra-
(p.51, l.8)pravartakena mandareṇevoddhṛtasamastasāgararatnasāreṇa saṃgṛhītagāruḍenāpi
(p.51, l.9)bhujaṃgabhīruṇā khalopajīvināpi praṇayijanopajīvyamānavibhavena vīre-
(p.51, l.10)ṇāpi vinayavatā priyaṃvadenāpi satyavādinābhirūpeṇāpi svadārasaṃ-
(p.51, l.11)tuṣṭenātithijanābhyāgamārthināpi paraprārthanānabhijñena kāmārthapareṇāpi dha-
(p.51, l.12)rmapradhānena mahāsattvenāpi paralokabhīruṇā sakalavijñānaviśeṣavidā
(p.51, l.13)vadānyena dakṣeṇa smitapūrvābhibhāṣiṇā parihāsapeśalenojjvalaveṣeṇa
(p.51, l.14)śikṣitāśeṣadeśabhāṣeṇa vakroktinipuṇenākhyāyikākhyānaparicayacatu-
(p.51, l.15)reṇa sarvalipijñena mahābhāratapurāṇarāmāyaṇānurāgiṇā bṛhatkathāku-
(p.51, l.16)śalena dyūtādikalākalāpapārageṇa śrutarāgiṇā subhāṣitavyasaninā pra-
(p.51, l.17)śāntena surabhimāsamāruteneva satatadakṣiṇena himagirikānanenevāntaḥ-
(p.51, l.18)saralena lakṣmaṇeneva rāmārādhananipuṇena śatrughnenevāviṣkṛtabharatapari-
(p.51, l.19)cayena divaseneva mitrānuvartinā bauddheneva sarvāstivādaśūreṇa sāṃ-
(p.51, l.20)khyāgameneva pradhānapuruṣopetena jinadharmeṇeva jīvānukampinā vilā-
(p.51, l.21)sijanenādhiṣṭhitā saśaileva prāsādaiḥ saśākhānagareva mahābhavanaiḥ
(p.51, l.22)sakalpavṛkṣeva satpuruṣairdarśitaviśvarūpeva citrabhittibhiḥ saṃdhyeva padmarā-
(p.51, l.23)gānurāgiṇyamarādhipamūrtiriva makhaśatānaladhūmapūtā paśupatilāsyakrī-
(p.52, l.1)ḍeva sudhādhavalāṭṭhahāsā vṛddheva jātarūpakṣayā garuḍamūrtirivācyutasthi-
(p.52, l.2)tiramaṇīyā prabhātaveleva prabuddhasarvalokā śabaravasatirivāvalambita-
(p.52, l.3)cāmaranāgadantadhavalagṛhā śeṣatanuriva sadāsannavasudhādharā jaladhi-
(p.52, l.4)mathanaveleva mahāghoṣapūritadigantarā prastutābhiṣekabhūmiriva saṃnihi-
(p.52, l.5)takanakaghaṭasahasrā gaurīva mahāsiṃhāsanocitamūrtiraditiriva devaku-
(p.52, l.6)lasahasrasevyā mahāvarāhalīleva darśitahiraṇyākṣapātā kadrūrivānandi-
(p.52, l.7)tabhujaṃgalokā harivaṃśakathevānekabālakrīḍāramaṇīyā prakaṭāṅganopa-
(p.52, l.8)bhogāpyakhaṇḍitacaritrā raktavarṇāpi sudhādhavalāvalambitamuktākalā-
(p.52, l.9)pāpi vihārabhūṣaṇā bahuprakṛtirapi sthirā vijitāmaralokadyutirava-
(p.52, l.10)ntīṣūjjayinī nāma nagarī |

asti sakalatribhuvanalalāmabhūtā prasavabhūmiriva kṛtayugasyātmanivāsocitā bhagavatā mahākālābhidhānena bhuvanatrayasargasthitisaṃhārakāriṇā pramathanāthenāpareva pṛthivī samutpāditā dvitīyapṛthivīśaṅkayā ca jalanidhineva rasātalagambhīreṇa jalaparikhāvalayena parivṛtā paśupatinivāsaprītyā gaganaparisarollekhiśikharamālena kailāsagiriṇeva sudhāsitena prākāramaṇḍalena parigatā prakaṭaśaṅkhaśuktimuktāpravālamarakatamaṇirāśibhiścāmīkaracūrṇavālukānikaranicitairāyāmibhiragastyaparipītasalilaiḥ sāgarairiva mahāvipaṇipathairupaśobhitā surāsurasiddhagandharvavidyādharoragādhyāsitābhiścitraśālābhiraviratotsavapramadāvalokanakutūhalādambaratalāvatīrṇābhirdivyavimānapaṅktibhirivālaṃkṛtā mathanoddhatadugdhadhavalitamandaradyutibhiḥ kanakamayāmalakalaśaśikharairaniladolāyitasitadhvajairuparipatadabhragaṅgairiva tuṣāragiriśikharairamaramandirairvirājitaśṛṅgāṭakā sudhāvedikopaśobhitodapānairanavaratacalitajalaghaṭīyantrasicyamānaharitopavanāndhakāraiḥ ketakīdhūlidhūsarairupaśalyakairupaśobhitā madamukharamadhukarapaṭalāndhakāritaniṣkuṭā sphuradupavanalatākusumaparimalasurabhisamīraṇā raṇitasaubhāgyaghaṇṭairālohitāṃśukapatākairābaddharaktacāmarairvidrumamayaiḥ pratibhavanamucchritairmakarāṅkairmadanayaṣṭiketubhiḥ prakāśitamakaradhvajapūjā satatapravṛttādhyayanadhvanidhautakalmaṣā stimitamurajaravagambhīragarjiteṣu salilasīkarāsārastabakaracitadurdineṣu paryastaravikiraṇaracitasuracāpacāruṣu dhārāgṛheṣu mattamayūrairmaṇḍalīkṛtaśikhaṇḍaistāṇḍavavyasanibhirābadhyamānakekākolāhalā vikacakuvalayakāntairutphullakamaladhavalodarairanimiṣadarśanaramaṇīyairākhaṇḍalalocanairiva sahasrasaṃkhyairudbhāsitā sarobhiraviralakadalīvanakalitābhiramṛtaphenapuñjapāṇḍurābhirdiśi diśi dantavalabhikābhirdhavalīkṛtā yauvanamadamattamālavīkucakalaśalulitasalilayā bhagavato mahākālasya śirasi surasaritamālokya samupajāterṣyayeva satatasamābaddhataraṃgabhrukuṭilekhayā khamiva kṣālayantyā siprayā parikṣiptā sakalabhuvanakhyātayaśasā harajaṭācandreṇeva koṭisāreṇa mainākenevāviditapakṣapātena mandākinīpravāheṇeva prakaṭitakanakapadmarāśinā smṛtiśāstreṇeva sabhāvasathakūpaprapārāmasurasadanasetuyantrapravartakena mandareṇevoddhṛtasamastasāgararatnasāreṇa saṃgṛhītagāruḍenāpi bhujaṃgabhīruṇā khalopajīvināpi praṇayijanopajīvyamānavibhavena vīreṇāpi vinayavatā priyaṃvadenāpi satyavādinābhirūpeṇāpi svadārasaṃtuṣṭenātithijanābhyāgamārthināpi paraprārthanānabhijñena kāmārthapareṇāpi dharmapradhānena mahāsattvenāpi paralokabhīruṇā sakalavijñānaviśeṣavidā vadānyena dakṣeṇa smitapūrvābhibhāṣiṇā parihāsapeśalenojjvalaveṣeṇa śikṣitāśeṣadeśabhāṣeṇa vakroktinipuṇenākhyāyikākhyānaparicayacatureṇa sarvalipijñena mahābhāratapurāṇarāmāyaṇānurāgiṇā bṛhatkathākuśalena dyūtādikalākalāpapārageṇa śrutarāgiṇā subhāṣitavyasaninā praśāntena surabhimāsamāruteneva satatadakṣiṇena himagirikānanenevāntaḥsaralena lakṣmaṇeneva rāmārādhananipuṇena śatrughnenevāviṣkṛtabharataparicayena divaseneva mitrānuvartinā bauddheneva sarvāstivādaśūreṇa sāṃkhyāgameneva pradhānapuruṣopetena jinadharmeṇeva jīvānukampinā vilāsijanenādhiṣṭhitā saśaileva prāsādaiḥ saśākhānagareva mahābhavanaiḥ sakalpavṛkṣeva satpuruṣairdarśitaviśvarūpeva citrabhittibhiḥ saṃdhyeva padmarāgānurāgiṇyamarādhipamūrtiriva makhaśatānaladhūmapūtā paśupatilāsyakrīḍeva sudhādhavalāṭṭhahāsā vṛddheva jātarūpakṣayā garuḍamūrtirivācyutasthitiramaṇīyā prabhātaveleva prabuddhasarvalokā śabaravasatirivāvalambitacāmaranāgadantadhavalagṛhā śeṣatanuriva sadāsannavasudhādharā jaladhimathanaveleva mahāghoṣapūritadigantarā prastutābhiṣekabhūmiriva saṃnihitakanakaghaṭasahasrā gaurīva mahāsiṃhāsanocitamūrtiraditiriva devakulasahasrasevyā mahāvarāhalīleva darśitahiraṇyākṣapātā kadrūrivānanditabhujaṃgalokā harivaṃśakathevānekabālakrīḍāramaṇīyā prakaṭāṅganopabhogāpyakhaṇḍitacaritrā raktavarṇāpi sudhādhavalāvalambitamuktākalāpāpi vihārabhūṣaṇā bahuprakṛtirapi sthirā vijitāmaralokadyutiravantīṣūjjayinī nāma nagarī |

p.52, l.11


(p.52, l.11)yasyāmuttuṅgasaudhotsaṅgasaṃgītasaṅginīnāmaṅganānāmatimadhureṇa gīta-
(p.52, l.12)raveṇākṛṣyamāṇādhomukhaturaṃgaḥ puraḥparyastarathapatākāpaṭaḥ kṛtamahā-
(p.52, l.13)kālapraṇāma iva pratidivasamālakṣyate gacchanbhagavāndivasakaraḥ | ya-
(p.52, l.14)syāṃ ca saṃdhyārāgāruṇā iva sindūramaṇikuṭṭimeṣu prārabdhakamalinīpa-
(p.52, l.15)rimalanā iva marakatavedikāsu gaganatalaprasṛtā iva vaidūryamaṇibhū-
(p.52, l.16)miṣu timirapaṭalavighaṭanodyatā iva kṛṣṇāgurudhūmamaṇḍaleṣvabhibhūtatā-
(p.52, l.17)rakāpaṅktaya iva muktāprālambeṣu vikacakamalacumbina iva nitambinī-
(p.52, l.18)mukheṣu prabhātacandrikāmadhyapatitā iva sphaṭikabhittiprabhāsu gagana-
(p.52, l.19)sindhutaraṃgālambina iva sitapatākāṃśukeṣu pallavitā iva sūryakānto-
(p.52, l.20)paleṣu rāhumukhakuharapraviṣṭā ivendranīlavātāyanavivareṣu virājante
(p.52, l.21)ravigabhastayaḥ | yasyāṃ cānupajātatimiratvādavighaṭitacakravākamithu-
(p.52, l.22)nā vyarthīkṛtasuratapradīpāḥ saṃjātamadanānaladigdāhā iva kāminīnāṃ
(p.52, l.23)bhūṣaṇaprabhābhiryānti bālātapapiñjarā iva rajanyaḥ | yāṃ ca saṃnihita-
(p.53, l.1)viṣamalocanāmanavaratamatimadhuro ratipralāpa iva prasarpanmukharīkaroti
(p.53, l.2)makaraketudāhahetubhūto bhavanakalahaṃsakulakolāhalaḥ | yasyāṃ ca niśi
(p.53, l.3)niśi pavanavilolairdukūlapallavairullasadbhirmālavīmukhakamalakāntilajji-
(p.53, l.4)tasyendoḥ kalaṅkamivāpanayanto dūraprasāritordhvadhvajabhujāḥ prāsādā
(p.53, l.5)lakṣyante | yasyāṃ ca saudhaśikharaśāyinīnāṃ paśyanmukhāni purasu-
(p.53, l.6)ndarīṇāṃ madanaparavaśa iva patitaḥ pratimāchalena luṭhati bahalacandana-
(p.53, l.7)jalasekaśiśireṣu maṇikuṭṭimeṣu mṛgalāñchanaḥ | yasyāṃ ca niśāvasā-
(p.53, l.8)naprabuddhasya tārataramapi paṭhataḥ pañjarabhājaḥ śukasārikāsamūhasyā-
(p.53, l.9)bhibhūtagṛhasārasasvarāmṛtena vistāriṇā vilāsinībhūṣaṇaraveṇāvibhā-
(p.53, l.10)vyamānā vyarthībhavanti prabhātamaṅgalagītayaḥ | yasyāṃ cānivṛttirmaṇipra-
(p.53, l.11)dīpānāmantastaralatā hārāṇāmasthitiḥ saṃgītamurajadhvanīnāṃ dvandvavi-
(p.53, l.12)yogaścakranāmnāṃ varṇaparīkṣā kanakānāmasthiratvaṃ dhvajānāṃ mitradveṣaḥ
(p.53, l.13)kumudānāṃ kośaguptirasīnām | kiṃ bahunā | yasyāṃ surāsuracūḍāma-
(p.53, l.14)ṇimarīcicumbitacaraṇanakhamayūkho niśitaśūladāritāndhakamahāsuro
(p.53, l.15)gaurīnūpurakoṭighṛṣṭaśekharacandraśakalastripurabhasmarajaḥkṛtāṅgarāgo ma-
(p.53, l.16)karadhvajadhvaṃsavidhurayā ratyā prasādayantyā prasāritakarayugalavigali-
(p.53, l.17)tavalayanikarārcitacaraṇaḥ pralayānalaśikhākalāpakapilajaṭābhārabhrānta-
(p.53, l.18)surasindhurandhakārātirbhagavānutsṛṣṭakailāsavāsaprītirmahākālābhidhānaḥ
(p.53, l.19)svayaṃ nivasati |

yasyāmuttuṅgasaudhotsaṅgasaṃgītasaṅginīnāmaṅganānāmatimadhureṇa gītaraveṇākṛṣyamāṇādhomukhaturaṃgaḥ puraḥparyastarathapatākāpaṭaḥ kṛtamahākālapraṇāma iva pratidivasamālakṣyate gacchanbhagavāndivasakaraḥ | yasyāṃ ca saṃdhyārāgāruṇā iva sindūramaṇikuṭṭimeṣu prārabdhakamalinīparimalanā iva marakatavedikāsu gaganatalaprasṛtā iva vaidūryamaṇibhūmiṣu timirapaṭalavighaṭanodyatā iva kṛṣṇāgurudhūmamaṇḍaleṣvabhibhūtatārakāpaṅktaya iva muktāprālambeṣu vikacakamalacumbina iva nitambinīmukheṣu prabhātacandrikāmadhyapatitā iva sphaṭikabhittiprabhāsu gaganasindhutaraṃgālambina iva sitapatākāṃśukeṣu pallavitā iva sūryakāntopaleṣu rāhumukhakuharapraviṣṭā ivendranīlavātāyanavivareṣu virājante ravigabhastayaḥ | yasyāṃ cānupajātatimiratvādavighaṭitacakravākamithunā vyarthīkṛtasuratapradīpāḥ saṃjātamadanānaladigdāhā iva kāminīnāṃ bhūṣaṇaprabhābhiryānti bālātapapiñjarā iva rajanyaḥ | yāṃ ca saṃnihitaviṣamalocanāmanavaratamatimadhuro ratipralāpa iva prasarpanmukharīkaroti makaraketudāhahetubhūto bhavanakalahaṃsakulakolāhalaḥ | yasyāṃ ca niśi niśi pavanavilolairdukūlapallavairullasadbhirmālavīmukhakamalakāntilajjitasyendoḥ kalaṅkamivāpanayanto dūraprasāritordhvadhvajabhujāḥ prāsādā lakṣyante | yasyāṃ ca saudhaśikharaśāyinīnāṃ paśyanmukhāni purasundarīṇāṃ madanaparavaśa iva patitaḥ pratimāchalena luṭhati bahalacandanajalasekaśiśireṣu maṇikuṭṭimeṣu mṛgalāñchanaḥ | yasyāṃ ca niśāvasānaprabuddhasya tārataramapi paṭhataḥ pañjarabhājaḥ śukasārikāsamūhasyābhibhūtagṛhasārasasvarāmṛtena vistāriṇā vilāsinībhūṣaṇaraveṇāvibhāvyamānā vyarthībhavanti prabhātamaṅgalagītayaḥ | yasyāṃ cānivṛttirmaṇipradīpānāmantastaralatā hārāṇāmasthitiḥ saṃgītamurajadhvanīnāṃ dvandvaviyogaścakranāmnāṃ varṇaparīkṣā kanakānāmasthiratvaṃ dhvajānāṃ mitradveṣaḥ kumudānāṃ kośaguptirasīnām | kiṃ bahunā | yasyāṃ surāsuracūḍāmaṇimarīcicumbitacaraṇanakhamayūkho niśitaśūladāritāndhakamahāsuro gaurīnūpurakoṭighṛṣṭaśekharacandraśakalastripurabhasmarajaḥkṛtāṅgarāgo makaradhvajadhvaṃsavidhurayā ratyā prasādayantyā prasāritakarayugalavigalitavalayanikarārcitacaraṇaḥ pralayānalaśikhākalāpakapilajaṭābhārabhrāntasurasindhurandhakārātirbhagavānutsṛṣṭakailāsavāsaprītirmahākālābhidhānaḥ svayaṃ nivasati |

p.53, l.20


(p.53, l.20)tasyāṃ caivaṃvidhāyāṃ nagaryā nalanahuṣayayātidhundhumārabharatabhagīrathada-
(p.53, l.21)śarathapratimo bhujabalopārjitabhūmaṇḍalaḥ phalitaśaktitrayo matimā-
(p.53, l.22)nutsāhasaṃpanno nītiśāstrākhinnabuddhiradhītadharmaśāstrastṛtīya iva teja-
(p.53, l.23)sā kāntyā ca sūryācandramasoranekasaptatantupūtamūrtirupaśamitasakalaja-
(p.54, l.1)gadupaplavo vihāya kamalavanānyavigaṇayya nārāyaṇavakṣaḥsthalavasati-
(p.54, l.2)sukhamutphullāravindahastayā śūrasamāgamavyasaninyā nirvyājamāliṅgi-
(p.54, l.3)to lakṣmyā mahāmunijanasaṃsevitasya madhusūdanacaraṇa iva surasaritpra-
(p.54, l.4)vāhasya prabhavaḥ satyasya śiśirasyāpi ripujanasaṃtāpakāriṇaḥ sthi-
(p.54, l.5)rasyāpyanavarataṃ bhramato nirmalasyāpi malinīkṛtārātivanitāmukhakama-
(p.54, l.6)ladyuteratidhavalasyāpi sarvajanarāgakāriṇaḥ sudhāsūteriva jalanidhi-
(p.54, l.7)rudbhavo yaśasaḥ pātālavadāśrito nijapakṣakṣatibhītaiḥ kṣitibhṛtkulaiḥ gra-
(p.54, l.8)hagaṇa iva budhānugato makaradhvaja ivotsannavigraho daśaratha iva su-
(p.54, l.9)mitropetaḥ paśupatiriva mahāsenānugato bhujagarāja iva kṣamābharaguru-
(p.54, l.10)rnarmadāpravāha iva mahāvaṃśaprabhavovatāra iva dharmasya pratinidhiriva
(p.54, l.11)puruṣottamasya parihṛtaprajāpīḍo rājā tārāpīḍo nāmābhūt |

tasyāṃ caivaṃvidhāyāṃ nagaryā nalanahuṣayayātidhundhumārabharatabhagīrathadaśarathapratimo bhujabalopārjitabhūmaṇḍalaḥ phalitaśaktitrayo matimānutsāhasaṃpanno nītiśāstrākhinnabuddhiradhītadharmaśāstrastṛtīya iva tejasā kāntyā ca sūryācandramasoranekasaptatantupūtamūrtirupaśamitasakalajagadupaplavo vihāya kamalavanānyavigaṇayya nārāyaṇavakṣaḥsthalavasatisukhamutphullāravindahastayā śūrasamāgamavyasaninyā nirvyājamāliṅgito lakṣmyā mahāmunijanasaṃsevitasya madhusūdanacaraṇa iva surasaritpravāhasya prabhavaḥ satyasya śiśirasyāpi ripujanasaṃtāpakāriṇaḥ sthirasyāpyanavarataṃ bhramato nirmalasyāpi malinīkṛtārātivanitāmukhakamaladyuteratidhavalasyāpi sarvajanarāgakāriṇaḥ sudhāsūteriva jalanidhirudbhavo yaśasaḥ pātālavadāśrito nijapakṣakṣatibhītaiḥ kṣitibhṛtkulaiḥ grahagaṇa iva budhānugato makaradhvaja ivotsannavigraho daśaratha iva sumitropetaḥ paśupatiriva mahāsenānugato bhujagarāja iva kṣamābharagururnarmadāpravāha iva mahāvaṃśaprabhavovatāra iva dharmasya pratinidhiriva puruṣottamasya parihṛtaprajāpīḍo rājā tārāpīḍo nāmābhūt |

p.54, l.12


(p.54, l.12)yastamaḥprasaramalinavapuṣā pāpabahulena kalikālena cālitamā
(p.54, l.13)mūlato dharma daśānaneneva kailāsaṃ paśupatirivāvaṣṭabhya punarapi sthirī-
(p.54, l.14)cakāra | yaṃ ca ratipralāpajanitadayārdrahṛdayaharanirmitamaparaṃ makara-
(p.54, l.15)ketumamaṃsta lokaḥ | yaṃ ca jalanidhitaraṃgadhautamekhalātpattrāntarvicāri-
(p.54, l.16)tārāgaṇadviguṇitataṭatarukusumaprakarādudyadindubimbavigaladamṛtabindudu-
(p.54, l.17)rdinārdracandanādaśiśirakararathaturagakhuraśikharollekhakhaṇḍitollasallava-
(p.54, l.18)ṅgapallavādairāvatakaralūnasallakīkisalayādā śailādudayanāmnaḥ ka-
(p.54, l.19)pibalaviluptaviralalavalīlatāphalādudadhinirgatajaladevatāvandyamānarāgha-
(p.54, l.20)vapādādacalapātadalitaśaṅkhakulaśakalatārakitaśilātalānnalakaratalaka-
(p.54, l.21)litaśailasahasrasaṃbhūtādā setubandhādacchanirjharajaladhautatārakāsārthādamṛ-
(p.54, l.22)tamathanodyatavaikuṇṭhakeyūrapattramakarakoṭikaṣaṇamasṛṇitagrāvṇaḥ surāsu-
(p.54, l.23)rahelāvalayitavāsukisamākarṣaṇārambhacalitacaraṇabharadalitanitambādamṛ-
(p.55, l.1)tasīkarasiktasānorā mandarācalānnaranārāyaṇacaraṇamudrāṅkitabadari-
(p.55, l.2)kāśramaramaṇīyātkuberapurasundarībhūṣaṇaravamukharaśikharātsaptarṣisaṃdhyo-
(p.55, l.3)pāsanāpūtaprasravaṇāmbhaso vṛkodaroddalitasaugandhikakhaṇḍasugandhimaṇḍa-
(p.55, l.4)lādā gandhamādanātsevāñjalikamalamukuladanturaiḥ śirobhiścaraṇanakha-
(p.55, l.5)mayūkhagrathitamukuṭapattralatāgranthayo bhayacakitataralatāradṛśo bhujaba-
(p.55, l.6)lavijitāḥ praṇemuravanipāḥ | yena cānekaratnāṃśupallavite vyāla-
(p.55, l.7)mbimuktāphalajālake diggajeneva kalpatarāvākrānte siṃhāsane bhareṇa
(p.55, l.8)śilīmukhavyatikarakampitā latā iva nemurāyāminyaḥ sarvadiśaḥ |
(p.55, l.9)yasmai ca manye surapatirapi spṛhayāṃcakāra | yasmācca dhavalīkṛtabhu-
(p.55, l.10)vanatalaḥ sakalalokahṛdayānandakārī krauñcādiva haṃsanivaho nirja-
(p.55, l.11)gāma guṇagaṇaḥ | yasya cāmṛtāmodasurabhiparimalayā mandaroddhatabahula-
(p.55, l.12)dugdhasindhuphenalekhayeva dhavalīkṛtasurāsuralokayā daśasu dikṣu mukha-
(p.55, l.13)ritabhuvanamabhramyata kīrtyā | yasya cātiduḥsahapratāpasaṃtāpakhidyamā-
(p.55, l.14)neva kṣaṇamapi na mumocātapattracchāyāṃ rājalakṣmīḥ | tathā ca yasya
(p.55, l.15)diṣṭivṛddhimiva śuśrāvopadeśamiva jagrāha maṅgalamiva bahu mene mantra-
(p.55, l.16)miva jajāpāgamavacanamiva na visasmāra caritaṃ janaḥ | yasmiṃśca rājani
(p.55, l.17)girīṇāṃ vipakṣatā pratyayānāṃ paratvaṃ darpaṇānāmabhimukhāvasthānaṃ śū-
(p.55, l.18)lapāṇipratimānāṃ durgāśleṣo jaladharāṇāṃ cāpadhāraṇaṃ dhvajānāmunnatirdha-
(p.55, l.19)nuṣāmavanatirvaṃśānāṃ śilīmukhakṣatirdevatānāṃ yātrā kusumānāṃ bandha-
(p.55, l.20)nasthitirindriyāṇāṃ nigraho vanakariṇāṃ vāripraveśastaikṣṇyamasidhārāṇāṃ
(p.55, l.21)vratināmagnidhāraṇaṃ grahāṇāṃ tulārohaṇamagastyodaye viṣaśuddhiḥ ke-
(p.55, l.22)śanakhānāmāyatibhaṅgo jaladadivasānāṃ malināmbaratvaṃ ratnopalānāṃ
(p.55, l.23)bhedo munīnāṃ yogasādhanaṃ kumārastutiṣu tārakoddharaṇamuṣṇaraśmergraha-
(p.56, l.1)ṇaśaṅkāḥ śaśino jyeṣṭhātikramo mahābhārate duḥśāsanāparādhākarṇanaṃ
(p.56, l.2)vayaḥpariṇāme daṇḍagrahaṇamasiparivāreṣvakuśalayogo vakratā kāmi-
(p.56, l.3)nīnāṃ kucabhaṅgeṣu kariṇāṃ dānavicchittirakṣakrīḍāsu śūnyagṛhadarśanaṃ
(p.56, l.4)pṛthivyāmāsīt |

yastamaḥprasaramalinavapuṣā pāpabahulena kalikālena cālitamā mūlato dharma daśānaneneva kailāsaṃ paśupatirivāvaṣṭabhya punarapi sthirīcakāra | yaṃ ca ratipralāpajanitadayārdrahṛdayaharanirmitamaparaṃ makaraketumamaṃsta lokaḥ | yaṃ ca jalanidhitaraṃgadhautamekhalātpattrāntarvicāritārāgaṇadviguṇitataṭatarukusumaprakarādudyadindubimbavigaladamṛtabindudurdinārdracandanādaśiśirakararathaturagakhuraśikharollekhakhaṇḍitollasallavaṅgapallavādairāvatakaralūnasallakīkisalayādā śailādudayanāmnaḥ kapibalaviluptaviralalavalīlatāphalādudadhinirgatajaladevatāvandyamānarāghavapādādacalapātadalitaśaṅkhakulaśakalatārakitaśilātalānnalakaratalakalitaśailasahasrasaṃbhūtādā setubandhādacchanirjharajaladhautatārakāsārthādamṛtamathanodyatavaikuṇṭhakeyūrapattramakarakoṭikaṣaṇamasṛṇitagrāvṇaḥ surāsurahelāvalayitavāsukisamākarṣaṇārambhacalitacaraṇabharadalitanitambādamṛtasīkarasiktasānorā mandarācalānnaranārāyaṇacaraṇamudrāṅkitabadarikāśramaramaṇīyātkuberapurasundarībhūṣaṇaravamukharaśikharātsaptarṣisaṃdhyopāsanāpūtaprasravaṇāmbhaso vṛkodaroddalitasaugandhikakhaṇḍasugandhimaṇḍalādā gandhamādanātsevāñjalikamalamukuladanturaiḥ śirobhiścaraṇanakhamayūkhagrathitamukuṭapattralatāgranthayo bhayacakitataralatāradṛśo bhujabalavijitāḥ praṇemuravanipāḥ | yena cānekaratnāṃśupallavite vyālambimuktāphalajālake diggajeneva kalpatarāvākrānte siṃhāsane bhareṇa śilīmukhavyatikarakampitā latā iva nemurāyāminyaḥ sarvadiśaḥ | yasmai ca manye surapatirapi spṛhayāṃcakāra | yasmācca dhavalīkṛtabhuvanatalaḥ sakalalokahṛdayānandakārī krauñcādiva haṃsanivaho nirjagāma guṇagaṇaḥ | yasya cāmṛtāmodasurabhiparimalayā mandaroddhatabahuladugdhasindhuphenalekhayeva dhavalīkṛtasurāsuralokayā daśasu dikṣu mukharitabhuvanamabhramyata kīrtyā | yasya cātiduḥsahapratāpasaṃtāpakhidyamāneva kṣaṇamapi na mumocātapattracchāyāṃ rājalakṣmīḥ | tathā ca yasya diṣṭivṛddhimiva śuśrāvopadeśamiva jagrāha maṅgalamiva bahu mene mantramiva jajāpāgamavacanamiva na visasmāra caritaṃ janaḥ | yasmiṃśca rājani girīṇāṃ vipakṣatā pratyayānāṃ paratvaṃ darpaṇānāmabhimukhāvasthānaṃ śūlapāṇipratimānāṃ durgāśleṣo jaladharāṇāṃ cāpadhāraṇaṃ dhvajānāmunnatirdhanuṣāmavanatirvaṃśānāṃ śilīmukhakṣatirdevatānāṃ yātrā kusumānāṃ bandhanasthitirindriyāṇāṃ nigraho vanakariṇāṃ vāripraveśastaikṣṇyamasidhārāṇāṃ vratināmagnidhāraṇaṃ grahāṇāṃ tulārohaṇamagastyodaye viṣaśuddhiḥ keśanakhānāmāyatibhaṅgo jaladadivasānāṃ malināmbaratvaṃ ratnopalānāṃ bhedo munīnāṃ yogasādhanaṃ kumārastutiṣu tārakoddharaṇamuṣṇaraśmergrahaṇaśaṅkāḥ śaśino jyeṣṭhātikramo mahābhārate duḥśāsanāparādhākarṇanaṃ vayaḥpariṇāme daṇḍagrahaṇamasiparivāreṣvakuśalayogo vakratā kāminīnāṃ kucabhaṅgeṣu kariṇāṃ dānavicchittirakṣakrīḍāsu śūnyagṛhadarśanaṃ pṛthivyāmāsīt |

p.56, l.5


(p.56, l.5)tasya ca rājño nikhilaśāstrakalāvagāhagambhīrabuddhirā śaiśavādu-
(p.56, l.6)pārūḍhanirbharapremaraso nītiśāstraprayogakuśalo bhuvanarājyabhāranaukarṇa-
(p.56, l.7)dhāro mahatsvapi kāryasaṃkaṭeṣvaviṣaṇṇadhīrdhāma dhairyasya sthānaṃ sthiteḥ
(p.56, l.8)setuḥ satyasya gururguṇānāmācārya ācārāṇāṃ dhātā dharmasya śeṣā-
(p.56, l.9)hiriva mahībhāradhāraṇakṣamaḥ salilanidhiriva mahāsattvo jarāsaṃdha
(p.56, l.10)iva ghaṭitasaṃdhivigrahastryambaka iva prasādhitadurgo yudhiṣṭhira iva dharmapra-
(p.56, l.11)bhavaḥ sakalavedavedāṅgavidaśeṣarājyamaṅgalaikasāro bṛhaspatiriva su-
(p.56, l.12)nāsīrasya kaviriva vṛṣaparvaṇo vasiṣṭha iva daśarathasya viśvāmitra
(p.56, l.13)iva rāmasya dhaumya ivājātaśatrordamanaka iva nalasya sarvakāryeṣvā-
(p.56, l.14)hitamatiramātyo brāhmaṇaḥ śukanāso nāmāsīt |

tasya ca rājño nikhilaśāstrakalāvagāhagambhīrabuddhirā śaiśavādupārūḍhanirbharapremaraso nītiśāstraprayogakuśalo bhuvanarājyabhāranaukarṇadhāro mahatsvapi kāryasaṃkaṭeṣvaviṣaṇṇadhīrdhāma dhairyasya sthānaṃ sthiteḥ setuḥ satyasya gururguṇānāmācārya ācārāṇāṃ dhātā dharmasya śeṣāhiriva mahībhāradhāraṇakṣamaḥ salilanidhiriva mahāsattvo jarāsaṃdha iva ghaṭitasaṃdhivigrahastryambaka iva prasādhitadurgo yudhiṣṭhira iva dharmaprabhavaḥ sakalavedavedāṅgavidaśeṣarājyamaṅgalaikasāro bṛhaspatiriva sunāsīrasya kaviriva vṛṣaparvaṇo vasiṣṭha iva daśarathasya viśvāmitra iva rāmasya dhaumya ivājātaśatrordamanaka iva nalasya sarvakāryeṣvāhitamatiramātyo brāhmaṇaḥ śukanāso nāmāsīt |

p.56, l.15


(p.56, l.15)yo narakāsuraśastraprahārabhīṣaṇe bhramanmandaranirdayaniṣpeṣakaṭhināṃsa-
(p.56, l.16)pīṭhe nārāyaṇavakṣaḥsthalepi sthitāmaduṣkaralābhāmamanyata prajñābalena
(p.56, l.17)lakṣmīm | yaṃ ca samāsādya darśitānekarājyaphalā lateva mahāpādapa-
(p.56, l.18)manekapratānagahanā vistāramupayayau prajñā | yasyānekacārapuruṣasahasra-
(p.56, l.19)saṃcāranicite caturudadhivalayaparikṣepapramāṇe dharaṇitale bhavana ivāvi-
(p.56, l.20)ditamaharahaḥ samucchvasitamapi rājñāṃ nāsīt |

yo narakāsuraśastraprahārabhīṣaṇe bhramanmandaranirdayaniṣpeṣakaṭhināṃsapīṭhe nārāyaṇavakṣaḥsthalepi sthitāmaduṣkaralābhāmamanyata prajñābalena lakṣmīm | yaṃ ca samāsādya darśitānekarājyaphalā lateva mahāpādapamanekapratānagahanā vistāramupayayau prajñā | yasyānekacārapuruṣasahasrasaṃcāranicite caturudadhivalayaparikṣepapramāṇe dharaṇitale bhavana ivāviditamaharahaḥ samucchvasitamapi rājñāṃ nāsīt |

p.56, l.21


(p.56, l.21)sa rājā bāla eva surakuñjarakarapīvareṇa rājalakṣmīlīlopadhā-
(p.56, l.22)nena sakalajagadabhayapradānayajñadīkṣāyūpena sphuradasilatāmarīcijāla-
(p.56, l.23)jaṭilena nikhilārātikulapralayadhūmaketudaṇḍena bāhunā vijitya sa-
(p.57, l.1)ptadvīpavalayāṃ vasuṃdharāṃ tasmiñśukanāsanāmni mantriṇi suhṛdīva rā-
(p.57, l.2)jyabhāramāropya susthitāḥ prajāḥ kṛtvā kartavyaśeṣamaparamapaśyanpra-
(p.57, l.3)śamitāśeṣavipakṣatayā vigatāśaṅkaḥ śithilitapṛthivīvyāpāraḥ prā-
(p.57, l.4)yo yauvanasukhānyanubabhūva | tathāhi | kadācidullasatkaṭhorakapolapula-
(p.57, l.5)kajarjaritakarṇapallavānāṃ praṇayinīnāṃ candanajalacchaṭābhiriva smitasu-
(p.57, l.6)dhācchavibhirabhiṣicyamānaḥ karṇotpalairiva locanāṃśubhistādyamānaḥ
(p.57, l.7)kuṅkumadhūlibhirivābharaṇaprabhābhirākulīkriyamāṇalocano dhavalāṃśukai-
(p.57, l.8)riva karanakhamayūkhajālakairāhanyamānaścampakakusumadalamālikābhiriva
(p.57, l.9)bhujalatābhirābadhyamāno daṣṭādharādhūtakaratalacalanmaṇivalayakalakala-
(p.57, l.10)ravaramaṇīyamatirabhasadalitadantapattradaladanturitaśayanamutkṣiptacaraṇagala-
(p.57, l.11)dalaktakaraktaśekharaṃ sarabhasakacagrahacūrṇitamaṇikarṇapūramullasitakucakṛ-
(p.57, l.12)ṣṇāgurupaṅkapattralatāṅkitapracchadapaṭamacchaśramajalakaṇikālulitagoroca-
(p.57, l.13)nātilakapattrabhaṅgamanaṅgaparavaśaḥ suratamātatāna | kadācinmakaraketuka-
(p.57, l.14)nakanārācaparaṃparābhiriva kāminīkarapuṭavinirgatābhiḥ kuṅkumajaladhā-
(p.57, l.15)rābhiḥ piñjarīkriyamāṇakāyo lākṣājalacchaṭāprahārapāṭalīkṛtadukūlo
(p.57, l.16)mṛgamadajalabinduśabalacandanasthāsakaḥ kanakaśṛṅgakośaiściraṃ cikrīḍa |
(p.57, l.17)kadācitkucacandanacūrṇadhavalitormimālaṃ caṭulatulākoṭivācālacara-
(p.57, l.18)ṇālaktakasiktahaṃsamithunamalakanipatitakusumaśāraṃ plavamānakarṇapūraku-
(p.57, l.19)valayadalamunnatanitambakṣobhajarjaritataraṃgamuddalitanālaparyastanalinanipati-
(p.57, l.20)tadhūlipaṭalamanavaratakarāsphālanasphuratphenabinducandrakitaṃ sāvarodha-
(p.57, l.21)jano jalakrīḍayā gṛhadīrghikāṇāmambhaścakāra | kadācitsaṃketavañci-
(p.57, l.22)tābhiḥ praṇayinībhirābaddhabhaṅgurabhrūkuṭībhirāraṇitamaṇipārihāryamukhara-
(p.57, l.23)bhujalatābhirbakulakusumāvalībhiḥ saṃyatacaraṇo nakhakiraṇavimitraiḥ ku-
(p.58, l.1)sumadāmabhiḥ kṛtāparādho divasamatāḍyata | kadācidvakulataruriva kā-
(p.58, l.2)minīgaṇḍūṣasīdhudhārāsvādamudito vikāsamabhajata | kadācidaśo-
(p.58, l.3)kapādapa iva yuvaticaraṇatalaprahārasaṃkrāntālaktako rāgamuvāha | kadā-
(p.58, l.4)cinmusalāyudha iva candanadhavalaḥ kaṇṭhāvasaktollasallolakusumamālaḥ
(p.58, l.5)pānamasevata | kadācidgandhagaja iva madaraktakapoladolāyamānakarṇa-
(p.58, l.6)pallavo madakalaḥ kānanaṃ vikacavanalatākusumasurabhiparimalaṃ jagā-
(p.58, l.7)he | kadācitkvaṇitamaṇinūpuraninādānanditamānaso haṃsa iva kamalava-
(p.58, l.8)neṣu reme | kadācinmṛgapatiriva skandhāvalambikesaramālaḥ krīḍāpa-
(p.58, l.9)rvateṣu vicacāra | kadācinmadhukara iva vijṛmbhamāṇakusumamukula-
(p.58, l.10)dantureṣu latāgṛheṣu babhrāma | kadācinnīlapaṭaviracitāvaguṇṭhano bahula-
(p.58, l.11)niśāpradoṣadattasaṃketāḥ sundarīrabhisasāra | kadācicca vighaṭitakana-
(p.58, l.12)kakapāṭaprakaṭavātāyaneṣvanavaratadahyamānakṛṣṇāgurudhūmaraktairiva pārā-
(p.58, l.13)patairadhyāsitaviṭaṅkeṣu mahāprāsādakukṣiṣu katipayāptasuhṛtparivṛto vī-
(p.58, l.14)ṇāveṇumurajamanoharatamamantaḥpurasaṃgītakaṃ dadarśa | kiṃ ca bahunā | ya-
(p.58, l.15)dyadatiramaṇīyamabhimatamaviruddhamāyatyāṃ tadātve ca tattadanākṣiptacetāḥ
(p.58, l.16)parisamāptatvādanyeṣāṃ pṛthivīvyāpārāṇāṃ siṣeve na tu vyasanitayā | pra-
(p.58, l.17)muditaprajasya hi parisamāptasakalamahīprayojanasya narapaterviṣayopabhoga-
(p.58, l.18)līlā bhūṣaṇamitarasya tu viḍambanā | prajānurāgahetoścāntarāntarā
(p.58, l.19)darśanaṃ dadau siṃhāsanaṃ ca nimitteṣvāruroha |

sa rājā bāla eva surakuñjarakarapīvareṇa rājalakṣmīlīlopadhānena sakalajagadabhayapradānayajñadīkṣāyūpena sphuradasilatāmarīcijālajaṭilena nikhilārātikulapralayadhūmaketudaṇḍena bāhunā vijitya saptadvīpavalayāṃ vasuṃdharāṃ tasmiñśukanāsanāmni mantriṇi suhṛdīva rājyabhāramāropya susthitāḥ prajāḥ kṛtvā kartavyaśeṣamaparamapaśyanpraśamitāśeṣavipakṣatayā vigatāśaṅkaḥ śithilitapṛthivīvyāpāraḥ prāyo yauvanasukhānyanubabhūva | tathāhi | kadācidullasatkaṭhorakapolapulakajarjaritakarṇapallavānāṃ praṇayinīnāṃ candanajalacchaṭābhiriva smitasudhācchavibhirabhiṣicyamānaḥ karṇotpalairiva locanāṃśubhistādyamānaḥ kuṅkumadhūlibhirivābharaṇaprabhābhirākulīkriyamāṇalocano dhavalāṃśukairiva karanakhamayūkhajālakairāhanyamānaścampakakusumadalamālikābhiriva bhujalatābhirābadhyamāno daṣṭādharādhūtakaratalacalanmaṇivalayakalakalaravaramaṇīyamatirabhasadalitadantapattradaladanturitaśayanamutkṣiptacaraṇagaladalaktakaraktaśekharaṃ sarabhasakacagrahacūrṇitamaṇikarṇapūramullasitakucakṛṣṇāgurupaṅkapattralatāṅkitapracchadapaṭamacchaśramajalakaṇikālulitagorocanātilakapattrabhaṅgamanaṅgaparavaśaḥ suratamātatāna | kadācinmakaraketukanakanārācaparaṃparābhiriva kāminīkarapuṭavinirgatābhiḥ kuṅkumajaladhārābhiḥ piñjarīkriyamāṇakāyo lākṣājalacchaṭāprahārapāṭalīkṛtadukūlo mṛgamadajalabinduśabalacandanasthāsakaḥ kanakaśṛṅgakośaiściraṃ cikrīḍa | kadācitkucacandanacūrṇadhavalitormimālaṃ caṭulatulākoṭivācālacaraṇālaktakasiktahaṃsamithunamalakanipatitakusumaśāraṃ plavamānakarṇapūrakuvalayadalamunnatanitambakṣobhajarjaritataraṃgamuddalitanālaparyastanalinanipatitadhūlipaṭalamanavaratakarāsphālanasphuratphenabinducandrakitaṃ sāvarodhajano jalakrīḍayā gṛhadīrghikāṇāmambhaścakāra | kadācitsaṃketavañcitābhiḥ praṇayinībhirābaddhabhaṅgurabhrūkuṭībhirāraṇitamaṇipārihāryamukharabhujalatābhirbakulakusumāvalībhiḥ saṃyatacaraṇo nakhakiraṇavimitraiḥ kusumadāmabhiḥ kṛtāparādho divasamatāḍyata | kadācidvakulataruriva kāminīgaṇḍūṣasīdhudhārāsvādamudito vikāsamabhajata | kadācidaśokapādapa iva yuvaticaraṇatalaprahārasaṃkrāntālaktako rāgamuvāha | kadācinmusalāyudha iva candanadhavalaḥ kaṇṭhāvasaktollasallolakusumamālaḥ pānamasevata | kadācidgandhagaja iva madaraktakapoladolāyamānakarṇapallavo madakalaḥ kānanaṃ vikacavanalatākusumasurabhiparimalaṃ jagāhe | kadācitkvaṇitamaṇinūpuraninādānanditamānaso haṃsa iva kamalavaneṣu reme | kadācinmṛgapatiriva skandhāvalambikesaramālaḥ krīḍāparvateṣu vicacāra | kadācinmadhukara iva vijṛmbhamāṇakusumamukuladantureṣu latāgṛheṣu babhrāma | kadācinnīlapaṭaviracitāvaguṇṭhano bahulaniśāpradoṣadattasaṃketāḥ sundarīrabhisasāra | kadācicca vighaṭitakanakakapāṭaprakaṭavātāyaneṣvanavaratadahyamānakṛṣṇāgurudhūmaraktairiva pārāpatairadhyāsitaviṭaṅkeṣu mahāprāsādakukṣiṣu katipayāptasuhṛtparivṛto vīṇāveṇumurajamanoharatamamantaḥpurasaṃgītakaṃ dadarśa | kiṃ ca bahunā | yadyadatiramaṇīyamabhimatamaviruddhamāyatyāṃ tadātve ca tattadanākṣiptacetāḥ parisamāptatvādanyeṣāṃ pṛthivīvyāpārāṇāṃ siṣeve na tu vyasanitayā | pramuditaprajasya hi parisamāptasakalamahīprayojanasya narapaterviṣayopabhogalīlā bhūṣaṇamitarasya tu viḍambanā | prajānurāgahetoścāntarāntarā darśanaṃ dadau siṃhāsanaṃ ca nimitteṣvāruroha |

p.58, l.20


(p.58, l.20)śukanāsopi mahāntaṃ taṃ rājyabhāramanāyāsenaiva prajñābalena babhāra |
(p.58, l.21)yathaiva rājā sarvakāryāṇyakārṣīttadvadasāvapi dviguṇīkṛtaprajānurāgaścakre |
(p.58, l.22)tamapi calitacūḍāmaṇimarīcimañjarījālibhirmaulibhirāvarjitakusuma-
(p.58, l.23)śekharacyutamadhusīkarasiktanṛpasabhaṃ dūrāvanatipreṅkhitamaṇikuṇḍalakoṭi-
(p.59, l.1)saṃghaṭṭitāṅgadaṃ rājakamānanāma | tasminnapi calite calitacaṭulaturaga-
(p.59, l.2)balamukharakhuraravabadhirīkṛtabhuvanāntarālā balabharapracalavasudhātalado-
(p.59, l.3)lāyamānagirayo galanmadāndhagandhagajadānadhārāndhakārāḥ saṃsarpadatiba-
(p.59, l.4)haladhūlipaṭaladhūsaritasindhavaḥ pracalapadātibalakalakalaravasphoṭitaśra-
(p.59, l.5)vaṇavivarāḥ sarabhasodghuṣyamāṇajayaśabdanirbharāḥ proḍūyamānadhavalacāma-
(p.59, l.6)rasahasrasaṃchāditāḥ puñjitanarendravṛndakanakadaṇḍātapatrasaṃghaṭṭanaṣṭadivasāḥ
(p.59, l.7)daśa diśo babhūvuḥ |

śukanāsopi mahāntaṃ taṃ rājyabhāramanāyāsenaiva prajñābalena babhāra | yathaiva rājā sarvakāryāṇyakārṣīttadvadasāvapi dviguṇīkṛtaprajānurāgaścakre | tamapi calitacūḍāmaṇimarīcimañjarījālibhirmaulibhirāvarjitakusumaśekharacyutamadhusīkarasiktanṛpasabhaṃ dūrāvanatipreṅkhitamaṇikuṇḍalakoṭisaṃghaṭṭitāṅgadaṃ rājakamānanāma | tasminnapi calite calitacaṭulaturagabalamukharakhuraravabadhirīkṛtabhuvanāntarālā balabharapracalavasudhātaladolāyamānagirayo galanmadāndhagandhagajadānadhārāndhakārāḥ saṃsarpadatibahaladhūlipaṭaladhūsaritasindhavaḥ pracalapadātibalakalakalaravasphoṭitaśravaṇavivarāḥ sarabhasodghuṣyamāṇajayaśabdanirbharāḥ proḍūyamānadhavalacāmarasahasrasaṃchāditāḥ puñjitanarendravṛndakanakadaṇḍātapatrasaṃghaṭṭanaṣṭadivasāḥ daśa diśo babhūvuḥ |

p.59, l.8


(p.59, l.8)evaṃ tasya rājño mantriviniveśitarājyabhārasya yauvanasukhamanu-
(p.59, l.9)bhavataḥ kālo jagāma | bhūyasā ca kālenānyeṣāmapi jīvalokasu-
(p.59, l.10)khānāṃ prāyaḥ sarveṣāmantaṃ yayau | ekaṃ tu sutamukhadarśanasukhaṃ na lebhe |
(p.59, l.11)tathā saṃbhujyamānamapi niṣphalapuṣpadarśanaṃ śaravaṇamivāntaḥpuramabhūt |
(p.59, l.12)yathā yathā ca yauvanamaticakrāma tathā tathā viphalamanorathasyānapatya-
(p.59, l.13)tājanmāvardhatāsya saṃtāpaḥ | viṣayopabhogasukhecchābhiśca mano vijahe |
(p.59, l.14)narapatisahasraparivṛtamapyasahāyamiva cakṣuṣmantamapyandhamiva bhuvanāla-
(p.59, l.15)mbanamapi nirālambanamivātmānamamanyata |

evaṃ tasya rājño mantriviniveśitarājyabhārasya yauvanasukhamanubhavataḥ kālo jagāma | bhūyasā ca kālenānyeṣāmapi jīvalokasukhānāṃ prāyaḥ sarveṣāmantaṃ yayau | ekaṃ tu sutamukhadarśanasukhaṃ na lebhe | tathā saṃbhujyamānamapi niṣphalapuṣpadarśanaṃ śaravaṇamivāntaḥpuramabhūt | yathā yathā ca yauvanamaticakrāma tathā tathā viphalamanorathasyānapatyatājanmāvardhatāsya saṃtāpaḥ | viṣayopabhogasukhecchābhiśca mano vijahe | narapatisahasraparivṛtamapyasahāyamiva cakṣuṣmantamapyandhamiva bhuvanālambanamapi nirālambanamivātmānamamanyata |

p.59, l.16


(p.59, l.16)atha tasya candralekheva harajaṭākalāpasya kaustubhaprabheva kaiṭabhā-
(p.59, l.17)rātivakṣaḥsthalasya vanamāleva musalāyudhasya veleva sāgarasya mada-
(p.59, l.18)lekheva diggajasya lateva pādapasya kusumodgatiriva surabhimāsasya
(p.59, l.19)candrikeva candramasaḥ kamalinīva sarasastārakāpaṅktiriva nabhasaḥ haṃ-
(p.59, l.20)samāleva mānasasya candanavanarājiriva malayasya phaṇāmaṇiśikheva
(p.59, l.21)śeṣasya bhūṣaṇamabhūttribhuvanavismayajananī jananīva vanitāvibhramāṇāṃ
(p.59, l.22)sakalāntaḥpurapradhānabhūtā mahiṣī vilāsavatī nāma | ekadā ca sa
(p.59, l.23)tadāvāsagatastāṃ cintāstimitadṛṣṭinā śokamūkena parijanena pari-
(p.60, l.1)vṛtāmārādavasthitaiśca dhyānānimiṣalocanaiḥ kañcukibhirupāsyamānāmana-
(p.60, l.2)tidūravartinībhiścāntaḥpuravṛddhābhirāśvāsyamānāmaviralāśrubindupātārdī-
(p.60, l.3)kṛtadukūlāmanalaṃkṛtāṃ vāmakaratalavinihitamukhakamalāmasaṃyatākulāla-
(p.60, l.4)kāṃ sunibiḍaparyaṅkikopaviṣṭāṃ rudantīṃ dadarśa | kṛtapratyutthānāṃ ca
(p.60, l.5)tāṃ tasyāmeva paryaṅkikāyāmupaveśya svayaṃ copaviśyāvijñātabāṣpakā-
(p.60, l.6)raṇo bhītabhīta iva karatalena vigatabāṣpāmbhaḥkaṇau kurvankapolau bhū-
(p.60, l.7)pālastāmavādīt | devi kimarthamantargataguruśokabhāramantharamaśabdaṃ
(p.60, l.8)rudyate | grathnanti hi muktāphalajālakamiva bāṣpabindunikarametāstava
(p.60, l.9)pakṣmapaṅktayaḥ | kimarthaṃ ca kṛśodari nālaṃkṛtāsi | bālātapa iva
(p.60, l.10)raktāravindakośayoḥ kimiti na pātitaścaraṇayoralaktakarasaḥ | ku-
(p.60, l.11)sumaśarasaraḥkalahaṃsakau kasmātpādapaṅkajasparśena nānugṛhītau ma-
(p.60, l.12)ṇinūpurau | kiṃnimittamayamapagatamekhalākalāpamūko madhyabhāgaḥ | ki-
(p.60, l.13)miti ca hariṇa iva hariṇalāñchane na likhitaḥ kṛṣṇāgurupattrabhaṅgaḥ pa-
(p.60, l.14)yodharabhāre | kena kāraṇena tanvīyaṃ haramukuṭacandralekheva gaṅgāsrota-
(p.60, l.15)sā na vibhūṣitā hāreṇa varoru śirodharā | kiṃ vṛthā vahasi vilā-
(p.60, l.16)sini sravadaśrujalalavadhautakuṅkumapattralataṃ kapolayugam | idaṃ ca ko-
(p.60, l.17)malāṅgulidalanikaraṃ raktotpalamiva karatalaṃ kimiti karṇapūratāmā-
(p.60, l.18)ropitam | imāṃ ca kena hetunā mānini dhārayasyanuparacitagoroca-
(p.60, l.19)nābindutilakāmasaṃyamitālakinīṃ lalāṭarekhām | ayaṃ ca te bahula-
(p.60, l.20)pakṣapradoṣa iva candralekhāvirahitaḥ karoti me dṛṣṭikhedamatibahulati-
(p.60, l.21)mirapaṭalāndhakāraḥ kusumarahitaḥ keśapāśaḥ | prasīda nivedaya devi
(p.60, l.22)duḥkhanimittam | ete hi pallavamiva sarāgaṃ mama hṛdayamākampayanti
(p.60, l.23)taralīkṛtastanāṃśukāstavāyatāḥ śvāsamarutaḥ | kvacinmayāparāddhama-
(p.61, l.1)nyena vā kenacidasmadupajīvinā parijanena | atinipuṇamapi cintayanna
(p.61, l.2)paśyāmi khalu skhalitamalpamapyātmanastvadviṣaye | tvadāyattaṃ hi me
(p.61, l.3)jīvitaṃ ca rājyaṃ ca | kathyatāṃ sundari śucaḥ kāraṇam | ityevamabhi-
(p.61, l.4)dhīyamānā vilāsavatī yadā na kiṃcitprativacaḥ pratipede tadā vivṛ-
(p.61, l.5)ddhabāṣpahetumasyāḥ parijanamapṛcchat |

atha tasya candralekheva harajaṭākalāpasya kaustubhaprabheva kaiṭabhārātivakṣaḥsthalasya vanamāleva musalāyudhasya veleva sāgarasya madalekheva diggajasya lateva pādapasya kusumodgatiriva surabhimāsasya candrikeva candramasaḥ kamalinīva sarasastārakāpaṅktiriva nabhasaḥ haṃsamāleva mānasasya candanavanarājiriva malayasya phaṇāmaṇiśikheva śeṣasya bhūṣaṇamabhūttribhuvanavismayajananī jananīva vanitāvibhramāṇāṃ sakalāntaḥpurapradhānabhūtā mahiṣī vilāsavatī nāma | ekadā ca sa tadāvāsagatastāṃ cintāstimitadṛṣṭinā śokamūkena parijanena parivṛtāmārādavasthitaiśca dhyānānimiṣalocanaiḥ kañcukibhirupāsyamānāmanatidūravartinībhiścāntaḥpuravṛddhābhirāśvāsyamānāmaviralāśrubindupātārdīkṛtadukūlāmanalaṃkṛtāṃ vāmakaratalavinihitamukhakamalāmasaṃyatākulālakāṃ sunibiḍaparyaṅkikopaviṣṭāṃ rudantīṃ dadarśa | kṛtapratyutthānāṃ ca tāṃ tasyāmeva paryaṅkikāyāmupaveśya svayaṃ copaviśyāvijñātabāṣpakāraṇo bhītabhīta iva karatalena vigatabāṣpāmbhaḥkaṇau kurvankapolau bhūpālastāmavādīt | devi kimarthamantargataguruśokabhāramantharamaśabdaṃ rudyate | grathnanti hi muktāphalajālakamiva bāṣpabindunikarametāstava pakṣmapaṅktayaḥ | kimarthaṃ ca kṛśodari nālaṃkṛtāsi | bālātapa iva raktāravindakośayoḥ kimiti na pātitaścaraṇayoralaktakarasaḥ | kusumaśarasaraḥkalahaṃsakau kasmātpādapaṅkajasparśena nānugṛhītau maṇinūpurau | kiṃnimittamayamapagatamekhalākalāpamūko madhyabhāgaḥ | kimiti ca hariṇa iva hariṇalāñchane na likhitaḥ kṛṣṇāgurupattrabhaṅgaḥ payodharabhāre | kena kāraṇena tanvīyaṃ haramukuṭacandralekheva gaṅgāsrotasā na vibhūṣitā hāreṇa varoru śirodharā | kiṃ vṛthā vahasi vilāsini sravadaśrujalalavadhautakuṅkumapattralataṃ kapolayugam | idaṃ ca komalāṅgulidalanikaraṃ raktotpalamiva karatalaṃ kimiti karṇapūratāmāropitam | imāṃ ca kena hetunā mānini dhārayasyanuparacitagorocanābindutilakāmasaṃyamitālakinīṃ lalāṭarekhām | ayaṃ ca te bahulapakṣapradoṣa iva candralekhāvirahitaḥ karoti me dṛṣṭikhedamatibahulatimirapaṭalāndhakāraḥ kusumarahitaḥ keśapāśaḥ | prasīda nivedaya devi duḥkhanimittam | ete hi pallavamiva sarāgaṃ mama hṛdayamākampayanti taralīkṛtastanāṃśukāstavāyatāḥ śvāsamarutaḥ | kvacinmayāparāddhamanyena vā kenacidasmadupajīvinā parijanena | atinipuṇamapi cintayanna paśyāmi khalu skhalitamalpamapyātmanastvadviṣaye | tvadāyattaṃ hi me jīvitaṃ ca rājyaṃ ca | kathyatāṃ sundari śucaḥ kāraṇam | ityevamabhidhīyamānā vilāsavatī yadā na kiṃcitprativacaḥ pratipede tadā vivṛddhabāṣpahetumasyāḥ parijanamapṛcchat |

p.61, l.6


(p.61, l.6)atha tasyāstāmbūlakaraṅkavāhinī satatapratyāsannā makarikā nāma
(p.61, l.7)rājānamuvāca | deva kuto devādalpamapi pariskhalitam | abhimukhe
(p.61, l.8)ca deve kā śaktiḥ parijanasyānyasya vā kasyacidaparāddhum | kiṃtu
(p.61, l.9)mahāgrahagrasteva viphalanarendrasamāgamāsmītyayamasyā devyāḥ saṃtāpaḥ |
(p.61, l.10)sumahāṃśca kālaḥ saṃtapyamānāyāḥ | prathamamapi svāminī dānavaśrīriva
(p.61, l.11)satataninditasuratā śayanasnānabhojanabhūṣaṇaparigrahādiṣu samuciteṣvapi
(p.61, l.12)divasavyāpāreṣu kathaṃ kathamapi parijanaprayatnātpravartyamānā saśoke-
(p.61, l.13)vāsīt | devahṛdayapīḍāparijihīrṣayā na darśitavatī vikāram | adya
(p.61, l.14)tu caturdaśīti bhagavantaṃ mahākālamarcitumito gatayā tatra mahābhārate
(p.61, l.15)vācyamāne śrutamaputrāṇāṃ kila na santi lokāḥ śubhāḥ punnāmno nara-
(p.61, l.16)kāttrāyata iti puttra iti | etacchrutvā bhavanamāgatya parijanena saśi-
(p.61, l.17)raḥpraṇāmamabhyarthyamānāpi nāhāramabhinandati na bhūṣaṇaparigrahamācarati
(p.61, l.18)nottaraṃ pratipadyate kevalamaviralabāṣpabindudurdināndhakāritamukhī rodi-
(p.61, l.19)ti | etadākarṇya devaḥ pramāṇam | ityabhidhāya virarāma |

atha tasyāstāmbūlakaraṅkavāhinī satatapratyāsannā makarikā nāma rājānamuvāca | deva kuto devādalpamapi pariskhalitam | abhimukhe ca deve kā śaktiḥ parijanasyānyasya vā kasyacidaparāddhum | kiṃtu mahāgrahagrasteva viphalanarendrasamāgamāsmītyayamasyā devyāḥ saṃtāpaḥ | sumahāṃśca kālaḥ saṃtapyamānāyāḥ | prathamamapi svāminī dānavaśrīriva satataninditasuratā śayanasnānabhojanabhūṣaṇaparigrahādiṣu samuciteṣvapi divasavyāpāreṣu kathaṃ kathamapi parijanaprayatnātpravartyamānā saśokevāsīt | devahṛdayapīḍāparijihīrṣayā na darśitavatī vikāram | adya tu caturdaśīti bhagavantaṃ mahākālamarcitumito gatayā tatra mahābhārate vācyamāne śrutamaputrāṇāṃ kila na santi lokāḥ śubhāḥ punnāmno narakāttrāyata iti puttra iti | etacchrutvā bhavanamāgatya parijanena saśiraḥpraṇāmamabhyarthyamānāpi nāhāramabhinandati na bhūṣaṇaparigrahamācarati nottaraṃ pratipadyate kevalamaviralabāṣpabindudurdināndhakāritamukhī roditi | etadākarṇya devaḥ pramāṇam | ityabhidhāya virarāma |

p.61, l.20


(p.61, l.20)viratavacanāyāṃ tasyāṃ bhūmipālastūṣṇīṃ muhūrtamiva sthitvā dīrghamuṣṇaṃ
(p.61, l.21)ca niśvasya nijagāda | devi kimatra kriyatāṃ daivāyatte vastuni | ati-
(p.61, l.22)mātramalaṃ ruditena | na vayamanugrāhyāḥ prāyo devatānām | ātmajapari-
(p.61, l.23)ṣvaṅgāmṛtāsvādasukhasya nūnamabhājanamasmākaṃ hṛdayam | anyasmiñja-
(p.62, l.1)nmani na kṛtamavadātaṃ karma | janmāntarakṛtaṃ hi karma phalamupanayati
(p.62, l.2)puruṣasyeha janmani | na hi śakyaṃ daivamanyathā kartumabhiyuktenāpi |
(p.62, l.3)yāvanmānuṣyake śakyamupapādayituṃ tāvatsarvamupapādyatām | adhikāṃ
(p.62, l.4)kuru devi guruṣu bhaktim | dviguṇāmupapādaya devatāsu pūjām | ṛṣija-
(p.62, l.5)nasaparyāsu darśitādarā bhava | paraṃ hi daivatamṛṣayaḥ | yatnenārādhitā ya-
(p.62, l.6)thāsamīhitaphalānāmatidurlabhānāmapi varāṇāṃ dātāro bhavanti | śrūya-
(p.62, l.7)te hi | purā caṇḍakauśikaprabhāvānmagadheṣu bṛhadratho nāma rājā janā-
(p.62, l.8)rdanasya jetāramatulabhujabalamapratirathaṃ jarāsaṃdhaṃ nāma tanayaṃ lebhe |
(p.62, l.9)daśarathaśca rājā pariṇatavayā vibhāṇḍakamahāmunisutasyarṣyaśṛṅgasya
(p.62, l.10)prasādānnārāyaṇabhujānivāpratihatānudadhīnivākṣobhyānavāpa caturaḥ pu-
(p.62, l.11)trān | anye ca rājarṣayastapodhanānārādhya putradarśanāmṛtasvādasukha-
(p.62, l.12)bhājo babhūvuḥ | amoghaphalā hi mahāmunisevā bhavati | ahamapi khalu
(p.62, l.13)devi kadā samupārūḍhagarbhabharālasāmāpāṇḍumukhīmāsannapūrṇacandrodayā-
(p.62, l.14)miva paurṇamāsīniśāṃ devīṃ drakṣyāmi | kadā me tanayajanmamahotsavā-
(p.62, l.15)nandanirbharo hariṣyati pūrṇapātraṃ parijanaḥ | kadā hāridravasanadhāriṇī
(p.62, l.16)sutasanāthotsaṅgā dyaurivoditaravimaṇḍalā sabālātapā māmānandayi-
(p.62, l.17)ṣyati devī | kadā sarvauṣadhipiñjarajaṭilakeśo nihitarakṣāghṛtabi-
(p.62, l.18)nduni tāluni vinyastagaurasarṣaponmiśrabhūtileśo gorocanācitrakaṇṭha-
(p.62, l.19)sūtragranthiruttānaśayo daśanaśūnyasmitānanaḥ putrako janayiṣyati me
(p.62, l.20)hṛdayāhlādam | kadā gorocanākapiladyutirantaḥpurikākaratalaparaṃpa-
(p.62, l.21)rāsaṃcāryamāṇamūrtiraśeṣajanavandito maṅgalapradīpa iva me śokāndhakā-
(p.62, l.22)ramunmūlayiṣyati cakṣuṣoḥ | kadā ca kṣitireṇudhūsaro maṇḍayiṣyati
(p.62, l.23)mama hṛdayena dṛṣṭyā ca saha paribhramanbhavanāṅgaṇam | kadā kesari-
(p.63, l.1)kiśoraka iva saṃjātajānucaṅkramaṇāvasthaḥ saṃcariṣyatītastataḥ spha-
(p.63, l.2)ṭikamaṇibhittyantaritānbhavanamṛgaśāvakāñjighṛkṣuḥ | kadāntaḥpuranūpu-
(p.63, l.3)raninādasaṃgatāngṛhakalahaṃsakānanusarankakṣāntarapradhāvitaḥ kanakamekhalā-
(p.63, l.4)ghaṇṭikāravānusāriṇīmāyāsayiṣyati dhātrīm | kadā kṛṣṇāgurupaṅka-
(p.63, l.5)likhitamadalekhālaṃkṛtagaṇḍasthalako mukhaḍiṇḍimadhvanijanitaprītirū-
(p.63, l.6)rdhvakaraviprakīrṇacandanacūrṇadhūlidhūsaraḥ kuñcitāṅguliśikharāṅkuśāka-
(p.63, l.7)rṣaṇavidhūtaśirāḥ kariṣyati mattagajarājalīlākrīḍāḥ | kadā mātu-
(p.63, l.8)ścaraṇayugalarāgopayuktaśeṣeṇa piṇḍālaktakarasena vṛddhakañcukināṃ vi-
(p.63, l.9)ḍambayiṣyati mukhāni | kadā kutūhalacañcalalocano maṇikuṭṭimeṣva-
(p.63, l.10)dhodattadṛṣṭiranusariṣyati skhaladgatirātmanaḥ pratibimbāni | kadā nare-
(p.63, l.11)ndrasahasraprasāritabhujayugalābhinandyamānāgamano bhūṣaṇamaṇimayūkhalekhā-
(p.63, l.12)kulīkriyamāṇaloladṛṣṭirāsthānasthitasya me puraḥ paryaṭiṣyati sabhānta-
(p.63, l.13)reṣu | ityetāni ca manorathaśatāni cintayatontaḥsaṃtapyamānasya prayā-
(p.63, l.14)nti rajanyaḥ | māmapi dahatyevāyamaharniśamanala ivānapatyatāsamudbhavaḥ
(p.63, l.15)śokaḥ | śūnyamiva me pratibhāti jagat | aphalamiva paśyāmi
(p.63, l.16)rājyam | apratividheye tu vidhātari kiṃ karomi | tanmucyatāmayaṃ
(p.63, l.17)devi śokānubandhaḥ | ādhīyatāṃ dhairye dharme ca dhīḥ | dharmaparāyaṇānāṃ
(p.63, l.18)hi sadā samīpasaṃcāriṇyaḥ kalyāṇasaṃpado bhavanti | ityevamabhidhāya
(p.63, l.19)salilamādāya svayaṃ karatalenābhinavapallaveneva vikacakamalopamāna-
(p.63, l.20)mānanamasyāḥ sāśrulekhaṃ mamārja | punaḥ punaśca priyaśatamadhurābhiḥ
(p.63, l.21)śokāpanodanipuṇābhirdharmopadeśagarbhābhirvāgbhirāśvāsya suciraṃ sthitvā
(p.63, l.22)narendro nirjagāma |

viratavacanāyāṃ tasyāṃ bhūmipālastūṣṇīṃ muhūrtamiva sthitvā dīrghamuṣṇaṃ ca niśvasya nijagāda | devi kimatra kriyatāṃ daivāyatte vastuni | atimātramalaṃ ruditena | na vayamanugrāhyāḥ prāyo devatānām | ātmajapariṣvaṅgāmṛtāsvādasukhasya nūnamabhājanamasmākaṃ hṛdayam | anyasmiñjanmani na kṛtamavadātaṃ karma | janmāntarakṛtaṃ hi karma phalamupanayati puruṣasyeha janmani | na hi śakyaṃ daivamanyathā kartumabhiyuktenāpi | yāvanmānuṣyake śakyamupapādayituṃ tāvatsarvamupapādyatām | adhikāṃ kuru devi guruṣu bhaktim | dviguṇāmupapādaya devatāsu pūjām | ṛṣijanasaparyāsu darśitādarā bhava | paraṃ hi daivatamṛṣayaḥ | yatnenārādhitā yathāsamīhitaphalānāmatidurlabhānāmapi varāṇāṃ dātāro bhavanti | śrūyate hi | purā caṇḍakauśikaprabhāvānmagadheṣu bṛhadratho nāma rājā janārdanasya jetāramatulabhujabalamapratirathaṃ jarāsaṃdhaṃ nāma tanayaṃ lebhe | daśarathaśca rājā pariṇatavayā vibhāṇḍakamahāmunisutasyarṣyaśṛṅgasya prasādānnārāyaṇabhujānivāpratihatānudadhīnivākṣobhyānavāpa caturaḥ putrān | anye ca rājarṣayastapodhanānārādhya putradarśanāmṛtasvādasukhabhājo babhūvuḥ | amoghaphalā hi mahāmunisevā bhavati | ahamapi khalu devi kadā samupārūḍhagarbhabharālasāmāpāṇḍumukhīmāsannapūrṇacandrodayāmiva paurṇamāsīniśāṃ devīṃ drakṣyāmi | kadā me tanayajanmamahotsavānandanirbharo hariṣyati pūrṇapātraṃ parijanaḥ | kadā hāridravasanadhāriṇī sutasanāthotsaṅgā dyaurivoditaravimaṇḍalā sabālātapā māmānandayiṣyati devī | kadā sarvauṣadhipiñjarajaṭilakeśo nihitarakṣāghṛtabinduni tāluni vinyastagaurasarṣaponmiśrabhūtileśo gorocanācitrakaṇṭhasūtragranthiruttānaśayo daśanaśūnyasmitānanaḥ putrako janayiṣyati me hṛdayāhlādam | kadā gorocanākapiladyutirantaḥpurikākaratalaparaṃparāsaṃcāryamāṇamūrtiraśeṣajanavandito maṅgalapradīpa iva me śokāndhakāramunmūlayiṣyati cakṣuṣoḥ | kadā ca kṣitireṇudhūsaro maṇḍayiṣyati mama hṛdayena dṛṣṭyā ca saha paribhramanbhavanāṅgaṇam | kadā kesarikiśoraka iva saṃjātajānucaṅkramaṇāvasthaḥ saṃcariṣyatītastataḥ sphaṭikamaṇibhittyantaritānbhavanamṛgaśāvakāñjighṛkṣuḥ | kadāntaḥpuranūpuraninādasaṃgatāngṛhakalahaṃsakānanusarankakṣāntarapradhāvitaḥ kanakamekhalāghaṇṭikāravānusāriṇīmāyāsayiṣyati dhātrīm | kadā kṛṣṇāgurupaṅkalikhitamadalekhālaṃkṛtagaṇḍasthalako mukhaḍiṇḍimadhvanijanitaprītirūrdhvakaraviprakīrṇacandanacūrṇadhūlidhūsaraḥ kuñcitāṅguliśikharāṅkuśākarṣaṇavidhūtaśirāḥ kariṣyati mattagajarājalīlākrīḍāḥ | kadā mātuścaraṇayugalarāgopayuktaśeṣeṇa piṇḍālaktakarasena vṛddhakañcukināṃ viḍambayiṣyati mukhāni | kadā kutūhalacañcalalocano maṇikuṭṭimeṣvadhodattadṛṣṭiranusariṣyati skhaladgatirātmanaḥ pratibimbāni | kadā narendrasahasraprasāritabhujayugalābhinandyamānāgamano bhūṣaṇamaṇimayūkhalekhākulīkriyamāṇaloladṛṣṭirāsthānasthitasya me puraḥ paryaṭiṣyati sabhāntareṣu | ityetāni ca manorathaśatāni cintayatontaḥsaṃtapyamānasya prayānti rajanyaḥ | māmapi dahatyevāyamaharniśamanala ivānapatyatāsamudbhavaḥ śokaḥ | śūnyamiva me pratibhāti jagat | aphalamiva paśyāmi rājyam | apratividheye tu vidhātari kiṃ karomi | tanmucyatāmayaṃ devi śokānubandhaḥ | ādhīyatāṃ dhairye dharme ca dhīḥ | dharmaparāyaṇānāṃ hi sadā samīpasaṃcāriṇyaḥ kalyāṇasaṃpado bhavanti | ityevamabhidhāya salilamādāya svayaṃ karatalenābhinavapallaveneva vikacakamalopamānamānanamasyāḥ sāśrulekhaṃ mamārja | punaḥ punaśca priyaśatamadhurābhiḥ śokāpanodanipuṇābhirdharmopadeśagarbhābhirvāgbhirāśvāsya suciraṃ sthitvā narendro nirjagāma |

p.63, l.23


(p.63, l.23)nirgate ca tasminmandībhūtaśokā vilāsavatī yathākriyamāṇābhara-
(p.64, l.1)ṇaparigrahādikamucitaṃ divasavyāpāramanvatiṣṭhat | tataḥ prabhṛti su-
(p.64, l.2)tarāṃ devatārādhaneṣu brāhmaṇapūjāsu gurujanasaparyāsu cādaravatī babhū-
(p.64, l.3)va | yadyacca kiṃcitkutaścicchuśrāva garbhatṛṣṇayā tattatsarvaṃ cakāra | na
(p.64, l.4)mahāntamapi kleśamajīgaṇat | anavaratadahyamānaguggulubahuladhūpāndha-
(p.64, l.5)kāriteṣu caṇḍikāgṛheṣu dhavalāmbaraśucimūrtirupoṣitā haritakuśopa-
(p.64, l.6)cchadeṣu musalaśayaneṣu suṣvāpa | puṇyasalilapūrṇairvividhakusumaphalo-
(p.64, l.7)petaiḥ kṣīratarupallavalāñchanaiḥ sarvaratnagarbhaiḥ śātakumbhakumbhairgokuleṣu
(p.64, l.8)vṛddhagopavanitākṛtamaṅgalānāṃ lakṣaṇasaṃpannānāṃ gavāmadhaḥ sasnau | pratidi-
(p.64, l.9)vasamutthāyotthāya sarvaratnopetāni haimāni tilapātrāṇi brāhmaṇebhyo dadau |
(p.64, l.10)mahānarendralikhitamaṇḍalamadhyavartinī vividhabalidānānanditadigdeva-
(p.64, l.11)tāni bahulapakṣacaturdaśīniśāsu catuṣpathe snapanamaṅgalāni bheje | si-
(p.64, l.12)ddhāyatanāni kṛtavicitradevatopayācitakāni siṣeve | darśitapratyayāni
(p.64, l.13)saṃnidhānamātṛbhavanāni jagāma | prasiddheṣu nāgakulahradeṣu mamajja |
(p.64, l.14)aśvatthaprabhṛtīnupapāditapūjānmahāvanaspatīnkṛtapradakṣiṇā vavande | do-
(p.64, l.15)lāyamānamaṇivalayena pāṇiyugalena snātā svayamakhaṇḍasikthasaṃpāditaṃ
(p.64, l.16)rajatapātre parigṛhītaṃ vāyasebhyo dadhyodanabalimadāt | aparimitaku-
(p.64, l.17)sumadhūpavilepāpūpapalalapāyasabalilājakalitāmaharaharambādevīsaparyā-
(p.64, l.18)mātatāna | svayamupahatapiṇḍapātrānbhaktipravaṇena manasā siddhāde-
(p.64, l.19)śānnagnakṣapaṇakānpapraccha | vipraśnikādeśavacanāni bahu mene | ni-
(p.64, l.20)mittajñānupacacāra | śakunajñānavidāmādaramadarśayat | anekavṛddha-
(p.64, l.21)paraṃparāgamāgatāni rahasyānyaṅgīcakāra | darśanāgataṃ dvijajanamātma-
(p.64, l.22)jadarśanotsukā vedaśrutīrakārayat | anavaratavācyamānāḥ puṇya-
(p.64, l.23)kathāḥ śuśrāva | gorocanālikhitabhūrjapattragarbhānmantrakaraṇḍakānuvāha |
(p.65, l.1)rakṣāpratisaropetānyoṣadhisūtrāṇi babandha | parijanopi cāsyāḥ sata-
(p.65, l.2)tamupaśrutyai nirjagāma tannimittāni ca jagrāha | śivābhyo māṃsaba-
(p.65, l.3)lipiṇḍamanudinaṃ niśi samutsasarja | svapnadarśanāścaryāṇyācāryāṇā-
(p.65, l.4)mācacakṣe | catvareṣu śivabalimupajahāra |

nirgate ca tasminmandībhūtaśokā vilāsavatī yathākriyamāṇābharaṇaparigrahādikamucitaṃ divasavyāpāramanvatiṣṭhat | tataḥ prabhṛti sutarāṃ devatārādhaneṣu brāhmaṇapūjāsu gurujanasaparyāsu cādaravatī babhūva | yadyacca kiṃcitkutaścicchuśrāva garbhatṛṣṇayā tattatsarvaṃ cakāra | na mahāntamapi kleśamajīgaṇat | anavaratadahyamānaguggulubahuladhūpāndhakāriteṣu caṇḍikāgṛheṣu dhavalāmbaraśucimūrtirupoṣitā haritakuśopacchadeṣu musalaśayaneṣu suṣvāpa | puṇyasalilapūrṇairvividhakusumaphalopetaiḥ kṣīratarupallavalāñchanaiḥ sarvaratnagarbhaiḥ śātakumbhakumbhairgokuleṣu vṛddhagopavanitākṛtamaṅgalānāṃ lakṣaṇasaṃpannānāṃ gavāmadhaḥ sasnau | pratidivasamutthāyotthāya sarvaratnopetāni haimāni tilapātrāṇi brāhmaṇebhyo dadau | mahānarendralikhitamaṇḍalamadhyavartinī vividhabalidānānanditadigdevatāni bahulapakṣacaturdaśīniśāsu catuṣpathe snapanamaṅgalāni bheje | siddhāyatanāni kṛtavicitradevatopayācitakāni siṣeve | darśitapratyayāni saṃnidhānamātṛbhavanāni jagāma | prasiddheṣu nāgakulahradeṣu mamajja | aśvatthaprabhṛtīnupapāditapūjānmahāvanaspatīnkṛtapradakṣiṇā vavande | dolāyamānamaṇivalayena pāṇiyugalena snātā svayamakhaṇḍasikthasaṃpāditaṃ rajatapātre parigṛhītaṃ vāyasebhyo dadhyodanabalimadāt | aparimitakusumadhūpavilepāpūpapalalapāyasabalilājakalitāmaharaharambādevīsaparyāmātatāna | svayamupahatapiṇḍapātrānbhaktipravaṇena manasā siddhādeśānnagnakṣapaṇakānpapraccha | vipraśnikādeśavacanāni bahu mene | nimittajñānupacacāra | śakunajñānavidāmādaramadarśayat | anekavṛddhaparaṃparāgamāgatāni rahasyānyaṅgīcakāra | darśanāgataṃ dvijajanamātmajadarśanotsukā vedaśrutīrakārayat | anavaratavācyamānāḥ puṇyakathāḥ śuśrāva | gorocanālikhitabhūrjapattragarbhānmantrakaraṇḍakānuvāha | rakṣāpratisaropetānyoṣadhisūtrāṇi babandha | parijanopi cāsyāḥ satatamupaśrutyai nirjagāma tannimittāni ca jagrāha | śivābhyo māṃsabalipiṇḍamanudinaṃ niśi samutsasarja | svapnadarśanāścaryāṇyācāryāṇāmācacakṣe | catvareṣu śivabalimupajahāra |

p.65, l.5


(p.65, l.5)evaṃ ca gacchati kāle kadācidrājā kṣīṇabhūyiṣṭhāyāṃ rajanyāma-
(p.65, l.6)lpaśeṣapāṇḍutārake jaratpārāpatapakṣadhūmre nabhasi svapne sitaprāsādaśi-
(p.65, l.7)kharasthitāyā vilāsavatyāḥ kariṇyā iva bisavalayamānane sakala-
(p.65, l.8)kalāparipūrṇamaṇḍalaṃ śaśinaṃ praviśantamadrākṣīt | prabuddhaścotthāya harṣa-
(p.65, l.9)vikāsasphītatareṇa cakṣuṣā dhavalīkṛtavāsabhavanastasminneva kṣaṇe sa-
(p.65, l.10)māhūya śukanāsāya taṃ svapnamakathayat | sa taṃ samupajātaharṣaḥ pratyu-
(p.65, l.11)vāca | deva saṃpannāḥ sucirādasmākaṃ prajānāṃ ca manorathāḥ | katipa-
(p.65, l.12)yairevāhobhirasaṃdehamanubhavati svāmī sutamukhakamalāvalokanasukham |
(p.65, l.13)adya khalu mayāpi niśi svapne dhautasakalavāsasā śāntamūrtinā
(p.65, l.14)divyākṛtinā dvijena vikacaṃ candrakalāvadātadalaśatamālolakesarasaha-
(p.65, l.15)srajaṭālaṃ makarandabindusīkaravarṣi puṇḍarīkamutsaṅge devyā manoramā-
(p.65, l.16)yā nihitaṃ dṛṣṭam | āvedayanti hi pratyāsannamānandamagrapātīni śubhāni
(p.65, l.17)nimittāni | kiṃ cānyatpriyataramadhikamānandakāraṇamato bhaviṣyati |
(p.65, l.18)avitathaphalāśca prāyo niśāvasānasamayadṛṣṭā bhavanti svapnāḥ | sarvathā
(p.65, l.19)nacireṇa māndhātāramiva dhaureyaṃ sarvarājarṣīṇāṃ bhuvanānandahetumātmajaṃ
(p.65, l.20)janayiṣyati devī | śaratkālakamalinīvābhinavakamalodgamena gandha-
(p.65, l.21)gajamāhlādayiṣyati devam | yeneyaṃ diggajamadalekhevāvicchinnasaṃtānā
(p.65, l.22)kṣitibhāradhāraṇocitā bhaviṣyati kulasaṃtatiḥ svāminaḥ | ityevama-
(p.65, l.23)bhidadhānameva taṃ kareṇa gṛhītvā narendraḥ praviśyābhyantaramubhābhyāmapi
(p.66, l.1)tābhyāṃ svamābhyāṃ vilāsavatīmānandayāṃcakāra |

evaṃ ca gacchati kāle kadācidrājā kṣīṇabhūyiṣṭhāyāṃ rajanyāmalpaśeṣapāṇḍutārake jaratpārāpatapakṣadhūmre nabhasi svapne sitaprāsādaśikharasthitāyā vilāsavatyāḥ kariṇyā iva bisavalayamānane sakalakalāparipūrṇamaṇḍalaṃ śaśinaṃ praviśantamadrākṣīt | prabuddhaścotthāya harṣavikāsasphītatareṇa cakṣuṣā dhavalīkṛtavāsabhavanastasminneva kṣaṇe samāhūya śukanāsāya taṃ svapnamakathayat | sa taṃ samupajātaharṣaḥ pratyuvāca | deva saṃpannāḥ sucirādasmākaṃ prajānāṃ ca manorathāḥ | katipayairevāhobhirasaṃdehamanubhavati svāmī sutamukhakamalāvalokanasukham | adya khalu mayāpi niśi svapne dhautasakalavāsasā śāntamūrtinā divyākṛtinā dvijena vikacaṃ candrakalāvadātadalaśatamālolakesarasahasrajaṭālaṃ makarandabindusīkaravarṣi puṇḍarīkamutsaṅge devyā manoramāyā nihitaṃ dṛṣṭam | āvedayanti hi pratyāsannamānandamagrapātīni śubhāni nimittāni | kiṃ cānyatpriyataramadhikamānandakāraṇamato bhaviṣyati | avitathaphalāśca prāyo niśāvasānasamayadṛṣṭā bhavanti svapnāḥ | sarvathā nacireṇa māndhātāramiva dhaureyaṃ sarvarājarṣīṇāṃ bhuvanānandahetumātmajaṃ janayiṣyati devī | śaratkālakamalinīvābhinavakamalodgamena gandhagajamāhlādayiṣyati devam | yeneyaṃ diggajamadalekhevāvicchinnasaṃtānā kṣitibhāradhāraṇocitā bhaviṣyati kulasaṃtatiḥ svāminaḥ | ityevamabhidadhānameva taṃ kareṇa gṛhītvā narendraḥ praviśyābhyantaramubhābhyāmapi tābhyāṃ svamābhyāṃ vilāsavatīmānandayāṃcakāra |

p.66, l.2


(p.66, l.2)katipayadivasāpagame ca devatāprasādātsarasīmiva pratimāśaśī
(p.66, l.3)viveśa garbho vilāsavatīm | yena nandanavanarājiriva pārijātena ma-
(p.66, l.4)dhusūdanavakṣaḥsthalīva kaustubhamaṇinā sā sutarāmarājata | darpaṇaśrī-
(p.66, l.5)riva garbhacchalena saṃkrāntamavanipālapratibimbamuvāha | śanaiḥ śanaiśca
(p.66, l.6)pratidinamupacīyamānagarbhā nirbharaparipītasāgarasalilabharamanthareva megha-
(p.66, l.7)mālā mandaṃ mandaṃ saṃcacāra | muhurmuhuranubaddhavijṛmbhikamājihmitalocanā
(p.66, l.8)sālasaṃ niśaśvāsa | tathāvasthāṃ tāmaharahaḥ svayamanekarasavāñchitapā-
(p.66, l.9)nabhojanāṃ prāvṛṣamiva śyāmāyamānapayodharamukhīṃ ketakīmiva garbha-
(p.66, l.10)cchavipāṇḍurāmālokyeṅgitakuśalaḥ parijano vijñātavān |

katipayadivasāpagame ca devatāprasādātsarasīmiva pratimāśaśī viveśa garbho vilāsavatīm | yena nandanavanarājiriva pārijātena madhusūdanavakṣaḥsthalīva kaustubhamaṇinā sā sutarāmarājata | darpaṇaśrīriva garbhacchalena saṃkrāntamavanipālapratibimbamuvāha | śanaiḥ śanaiśca pratidinamupacīyamānagarbhā nirbharaparipītasāgarasalilabharamanthareva meghamālā mandaṃ mandaṃ saṃcacāra | muhurmuhuranubaddhavijṛmbhikamājihmitalocanā sālasaṃ niśaśvāsa | tathāvasthāṃ tāmaharahaḥ svayamanekarasavāñchitapānabhojanāṃ prāvṛṣamiva śyāmāyamānapayodharamukhīṃ ketakīmiva garbhacchavipāṇḍurāmālokyeṅgitakuśalaḥ parijano vijñātavān |

p.66, l.11


(p.66, l.11)atha tasyāḥ sarvaparijanapradhānabhūtā sadā rājakulasaṃvāsacaturā
(p.66, l.12)sadā ca rājasaṃnikarṣapragalbhā sarvamaṅgalakuśalā kulavardhanā nāma maha-
(p.66, l.13)ttarikā praśaste divase pradoṣavelāyāmabhyantarāsthānamaṇḍapagataṃ gandha-
(p.66, l.14)tailāvasekajvalitadīpikāsahasraparivāramuḍunikaramadhyavartinamiva pau-
(p.66, l.15)rṇamāsīśaśinamuragarājaphaṇamaṇisahasrāntarālasthitamiva nārāyaṇaṃ mū-
(p.66, l.16)rdhāvasiktaiḥ parimitaiḥ pradhānanarendraiḥ parivṛtamanatidūrāvasthitapari-
(p.66, l.17)janamanantaramuttuṅgavetrāsanopaviṣṭena dhautadhavalāmbaraparidhānenānulbaṇa-
(p.66, l.18)veṣeṇa jalanidhinevāgādhagāmbhīryeṇa samupārūḍhaviśrambhanirbharāstāstāḥ
(p.66, l.19)kathāḥ śukanāsena saha kurvāṇaṃ bhūmipālamupasṛtya rahaḥ karṇamūle vi-
(p.66, l.20)ditaṃ vilāsavatīgarbhavṛttāntamakārṣīt |

atha tasyāḥ sarvaparijanapradhānabhūtā sadā rājakulasaṃvāsacaturā sadā ca rājasaṃnikarṣapragalbhā sarvamaṅgalakuśalā kulavardhanā nāma mahattarikā praśaste divase pradoṣavelāyāmabhyantarāsthānamaṇḍapagataṃ gandhatailāvasekajvalitadīpikāsahasraparivāramuḍunikaramadhyavartinamiva paurṇamāsīśaśinamuragarājaphaṇamaṇisahasrāntarālasthitamiva nārāyaṇaṃ mūrdhāvasiktaiḥ parimitaiḥ pradhānanarendraiḥ parivṛtamanatidūrāvasthitaparijanamanantaramuttuṅgavetrāsanopaviṣṭena dhautadhavalāmbaraparidhānenānulbaṇaveṣeṇa jalanidhinevāgādhagāmbhīryeṇa samupārūḍhaviśrambhanirbharāstāstāḥ kathāḥ śukanāsena saha kurvāṇaṃ bhūmipālamupasṛtya rahaḥ karṇamūle viditaṃ vilāsavatīgarbhavṛttāntamakārṣīt |

p.66, l.21


(p.66, l.21)tena tu tasyā vacanenāśrutapūrveṇāsaṃbhāvyenāmṛtaraseneva siktasarvā-
(p.66, l.22)ṅgasya sadyaḥ prarūḍharomāṅkuranikarakaṇṭakitatanorānandarasena vihvalī-
(p.66, l.23)kriyamāṇasya smitavikasitakapolasthalasya paripūritahṛdayātiriktaṃ
(p.67, l.1)harṣamiva daśanāṃśuvitānacchalena vikirato rājñaḥ śukanāsamukhe lo-
(p.67, l.2)latārakamānandajalabinduklinnapakṣmamālaṃ tatkṣaṇaṃ papāta cakṣuḥ | a-
(p.67, l.3)nālokitapūrvaṃ tu harṣaprakarṣamabhisamīkṣya bhūpateḥ kulavardhanāṃ ca smita-
(p.67, l.4)vikasitamukhīmāgatāṃ dṛṣṭvā tasya cārthasya satataṃ manasi viparivarta-
(p.67, l.5)mānatvādaviditavṛttāntopi tatkālocitamaparamatimahato harṣasya kāra-
(p.67, l.6)ṇamapaśyañśukanāsaḥ svayamutprekṣya samutsarpitāsanaḥ samīpataramupasṛtya
(p.67, l.7)nātiprakāśamābabhāṣe | deva kimasti kiṃcittasminsvamadarśane satyam |
(p.67, l.8)atyantamutphullalocanā hi kulavardhanā dṛśyate | devasyāpīdaṃ priyavaca-
(p.67, l.9)naśravaṇakutūhalādiva śravaṇamūlamupasarpaduparacayadiva nīlakuvalayakarṇa-
(p.67, l.10)pūraśobhāmānandajalapariplutaṃ taralatārakaṃ vikasadāvedayati mahatpraharṣa-
(p.67, l.11)kāraṇamīkṣaṇayugalam | upārūḍhamahotsavaśravaṇakutūhalamutsukotsukaṃ
(p.67, l.12)klāmyati me manaḥ | tadāvedayatu devaḥ kimidam | ityuktavati tasmi-
(p.67, l.13)nrājā vihasyābravīt | yadi satyamanayā yathā kathitaṃ tathā sarvamavi-
(p.67, l.14)tathaṃ svapnadarśanam | ahaṃ tu na śraddadhe | kutosmākamiyatī bhāgyasaṃpat |
(p.67, l.15)abhājanaṃ hi vayamīdṛśānāṃ priyavacanaśravaṇānām | avitathavādinī-
(p.67, l.16)mapyahaṃ kulavardhanāmevaṃvidhānāṃ kalyāṇānāmasaṃbhāvitamātmānaṃ manya-
(p.67, l.17)māno viparītāmivādya paśyāmi | taduttiṣṭha svayameva gatvā kimatra
(p.67, l.18)satyamiti devīṃ pṛṣṭvā jñāsyāmi | ityabhidhāya visarjya sakalanarendra-
(p.67, l.19)lokamunmucya svāṅgebhyo bhūṣaṇāni kulavardhanāyai dattvā tayā ca datta-
(p.67, l.20)prasādānantaramavanitalāśliṣṭalalāṭalekhayā śiraḥpraṇāmenābhyarcitaḥ saha
(p.67, l.21)śukanāsenotthāya harṣaviśeṣanirbhareṇa tvaryamāṇo manasā pavanacalitanī-
(p.67, l.22)lakuvalayadalalīlāviḍambakena dakṣiṇenākṣṇā parisphuratābhinandyamā-
(p.67, l.23)nastatkālasevāsamucitena viralaviralena parijanenānugamyamānaḥ puraḥ-
(p.68, l.1)saṃsarpiṇīnāmanilalolasthūlaśikhānāṃ pradīpikānāmālokena samutsā-
(p.68, l.2)ryamāṇakakṣāntaratimirasaṃhatirantaḥpuramayāsīt |

tena tu tasyā vacanenāśrutapūrveṇāsaṃbhāvyenāmṛtaraseneva siktasarvāṅgasya sadyaḥ prarūḍharomāṅkuranikarakaṇṭakitatanorānandarasena vihvalīkriyamāṇasya smitavikasitakapolasthalasya paripūritahṛdayātiriktaṃ harṣamiva daśanāṃśuvitānacchalena vikirato rājñaḥ śukanāsamukhe lolatārakamānandajalabinduklinnapakṣmamālaṃ tatkṣaṇaṃ papāta cakṣuḥ | anālokitapūrvaṃ tu harṣaprakarṣamabhisamīkṣya bhūpateḥ kulavardhanāṃ ca smitavikasitamukhīmāgatāṃ dṛṣṭvā tasya cārthasya satataṃ manasi viparivartamānatvādaviditavṛttāntopi tatkālocitamaparamatimahato harṣasya kāraṇamapaśyañśukanāsaḥ svayamutprekṣya samutsarpitāsanaḥ samīpataramupasṛtya nātiprakāśamābabhāṣe | deva kimasti kiṃcittasminsvamadarśane satyam | atyantamutphullalocanā hi kulavardhanā dṛśyate | devasyāpīdaṃ priyavacanaśravaṇakutūhalādiva śravaṇamūlamupasarpaduparacayadiva nīlakuvalayakarṇapūraśobhāmānandajalapariplutaṃ taralatārakaṃ vikasadāvedayati mahatpraharṣakāraṇamīkṣaṇayugalam | upārūḍhamahotsavaśravaṇakutūhalamutsukotsukaṃ klāmyati me manaḥ | tadāvedayatu devaḥ kimidam | ityuktavati tasminrājā vihasyābravīt | yadi satyamanayā yathā kathitaṃ tathā sarvamavitathaṃ svapnadarśanam | ahaṃ tu na śraddadhe | kutosmākamiyatī bhāgyasaṃpat | abhājanaṃ hi vayamīdṛśānāṃ priyavacanaśravaṇānām | avitathavādinīmapyahaṃ kulavardhanāmevaṃvidhānāṃ kalyāṇānāmasaṃbhāvitamātmānaṃ manyamāno viparītāmivādya paśyāmi | taduttiṣṭha svayameva gatvā kimatra satyamiti devīṃ pṛṣṭvā jñāsyāmi | ityabhidhāya visarjya sakalanarendralokamunmucya svāṅgebhyo bhūṣaṇāni kulavardhanāyai dattvā tayā ca dattaprasādānantaramavanitalāśliṣṭalalāṭalekhayā śiraḥpraṇāmenābhyarcitaḥ saha śukanāsenotthāya harṣaviśeṣanirbhareṇa tvaryamāṇo manasā pavanacalitanīlakuvalayadalalīlāviḍambakena dakṣiṇenākṣṇā parisphuratābhinandyamānastatkālasevāsamucitena viralaviralena parijanenānugamyamānaḥ puraḥsaṃsarpiṇīnāmanilalolasthūlaśikhānāṃ pradīpikānāmālokena samutsāryamāṇakakṣāntaratimirasaṃhatirantaḥpuramayāsīt |

p.68, l.3


(p.68, l.3)tatra ca sukṛtarakṣāsaṃvidhāne navasudhānulepanadhavalite prajvalitama-
(p.68, l.4)ṅgalapradīpe pūrṇakalaśādhiṣṭhitadvārapakṣake pratyagralikhitamaṅgalyālekhyo-
(p.68, l.5)jjvalitabhittibhāgamanohāriṇyuparacitasitavitāne vitānaparyantāvabaddha-
(p.68, l.6)muktāguṇe maṇipradīpaprahatatimire vāsabhavane bhūtilikhitapattralatākṛta-
(p.68, l.7)rakṣāparikṣepaṃ śirobhāgavinyastadhavalanidrāmaṅgalakalaśamābaddhavivi-
(p.68, l.8)dhauṣadhimūlayantrapavitramavasthāpitarakṣāśaktivalayamitastatoviprakīrṇa-
(p.68, l.9)gaurasarṣapamavalambitabālayoktragrathitalolapippalapatramāsaktaharitāri-
(p.68, l.10)ṣṭapallavamuttuṅgapādapīṭhapratiṣṭhitamindudīdhitidhavalapracchadapaṭamacalarāja-
(p.68, l.11)śilātalaviśālaṃ garbhocitaṃ śayanatalamadhiśayānāṃ kanakapātrapari-
(p.68, l.12)gṛhītairavicchinnaviralāvasthitadadhilavairjalataraṃgataralasitaśālisiktha-
(p.68, l.13)nikarairagrathitakusumāñjalisanāthaiḥ pūrṇabhājanairakhaṇḍitānanamatsyapaṭa-
(p.68, l.14)laiśca pratyagrapiśitapiṇḍamiśrairavicchinnasaliladhārānugamyamānamārgaiḥ pa-
(p.68, l.15)ṭalakaprajvalitaiśca śītalapradīpairgorocanāmiśragaurasarṣapaiśca salilāja-
(p.68, l.16)libhiścācārakuśalenāntaḥpurajaratījanena kriyamāṇāvataraṇakamaṅgalāṃ
(p.68, l.17)dhavalāmbaraviviktaveṣeṇa pramuditena prastutamaṅgalyaprāyālāpena pari-
(p.68, l.18)janenopāsyamānāmupārūḍhagarbhatayāntargatakulaśailāmiva kṣitiṃ salila-
(p.68, l.19)nimagnairāvatāmiva mandākinīṃ guhāgatasiṃhāmiva girirājamekhalāṃ ja-
(p.68, l.20)ladharapaṭalāntaritadinakarāmiva divasaśriyamudayagiritirohitaśaśi-
(p.68, l.21)maṇḍalāmiva vibhāvarīmabhyarṇabrahmakamalavinirgamāmiva nārāyaṇanābhi-
(p.68, l.22)māsannāgastyodayāmiva dakṣiṇāśāṃ phenāvṛtāmṛtakalaśāmiva kṣīro-
(p.68, l.23)davelāṃ gorocanācitritadaśamanupahatamatidhavalaṃ dukūlayugalaṃ vasānāṃ
(p.69, l.1)vilāsavatīṃ dadarśa | sasaṃbhramaparijanaprasāritakaratalāvalambanāva-
(p.69, l.2)ṣṭambhena vāmajānuvinyastahastapallavāṃ pracalitabhūṣaṇamaṇiravamukharamutti-
(p.69, l.3)ṣṭhantīṃ vilāsavatīmalamalamatyādareṇa devi notthātavyamityabhidhāya
(p.69, l.4)saha tayā tasminneva śayanīye pārthivaḥ samupāviśat | pramṛṣṭacāmī-
(p.69, l.5)karacārupāde dhavalopacchade cāsanne śayanāntare śukanāsopi nyaṣīdat |

tatra ca sukṛtarakṣāsaṃvidhāne navasudhānulepanadhavalite prajvalitamaṅgalapradīpe pūrṇakalaśādhiṣṭhitadvārapakṣake pratyagralikhitamaṅgalyālekhyojjvalitabhittibhāgamanohāriṇyuparacitasitavitāne vitānaparyantāvabaddhamuktāguṇe maṇipradīpaprahatatimire vāsabhavane bhūtilikhitapattralatākṛtarakṣāparikṣepaṃ śirobhāgavinyastadhavalanidrāmaṅgalakalaśamābaddhavividhauṣadhimūlayantrapavitramavasthāpitarakṣāśaktivalayamitastatoviprakīrṇagaurasarṣapamavalambitabālayoktragrathitalolapippalapatramāsaktaharitāriṣṭapallavamuttuṅgapādapīṭhapratiṣṭhitamindudīdhitidhavalapracchadapaṭamacalarājaśilātalaviśālaṃ garbhocitaṃ śayanatalamadhiśayānāṃ kanakapātraparigṛhītairavicchinnaviralāvasthitadadhilavairjalataraṃgataralasitaśālisikthanikarairagrathitakusumāñjalisanāthaiḥ pūrṇabhājanairakhaṇḍitānanamatsyapaṭalaiśca pratyagrapiśitapiṇḍamiśrairavicchinnasaliladhārānugamyamānamārgaiḥ paṭalakaprajvalitaiśca śītalapradīpairgorocanāmiśragaurasarṣapaiśca salilājalibhiścācārakuśalenāntaḥpurajaratījanena kriyamāṇāvataraṇakamaṅgalāṃ dhavalāmbaraviviktaveṣeṇa pramuditena prastutamaṅgalyaprāyālāpena parijanenopāsyamānāmupārūḍhagarbhatayāntargatakulaśailāmiva kṣitiṃ salilanimagnairāvatāmiva mandākinīṃ guhāgatasiṃhāmiva girirājamekhalāṃ jaladharapaṭalāntaritadinakarāmiva divasaśriyamudayagiritirohitaśaśimaṇḍalāmiva vibhāvarīmabhyarṇabrahmakamalavinirgamāmiva nārāyaṇanābhimāsannāgastyodayāmiva dakṣiṇāśāṃ phenāvṛtāmṛtakalaśāmiva kṣīrodavelāṃ gorocanācitritadaśamanupahatamatidhavalaṃ dukūlayugalaṃ vasānāṃ vilāsavatīṃ dadarśa | sasaṃbhramaparijanaprasāritakaratalāvalambanāvaṣṭambhena vāmajānuvinyastahastapallavāṃ pracalitabhūṣaṇamaṇiravamukharamuttiṣṭhantīṃ vilāsavatīmalamalamatyādareṇa devi notthātavyamityabhidhāya saha tayā tasminneva śayanīye pārthivaḥ samupāviśat | pramṛṣṭacāmīkaracārupāde dhavalopacchade cāsanne śayanāntare śukanāsopi nyaṣīdat |

p.69, l.6


(p.69, l.6)atha tāmupārūḍhagarbhāmālokya harṣabharamanthareṇa manasā prastutapa-
(p.69, l.7)rihāso rājā devi śukanāsaḥ pṛcchati yadāha kulavardhanā kimapi
(p.69, l.8)tatkiṃ tathaiva ityuvāca | athāvyaktasmitacchuritakapolādharalocanā
(p.69, l.9)lajjayā daśanāṃśujālakavyājenāṃśukeneva mukhamācchādayantī vilāsa-
(p.69, l.10)vatī tatkṣaṇamadhomukhī tasthau | punaḥ punaścānubadhyamānā kiṃ māma-
(p.69, l.11)timātraṃ trapāparavaśāṃ karoṣi nāhaṃ kiṃcidapi vedmi ityabhidadhānā
(p.69, l.12)tiryagvalitatārakeṇa cakṣuṣāvanatamukhī rājānaṃ sābhyasūyamivāpaśyat |
(p.69, l.13)aparisphuṭahāsajyotsnāviśadena mukhaśaśinā bhūbhujāṃ patirenāṃ bhūyo
(p.69, l.14)babhāṣe | sutanu yadi madīyena vacasā tava trapā vitanyate tadayamahaṃ
(p.69, l.15)sthito nibhṛtam | asya tu kiṃ pratividhāsyasi vighaṭamānadalakośa-
(p.69, l.16)viśadacampakadyuteḥ savarṇatayā parimalānumīyamānasya kuṅkumarāgasya pā-
(p.69, l.17)ṇḍuratāmāpadyamānasyānayośca garbhasaṃbhavāmṛtāvasekanirvāpyamānahṛdaya-
(p.69, l.18)śokānalaprabhavaṃ dhūmamiva vamatorgṛhītanīlotpalayoriva cakravākayo-
(p.69, l.19)stamālapallavalāñchitamukhayoriva kanakakalaśayoḥ sakṛdivālikhita-
(p.69, l.20)kṛṣṇāgurupaṅkapattralatayoḥ śyāmāyamānacūcukayoḥ payodharayorasya
(p.69, l.21)ca pratidinamatigāḍhataratāmāpadyamānena kāñcīkalāpena dūyamānasya
(p.69, l.22)naśyatrivalilekhāvalayasya kraśimānamujjhato madhyabhāgasya | ityevaṃ
(p.69, l.23)bruvāṇamavanipālamantarmukhavinigūḍhahāsaḥ śukanāso deva kimāyāsa-
(p.70, l.1)yasi devīmiyamanayā kathayāpi lajjate tyaja kulavardhanākathitavā-
(p.70, l.2)rtāsaṃbaddhamālāpamityabravīt | evaṃvidhābhiśca narmaprāyābhiḥ kathābhiḥ
(p.70, l.3)suciraṃ sthitvā śukanāsaḥ svabhavanamayāsīt | narendropi tasminneva
(p.70, l.4)vāsagṛhe tayā saha tāṃ niśāmatyavāhayat |

atha tāmupārūḍhagarbhāmālokya harṣabharamanthareṇa manasā prastutaparihāso rājā devi śukanāsaḥ pṛcchati yadāha kulavardhanā kimapi tatkiṃ tathaiva ityuvāca | athāvyaktasmitacchuritakapolādharalocanā lajjayā daśanāṃśujālakavyājenāṃśukeneva mukhamācchādayantī vilāsavatī tatkṣaṇamadhomukhī tasthau | punaḥ punaścānubadhyamānā kiṃ māmatimātraṃ trapāparavaśāṃ karoṣi nāhaṃ kiṃcidapi vedmi ityabhidadhānā tiryagvalitatārakeṇa cakṣuṣāvanatamukhī rājānaṃ sābhyasūyamivāpaśyat | aparisphuṭahāsajyotsnāviśadena mukhaśaśinā bhūbhujāṃ patirenāṃ bhūyo babhāṣe | sutanu yadi madīyena vacasā tava trapā vitanyate tadayamahaṃ sthito nibhṛtam | asya tu kiṃ pratividhāsyasi vighaṭamānadalakośaviśadacampakadyuteḥ savarṇatayā parimalānumīyamānasya kuṅkumarāgasya pāṇḍuratāmāpadyamānasyānayośca garbhasaṃbhavāmṛtāvasekanirvāpyamānahṛdayaśokānalaprabhavaṃ dhūmamiva vamatorgṛhītanīlotpalayoriva cakravākayostamālapallavalāñchitamukhayoriva kanakakalaśayoḥ sakṛdivālikhitakṛṣṇāgurupaṅkapattralatayoḥ śyāmāyamānacūcukayoḥ payodharayorasya ca pratidinamatigāḍhataratāmāpadyamānena kāñcīkalāpena dūyamānasya naśyatrivalilekhāvalayasya kraśimānamujjhato madhyabhāgasya | ityevaṃ bruvāṇamavanipālamantarmukhavinigūḍhahāsaḥ śukanāso deva kimāyāsayasi devīmiyamanayā kathayāpi lajjate tyaja kulavardhanākathitavārtāsaṃbaddhamālāpamityabravīt | evaṃvidhābhiśca narmaprāyābhiḥ kathābhiḥ suciraṃ sthitvā śukanāsaḥ svabhavanamayāsīt | narendropi tasminneva vāsagṛhe tayā saha tāṃ niśāmatyavāhayat |

p.70, l.5


(p.70, l.5)tataḥ krameṇa yathāsamīhitagarbhadohadasaṃpādanapramuditā pūrṇe prasavasama-
(p.70, l.6)ye puṇyehanyanavaratagalannāḍikākalitakālakalairbahirāgṛhītacchāyairgaṇa-
(p.70, l.7)kairgṛhīte lagne praśastāyāṃ velāyāmiraṃmadamiva jaladharamālā sakalalo-
(p.70, l.8)kahṛdayānandakāriṇaṃ vilāsavatī sutamasūta | tasmiñjāte sarabhasa-
(p.70, l.9)mitastataḥ pradhāvitasya parijanasya caraṇaśatasaṃkṣobhacalitakṣititalo
(p.70, l.10)bhūpālābhimukhaprasṛtaskhaladgativikalakañcukisahasro janasaṃmardaniṣpiṣya-
(p.70, l.11)māṇapatitakubjavāmanakirātagaṇo visphāryamāṇāntaḥpurajanābharaṇajhaṃ-
(p.70, l.12)kāramanoharaḥ pūrṇapātrāharaṇavilupyamānavasanabhūṣaṇaḥ saṃkṣobhitanagaro
(p.70, l.13)rājakule diṣṭivṛddhisaṃbhramotimahānabhūt | anantaraṃ ca mandaramathyamā-
(p.70, l.14)najaladhighoṣagambhīradundubhidhvānapuraḥsareṇa prahatamṛdumṛdaṅgaśaṅkhakāhalā-
(p.70, l.15)nakanivahaninādanirbhareṇa maṅgalapaṭahapaṭuravasaṃvardhitenānekajanasahasraka-
(p.70, l.16)lakalabahulena tribhuvanamāpūrayatotsavakolāhalena sasāmantāḥ sāntaḥ-
(p.70, l.17)purāḥ saprakṛtayaḥ sarājalokāḥ saveśyāyuvatayaḥ sabālavṛddhā nanṛ-
(p.70, l.18)turāgopālamunmattā iva harṣanirbharāḥ prajāḥ | pratidinamavardhata candro-
(p.70, l.19)dayeneva jaladhiḥ kalakalamukharo rājasūnorjanmamahotsavaḥ |

tataḥ krameṇa yathāsamīhitagarbhadohadasaṃpādanapramuditā pūrṇe prasavasamaye puṇyehanyanavaratagalannāḍikākalitakālakalairbahirāgṛhītacchāyairgaṇakairgṛhīte lagne praśastāyāṃ velāyāmiraṃmadamiva jaladharamālā sakalalokahṛdayānandakāriṇaṃ vilāsavatī sutamasūta | tasmiñjāte sarabhasamitastataḥ pradhāvitasya parijanasya caraṇaśatasaṃkṣobhacalitakṣititalo bhūpālābhimukhaprasṛtaskhaladgativikalakañcukisahasro janasaṃmardaniṣpiṣyamāṇapatitakubjavāmanakirātagaṇo visphāryamāṇāntaḥpurajanābharaṇajhaṃkāramanoharaḥ pūrṇapātrāharaṇavilupyamānavasanabhūṣaṇaḥ saṃkṣobhitanagaro rājakule diṣṭivṛddhisaṃbhramotimahānabhūt | anantaraṃ ca mandaramathyamānajaladhighoṣagambhīradundubhidhvānapuraḥsareṇa prahatamṛdumṛdaṅgaśaṅkhakāhalānakanivahaninādanirbhareṇa maṅgalapaṭahapaṭuravasaṃvardhitenānekajanasahasrakalakalabahulena tribhuvanamāpūrayatotsavakolāhalena sasāmantāḥ sāntaḥpurāḥ saprakṛtayaḥ sarājalokāḥ saveśyāyuvatayaḥ sabālavṛddhā nanṛturāgopālamunmattā iva harṣanirbharāḥ prajāḥ | pratidinamavardhata candrodayeneva jaladhiḥ kalakalamukharo rājasūnorjanmamahotsavaḥ |

p.70, l.20


(p.70, l.20)pārthivastu tanayānanadarśanotsavahṛtahṛdayopi divasavaśena mauhūrti-
(p.70, l.21)kagaṇopadiṣṭe praśaste muhūrte nivāritanikhilaparijanaḥ śukanāsa-
(p.70, l.22)dvitīyo maṇimayamaṅgalakalaśayugalāśūnyenāsaktabahuputrikālaṃkṛtena
(p.70, l.23)vividhanavapallavanivahanirantaranicitena saṃnihitakanakamayahalamusalayu-
(p.71, l.1)gena viralagrathitasitakusumamiśradūrvāpravālamālālaṃkṛtenāvalambitāvi-
(p.71, l.2)kalavyāghracarmaṇā vandanamālāntarālaghaṭitaghaṇṭāgaṇena dvāradeśena vi-
(p.71, l.3)rājamānamubhayataśca dvārapakṣakayormaryādānipuṇena gomayamayībhiruttā-
(p.71, l.4)navinihitavarāṭakadanturābhirantarāntarābaddhavividhavarṇarāgarucirakūrpā-
(p.71, l.5)sakusumaleśalāñchitābhiḥ kusumbhakesaralavāśleṣalohitābhirlekhābhirā-
(p.71, l.6)likhitasvastikabhaktijālamuparacayatā haridrādravavicchuraṇaparipiñja-
(p.71, l.7)rāmbaradhāriṇīṃ bhagavatīṃ ṣaṣṭhīdevīṃ kurvatā vikacapakṣapuṭavikaṭaśikha-
(p.71, l.8)ṇḍipṛṣṭhamaṇḍalādhirūḍhamālolalohitapaṭaghaṭitapatākamullasitaśaktidaṇḍa-
(p.71, l.9)pracaṇḍaṃ kārtikeyaṃ saṃghaṭayatā vinyastālaktakapaṭalapāṭalamadhyabhāgau sū-
(p.71, l.10)ryācandramasāvābadhnatā kuṅkumapaṅkapiñjarīkṛtāmūrdhvaprotakanakamayayava-
(p.71, l.11)nikarakaṇṭakitāmāviralalagnagaurasiddhārthakaprakaratayā kāñcanarasakhaci-
(p.71, l.12)tāmiva mṛnmayaguṭikākadambamālāṃ vinyasyatā candanajaladhavaliteṣu
(p.71, l.13)bhittiśikharabhāgeṣu pañcarāgavicitracelacīrakalāpacihnāmāpītapiṣṭapa-
(p.71, l.14)ṅkāṅkitāṃ vardhamānaparaṃparāmanyāni ca prasavagṛhamaṇḍanamaṅgalāni saṃpā-
(p.71, l.15)dayatā puraṃdhrivargeṇa samadhiṣṭhitamupadvārasaṃyatavividhagandhakusumamā-
(p.71, l.16)lālaṃkṛtajaracchāgamakhilavrīhimadhyāvasthāpitāryavṛddhādhyāsitaśayanaśi-
(p.71, l.17)robhāgamanavaratadahyamānājyamiśrabhujaganirmokameṣaviṣāṇakṣodamanalaplu
(p.71, l.18)ṣyamāṇāriṣṭatarupallavollasitarakṣādhūmagandhamadhyayanamukharadvijagaṇavipra-
(p.71, l.19)kīryamāṇaśāntyudakalavamabhinavalikhitamātṛpaṭapūjāvyagradhātrījanamane-
(p.71, l.20)kavṛddhāṅganārabdhasūtikāmaṅgalagītikāmanoharamupapādyamānasvastyayanaṃ
(p.71, l.21)kriyamāṇaśiśurakṣābalividhānamābadhyamānadhavalakusumadāmaśatamavi-
(p.71, l.22)cchinnapaṭhyamānanārāyaṇanāmasahasramamalahāṭakayaṣṭipratiṣṭhāpitairantaḥśu-
(p.71, l.23)bhaśatānīva niścalaśikhairdhyāyadbhirmaṅgalapradīpairudbhāsitamutkhātāsilatā-
(p.72, l.1)sanāthapāṇibhiḥ sarvato rakṣāpuruṣaiḥ parivṛtaṃ sūtikāgṛhamapaśyat |
(p.72, l.2)ambhaḥ pāvakaṃ ca spṛṣṭvā viveśa |

pārthivastu tanayānanadarśanotsavahṛtahṛdayopi divasavaśena mauhūrtikagaṇopadiṣṭe praśaste muhūrte nivāritanikhilaparijanaḥ śukanāsadvitīyo maṇimayamaṅgalakalaśayugalāśūnyenāsaktabahuputrikālaṃkṛtena vividhanavapallavanivahanirantaranicitena saṃnihitakanakamayahalamusalayugena viralagrathitasitakusumamiśradūrvāpravālamālālaṃkṛtenāvalambitāvikalavyāghracarmaṇā vandanamālāntarālaghaṭitaghaṇṭāgaṇena dvāradeśena virājamānamubhayataśca dvārapakṣakayormaryādānipuṇena gomayamayībhiruttānavinihitavarāṭakadanturābhirantarāntarābaddhavividhavarṇarāgarucirakūrpāsakusumaleśalāñchitābhiḥ kusumbhakesaralavāśleṣalohitābhirlekhābhirālikhitasvastikabhaktijālamuparacayatā haridrādravavicchuraṇaparipiñjarāmbaradhāriṇīṃ bhagavatīṃ ṣaṣṭhīdevīṃ kurvatā vikacapakṣapuṭavikaṭaśikhaṇḍipṛṣṭhamaṇḍalādhirūḍhamālolalohitapaṭaghaṭitapatākamullasitaśaktidaṇḍapracaṇḍaṃ kārtikeyaṃ saṃghaṭayatā vinyastālaktakapaṭalapāṭalamadhyabhāgau sūryācandramasāvābadhnatā kuṅkumapaṅkapiñjarīkṛtāmūrdhvaprotakanakamayayavanikarakaṇṭakitāmāviralalagnagaurasiddhārthakaprakaratayā kāñcanarasakhacitāmiva mṛnmayaguṭikākadambamālāṃ vinyasyatā candanajaladhavaliteṣu bhittiśikharabhāgeṣu pañcarāgavicitracelacīrakalāpacihnāmāpītapiṣṭapaṅkāṅkitāṃ vardhamānaparaṃparāmanyāni ca prasavagṛhamaṇḍanamaṅgalāni saṃpādayatā puraṃdhrivargeṇa samadhiṣṭhitamupadvārasaṃyatavividhagandhakusumamālālaṃkṛtajaracchāgamakhilavrīhimadhyāvasthāpitāryavṛddhādhyāsitaśayanaśirobhāgamanavaratadahyamānājyamiśrabhujaganirmokameṣaviṣāṇakṣodamanalaplu ṣyamāṇāriṣṭatarupallavollasitarakṣādhūmagandhamadhyayanamukharadvijagaṇaviprakīryamāṇaśāntyudakalavamabhinavalikhitamātṛpaṭapūjāvyagradhātrījanamanekavṛddhāṅganārabdhasūtikāmaṅgalagītikāmanoharamupapādyamānasvastyayanaṃ kriyamāṇaśiśurakṣābalividhānamābadhyamānadhavalakusumadāmaśatamavicchinnapaṭhyamānanārāyaṇanāmasahasramamalahāṭakayaṣṭipratiṣṭhāpitairantaḥśubhaśatānīva niścalaśikhairdhyāyadbhirmaṅgalapradīpairudbhāsitamutkhātāsilatāsanāthapāṇibhiḥ sarvato rakṣāpuruṣaiḥ parivṛtaṃ sūtikāgṛhamapaśyat | ambhaḥ pāvakaṃ ca spṛṣṭvā viveśa |

p.72, l.3


(p.72, l.3)praviśya ca prasavaparikṣāmapāṇḍumūrterutsaṅgagataṃ vilāsavatyāḥ sva-
(p.72, l.4)prabhāsamudayopahatagarbhagṛhapradīpaprabhamaparityaktagarbharāgatvādudayaparipāṭa-
(p.72, l.5)lamaṇḍalamiva savitāramaparasaṃdhyālohitabimbamiva candramasamanupajā-
(p.72, l.6)takāṭhinyamiva kalpatarupallavamutphullamiva raktāravindarāśimavanida-
(p.72, l.7)rśanāvatīrṇamiva lohitāṅgaṃ vidrumakisalayadalairiva bālātapacchedairiva
(p.72, l.8)padmarāgaraśmibhiriva racitāvayavamanabhivyaktamukhapañcakamiva mahā-
(p.72, l.9)senaṃ suravanitākaraparibhraṣṭamivāmarapatikumārakamuttaptakalyāṇakārta-
(p.72, l.10)svarabhāsvarayā svadehaprabhayā pūrayantamiva vāsabhavanamudbhāsamānaiḥ saha-
(p.72, l.11)jabhūṣaṇairiva mahāpuruṣalakṣaṇairupetamāgāmikālapālanaprahṛṣṭayeva śriyā
(p.72, l.12)samāliṅgitamāhlādahetumātmajaṃ dadarśa | vigatanimeṣaniścalapakṣmaṇā mu-
(p.72, l.13)hurmuhuḥ pramṛṣṭasaṃghaṭitānandabāṣpapaṭalaplutatārakeṇa dūravisphāritena sni-
(p.72, l.14)gdhena cakṣuṣā pibannivālapanniva spṛśanniva manorathasahasraprāptadarśanaṃ
(p.72, l.15)saspṛhamīkṣamāṇastanayānanaṃ mumude | kṛtakṛtyaṃ cātmānaṃ mene | samṛddha-
(p.72, l.16)manorathaḥ śukanāsastu śanaiḥ śanairaṅgapratyaṅgānyasya nirūpayanprīti-
(p.72, l.17)vistāritalocano bhūmipālamavādīt | deva paśya paśyāsya kumārasya
(p.72, l.18)garbhasaṃpīḍanavaśādaparisphuṭāvayavaśobhasyāpi māhātmyamāvirbhāvayanti
(p.72, l.19)cakravarticinhāni | tathā hi | asya saṃdhyāṃśuraktabālaśaśikalākāre
(p.72, l.20)lalāṭapaṭṭe nalinanālabhaṅgatantutanvīyamūrṇā parisphurati | etadvikaca-
(p.72, l.21)puṇḍarīkadhavalaṃ karṇāntāyataṃ muhurmuhurunmiṣitairdhavalayatīva vāsabhava-
(p.72, l.22)namarālapakṣmalocanayugalam | vijṛmbhamāṇakamalakośaparimalamanohara-
(p.72, l.23)miyamasya sahajamānanāmodamājighratīva dūrāyatā kanakalekheva nā-
(p.73, l.1)sikā | raktotpalakalikākāramudvahatīva cāsyādhararucakam | rakto-
(p.73, l.2)tpalakalikālohitatalau bhagavato viṣṭaraśravasa iva śaṅkhacakracihnau pra-
(p.73, l.3)śastalekhālāñchitau karau | abhinavakalpatarupallavakomalaṃ lekhāmayai-
(p.73, l.4)rdhvajarathaturagātapatrakamalairalaṃkṛtamanekanarendrasahasracūḍāmaṇicakracumba-
(p.73, l.5)nocitaṃ caraṇayugalam | eṣa ca dundubherivātigambhīraḥ svarayogosya
(p.73, l.6)rudataḥ śrūyate |

praviśya ca prasavaparikṣāmapāṇḍumūrterutsaṅgagataṃ vilāsavatyāḥ svaprabhāsamudayopahatagarbhagṛhapradīpaprabhamaparityaktagarbharāgatvādudayaparipāṭalamaṇḍalamiva savitāramaparasaṃdhyālohitabimbamiva candramasamanupajātakāṭhinyamiva kalpatarupallavamutphullamiva raktāravindarāśimavanidarśanāvatīrṇamiva lohitāṅgaṃ vidrumakisalayadalairiva bālātapacchedairiva padmarāgaraśmibhiriva racitāvayavamanabhivyaktamukhapañcakamiva mahāsenaṃ suravanitākaraparibhraṣṭamivāmarapatikumārakamuttaptakalyāṇakārtasvarabhāsvarayā svadehaprabhayā pūrayantamiva vāsabhavanamudbhāsamānaiḥ sahajabhūṣaṇairiva mahāpuruṣalakṣaṇairupetamāgāmikālapālanaprahṛṣṭayeva śriyā samāliṅgitamāhlādahetumātmajaṃ dadarśa | vigatanimeṣaniścalapakṣmaṇā muhurmuhuḥ pramṛṣṭasaṃghaṭitānandabāṣpapaṭalaplutatārakeṇa dūravisphāritena snigdhena cakṣuṣā pibannivālapanniva spṛśanniva manorathasahasraprāptadarśanaṃ saspṛhamīkṣamāṇastanayānanaṃ mumude | kṛtakṛtyaṃ cātmānaṃ mene | samṛddhamanorathaḥ śukanāsastu śanaiḥ śanairaṅgapratyaṅgānyasya nirūpayanprītivistāritalocano bhūmipālamavādīt | deva paśya paśyāsya kumārasya garbhasaṃpīḍanavaśādaparisphuṭāvayavaśobhasyāpi māhātmyamāvirbhāvayanti cakravarticihnāni | tathā hi | asya saṃdhyāṃśuraktabālaśaśikalākāre lalāṭapaṭṭe nalinanālabhaṅgatantutanvīyamūrṇā parisphurati | etadvikacapuṇḍarīkadhavalaṃ karṇāntāyataṃ muhurmuhurunmiṣitairdhavalayatīva vāsabhavanamarālapakṣmalocanayugalam | vijṛmbhamāṇakamalakośaparimalamanoharamiyamasya sahajamānanāmodamājighratīva dūrāyatā kanakalekheva nāsikā | raktotpalakalikākāramudvahatīva cāsyādhararucakam | raktotpalakalikālohitatalau bhagavato viṣṭaraśravasa iva śaṅkhacakracihnau praśastalekhālāñchitau karau | abhinavakalpatarupallavakomalaṃ lekhāmayairdhvajarathaturagātapatrakamalairalaṃkṛtamanekanarendrasahasracūḍāmaṇicakracumbanocitaṃ caraṇayugalam | eṣa ca dundubherivātigambhīraḥ svarayogosya rudataḥ śrūyate |

p.73, l.7


(p.73, l.7)ityevaṃ kathayatyeva tasminsasaṃbhramāpasṛtena rājalokena dvāristhitena
(p.73, l.8)dattamārgastvaritagatirāgatya praharṣodgamapulakitatanuḥ sphārībhavallocano
(p.73, l.9)maṅgalanāmā prahṛṣṭavadanaḥ puruṣaḥ pādayoḥ praṇamya rājānaṃ vyajijñapat |
(p.73, l.10)deva diṣṭyā vardhase | pratihatāste śatravaḥ | ciraṃ jīva | jaya ca pṛthivīm |
(p.73, l.11)tvatprasādādatrabhavataḥ śukanāsasyāpi jyeṣṭhāyāṃ brāhmaṇyāṃ manoramābhi-
(p.73, l.12)dhānāyāṃ rāma iva reṇukāyāṃ tanayo jātaḥ | śrutvā devaḥ pramāṇamiti |

ityevaṃ kathayatyeva tasminsasaṃbhramāpasṛtena rājalokena dvāristhitena dattamārgastvaritagatirāgatya praharṣodgamapulakitatanuḥ sphārībhavallocano maṅgalanāmā prahṛṣṭavadanaḥ puruṣaḥ pādayoḥ praṇamya rājānaṃ vyajijñapat | deva diṣṭyā vardhase | pratihatāste śatravaḥ | ciraṃ jīva | jaya ca pṛthivīm | tvatprasādādatrabhavataḥ śukanāsasyāpi jyeṣṭhāyāṃ brāhmaṇyāṃ manoramābhidhānāyāṃ rāma iva reṇukāyāṃ tanayo jātaḥ | śrutvā devaḥ pramāṇamiti |

p.73, l.13


(p.73, l.13)atha nṛpatiramṛtavṛṣṭipratimamākarṇya tadvacanaṃ prītivisphāritākṣaḥ
(p.73, l.14)pratyavadat | aho kalyāṇaparaṃparā | satyoyaṃ janapravādo yadvipadvipadaṃ
(p.73, l.15)saṃpatsaṃpadamanubadhnātīti | sarvathā samānasukhaduḥkhatāṃ darśayatā vidhināpi
(p.73, l.16)bhavateva vayamanuvartitāḥ | ityabhidhāya prītivikasitamukhaḥ sarabhasamā-
(p.73, l.17)liṅgaya vihasansvayameva śukanāsasyottarīyaṃ pūrṇapātraṃ jahāra | tasmai
(p.73, l.18)ca prītamanāḥ priyavacanaśravaṇānurūpaṃ puruṣāyāparimitaṃ pāritoṣikamā-
(p.73, l.19)dideśa | utthāya ca tathaiva tena caraṇavikuṭṭanakvaṇitanūpurasahasramukha-
(p.73, l.20)ritadigantareṇa sarabhasotkṣepacalitamaṇivalayāvalīvācālitabhujalate-
(p.73, l.21)nordhvīkṛtairuttānatalaiḥ karapuṭairanilalulitāmākāśakamalinīmiva darśa-
(p.73, l.22)yatā paryastamṛditakarṇapallavena parasparāṅgadakoṭisaṃghaṭṭadaṣṭapāṭitottarī-
(p.73, l.23)yāṃśukena śramajaladhautāṅgarāgarañjitanavīnavāsasā kiṃcidavaśiṣṭatamā-
(p.74, l.1)lapatreṇa vilasadvāravilāsinīhasitairunnidrakairavavanānukāraṃ prathayatā sa-
(p.74, l.2)rabhasavalganaskhalallolahāralatāsphālitakucasthalena sindūratilakaluli-
(p.74, l.3)tālakalekhena viprakīrṇapiṣṭātakapāṃśupuñjapiñjaritakeśapāśena pranṛtta-
(p.74, l.4)kalamūkakubjakirātavāmanabadhirajaḍajanapuraḥsareṇottarīyāṃśukagrīvā-
(p.74, l.5)baddhāvakṛṣṭaviḍambitajaratkañcukikadambakena vīṇāveṇumurajakāṃsyatā-
(p.74, l.6)lalayānugatena kalamadhuramudgāyatā harṣanirbharatayā mattenevonmatteneva
(p.74, l.7)grahagṛhīteneva vyapagatavācyāvācyavivekena nṛttakrīḍāprasaktenāntaḥpu-
(p.74, l.8)rikājanena pracalamaṇikuṇḍalāhatakapolabhittinā ca vighūrṇamānakarṇo-
(p.74, l.9)tpalenādhovigalitavilolaśekhareṇa dolāyamānavaikakṣakakusumamālena
(p.74, l.10)nirdayaprahatabherīmṛdaṅgamardalapaṭahaninādānugatakāhalāśaṅkharavajanitarabhase-
(p.74, l.11)na caraṇasaṃnipātairdārayateva vasudhāṃ rājaparijanena pravṛttanṛttena ca cā-
(p.74, l.12)raṇagaṇena vividhamukhavādyakṛtakolāhalena paṭhatā gāyatā cānugamya-
(p.74, l.13)mānaḥ śukanāsabhavanaṃ gatvā dviguṇataramutsavamakārayat |

atha nṛpatiramṛtavṛṣṭipratimamākarṇya tadvacanaṃ prītivisphāritākṣaḥ pratyavadat | aho kalyāṇaparaṃparā | satyoyaṃ janapravādo yadvipadvipadaṃ saṃpatsaṃpadamanubadhnātīti | sarvathā samānasukhaduḥkhatāṃ darśayatā vidhināpi bhavateva vayamanuvartitāḥ | ityabhidhāya prītivikasitamukhaḥ sarabhasamāliṅgaya vihasansvayameva śukanāsasyottarīyaṃ pūrṇapātraṃ jahāra | tasmai ca prītamanāḥ priyavacanaśravaṇānurūpaṃ puruṣāyāparimitaṃ pāritoṣikamādideśa | utthāya ca tathaiva tena caraṇavikuṭṭanakvaṇitanūpurasahasramukharitadigantareṇa sarabhasotkṣepacalitamaṇivalayāvalīvācālitabhujalatenordhvīkṛtairuttānatalaiḥ karapuṭairanilalulitāmākāśakamalinīmiva darśayatā paryastamṛditakarṇapallavena parasparāṅgadakoṭisaṃghaṭṭadaṣṭapāṭitottarīyāṃśukena śramajaladhautāṅgarāgarañjitanavīnavāsasā kiṃcidavaśiṣṭatamālapatreṇa vilasadvāravilāsinīhasitairunnidrakairavavanānukāraṃ prathayatā sarabhasavalganaskhalallolahāralatāsphālitakucasthalena sindūratilakalulitālakalekhena viprakīrṇapiṣṭātakapāṃśupuñjapiñjaritakeśapāśena pranṛttakalamūkakubjakirātavāmanabadhirajaḍajanapuraḥsareṇottarīyāṃśukagrīvābaddhāvakṛṣṭaviḍambitajaratkañcukikadambakena vīṇāveṇumurajakāṃsyatālalayānugatena kalamadhuramudgāyatā harṣanirbharatayā mattenevonmatteneva grahagṛhīteneva vyapagatavācyāvācyavivekena nṛttakrīḍāprasaktenāntaḥpurikājanena pracalamaṇikuṇḍalāhatakapolabhittinā ca vighūrṇamānakarṇotpalenādhovigalitavilolaśekhareṇa dolāyamānavaikakṣakakusumamālena nirdayaprahatabherīmṛdaṅgamardalapaṭahaninādānugatakāhalāśaṅkharavajanitarabhasena caraṇasaṃnipātairdārayateva vasudhāṃ rājaparijanena pravṛttanṛttena ca cāraṇagaṇena vividhamukhavādyakṛtakolāhalena paṭhatā gāyatā cānugamyamānaḥ śukanāsabhavanaṃ gatvā dviguṇataramutsavamakārayat |

p.74, l.14


(p.74, l.14)atikrānte ca ṣaṣṭhījāgare prāpte daśamehani puṇye muhūrte gāḥ su-
(p.74, l.15)varṇaṃ ca koṭiśo brāhmaṇasātkṛtvā māturasya mayā paripūrṇamaṇḍalaśca-
(p.74, l.16)ndraḥ svapne mukhakamalamāviśandṛṣṭa iti svamānurūpameva rājā svasūno-
(p.74, l.17)ścandrāpīḍa iti nāma cakāra | aparedyuḥ śukanāsopi kṛtvā brāhmaṇo-
(p.74, l.18)citāḥ sakalāḥ kriyā rājānumatamātmajasya viprajanocitaṃ vaiśampā-
(p.74, l.19)yana iti nāma cakre | krameṇa kṛtacūḍākaraṇādibālakriyākalāpasya
(p.74, l.20)śaiśavamaticakrāma candrāpīḍasya |

atikrānte ca ṣaṣṭhījāgare prāpte daśamehani puṇye muhūrte gāḥ suvarṇaṃ ca koṭiśo brāhmaṇasātkṛtvā māturasya mayā paripūrṇamaṇḍalaścandraḥ svapne mukhakamalamāviśandṛṣṭa iti svamānurūpameva rājā svasūnoścandrāpīḍa iti nāma cakāra | aparedyuḥ śukanāsopi kṛtvā brāhmaṇocitāḥ sakalāḥ kriyā rājānumatamātmajasya viprajanocitaṃ vaiśampāyana iti nāma cakre | krameṇa kṛtacūḍākaraṇādibālakriyākalāpasya śaiśavamaticakrāma candrāpīḍasya |

p.74, l.21


(p.74, l.21)tārāpīḍaḥ krīḍāvyāsaṅgavighātārthaṃ bahirnagarādanusipramardhakrośa-
(p.74, l.22)mātrāyāmamatimahatā tuhinagiriśikharamālānukāriṇā sudhādhavalena
(p.74, l.23)prākāramaṇḍalena parivṛtamanuprākāramāhitena mahatā parikhāvalayena pa-
(p.75, l.1)riveṣṭitamatidṛḍhakapāṭasaṃpuṭamudghāṭitaikadvārapraveśamekāntoparacitaturaṃga-
(p.75, l.2)vāhyālīvibhāgamadhaḥkalpitavyāyāmaśālamamarāgārākāraṃ vidyāmandi-
(p.75, l.3)ramakārayat | sarvavidyācāryāṇāṃ ca saṃgrahe yatnamatimahāntamanvatiṣṭhat |

tārāpīḍaḥ krīḍāvyāsaṅgavighātārthaṃ bahirnagarādanusipramardhakrośamātrāyāmamatimahatā tuhinagiriśikharamālānukāriṇā sudhādhavalena prākāramaṇḍalena parivṛtamanuprākāramāhitena mahatā parikhāvalayena pariveṣṭitamatidṛḍhakapāṭasaṃpuṭamudghāṭitaikadvārapraveśamekāntoparacitaturaṃgavāhyālīvibhāgamadhaḥkalpitavyāyāmaśālamamarāgārākāraṃ vidyāmandiramakārayat | sarvavidyācāryāṇāṃ ca saṃgrahe yatnamatimahāntamanvatiṣṭhat |

p.75, l.4


(p.75, l.4)tatrasthaṃ ca taṃ kesarikiśorakamiva pañjaragataṃ kṛtvā pratiṣiddhani-
(p.75, l.5)rgamamācāryakulaputraprāyaparijanaparivāramapanītāśeṣaśiśujanakrīḍāvyā-
(p.75, l.6)saṅgamananyamanasamakhilavidyopādānārthamācāryebhyaścandrāpīḍaṃ śobhane di-
(p.75, l.7)vase vaiśampāyanadvitīyamarpayāṃbabhūva | pratidinaṃ cotthāyotthāya saha vi-
(p.75, l.8)lāsavatyā viralaparijanastatraiva gatvainamālokayāmāsa rājā |

tatrasthaṃ ca taṃ kesarikiśorakamiva pañjaragataṃ kṛtvā pratiṣiddhanirgamamācāryakulaputraprāyaparijanaparivāramapanītāśeṣaśiśujanakrīḍāvyāsaṅgamananyamanasamakhilavidyopādānārthamācāryebhyaścandrāpīḍaṃ śobhane divase vaiśampāyanadvitīyamarpayāṃbabhūva | pratidinaṃ cotthāyotthāya saha vilāsavatyā viralaparijanastatraiva gatvainamālokayāmāsa rājā |

p.75, l.9


(p.75, l.9)candrāpīḍopyananyahṛdayatayā tathā niyantrito rājñācireṇaiva kāle-
(p.75, l.10)na yathāsvamātmakauśalaṃ prakaṭayadbhiḥ pātravaśādupajātotsāhairācāryairupa-
(p.75, l.11)diśyamānāḥ sarvā vidyā jagrāha | maṇidarpaṇa ivātinirmale tasminsaṃ-
(p.75, l.12)cakrāma sakalaḥ kalākalāpaḥ | tathā hi pade vākye pramāṇe dharmaśāstre
(p.75, l.13)rājanītiṣu vyāyāmavidyāsu cāpacakracarmakṛpāṇaśaktitomaraparaśuga-
(p.75, l.14)dāprabhṛtiṣu sarveṣvāyudhaviśeṣeṣu rathacaryāsu gajapṛṣṭheṣu turaṃgameṣu vīṇā-
(p.75, l.15)veṇumurajakāṃsyatāladardurapuṭaprabhṛtiṣu vādyeṣu bharatādipraṇīteṣu nṛttaśā-
(p.75, l.16)streṣu nāradīyaprabhṛtiṣu gāndharvavedaviśeṣeṣu hastiśikṣāyāṃ turagavayo-
(p.75, l.17)jñāne puruṣalakṣaṇeṣu citrakarmaṇi pattracchedye pustakavyāpāre lekhyakarmaṇi
(p.75, l.18)sarvāsu dyūtakalāsu gandharvaśāstreṣu śakunirutajñāne grahagaṇite ratnaparī-
(p.75, l.19)kṣāsu dārukarmaṇi dantavyāpāre vāstuvidyāsvāyurvede yantraprayoge viṣā-
(p.75, l.20)paharaṇe suruṅgopabhede taraṇe laṅghane plutiṣvārohaṇe ratitantreṣvindrajāle
(p.75, l.21)kathāsu nāṭakeṣvākhyāyikāsu kāvyeṣu mahābhāratapurāṇetihāsarāmāya-
(p.75, l.22)ṇeṣu sarvalipiṣu sarvadeśabhāṣāsu sarvasaṃjñāsu sarvaśilpeṣu chandaḥsvanye-
(p.75, l.23)ṣvapi kalāviśeṣeṣu paraṃ kauśalamavāpa |

candrāpīḍopyananyahṛdayatayā tathā niyantrito rājñācireṇaiva kālena yathāsvamātmakauśalaṃ prakaṭayadbhiḥ pātravaśādupajātotsāhairācāryairupadiśyamānāḥ sarvā vidyā jagrāha | maṇidarpaṇa ivātinirmale tasminsaṃcakrāma sakalaḥ kalākalāpaḥ | tathā hi pade vākye pramāṇe dharmaśāstre rājanītiṣu vyāyāmavidyāsu cāpacakracarmakṛpāṇaśaktitomaraparaśugadāprabhṛtiṣu sarveṣvāyudhaviśeṣeṣu rathacaryāsu gajapṛṣṭheṣu turaṃgameṣu vīṇāveṇumurajakāṃsyatāladardurapuṭaprabhṛtiṣu vādyeṣu bharatādipraṇīteṣu nṛttaśāstreṣu nāradīyaprabhṛtiṣu gāndharvavedaviśeṣeṣu hastiśikṣāyāṃ turagavayojñāne puruṣalakṣaṇeṣu citrakarmaṇi pattracchedye pustakavyāpāre lekhyakarmaṇi sarvāsu dyūtakalāsu gandharvaśāstreṣu śakunirutajñāne grahagaṇite ratnaparīkṣāsu dārukarmaṇi dantavyāpāre vāstuvidyāsvāyurvede yantraprayoge viṣāpaharaṇe suruṅgopabhede taraṇe laṅghane plutiṣvārohaṇe ratitantreṣvindrajāle kathāsu nāṭakeṣvākhyāyikāsu kāvyeṣu mahābhāratapurāṇetihāsarāmāyaṇeṣu sarvalipiṣu sarvadeśabhāṣāsu sarvasaṃjñāsu sarvaśilpeṣu chandaḥsvanyeṣvapi kalāviśeṣeṣu paraṃ kauśalamavāpa |

p.76, l.1


(p.76, l.1)sahajā cāsyājasramabhyasyato vṛkodarasyeva śaiśava evāvirba-
(p.76, l.2)bhūva sarvalokavismayajananī mahāprāṇatā | yadṛcchayā krīḍatāpyanena
(p.76, l.3)karatalāvalambitakarṇapallavāvanatāṅgāḥ siṃhakiśorakakramākrāntā iva
(p.76, l.4)gajakalabhakāścalitumapi na śekuḥ | ekaikena kṛpāṇaprahāreṇa bāla
(p.76, l.5)eva tālatarūnmṛṇāladaṇḍāniva lulāva | sakalarājanyavaṃśavanadā-
(p.76, l.6)vānalasya paraśurāmasyevāsya nārācāḥ śikhariśilātalabhido
(p.76, l.7)babhūvuḥ | daśapuruṣasaṃvāhanayogyena cāyodaṇḍena śramamakarot | ṛte
(p.76, l.8)ca mahāprāṇatāyāḥ sarvābhiranyābhiḥ kalābhiranucakāra taṃ vaiśampā-
(p.76, l.9)yanaḥ | candrāpīḍasya tu sakalakalākalāpaparicayabahumānena śukanā-
(p.76, l.10)sagauraveṇa sahapāṃśukrīḍanatayā sahasaṃvṛddhatayā ca sarvaviśrambhasthānaṃ
(p.76, l.11)dvitīyamiva hṛdayaṃ vaiśampāyanaḥ paraṃ mitramāsīt | nimeṣamapi tena
(p.76, l.12)vinā sthātumekākī na śaśāka | vaiśampāyanopi tamuṣṇakaramiva
(p.76, l.13)vāsaronugacchanna kṣaṇamapi virahayāṃcakāra |

sahajā cāsyājasramabhyasyato vṛkodarasyeva śaiśava evāvirbabhūva sarvalokavismayajananī mahāprāṇatā | yadṛcchayā krīḍatāpyanena karatalāvalambitakarṇapallavāvanatāṅgāḥ siṃhakiśorakakramākrāntā iva gajakalabhakāścalitumapi na śekuḥ | ekaikena kṛpāṇaprahāreṇa bāla eva tālatarūnmṛṇāladaṇḍāniva lulāva | sakalarājanyavaṃśavanadāvānalasya paraśurāmasyevāsya nārācāḥ śikhariśilātalabhido babhūvuḥ | daśapuruṣasaṃvāhanayogyena cāyodaṇḍena śramamakarot | ṛte ca mahāprāṇatāyāḥ sarvābhiranyābhiḥ kalābhiranucakāra taṃ vaiśampāyanaḥ | candrāpīḍasya tu sakalakalākalāpaparicayabahumānena śukanāsagauraveṇa sahapāṃśukrīḍanatayā sahasaṃvṛddhatayā ca sarvaviśrambhasthānaṃ dvitīyamiva hṛdayaṃ vaiśampāyanaḥ paraṃ mitramāsīt | nimeṣamapi tena vinā sthātumekākī na śaśāka | vaiśampāyanopi tamuṣṇakaramiva vāsaronugacchanna kṣaṇamapi virahayāṃcakāra |

p.76, l.14


(p.76, l.14)evaṃ tasya sarvavidyāparicayamācarataścandrāpīḍasya tribhuvanavilobha-
(p.76, l.15)nīyomṛtarasa iva sāgarasya sakalalokahṛdayānandajananaścandrodaya iva
(p.76, l.16)pradoṣasya bahuvidharāgavikārabhaṅguraḥ suradhanuḥkalāpa iva jaladharasa-
(p.76, l.17)mayasya makaradhvajāyudhabhūtaḥ kusumaprasava iva kalpapādapasyābhinavābhi-
(p.76, l.18)vyajyamānarāgaramaṇīyaḥ sūryodaya iva kamalavanasya vividhalāsyavi-
(p.76, l.19)lāsayogyaḥ kalāpa iva śikhaṇḍino yauvanārambhaḥ prādurbhavantramaṇīya-
(p.76, l.20)syāpi dviguṇāṃ ramaṇīyatāṃ pupoṣa | labdhāvasaro navasevaka iva ni-
(p.76, l.21)kaṭībabhūvāsya manmathaḥ | lakṣmyā saha vitastāra vakṣaḥsthalam | bandhuja-
(p.76, l.22)namanorathaiḥ sahāpūryatorudaṇḍadvayam | arijanena saha tanimānamabhajata
(p.76, l.23)madhyabhāgaḥ | tyāgena saha prathimānamātatāna nitambabhāgaḥ | pratāpena
(p.77, l.1)sahāruroha romarājiḥ | ahitakalatrālakalatābhiḥ saha pralambatāmu-
(p.77, l.2)payayau bhujayugalam | caritena saha dhavalatāmabhajata locanayugalam |
(p.77, l.3)ājñayā saha gururbabhūva bhujaśikharadeśaḥ | svareṇa saha gambhīratāmā-
(p.77, l.4)jagāma hṛdayam |

evaṃ tasya sarvavidyāparicayamācarataścandrāpīḍasya tribhuvanavilobhanīyomṛtarasa iva sāgarasya sakalalokahṛdayānandajananaścandrodaya iva pradoṣasya bahuvidharāgavikārabhaṅguraḥ suradhanuḥkalāpa iva jaladharasamayasya makaradhvajāyudhabhūtaḥ kusumaprasava iva kalpapādapasyābhinavābhivyajyamānarāgaramaṇīyaḥ sūryodaya iva kamalavanasya vividhalāsyavilāsayogyaḥ kalāpa iva śikhaṇḍino yauvanārambhaḥ prādurbhavantramaṇīyasyāpi dviguṇāṃ ramaṇīyatāṃ pupoṣa | labdhāvasaro navasevaka iva nikaṭībabhūvāsya manmathaḥ | lakṣmyā saha vitastāra vakṣaḥsthalam | bandhujanamanorathaiḥ sahāpūryatorudaṇḍadvayam | arijanena saha tanimānamabhajata madhyabhāgaḥ | tyāgena saha prathimānamātatāna nitambabhāgaḥ | pratāpena sahāruroha romarājiḥ | ahitakalatrālakalatābhiḥ saha pralambatāmupayayau bhujayugalam | caritena saha dhavalatāmabhajata locanayugalam | ājñayā saha gururbabhūva bhujaśikharadeśaḥ | svareṇa saha gambhīratāmājagāma hṛdayam |

p.77, l.5


(p.77, l.5)evaṃ ca krameṇa samārūḍhayauvanārambhaṃ parisamāptasakalakalāvijñāna-
(p.77, l.6)madhītāśeṣavidyaṃ cāvagamyānumoditamācāryaiścandrāpīḍamānetuṃ rājā balā-
(p.77, l.7)dhikṛtaṃ balāhakanāmānamāhūya bahuturagabalapadātiparivṛtamatipraśastehani
(p.77, l.8)prāhiṇot | sa gatvā vidyāgṛhaṃ dvāḥsthaiḥ samāveditaḥ praviśya kṣiti-
(p.77, l.9)talāvilambitacūḍāmaṇinā śirasā praṇamya svabhūmisamucite rājasa-
(p.77, l.10)mīpa iva savinayamāsane rājaputrānumato nyaṣīdat | sthitvā ca muhū-
(p.77, l.11)rtamātraṃ balāhakaścandrāpīḍamupasṛtya darśitavinayo vyajijñapat | ku-
(p.77, l.12)māra mahārājaḥ samājñāpayati | pūrṇā no manorathāḥ | adhītāni
(p.77, l.13)śāstrāṇi | śikṣitāḥ sakalāḥ kalāḥ | gatosi sarvāsvāyudhavidyāsu
(p.77, l.14)parāṃ pratiṣṭhām | anumatosi nirgamāya vidyāgṛhātsarvācāryaiḥ |
(p.77, l.15)upagṛhītaśikṣaṃ gandhagajakumārakamiva vāribandhādvinirgatamavagatasaka-
(p.77, l.16)lakalākalāpaṃ paurṇamāsīśaśinamiva navodgataṃ paśyatu tvāṃ janaḥ | vra-
(p.77, l.17)jantu saphalatāmaticiradarśanotkaṇṭhitāni lokalocanāni | darśanaṃ prati
(p.77, l.18)te samutsukānyatīva sarvāṇyantaḥpurāṇi | ayamatrabhavato daśamo va-
(p.77, l.19)tsaro vidyāgṛhamadhivasataḥ | praviṣṭosi ṣaṣṭhamanubhavanvarṣam | evaṃ saṃ-
(p.77, l.20)piṇḍitenāmunā ṣoḍaśena pravardhase | tadadyaprabhṛti nirgatya darśanotsukā-
(p.77, l.21)bhyo dattvā darśanamakhilābhyo mātṛbhyobhivādya ca gurūnapagataniyantraṇo
(p.77, l.22)yathāsukhamanubhava rājyasukhāni navayauvanalalitāni ca | saṃmānaya rāja-
(p.77, l.23)lokam | pūjaya dvijātīn | paripālaya prajāḥ | ānandaya bandhuvargam |
(p.78, l.1)ayaṃ ca te tribhuvanaikaratnamanilagaruḍasamajava indrāyudhanāmā turaṃgamaḥ
(p.78, l.2)preṣito mahārājena dvāri tiṣṭhati | eṣa khalu devasya pārasīkādhipatinā
(p.78, l.3)tribhuvanāścaryamiti kṛtvā jaladhijalādutthitamayonijamidamaśvaratnamā-
(p.78, l.4)sāditaṃ mayā mahārājādhirohaṇayogyamiti saṃdiśya prahitaḥ | dṛṣṭvā
(p.78, l.5)ca niveditaṃ lakṣaṇavidbhiḥ | deva yānyuccaiḥśravasaḥ śrūyante lakṣaṇāni
(p.78, l.6)tairayamupeto naivaṃvidho bhūto bhāvī vā turaṃgama iti | tadayamanugṛhyatā-
(p.78, l.7)madhirohaṇena | idaṃ ca mūrdhābhiṣiktapārthivakulaprasūtānāṃ vinayopapa-
(p.78, l.8)nnānāṃ śūrāṇāmabhirūpāṇāṃ kalāvatāṃ ca kulakramāgatānāṃ rājaputrāṇāṃ
(p.78, l.9)sahasraṃ paricārārthamanupreṣitaṃ turaṃgamādhirūḍhaṃ dvāri praṇāmalālasaṃ prati-
(p.78, l.10)pālayati |

evaṃ ca krameṇa samārūḍhayauvanārambhaṃ parisamāptasakalakalāvijñānamadhītāśeṣavidyaṃ cāvagamyānumoditamācāryaiścandrāpīḍamānetuṃ rājā balādhikṛtaṃ balāhakanāmānamāhūya bahuturagabalapadātiparivṛtamatipraśastehani prāhiṇot | sa gatvā vidyāgṛhaṃ dvāḥsthaiḥ samāveditaḥ praviśya kṣititalāvilambitacūḍāmaṇinā śirasā praṇamya svabhūmisamucite rājasamīpa iva savinayamāsane rājaputrānumato nyaṣīdat | sthitvā ca muhūrtamātraṃ balāhakaścandrāpīḍamupasṛtya darśitavinayo vyajijñapat | kumāra mahārājaḥ samājñāpayati | pūrṇā no manorathāḥ | adhītāni śāstrāṇi | śikṣitāḥ sakalāḥ kalāḥ | gatosi sarvāsvāyudhavidyāsu parāṃ pratiṣṭhām | anumatosi nirgamāya vidyāgṛhātsarvācāryaiḥ | upagṛhītaśikṣaṃ gandhagajakumārakamiva vāribandhādvinirgatamavagatasakalakalākalāpaṃ paurṇamāsīśaśinamiva navodgataṃ paśyatu tvāṃ janaḥ | vrajantu saphalatāmaticiradarśanotkaṇṭhitāni lokalocanāni | darśanaṃ prati te samutsukānyatīva sarvāṇyantaḥpurāṇi | ayamatrabhavato daśamo vatsaro vidyāgṛhamadhivasataḥ | praviṣṭosi ṣaṣṭhamanubhavanvarṣam | evaṃ saṃpiṇḍitenāmunā ṣoḍaśena pravardhase | tadadyaprabhṛti nirgatya darśanotsukābhyo dattvā darśanamakhilābhyo mātṛbhyobhivādya ca gurūnapagataniyantraṇo yathāsukhamanubhava rājyasukhāni navayauvanalalitāni ca | saṃmānaya rājalokam | pūjaya dvijātīn | paripālaya prajāḥ | ānandaya bandhuvargam | ayaṃ ca te tribhuvanaikaratnamanilagaruḍasamajava indrāyudhanāmā turaṃgamaḥ preṣito mahārājena dvāri tiṣṭhati | eṣa khalu devasya pārasīkādhipatinā tribhuvanāścaryamiti kṛtvā jaladhijalādutthitamayonijamidamaśvaratnamāsāditaṃ mayā mahārājādhirohaṇayogyamiti saṃdiśya prahitaḥ | dṛṣṭvā ca niveditaṃ lakṣaṇavidbhiḥ | deva yānyuccaiḥśravasaḥ śrūyante lakṣaṇāni tairayamupeto naivaṃvidho bhūto bhāvī vā turaṃgama iti | tadayamanugṛhyatāmadhirohaṇena | idaṃ ca mūrdhābhiṣiktapārthivakulaprasūtānāṃ vinayopapannānāṃ śūrāṇāmabhirūpāṇāṃ kalāvatāṃ ca kulakramāgatānāṃ rājaputrāṇāṃ sahasraṃ paricārārthamanupreṣitaṃ turaṃgamādhirūḍhaṃ dvāri praṇāmalālasaṃ pratipālayati |

p.78, l.11


(p.78, l.11)ityabhidhāya viratavacasi balāhake candrāpīḍaḥ piturājñāṃ śirasi
(p.78, l.12)kṛtvā navajaladharadhvānagambhīrayā girā praveśyatāmindrāyudha iti ni-
(p.78, l.13)rjigamiṣurādideśa |

ityabhidhāya viratavacasi balāhake candrāpīḍaḥ piturājñāṃ śirasi kṛtvā navajaladharadhvānagambhīrayā girā praveśyatāmindrāyudha iti nirjigamiṣurādideśa |

p.78, l.14


(p.78, l.14)atha vacanānantarameva praveśitamubhayataḥ khalīnakanakakaṭakāvala-
(p.78, l.15)gnābhyāṃ pade pade kṛtākuñcanaprayatnābhyāṃ puruṣābhyāmavakṛṣyamāṇamatipra-
(p.78, l.16)māṇamūrdhvakarapuruṣaprāpyapṛṣṭhabhāgamāpibantamiva saṃmukhāgatamakhilamākā-
(p.78, l.17)śamatiniṣṭhureṇa muhurmuhuḥ prakampitodararandhreṇa heṣāraveṇa pūritabhuvano-
(p.78, l.18)daravivareṇa nirbhartsayantamivālīkavegadurvidagdhaṃ garutmantamatidūramava-
(p.78, l.19)namatā pratikṣaṇamatidūramunnamatā ca javanirodhasphītaroṣaghuraghurāyamāṇa-
(p.78, l.20)ghoraghoṇena śirobhāgeṇa nijajavadarpavaśādullaṅghanārthamākalayantamiva tri-
(p.78, l.21)bhuvanamasitapītaharitapāṭalābhirākhaṇḍalacāpānukāriṇībhirlekhābhiḥ ka-
(p.78, l.22)lmāṣitaśarīramāstīrṇavicitravarṇakambalamiva kuñjarakalabhaṃ kailāsata-
(p.78, l.23)ṭāghātadhātudhūlipāṭalamiva haravṛṣabhamasurarudhirapaṅkalekhālohitasaṭamiva
(p.79, l.1)pārvatīsiṃhaṃ raṃhaḥsaṃghātamiva mūrtimantamanavarataparisphuratprothapuṭonmukta-
(p.79, l.2)sūtkāreṇātijavāpītamanilamiva nāsikāvivareṇodvamantamantaḥskhali-
(p.79, l.3)tamukharakhalīnakharaśikharakṣobhajanmano lālājalabhuvaḥ phenapallavānudadhi-
(p.79, l.4)nivāsaparipītāmṛtarasagaṇḍūṣānivodgirantamatyāyatamatinirmāsatayā sa-
(p.79, l.5)mutkīrṇamiva vadanamudvahantamānanamaṇḍalanihitāruṇamaṇisamudgatairaṃśuka-
(p.79, l.6)lāpairupetenāvasaktaraktacāmareṇeva niścalaśikhareṇa karṇayugalena virāja-
(p.79, l.7)mānamujjvalakanakaśṛṅkhalāracitaraśmikalāpakalitayā lākṣālohitala-
(p.79, l.8)mbalolasaṭāsaṃtānayā jalanidhisaṃcaraṇalagnavidrumapallavayeva śirodhara-
(p.79, l.9)yopaśobhitamatikuṭilakanakapattralatāpratānabhaṅgureṇa pade pade raṇitaratna-
(p.79, l.10)mālena sthūlamuktāphalaprāyeṇa tārāgaṇeneva saṃdhyārāgamaruṇenāśvālaṃkā-
(p.79, l.11)reṇālaṃkṛtamaśvālaṃkāranihitamarakataratnaprabhāśyāmāyamānadehatayā gaga-
(p.79, l.12)natalanipatitadivasakararathaturaṃgamaśaṅkāmivopajanayantamatitejasvitayā
(p.79, l.13)javanirodharoṣavaśātpratiromakūpamudgatāni sāgaraparicayāllagnāni mu-
(p.79, l.14)ktāphalānīva svedalavajālakāni varṣantamindranīlamaṇipādapīṭhānukā-
(p.79, l.15)ribhirañjanaśilāghaṭitairivānavaratapatanotpatanajanitaviṣamakharamukhara-
(p.79, l.16)vaiḥ pṛthubhiḥ khurapuṭairjarjaritavasuṃdharairmurajavādyamivābhyasyantamutkīrṇa
(p.79, l.17)miva jaṅghāsu vistāritamivorasi ślakṣṇīkṛtamiva mukhe prasāritamiva
(p.79, l.18)kaṃdharāyāmullikhitamiva pārśvayordviguṇīkṛtamiva jaghanabhāge javaprati-
(p.79, l.19)pakṣamiva garutmatastrailokyasaṃcaraṇasahāyamiva mārutasyāṃśāvatāramivo-
(p.79, l.20)caiḥśravaso vegasabrahmacāriṇamiva manasaḥ haricaraṇamiva sakalava-
(p.79, l.21)suṃdharollaṅghanakṣamaṃ varuṇahaṃsamiva mānasapracāraṃ madhumāsadivasamiva
(p.79, l.22)vikasitāśokapāṭalaṃ vratinamiva bhasmasitapuṇḍrakāṅkitamukhaṃ kamala-
(p.79, l.23)vanamiva madhupaṅkapiṅgakesaraṃ grīṣmadivasamiva mahāyāmamugratejasaṃ ca
(p.80, l.1)bhujaṃgamiva sadāgatyabhimukhamudadhipulinamiva śaṅkhamālikābharaṇaṃ bhī-
(p.80, l.2)tamiva stabdhakarṇa vidyādhararājyamiva cakravartinaravāhanocitaṃ sūryo-
(p.80, l.3)dayamiva sakalabhuvanārghārhamaśvātiśayamindrāyudhamadrākṣīt |

atha vacanānantarameva praveśitamubhayataḥ khalīnakanakakaṭakāvalagnābhyāṃ pade pade kṛtākuñcanaprayatnābhyāṃ puruṣābhyāmavakṛṣyamāṇamatipramāṇamūrdhvakarapuruṣaprāpyapṛṣṭhabhāgamāpibantamiva saṃmukhāgatamakhilamākāśamatiniṣṭhureṇa muhurmuhuḥ prakampitodararandhreṇa heṣāraveṇa pūritabhuvanodaravivareṇa nirbhartsayantamivālīkavegadurvidagdhaṃ garutmantamatidūramavanamatā pratikṣaṇamatidūramunnamatā ca javanirodhasphītaroṣaghuraghurāyamāṇaghoraghoṇena śirobhāgeṇa nijajavadarpavaśādullaṅghanārthamākalayantamiva tribhuvanamasitapītaharitapāṭalābhirākhaṇḍalacāpānukāriṇībhirlekhābhiḥ kalmāṣitaśarīramāstīrṇavicitravarṇakambalamiva kuñjarakalabhaṃ kailāsataṭāghātadhātudhūlipāṭalamiva haravṛṣabhamasurarudhirapaṅkalekhālohitasaṭamiva pārvatīsiṃhaṃ raṃhaḥsaṃghātamiva mūrtimantamanavarataparisphuratprothapuṭonmuktasūtkāreṇātijavāpītamanilamiva nāsikāvivareṇodvamantamantaḥskhalitamukharakhalīnakharaśikharakṣobhajanmano lālājalabhuvaḥ phenapallavānudadhinivāsaparipītāmṛtarasagaṇḍūṣānivodgirantamatyāyatamatinirmāsatayā samutkīrṇamiva vadanamudvahantamānanamaṇḍalanihitāruṇamaṇisamudgatairaṃśukalāpairupetenāvasaktaraktacāmareṇeva niścalaśikhareṇa karṇayugalena virājamānamujjvalakanakaśṛṅkhalāracitaraśmikalāpakalitayā lākṣālohitalambalolasaṭāsaṃtānayā jalanidhisaṃcaraṇalagnavidrumapallavayeva śirodharayopaśobhitamatikuṭilakanakapattralatāpratānabhaṅgureṇa pade pade raṇitaratnamālena sthūlamuktāphalaprāyeṇa tārāgaṇeneva saṃdhyārāgamaruṇenāśvālaṃkāreṇālaṃkṛtamaśvālaṃkāranihitamarakataratnaprabhāśyāmāyamānadehatayā gaganatalanipatitadivasakararathaturaṃgamaśaṅkāmivopajanayantamatitejasvitayā javanirodharoṣavaśātpratiromakūpamudgatāni sāgaraparicayāllagnāni muktāphalānīva svedalavajālakāni varṣantamindranīlamaṇipādapīṭhānukāribhirañjanaśilāghaṭitairivānavaratapatanotpatanajanitaviṣamakharamukharavaiḥ pṛthubhiḥ khurapuṭairjarjaritavasuṃdharairmurajavādyamivābhyasyantamutkīrṇa- miva jaṅghāsu vistāritamivorasi ślakṣṇīkṛtamiva mukhe prasāritamiva kaṃdharāyāmullikhitamiva pārśvayordviguṇīkṛtamiva jaghanabhāge javapratipakṣamiva garutmatastrailokyasaṃcaraṇasahāyamiva mārutasyāṃśāvatāramivocaiḥśravaso vegasabrahmacāriṇamiva manasaḥ haricaraṇamiva sakalavasuṃdharollaṅghanakṣamaṃ varuṇahaṃsamiva mānasapracāraṃ madhumāsadivasamiva vikasitāśokapāṭalaṃ vratinamiva bhasmasitapuṇḍrakāṅkitamukhaṃ kamalavanamiva madhupaṅkapiṅgakesaraṃ grīṣmadivasamiva mahāyāmamugratejasaṃ ca bhujaṃgamiva sadāgatyabhimukhamudadhipulinamiva śaṅkhamālikābharaṇaṃ bhītamiva stabdhakarṇa vidyādhararājyamiva cakravartinaravāhanocitaṃ sūryodayamiva sakalabhuvanārghārhamaśvātiśayamindrāyudhamadrākṣīt |

p.80, l.4


(p.80, l.4)dṛṣṭvā ca tamadṛṣṭapūrvamamānuṣalokocitākāramakhilatribhuvanarājyo-
(p.80, l.5)citamaśeṣalakṣaṇopapannamaśvarūpātiśayamatidhīraprakṛterapi candrāpīḍasya
(p.80, l.6)pasparśa vismayo hṛdayam | āsīccāsya manasi | sarabhasavivartanava-
(p.80, l.7)litavāsukibhramitamandareṇa mathnatā jalanidhijalamidamaśvaratnamanabhyuddha-
(p.80, l.8)ratā kiṃ nāma ratnamuddhṛtaṃ surāsuralokeṇa | anārohatā ca meruśilā-
(p.80, l.9)talaviśālamasya pṛṣṭhamākhaṇḍalena kimāsāditaṃ trailokyarājyaphalam |
(p.80, l.10)uccaiḥśravasā vismitahṛdayo vañcitaḥ khalu jalanidhinā śatamakhaḥ |
(p.80, l.11)manye ca bhagavato nārāyaṇasya cakṣurgocaramiyatā kālena nāyamupa-
(p.80, l.12)gataḥ | yenādyāpi tāṃ garuḍārohaṇavyasanitāṃ na parityajati | aho kha-
(p.80, l.13)lvatiśayitatridaśarājasamṛddhiriyaṃ tātasya rājyalakṣmīḥ | yadevaṃvidhā-
(p.80, l.14)nyapi sakalatribhuvanadurlabhāni ratnānyupakaraṇatāmāgacchanti | atite-
(p.80, l.15)jasvitayā mahāprāṇatayā ca sadaivateveyamasyākṛtiḥ | yatsatyamārohaṇe
(p.80, l.16)śaṅkāmiva me janayati | na hi sāmānyavājināmamānuṣalokocitāḥ
(p.80, l.17)sakalatribhuvanavismayajananya īdṛśyo bhavantyākṛtayaḥ | daivatānyapi
(p.80, l.18)hi muniśāpavaśādujjhitanijaśarīrakāṇi śāpavacanopanītāni śa-
(p.80, l.19)rīrāntarāṇyadhyāsata eva | śrūyate hi | purā kila sthūlaśirā nāma
(p.80, l.20)mahātapā munirakhilabhuvanalalāmabhūtāmapsarasaṃ rambhābhidhānāṃ śaśāpa |
(p.80, l.21)sā suralokamapahāyāśvahṛdaye niveśyātmānamaśvahṛdayeti vikhyātā va-
(p.80, l.22)ḍavā mṛttikāvatyāṃ śatadhanvānaṃ nāma rājānamupasevamānā martyaloke
(p.80, l.23)mahāntaṃ kālamuvāsa | anye ca mahātmāno munijanaśāpaparipīta-
(p.81, l.1)prabhāvā nānākārā bhūtvā babhramurimaṃ lokam | asaṃśayamanenāpi ma-
(p.81, l.2)hātmanā kenāpi śāpabhājā bhavitavyam | āvedayatīva madantaḥkara-
(p.81, l.3)ṇamasya divyatām |

dṛṣṭvā ca tamadṛṣṭapūrvamamānuṣalokocitākāramakhilatribhuvanarājyocitamaśeṣalakṣaṇopapannamaśvarūpātiśayamatidhīraprakṛterapi candrāpīḍasya pasparśa vismayo hṛdayam | āsīccāsya manasi | sarabhasavivartanavalitavāsukibhramitamandareṇa mathnatā jalanidhijalamidamaśvaratnamanabhyuddharatā kiṃ nāma ratnamuddhṛtaṃ surāsuralokeṇa | anārohatā ca meruśilātalaviśālamasya pṛṣṭhamākhaṇḍalena kimāsāditaṃ trailokyarājyaphalam | uccaiḥśravasā vismitahṛdayo vañcitaḥ khalu jalanidhinā śatamakhaḥ | manye ca bhagavato nārāyaṇasya cakṣurgocaramiyatā kālena nāyamupagataḥ | yenādyāpi tāṃ garuḍārohaṇavyasanitāṃ na parityajati | aho khalvatiśayitatridaśarājasamṛddhiriyaṃ tātasya rājyalakṣmīḥ | yadevaṃvidhānyapi sakalatribhuvanadurlabhāni ratnānyupakaraṇatāmāgacchanti | atitejasvitayā mahāprāṇatayā ca sadaivateveyamasyākṛtiḥ | yatsatyamārohaṇe śaṅkāmiva me janayati | na hi sāmānyavājināmamānuṣalokocitāḥ sakalatribhuvanavismayajananya īdṛśyo bhavantyākṛtayaḥ | daivatānyapi hi muniśāpavaśādujjhitanijaśarīrakāṇi śāpavacanopanītāni śarīrāntarāṇyadhyāsata eva | śrūyate hi | purā kila sthūlaśirā nāma mahātapā munirakhilabhuvanalalāmabhūtāmapsarasaṃ rambhābhidhānāṃ śaśāpa | sā suralokamapahāyāśvahṛdaye niveśyātmānamaśvahṛdayeti vikhyātā vaḍavā mṛttikāvatyāṃ śatadhanvānaṃ nāma rājānamupasevamānā martyaloke mahāntaṃ kālamuvāsa | anye ca mahātmāno munijanaśāpaparipītaprabhāvā nānākārā bhūtvā babhramurimaṃ lokam | asaṃśayamanenāpi mahātmanā kenāpi śāpabhājā bhavitavyam | āvedayatīva madantaḥkaraṇamasya divyatām |

p.81, l.4


(p.81, l.4)iti vicintayannevārurukṣurāsanādudatiṣṭhat | manasā ca taṃ turaṃ-
(p.81, l.5)gamamanupasṛtya mahātmannarvanyosi sosi namostu te sarvathā marṣaṇīyo-
(p.81, l.6)yamārohaṇātikramosmākamaparigatāni daivatānyapyanucitaparibhavabhāñji
(p.81, l.7)bhavantītyāmantrayāṃbabhūva | viditābhiprāya iva sa tamindrāyudhaśca-
(p.81, l.8)ṭulaśiraḥkesarasaṭāhatyākūṇitākekaratārakeṇa tiryakcakṣuṣā vilo-
(p.81, l.9)kya muhurmuhustāḍayatā kṣititalamutkhātadhūlidhūsaritakroḍaromarājinā
(p.81, l.10)dakṣiṇakhureṇārohaṇāyāhvayanniva sphuritaghrāṇavivaraghargharadhvanimiśraṃ ma-
(p.81, l.11)dhuramaparuṣahuṃkāraparaṃparānubaddhamatimanoharaṃ heṣāravamakarot | a-
(p.81, l.12)thānena madhuraheṣitena dattārohaṇābhyanujña ivendrāyudhamāruroha candrāpī-
(p.81, l.13)ḍaḥ | samāruhya taṃ prādeśamātramiva trailokyamakhilaṃ manyamāno nirga-
(p.81, l.14)tya pralayajaladharavimuktopalāsāraparuṣeṇa jarjarayateva rasātalamati-
(p.81, l.15)niṣṭhureṇa khurapuṭānāṃ raveṇa khurarajoniruddhaghrāṇaghoraghoṣeṇa ca heṣitena
(p.81, l.16)badhirīkṛtasakalabhuvanavivaramaśiśirakiraṇadīdhitiparāmarśasphurita-
(p.81, l.17)vimalaphalakenordhvīkṛtena kuntalatāvanenonnālanīlotpalakalikāvanaga-
(p.81, l.18)hanaṃ sara iva gaganatalamalaṃkurvāṇamuddaṇḍamāyūrātapatrasahasrāndhakāritā-
(p.81, l.19)ṣṭadiṅmukhatayā sphuritaśatamanyucāpakalāpakalmāṣamiva jaladharavṛnda-
(p.81, l.20)mudvamatphenapuñjadhavalitamukhatayānavaratavalganacaṭulatayā ca pralayasāga-
(p.81, l.21)rajalakallolasaṃghātamiva samudgatamadṛṣṭaparyantamaśvasainyamapaśyat | tacca
(p.81, l.22)sāgarajalamiva candrodayena candrāpīḍanirgamena sakalameva saṃcacā-
(p.81, l.23)lāśvīyam | ahamahamikayā ca praṇāmalālasāḥ sarabhasāpanītātapatra-
(p.82, l.1)śūnyaśirasaḥ parasparotpīḍanakupitaturaṃgamanivāraṇāyastā rājaputrāstaṃ
(p.82, l.2)paryavārayanta | ekaikaśaśca pratināmagrahaṇamāvedyamānā balāhakena vi-
(p.82, l.3)pracalitamukuṭapadmarāgakiraṇodgamacchalenānurāgamivodvamadbhiḥ saṃghaṭitase-
(p.82, l.4)vāñjalimukulatayā yauvarājyābhiṣekakalaśāvarjitasalilalagnakamalai-
(p.82, l.5)riva dūrāvanataiḥ śirobhiḥ praṇemuḥ |

iti vicintayannevārurukṣurāsanādudatiṣṭhat | manasā ca taṃ turaṃgamamanupasṛtya mahātmannarvanyosi sosi namostu te sarvathā marṣaṇīyoyamārohaṇātikramosmākamaparigatāni daivatānyapyanucitaparibhavabhāñji bhavantītyāmantrayāṃbabhūva | viditābhiprāya iva sa tamindrāyudhaścaṭulaśiraḥkesarasaṭāhatyākūṇitākekaratārakeṇa tiryakcakṣuṣā vilokya muhurmuhustāḍayatā kṣititalamutkhātadhūlidhūsaritakroḍaromarājinā dakṣiṇakhureṇārohaṇāyāhvayanniva sphuritaghrāṇavivaraghargharadhvanimiśraṃ madhuramaparuṣahuṃkāraparaṃparānubaddhamatimanoharaṃ heṣāravamakarot | athānena madhuraheṣitena dattārohaṇābhyanujña ivendrāyudhamāruroha candrāpīḍaḥ | samāruhya taṃ prādeśamātramiva trailokyamakhilaṃ manyamāno nirgatya pralayajaladharavimuktopalāsāraparuṣeṇa jarjarayateva rasātalamatiniṣṭhureṇa khurapuṭānāṃ raveṇa khurarajoniruddhaghrāṇaghoraghoṣeṇa ca heṣitena badhirīkṛtasakalabhuvanavivaramaśiśirakiraṇadīdhitiparāmarśasphuritavimalaphalakenordhvīkṛtena kuntalatāvanenonnālanīlotpalakalikāvanagahanaṃ sara iva gaganatalamalaṃkurvāṇamuddaṇḍamāyūrātapatrasahasrāndhakāritāṣṭadiṅmukhatayā sphuritaśatamanyucāpakalāpakalmāṣamiva jaladharavṛndamudvamatphenapuñjadhavalitamukhatayānavaratavalganacaṭulatayā ca pralayasāgarajalakallolasaṃghātamiva samudgatamadṛṣṭaparyantamaśvasainyamapaśyat | tacca sāgarajalamiva candrodayena candrāpīḍanirgamena sakalameva saṃcacālāśvīyam | ahamahamikayā ca praṇāmalālasāḥ sarabhasāpanītātapatraśūnyaśirasaḥ parasparotpīḍanakupitaturaṃgamanivāraṇāyastā rājaputrāstaṃ paryavārayanta | ekaikaśaśca pratināmagrahaṇamāvedyamānā balāhakena vipracalitamukuṭapadmarāgakiraṇodgamacchalenānurāgamivodvamadbhiḥ saṃghaṭitasevāñjalimukulatayā yauvarājyābhiṣekakalaśāvarjitasalilalagnakamalairiva dūrāvanataiḥ śirobhiḥ praṇemuḥ |

p.82, l.6


(p.82, l.6)candrāpīḍastu tānsarvānmānayitvā yathocitamanantaraṃ turaṃgamādhi-
(p.82, l.7)rūḍhenānugamyamāno vaiśampāyanena rājyalakṣmīnivāsapuṇḍarīkākṛtinā
(p.82, l.8)sakalarājanyakulakumudakhaṇḍacandramaṇḍaleneva turaṃgamasenāsravantīpuli-
(p.82, l.9)nāyamānena kṣīrodaphenadhavalitavāsukiphaṇāmaṇḍalacchavinā sthūlamuktā-
(p.82, l.10)kalāpajālakāvṛtenopari cihnīkṛtaṃ kesariṇamudvahatātimahatā kārtasva-
(p.82, l.11)radaṇḍena dhriyamāṇenātapatreṇa nivāritātapa ubhayataḥ samuddhūyamānacā-
(p.82, l.12)marakalāpapavananartitakarṇapallavaḥ puraḥpradhāvatā taruṇavīrapuruṣaprāyeṇā-
(p.82, l.13)nekasahasrasaṃkhyena padātiparijanena jaya jīveti ca madhuravacasā ma-
(p.82, l.14)ṅgalaprāyamanavaratamuccaiḥ paṭhatā bandijanena stūyamāno nagarābhimukhaḥ pra-
(p.82, l.15)tasthe |

candrāpīḍastu tānsarvānmānayitvā yathocitamanantaraṃ turaṃgamādhirūḍhenānugamyamāno vaiśampāyanena rājyalakṣmīnivāsapuṇḍarīkākṛtinā sakalarājanyakulakumudakhaṇḍacandramaṇḍaleneva turaṃgamasenāsravantīpulināyamānena kṣīrodaphenadhavalitavāsukiphaṇāmaṇḍalacchavinā sthūlamuktākalāpajālakāvṛtenopari cihnīkṛtaṃ kesariṇamudvahatātimahatā kārtasvaradaṇḍena dhriyamāṇenātapatreṇa nivāritātapa ubhayataḥ samuddhūyamānacāmarakalāpapavananartitakarṇapallavaḥ puraḥpradhāvatā taruṇavīrapuruṣaprāyeṇānekasahasrasaṃkhyena padātiparijanena jaya jīveti ca madhuravacasā maṅgalaprāyamanavaratamuccaiḥ paṭhatā bandijanena stūyamāno nagarābhimukhaḥ pratasthe |

p.82, l.16


(p.82, l.16)krameṇa ca taṃ samāsāditavigrahamanaṅgamivāvatīrṇaṃ nagaramārgamanuprāpta-
(p.82, l.17)mavalokya sarva eva parityaktasakalavyāpāro rajanikarodayaparibudhyamā-
(p.82, l.18)nakumudavanānukārī janaḥ samajani | satyasminsaṃprati mukhakumudakada-
(p.82, l.19)mbakavikṛtākṛtiḥ kārtikeyo viḍambayati kumāraśabdam | aho vaya-
(p.82, l.20)matipuṇyabhājaḥ | yadimāmamānuṣīmasyākṛtimantaḥsamārūḍhaprītirasani-
(p.82, l.21)syandavistāritena kutūhalottānitena locanayugalenānivāritāḥ paśyā-
(p.82, l.22)maḥ | saphalā nodya jātā janmavattā | sarvathā namosmai rūpāntara-
(p.82, l.23)dhāriṇe bhagavate candrāpīḍacchadmane puṇḍarīkekṣaṇāya | iti vadannāracitapra-
(p.83, l.1)ṇāmāñjalirnagaralokaḥ praṇanāma | sarvataśca samupāvṛtakapāṭapuṭapraka-
(p.83, l.2)ṭavātāyanasahasratayā candrāpīḍadarśanakutūhalānnagaramapi samunmīlita-
(p.83, l.3)locananivahamivābhavat | anantaraṃ ca samāptasakalavidyo vidyāgṛhā-
(p.83, l.4)nnirgatoyamāgacchati candrāpīḍa iti samākarṇyālokanakutūhalinyaḥ sa-
(p.83, l.5)rvasminneva nagare sasaṃbhramamutsṛṣṭārdhaparisamāptaprasādhanavyāpārāḥ kā-
(p.83, l.6)ścidvāmakaratalagatadarpaṇāḥ sphuritasakalarajanikaramaṇḍalā iva paurṇa-
(p.83, l.7)māsīrajanyaḥ kāścidārdrālaktakarasapāṭalitacaraṇapuṭāḥ kamalapari-
(p.83, l.8)pītabālātapā iva nalinyaḥ kāścitsasaṃbhramagativigalitamekhalāka-
(p.83, l.9)lāpākulitacaraṇakisalayāḥ śṛṅkhalāsaṃdānamandamandasaṃcāriṇya iva
(p.83, l.10)kariṇyaḥ kāścijjaladharasamayadivasaśriya ivendrāyudharāgarucirāmba-
(p.83, l.11)radhāriṇyaḥ kāścidullasitadhavalanakhamayūkhapallavānnūpuraravākṛṣṭagṛhaka-
(p.83, l.12)lahaṃsakāniva caraṇapuṭānudvahantyaḥ kāścitkaratalasthitasthūlahārayaṣṭayo
(p.83, l.13)ratimiva madanavināśaśokagṛhītasphaṭikākṣavalayāṃ viḍambayantyaḥ
(p.83, l.14)kāścitpayodharāntarālagalitamuktālatāstanuvimalasrotojalāntaritaca-
(p.83, l.15)kravākamithunā iva pradoṣaśriyaḥ kāścinnūpuramaṇisamutthitendrāyudhatayā
(p.83, l.16)paricayānugatagṛhamayūrikā iva virājantyaḥ kāścidardhapītojjhita-
(p.83, l.17)maṇicaṣakāḥ sphuritarāgairmadhurasamivādharapallavaiḥ kṣarantyo harmyata-
(p.83, l.18)lāni lalanāḥ samāruruhuḥ | anyāśca marakatavātāyanavivaravinirga-
(p.83, l.19)tamukhamaṇḍalā vikacakamalakośapuṭāmambaratalasaṃcāriṇīṃ kamalinī-
(p.83, l.20)miva darśayantyo dadṛśuḥ |

krameṇa ca taṃ samāsāditavigrahamanaṅgamivāvatīrṇaṃ nagaramārgamanuprāptamavalokya sarva eva parityaktasakalavyāpāro rajanikarodayaparibudhyamānakumudavanānukārī janaḥ samajani | satyasminsaṃprati mukhakumudakadambakavikṛtākṛtiḥ kārtikeyo viḍambayati kumāraśabdam | aho vayamatipuṇyabhājaḥ | yadimāmamānuṣīmasyākṛtimantaḥsamārūḍhaprītirasanisyandavistāritena kutūhalottānitena locanayugalenānivāritāḥ paśyāmaḥ | saphalā nodya jātā janmavattā | sarvathā namosmai rūpāntaradhāriṇe bhagavate candrāpīḍacchadmane puṇḍarīkekṣaṇāya | iti vadannāracitapraṇāmāñjalirnagaralokaḥ praṇanāma | sarvataśca samupāvṛtakapāṭapuṭaprakaṭavātāyanasahasratayā candrāpīḍadarśanakutūhalānnagaramapi samunmīlitalocananivahamivābhavat | anantaraṃ ca samāptasakalavidyo vidyāgṛhānnirgatoyamāgacchati candrāpīḍa iti samākarṇyālokanakutūhalinyaḥ sarvasminneva nagare sasaṃbhramamutsṛṣṭārdhaparisamāptaprasādhanavyāpārāḥ kāścidvāmakaratalagatadarpaṇāḥ sphuritasakalarajanikaramaṇḍalā iva paurṇamāsīrajanyaḥ kāścidārdrālaktakarasapāṭalitacaraṇapuṭāḥ kamalaparipītabālātapā iva nalinyaḥ kāścitsasaṃbhramagativigalitamekhalākalāpākulitacaraṇakisalayāḥ śṛṅkhalāsaṃdānamandamandasaṃcāriṇya iva kariṇyaḥ kāścijjaladharasamayadivasaśriya ivendrāyudharāgarucirāmbaradhāriṇyaḥ kāścidullasitadhavalanakhamayūkhapallavānnūpuraravākṛṣṭagṛhakalahaṃsakāniva caraṇapuṭānudvahantyaḥ kāścitkaratalasthitasthūlahārayaṣṭayo ratimiva madanavināśaśokagṛhītasphaṭikākṣavalayāṃ viḍambayantyaḥ kāścitpayodharāntarālagalitamuktālatāstanuvimalasrotojalāntaritacakravākamithunā iva pradoṣaśriyaḥ kāścinnūpuramaṇisamutthitendrāyudhatayā paricayānugatagṛhamayūrikā iva virājantyaḥ kāścidardhapītojjhitamaṇicaṣakāḥ sphuritarāgairmadhurasamivādharapallavaiḥ kṣarantyo harmyatalāni lalanāḥ samāruruhuḥ | anyāśca marakatavātāyanavivaravinirgatamukhamaṇḍalā vikacakamalakośapuṭāmambaratalasaṃcāriṇīṃ kamalinīmiva darśayantyo dadṛśuḥ |

p.83, l.21


(p.83, l.21)udapādi ca sahasā sarabhasasaṃcalanajanmā madhurasāraṇāsphālita-
(p.83, l.22)vīṇāravakolāhalabahalo rasanāravāhūtagṛhasārasarasitasaṃbhinnaḥ skhali-
(p.83, l.23)tacaraṇatalatāḍitasopānajātagambhīradhvaniprahṛṣṭānāmavarodhaśikhaṇḍināṃ
(p.84, l.1)kekāravairanugamyamāno navajaladhararavabhayacakitakalahaṃsakolāhalakoma-
(p.84, l.2)lo makaradhvajavijayaghoṣaṇānukārī parasparavighaṭṭanāraṇitatāratarahāra-
(p.84, l.3)maṇīnāṃ ramaṇīnāṃ śrotrahārī harmyakukṣiṣu pratiravanihrādī bhūṣaṇaninādaḥ |

udapādi ca sahasā sarabhasasaṃcalanajanmā madhurasāraṇāsphālitavīṇāravakolāhalabahalo rasanāravāhūtagṛhasārasarasitasaṃbhinnaḥ skhalitacaraṇatalatāḍitasopānajātagambhīradhvaniprahṛṣṭānāmavarodhaśikhaṇḍināṃ kekāravairanugamyamāno navajaladhararavabhayacakitakalahaṃsakolāhalakomalo makaradhvajavijayaghoṣaṇānukārī parasparavighaṭṭanāraṇitatāratarahāramaṇīnāṃ ramaṇīnāṃ śrotrahārī harmyakukṣiṣu pratiravanihrādī bhūṣaṇaninādaḥ |

p.84, l.4


(p.84, l.4)muhūrtādiva yuvatijananirantaratayā nārīmayā iva prāsādāḥ sāla-
(p.84, l.5)ktakapadakamalavinyāsaiḥ pallavamayamiva kṣititalamaṅganānāmaṅgaprabhāpra-
(p.84, l.6)vāheṇa lāvaṇyamayamiva nagaramānanamaṇḍalanivahena candrabimbamayamiva
(p.84, l.7)gaganatalamātapanivāraṇāyottānitakaratalajālakena kamalavanamayamiva
(p.84, l.8)dikcakravālamābharaṇāṃśukalāpenendrāyudhamaya ivātapo locanamayūkhale-
(p.84, l.9)khāsaṃtānena nīlotpaladalamaya iva divaso babhūva | kautukaprasārita-
(p.84, l.10)niścalalocanānāṃ ca paśyantīnāṃ tāsāmādarśamayānīva salilamayānīva
(p.84, l.11)sphaṭikamayānīva hṛdayāni viveśa candrāpīḍākṛtiḥ |

muhūrtādiva yuvatijananirantaratayā nārīmayā iva prāsādāḥ sālaktakapadakamalavinyāsaiḥ pallavamayamiva kṣititalamaṅganānāmaṅgaprabhāpravāheṇa lāvaṇyamayamiva nagaramānanamaṇḍalanivahena candrabimbamayamiva gaganatalamātapanivāraṇāyottānitakaratalajālakena kamalavanamayamiva dikcakravālamābharaṇāṃśukalāpenendrāyudhamaya ivātapo locanamayūkhalekhāsaṃtānena nīlotpaladalamaya iva divaso babhūva | kautukaprasāritaniścalalocanānāṃ ca paśyantīnāṃ tāsāmādarśamayānīva salilamayānīva sphaṭikamayānīva hṛdayāni viveśa candrāpīḍākṛtiḥ |

p.84, l.12


(p.84, l.12)āvirbhūtamadanarasānāṃ cānyonyataḥ saparihāsāḥ saviśrambhāḥ
(p.84, l.13)sasaṃbhramāḥ serṣyāḥ sotprāsāḥ sābhyasūyāḥ savilāsāḥ samanmathāḥ
(p.84, l.14)saspṛhāśca tatkṣaṇaṃ ramaṇīyāḥ prasasrurālāpāḥ | tathā hi | tvaritaga-
(p.84, l.15)mane māmapi pratipālaya | darśanonmatte gṛhāṇottarīyam | ullā-
(p.84, l.16)sayālakalatāmānanāvalambinīṃ mūḍhe | candralekhāmupāharopahārakusu-
(p.84, l.17)maskhalitacaraṇā patasi madanāndhe | saṃyamaya madaniścetane keśa-
(p.84, l.18)pāśam | utkṣipa candrāpīḍadarśanavyasanini kāñcīdāmakam | u-
(p.84, l.19)tsarpaya pāpe kapoladolāyitaṃ karṇapallavam | ahṛdaye gṛhāṇa nipa-
(p.84, l.20)titaṃ dantapattram | yauvanonmatte vilokyase janena sthagaya payodhara-
(p.84, l.21)bhāram | apagatalajje śithilībhūtamākalaya dukūlam | alīkamu-
(p.84, l.22)gdhe drutataramāgamyatām | kutūhalini dehi darśanāntaram | asaṃtuṣṭe
(p.84, l.23)kiyadālokayase | taralahṛdaye parijanamapekṣasva | piśāci gali-
(p.85, l.1)tottarīyā hasyase janena | rāgāvṛtanayane paśyasi na sakhījanam |
(p.85, l.2)anekabhaṅgivikārapūrṇe duḥkhamakāraṇāyāsitahṛdayā jīvasi | mi-
(p.85, l.3)thyāvinīte kiṃ vyapadeśavīkṣitairviśrabdhamālokaya | yauvanaśālini kiṃ
(p.85, l.4)pīḍayasi payodharabhāreṇa | atikopane purato bhava | matsariṇi ki-
(p.85, l.5)mekākinī ruṇatsi vātāyanam | anaṅgaparavaśe madīyamuttarīyāṃśu-
(p.85, l.6)kamuttarīyatāṃ nayasi | rāgāsavamatte nivārayātmānam | ujjhi-
(p.85, l.7)tadhairye kiṃ dhāvasi gurujanasamakṣam | ullasatsvabhāve kimevamāku-
(p.85, l.8)lībhavasi | mugdhe nigūhasva madanajvarajanitapulakajālakam | asā-
(p.85, l.9)dhvācaraṇe kimevamuttāmyasi | bahuvikāre vividhāṅgabhaṅgavalanāyā-
(p.85, l.10)sitamadhyabhāgā vṛthā khidyase | śūnyahṛdaye svabhavanānnirgatamapi nā-
(p.85, l.11)tmānamavagacchasi | kautukāviṣṭe vismṛtāsi niśvasitum | antaḥ-
(p.85, l.12)saṃkalparacitaratasamāgamasukharasanimīlitalocane samunmīlaya loca-
(p.85, l.13)nayugalamatikrāmatyayam | anaṅgaśaraprahāramūrchite ravikiraṇanivāra-
(p.85, l.14)ṇāya kuru śirasyuttarīyāṃśukapallavam | ayi satīvratagrahagṛhīte
(p.85, l.15)draṣṭavyamapaśyantī vañcayasi locanayugalam | adhanye hatāsi parapu-
(p.85, l.16)ruṣadarśanaparihāravratena | prasīdottiṣṭha sakhi paśya rativirahitaṃ sā-
(p.85, l.17)kṣādiva bhagavantamagṛhītamakaradhvajaṃ makaradhvajam | ayamasya si-
(p.85, l.18)tātapatrāntareṇālikulanīle śirasi timiraśaṅkānipatita iva śaśi-
(p.85, l.19)karakalāpo mālatīkusumaśekharobhilakṣyate | etadasya karṇābharaṇamara-
(p.85, l.20)kataprabhāśyāmāyitamuparacitavikacaśirīṣakusumakarṇapūramiva kapola-
(p.85, l.21)talamābhāti | ayamasya hārāntarniviṣṭāruṇamaṇikiraṇakalāpacchalena
(p.85, l.22)hṛdayaṃ vivikṣurabhinavayauvanarāga iva bahiḥ parisphurati | etadanena
(p.85, l.23)cāmarakalāpāntarairita eva vīkṣitam | etatkimapi vaiśampāyanena saha
(p.86, l.1)samāmantrya daśanamayūkhalekhādhavalīkṛtadikcakravālaṃ hasitam | eṣo-
(p.86, l.2)sya śukapakṣatiharitarāgeṇottarīyāṃśukaprāntena balāhakasturaṃgakhuraca-
(p.86, l.3)lanajanmānamālagnamagrakeśeṣu reṇumapaharati | ayamanena lakṣmīkara-
(p.86, l.4)kamalakomalatalaḥ samutkṣipya tiryakturaṃgamaskandhe nikṣiptaścaraṇapallavaḥ |
(p.86, l.5)salīlamayamanena ca tāmbūlayācanārthamuttānitatalo dīrghāṅgulirātāmra-
(p.86, l.6)puṣkarakośaśobhī gajeneva śaivālakavalagrāsalālasaḥ prasāritaḥ karaḥ |
(p.86, l.7)dhanyā sā yā lakṣmīriva nirjitakamalaṃ karatalamasya vasuṃdharāsapa-
(p.86, l.8)tnī grahīṣyati | dhanyā ca devī vilāsavatī sakalamahīmaṇḍalabhāra-
(p.86, l.9)dhāraṇakṣamaḥ kakubhā diggaja iva garbheṇa yayāyaṃ vyūḍhaḥ |

āvirbhūtamadanarasānāṃ cānyonyataḥ saparihāsāḥ saviśrambhāḥ sasaṃbhramāḥ serṣyāḥ sotprāsāḥ sābhyasūyāḥ savilāsāḥ samanmathāḥ saspṛhāśca tatkṣaṇaṃ ramaṇīyāḥ prasasrurālāpāḥ | tathā hi | tvaritagamane māmapi pratipālaya | darśanonmatte gṛhāṇottarīyam | ullāsayālakalatāmānanāvalambinīṃ mūḍhe | candralekhāmupāharopahārakusumaskhalitacaraṇā patasi madanāndhe | saṃyamaya madaniścetane keśapāśam | utkṣipa candrāpīḍadarśanavyasanini kāñcīdāmakam | utsarpaya pāpe kapoladolāyitaṃ karṇapallavam | ahṛdaye gṛhāṇa nipatitaṃ dantapattram | yauvanonmatte vilokyase janena sthagaya payodharabhāram | apagatalajje śithilībhūtamākalaya dukūlam | alīkamugdhe drutataramāgamyatām | kutūhalini dehi darśanāntaram | asaṃtuṣṭe kiyadālokayase | taralahṛdaye parijanamapekṣasva | piśāci galitottarīyā hasyase janena | rāgāvṛtanayane paśyasi na sakhījanam | anekabhaṅgivikārapūrṇe duḥkhamakāraṇāyāsitahṛdayā jīvasi | mithyāvinīte kiṃ vyapadeśavīkṣitairviśrabdhamālokaya | yauvanaśālini kiṃ pīḍayasi payodharabhāreṇa | atikopane purato bhava | matsariṇi kimekākinī ruṇatsi vātāyanam | anaṅgaparavaśe madīyamuttarīyāṃśukamuttarīyatāṃ nayasi | rāgāsavamatte nivārayātmānam | ujjhitadhairye kiṃ dhāvasi gurujanasamakṣam | ullasatsvabhāve kimevamākulībhavasi | mugdhe nigūhasva madanajvarajanitapulakajālakam | asādhvācaraṇe kimevamuttāmyasi | bahuvikāre vividhāṅgabhaṅgavalanāyāsitamadhyabhāgā vṛthā khidyase | śūnyahṛdaye svabhavanānnirgatamapi nātmānamavagacchasi | kautukāviṣṭe vismṛtāsi niśvasitum | antaḥsaṃkalparacitaratasamāgamasukharasanimīlitalocane samunmīlaya locanayugalamatikrāmatyayam | anaṅgaśaraprahāramūrchite ravikiraṇanivāraṇāya kuru śirasyuttarīyāṃśukapallavam | ayi satīvratagrahagṛhīte draṣṭavyamapaśyantī vañcayasi locanayugalam | adhanye hatāsi parapuruṣadarśanaparihāravratena | prasīdottiṣṭha sakhi paśya rativirahitaṃ sākṣādiva bhagavantamagṛhītamakaradhvajaṃ makaradhvajam | ayamasya sitātapatrāntareṇālikulanīle śirasi timiraśaṅkānipatita iva śaśikarakalāpo mālatīkusumaśekharobhilakṣyate | etadasya karṇābharaṇamarakataprabhāśyāmāyitamuparacitavikacaśirīṣakusumakarṇapūramiva kapolatalamābhāti | ayamasya hārāntarniviṣṭāruṇamaṇikiraṇakalāpacchalena hṛdayaṃ vivikṣurabhinavayauvanarāga iva bahiḥ parisphurati | etadanena cāmarakalāpāntarairita eva vīkṣitam | etatkimapi vaiśampāyanena saha samāmantrya daśanamayūkhalekhādhavalīkṛtadikcakravālaṃ hasitam | eṣosya śukapakṣatiharitarāgeṇottarīyāṃśukaprāntena balāhakasturaṃgakhuracalanajanmānamālagnamagrakeśeṣu reṇumapaharati | ayamanena lakṣmīkarakamalakomalatalaḥ samutkṣipya tiryakturaṃgamaskandhe nikṣiptaścaraṇapallavaḥ | salīlamayamanena ca tāmbūlayācanārthamuttānitatalo dīrghāṅgulirātāmrapuṣkarakośaśobhī gajeneva śaivālakavalagrāsalālasaḥ prasāritaḥ karaḥ | dhanyā sā yā lakṣmīriva nirjitakamalaṃ karatalamasya vasuṃdharāsapatnī grahīṣyati | dhanyā ca devī vilāsavatī sakalamahīmaṇḍalabhāradhāraṇakṣamaḥ kakubhā diggaja iva garbheṇa yayāyaṃ vyūḍhaḥ |

p.86, l.10


(p.86, l.10)ityevaṃvidhāni cānyāni ca vadantīnāṃ tāsāmāpīyamāna iva lo-
(p.86, l.11)canapuṭairāhūyamāna iva bhūṣaṇaravairanugamyamāna iva hṛdayairnibadhyamāna i-
(p.86, l.12)vābharaṇaratnaraśmirajjubhirupahriyamāṇa iva navayauvanabalibhiḥ śithi-
(p.86, l.13)labhujalatāvigalitadhavalavalayanikaraiḥ pade pade vivāhānala iva kusu-
(p.86, l.14)mamiśrairlājāñjalibhiravakīryamāṇaścandrāpīḍo rājakulasamīpamāsa-
(p.86, l.15)sāda | krameṇa ca yāmāvasthitābhiranavaratakaraṭasthalagalitamadamasī-
(p.86, l.16)paṅkakarībhirañjanagirimālāmalinābhiḥ kuñjaraghaṭābhirandhakāritadi-
(p.86, l.17)ṅmukhatayā jaladharadivasāyamānamuddaṇḍadhavalātapatrasahasrasaṃkaṭamaneka-
(p.86, l.18)dvīpāntarāgatadūtaśatasamākulaṃ rājadvāramāsādya turaṃgamādavatatāra |

ityevaṃvidhāni cānyāni ca vadantīnāṃ tāsāmāpīyamāna iva locanapuṭairāhūyamāna iva bhūṣaṇaravairanugamyamāna iva hṛdayairnibadhyamāna ivābharaṇaratnaraśmirajjubhirupahriyamāṇa iva navayauvanabalibhiḥ śithilabhujalatāvigalitadhavalavalayanikaraiḥ pade pade vivāhānala iva kusumamiśrairlājāñjalibhiravakīryamāṇaścandrāpīḍo rājakulasamīpamāsasāda | krameṇa ca yāmāvasthitābhiranavaratakaraṭasthalagalitamadamasīpaṅkakarībhirañjanagirimālāmalinābhiḥ kuñjaraghaṭābhirandhakāritadiṅmukhatayā jaladharadivasāyamānamuddaṇḍadhavalātapatrasahasrasaṃkaṭamanekadvīpāntarāgatadūtaśatasamākulaṃ rājadvāramāsādya turaṃgamādavatatāra |

p.86, l.19


(p.86, l.19)avatīrya ca karatalena kare vaiśampāyanamavalambya puraḥ savinayaṃ
(p.86, l.20)prasthitena balāhakenopadiśyamānamārgastribhuvanamiva puñjībhūtamāgṛhī-
(p.86, l.21)takanakavetralataiḥ sitavāravāṇadhāribhiḥ sitāṅgarāgaiḥ sitakusumaśe-
(p.86, l.22)kharaiḥ sitoṣṇīṣaiḥ sitaveṣaparigrahatayā śvetadvīpasaṃbhavairiva kṛtayugapuru-
(p.86, l.23)ṣairiva mahāpramāṇairdivāniśamālikhitairivotkīrṇairiva toraṇastambhaniṣa-
(p.87, l.1)ṇṇairdvārapālairanujjhitadvāradeśamanekasaṃjavanacandraśālikāviṭaṅkavedikā-
(p.87, l.2)saṃkaṭaśikharairabhraṃkaṣairapahasitakailāsaśailaśobhairamalasudhāvadātaiḥ saprā-
(p.87, l.3)leyaśailamiva mahāprāsādairanekavātāyanavivaravinirgatayuvatibhūṣaṇa-
(p.87, l.4)kiraṇasahasratayā kanakaśṛṅkhalājālakenevopari vitatena virāja-
(p.87, l.5)mānamantargatāyudhanivahābhirāśīviṣakulasaṃkulābhiḥ pātālaguhābhiri-
(p.87, l.6)vātigambhīrābhirāyudhaśālābhirupetamabalācaraṇālaktakarasaraktamaṇi-
(p.87, l.7)śakalaiḥ śikharanilīnaśikhikulakṛtakekāravakalakalaiḥ krīḍāparvata-
(p.87, l.8)kairupaśobhitamujjvalavarṇakambalāvaguṇṭhitakanakaparyāṇābhiḥ pralambacā-
(p.87, l.9)marakalāpacumbitacalakarṇapallavābhiḥ kulayuvatibhirivoparūḍhaśikṣā-
(p.87, l.10)vinayanibhṛtābhiryāmakareṇukābhiraśūnyakakṣāntaramālānastambhaniṣaṇṇena
(p.87, l.11)navajaladharaghoṣagambhīramanugatavīṇāveṇuravaramyamāsphālitaghargharikāghargha-
(p.87, l.12)ramanavaratasaṃgītamṛdaṅgadhvanimāmīlitalocanatribhāgeṇa vāmadaśanakoṭi-
(p.87, l.13)niṣaṇṇahastena niścalakarṇatālenākarṇayatā salīlamubhayapārśvāvalambi-
(p.87, l.14)varṇakambalatayā vindhyagiriṇevāviṣkṛtadhātuvicitritapakṣasaṃpuṭenādhora-
(p.87, l.15)ṇagītānandakṛtamandrakaṇṭhagarjitena madajalaśabalaśaṅkhaśobhitaśravaṇapuṭe-
(p.87, l.16)na rajanikarabimbacumbisaṃvartakāmbudavṛndaviḍambakena karṇāvalambinā
(p.87, l.17)kāñcanamayena kṛtakarṇapūramivāṅkuśena mukhamudvahatā madajalamalinena
(p.87, l.18)dvitīyeneva karṇacāmareṇa kapolataladolāyamānena madhukarakulenālaṃkri-
(p.87, l.19)yamāṇenātyudagratayā pūrvakāyasyātivāmanatayā ca jaghanabhāgasya pā-
(p.87, l.20)tālādiva uttiṣṭhatā niśāsamayeneva parisphuratsārdhacandranakṣatramālena
(p.87, l.21)śaradārambheṇeva prakaṭitāruṇacārupuṣkareṇa vāmanarūpeṇeva kṛtatripadīvi-
(p.87, l.22)lāsena sphaṭikagiritaṭeneva lagnasiṃhamukhapratimena prasādhitenevālo-
(p.87, l.23)lakarṇapallavāhatamukhena gandhamādananāmnā gandhahastinā sanāthīkṛtai-
(p.88, l.1)kadeśamujjvalapaṭṭakambalapaṭaprāvāritapṛṣṭhaiśca rasitamadhuraghaṇṭikāravamu-
(p.88, l.2)kharakaṇṭhairmañjiṣṭhālohitaskandhakesaravālapallavairvanagajarudhirapāṭalasaṭai-
(p.88, l.3)riva kesaribhiḥ puronihitayavasarāśiśikharopaviṣṭamandurāpālairāsanna-
(p.88, l.4)maṅgalagītadhvanidattakarṇairantaḥkapoladhṛtamadhurasalavalulitalājakavalairbhū-
(p.88, l.5)pālavallabhairmandurāgataisturaṃgamairudbhāsitamadhikaraṇamaṇḍapagataiścāryaveṣaira-
(p.88, l.6)tyuccavetrāsanopaviṣṭairdharmamayairiva dharmādhikāribhirmahāpuruṣairadhiṣṭhitama-
(p.88, l.7)dhigatasakalagrāmanagaranāmabhirekabhavanamiva jagadakhilamālokayadbhirā-
(p.88, l.8)likhitasakalabhuvanavyāpāratayā dharmarājanagaravyatikaramiva darśayadbhi-
(p.88, l.9)radhikaraṇalekhakairālikhyamānaśāsanasahasramabhyantarāvasthitanarapatini-
(p.88, l.10)rgamapratīkṣaṇapareṇa ca sthānasthāneṣu baddhamaṇḍalena kanakamayārdhacandra-
(p.88, l.11)tārāgaṇaśataśabalaiścarmaphalakairniśāsamayamiva darśayatā sphuritaniśi-
(p.88, l.12)takaravālakaraprarohakarālitātapenaikaśravaṇapuṭaghaṭitadhavaladantapattreṇo-
(p.88, l.13)rdhvabaddhamaulikalāpena dhavalacandanasthāsakakhacitabhujorudaṇḍena baddhā-
(p.88, l.14)sidhenukenāndhradraviḍasiṃhalaprāyeṇa sevakajanenāsthānamaṇḍapagatena ca ya-
(p.88, l.15)thocitāsanopaviṣṭena prasārayatā durodarakrīḍāmabhyasyatāṣṭāpadavyāpā-
(p.88, l.16)ramāsphālayatā parivādinīmālikhatā citraphalake bhūmipālapratibimba-
(p.88, l.17)mābadhnatā kāvyagoṣṭhīmātanvatā parihāsakathāṃ vindatā bindumatīṃ ci-
(p.88, l.18)ntayatā prahelikāṃ bhāvayatā narapatikṛtakāvyasubhāṣitāni paṭhatā dvi-
(p.88, l.19)padīṃ gṛhṇatā kaviguṇānutkiratā pattrabhaṅgānālapatā vāravilāsinīja-
(p.88, l.20)namākarṇayatā vaitālikagītamanekasahasrasaṃkhyena dhavaloṣṇīṣapaṭāśliṣṭa-
(p.88, l.21)vikaṭakirīṭasaṃkaṭaśirasā sanirjharaśikharālagnabālātapamaṇḍaleneva ku-
(p.88, l.22)laparvatacakravālena mūrdhābhiṣiktena sāmantalokenādhiṣṭhitamāsthānotthi-
(p.88, l.23)tabhūmipālasaṃvartitānāṃ ca kuthānāṃ ratnāsanānāṃ ca rāśibhiranekavarṇai-
(p.89, l.1)rindrāyudhapuñjairiva virājitasabhāparyantamamalamaṇibhūmisaṃkrāntamu-
(p.89, l.2)khanivahapratibimbatayā vikacakamalapuṣpaprakaramiva saṃpādayatā gativa-
(p.89, l.3)śaraṇitanūpurapārihāryarasanāsvanamukhareṇa skandhāvasaktakanakadaṇḍacā-
(p.89, l.4)mareṇa nirgacchatā praviśatā cānavarataṃ vāravilāsinījanenākulita-
(p.89, l.5)mekadeśaniṣaṇṇacāmīkaraśṛṅkhalāsaṃyataśvagaṇamitastataḥpracalitaparicitā-
(p.89, l.6)mitakastūrikākuraṅgaparimalavāsitadiṅmukhamanekakubjakirātavarṣavaraba-
(p.89, l.7)dhiravāmanakamūkasaṃkulamupāhṛtakiṃnaramithunamānītavanamānuṣamābaddhameṣa-
(p.89, l.8)kukkuṭakurarakapiñjalalāvakavartikāyuddhamutkūjitacakorakādambahārīta-
(p.89, l.9)kokilamālapyamānaśukasārikamibhapatimadaparimalāmarṣajṛmbhitaiśca ni-
(p.89, l.10)ṣkūjadbhiḥ śikhariṇāṃ jīvitairiva giriguhānivāsibhirgṛhītaiḥ pañjara-
(p.89, l.11)kesaribhirudbhāsyamānamuttrāsyamānaiḥ kāñcanabhavanaprabhājanitadāvānalaśa-
(p.89, l.12)ṅkairlolatārakairbhramadbhirbhavanahariṇakadambakairlocanaprabhayā śabalīkṛtadi-
(p.89, l.13)gantaramuddāmakekāravānumīyamānamarakatakuṭṭimasthitaśikhaṇḍimaṇḍalama-
(p.89, l.14)tiśiśiracandanaviṭapicchāyāniṣaṇṇanidrāyamāṇagṛhasārasamantaḥpureṇa
(p.89, l.15)ca bālikājanaprastutakandukapañcālikākrīḍenānavaratasaṃvāhyamānado-
(p.89, l.16)lāśikharakvaṇitaghaṇṭāṭaṃkārapūritāśāmukhena bhujaganirmokaśaṅkitamayū-
(p.89, l.17)rahriyamāṇahāreṇa saudhaśikharāvatīrṇapracalitapārāvatakulatayā sthalo-
(p.89, l.18)tpalinīvanaśobhitenevāntaḥpurikājanaprastutanarapaticaritaviḍambanakrī-
(p.89, l.19)ḍenāśvamandurāparibhraṣṭāgatairavaluptabhavanadāḍimīphalairākhaṇḍitāṅgaṇasaha-
(p.89, l.20)kārapallavairabhibhūtakubjavāmanakirātakaratalācchinnāni bhūṣaṇāni viki-
(p.89, l.21)radbhiḥ kapibhirākulīkṛtena śukasārikāprakāśitasurataviśrambhālāpa-
(p.89, l.22)lajjitāvarodhajanena prāsādasopānasamārohaṇacalitairabalānāṃ caraṇāva-
(p.89, l.23)saktairmaṇimayaiḥ pade pade raṇadbhistulākoṭivalayairdviguṇīkṛtakūjitarutā-
(p.90, l.1)bhirbhavanakalahaṃsamālābhirdhavalitāṅgaṇena dhṛtadhautadhavaladukūlottarīyaiḥ
(p.90, l.2)kaladhautadaṇḍāvalambibhiḥ palitapāṇḍuramaulibhirādhāramayairiva maryā-
(p.90, l.3)dāmayairiva maṅgalamayairiva gambhīrākṛtibhiḥ svabhāvadhīrairuṣṇīṣibhirva-
(p.90, l.4)yaḥpariṇāmepi jaratsiṃhairivāparityaktasattvāvaṣṭambhaiḥ kañcukibhiradhi-
(p.90, l.5)ṣṭhitena samupetābhyantaraṃ jaladharasanāthamiva kṛṣṇāgurudhūmapaṭalaiḥ sa-
(p.90, l.6)nīhāramiva yāmakuñjaraghaṭākarasīkaraiḥ saniśamiva tamālavīthikā-
(p.90, l.7)ndhakāraiḥ sabālātapamiva raktāśokaiḥ satārāgaṇamiva muktākalā-
(p.90, l.8)paiḥ savarṣāsamayamiva dhārāgṛhaiḥ sataḍillatamiva hemamayībhirmayūraya-
(p.90, l.9)ṣṭibhiḥ sagṛhadaivatamiva śālabhañjikābhiḥ śivabhavanamiva dvārāva-
(p.90, l.10)sthitadaṇḍapāṇipratīhāragaṇamutkṛṣṭakavigadyamiva vividhavarṇaśreṇipratipā-
(p.90, l.11)dyamānābhinavārthasaṃcayamapsarogaṇamiva prakaṭamanoramārambhaṃ divasaka-
(p.90, l.12)rodayamivollasatpadmākarakamalāmodamuṣṇakiraṇamiva nijalakṣmīkṛta-
(p.90, l.13)kamalopakāraṃ nāṭakamiva prakaṭapatākāṅkaśobhitaṃ śoṇitapuramiva
(p.90, l.14)bāṇayogyāvāsopetaṃ purāṇamiva yathāvibhāgāvasthāpitasakalabhuvanako-
(p.90, l.15)śaṃ saṃpūrṇacandrodayamiva mṛdukarasahasrasaṃvardhitaratnālayaṃ diggajami-
(p.90, l.16)vāvicchinnamahādānasaṃtānaṃ brahmāṇḍamiva sakalajīvalokavyavahārakā-
(p.90, l.17)raṇotpannahiraṇyagarbhamīśānabāhuvanamiva mahābhogimaṇḍalasahasrādhiṣṭhita-
(p.90, l.18)prakoṣṭhaṃ mahābhāratamivānantagītākarṇanānanditanaraṃ yaduvaṃśamiva ku-
(p.90, l.19)lakramāgataśūrabhīmapuruṣottamabalaparipālitaṃ vyākaraṇamiva prathamama-
(p.90, l.20)dhyamottamapuruṣavibhaktisthitānekādeśakārakākhyātasaṃpradānakriyāvyaya-
(p.90, l.21)prapañcasusthitamudadhimiva bhayāntaḥpraviṣṭasapakṣabhūmibhṛtsahasrasaṃkulamuṣā-
(p.90, l.22)niruddhasamāgamamiva citralekhādarśitavicitrasakalatribhuvanākāraṃ ba-
(p.90, l.23)liyajñamiva purāṇapuruṣavāmanādhiṣṭhitābhyantaraṃ śuklapakṣapradoṣamiva vi-
(p.91, l.1)tataśaśikiraṇakalāpadhavalāmbaravitānaṃ naravāhanadattacaritamivāntaḥ-
(p.91, l.2)saṃvardhitapriyadarśanarājadārikāgandharvadattotkaṇṭhaṃ mahātīrthamiva sadyo-
(p.91, l.3)nekapuruṣaprāptābhiṣekaphalaṃ prāgvaṃśamiva nānāsavapātrasaṃkulaṃ niśāsa-
(p.91, l.4)mayamivānekanakṣatramālālaṃkṛtaṃ prabhātasamayamiva pūrvadigbhāgarāgānu-
(p.91, l.5)meyamitrodayaṃ gāndhikabhavanamiva snānadhūpavilepanavarṇakojjvalaṃ tā-
(p.91, l.6)mbūlikabhavanamiva kṛtalavalīlavaṅgailākaṅkolapattrasaṃcayaṃ prathamaveśyā-
(p.91, l.7)samāgamamivāviditahṛdayābhiprāyaceṣṭāvikāraṃ kāmukajanamiva bahu-
(p.91, l.8)cāṭusaṃlāpasubhāṣitarasāsvādadattatālaśabdaṃ dhūrtamaṃḍalamiva dīyamā-
(p.91, l.9)namaṇiśatasahasrālaṃkaraṇakṛtalekhyapattrasaṃcayaṃ dharmārambhamivāśeṣajana-
(p.91, l.10)manaḥprahlādanaṃ mahāvanamiva vividhaśvāpadadvijopaghuṣṭaṃ rāmāyaṇamiva
(p.91, l.11)kapikathāsamākulaṃ mādrīkulamiva nakulālaṃkṛtaṃ saṃgītabhavanamivā-
(p.91, l.12)nekasthānāvasthāpitamṛdaṅgaṃ raghukulamiva bharataguṇānanditaṃ jyotiṣa-
(p.91, l.13)miva grahamokṣakalābhāganipuṇaṃ nāradīyamivāvarṇyamānarājadharmaṃ ya-
(p.91, l.14)ntramiva vividhaśabdarasalabdhāsvādaṃ mṛdukāvyamivānyacintitasva-
(p.91, l.15)bhāvābhiprāyāvedakaṃ mahānadīpravāhamiva sarvaduritāpaharaṃ dhanamiva na
(p.91, l.16)kasyacinna kāṅkṣaṇīyaṃ saṃdhyāsamayamiva dṛśyamānacandrāpīḍodayaṃ nā-
(p.91, l.17)rāyaṇavakṣaḥsthalamiva śrīratnaprabhābhāsitadigantaṃ balabhadramiva kādamba-
(p.91, l.18)rīrasaviśeṣavarṇanākulamati brāhmaṇamiva padmāsanopadeśadarśitabhūma-
(p.91, l.19)ṇḍalaṃ skandamiva śikhikrīḍārambhacañcalaṃ kulāṅganāpracāramiva sa-
(p.91, l.20)rvadopajātaśaṅkaṃ veśyājanamivopacāracaturaṃ durjanamivāpagataparalo-
(p.91, l.21)kabhayamantyajajanamivāgamyaviṣayābhilāṣamagamyaviṣayāsaktamapi pra-
(p.91, l.22)śaṃsanīyamantakabhaṭagaṇamiva kṛtākṛtasukṛtavicāranipuṇaṃ sukṛtamivā-
(p.91, l.23)dimadhyāvasānakalyāṇakaraṃ vāsarārambhamiva parisphuratpadmarāgāruṇī-
(p.92, l.1)kriyamāṇaniśāntaṃ divyamunigaṇamiva kalāpisanāthaśvetaketuśobhitaṃ
(p.92, l.2)bhāratasamaramiva kṛtavarmaśilīmukhacakrasaṃbhārabhīṣaṇaṃ pātālamiva ma-
(p.92, l.3)hākañcukisahasrādhyāsitaṃ varṣaparvatasamūhamivāntaḥsthitāparimāṇaśṛ-
(p.92, l.4)ṅgihemakūṭaṃ mahādvāramapi duṣpraveśamavantiviṣayagatamapi māgadhajanā-
(p.92, l.5)dhiṣṭhitaṃ sphītamapi bhramannagnalokaṃ rājakulaṃ viveśa |

avatīrya ca karatalena kare vaiśampāyanamavalambya puraḥ savinayaṃ prasthitena balāhakenopadiśyamānamārgastribhuvanamiva puñjībhūtamāgṛhītakanakavetralataiḥ sitavāravāṇadhāribhiḥ sitāṅgarāgaiḥ sitakusumaśekharaiḥ sitoṣṇīṣaiḥ sitaveṣaparigrahatayā śvetadvīpasaṃbhavairiva kṛtayugapuruṣairiva mahāpramāṇairdivāniśamālikhitairivotkīrṇairiva toraṇastambhaniṣaṇṇairdvārapālairanujjhitadvāradeśamanekasaṃjavanacandraśālikāviṭaṅkavedikāsaṃkaṭaśikharairabhraṃkaṣairapahasitakailāsaśailaśobhairamalasudhāvadātaiḥ saprāleyaśailamiva mahāprāsādairanekavātāyanavivaravinirgatayuvatibhūṣaṇakiraṇasahasratayā kanakaśṛṅkhalājālakenevopari vitatena virājamānamantargatāyudhanivahābhirāśīviṣakulasaṃkulābhiḥ pātālaguhābhirivātigambhīrābhirāyudhaśālābhirupetamabalācaraṇālaktakarasaraktamaṇiśakalaiḥ śikharanilīnaśikhikulakṛtakekāravakalakalaiḥ krīḍāparvatakairupaśobhitamujjvalavarṇakambalāvaguṇṭhitakanakaparyāṇābhiḥ pralambacāmarakalāpacumbitacalakarṇapallavābhiḥ kulayuvatibhirivoparūḍhaśikṣāvinayanibhṛtābhiryāmakareṇukābhiraśūnyakakṣāntaramālānastambhaniṣaṇṇena navajaladharaghoṣagambhīramanugatavīṇāveṇuravaramyamāsphālitaghargharikāghargharamanavaratasaṃgītamṛdaṅgadhvanimāmīlitalocanatribhāgeṇa vāmadaśanakoṭiniṣaṇṇahastena niścalakarṇatālenākarṇayatā salīlamubhayapārśvāvalambivarṇakambalatayā vindhyagiriṇevāviṣkṛtadhātuvicitritapakṣasaṃpuṭenādhoraṇagītānandakṛtamandrakaṇṭhagarjitena madajalaśabalaśaṅkhaśobhitaśravaṇapuṭena rajanikarabimbacumbisaṃvartakāmbudavṛndaviḍambakena karṇāvalambinā kāñcanamayena kṛtakarṇapūramivāṅkuśena mukhamudvahatā madajalamalinena dvitīyeneva karṇacāmareṇa kapolataladolāyamānena madhukarakulenālaṃkriyamāṇenātyudagratayā pūrvakāyasyātivāmanatayā ca jaghanabhāgasya pātālādiva uttiṣṭhatā niśāsamayeneva parisphuratsārdhacandranakṣatramālena śaradārambheṇeva prakaṭitāruṇacārupuṣkareṇa vāmanarūpeṇeva kṛtatripadīvilāsena sphaṭikagiritaṭeneva lagnasiṃhamukhapratimena prasādhitenevālolakarṇapallavāhatamukhena gandhamādananāmnā gandhahastinā sanāthīkṛtaikadeśamujjvalapaṭṭakambalapaṭaprāvāritapṛṣṭhaiśca rasitamadhuraghaṇṭikāravamukharakaṇṭhairmañjiṣṭhālohitaskandhakesaravālapallavairvanagajarudhirapāṭalasaṭairiva kesaribhiḥ puronihitayavasarāśiśikharopaviṣṭamandurāpālairāsannamaṅgalagītadhvanidattakarṇairantaḥkapoladhṛtamadhurasalavalulitalājakavalairbhūpālavallabhairmandurāgataisturaṃgamairudbhāsitamadhikaraṇamaṇḍapagataiścāryaveṣairatyuccavetrāsanopaviṣṭairdharmamayairiva dharmādhikāribhirmahāpuruṣairadhiṣṭhitamadhigatasakalagrāmanagaranāmabhirekabhavanamiva jagadakhilamālokayadbhirālikhitasakalabhuvanavyāpāratayā dharmarājanagaravyatikaramiva darśayadbhiradhikaraṇalekhakairālikhyamānaśāsanasahasramabhyantarāvasthitanarapatinirgamapratīkṣaṇapareṇa ca sthānasthāneṣu baddhamaṇḍalena kanakamayārdhacandratārāgaṇaśataśabalaiścarmaphalakairniśāsamayamiva darśayatā sphuritaniśitakaravālakaraprarohakarālitātapenaikaśravaṇapuṭaghaṭitadhavaladantapattreṇordhvabaddhamaulikalāpena dhavalacandanasthāsakakhacitabhujorudaṇḍena baddhāsidhenukenāndhradraviḍasiṃhalaprāyeṇa sevakajanenāsthānamaṇḍapagatena ca yathocitāsanopaviṣṭena prasārayatā durodarakrīḍāmabhyasyatāṣṭāpadavyāpāramāsphālayatā parivādinīmālikhatā citraphalake bhūmipālapratibimbamābadhnatā kāvyagoṣṭhīmātanvatā parihāsakathāṃ vindatā bindumatīṃ cintayatā prahelikāṃ bhāvayatā narapatikṛtakāvyasubhāṣitāni paṭhatā dvipadīṃ gṛhṇatā kaviguṇānutkiratā pattrabhaṅgānālapatā vāravilāsinījanamākarṇayatā vaitālikagītamanekasahasrasaṃkhyena dhavaloṣṇīṣapaṭāśliṣṭavikaṭakirīṭasaṃkaṭaśirasā sanirjharaśikharālagnabālātapamaṇḍaleneva kulaparvatacakravālena mūrdhābhiṣiktena sāmantalokenādhiṣṭhitamāsthānotthitabhūmipālasaṃvartitānāṃ ca kuthānāṃ ratnāsanānāṃ ca rāśibhiranekavarṇairindrāyudhapuñjairiva virājitasabhāparyantamamalamaṇibhūmisaṃkrāntamukhanivahapratibimbatayā vikacakamalapuṣpaprakaramiva saṃpādayatā gativaśaraṇitanūpurapārihāryarasanāsvanamukhareṇa skandhāvasaktakanakadaṇḍacāmareṇa nirgacchatā praviśatā cānavarataṃ vāravilāsinījanenākulitamekadeśaniṣaṇṇacāmīkaraśṛṅkhalāsaṃyataśvagaṇamitastataḥpracalitaparicitāmitakastūrikākuraṅgaparimalavāsitadiṅmukhamanekakubjakirātavarṣavarabadhiravāmanakamūkasaṃkulamupāhṛtakiṃnaramithunamānītavanamānuṣamābaddhameṣakukkuṭakurarakapiñjalalāvakavartikāyuddhamutkūjitacakorakādambahārītakokilamālapyamānaśukasārikamibhapatimadaparimalāmarṣajṛmbhitaiśca niṣkūjadbhiḥ śikhariṇāṃ jīvitairiva giriguhānivāsibhirgṛhītaiḥ pañjarakesaribhirudbhāsyamānamuttrāsyamānaiḥ kāñcanabhavanaprabhājanitadāvānalaśaṅkairlolatārakairbhramadbhirbhavanahariṇakadambakairlocanaprabhayā śabalīkṛtadigantaramuddāmakekāravānumīyamānamarakatakuṭṭimasthitaśikhaṇḍimaṇḍalamatiśiśiracandanaviṭapicchāyāniṣaṇṇanidrāyamāṇagṛhasārasamantaḥpureṇa ca bālikājanaprastutakandukapañcālikākrīḍenānavaratasaṃvāhyamānadolāśikharakvaṇitaghaṇṭāṭaṃkārapūritāśāmukhena bhujaganirmokaśaṅkitamayūrahriyamāṇahāreṇa saudhaśikharāvatīrṇapracalitapārāvatakulatayā sthalotpalinīvanaśobhitenevāntaḥpurikājanaprastutanarapaticaritaviḍambanakrīḍenāśvamandurāparibhraṣṭāgatairavaluptabhavanadāḍimīphalairākhaṇḍitāṅgaṇasahakārapallavairabhibhūtakubjavāmanakirātakaratalācchinnāni bhūṣaṇāni vikiradbhiḥ kapibhirākulīkṛtena śukasārikāprakāśitasurataviśrambhālāpalajjitāvarodhajanena prāsādasopānasamārohaṇacalitairabalānāṃ caraṇāvasaktairmaṇimayaiḥ pade pade raṇadbhistulākoṭivalayairdviguṇīkṛtakūjitarutābhirbhavanakalahaṃsamālābhirdhavalitāṅgaṇena dhṛtadhautadhavaladukūlottarīyaiḥ kaladhautadaṇḍāvalambibhiḥ palitapāṇḍuramaulibhirādhāramayairiva maryādāmayairiva maṅgalamayairiva gambhīrākṛtibhiḥ svabhāvadhīrairuṣṇīṣibhirvayaḥpariṇāmepi jaratsiṃhairivāparityaktasattvāvaṣṭambhaiḥ kañcukibhiradhiṣṭhitena samupetābhyantaraṃ jaladharasanāthamiva kṛṣṇāgurudhūmapaṭalaiḥ sanīhāramiva yāmakuñjaraghaṭākarasīkaraiḥ saniśamiva tamālavīthikāndhakāraiḥ sabālātapamiva raktāśokaiḥ satārāgaṇamiva muktākalāpaiḥ savarṣāsamayamiva dhārāgṛhaiḥ sataḍillatamiva hemamayībhirmayūrayaṣṭibhiḥ sagṛhadaivatamiva śālabhañjikābhiḥ śivabhavanamiva dvārāvasthitadaṇḍapāṇipratīhāragaṇamutkṛṣṭakavigadyamiva vividhavarṇaśreṇipratipādyamānābhinavārthasaṃcayamapsarogaṇamiva prakaṭamanoramārambhaṃ divasakarodayamivollasatpadmākarakamalāmodamuṣṇakiraṇamiva nijalakṣmīkṛtakamalopakāraṃ nāṭakamiva prakaṭapatākāṅkaśobhitaṃ śoṇitapuramiva bāṇayogyāvāsopetaṃ purāṇamiva yathāvibhāgāvasthāpitasakalabhuvanakośaṃ saṃpūrṇacandrodayamiva mṛdukarasahasrasaṃvardhitaratnālayaṃ diggajamivāvicchinnamahādānasaṃtānaṃ brahmāṇḍamiva sakalajīvalokavyavahārakāraṇotpannahiraṇyagarbhamīśānabāhuvanamiva mahābhogimaṇḍalasahasrādhiṣṭhitaprakoṣṭhaṃ mahābhāratamivānantagītākarṇanānanditanaraṃ yaduvaṃśamiva kulakramāgataśūrabhīmapuruṣottamabalaparipālitaṃ vyākaraṇamiva prathamamadhyamottamapuruṣavibhaktisthitānekādeśakārakākhyātasaṃpradānakriyāvyayaprapañcasusthitamudadhimiva bhayāntaḥpraviṣṭasapakṣabhūmibhṛtsahasrasaṃkulamuṣāniruddhasamāgamamiva citralekhādarśitavicitrasakalatribhuvanākāraṃ baliyajñamiva purāṇapuruṣavāmanādhiṣṭhitābhyantaraṃ śuklapakṣapradoṣamiva vitataśaśikiraṇakalāpadhavalāmbaravitānaṃ naravāhanadattacaritamivāntaḥsaṃvardhitapriyadarśanarājadārikāgandharvadattotkaṇṭhaṃ mahātīrthamiva sadyonekapuruṣaprāptābhiṣekaphalaṃ prāgvaṃśamiva nānāsavapātrasaṃkulaṃ niśāsamayamivānekanakṣatramālālaṃkṛtaṃ prabhātasamayamiva pūrvadigbhāgarāgānumeyamitrodayaṃ gāndhikabhavanamiva snānadhūpavilepanavarṇakojjvalaṃ tāmbūlikabhavanamiva kṛtalavalīlavaṅgailākaṅkolapattrasaṃcayaṃ prathamaveśyāsamāgamamivāviditahṛdayābhiprāyaceṣṭāvikāraṃ kāmukajanamiva bahucāṭusaṃlāpasubhāṣitarasāsvādadattatālaśabdaṃ dhūrtamaṃḍalamiva dīyamānamaṇiśatasahasrālaṃkaraṇakṛtalekhyapattrasaṃcayaṃ dharmārambhamivāśeṣajanamanaḥprahlādanaṃ mahāvanamiva vividhaśvāpadadvijopaghuṣṭaṃ rāmāyaṇamiva kapikathāsamākulaṃ mādrīkulamiva nakulālaṃkṛtaṃ saṃgītabhavanamivānekasthānāvasthāpitamṛdaṅgaṃ raghukulamiva bharataguṇānanditaṃ jyotiṣamiva grahamokṣakalābhāganipuṇaṃ nāradīyamivāvarṇyamānarājadharmaṃ yantramiva vividhaśabdarasalabdhāsvādaṃ mṛdukāvyamivānyacintitasvabhāvābhiprāyāvedakaṃ mahānadīpravāhamiva sarvaduritāpaharaṃ dhanamiva na kasyacinna kāṅkṣaṇīyaṃ saṃdhyāsamayamiva dṛśyamānacandrāpīḍodayaṃ nārāyaṇavakṣaḥsthalamiva śrīratnaprabhābhāsitadigantaṃ balabhadramiva kādambarīrasaviśeṣavarṇanākulamati brāhmaṇamiva padmāsanopadeśadarśitabhūmaṇḍalaṃ skandamiva śikhikrīḍārambhacañcalaṃ kulāṅganāpracāramiva sarvadopajātaśaṅkaṃ veśyājanamivopacāracaturaṃ durjanamivāpagataparalokabhayamantyajajanamivāgamyaviṣayābhilāṣamagamyaviṣayāsaktamapi praśaṃsanīyamantakabhaṭagaṇamiva kṛtākṛtasukṛtavicāranipuṇaṃ sukṛtamivādimadhyāvasānakalyāṇakaraṃ vāsarārambhamiva parisphuratpadmarāgāruṇīkriyamāṇaniśāntaṃ divyamunigaṇamiva kalāpisanāthaśvetaketuśobhitaṃ bhāratasamaramiva kṛtavarmaśilīmukhacakrasaṃbhārabhīṣaṇaṃ pātālamiva mahākañcukisahasrādhyāsitaṃ varṣaparvatasamūhamivāntaḥsthitāparimāṇaśṛṅgihemakūṭaṃ mahādvāramapi duṣpraveśamavantiviṣayagatamapi māgadhajanādhiṣṭhitaṃ sphītamapi bhramannagnalokaṃ rājakulaṃ viveśa |

p.92, l.6


(p.92, l.6)sasaṃbhramopagataiśca kṛtapraṇāmaiḥ pratīhāramaṇḍalairupadiśyamānamārgaḥ
(p.92, l.7)sarvataḥ pracalitena ca pūrvakṛtāvasthānena dūraparyastamauliśithilitacū-
(p.92, l.8)ḍāmaṇimarīcicumbitavasudhātalena rājalokena pratyekaśaḥ pratīhārani-
(p.92, l.9)vedyamānena sādaraṃ praṇamyamānaḥ pade pade cābhyantaravinirgatābhirācā-
(p.92, l.10)rakuśalābhirantaḥpuravṛddhābhiḥ kriyamāṇāvataraṇamaṅgalo bhuvanānta-
(p.92, l.11)rāṇīva vividhaprāṇisahasrasaṃkulāni saptakakṣāntarāṇyatikramyābhyanta-
(p.92, l.12)rāvasthitamanavarataśastragrahaṇaśyāmikālīḍhakaratalaiḥ karacaraṇalocanava-
(p.92, l.13)rjamasitalohajālakāvṛtaśarīrairālānastambhairiva gajamadaparimalalo-
(p.92, l.14)bhanirantaranilīnamadhukarapaṭalajaṭilaiḥ kulakramāgatairudāttānvayairanu-
(p.92, l.15)raktairmahāprāṇatayātikarkaśatayā ca dānavairivāśayākārasaṃbhāvyamānapa-
(p.92, l.16)rākramaiḥ sarvataḥ śarīrarakṣādhikāraniyuktaiḥ puruṣaiḥ parivṛtamubhayato
(p.92, l.17)vāravilāsinībhiścānavaratamuddhūyamānadhavalacāmaramamalapulinatalaśobhi-
(p.92, l.18)ni surakuñjaramiva mandākinīvāriṇi haṃsadhavalaśayanatale niṣaṇṇaṃ
(p.92, l.19)pitaramapaśyat |

sasaṃbhramopagataiśca kṛtapraṇāmaiḥ pratīhāramaṇḍalairupadiśyamānamārgaḥ sarvataḥ pracalitena ca pūrvakṛtāvasthānena dūraparyastamauliśithilitacūḍāmaṇimarīcicumbitavasudhātalena rājalokena pratyekaśaḥ pratīhāranivedyamānena sādaraṃ praṇamyamānaḥ pade pade cābhyantaravinirgatābhirācārakuśalābhirantaḥpuravṛddhābhiḥ kriyamāṇāvataraṇamaṅgalo bhuvanāntarāṇīva vividhaprāṇisahasrasaṃkulāni saptakakṣāntarāṇyatikramyābhyantarāvasthitamanavarataśastragrahaṇaśyāmikālīḍhakaratalaiḥ karacaraṇalocanavarjamasitalohajālakāvṛtaśarīrairālānastambhairiva gajamadaparimalalobhanirantaranilīnamadhukarapaṭalajaṭilaiḥ kulakramāgatairudāttānvayairanuraktairmahāprāṇatayātikarkaśatayā ca dānavairivāśayākārasaṃbhāvyamānaparākramaiḥ sarvataḥ śarīrarakṣādhikāraniyuktaiḥ puruṣaiḥ parivṛtamubhayato vāravilāsinībhiścānavaratamuddhūyamānadhavalacāmaramamalapulinatalaśobhini surakuñjaramiva mandākinīvāriṇi haṃsadhavalaśayanatale niṣaṇṇaṃ pitaramapaśyat |

p.92, l.20


(p.92, l.20)ālokayeti ca pratīhāravacanānantaramatidūrāvanatena calitacūḍāma-
(p.92, l.21)ṇinā śirasā kṛtapraṇāmamehyehītyabhidadhāno dūrādeva prasāritabhujayu-
(p.92, l.22)galaḥ śayanatalādīṣaducchvasitamūrtirānandajalāpūryamāṇalocanaḥ samu-
(p.92, l.23)dgatapulakatayā sīvyannivaikīkurvanniva pibanniva taṃ pitā vinayāvanata-
(p.93, l.1)māliliṅga | āliṅgitonmuktaśca pituścaraṇapīṭhasamīpe piṇḍīkṛtamutta-
(p.93, l.2)rīyamātmatāmbūlakaraṅkavāhinyā satvaramāsanīkṛtamapanayeti śanairvada-
(p.93, l.3)nnagracaraṇena samutsārya candrāpīḍaḥ kṣititala eva niṣasāda | ana-
(p.93, l.4)ntaranihite cāsyāsane rājñā sutanirviśeṣamupagūḍho vaiśampāyano nya-
(p.93, l.5)ṣīdat | muhūrtamiva vismṛtacāmarotkṣepaniścalānāṃ vāravilāsinīnāṃ
(p.93, l.6)sābhilāṣairanilacalitakuvalayadaladāmadīrghairājihmataralatārasārairavalu-
(p.93, l.7)pyamāna iva dṛṣṭipātaiḥ sthitvā gaccha vatsa putravatsalāṃ mātaramabhivādya
(p.93, l.8)darśanalālasā yathākramaṃ sarvā jananīrdarśanenānandayeti visarjitaḥ
(p.93, l.9)pitrā savinayamutthāya nivāritaparijano vaiśampāyanadvitīyontaḥpurapra-
(p.93, l.10)veśayogyena rājaparijanenopadiśyamānavartmāntaḥpuramāyayau |

ālokayeti ca pratīhāravacanānantaramatidūrāvanatena calitacūḍāmaṇinā śirasā kṛtapraṇāmamehyehītyabhidadhāno dūrādeva prasāritabhujayugalaḥ śayanatalādīṣaducchvasitamūrtirānandajalāpūryamāṇalocanaḥ samudgatapulakatayā sīvyannivaikīkurvanniva pibanniva taṃ pitā vinayāvanatamāliliṅga | āliṅgitonmuktaśca pituścaraṇapīṭhasamīpe piṇḍīkṛtamuttarīyamātmatāmbūlakaraṅkavāhinyā satvaramāsanīkṛtamapanayeti śanairvadannagracaraṇena samutsārya candrāpīḍaḥ kṣititala eva niṣasāda | anantaranihite cāsyāsane rājñā sutanirviśeṣamupagūḍho vaiśampāyano nyaṣīdat | muhūrtamiva vismṛtacāmarotkṣepaniścalānāṃ vāravilāsinīnāṃ sābhilāṣairanilacalitakuvalayadaladāmadīrghairājihmataralatārasārairavalupyamāna iva dṛṣṭipātaiḥ sthitvā gaccha vatsa putravatsalāṃ mātaramabhivādya darśanalālasā yathākramaṃ sarvā jananīrdarśanenānandayeti visarjitaḥ pitrā savinayamutthāya nivāritaparijano vaiśampāyanadvitīyontaḥpurapraveśayogyena rājaparijanenopadiśyamānavartmāntaḥpuramāyayau |

p.93, l.11


(p.93, l.11)tatra dhavalakañcukāvacchannaśarīrairanekaśatasaṃkhyaiḥ śriyamiva kṣīro-
(p.93, l.12)dakallolaiḥ samantātparivṛtāṃ śuddhāntāntarvaṃśikairatipraśāntākārābhi-
(p.93, l.13)śca kaṣāyaraktāmbaradhāriṇībhiḥ saṃdhyābhiriva sakalalokavandyābhiḥ pra-
(p.93, l.14)lambaśravaṇapāśābhirviditānekakathāvṛttāntābhirbhūtapūrvāḥ puṇyāḥ kathāḥ
(p.93, l.15)kathayantībhiritihāsānvācayantībhiḥ pustakāni dadhatībhirdharmopadeśā-
(p.93, l.16)nnivedayantībhirjaratpravrajitābhirvinodyamānāmuparacitastrīveṣabhāṣeṇa gṛ-
(p.93, l.17)hītavikaṭaprasādhanena varṣadharajanena saṃsevyamānāmanavaratavidhūyamānavā-
(p.93, l.18)lavyajanakalāpāmaṅganājanena ca vasanābharaṇakusumapaṭavāsatāmbūlatā-
(p.93, l.19)lavṛntāṅgarāgabhṛṅgāradhāriṇā maṇḍalopaviṣṭenopāsyamānāṃ payodharāva-
(p.93, l.20)lambitamuktāguṇāmacaladvayamadhyapravṛttagaṅgāpravāhāmiva medinīmāsanna-
(p.93, l.21)darpaṇapatitamukhapratibimbāmarkabimbapraviṣṭaśaśimaṇḍalāmiva divaṃ samu-
(p.93, l.22)pasṛtya mātaraṃ nanāma |

tatra dhavalakañcukāvacchannaśarīrairanekaśatasaṃkhyaiḥ śriyamiva kṣīrodakallolaiḥ samantātparivṛtāṃ śuddhāntāntarvaṃśikairatipraśāntākārābhiśca kaṣāyaraktāmbaradhāriṇībhiḥ saṃdhyābhiriva sakalalokavandyābhiḥ pralambaśravaṇapāśābhirviditānekakathāvṛttāntābhirbhūtapūrvāḥ puṇyāḥ kathāḥ kathayantībhiritihāsānvācayantībhiḥ pustakāni dadhatībhirdharmopadeśānnivedayantībhirjaratpravrajitābhirvinodyamānāmuparacitastrīveṣabhāṣeṇa gṛhītavikaṭaprasādhanena varṣadharajanena saṃsevyamānāmanavaratavidhūyamānavālavyajanakalāpāmaṅganājanena ca vasanābharaṇakusumapaṭavāsatāmbūlatālavṛntāṅgarāgabhṛṅgāradhāriṇā maṇḍalopaviṣṭenopāsyamānāṃ payodharāvalambitamuktāguṇāmacaladvayamadhyapravṛttagaṅgāpravāhāmiva medinīmāsannadarpaṇapatitamukhapratibimbāmarkabimbapraviṣṭaśaśimaṇḍalāmiva divaṃ samupasṛtya mātaraṃ nanāma |

p.93, l.23


(p.93, l.23)sā tu taṃ sasaṃbhramamutthāpya satyapyājñāsaṃpādanadakṣe pārśvaparivartini
(p.94, l.1)parijane svayameva kṛtāvataraṇakā prasnutapayodharakṣaratpayobinducchalena
(p.94, l.2)dravībhūya snehākulena nirgacchateva hṛdayenāntaḥśubhaśatānyabhidhyāyantī
(p.94, l.3)mūrdhanyupāghrāya taṃ suciramāśiśleṣa | anantaraṃ ca tathaiva kṛtayathoci-
(p.94, l.4)tasamupacāramāśliṣṭavaiśampāyanā svayamupaviśya vinayādavanitale sa-
(p.94, l.5)mupaviśantamākṛṣya balādanicchantamapi candrāpīḍamutsaṅgamāropita-
(p.94, l.6)vatī | sasaṃbhramaparijanopanītāyāmāsandyāmupaviṣṭe ca vaiśampāyane
(p.94, l.7)candrāpīḍaṃ punaḥpunarāliṅgya lalāṭadeśe vakṣasi bhujaśikharayośca mu-
(p.94, l.8)hurmuhuḥ karatalena parāmṛśantī vilāsavatī tamavādīt | vatsa kaṭhi-
(p.94, l.9)nahṛdayaste pitā yeneyamākṛtirīdṛśī tribhuvanalālanīyā kleśamatimahā-
(p.94, l.10)ntamiyantaṃ kālaṃ lambhitā | kathamasi soḍhavānatidīrghāmimāṃ gurujana-
(p.94, l.11)yantraṇām | aho bālasyāpi sataḥ kaṭhorasyeva te mahaddhairyam | aho
(p.94, l.12)vigalitaśiśujanakrīḍākautukalāghavamarbhake tvayi hṛdayam | aho
(p.94, l.13)gurujanasyopari bhaktirasādhāraṇā | sarvathā yathā pituḥ prasādātsama-
(p.94, l.14)stābhirupeto vidyābhirālokitosyevamacireṇaiva kālenānurūpābhirvadhūbhi-
(p.94, l.15)rupetamālokayiṣyāmi | ityevamabhidhāya lajjāsmitāvanatamātmamukhapra-
(p.94, l.16)tibimbagarbhe vikacakamalakṛtakarṇapallavāvataṃsa iva kapole paryacumbade-
(p.94, l.17)nam | evaṃ ca tatrāpi nāticirameva sthitvā krameṇa sarvāntaḥpurāṇi da-
(p.94, l.18)rśanenānandayāmāsa | nirgatya ca rājakuladvārāvasthitamindrāyudhamāruhya
(p.94, l.19)tathaiva tena rājaputralokenānugamyamānaḥ śukanāsaṃ draṣṭumayāsīt |

sā tu taṃ sasaṃbhramamutthāpya satyapyājñāsaṃpādanadakṣe pārśvaparivartini parijane svayameva kṛtāvataraṇakā prasnutapayodharakṣaratpayobinducchalena dravībhūya snehākulena nirgacchateva hṛdayenāntaḥśubhaśatānyabhidhyāyantī mūrdhanyupāghrāya taṃ suciramāśiśleṣa | anantaraṃ ca tathaiva kṛtayathocitasamupacāramāśliṣṭavaiśampāyanā svayamupaviśya vinayādavanitale samupaviśantamākṛṣya balādanicchantamapi candrāpīḍamutsaṅgamāropitavatī | sasaṃbhramaparijanopanītāyāmāsandyāmupaviṣṭe ca vaiśampāyane candrāpīḍaṃ punaḥpunarāliṅgya lalāṭadeśe vakṣasi bhujaśikharayośca muhurmuhuḥ karatalena parāmṛśantī vilāsavatī tamavādīt | vatsa kaṭhinahṛdayaste pitā yeneyamākṛtirīdṛśī tribhuvanalālanīyā kleśamatimahāntamiyantaṃ kālaṃ lambhitā | kathamasi soḍhavānatidīrghāmimāṃ gurujanayantraṇām | aho bālasyāpi sataḥ kaṭhorasyeva te mahaddhairyam | aho vigalitaśiśujanakrīḍākautukalāghavamarbhake tvayi hṛdayam | aho gurujanasyopari bhaktirasādhāraṇā | sarvathā yathā pituḥ prasādātsamastābhirupeto vidyābhirālokitosyevamacireṇaiva kālenānurūpābhirvadhūbhirupetamālokayiṣyāmi | ityevamabhidhāya lajjāsmitāvanatamātmamukhapratibimbagarbhe vikacakamalakṛtakarṇapallavāvataṃsa iva kapole paryacumbadenam | evaṃ ca tatrāpi nāticirameva sthitvā krameṇa sarvāntaḥpurāṇi darśanenānandayāmāsa | nirgatya ca rājakuladvārāvasthitamindrāyudhamāruhya tathaiva tena rājaputralokenānugamyamānaḥ śukanāsaṃ draṣṭumayāsīt |

p.94, l.20


(p.94, l.20)yāmāvasthitavividhagajaghaṭāsaṃkaṭamanekaturaṃgasahasrasaṃbādhamaparimi-
(p.94, l.21)tajanasamūhasahasrasaṃmardasaṃkulamekadeśopaviṣṭaiḥ sahasraśo nibaddhacakravā-
(p.94, l.22)lairanekakāryāgatairdarśanotsukaiḥ samantato vividhaśāstrāñjanonmīli-
(p.94, l.23)tabuddhilocanaiścīvaracchadmanā vinayānurāgibhirdharmapaṭairivāvaguṇṭhitaiḥ śā-
(p.95, l.1)kyamuniśāsanapathadhaureyai raktapaṭaiḥ pāśupatairdvijaiśca divāniśamāsevya-
(p.95, l.2)mānamabhyantarapraviṣṭānāṃ ca sāmantānāṃ jaghanopaviṣṭapuruṣotsaṅgasthi-
(p.95, l.3)tadviguṇakuthābhiraticirāvasthānanirvedaprasuptādhoraṇābhiḥ saparyāṇābhi-
(p.95, l.4)rniścalāvasthānapracalāyitābhiḥ śatasahasraśaḥ kariṇībhirākīrṇa śuka-
(p.95, l.5)nāsagṛhadvāramāsādya satvarapradhāvitairdvāradeśāvasthitaiḥ pratīhārapuruṣaira-
(p.95, l.6)nivāryamāṇopi rājakula iva rājaputro bāhyāṅgaṇa eva turaṃgādavata-
(p.95, l.7)tāra | dvāradeśāvasthāpitaturaṃgaśca vaiśampāyanamavalambya puraḥpradhāvitaiḥ
(p.95, l.8)samutsāritaparijanaistathaiva pratīhāramaṇḍalairupadiśyamānamārgastathaiva ca-
(p.95, l.9)litamukuṭakoṭibhirnarendravṛndaiḥ sevāsamupasthitairutthāyotthāya praṇamya-
(p.95, l.10)mānastathaiva pracaṇḍapratīhārahuṃkārabhayamūkībhavatparijanāni pracalitave-
(p.95, l.11)tralatācakitasāmantacakracaraṇaśatacalitavasuṃdharāṇi kakṣāntarāṇi ni-
(p.95, l.12)rīkṣamāṇastathaiva navanavasudhāvadātaprāsādasahasranirantaraṃ dvitīyamiva
(p.95, l.13)rājakulaṃ śukanāsabhavanaṃ viveśa | praviśya cānekanarendrasahasramadhyo-
(p.95, l.14)paviṣṭamaparamiva pitaramupadarśitavinayo dūrāvanatena maulinā śukanāsaṃ
(p.95, l.15)vavande |

yāmāvasthitavividhagajaghaṭāsaṃkaṭamanekaturaṃgasahasrasaṃbādhamaparimitajanasamūhasahasrasaṃmardasaṃkulamekadeśopaviṣṭaiḥ sahasraśo nibaddhacakravālairanekakāryāgatairdarśanotsukaiḥ samantato vividhaśāstrāñjanonmīlitabuddhilocanaiścīvaracchadmanā vinayānurāgibhirdharmapaṭairivāvaguṇṭhitaiḥ śākyamuniśāsanapathadhaureyai raktapaṭaiḥ pāśupatairdvijaiśca divāniśamāsevyamānamabhyantarapraviṣṭānāṃ ca sāmantānāṃ jaghanopaviṣṭapuruṣotsaṅgasthitadviguṇakuthābhiraticirāvasthānanirvedaprasuptādhoraṇābhiḥ saparyāṇābhirniścalāvasthānapracalāyitābhiḥ śatasahasraśaḥ kariṇībhirākīrṇa śukanāsagṛhadvāramāsādya satvarapradhāvitairdvāradeśāvasthitaiḥ pratīhārapuruṣairanivāryamāṇopi rājakula iva rājaputro bāhyāṅgaṇa eva turaṃgādavatatāra | dvāradeśāvasthāpitaturaṃgaśca vaiśampāyanamavalambya puraḥpradhāvitaiḥ samutsāritaparijanaistathaiva pratīhāramaṇḍalairupadiśyamānamārgastathaiva calitamukuṭakoṭibhirnarendravṛndaiḥ sevāsamupasthitairutthāyotthāya praṇamyamānastathaiva pracaṇḍapratīhārahuṃkārabhayamūkībhavatparijanāni pracalitavetralatācakitasāmantacakracaraṇaśatacalitavasuṃdharāṇi kakṣāntarāṇi nirīkṣamāṇastathaiva navanavasudhāvadātaprāsādasahasranirantaraṃ dvitīyamiva rājakulaṃ śukanāsabhavanaṃ viveśa | praviśya cānekanarendrasahasramadhyopaviṣṭamaparamiva pitaramupadarśitavinayo dūrāvanatena maulinā śukanāsaṃ vavande |

p.95, l.16


(p.95, l.16)śukanāsastaṃ sasaṃbhramamutthāyānupūrvyeṇotthitarājalokaḥ sādaramabhi-
(p.95, l.17)mukhadattāviralapadaḥ praharṣavisphāritalocanāgatānandajalakaṇaḥ saha vai-
(p.95, l.18)śampāyanena premṇā gāḍhamāliliṅga | āliṅgitonmuktaśca sādaropanī-
(p.95, l.19)tamapahāya ratnāsanamavanāveva rājaputraḥ samupāviśattadanu ca vaiśa-
(p.95, l.20)mpāyanaḥ | samupaviṣṭe ca rājaputre śukanāsavarjamanyadakhilamavanipāla-
(p.95, l.21)cakramujjhitanijāsanamavanitalamabhajata | sthitvā ca tūṣṇīṃ kṣaṇamiva
(p.95, l.22)śukanāsaḥ samudgataprītipulakairaṅgairāvedyamānahṛdayaharṣaprakarṣastamabravīt |

śukanāsastaṃ sasaṃbhramamutthāyānupūrvyeṇotthitarājalokaḥ sādaramabhimukhadattāviralapadaḥ praharṣavisphāritalocanāgatānandajalakaṇaḥ saha vaiśampāyanena premṇā gāḍhamāliliṅga | āliṅgitonmuktaśca sādaropanītamapahāya ratnāsanamavanāveva rājaputraḥ samupāviśattadanu ca vaiśampāyanaḥ | samupaviṣṭe ca rājaputre śukanāsavarjamanyadakhilamavanipālacakramujjhitanijāsanamavanitalamabhajata | sthitvā ca tūṣṇīṃ kṣaṇamiva śukanāsaḥ samudgataprītipulakairaṅgairāvedyamānahṛdayaharṣaprakarṣastamabravīt |

p.95, l.23


(p.95, l.23)tāta candrāpīḍādya khalu devasya tārāpīḍasya samāptavidyamupā-
(p.96, l.1)rūḍhayauvanamālokya bhavantaṃ sucirādbhuvanarājyaphalaprāptirupajātā | a-
(p.96, l.2)dya samṛddhāḥ sarvā gurujanāśiṣaḥ | adya phalitamanekajanmāntaropā-
(p.96, l.3)ttamavadātaṃ karma | adya prasannāḥ kuladevatāḥ | na hyapuṇyabhājāṃ bha-
(p.96, l.4)vādṛśāstribhuvanavismayahetavaḥ putratāṃ pratipadyante | kvedaṃ vayaḥ |
(p.96, l.5)kveyamamānuṣī śaktiḥ | kva cedamaśeṣavidyāgrahaṇasāmarthyam | aho
(p.96, l.6)dhanyāḥ prajā yāsāṃ bharatabhagīrathapratimo bhavānutpannaḥ pālayitā |
(p.96, l.7)kiṃ khalu kṛtamavadātaṃ karma vasuṃdharayā yayāsi bhartā samāsāditaḥ |
(p.96, l.8)harivakṣaḥsthalanivāsāsadgrahavyasaninī hatā khalu lakṣmīryā vigrahavatī
(p.96, l.9)bhavantaṃ nopasarpati | sarvathā kalpakoṭīrmahāvarāha iva daṃṣṭrāvalayena vaha
(p.96, l.10)bāhunā vasuṃdharābhāraṃ saha pitrā | ityabhidhāya ca svayamābharaṇavasa-
(p.96, l.11)nakusumāṅgarāgādibhirabhyarcya visarjayāṃcakāra | visarjitaścotthāyā-
(p.96, l.12)ntaḥpuraṃ praviśya dṛṣṭvā vaiśampāyanamātaraṃ manoramābhidhānāṃ nirgatya sa-
(p.96, l.13)māruhyendrāyudhaṃ pitrā pūrvakalpitaṃ praticchandakamiva rājakulasya dvā-
(p.96, l.14)rāvasthitasitapūrṇakalaśamābaddhaharitavandanamālamullasitasitapatākāsa-
(p.96, l.15)hasramabhyāhatamaṅgalatūryaravaparipūritadigantaramuparacitavikacakamalaku-
(p.96, l.16)sumaprakaramacirakṛtāgnikāryamujjvalaviviktaparijanamupapāditāśeṣagṛha-
(p.96, l.17)praveśamaṅgalaṃ kumāro bhavanaṃ jagāma | gatvā ca śrīmaṇḍapāvasthite
(p.96, l.18)śayane muhūrtamupaviśya saha tena rājaputralokenābhiṣekādikamaśanāva-
(p.96, l.19)sānamakaroddivasavidhim | abhyantare ca svaśayanīyagṛha evendrāyudha-
(p.96, l.20)syāvasthānamakalpayat |

tāta candrāpīḍādya khalu devasya tārāpīḍasya samāptavidyamupārūḍhayauvanamālokya bhavantaṃ sucirādbhuvanarājyaphalaprāptirupajātā | adya samṛddhāḥ sarvā gurujanāśiṣaḥ | adya phalitamanekajanmāntaropāttamavadātaṃ karma | adya prasannāḥ kuladevatāḥ | na hyapuṇyabhājāṃ bhavādṛśāstribhuvanavismayahetavaḥ putratāṃ pratipadyante | kvedaṃ vayaḥ | kveyamamānuṣī śaktiḥ | kva cedamaśeṣavidyāgrahaṇasāmarthyam | aho dhanyāḥ prajā yāsāṃ bharatabhagīrathapratimo bhavānutpannaḥ pālayitā | kiṃ khalu kṛtamavadātaṃ karma vasuṃdharayā yayāsi bhartā samāsāditaḥ | harivakṣaḥsthalanivāsāsadgrahavyasaninī hatā khalu lakṣmīryā vigrahavatī bhavantaṃ nopasarpati | sarvathā kalpakoṭīrmahāvarāha iva daṃṣṭrāvalayena vaha bāhunā vasuṃdharābhāraṃ saha pitrā | ityabhidhāya ca svayamābharaṇavasanakusumāṅgarāgādibhirabhyarcya visarjayāṃcakāra | visarjitaścotthāyāntaḥpuraṃ praviśya dṛṣṭvā vaiśampāyanamātaraṃ manoramābhidhānāṃ nirgatya samāruhyendrāyudhaṃ pitrā pūrvakalpitaṃ praticchandakamiva rājakulasya dvārāvasthitasitapūrṇakalaśamābaddhaharitavandanamālamullasitasitapatākāsahasramabhyāhatamaṅgalatūryaravaparipūritadigantaramuparacitavikacakamalakusumaprakaramacirakṛtāgnikāryamujjvalaviviktaparijanamupapāditāśeṣagṛhapraveśamaṅgalaṃ kumāro bhavanaṃ jagāma | gatvā ca śrīmaṇḍapāvasthite śayane muhūrtamupaviśya saha tena rājaputralokenābhiṣekādikamaśanāvasānamakaroddivasavidhim | abhyantare ca svaśayanīyagṛha evendrāyudhasyāvasthānamakalpayat |

p.96, l.21


(p.96, l.21)evaṃprāyeṇa cāsyodantena tadahaḥ pariṇatimupayayau | gaganatalādava-
(p.96, l.22)tarantyā divasaśriyaḥ padmarāganūpuramiva svaprabhāpihitarandhraṃ ravimaṇḍa-
(p.96, l.23)lamunmuktapādaṃ papāta | salilapravāha iva rathacakramārgānusāreṇa di-
(p.97, l.1)vasakarasya vāsarālokaḥ pratīcīṃ kakubhamagāt | abhinavapallavalohi-
(p.97, l.2)tatalena kareṇevādhomukhaprasṛtena divasakarabimbena vāsaraḥ kamala-
(p.97, l.3)rāgamaśeṣaṃ mamārja | kamalinīparimalaparicayāgatālimālākulitakaṇṭhaṃ
(p.97, l.4)kālapāśairiva cakravākamithunamākṛṣyamāṇaṃ vijaghaṭe | karapuṭairādi-
(p.97, l.5)vasāntamāpītamaravindamadhurasamiva raktātapacchalena gaganagamanakhedā-
(p.97, l.6)diva divasakarabimbaṃ vavāma |

evaṃprāyeṇa cāsyodantena tadahaḥ pariṇatimupayayau | gaganatalādavatarantyā divasaśriyaḥ padmarāganūpuramiva svaprabhāpihitarandhraṃ ravimaṇḍalamunmuktapādaṃ papāta | salilapravāha iva rathacakramārgānusāreṇa divasakarasya vāsarālokaḥ pratīcīṃ kakubhamagāt | abhinavapallavalohitatalena kareṇevādhomukhaprasṛtena divasakarabimbena vāsaraḥ kamalarāgamaśeṣaṃ mamārja | kamalinīparimalaparicayāgatālimālākulitakaṇṭhaṃ kālapāśairiva cakravākamithunamākṛṣyamāṇaṃ vijaghaṭe | karapuṭairādivasāntamāpītamaravindamadhurasamiva raktātapacchalena gaganagamanakhedādiva divasakarabimbaṃ vavāma |

p.97, l.7


(p.97, l.7)krameṇa ca pratīcīkarṇapūraraktotpale lokāntaramupagate bhagavati
(p.97, l.8)gabhastimālini samullasitāyāmambarataṭākavikacakamalinyāṃ saṃdhyāyāṃ
(p.97, l.9)kṛṣṇāgurupaṅkapattralatāsviva timiralekhāsu sphurantīṣu diśāṃ mukheṣva-
(p.97, l.10)likulamalinena kuvalayavaneneva raktakamalākare timiranikareṇotsā-
(p.97, l.11)ryamāṇe saṃdhyārāge kamalinīnipītamātapamunmūlayitumandhakārapallave-
(p.97, l.12)ṣviva viśatsu raktakamalodarāṇi madhukarakuleṣu śanaiḥ śanaiśca ni-
(p.97, l.13)śāvilāsinīmukhāvataṃsapallave galite saṃdhyārāge dikṣu dikṣu vikṣipteṣu
(p.97, l.14)saṃdhyādevatārcanabalipiṇḍeṣu śikharadeśalagnatimirāsvanārūḍhamayūrāsva-
(p.97, l.15)pi mayūrādhiṣṭhitāsviva mayūrayaṣṭiṣu gavākṣavivaranilīneṣu prāsādala-
(p.97, l.16)kṣmīkarṇotpaleṣu pārāvateṣu vigatavilāsinīsaṃvāhananiścalakāñcanapī-
(p.97, l.17)ṭhāsu mūkībhūtaghaṇṭāsvarāsvantaḥpuradolāsu bhavanasahakāraśākhāvala-
(p.97, l.18)mbitapañjareṣu vigatālāpeṣu śukasārikānivaheṣu saṃgītavirāmaviśrā-
(p.97, l.19)ntaravāsūtsāryamāṇāsu vīṇāsu yuvatinūpuraśabdopaśamanibhṛteṣu bhava-
(p.97, l.20)nakalahaṃseṣvapanīyamānakarṇaśaṅkhacāmaranakṣatramālāmaṇḍaneṣu madhukarakula-
(p.97, l.21)śūnyakapolabhittiṣu mattavāraṇeṣu pradīpyamāneṣu rājavallabhaturaṃgamama-
(p.97, l.22)ndurāpradīpeṣu praviśantīṣu prathamayāmakuñjaraghaṭāsu kṛtarājasvastya-
(p.97, l.23)yaneṣu niṣkrāmatsu purohiteṣu visarjitarājalokaviralaparijaneṣu vi-
(p.98, l.1)stāriteṣviva rājakulakakṣāntareṣu prajvalitadīpikāsahasrapratibimba-
(p.98, l.2)cumbiteṣu kṛtavikacacampakadalopahāreṣviva maṇibhūmikuṭṭimeṣu nipa-
(p.98, l.3)titadīpālokāsu ravivirahārtanalinīvinodanāgatabālātapāsviva bhava-
(p.98, l.4)nadīrghikāsu nidrālaseṣu pañjarakesariṣu samāropitakārmuke gṛhīta-
(p.98, l.5)sāyake yāmika ivāntaḥpurapraviṣṭe makaraketāvavataṃsapallaveṣviva sarā-
(p.98, l.6)geṣu karṇe kriyamāṇeṣu suratadūtīvacaneṣu sūryakāntamaṇibhya iva saṃkrā-
(p.98, l.7)ntānaleṣu jvalatsu māninīnāṃ śokavidhureṣu hṛdayeṣu pravṛtte pradoṣasa-
(p.98, l.8)maye candrāpīḍaḥ prajvalitadīpikācakravālaparivāraścaraṇābhyāmeva rā-
(p.98, l.9)jakulaṃ gatvā pituḥ samīpe muhūrtaṃ sthitvā dṛṣṭvā ca vilāsavatīmā-
(p.98, l.10)gatya svabhavanamanekaratnaprabhāśabalamuragarājaphaṇāmaṇḍalamiva hṛṣīkeśaḥ
(p.98, l.11)śayanatalamadhiśiśye |

krameṇa ca pratīcīkarṇapūraraktotpale lokāntaramupagate bhagavati gabhastimālini samullasitāyāmambarataṭākavikacakamalinyāṃ saṃdhyāyāṃ kṛṣṇāgurupaṅkapattralatāsviva timiralekhāsu sphurantīṣu diśāṃ mukheṣvalikulamalinena kuvalayavaneneva raktakamalākare timiranikareṇotsāryamāṇe saṃdhyārāge kamalinīnipītamātapamunmūlayitumandhakārapallaveṣviva viśatsu raktakamalodarāṇi madhukarakuleṣu śanaiḥ śanaiśca niśāvilāsinīmukhāvataṃsapallave galite saṃdhyārāge dikṣu dikṣu vikṣipteṣu saṃdhyādevatārcanabalipiṇḍeṣu śikharadeśalagnatimirāsvanārūḍhamayūrāsvapi mayūrādhiṣṭhitāsviva mayūrayaṣṭiṣu gavākṣavivaranilīneṣu prāsādalakṣmīkarṇotpaleṣu pārāvateṣu vigatavilāsinīsaṃvāhananiścalakāñcanapīṭhāsu mūkībhūtaghaṇṭāsvarāsvantaḥpuradolāsu bhavanasahakāraśākhāvalambitapañjareṣu vigatālāpeṣu śukasārikānivaheṣu saṃgītavirāmaviśrāntaravāsūtsāryamāṇāsu vīṇāsu yuvatinūpuraśabdopaśamanibhṛteṣu bhavanakalahaṃseṣvapanīyamānakarṇaśaṅkhacāmaranakṣatramālāmaṇḍaneṣu madhukarakulaśūnyakapolabhittiṣu mattavāraṇeṣu pradīpyamāneṣu rājavallabhaturaṃgamamandurāpradīpeṣu praviśantīṣu prathamayāmakuñjaraghaṭāsu kṛtarājasvastyayaneṣu niṣkrāmatsu purohiteṣu visarjitarājalokaviralaparijaneṣu vistāriteṣviva rājakulakakṣāntareṣu prajvalitadīpikāsahasrapratibimbacumbiteṣu kṛtavikacacampakadalopahāreṣviva maṇibhūmikuṭṭimeṣu nipatitadīpālokāsu ravivirahārtanalinīvinodanāgatabālātapāsviva bhavanadīrghikāsu nidrālaseṣu pañjarakesariṣu samāropitakārmuke gṛhītasāyake yāmika ivāntaḥpurapraviṣṭe makaraketāvavataṃsapallaveṣviva sarāgeṣu karṇe kriyamāṇeṣu suratadūtīvacaneṣu sūryakāntamaṇibhya iva saṃkrāntānaleṣu jvalatsu māninīnāṃ śokavidhureṣu hṛdayeṣu pravṛtte pradoṣasamaye candrāpīḍaḥ prajvalitadīpikācakravālaparivāraścaraṇābhyāmeva rājakulaṃ gatvā pituḥ samīpe muhūrtaṃ sthitvā dṛṣṭvā ca vilāsavatīmāgatya svabhavanamanekaratnaprabhāśabalamuragarājaphaṇāmaṇḍalamiva hṛṣīkeśaḥ śayanatalamadhiśiśye |

p.98, l.12


(p.98, l.12)prabhātāyāṃ ca niśīthinyāṃ samutthāya samabhyanujñātaḥ pitrābhinavamṛ-
(p.98, l.13)gayākautukāvakṛṣyamāṇahṛdayo bhagavatyanudita eva sahasraraśmāvāruhye-
(p.98, l.14)ndrāyudhamagrato bāleyapramāṇānākarṣadbhiścāmīkaraśṛṅkhalābhiḥ kauleyakā-
(p.98, l.15)ñjaravyāghracarmaśabalavasanakañcukadhāribhiranekavarṇapaṭṭacīrikodvaddhamauli-
(p.98, l.16)bhirupacitaśmaśrugahanamukhairekakarṇāvasaktahematālīpuṭairābaddhanibiḍaka-
(p.98, l.17)kṣairanavarataśramopacitorupiṇḍakaiḥ kodaṇḍapāṇibhiḥ śvapoṣakairanavarata-
(p.98, l.18)kṛtakolāhalaiḥ pradhāvadbhirdviguṇīkriyamāṇagamanotsāho bahugajaturaga-
(p.98, l.19)padātiparivṛto vanaṃ yayau | tatra ca karṇāntāvakṛṣṭamuktairvikacakuva-
(p.98, l.20)layapalāśakāntibhirbhallairmadakalakalabhakumbhabhittibhiduraiśca nārācaiścā-
(p.98, l.21)paṭaṃkāraravabhayacakitavanadevatārdhākṣavīkṣito vanavarāhānkesariṇaḥ śara-
(p.98, l.22)bhāṃścamarānanekakuraṅgakāṃśca sahasraśo jaghāna | anyāṃśca jīvata eva ma-
(p.98, l.23)hāprāṇatayā sphurato jagrāha |

prabhātāyāṃ ca niśīthinyāṃ samutthāya samabhyanujñātaḥ pitrābhinavamṛgayākautukāvakṛṣyamāṇahṛdayo bhagavatyanudita eva sahasraraśmāvāruhyendrāyudhamagrato bāleyapramāṇānākarṣadbhiścāmīkaraśṛṅkhalābhiḥ kauleyakāñjaravyāghracarmaśabalavasanakañcukadhāribhiranekavarṇapaṭṭacīrikodvaddhamaulibhirupacitaśmaśrugahanamukhairekakarṇāvasaktahematālīpuṭairābaddhanibiḍakakṣairanavarataśramopacitorupiṇḍakaiḥ kodaṇḍapāṇibhiḥ śvapoṣakairanavaratakṛtakolāhalaiḥ pradhāvadbhirdviguṇīkriyamāṇagamanotsāho bahugajaturagapadātiparivṛto vanaṃ yayau | tatra ca karṇāntāvakṛṣṭamuktairvikacakuvalayapalāśakāntibhirbhallairmadakalakalabhakumbhabhittibhiduraiśca nārācaiścāpaṭaṃkāraravabhayacakitavanadevatārdhākṣavīkṣito vanavarāhānkesariṇaḥ śarabhāṃścamarānanekakuraṅgakāṃśca sahasraśo jaghāna | anyāṃśca jīvata eva mahāprāṇatayā sphurato jagrāha |

p.99, l.1


(p.99, l.1)samārūḍhe ca madhyamahnaḥ savitari vanātsnānotthiteneva śramasalila-
(p.99, l.2)binduvarṣamanavaratamujjhatā muhurmuhurdaśanavighaṭṭanaiḥ khaṇakhaṇāyitakharakha-
(p.99, l.3)līnena śramaśithilamukhagalitaphenilarudhiralavena paryāṇapaṭṭakānusāro-
(p.99, l.4)tthitaphenarājinā karṇāvataṃsīkṛtamutphullakusumaśabalamalipaṭalajhaṃkāra-
(p.99, l.5)ravamukharaṃ vanagamanacihnaṃ pallavastabakamudvahatendrāyudhenohyamānaḥ samudga-
(p.99, l.6)tasvedatayāntarārdrīkṛtamaṇḍalena mṛgarudhiralavaśataśabalena vāravāṇena
(p.99, l.7)dviguṇataramupajanitakāntiranekarūpānusaraṇasaṃbhramaparibhraṣṭacchattradhāratayā
(p.99, l.8)chatrīkṛtena navapallavena nivāryamāṇātapo vividhavanalatākusumareṇudhū-
(p.99, l.9)saro vasanta iva vigrahavānaśvakhurarajomalinalalāṭābhivyaktāvadāta-
(p.99, l.10)svedalekho dūravicchinnena padātiparijanena śūnyīkṛtapurobhāgaḥ prajavitu-
(p.99, l.11)raṃgamādhirūḍhairalpāvaśiṣṭaiḥ saha rājaputrairevaṃ mṛgapatirevaṃ varāha evaṃ
(p.99, l.12)vanamahiṣa evaṃ śarabha evaṃ hariṇa iti tameva mṛgayāvṛttāntamuccāraya-
(p.99, l.13)nsvabhavanamājagāma |

samārūḍhe ca madhyamahnaḥ savitari vanātsnānotthiteneva śramasalilabinduvarṣamanavaratamujjhatā muhurmuhurdaśanavighaṭṭanaiḥ khaṇakhaṇāyitakharakhalīnena śramaśithilamukhagalitaphenilarudhiralavena paryāṇapaṭṭakānusārotthitaphenarājinā karṇāvataṃsīkṛtamutphullakusumaśabalamalipaṭalajhaṃkāraravamukharaṃ vanagamanacihnaṃ pallavastabakamudvahatendrāyudhenohyamānaḥ samudgatasvedatayāntarārdrīkṛtamaṇḍalena mṛgarudhiralavaśataśabalena vāravāṇena dviguṇataramupajanitakāntiranekarūpānusaraṇasaṃbhramaparibhraṣṭacchattradhāratayā chatrīkṛtena navapallavena nivāryamāṇātapo vividhavanalatākusumareṇudhūsaro vasanta iva vigrahavānaśvakhurarajomalinalalāṭābhivyaktāvadātasvedalekho dūravicchinnena padātiparijanena śūnyīkṛtapurobhāgaḥ prajavituraṃgamādhirūḍhairalpāvaśiṣṭaiḥ saha rājaputrairevaṃ mṛgapatirevaṃ varāha evaṃ vanamahiṣa evaṃ śarabha evaṃ hariṇa iti tameva mṛgayāvṛttāntamuccārayansvabhavanamājagāma |

p.99, l.14


(p.99, l.14)avatīrya ca turaṃgamātsasaṃbhramapradhāvitaparijanopanīte samupavi-
(p.99, l.15)śyāsane vāravāṇamavatāryāpanīya cāśeṣaṃ turaṃgamādhirohaṇocitaṃ veṣapa-
(p.99, l.16)rigrahamitastataḥpracalitatālavṛntapavanāpanīyamānaśramo muhūrtaṃ viśa-
(p.99, l.17)śrāma | viśramya ca maṇirajatakanakakalaśaśatasanāthāmantarvinyasta-
(p.99, l.18)kāñcanapīṭhāṃ snānabhūmimagāt | nirvartitābhiṣekavyāpārasya ca vivi-
(p.99, l.19)ktavasanaparimṛṣṭavapuṣaḥ svacchadukūlapallavākalitamaulergṛhītavāsasaḥ kṛ-
(p.99, l.20)tadevārcanasyāṅgarāgabhūmau samupaviṣṭasya rājñā visarjitā mahāpratī-
(p.99, l.21)hārādhiṣṭhitā rājakulaparicārikāḥ kulavardhanāsanāthāśca vilāsava-
(p.99, l.22)tīdāsyaḥ sarvāntaḥpurapreṣitāścāntaḥpuraparicārikāḥ paṭalakavini-
(p.99, l.23)hitāni vividhānyābharaṇāni mālyānyaṅgarāgānvāsāṃsi cādāya pu-
(p.100, l.1)ratastasyopatasthurupaninyuśca | yathākramamādāya ca tābhyaḥ prathamaṃ sva-
(p.100, l.2)yamupalipya vaiśampāyanamuparacitāṅgarāgo dattvā ca samīpavartibhyo ya-
(p.100, l.3)thārhamābharaṇavasanāṅgarāgakusumāni vividhamaṇibhājanasahasrasāraṃ śā-
(p.100, l.4)radamambaratalamiva sphuritatārāgaṇamāhāramaṇḍapamagacchat |

avatīrya ca turaṃgamātsasaṃbhramapradhāvitaparijanopanīte samupaviśyāsane vāravāṇamavatāryāpanīya cāśeṣaṃ turaṃgamādhirohaṇocitaṃ veṣaparigrahamitastataḥpracalitatālavṛntapavanāpanīyamānaśramo muhūrtaṃ viśaśrāma | viśramya ca maṇirajatakanakakalaśaśatasanāthāmantarvinyastakāñcanapīṭhāṃ snānabhūmimagāt | nirvartitābhiṣekavyāpārasya ca viviktavasanaparimṛṣṭavapuṣaḥ svacchadukūlapallavākalitamaulergṛhītavāsasaḥ kṛtadevārcanasyāṅgarāgabhūmau samupaviṣṭasya rājñā visarjitā mahāpratīhārādhiṣṭhitā rājakulaparicārikāḥ kulavardhanāsanāthāśca vilāsavatīdāsyaḥ sarvāntaḥpurapreṣitāścāntaḥpuraparicārikāḥ paṭalakavinihitāni vividhānyābharaṇāni mālyānyaṅgarāgānvāsāṃsi cādāya puratastasyopatasthurupaninyuśca | yathākramamādāya ca tābhyaḥ prathamaṃ svayamupalipya vaiśampāyanamuparacitāṅgarāgo dattvā ca samīpavartibhyo yathārhamābharaṇavasanāṅgarāgakusumāni vividhamaṇibhājanasahasrasāraṃ śāradamambaratalamiva sphuritatārāgaṇamāhāramaṇḍapamagacchat |

p.100, l.5


(p.100, l.5)tatra ca dviguṇīkṛtakuthāsanopaviṣṭaḥ samīpopaviṣṭena tadguṇopavarṇanapa-
(p.100, l.6)reṇa vaiśampāyanena yathārhabhūmibhāgopaveśitena rājaputralokenedamasmai
(p.100, l.7)dīyatāmidamasmai dīyatāmiti prasādaviśeṣadarśanasaṃvardhitasevārasenāhā-
(p.100, l.8)ravidhimakarot | upaspṛśya ca gṛhītatāmbūlastasminmuhūrtamiva sthitve-
(p.100, l.9)ndrāyudhasamīpamagamat | tatra cānupaviṣṭa eva tadguṇopavarṇanaprāyālāpāḥ
(p.100, l.10)kathāḥ kṛtvā satyapyājñāpratīkṣaṇonmukhe pārśvaparivartini parijane
(p.100, l.11)tadguṇahṛtahṛdayaḥ svayamevendrāyudhasya puro yavasamākīrya nirgatya rāja-
(p.100, l.12)kulamayāsīt | tenaiva krameṇāvalokya rājānamāgatya niśāmanaiṣīt |

tatra ca dviguṇīkṛtakuthāsanopaviṣṭaḥ samīpopaviṣṭena tadguṇopavarṇanapareṇa vaiśampāyanena yathārhabhūmibhāgopaveśitena rājaputralokenedamasmai dīyatāmidamasmai dīyatāmiti prasādaviśeṣadarśanasaṃvardhitasevārasenāhāravidhimakarot | upaspṛśya ca gṛhītatāmbūlastasminmuhūrtamiva sthitvendrāyudhasamīpamagamat | tatra cānupaviṣṭa eva tadguṇopavarṇanaprāyālāpāḥ kathāḥ kṛtvā satyapyājñāpratīkṣaṇonmukhe pārśvaparivartini parijane tadguṇahṛtahṛdayaḥ svayamevendrāyudhasya puro yavasamākīrya nirgatya rājakulamayāsīt | tenaiva krameṇāvalokya rājānamāgatya niśāmanaiṣīt |

p.100, l.13


(p.100, l.13)aparedyuśca prabhātasamaya eva sarvāntaḥpurādhikṛtamavanipateḥ parama-
(p.100, l.14)saṃmatamanumārgāgatayā prathame vayasi vartamānayā rājakulasaṃvāsapragalbha-
(p.100, l.15)yāpyanujjhitavinayayā kiṃcidupārūḍhayauvanayā śakragopakālohitarā-
(p.100, l.16)geṇāṃśukena racitāvaguṇṭhanayā sabālātapayeva pūrvayā kakubhā pratya-
(p.100, l.17)gradalitamanaḥśilācūrṇavarṇenāṅgalāvaṇyaprabhāpravāheṇāmṛtarasanadīpūreṇeva
(p.100, l.18)bhavanamāpūrayantyā jyotsnayeva rāhugrahagrāsabhayādapahāya rajanikarama-
(p.100, l.19)ṇḍalaṃ gāmavatīrṇayā rājakuladevatayeva mūrtimatyā kvaṇitamaṇinūpurā-
(p.100, l.20)kulitacaraṇayugalayā kūjatkalahaṃsākulitakamalayeva kamalinyā ma-
(p.100, l.21)hārhahemamekhalākalāpakalitajaghanasthalayā nātinirbharodbhinnapayodharayā
(p.100, l.22)mandaṃ mandaṃ bhujalatāvikṣepapreṅkhitanakhamayūkhacchalena dhārābhiriva lāva-
(p.100, l.23)ṇyarasamanavarataṃ kṣarantyā diṅmukhavisarpiṇi hāralatānāṃ raśmijāle
(p.101, l.1)nimagnaśarīratayā kṣīrasāgaronmagnavadanayeva lakṣmyā bahalatāmbūlakṛ-
(p.101, l.2)ṣṇikāndhakāritādharalekhayā samasuvṛttatuṅganāsikayā vikasitapuṇḍa-
(p.101, l.3)rīkadhavalalocanayā maṇikuṇḍalamakarapattrabhaṅgakoṭikiraṇātapāhataka-
(p.101, l.4)polatayā sakarṇapallavamiva mukhamudvahantyā paryuṣitadhūsaracandanarasati-
(p.101, l.5)lakālaṃkṛtalalāṭapaṭṭayā muktāphalaprāyālaṃkārayā rādheyarājyalakṣmye-
(p.101, l.6)vopapāditāṅgarāgayā navavanalekhayeva komalatanulatayā trayyeva suprati-
(p.101, l.7)ṣṭhitacaraṇayā makhaśālayeva vedimadhyayā meruvanalatayeva kanakapattrā-
(p.101, l.8)laṃkṛtayā mahānubhāvākārayānugamyamānaṃ kanyakayā kailāsanāmānaṃ ka-
(p.101, l.9)ñcukinamāyāntamapaśyat |

aparedyuśca prabhātasamaya eva sarvāntaḥpurādhikṛtamavanipateḥ paramasaṃmatamanumārgāgatayā prathame vayasi vartamānayā rājakulasaṃvāsapragalbhayāpyanujjhitavinayayā kiṃcidupārūḍhayauvanayā śakragopakālohitarāgeṇāṃśukena racitāvaguṇṭhanayā sabālātapayeva pūrvayā kakubhā pratyagradalitamanaḥśilācūrṇavarṇenāṅgalāvaṇyaprabhāpravāheṇāmṛtarasanadīpūreṇeva bhavanamāpūrayantyā jyotsnayeva rāhugrahagrāsabhayādapahāya rajanikaramaṇḍalaṃ gāmavatīrṇayā rājakuladevatayeva mūrtimatyā kvaṇitamaṇinūpurākulitacaraṇayugalayā kūjatkalahaṃsākulitakamalayeva kamalinyā mahārhahemamekhalākalāpakalitajaghanasthalayā nātinirbharodbhinnapayodharayā mandaṃ mandaṃ bhujalatāvikṣepapreṅkhitanakhamayūkhacchalena dhārābhiriva lāvaṇyarasamanavarataṃ kṣarantyā diṅmukhavisarpiṇi hāralatānāṃ raśmijāle nimagnaśarīratayā kṣīrasāgaronmagnavadanayeva lakṣmyā bahalatāmbūlakṛṣṇikāndhakāritādharalekhayā samasuvṛttatuṅganāsikayā vikasitapuṇḍarīkadhavalalocanayā maṇikuṇḍalamakarapattrabhaṅgakoṭikiraṇātapāhatakapolatayā sakarṇapallavamiva mukhamudvahantyā paryuṣitadhūsaracandanarasatilakālaṃkṛtalalāṭapaṭṭayā muktāphalaprāyālaṃkārayā rādheyarājyalakṣmyevopapāditāṅgarāgayā navavanalekhayeva komalatanulatayā trayyeva supratiṣṭhitacaraṇayā makhaśālayeva vedimadhyayā meruvanalatayeva kanakapattrālaṃkṛtayā mahānubhāvākārayānugamyamānaṃ kanyakayā kailāsanāmānaṃ kañcukinamāyāntamapaśyat |

p.101, l.10


(p.101, l.10)sa kṛtapraṇāmaḥ samupasṛtya kṣititalanihitadakṣiṇakaro vijñāpayā-
(p.101, l.11)māsa | kumāra mahādevī vilāsavatī samājñāpayati | iyaṃ khalu ka-
(p.101, l.12)nyakā mahārājena pūrvaṃ kulūtarājadhānīmavajitya kulūteśvaraduhitā
(p.101, l.13)pattralekhābhidhānā bālikā satī bandījanena sahānīyāntaḥpuraparicā-
(p.101, l.14)rikāmadhyamupanītā | sā mayā vigatanāthā rājaduhiteti samupajāta-
(p.101, l.15)snehayā duhitṛnirviśeṣamiyantaṃ kālamupalālitā saṃvardhitā ca | tadiya-
(p.101, l.16)midānīmucitā bhavatastāmbūlakaraṅkavāhinīti kṛtvā mayā preṣitā |
(p.101, l.17)na cāsyāmāyuṣmatā parijanasāmānyadṛṣṭinā bhavitavyam | bāleva lā-
(p.101, l.18)lanīyā | svacittavṛttiriva cāpalebhyo nivāraṇīyā | śiṣyeva draṣṭavyā |
(p.101, l.19)suhṛdiva sarvaviśrambheṣvabhyantarīkaraṇīyā | dīrghakālasaṃvardhitasnehatayā
(p.101, l.20)svasutāyāmiva hṛdayamasyāmasti me | balavānasyāṃ pakṣapātaḥ | ma-
(p.101, l.21)hābhijanarājavaṃśaprasūtā cārhatīyamevaṃvidhāni karmāṇi | niyataṃ svaya-
(p.101, l.22)meveyamativinītatayā katipayaireva divasaiḥ kumāramārādhayiṣyati |
(p.101, l.23)kevalamaticirakālopacitā balavatī me premapravṛttirasyāmavidita-
(p.102, l.1)śīlaścāsyāḥ kumāra iti saṃdiśyate | sarvathā tathā kalyāṇinā
(p.102, l.2)prayatitavyaṃ yatheyamaticiramucitā paricārikā te bhavati | ityabhi-
(p.102, l.3)dhāya viratavacasi kailāse kṛtābhijātapraṇāmāṃ pattralekhāmanimiṣalocanaṃ
(p.102, l.4)suciramālokya candrāpīḍo yathājñāpayatyambetyevamuktvā kañcukinaṃ pre-
(p.102, l.5)ṣayāmāsa |

sa kṛtapraṇāmaḥ samupasṛtya kṣititalanihitadakṣiṇakaro vijñāpayāmāsa | kumāra mahādevī vilāsavatī samājñāpayati | iyaṃ khalu kanyakā mahārājena pūrvaṃ kulūtarājadhānīmavajitya kulūteśvaraduhitā pattralekhābhidhānā bālikā satī bandījanena sahānīyāntaḥpuraparicārikāmadhyamupanītā | sā mayā vigatanāthā rājaduhiteti samupajātasnehayā duhitṛnirviśeṣamiyantaṃ kālamupalālitā saṃvardhitā ca | tadiyamidānīmucitā bhavatastāmbūlakaraṅkavāhinīti kṛtvā mayā preṣitā | na cāsyāmāyuṣmatā parijanasāmānyadṛṣṭinā bhavitavyam | bāleva lālanīyā | svacittavṛttiriva cāpalebhyo nivāraṇīyā | śiṣyeva draṣṭavyā | suhṛdiva sarvaviśrambheṣvabhyantarīkaraṇīyā | dīrghakālasaṃvardhitasnehatayā svasutāyāmiva hṛdayamasyāmasti me | balavānasyāṃ pakṣapātaḥ | mahābhijanarājavaṃśaprasūtā cārhatīyamevaṃvidhāni karmāṇi | niyataṃ svayameveyamativinītatayā katipayaireva divasaiḥ kumāramārādhayiṣyati | kevalamaticirakālopacitā balavatī me premapravṛttirasyāmaviditaśīlaścāsyāḥ kumāra iti saṃdiśyate | sarvathā tathā kalyāṇinā prayatitavyaṃ yatheyamaticiramucitā paricārikā te bhavati | ityabhidhāya viratavacasi kailāse kṛtābhijātapraṇāmāṃ pattralekhāmanimiṣalocanaṃ suciramālokya candrāpīḍo yathājñāpayatyambetyevamuktvā kañcukinaṃ preṣayāmāsa |

p.102, l.6


(p.102, l.6)pattralekhā tu tataḥ prabhṛti darśanenaiva samupajātasevārasā na divā na
(p.102, l.7)rātrau na suptasya nāsīnasya notthitasya na bhramato na rājakulagatasya
(p.102, l.8)cchāyeva rājasūnoḥ pārśvaṃ mumoca | candrāpīḍasyāpi tasyāṃ darśanādā-
(p.102, l.9)rabhya pratikṣaṇamupacīyamānā mahatī prītirāsīt | abhyadhikaṃ ca prati-
(p.102, l.10)divasamasyāḥ prasādamakarot | ātmahṛdayādavyatiriktāmiva caināṃ
(p.102, l.11)sarvaviśrambheṣvamanyata |

pattralekhā tu tataḥ prabhṛti darśanenaiva samupajātasevārasā na divā na rātrau na suptasya nāsīnasya notthitasya na bhramato na rājakulagatasya cchāyeva rājasūnoḥ pārśvaṃ mumoca | candrāpīḍasyāpi tasyāṃ darśanādārabhya pratikṣaṇamupacīyamānā mahatī prītirāsīt | abhyadhikaṃ ca pratidivasamasyāḥ prasādamakarot | ātmahṛdayādavyatiriktāmiva caināṃ sarvaviśrambheṣvamanyata |

p.102, l.12


(p.102, l.12)evaṃ samatikrāmatsu keṣucidivaseṣu rājā candrāpīḍasya yauvarā-
(p.102, l.13)jyābhiṣekaṃ cikīrṣuḥ pratīhārānupakaraṇasaṃbhārasaṃgrahārthamādideśa | sa-
(p.102, l.14)mupasthitayauvarājyābhiṣekaṃ ca taṃ kadāciddarśanārthamāgatamārūḍhavinaya-
(p.102, l.15)mapi vinītataramicchaśukanāsaḥ savistaramuvāca |

evaṃ samatikrāmatsu keṣucidivaseṣu rājā candrāpīḍasya yauvarājyābhiṣekaṃ cikīrṣuḥ pratīhārānupakaraṇasaṃbhārasaṃgrahārthamādideśa | samupasthitayauvarājyābhiṣekaṃ ca taṃ kadāciddarśanārthamāgatamārūḍhavinayamapi vinītataramicchaśukanāsaḥ savistaramuvāca |

p.102, l.16


(p.102, l.16)tāta candrāpīḍa viditaveditavyasyādhītasarvaśāstrasya te nālpama-
(p.102, l.17)pyupadeṣṭavyamasti | kevalaṃ ca nisargata evābhānubhedyamaratnālokocchedya-
(p.102, l.18)mapradīpaprabhāpaneyamatigahanaṃ tamo yauvanaprabhavam | apariṇāmopaśamo dā-
(p.102, l.19)ruṇo lakṣmīmadaḥ | kaṣṭamanañjanavartisādhyamaparamaiśvaryatimirāndhatvam |
(p.102, l.20)aśiśiropacārahāryotyantatīvro darpadāhajvaroṣmā | satatamamūlamantra-
(p.102, l.21)gamyo viṣamo viṣayaviṣāsvādamohaḥ | nityamasnānaśaucavadhyo balavā-
(p.102, l.22)nrāgamalāvalepaḥ | ajasramakṣapāvasānaprabodhā ghorā ca rājyasukhasaṃni-
(p.102, l.23)pātanidrā bhavati | ityato vistareṇābhidhīyase | garbheśvaratvamabhinavayau-
(p.103, l.1)vanatvamapratimarūpatvamamānuṣaśaktitvaṃ ceti mahatīyaṃ khalvanarthaparaṃparā |
(p.103, l.2)sarvāvinayānāmekaikamapyeṣāmāyatanam | kimuta samavāyaḥ | yauvanā-
(p.103, l.3)rambhe ca prāyaḥ śāstrajalaprakṣālananirmalāpi kāluṣyamupayāti buddhiḥ |
(p.103, l.4)anujjhitadhavalatāpi sarāgaiva bhavati yūnāṃ dṛṣṭiḥ | apaharati ca vā-
(p.103, l.5)tyeva śuṣkapattraṃ samudbhūtarajobhrāntiratidūramātmecchayā yauvanasamaye puruṣaṃ
(p.103, l.6)prakṛtiḥ | indriyahariṇahāriṇī ca satatamatiduranteyamupabhogamṛgatṛṣṇi-
(p.103, l.7)kā | navayauvanakaṣāyitātmanaśca salilānīva tānyeva viṣayasvarūpā-
(p.103, l.8)ṇyāsvādyamānāni madhuratarāṇyāpatanti manasaḥ | nāśayati ca diṅmoha
(p.103, l.9)ivonmārgapravartakaḥ puruṣamatyāsaṅgo viṣayeṣu | bhavādṛśā eva bha-
(p.103, l.10)vanti bhājanānyupadeśānām | apagatamale hi manasi sphaṭikamaṇāviva
(p.103, l.11)rajanikaragabhastayo viśanti sukhamupadeśaguṇāḥ | guruvacanamamalamapi
(p.103, l.12)salilamiva mahadupajanayati śravaṇasthitaṃ śūlamabhavyasya | itarasya
(p.103, l.13)tu kariṇa iva śaṅkhābharaṇamānanaśobhāsamudayamadhikataramupajanayati |
(p.103, l.14)harati ca sakalamatimalinamapyandhakāramiva doṣajātaṃ pradoṣasamaya-
(p.103, l.15)niśākara iva gurūpadeśaḥ praśamaheturvayaḥpariṇāma iva palitarūpeṇa
(p.103, l.16)śirasijajālamamalīkurvanguṇarūpeṇa tadeva pariṇamayati | ayameva cānā-
(p.103, l.17)svāditaviṣayarasasya te kāla upadeśasya | kusumaśaraśaraprahārajarjarite
(p.103, l.18)hi hṛdaye jalamiva galatyupadiṣṭam | akāraṇaṃ ca bhavati duṣprakṛteranva-
(p.103, l.19)yaḥ śrutaṃ vā vinayasya | candanaprabhavo na dahati kimanalaḥ | kiṃvā pra-
(p.103, l.20)śamahetunāpi na pracaṇḍatarībhavati vaḍavānalo vāriṇā | gurūpadeśaśca
(p.103, l.21)nāma puruṣāṇāmakhilamalaprakṣālanakṣamajalaṃ snānamanupajātapalitādivai-
(p.103, l.22)rūpyamajaraṃ vṛddhatvamanāropitamedodoṣaṃ gurūkaraṇamasuvarṇaviracanama-
(p.103, l.23)grāmyaṃ karṇābharaṇamatītajyotirāloko nodvegakaraḥ prajāgaraḥ | viśe-
(p.104, l.1)ṣeṇa tu rājñām | viralā hi teṣāmupadeṣṭāraḥ | pratiśabdaka iva rāja-
(p.104, l.2)vacanamanugacchati jano bhayāt | uddāmadarpaśvayathusthagitaśravaṇavivarāśco-
(p.104, l.3)padiśyamānamapi te na śṛṇvanti | śṛṇvantopi ca gajanimīlitenāva-
(p.104, l.4)dhīrayantaḥ khedayanti hitopadeśadāyino gurūn | ahaṃkāradāhajvara-
(p.104, l.5)mūrchāndhakāritā vihvalā hi rājaprakṛtiḥ | alīkābhimānonmāda-
(p.104, l.6)kārīṇi dhanāni | rājyaviṣavikāratandrāpradā rājalakṣmīḥ |

tāta candrāpīḍa viditaveditavyasyādhītasarvaśāstrasya te nālpamapyupadeṣṭavyamasti | kevalaṃ ca nisargata evābhānubhedyamaratnālokocchedyamapradīpaprabhāpaneyamatigahanaṃ tamo yauvanaprabhavam | apariṇāmopaśamo dāruṇo lakṣmīmadaḥ | kaṣṭamanañjanavartisādhyamaparamaiśvaryatimirāndhatvam | aśiśiropacārahāryotyantatīvro darpadāhajvaroṣmā | satatamamūlamantragamyo viṣamo viṣayaviṣāsvādamohaḥ | nityamasnānaśaucavadhyo balavānrāgamalāvalepaḥ | ajasramakṣapāvasānaprabodhā ghorā ca rājyasukhasaṃnipātanidrā bhavati | ityato vistareṇābhidhīyase | garbheśvaratvamabhinavayauvanatvamapratimarūpatvamamānuṣaśaktitvaṃ ceti mahatīyaṃ khalvanarthaparaṃparā | sarvāvinayānāmekaikamapyeṣāmāyatanam | kimuta samavāyaḥ | yauvanārambhe ca prāyaḥ śāstrajalaprakṣālananirmalāpi kāluṣyamupayāti buddhiḥ | anujjhitadhavalatāpi sarāgaiva bhavati yūnāṃ dṛṣṭiḥ | apaharati ca vātyeva śuṣkapattraṃ samudbhūtarajobhrāntiratidūramātmecchayā yauvanasamaye puruṣaṃ prakṛtiḥ | indriyahariṇahāriṇī ca satatamatiduranteyamupabhogamṛgatṛṣṇikā | navayauvanakaṣāyitātmanaśca salilānīva tānyeva viṣayasvarūpāṇyāsvādyamānāni madhuratarāṇyāpatanti manasaḥ | nāśayati ca diṅmoha ivonmārgapravartakaḥ puruṣamatyāsaṅgo viṣayeṣu | bhavādṛśā eva bhavanti bhājanānyupadeśānām | apagatamale hi manasi sphaṭikamaṇāviva rajanikaragabhastayo viśanti sukhamupadeśaguṇāḥ | guruvacanamamalamapi salilamiva mahadupajanayati śravaṇasthitaṃ śūlamabhavyasya | itarasya tu kariṇa iva śaṅkhābharaṇamānanaśobhāsamudayamadhikataramupajanayati | harati ca sakalamatimalinamapyandhakāramiva doṣajātaṃ pradoṣasamayaniśākara iva gurūpadeśaḥ praśamaheturvayaḥpariṇāma iva palitarūpeṇa śirasijajālamamalīkurvanguṇarūpeṇa tadeva pariṇamayati | ayameva cānāsvāditaviṣayarasasya te kāla upadeśasya | kusumaśaraśaraprahārajarjarite hi hṛdaye jalamiva galatyupadiṣṭam | akāraṇaṃ ca bhavati duṣprakṛteranvayaḥ śrutaṃ vā vinayasya | candanaprabhavo na dahati kimanalaḥ | kiṃvā praśamahetunāpi na pracaṇḍatarībhavati vaḍavānalo vāriṇā | gurūpadeśaśca nāma puruṣāṇāmakhilamalaprakṣālanakṣamajalaṃ snānamanupajātapalitādivairūpyamajaraṃ vṛddhatvamanāropitamedodoṣaṃ gurūkaraṇamasuvarṇaviracanamagrāmyaṃ karṇābharaṇamatītajyotirāloko nodvegakaraḥ prajāgaraḥ | viśeṣeṇa tu rājñām | viralā hi teṣāmupadeṣṭāraḥ | pratiśabdaka iva rājavacanamanugacchati jano bhayāt | uddāmadarpaśvayathusthagitaśravaṇavivarāścopadiśyamānamapi te na śṛṇvanti | śṛṇvantopi ca gajanimīlitenāvadhīrayantaḥ khedayanti hitopadeśadāyino gurūn | ahaṃkāradāhajvaramūrchāndhakāritā vihvalā hi rājaprakṛtiḥ | alīkābhimānonmādakārīṇi dhanāni | rājyaviṣavikāratandrāpradā rājalakṣmīḥ |

p.104, l.7


(p.104, l.7)ālokayatu tāvatkalyāṇābhiniveśī lakṣmīmeva | prathamamiyaṃ hi
(p.104, l.8)subhaṭakhaḍgamaṇḍalotpalavanaviśramabhramarī lakṣmīḥ kṣīrasāgarātpārijā-
(p.104, l.9)tapallavebhyo rāgaminduśakalādekāntavakratāmuccaiḥśravasaścañcalatāṃ kā-
(p.104, l.10)lakūṭānmohanaśaktiṃ madirāyā madaṃ kaustubhamaṇeratinaiṣṭhuryamityetāni
(p.104, l.11)sahavāsaparicayavaśādvirahavinodacihnāni gṛhītvaivodgatā | na hyevaṃvi-
(p.104, l.12)dhamaparamaparicitamiha jagati kiṃcidasti yatheyamanāryā | labdhāpi
(p.104, l.13)khalu duḥkhena paripālyate | dṛḍhaguṇapāśasaṃdānanispandīkṛtāpi naśya-
(p.104, l.14)ti | uddāmadarpabhaṭasahasrollāsitāsilatāpañjaravidhṛtāpyapakrāmati |
(p.104, l.15)madajaladurdināndhakāragajaghaṭitaghanaghaṭāparipālitāpi prapalāyate | na
(p.104, l.16)paricayaṃ rakṣati | nābhijanamīkṣate | na rūpamālokayate | na kula-
(p.104, l.17)kramamanuvartate | na śīlaṃ paśyati | na vaidagdhyaṃ gaṇayati | na śrutamā-
(p.104, l.18)karṇayati | na dharmamanurudhyate | na tyāgamādriyate | na viśeṣajñatāṃ
(p.104, l.19)vicārayati | nācāraṃ pālayati | na satyamanubudhyate | na lakṣaṇaṃ pramā-
(p.104, l.20)ṇīkaroti | gandharvanagaralekheva paśyata eva naśyati | adyāpyārūḍha-
(p.104, l.21)mandaraparivartāvartabhrāntijanitasaṃskāreva paribhramati | kamalinīsaṃca-
(p.104, l.22)raṇavyatikaralagnanalinanālakaṇṭakeva na kvacinnirbharamābadhnāti padam |
(p.104, l.23)atiprayatnavidhṛtāpi parameśvaragṛheṣu vividhagandhagajagaṇḍamadhupānamatteva
(p.105, l.1)pariskhalati | pāruṣyamivopaśikṣitumasidhārāsu nivasati | viśvarū-
(p.105, l.2)patvamiva grahītumāśritā nārāyaṇamūrtim | apratyayabahulā ca diva-
(p.105, l.3)sāntakamalamiva samupacitamūladaṇḍakośamaṇḍalamapi muñcati bhūbhujam |
(p.105, l.4)lateva viṭapakānadhyārohati | gaṅgeva vasujananyapi taraṃgabudbudacañcalā |
(p.105, l.5)divasakaragatiriva prakaṭitavividhasaṃkrāntiḥ | pātālaguheva tamobahu-
(p.105, l.6)lā | hiḍimbeva bhīmasāhasaikahāryahṛdayā | prāvṛḍivāciradyutikāri-
(p.105, l.7)ṇī | duṣṭapiśācīva darśitānekapuruṣocchrāyā | svalpasattvamunmattīka-
(p.105, l.8)roti | sarasvatīparigṛhītamīrṣyayeva nāliṅgati janam | guṇavantamapavi-
(p.105, l.9)tramiva na spṛśati | udārasattvamamaṅgalamiva na bahu manyate | suja-
(p.105, l.10)namanimittamiva na paśyati | abhijātamahimiva laṅghayati | śūraṃ ka-
(p.105, l.11)ṇṭakamiva pariharati | dātāraṃ duḥsvapnamiva na smarati | vinītaṃ pāta-
(p.105, l.12)kinamiva nopasarpati | manasvinamunmattamivopahasati | parasparaviruddhaṃ
(p.105, l.13)cendrajālamiva darśayantī prakaṭayati jagati nijaṃ caritam | tathāhi |
(p.105, l.14)satatamuṣmāṇamāropayantyapi jāḍyamupajanayati | unnatimādadhānāpi
(p.105, l.15)nīcasvabhāvatāmāviṣkaroti | toyarāśisaṃbhavāpi tṛṣṇāṃ saṃvardhayati |
(p.105, l.16)īśvaratāṃ dadhānāpyaśivaprakṛtitvamātanoti | balopacayamāharantyapi la-
(p.105, l.17)ghimānamāpādayati | amṛtasahodarāpi kaṭukavipākā | vigrahavatyapya-
(p.105, l.18)pratyakṣadarśanā | puruṣottamaratāpi khalajanapriyā | reṇumayīva svacchamapi
(p.105, l.19)kaluṣīkaroti |

ālokayatu tāvatkalyāṇābhiniveśī lakṣmīmeva | prathamamiyaṃ hi subhaṭakhaḍgamaṇḍalotpalavanaviśramabhramarī lakṣmīḥ kṣīrasāgarātpārijātapallavebhyo rāgaminduśakalādekāntavakratāmuccaiḥśravasaścañcalatāṃ kālakūṭānmohanaśaktiṃ madirāyā madaṃ kaustubhamaṇeratinaiṣṭhuryamityetāni sahavāsaparicayavaśādvirahavinodacihnāni gṛhītvaivodgatā | na hyevaṃvidhamaparamaparicitamiha jagati kiṃcidasti yatheyamanāryā | labdhāpi khalu duḥkhena paripālyate | dṛḍhaguṇapāśasaṃdānanispandīkṛtāpi naśyati | uddāmadarpabhaṭasahasrollāsitāsilatāpañjaravidhṛtāpyapakrāmati | madajaladurdināndhakāragajaghaṭitaghanaghaṭāparipālitāpi prapalāyate | na paricayaṃ rakṣati | nābhijanamīkṣate | na rūpamālokayate | na kulakramamanuvartate | na śīlaṃ paśyati | na vaidagdhyaṃ gaṇayati | na śrutamākarṇayati | na dharmamanurudhyate | na tyāgamādriyate | na viśeṣajñatāṃ vicārayati | nācāraṃ pālayati | na satyamanubudhyate | na lakṣaṇaṃ pramāṇīkaroti | gandharvanagaralekheva paśyata eva naśyati | adyāpyārūḍhamandaraparivartāvartabhrāntijanitasaṃskāreva paribhramati | kamalinīsaṃcaraṇavyatikaralagnanalinanālakaṇṭakeva na kvacinnirbharamābadhnāti padam | atiprayatnavidhṛtāpi parameśvaragṛheṣu vividhagandhagajagaṇḍamadhupānamatteva pariskhalati | pāruṣyamivopaśikṣitumasidhārāsu nivasati | viśvarūpatvamiva grahītumāśritā nārāyaṇamūrtim | apratyayabahulā ca divasāntakamalamiva samupacitamūladaṇḍakośamaṇḍalamapi muñcati bhūbhujam | lateva viṭapakānadhyārohati | gaṅgeva vasujananyapi taraṃgabudbudacañcalā | divasakaragatiriva prakaṭitavividhasaṃkrāntiḥ | pātālaguheva tamobahulā | hiḍimbeva bhīmasāhasaikahāryahṛdayā | prāvṛḍivāciradyutikāriṇī | duṣṭapiśācīva darśitānekapuruṣocchrāyā | svalpasattvamunmattīkaroti | sarasvatīparigṛhītamīrṣyayeva nāliṅgati janam | guṇavantamapavitramiva na spṛśati | udārasattvamamaṅgalamiva na bahu manyate | sujanamanimittamiva na paśyati | abhijātamahimiva laṅghayati | śūraṃ kaṇṭakamiva pariharati | dātāraṃ duḥsvapnamiva na smarati | vinītaṃ pātakinamiva nopasarpati | manasvinamunmattamivopahasati | parasparaviruddhaṃ cendrajālamiva darśayantī prakaṭayati jagati nijaṃ caritam | tathāhi | satatamuṣmāṇamāropayantyapi jāḍyamupajanayati | unnatimādadhānāpi nīcasvabhāvatāmāviṣkaroti | toyarāśisaṃbhavāpi tṛṣṇāṃ saṃvardhayati | īśvaratāṃ dadhānāpyaśivaprakṛtitvamātanoti | balopacayamāharantyapi laghimānamāpādayati | amṛtasahodarāpi kaṭukavipākā | vigrahavatyapyapratyakṣadarśanā | puruṣottamaratāpi khalajanapriyā | reṇumayīva svacchamapi kaluṣīkaroti |

p.105, l.20


(p.105, l.20)yathā yathā ceyaṃ capalā dīpyate tathā tathā dīpaśikheva kajjalama-
(p.105, l.21)linameva karma kevalamudvamati | tathāhīyaṃ saṃvardhanavāridhārā tṛṣṇāviṣa-
(p.105, l.22)vallīnāṃ vyādhagītirindriyamṛgāṇāṃ parāmarṣadhūmalekhā saccaritacitrāṇāṃ
(p.105, l.23)vibhramaśayyā mohadīrghanidrāṇāṃ nivāsajīrṇavalabhī dhanamadapiśācikānāṃ
(p.106, l.1)timirodgatiḥ śāstradṛṣṭīnāṃ puraḥpatākā sarvāvinayānāmutpattinimnagā
(p.106, l.2)krodhāvegagrāhāṇāmāpānabhūmirviṣayamadhūnāṃ saṃgītaśālā bhrūvikāranādyā-
(p.106, l.3)nāmāvāsadarī doṣāśīviṣāṇāmutsāraṇavetralatā satpuruṣavyāhārāṇā-
(p.106, l.4)makālaprāvṛḍguṇakalahaṃsakānāṃ visarpaṇabhūmirlokāpavādavisphoṭakānāṃ
(p.106, l.5)prastāvanā kapaṭanāṭakasya kadalikā kāmakariṇo vadhyaśālā sādhu-
(p.106, l.6)bhāvasya rāhujihvā dharmendumaṇḍalasya |

yathā yathā ceyaṃ capalā dīpyate tathā tathā dīpaśikheva kajjalamalinameva karma kevalamudvamati | tathāhīyaṃ saṃvardhanavāridhārā tṛṣṇāviṣavallīnāṃ vyādhagītirindriyamṛgāṇāṃ parāmarṣadhūmalekhā saccaritacitrāṇāṃ vibhramaśayyā mohadīrghanidrāṇāṃ nivāsajīrṇavalabhī dhanamadapiśācikānāṃ timirodgatiḥ śāstradṛṣṭīnāṃ puraḥpatākā sarvāvinayānāmutpattinimnagā krodhāvegagrāhāṇāmāpānabhūmirviṣayamadhūnāṃ saṃgītaśālā bhrūvikāranādyānāmāvāsadarī doṣāśīviṣāṇāmutsāraṇavetralatā satpuruṣavyāhārāṇāmakālaprāvṛḍguṇakalahaṃsakānāṃ visarpaṇabhūmirlokāpavādavisphoṭakānāṃ prastāvanā kapaṭanāṭakasya kadalikā kāmakariṇo vadhyaśālā sādhubhāvasya rāhujihvā dharmendumaṇḍalasya |

p.106, l.7


(p.106, l.7)na hi taṃ paśyāmi yo hyaparicitayānayā na nirbharamupagūḍho yo vā na
(p.106, l.8)vipralabdhaḥ | niyatamiyamālekhyagatāpi calati pustakamayyapīndrajā-
(p.106, l.9)lamācaratyutkīrṇāpi vipralabhate śrutāpyabhisaṃdhatte cintitāpi vañca-
(p.106, l.10)yati | evaṃvidhayāpi cānayā durācārayā kathamapi daivavaśena parigṛ-
(p.106, l.11)hītā viklavā bhavanti rājānaḥ | sarvāvinayādhiṣṭhānatāṃ ca gacchanti |
(p.106, l.12)tathāhi | abhiṣekasamaya evaiṣāṃ maṅgalakalaśajalairiva prakṣālyate
(p.106, l.13)dākṣiṇyam | agnikāryadhūmeneva malinībhavati hṛdayam | purohita-
(p.106, l.14)kuśāgrasaṃmārjanībhirivāpanīyate kṣāntiḥ | uṣṇīṣapaṭṭabandhenevācchā-
(p.106, l.15)dyate jarāgamanasmaraṇam | ātapatramaṇḍalenevāpavāryate paralokadarśa-
(p.106, l.16)nam | cāmarapavanairivāpahriyate satyavāditā vetradaṇḍairivotsā-
(p.106, l.17)ryante guṇāḥ | jayaśabdakalakalairiva tiraskriyante sādhuvādāḥ | dhva-
(p.106, l.18)japaṭapallavairiva parāmṛṣyate yaśaḥ | tathāhi | kecicchramavaśaśithila-
(p.106, l.19)śakunigalapuṭacapalābhiḥ khadyotonmeṣamuhūrtamanoharābhirmanasvijanagarhi-
(p.106, l.20)tābhiḥ saṃpadbhiḥ pralobhyamānā dhanalavalābhāvalepavismṛtajanmānoneka-
(p.106, l.21)doṣopacitena duṣṭāsṛjeva rāgāveśena bādhyamānā vividhaviṣayagrā-
(p.106, l.22)salālasaiḥ pañcabhirapyanekasahasrasaṃkhyairivendriyairāyāsyamānāḥ prakṛti-
(p.106, l.23)cañcalatayā labdhaprasareṇaikenāpi śatasahasratāmivopagatena manasākulī-
(p.107, l.1)kriyamāṇā vihvalatāmupayānti | grahairiva gṛhyante | bhūtairivābhibhū-
(p.107, l.2)yante | mantrairivāveśyante | sattvairivāvaṣṭabhyante | vāyuneva viḍa-
(p.107, l.3)mbyante | piśācairiva grasyante | madanaśarairmarmābhihatā iva mukhabhaṅga-
(p.107, l.4)sahasrāṇi kurvate | dhanoṣmaṇā pacyamānā iva viceṣṭante | gāḍhaprahārā-
(p.107, l.5)hatā ivāṅgāni na dhārayanti | kulīrā iva tiryakparibhramanti | adha-
(p.107, l.6)rmabhagnagatayaḥ paṅgava iva pareṇa saṃcāryante | mṛṣāvādavipākasaṃjātamu-
(p.107, l.7)kharogā ivātikṛcchreṇa jalpanti | saptacchadatarava iva kusumarajovi-
(p.107, l.8)kārairāsannavartināṃ śiraḥśūlamutpādayanti | āsannamṛtyava iva bandhu-
(p.107, l.9)janamapi nābhijānanti | utkupitalocanā iva tejasvino nekṣante |
(p.107, l.10)kāladaṣṭā iva mahāmantrairapi na pratibudhyante | jātuṣābharaṇānīva
(p.107, l.11)soṣmāṇaṃ na sahante | duṣṭavāraṇā iva mahāmānastambhaniścalīkṛtā na
(p.107, l.12)gṛhṇantyupadeśam | tṛṣṇāviṣamūrcchitāḥ kanakamayamiva sarva paśyanti |
(p.107, l.13)iṣava iva pānavardhitataikṣṇyāḥ parapreritā vināśayanti | dūrasthitā-
(p.107, l.14)nyapi phalānīva daṇḍavikṣepairmahākulāni śātayanti | akālakusuma-
(p.107, l.15)prasavā iva manoharākṛtayopi lokavināśahetavaḥ | śmaśānāgnaya ivā-
(p.107, l.16)tiraudrabhūtayaḥ | taimirikā ivādūradarśinaḥ | upasṛṣṭā iva kṣudrādhiṣṭhita-
(p.107, l.17)bhavanāḥ | śrūyamāṇā api pretapaṭahā ivodvejayanti | cintyamānā api
(p.107, l.18)mahāpātakādhyavasāyā ivopadravamupajanayanti | anudivasamāpūryamāṇāḥ
(p.107, l.19)pāpenevādhmātamūrtayo bhavanti | tadavasthāśca vyasanaśataśaravyatāmupagatā
(p.107, l.20)valmīkatṛṇāgrāvasthitā jalabindava iva patitamapyātmānaṃ nāvaga-
(p.107, l.21)cchanti |

na hi taṃ paśyāmi yo hyaparicitayānayā na nirbharamupagūḍho yo vā na vipralabdhaḥ | niyatamiyamālekhyagatāpi calati pustakamayyapīndrajālamācaratyutkīrṇāpi vipralabhate śrutāpyabhisaṃdhatte cintitāpi vañcayati | evaṃvidhayāpi cānayā durācārayā kathamapi daivavaśena parigṛhītā viklavā bhavanti rājānaḥ | sarvāvinayādhiṣṭhānatāṃ ca gacchanti | tathāhi | abhiṣekasamaya evaiṣāṃ maṅgalakalaśajalairiva prakṣālyate dākṣiṇyam | agnikāryadhūmeneva malinībhavati hṛdayam | purohitakuśāgrasaṃmārjanībhirivāpanīyate kṣāntiḥ | uṣṇīṣapaṭṭabandhenevācchādyate jarāgamanasmaraṇam | ātapatramaṇḍalenevāpavāryate paralokadarśanam | cāmarapavanairivāpahriyate satyavāditā vetradaṇḍairivotsāryante guṇāḥ | jayaśabdakalakalairiva tiraskriyante sādhuvādāḥ | dhvajapaṭapallavairiva parāmṛṣyate yaśaḥ | tathāhi | kecicchramavaśaśithilaśakunigalapuṭacapalābhiḥ khadyotonmeṣamuhūrtamanoharābhirmanasvijanagarhitābhiḥ saṃpadbhiḥ pralobhyamānā dhanalavalābhāvalepavismṛtajanmānonekadoṣopacitena duṣṭāsṛjeva rāgāveśena bādhyamānā vividhaviṣayagrāsalālasaiḥ pañcabhirapyanekasahasrasaṃkhyairivendriyairāyāsyamānāḥ prakṛticañcalatayā labdhaprasareṇaikenāpi śatasahasratāmivopagatena manasākulīkriyamāṇā vihvalatāmupayānti | grahairiva gṛhyante | bhūtairivābhibhūyante | mantrairivāveśyante | sattvairivāvaṣṭabhyante | vāyuneva viḍambyante | piśācairiva grasyante | madanaśarairmarmābhihatā iva mukhabhaṅgasahasrāṇi kurvate | dhanoṣmaṇā pacyamānā iva viceṣṭante | gāḍhaprahārāhatā ivāṅgāni na dhārayanti | kulīrā iva tiryakparibhramanti | adharmabhagnagatayaḥ paṅgava iva pareṇa saṃcāryante | mṛṣāvādavipākasaṃjātamukharogā ivātikṛcchreṇa jalpanti | saptacchadatarava iva kusumarajovikārairāsannavartināṃ śiraḥśūlamutpādayanti | āsannamṛtyava iva bandhujanamapi nābhijānanti | utkupitalocanā iva tejasvino nekṣante | kāladaṣṭā iva mahāmantrairapi na pratibudhyante | jātuṣābharaṇānīva soṣmāṇaṃ na sahante | duṣṭavāraṇā iva mahāmānastambhaniścalīkṛtā na gṛhṇantyupadeśam | tṛṣṇāviṣamūrcchitāḥ kanakamayamiva sarva paśyanti | iṣava iva pānavardhitataikṣṇyāḥ parapreritā vināśayanti | dūrasthitānyapi phalānīva daṇḍavikṣepairmahākulāni śātayanti | akālakusumaprasavā iva manoharākṛtayopi lokavināśahetavaḥ | śmaśānāgnaya ivātiraudrabhūtayaḥ | taimirikā ivādūradarśinaḥ | upasṛṣṭā iva kṣudrādhiṣṭhitabhavanāḥ | śrūyamāṇā api pretapaṭahā ivodvejayanti | cintyamānā api mahāpātakādhyavasāyā ivopadravamupajanayanti | anudivasamāpūryamāṇāḥ pāpenevādhmātamūrtayo bhavanti | tadavasthāśca vyasanaśataśaravyatāmupagatā valmīkatṛṇāgrāvasthitā jalabindava iva patitamapyātmānaṃ nāvagacchanti |

p.107, l.22


(p.107, l.22)apare tu svārthaniṣpādanaparairdhanapiśitagrāsagṛdhrairāsthānanalinība-
(p.107, l.23)kairdyūtaṃ vinoda iti paradārābhigamanaṃ vaidagdhyamiti mṛgayā śrama
(p.108, l.1)iti pānaṃ vilāsa iti pramattatā śauryamiti svadāraparityāgo-
(p.108, l.2)vyasaniteti guruvacanāvadhīraṇamaparapraṇeyatvamityajitabhṛtyatā sukho-
(p.108, l.3)pasevyatvamiti nṛtyagītavādyaveśyābhisaktī rasikateti mahāparādhā-
(p.108, l.4)vakarṇanaṃ mahānubhāvateti paribhavasahatvaṃ kṣameti svacchandatā prabhu-
(p.108, l.5)tvamiti devāvamānanaṃ mahāsattvateti bandijanakhyātiryaśa iti tara-
(p.108, l.6)latotsāha ityaviśeṣajñatāpakṣapātitvamiti doṣānapi guṇapakṣamadhyā-
(p.108, l.7)ropayadbhirantaḥ svayamapi vihasadbhiḥ pratāraṇakuśalairdhūrtairamānuṣocitābhiḥ
(p.108, l.8)stutibhiḥ pratāryamāṇā vittamadamattacittā niścetanatayā tathaivetyātmanyāro-
(p.108, l.9)pitālīkābhimānā martyadharmāṇopi divyāṃśāvatīrṇamiva sadaivatamivā-
(p.108, l.10)timānuṣamātmānamutprekṣamāṇāḥ prārabdhadivyocitaceṣṭānubhāvāḥ sarva-
(p.108, l.11)janasyopahāsyatāmupayānti | ātmaviḍambanāṃ cānujīvinā janena kri-
(p.108, l.12)yamāṇāmabhinandanti | manasā devatādhyāropaṇapratāraṇādasadbhūtasaṃbhāvano-
(p.108, l.13)pahatāścāntaḥpraviṣṭāparabhujadvayamivātmabāhuyugalaṃ saṃbhāvayanti | tva-
(p.108, l.14)gantaritatṛtīyalocanaṃ svalalāṭamāśaṅkante | darśanapradānamapyanugrahaṃ ga-
(p.108, l.15)ṇayanti | dṛṣṭipātamapyupakārapakṣe sthāpayanti | saṃbhāṣaṇamapi saṃvibhāga-
(p.108, l.16)madhye kurvanti | ājñāmapi varapradānaṃ manyante | sparśamapi pāvanamā-
(p.108, l.17)kalayanti | mithyāmāhātmyagarvanirbharāśca na praṇamanti devatābhyaḥ | na
(p.108, l.18)pūjayanti dvijātīn | na mānayanti mānyān | nārcayantyarcanīyān |
(p.108, l.19)nābhivādayantyabhivādanārhān | nābhyuttiṣṭhanti gurūn | anarthakāyā-
(p.108, l.20)sāntaritaviṣayopabhogasukhamityupahasanti vidvajjanam | jarāvaiklavyaprala-
(p.108, l.21)pitamiti paśyanti vṛddhajanopadeśam | ātmaprajñāparibhava ityasūyanti
(p.108, l.22)sacivopadeśāya | kupyanti hitavādine | sarvathā tamabhinadanti tamā-
(p.108, l.23)lapanti taṃ pārśve kurvanti taṃ saṃvardhayanti tena saha sukhamavatiṣṭhante tasmai
(p.109, l.1)dadati taṃ mitratāmupanayanti tasya vacanaṃ śṛṇvanti tatra varṣanti taṃ
(p.109, l.2)bahu manyante tamāptatāmāpādayanti yoharniśamanavaratamuparacitāñjali-
(p.109, l.3)radhidaivatamiva vigatānyakartavyaḥ stauti yo vā māhātmyamudbhāvayati |

apare tu svārthaniṣpādanaparairdhanapiśitagrāsagṛdhrairāsthānanalinībakairdyūtaṃ vinoda iti paradārābhigamanaṃ vaidagdhyamiti mṛgayā śrama iti pānaṃ vilāsa iti pramattatā śauryamiti svadāraparityāgovyasaniteti guruvacanāvadhīraṇamaparapraṇeyatvamityajitabhṛtyatā sukhopasevyatvamiti nṛtyagītavādyaveśyābhisaktī rasikateti mahāparādhāvakarṇanaṃ mahānubhāvateti paribhavasahatvaṃ kṣameti svacchandatā prabhutvamiti devāvamānanaṃ mahāsattvateti bandijanakhyātiryaśa iti taralatotsāha ityaviśeṣajñatāpakṣapātitvamiti doṣānapi guṇapakṣamadhyāropayadbhirantaḥ svayamapi vihasadbhiḥ pratāraṇakuśalairdhūrtairamānuṣocitābhiḥ stutibhiḥ pratāryamāṇā vittamadamattacittā niścetanatayā tathaivetyātmanyāropitālīkābhimānā martyadharmāṇopi divyāṃśāvatīrṇamiva sadaivatamivātimānuṣamātmānamutprekṣamāṇāḥ prārabdhadivyocitaceṣṭānubhāvāḥ sarvajanasyopahāsyatāmupayānti | ātmaviḍambanāṃ cānujīvinā janena kriyamāṇāmabhinandanti | manasā devatādhyāropaṇapratāraṇādasadbhūtasaṃbhāvanopahatāścāntaḥpraviṣṭāparabhujadvayamivātmabāhuyugalaṃ saṃbhāvayanti | tvagantaritatṛtīyalocanaṃ svalalāṭamāśaṅkante | darśanapradānamapyanugrahaṃ gaṇayanti | dṛṣṭipātamapyupakārapakṣe sthāpayanti | saṃbhāṣaṇamapi saṃvibhāgamadhye kurvanti | ājñāmapi varapradānaṃ manyante | sparśamapi pāvanamākalayanti | mithyāmāhātmyagarvanirbharāśca na praṇamanti devatābhyaḥ | na pūjayanti dvijātīn | na mānayanti mānyān | nārcayantyarcanīyān | nābhivādayantyabhivādanārhān | nābhyuttiṣṭhanti gurūn | anarthakāyāsāntaritaviṣayopabhogasukhamityupahasanti vidvajjanam | jarāvaiklavyapralapitamiti paśyanti vṛddhajanopadeśam | ātmaprajñāparibhava ityasūyanti sacivopadeśāya | kupyanti hitavādine | sarvathā tamabhinadanti tamālapanti taṃ pārśve kurvanti taṃ saṃvardhayanti tena saha sukhamavatiṣṭhante tasmai dadati taṃ mitratāmupanayanti tasya vacanaṃ śṛṇvanti tatra varṣanti taṃ bahu manyante tamāptatāmāpādayanti yoharniśamanavaratamuparacitāñjaliradhidaivatamiva vigatānyakartavyaḥ stauti yo vā māhātmyamudbhāvayati |

p.109, l.4


(p.109, l.4)kiṃ vā teṣāṃ sāṃprataṃ yeṣāmatinṛśaṃsaprāyopadeśanirghṛṇaṃ kauṭilyaśāstraṃ
(p.109, l.5)pramāṇamabhicārakriyākrūraikaprakṛtayaḥ purodhaso guravaḥ parābhisaṃdhānaparā
(p.109, l.6)mantriṇa upadeṣṭāro narapatisahasrabhuktojjhitāyāṃ lakṣmyāmāsaktirmāra-
(p.109, l.7)ṇātmakeṣu śāstreṣvabhiyogaḥ sahajapremārdrahṛdayānuraktā bhrātara ucchedyāḥ |

kiṃ vā teṣāṃ sāṃprataṃ yeṣāmatinṛśaṃsaprāyopadeśanirghṛṇaṃ kauṭilyaśāstraṃ pramāṇamabhicārakriyākrūraikaprakṛtayaḥ purodhaso guravaḥ parābhisaṃdhānaparā mantriṇa upadeṣṭāro narapatisahasrabhuktojjhitāyāṃ lakṣmyāmāsaktirmāraṇātmakeṣu śāstreṣvabhiyogaḥ sahajapremārdrahṛdayānuraktā bhrātara ucchedyāḥ |

p.109, l.8


(p.109, l.8)tadevaṃprāyetikuṭilakaṣṭaceṣṭāsahasradāruṇe rājyatantresminmahāmoha-
(p.109, l.9)kāriṇi ca yauvane kumāra tathā prayatethā yathā nopahasyase janairna
(p.109, l.10)nindyase sādhubhirna dhikkriyase gurubhirnopālabhyase suhṛdbhirna śocyase
(p.109, l.11)vidvadbhiḥ | yathā ca na prahasyase viṭairna pratāryase kuśalairnā-
(p.109, l.12)svādyase bhujaṃgairnāvalupyase sevakavṛkairna vañcyase dhūrtairna pralobhyase
(p.109, l.13)vanitābhirna viḍambyase lakṣmyā na nartyase madena nonmattīkriyase
(p.109, l.14)madanena nākṣipyase viṣayairna vikṛṣyase rāgeṇa nāpahriyase sukhena | kāmaṃ
(p.109, l.15)bhavānprakṛtyaiva dhīraḥ | pitrā ca mahatā prayatnena samāropitasaṃskāraḥ |
(p.109, l.16)taralahṛdayamapratibuddhaṃ ca madayanti dhanāni | tathāpi bhavadguṇasaṃtoṣo
(p.109, l.17)māmevaṃ mukharīkṛtavān | idameva ca punaḥ punarabhidhīyase | vidvāṃsamapi
(p.109, l.18)sacetanamapi mahāsattvamapyabhijātamapi dhīramapi prayatnavantamapi puru-
(p.109, l.19)ṣamiyaṃ durvinītā khalīkaroti lakṣmīriti | sarvathā kalyāṇaiḥ pitrā
(p.109, l.20)kriyamāṇamanubhavatu bhavānyauvanarājyābhiṣekamaṅgalam | kulakramā-
(p.109, l.21)gatāmudvaha pūrvapuruṣairūḍhāṃ dhuram | avanamaya dviṣatāṃ śirāṃsi | unna-
(p.109, l.22)maya bandhuvargam | abhiṣekānantaraṃ ca prārabdhadigvijayaḥ paribhramanvi-
(p.109, l.23)jitāmapi tava pitrā saptadvīpabhūṣaṇāṃ punarvijayasva vasuṃdharām | ayaṃ
(p.110, l.1)ca te kālaḥ pratāpamāropayitum | ārūḍhapratāpo hi rājā trailokyada-
(p.110, l.2)rśīva siddhādeśo bhavati | ityetāvadabhidhāyopaśaśāma |

tadevaṃprāyetikuṭilakaṣṭaceṣṭāsahasradāruṇe rājyatantresminmahāmohakāriṇi ca yauvane kumāra tathā prayatethā yathā nopahasyase janairna nindyase sādhubhirna dhikkriyase gurubhirnopālabhyase suhṛdbhirna śocyase vidvadbhiḥ | yathā ca na prahasyase viṭairna pratāryase kuśalairnāsvādyase bhujaṃgairnāvalupyase sevakavṛkairna vañcyase dhūrtairna pralobhyase vanitābhirna viḍambyase lakṣmyā na nartyase madena nonmattīkriyase madanena nākṣipyase viṣayairna vikṛṣyase rāgeṇa nāpahriyase sukhena | kāmaṃ bhavānprakṛtyaiva dhīraḥ | pitrā ca mahatā prayatnena samāropitasaṃskāraḥ | taralahṛdayamapratibuddhaṃ ca madayanti dhanāni | tathāpi bhavadguṇasaṃtoṣo māmevaṃ mukharīkṛtavān | idameva ca punaḥ punarabhidhīyase | vidvāṃsamapi sacetanamapi mahāsattvamapyabhijātamapi dhīramapi prayatnavantamapi puruṣamiyaṃ durvinītā khalīkaroti lakṣmīriti | sarvathā kalyāṇaiḥ pitrā kriyamāṇamanubhavatu bhavānyauvanarājyābhiṣekamaṅgalam | kulakramāgatāmudvaha pūrvapuruṣairūḍhāṃ dhuram | avanamaya dviṣatāṃ śirāṃsi | unnamaya bandhuvargam | abhiṣekānantaraṃ ca prārabdhadigvijayaḥ paribhramanvijitāmapi tava pitrā saptadvīpabhūṣaṇāṃ punarvijayasva vasuṃdharām | ayaṃ ca te kālaḥ pratāpamāropayitum | ārūḍhapratāpo hi rājā trailokyadarśīva siddhādeśo bhavati | ityetāvadabhidhāyopaśaśāma |

p.110, l.3


(p.110, l.3)upaśāntavacasi śukanāse candrāpīḍastābhiramalābhirupadeśavā-
(p.110, l.4)gbhiḥ prakṣālita ivonmīlita iva svacchīkṛta iva nirmṛṣṭa ivābhiṣi-
(p.110, l.5)kta ivābhilipta ivālaṃkṛta iva pavitrīkṛta ivodbhāsita iva prītahṛ-
(p.110, l.6)dayo muhūrtaṃ sthitvā svabhavanamājagāma |

upaśāntavacasi śukanāse candrāpīḍastābhiramalābhirupadeśavāgbhiḥ prakṣālita ivonmīlita iva svacchīkṛta iva nirmṛṣṭa ivābhiṣikta ivābhilipta ivālaṃkṛta iva pavitrīkṛta ivodbhāsita iva prītahṛdayo muhūrtaṃ sthitvā svabhavanamājagāma |

p.110, l.7


(p.110, l.7)tataḥ katipayadivasāpagame ca rājā svayamutkṣiptamaṅgalakalaśaḥ
(p.110, l.8)saha śukanāsena puṇyehani purodhasā saṃpāditāśeṣarājyābhiṣekamaṅga-
(p.110, l.9)lamanekanarapatisahasraparivṛtaḥ sarvebhyastīrthebhyaḥ sarvābhyo nadībhyaḥ
(p.110, l.10)sarvebhyaśca sāgarebhyaḥ samāhṛtena sarvauṣadhibhiḥ sarvaphalaiḥ sarvamṛdbhiḥ
(p.110, l.11)sarvaratnaiśca parigṛhītenānandabāṣpajalamiśreṇa mantrapūtena vāriṇā suta-
(p.110, l.12)mabhiṣiṣeca | abhiṣekasalilārdradehaṃ ca taṃ lateva pādapāntaraṃ nija-
(p.110, l.13)pādapamamuñcatyapi tārāpīḍaṃ tatkṣaṇameva saṃcakrāma rājalakṣmīḥ |
(p.110, l.14)anantaramakhilāntaḥpuraparivṛtayā ca premārdrahṛdayayā vilāsavatyā
(p.110, l.15)svayamā pādatalādāmodinā candrātapadhavalena candanenānuliptamūrtirabhi-
(p.110, l.16)navavikasitasitakusumakṛtaśekharo gorocanācchuritadeho dūrvāpravālara-
(p.110, l.17)citakarṇapūro dīrghadaśamanupahatamindudhavalaṃ dukūlayugalaṃ vasānaḥ puro-
(p.110, l.18)hitapratibaddhapratisaraprasādhitapāṇirnavarājalakṣmīkamalinīmṛṇālenābhi-
(p.110, l.19)ṣekadarśanārthamāgatena saptarṣimaṇḍaleneva hāreṇāliṅgitavakṣaḥsthalaḥ si-
(p.110, l.20)takusumagrathitābhirājānulambinībhirindukarakalābhirvaikakṣakasragbhirni-
(p.110, l.21)rantaranicitaśarīratayā dhavalaveṣaparigrahatayā ca narasiṃha iva
(p.110, l.22)vidhutakesaranikaraḥ kailāsa iva sravatsrotasvinīsrotorāśirairāvata
(p.110, l.23)iva mandākinīmṛṇālajālajaṭilaḥ kṣīroda iva sphuritaphenalavāku-
(p.111, l.1)lastatkālapratipannavetradaṇḍena pitrā svayaṃ puraḥprārabdhasamutsāraṇaḥ sa-
(p.111, l.2)bhāmaṇḍapamupagamya kāñcanamayaṃ śaśīva meruśṛṅgaṃ candrāpīḍaḥ siṃhāsa-
(p.111, l.3)namāruroha |

tataḥ katipayadivasāpagame ca rājā svayamutkṣiptamaṅgalakalaśaḥ saha śukanāsena puṇyehani purodhasā saṃpāditāśeṣarājyābhiṣekamaṅgalamanekanarapatisahasraparivṛtaḥ sarvebhyastīrthebhyaḥ sarvābhyo nadībhyaḥ sarvebhyaśca sāgarebhyaḥ samāhṛtena sarvauṣadhibhiḥ sarvaphalaiḥ sarvamṛdbhiḥ sarvaratnaiśca parigṛhītenānandabāṣpajalamiśreṇa mantrapūtena vāriṇā sutamabhiṣiṣeca | abhiṣekasalilārdradehaṃ ca taṃ lateva pādapāntaraṃ nijapādapamamuñcatyapi tārāpīḍaṃ tatkṣaṇameva saṃcakrāma rājalakṣmīḥ | anantaramakhilāntaḥpuraparivṛtayā ca premārdrahṛdayayā vilāsavatyā svayamā pādatalādāmodinā candrātapadhavalena candanenānuliptamūrtirabhinavavikasitasitakusumakṛtaśekharo gorocanācchuritadeho dūrvāpravālaracitakarṇapūro dīrghadaśamanupahatamindudhavalaṃ dukūlayugalaṃ vasānaḥ purohitapratibaddhapratisaraprasādhitapāṇirnavarājalakṣmīkamalinīmṛṇālenābhiṣekadarśanārthamāgatena saptarṣimaṇḍaleneva hāreṇāliṅgitavakṣaḥsthalaḥ sitakusumagrathitābhirājānulambinībhirindukarakalābhirvaikakṣakasragbhirnirantaranicitaśarīratayā dhavalaveṣaparigrahatayā ca narasiṃha iva vidhutakesaranikaraḥ kailāsa iva sravatsrotasvinīsrotorāśirairāvata iva mandākinīmṛṇālajālajaṭilaḥ kṣīroda iva sphuritaphenalavākulastatkālapratipannavetradaṇḍena pitrā svayaṃ puraḥprārabdhasamutsāraṇaḥ sabhāmaṇḍapamupagamya kāñcanamayaṃ śaśīva meruśṛṅgaṃ candrāpīḍaḥ siṃhāsanamāruroha |

p.111, l.4


(p.111, l.4)ārūḍhasya cāsya kṛtayathocitasakalarājalokasaṃmānasya muhūrtaṃ
(p.111, l.5)sthitvā digvijayaprayāṇaśaṃsī pralayaghanaghaṭāghoṣaghargharadhvanirudadhiriva
(p.111, l.6)mandarapātairvasuṃdharāpīṭha iva yugāntanirghātairutpātajaladhara iva taḍi-
(p.111, l.7)ddaṇḍapātaiḥ pātālakukṣiriva mahāvarāhaghoṇābhighātaiḥ kanakakoṇai-
(p.111, l.8)rabhihanyamānaḥ prasthānadundubhirāmantharaṃ dadhvāna | yena dhvanatā sa-
(p.111, l.9)mādhmātānīvonmīlitānīva pṛthakkṛtānīva vistāritānīva garbhīkṛ-
(p.111, l.10)tānīva pradakṣiṇīkṛtānīva badhirīkṛtānīva raveṇa bhuvanāntarāṇi |
(p.111, l.11)viśleṣitā iva diśāmanyonyabandhasaṃdhayaḥ | yasya ca bhayavaśaviṣa-
(p.111, l.12)mavalitottānaphaṇāsahasreṇāliṅgayamāna iva rasātale śeṣeṇa muhu-
(p.111, l.13)rmuhurabhimukhadattadantordhvaghātairāhūyamāna iva dikṣu dikkuñjaraiḥ saṃtrāsa-
(p.111, l.14)racitarecakamaṇḍalaiḥ pradakṣiṇīkriyamāṇa iva nabhasi divasakara-
(p.111, l.15)rathaturagairapūrvaśarvāṭṭahāsaśaṅkāharṣahuṃkṛtenābhāṣyamāṇa iva kailāsaśi-
(p.111, l.16)khariṇi tryambakavṛṣabheṇa kṛtagambhīrakaṇṭhagarjitena pratyudgamyamāna
(p.111, l.17)iva vibudhasadmanyairāvatenāśrutapūrvaravajanitaroṣāveśatiryagavanamitavi-
(p.111, l.18)ṣāṇamaṇḍalena praṇamyamāna iva yamasadmani kṛtāntamahiṣeṇa saṃtra-
(p.111, l.19)stalokapālākarṇito babhrāma tribhuvanamakhilaṃ ninādaḥ | tato du-
(p.111, l.20)ndubhiravamākarṇya jayajayeti ca sarvataḥ samudghuṣyamāṇajayaśabdaḥ
(p.111, l.21)siṃhāsanātsaha dviṣatāṃ śriyā saṃcacāla candrāpīḍaḥ | samantātsa-
(p.111, l.22)saṃbhramotthitaiśca parasparasaṃghaṭṭavighaṭitahārasūtravigalitānanavaratamāśā-
(p.111, l.23)vijayaprasthānamaṅgalalīlālājāniva muktāphalaprakarānkṣaradbhiḥ pāri-
(p.112, l.1)jāta iva sitakusumamukulapātibhiḥ kalpapādapairairāvata iva vimu-
(p.112, l.2)ktakarasīkarairāśāgajairgaganābhoga iva tārāgaṇavarṣibhirdigantarairjalada-
(p.112, l.3)kāla iva sthūlajalalavāsārasyandibhirjaladharairanugamyamāno narapati-
(p.112, l.4)sahasrairāsthānamaṇḍapānniragāt |

ārūḍhasya cāsya kṛtayathocitasakalarājalokasaṃmānasya muhūrtaṃ sthitvā digvijayaprayāṇaśaṃsī pralayaghanaghaṭāghoṣaghargharadhvanirudadhiriva mandarapātairvasuṃdharāpīṭha iva yugāntanirghātairutpātajaladhara iva taḍiddaṇḍapātaiḥ pātālakukṣiriva mahāvarāhaghoṇābhighātaiḥ kanakakoṇairabhihanyamānaḥ prasthānadundubhirāmantharaṃ dadhvāna | yena dhvanatā samādhmātānīvonmīlitānīva pṛthakkṛtānīva vistāritānīva garbhīkṛtānīva pradakṣiṇīkṛtānīva badhirīkṛtānīva raveṇa bhuvanāntarāṇi | viśleṣitā iva diśāmanyonyabandhasaṃdhayaḥ | yasya ca bhayavaśaviṣamavalitottānaphaṇāsahasreṇāliṅgayamāna iva rasātale śeṣeṇa muhurmuhurabhimukhadattadantordhvaghātairāhūyamāna iva dikṣu dikkuñjaraiḥ saṃtrāsaracitarecakamaṇḍalaiḥ pradakṣiṇīkriyamāṇa iva nabhasi divasakararathaturagairapūrvaśarvāṭṭahāsaśaṅkāharṣahuṃkṛtenābhāṣyamāṇa iva kailāsaśikhariṇi tryambakavṛṣabheṇa kṛtagambhīrakaṇṭhagarjitena pratyudgamyamāna iva vibudhasadmanyairāvatenāśrutapūrvaravajanitaroṣāveśatiryagavanamitaviṣāṇamaṇḍalena praṇamyamāna iva yamasadmani kṛtāntamahiṣeṇa saṃtrastalokapālākarṇito babhrāma tribhuvanamakhilaṃ ninādaḥ | tato dundubhiravamākarṇya jayajayeti ca sarvataḥ samudghuṣyamāṇajayaśabdaḥ siṃhāsanātsaha dviṣatāṃ śriyā saṃcacāla candrāpīḍaḥ | samantātsasaṃbhramotthitaiśca parasparasaṃghaṭṭavighaṭitahārasūtravigalitānanavaratamāśāvijayaprasthānamaṅgalalīlālājāniva muktāphalaprakarānkṣaradbhiḥ pārijāta iva sitakusumamukulapātibhiḥ kalpapādapairairāvata iva vimuktakarasīkarairāśāgajairgaganābhoga iva tārāgaṇavarṣibhirdigantarairjaladakāla iva sthūlajalalavāsārasyandibhirjaladharairanugamyamāno narapatisahasrairāsthānamaṇḍapānniragāt |

p.112, l.5


(p.112, l.5)nirgatya ca pūrvārūḍhayā pattralekhayā samadhyāsitāntarāsanāmu-
(p.112, l.6)papāditaprasthānasamucitamaṅgalyālaṃkārāṃ sasaṃbhramādhoraṇopanītāṃ kare-
(p.112, l.7)ṇukāmadhiruhyācalarecakavakrīkṛtakṣīrodāvartapāṇḍureṇa daśavadanabāhu-
(p.112, l.8)daṇḍāvasthitakailāsakāntinā muktāphalajālinā śataśalākenāta-
(p.112, l.9)patreṇa nivāryamāṇātapo nirgantumārebhe | nirgacchaṃścābhyantarāvasthita-
(p.112, l.10)eva prākārāntaritadarśanānāṃ dvārāvasthitānāṃ pratipālayatāṃ rājñā-
(p.112, l.11)munmayūkhānāṃ cūḍāmaṇīnāmalaktakadravadyutimuṣā bahalenālokabālā-
(p.112, l.12)tapena rājyābhiṣekānantaraprasṛtena svapratāpavahninevātyarthaṃ piñja-
(p.112, l.13)rīkriyamāṇā daśa diśo yauvarājyābhiṣekajanmanā nijānurāgeṇeva
(p.112, l.14)rajyamānamavanitalamāsannaripuvināśapiśunena digdāheneva pāṭalī-
(p.112, l.15)kriyamāṇamambaratalamabhimukhāgatabhuvanatalalakṣmīcaraṇālaktakaraseneva
(p.112, l.16)lohitāyamānātapaṃ divasaṃ dadarśa |

nirgatya ca pūrvārūḍhayā pattralekhayā samadhyāsitāntarāsanāmupapāditaprasthānasamucitamaṅgalyālaṃkārāṃ sasaṃbhramādhoraṇopanītāṃ kareṇukāmadhiruhyācalarecakavakrīkṛtakṣīrodāvartapāṇḍureṇa daśavadanabāhudaṇḍāvasthitakailāsakāntinā muktāphalajālinā śataśalākenātapatreṇa nivāryamāṇātapo nirgantumārebhe | nirgacchaṃścābhyantarāvasthita eva prākārāntaritadarśanānāṃ dvārāvasthitānāṃ pratipālayatāṃ rājñāmunmayūkhānāṃ cūḍāmaṇīnāmalaktakadravadyutimuṣā bahalenālokabālātapena rājyābhiṣekānantaraprasṛtena svapratāpavahninevātyarthaṃ piñjarīkriyamāṇā daśa diśo yauvarājyābhiṣekajanmanā nijānurāgeṇeva rajyamānamavanitalamāsannaripuvināśapiśunena digdāheneva pāṭalīkriyamāṇamambaratalamabhimukhāgatabhuvanatalalakṣmīcaraṇālaktakaraseneva lohitāyamānātapaṃ divasaṃ dadarśa |

p.112, l.17


(p.112, l.17)vinirgataśca sasaṃbhramapracalitagandhagajaghaṭāsahasrairanyonyasaṃghaṭṭajarja-
(p.112, l.18)ritātapatramaṇḍalairādarāvanatamauliśithilamaṇimukuṭapaṅktibhirāvarjitara-
(p.112, l.19)tnakarṇapūraiḥ kapolasthalaskhalitakuṇḍalairājñaptasenāpatinirdiśyamānanāma-
(p.112, l.20)bhiravanibhujāṃ cakravālaiḥ praṇamyamāno bahalasindūrareṇupāṭalena kṣi-
(p.112, l.21)titaladolāyamānasthūlamuktākalāpāvacūlena sitakusumamālājālaśa-
(p.112, l.22)balaśirasā saṃlagnasaṃdhyātapena tiryagāvarjitaśvetagaṅgāpravāheṇa tārāga-
(p.112, l.23)ṇadanturitaśikharaśilātalena merugiriṇeva gandhamādanenānugamyamānaḥ
(p.113, l.1)kanakālaṃkāraprabhākalmāṣitāvayavena ca dattakuṅkumasthāsakenevākṛṣya-
(p.113, l.2)māṇenendrāyudhena sanāthīkṛtapurobhāgaḥ śanaiḥ śanaiḥ prathamameva śātakrata-
(p.113, l.3)vīmāśāmabhipratasthe |

vinirgataśca sasaṃbhramapracalitagandhagajaghaṭāsahasrairanyonyasaṃghaṭṭajarjaritātapatramaṇḍalairādarāvanatamauliśithilamaṇimukuṭapaṅktibhirāvarjitaratnakarṇapūraiḥ kapolasthalaskhalitakuṇḍalairājñaptasenāpatinirdiśyamānanāmabhiravanibhujāṃ cakravālaiḥ praṇamyamāno bahalasindūrareṇupāṭalena kṣititaladolāyamānasthūlamuktākalāpāvacūlena sitakusumamālājālaśabalaśirasā saṃlagnasaṃdhyātapena tiryagāvarjitaśvetagaṅgāpravāheṇa tārāgaṇadanturitaśikharaśilātalena merugiriṇeva gandhamādanenānugamyamānaḥ kanakālaṃkāraprabhākalmāṣitāvayavena ca dattakuṅkumasthāsakenevākṛṣyamāṇenendrāyudhena sanāthīkṛtapurobhāgaḥ śanaiḥ śanaiḥ prathamameva śātakratavīmāśāmabhipratasthe |

p.113, l.4


(p.113, l.4)calitagajaghaṭākampitadhavalātapatramanekakallolaparaṃparāpatitacandrama-
(p.113, l.5)ṇḍalapratibimbasahasraṃ mahāpralayajaladhijalamiva plāvitamahītalamadbhuto-
(p.113, l.6)dbhūtakalakalamakhilaṃ saṃcacāla balam |

calitagajaghaṭākampitadhavalātapatramanekakallolaparaṃparāpatitacandramaṇḍalapratibimbasahasraṃ mahāpralayajaladhijalamiva plāvitamahītalamadbhutodbhūtakalakalamakhilaṃ saṃcacāla balam |

p.113, l.7


(p.113, l.7)uccalitasya cāsya svabhavanādupapāditaprasthānamaṅgalo dhavaladukū-
(p.113, l.8)lavāsāḥ sitakusumāṅgarāgo mahatā balasamūhena narendravṛndaiścānugamya-
(p.113, l.9)māno dhṛtadhavalātapatro dvitīya iva yuvarājastvaritapadasaṃcāriṇyā
(p.113, l.10)kariṇyā vaiśampāyanaḥ samīpamājagāma | āgatya ca rajanikara iva
(p.113, l.11)raverāsannavartī babhūva | anantaramitaścetaśca nirgato yuvarāja iti samā-
(p.113, l.12)karṇya pradhāvatāṃ balānāṃ bhareṇa calitakulaśailakīlitajaladhijalataraṃga-
(p.113, l.13)gateva tatkṣaṇamācakampe medinī | saṃmukhāgatairanyaiścānyaiśca praṇamadbhirbhū-
(p.113, l.14)mipālairaṃśulatājālajaṭilacūlikānāṃ maṇimukuṭānāmālokenonmiṣi-
(p.113, l.15)tabahularociṣāṃ ca pattrabhaṅginīnāṃ keyūramaṇḍalīnāṃ prabhāsaṃtānena kvaci-
(p.113, l.16)dvikīryamāṇacāṣapakṣakṣodā iva kvacidutpatitaśikhikulacalaccandrakaśa-
(p.113, l.17)tasārā iva kvacidakālajaladharataḍittaralā iva kvacitsakalpatarupa-
(p.113, l.18)llavā iva kvacitsaśatayajñacāpā iva kvacitsabālātapā ivākriyanta
(p.113, l.19)daśa diśaḥ | dhavalānyapi vividhamaṇinikarakalmāṣairutsarpibhiścūḍāma-
(p.113, l.20)ṇimarīcibhirmāyūrāṇīvārājanta rājñāmātapatrāṇi | kṣaṇena ca turagama-
(p.113, l.21)yamiva mahītalaṃ kuñjaramayamiva dikcakravālamātapatramaṇḍalamayamivā-
(p.113, l.22)ntarikṣaṃ dhvajavanamayamivāmbaratalamibhamadagandhamaya iva samīraṇo bhū-
(p.113, l.23)pālamayīva prajāsṛṣṭirābharaṇāṃśumayīva dṛṣṭiḥ kirīṭamaya iva divaso
(p.114, l.1)jayaśabdamayamiva tribhuvanamabhavat | sarvataśca kulaparvatākāraiḥ pracala-
(p.114, l.2)dbhirmattavāraṇairutpātacandramaṇḍalanibhaiśca preṅkhadbhirātapatraiḥ saṃvartakāmbho-
(p.114, l.3)dagambhīrabhīmanādena ca dhvanatā dundubhinā tārakāvarṣasadṛśena visarpatā
(p.114, l.4)gajasīkaranikareṇa dhūmaketudhūsaraiścollasadbhiravanirajodaṇḍakairnirghātapā-
(p.114, l.5)taparuṣagambhīraghoṣaiśca karikaṇṭhagarjitaiḥ kṣatajakaṇavarṣababhruṇā ca bhramatā
(p.114, l.6)mataṅgajakumbhasindūrareṇunā saṃkṣubhitajaladhijalakallolacañcalābhiśca
(p.114, l.7)pravisarpantībhisturaṃgamamālābhirandhakāritadigantareṇa cānavarataṃ kṣaratā
(p.114, l.8)madajaladhārādurdinena kalakalena ca bhuvanāntaravyāpinā mahāpralayakāla
(p.114, l.9)iva saṃjajñe |

uccalitasya cāsya svabhavanādupapāditaprasthānamaṅgalo dhavaladukūlavāsāḥ sitakusumāṅgarāgo mahatā balasamūhena narendravṛndaiścānugamyamāno dhṛtadhavalātapatro dvitīya iva yuvarājastvaritapadasaṃcāriṇyā kariṇyā vaiśampāyanaḥ samīpamājagāma | āgatya ca rajanikara iva raverāsannavartī babhūva | anantaramitaścetaśca nirgato yuvarāja iti samākarṇya pradhāvatāṃ balānāṃ bhareṇa calitakulaśailakīlitajaladhijalataraṃgagateva tatkṣaṇamācakampe medinī | saṃmukhāgatairanyaiścānyaiśca praṇamadbhirbhūmipālairaṃśulatājālajaṭilacūlikānāṃ maṇimukuṭānāmālokenonmiṣitabahularociṣāṃ ca pattrabhaṅginīnāṃ keyūramaṇḍalīnāṃ prabhāsaṃtānena kvacidvikīryamāṇacāṣapakṣakṣodā iva kvacidutpatitaśikhikulacalaccandrakaśatasārā iva kvacidakālajaladharataḍittaralā iva kvacitsakalpatarupallavā iva kvacitsaśatayajñacāpā iva kvacitsabālātapā ivākriyanta daśa diśaḥ | dhavalānyapi vividhamaṇinikarakalmāṣairutsarpibhiścūḍāmaṇimarīcibhirmāyūrāṇīvārājanta rājñāmātapatrāṇi | kṣaṇena ca turagamayamiva mahītalaṃ kuñjaramayamiva dikcakravālamātapatramaṇḍalamayamivāntarikṣaṃ dhvajavanamayamivāmbaratalamibhamadagandhamaya iva samīraṇo bhūpālamayīva prajāsṛṣṭirābharaṇāṃśumayīva dṛṣṭiḥ kirīṭamaya iva divaso jayaśabdamayamiva tribhuvanamabhavat | sarvataśca kulaparvatākāraiḥ pracaladbhirmattavāraṇairutpātacandramaṇḍalanibhaiśca preṅkhadbhirātapatraiḥ saṃvartakāmbhodagambhīrabhīmanādena ca dhvanatā dundubhinā tārakāvarṣasadṛśena visarpatā gajasīkaranikareṇa dhūmaketudhūsaraiścollasadbhiravanirajodaṇḍakairnirghātapātaparuṣagambhīraghoṣaiśca karikaṇṭhagarjitaiḥ kṣatajakaṇavarṣababhruṇā ca bhramatā mataṅgajakumbhasindūrareṇunā saṃkṣubhitajaladhijalakallolacañcalābhiśca pravisarpantībhisturaṃgamamālābhirandhakāritadigantareṇa cānavarataṃ kṣaratā madajaladhārādurdinena kalakalena ca bhuvanāntaravyāpinā mahāpralayakāla iva saṃjajñe |

p.114, l.10


(p.114, l.10)balabahalakolāhalabhītā iva dhavaladhvajanivahanirantarāvṛtā yayuḥ
(p.114, l.11)kvāpi daśa diśaḥ | malināvanirajaḥ saṃsparśaśaṅkitamiva samadagajagha-
(p.114, l.12)ṭāvacūlasahasrasaṃruddhamatidūramambaratalamapasasāra | prabalavetrivetrala-
(p.114, l.13)tāsamutsāryamāṇā iva turagakhurarajodhūsaratābhītā ivārkakiraṇā mumucuḥ
(p.114, l.14)purobhāgam | ibhakarasīkaranirvāpaṇatrasta ivātapatrasaṃchāditātapo di-
(p.114, l.15)vaso nanāśa | balabharajarjarīkṛtā madakalakaricaraṇaśatasaṃtāḍitā
(p.114, l.16)dvitīyeva prayāṇabherī bhairavaṃ bhūmī rarāsa | gulphadvayase ca turaṃgamukhavi-
(p.114, l.17)niḥsṛtasitaphenapallavite madapayasi madasrutāṃ kariṇāṃ pracaskhaluḥ pade pade
(p.114, l.18)padātayaḥ | haritālaparimalanibhena cātipaṭunā gajamadāmodenānuliptasya
(p.114, l.19)sāmajasyeva samupayayau nikhilānyagandhagrahaṇasāmarthyaṃ ghrāṇendriyasya |
(p.114, l.20)krameṇa prasarpato balasya puraḥ pradhāvatāṃ janakadambakānāṃ kolāhalena tā-
(p.114, l.21)rataradīrgheṇa ca kāhalānāṃ ninādena khuraravavimiśreṇa ca vājināṃ he-
(p.114, l.22)ṣāraveṇānavaratakarṇatālasvarasaṃpṛktena ca dantināmāḍambararaveṇa graiveya-
(p.114, l.23)kakiṅkiṇīkvaṇitānusṛtena ca gativaśādviṣamavirāviṇīnāṃ ghaṇṭānāṃ ṭaṃ-
(p.115, l.1)kṛtena maṅgalaśaṅkhaśabdasaṃvardhitadhvanīnāṃ ca prayāṇapaṭahānāṃ ninādena mu-
(p.115, l.2)hurmuhuritastatastāḍyamānānāṃ ḍiṇḍimānāṃ ca niḥsvanena jarjarīkṛta-
(p.115, l.3)śravaṇapuṭasya mūrcchevābhavajjanasya |

balabahalakolāhalabhītā iva dhavaladhvajanivahanirantarāvṛtā yayuḥ kvāpi daśa diśaḥ | malināvanirajaḥ saṃsparśaśaṅkitamiva samadagajaghaṭāvacūlasahasrasaṃruddhamatidūramambaratalamapasasāra | prabalavetrivetralatāsamutsāryamāṇā iva turagakhurarajodhūsaratābhītā ivārkakiraṇā mumucuḥ purobhāgam | ibhakarasīkaranirvāpaṇatrasta ivātapatrasaṃchāditātapo divaso nanāśa | balabharajarjarīkṛtā madakalakaricaraṇaśatasaṃtāḍitā dvitīyeva prayāṇabherī bhairavaṃ bhūmī rarāsa | gulphadvayase ca turaṃgamukhaviniḥsṛtasitaphenapallavite madapayasi madasrutāṃ kariṇāṃ pracaskhaluḥ pade pade padātayaḥ | haritālaparimalanibhena cātipaṭunā gajamadāmodenānuliptasya sāmajasyeva samupayayau nikhilānyagandhagrahaṇasāmarthyaṃ ghrāṇendriyasya | krameṇa prasarpato balasya puraḥ pradhāvatāṃ janakadambakānāṃ kolāhalena tārataradīrgheṇa ca kāhalānāṃ ninādena khuraravavimiśreṇa ca vājināṃ heṣāraveṇānavaratakarṇatālasvarasaṃpṛktena ca dantināmāḍambararaveṇa graiveyakakiṅkiṇīkvaṇitānusṛtena ca gativaśādviṣamavirāviṇīnāṃ ghaṇṭānāṃ ṭaṃkṛtena maṅgalaśaṅkhaśabdasaṃvardhitadhvanīnāṃ ca prayāṇapaṭahānāṃ ninādena muhurmuhuritastatastāḍyamānānāṃ ḍiṇḍimānāṃ ca niḥsvanena jarjarīkṛtaśravaṇapuṭasya mūrcchevābhavajjanasya |

p.115, l.4


(p.115, l.4)śanaiḥśanaiśca balasaṃkṣobhajanmā kṣiteranekavarṇatayā kvacijjīrṇaśapha-
(p.115, l.5)rakroḍadhūmraḥ kvacitkramelakasaṭāsaṃnibhaḥ kvacitpariṇatarallakaromapallava-
(p.115, l.6)malinaḥ kvacitpatrorṇatantupāṇḍuraḥ kvacijjaraṭhamṛṇāladaṇḍadhavalaḥ kva-
(p.115, l.7)cijjaratkapikeśakapilaḥ kvaciddharavṛṣabharomanthaphenapiṇḍapāṇḍurastri-
(p.115, l.8)pathagāpravāha iva haricaraṇaprabhavaḥ kupita iva muñcankṣamāmārabdhapari-
(p.115, l.9)hāsa iva rundhannayanāni tṛṣita iva pibankarikarasīkarajalāni pakṣa-
(p.115, l.10)vānivotpatangaganatalamalinivaha iva cumbanmadalekhāṃ mṛgapatiriva ra-
(p.115, l.11)cayankarikumbhasthalīṣu padamupāttavijaya iva gṛhṇanpatākā jarāgama
(p.115, l.12)iva pāṇḍurīkurvañśirāṃsi mudrayanniva pakṣmāgrasaṃsthito dṛṣṭimājighra-
(p.115, l.13)nniva makarandamadhubindulagnaḥ karṇotpalāni madakalakarikarṇatālatā-
(p.115, l.14)ḍanatrasta ivāviśankarṇaśaṅkhodaravivarāṇi pīyamāna ivonmukhībhira-
(p.115, l.15)vanipatimukuṭamaṇipattrabhaṅgamakarikābhirabhyarcyamāna iva turagamukhavi-
(p.115, l.16)kṣepaviplutaiḥ phenapallavakusumastabakairanugamyamāna iva mattagajaghaṭāku-
(p.115, l.17)mbhabhittisaṃbhavena dhātudhūlivalayenāliṅgyamāna iva calaccāmarakalāpa-
(p.115, l.18)vidhutena paṭavāsapāṃśunā protsāhyamāna iva narapatiśekharasahasrapari-
(p.115, l.19)cyutaiḥ kusumakesararajobhirutpātarāhuriva divasakaramaṇḍalamakāṇḍa
(p.115, l.20)eva pibannṛpaprasthānamaṅgalapratisaravalayamālikāsu gorocanācūrṇāyamānaḥ
(p.115, l.21)krakacakṛtacandanakṣodadhūsaro reṇurutpapāta | aparimāṇabalasaṃghaṭṭasamupa-
(p.115, l.22)cīyamānaśca śanaiḥ śanaiḥ saṃharanniva viśvamaśeṣamakālakālameghapaṭalame-
(p.115, l.23)duro vistāramupagantumārebhe |

śanaiḥśanaiśca balasaṃkṣobhajanmā kṣiteranekavarṇatayā kvacijjīrṇaśapharakroḍadhūmraḥ kvacitkramelakasaṭāsaṃnibhaḥ kvacitpariṇatarallakaromapallavamalinaḥ kvacitpatrorṇatantupāṇḍuraḥ kvacijjaraṭhamṛṇāladaṇḍadhavalaḥ kvacijjaratkapikeśakapilaḥ kvaciddharavṛṣabharomanthaphenapiṇḍapāṇḍurastripathagāpravāha iva haricaraṇaprabhavaḥ kupita iva muñcankṣamāmārabdhaparihāsa iva rundhannayanāni tṛṣita iva pibankarikarasīkarajalāni pakṣavānivotpatangaganatalamalinivaha iva cumbanmadalekhāṃ mṛgapatiriva racayankarikumbhasthalīṣu padamupāttavijaya iva gṛhṇanpatākā jarāgama iva pāṇḍurīkurvañśirāṃsi mudrayanniva pakṣmāgrasaṃsthito dṛṣṭimājighranniva makarandamadhubindulagnaḥ karṇotpalāni madakalakarikarṇatālatāḍanatrasta ivāviśankarṇaśaṅkhodaravivarāṇi pīyamāna ivonmukhībhiravanipatimukuṭamaṇipattrabhaṅgamakarikābhirabhyarcyamāna iva turagamukhavikṣepaviplutaiḥ phenapallavakusumastabakairanugamyamāna iva mattagajaghaṭākumbhabhittisaṃbhavena dhātudhūlivalayenāliṅgyamāna iva calaccāmarakalāpavidhutena paṭavāsapāṃśunā protsāhyamāna iva narapatiśekharasahasraparicyutaiḥ kusumakesararajobhirutpātarāhuriva divasakaramaṇḍalamakāṇḍa eva pibannṛpaprasthānamaṅgalapratisaravalayamālikāsu gorocanācūrṇāyamānaḥ krakacakṛtacandanakṣodadhūsaro reṇurutpapāta | aparimāṇabalasaṃghaṭṭasamupacīyamānaśca śanaiḥ śanaiḥ saṃharanniva viśvamaśeṣamakālakālameghapaṭalameduro vistāramupagantumārebhe |

p.116, l.1


(p.116, l.1)tena ca krameṇopacīyamānabahalamūrtinā digvijayamaṅgaladhvajena
(p.116, l.2)ripukulakamalapralayanīhāreṇa rājyalakṣmīvilāsapaṭavāsacūrṇenāhitāta-
(p.116, l.3)patrapuṇḍarīkakhaṇḍatuṣāreṇa sainyabharapīḍitamahītalamūrcchāndhakāreṇa ca-
(p.116, l.4)ladbalajaladakālakadambakusumodgamena divasakarakamalavanoddalanadvipayū-
(p.116, l.5)thena gaganamahītalaplāvanapralayapayodhipūreṇa tribhuvanalakṣmīśirova-
(p.116, l.6)guṇṭhanapaṭena mahāvarāhakesaranikarakarbūreṇa pralayānaladhūmarājimāṃsa-
(p.116, l.7)lena pātālatalādivottiṣṭhatā caraṇebhya iva nirgacchatā locanebhya
(p.116, l.8)iva niṣpatatā digbhya ivāgacchatā nabhastalādiva patatā pavanādi-
(p.116, l.9)vollasatā ravikiraṇebhya iva saṃbhavatānapahatacetanena nidrāgamenānava-
(p.116, l.10)gaṇitasūryeṇāndhakāreṇādharmakālopasthitena bhūmigṛheṇānuditatārāgaṇa-
(p.116, l.11)nivahena bahulaniśāpradoṣeṇāpatitasalilena jaladharasamayenābhrāntabhujaṃ-
(p.116, l.12)gena rasātalena haricaraṇeneva saṃvardhamānena tribhuvanamalaṅghyata rajasā |

tena ca krameṇopacīyamānabahalamūrtinā digvijayamaṅgaladhvajena ripukulakamalapralayanīhāreṇa rājyalakṣmīvilāsapaṭavāsacūrṇenāhitātapatrapuṇḍarīkakhaṇḍatuṣāreṇa sainyabharapīḍitamahītalamūrcchāndhakāreṇa caladbalajaladakālakadambakusumodgamena divasakarakamalavanoddalanadvipayūthena gaganamahītalaplāvanapralayapayodhipūreṇa tribhuvanalakṣmīśirovaguṇṭhanapaṭena mahāvarāhakesaranikarakarbūreṇa pralayānaladhūmarājimāṃsalena pātālatalādivottiṣṭhatā caraṇebhya iva nirgacchatā locanebhya iva niṣpatatā digbhya ivāgacchatā nabhastalādiva patatā pavanādivollasatā ravikiraṇebhya iva saṃbhavatānapahatacetanena nidrāgamenānavagaṇitasūryeṇāndhakāreṇādharmakālopasthitena bhūmigṛheṇānuditatārāgaṇanivahena bahulaniśāpradoṣeṇāpatitasalilena jaladharasamayenābhrāntabhujaṃgena rasātalena haricaraṇeneva saṃvardhamānena tribhuvanamalaṅghyata rajasā |

p.116, l.13


(p.116, l.13)vikacakuvalayavanamiva navodakena gaganatalamavaṣṭabhyamānamalakṣyata
(p.116, l.14)kṣīrodaphenapāṇḍunā kṣitikṣodena | bahularajodhūsaritamaśiśiraki-
(p.116, l.15)raṇabimbamavacūlacāmaramiva niṣprabhamabhavat | dukūlapaṭṭadhavalā ka-
(p.116, l.16)dalikeva kaluṣatāmājagāma gaganāpagā | narapālabalabharamatigurumasa-
(p.116, l.17)hamānā punariva bhārāvatāraṇārthamamaralokamāruroha rajomiṣeṇa mahī |
(p.116, l.18)niḥśeṣanipītātapamantardahyamānamiva jaladhijaleṣu dhūsaritaravirathadhva-
(p.116, l.19)japaṭamapatadavanirajaḥ | muhūrtena ca garbhavāsamiva saṃhārasāgarajalamiva
(p.116, l.20)kṛtāntajaṭharamiva mahākālamukhamiva nārāyaṇodaramiva brahmāṇḍamiva
(p.116, l.21)viveśa pṛthivī | mṛṇmaya iva babhūva divasaḥ | pustamayya iva cakā-
(p.116, l.22)śire kakubhaḥ | reṇurūpeṇeva pariṇatamambaratalamekamahābhūtamayamiva
(p.116, l.23)trailokyamāsīt |

vikacakuvalayavanamiva navodakena gaganatalamavaṣṭabhyamānamalakṣyata kṣīrodaphenapāṇḍunā kṣitikṣodena | bahularajodhūsaritamaśiśirakiraṇabimbamavacūlacāmaramiva niṣprabhamabhavat | dukūlapaṭṭadhavalā kadalikeva kaluṣatāmājagāma gaganāpagā | narapālabalabharamatigurumasahamānā punariva bhārāvatāraṇārthamamaralokamāruroha rajomiṣeṇa mahī | niḥśeṣanipītātapamantardahyamānamiva jaladhijaleṣu dhūsaritaravirathadhvajapaṭamapatadavanirajaḥ | muhūrtena ca garbhavāsamiva saṃhārasāgarajalamiva kṛtāntajaṭharamiva mahākālamukhamiva nārāyaṇodaramiva brahmāṇḍamiva viveśa pṛthivī | mṛṇmaya iva babhūva divasaḥ | pustamayya iva cakāśire kakubhaḥ | reṇurūpeṇeva pariṇatamambaratalamekamahābhūtamayamiva trailokyamāsīt |

p.117, l.1


(p.117, l.1)atha nijamadoṣmasaṃtaptānāṃ dantināṃ diśi diśi karavivaraviniḥ-
(p.117, l.2)sṛtaiḥ kṣaradbhiḥ kṣīrodadhavalaiḥ sīkarāsāraiḥ karṇapallavaprahativisrutena ca
(p.117, l.3)visarpatā dānajalabindudurdinena heṣāravaviprakīrṇaiśca vājināṃ lālāja-
(p.117, l.4)lalavajālakairupaśamite rajasi punarupajātālokāsu dikṣu sāgara-
(p.117, l.5)salilādivonmagnamālokya tadaparimāṇaṃ balamupajātavismayaḥ sarvato
(p.117, l.6)dattadṛṣṭirvaiśampāyanaścandrāpīḍamābabhāṣe |

atha nijamadoṣmasaṃtaptānāṃ dantināṃ diśi diśi karavivaraviniḥsṛtaiḥ kṣaradbhiḥ kṣīrodadhavalaiḥ sīkarāsāraiḥ karṇapallavaprahativisrutena ca visarpatā dānajalabindudurdinena heṣāravaviprakīrṇaiśca vājināṃ lālājalalavajālakairupaśamite rajasi punarupajātālokāsu dikṣu sāgarasalilādivonmagnamālokya tadaparimāṇaṃ balamupajātavismayaḥ sarvato dattadṛṣṭirvaiśampāyanaścandrāpīḍamābabhāṣe |

p.117, l.7


(p.117, l.7)yuvarāja kiṃ na jitaṃ devena mahārājādhirājena tārāpīḍena yajje-
(p.117, l.8)ṣyasi | kā diśo na vaśīkṛtā yā vaśīkariṣyasi | kāni durgāṇi
(p.117, l.9)na prasādhitāni yāni prasādhayiṣyasi | kāni dvīpāntarāṇi nātmī-
(p.117, l.10)kṛtāni yānyātmīkariṣyasi | kāni ratnāni nopārjitāni yānyupā-
(p.117, l.11)rjayiṣyasi | ke vā na praṇatā rājānaḥ | kairna viracitaḥ śirasi
(p.117, l.12)bālakamalakuḍmalakomalaḥ sevāñjaliḥ | kairna masṛṇīkṛtāḥ pratibaddha-
(p.117, l.13)hemapaṭṭairlalāṭaiḥ sabhābhuvaḥ | kairna ghṛṣṭāḥ pādapīṭhe cūḍāmaṇayaḥ | kairna pra-
(p.117, l.14)tipannā vetralatāḥ | kairnoddhūtāni cāmarāṇi | kairnoccāritā jayaśabdāḥ |
(p.117, l.15)keṣāṃ na pītāḥ kirīṭapattramakaraiḥ saliladhārā iva nirmalāstaccaraṇana-
(p.117, l.16)khamayūkharājayaḥ | ete hi caturudadhijalāvagāhadurlalitabalamadāvaliptā
(p.117, l.17)daśarathabhagīrathabharatadilīpālarkamāndhātṛpratimāḥ kulābhimānaśālinaḥ
(p.117, l.18)somapāyino mūrdhābhiṣiktāḥ pṛthivyāṃ sarvapārthivā rakṣābhūtimivā-
(p.117, l.19)bhiṣekapayaḥpātapūtaiścūḍāmaṇipallavairudvahanti maṅgalyāṃ bhavaccaraṇarajaḥsaṃha-
(p.117, l.20)tim | ebhiriyamādiparvatairivāparairdhṛtā dharitrī | etāni cāpyamīṣāmā-
(p.117, l.21)plāvitadaśadigantarālāni sainyāni bhavantamupāsate | tathāhi paśya paśya
(p.117, l.22)yasyāṃ yasyāṃ diśi vikṣipyate cakṣustasyāṃ tasyāṃ rasātalamivo-
(p.117, l.23)dgirati vasudheva sūte kakubha iva vamanti gaganamiva varṣati divasa
(p.118, l.1)iva sṛjati balāni | aparimitabalabharākrāntā manye smarati mahā-
(p.118, l.2)bhāratasamarasaṃkṣobhasyādya kṣitiḥ | eṣa śikharadeśeṣu skhalitamaṇḍalo
(p.118, l.3)dhvajāngaṇayanniva kutūhalādbhramati kadalikāvanāntareṣu mayūkhamālī |
(p.118, l.4)sarvataśca madajalamucāṃ kariṇāmelāparimalasurabhiṇi veṇikāvāhini
(p.118, l.5)madavāriṇi nirantaramagnā nipatitamadhukarakulakalakalakalilā kā-
(p.118, l.6)lindījalakallolakaliteva bhāti bhūtadhātrī | sainyabharasaṃkṣobhabhayātsa-
(p.118, l.7)rita iva gaganatalamutpatitāḥ saṃchādayantyetā dikcakravālamindudhavalā
(p.118, l.8)dhvajapaṅktayaḥ | sarvathā citraṃ yannādya vighaṭitasakalakulaśailasaṃdhibandhā
(p.118, l.9)sahasraśaḥ śakalībhavati balabhareṇa dharitrī yadvā balabharapīḍitavasu-
(p.118, l.10)dhādhāraṇavidhurā na calanti phaṇināṃ patyuḥ phaṇābhittayaḥ |

yuvarāja kiṃ na jitaṃ devena mahārājādhirājena tārāpīḍena yajjeṣyasi | kā diśo na vaśīkṛtā yā vaśīkariṣyasi | kāni durgāṇi na prasādhitāni yāni prasādhayiṣyasi | kāni dvīpāntarāṇi nātmīkṛtāni yānyātmīkariṣyasi | kāni ratnāni nopārjitāni yānyupārjayiṣyasi | ke vā na praṇatā rājānaḥ | kairna viracitaḥ śirasi bālakamalakuḍmalakomalaḥ sevāñjaliḥ | kairna masṛṇīkṛtāḥ pratibaddhahemapaṭṭairlalāṭaiḥ sabhābhuvaḥ | kairna ghṛṣṭāḥ pādapīṭhe cūḍāmaṇayaḥ | kairna pratipannā vetralatāḥ | kairnoddhūtāni cāmarāṇi | kairnoccāritā jayaśabdāḥ | keṣāṃ na pītāḥ kirīṭapattramakaraiḥ saliladhārā iva nirmalāstaccaraṇanakhamayūkharājayaḥ | ete hi caturudadhijalāvagāhadurlalitabalamadāvaliptā daśarathabhagīrathabharatadilīpālarkamāndhātṛpratimāḥ kulābhimānaśālinaḥ somapāyino mūrdhābhiṣiktāḥ pṛthivyāṃ sarvapārthivā rakṣābhūtimivābhiṣekapayaḥpātapūtaiścūḍāmaṇipallavairudvahanti maṅgalyāṃ bhavaccaraṇarajaḥsaṃhatim | ebhiriyamādiparvatairivāparairdhṛtā dharitrī | etāni cāpyamīṣāmāplāvitadaśadigantarālāni sainyāni bhavantamupāsate | tathāhi paśya paśya yasyāṃ yasyāṃ diśi vikṣipyate cakṣustasyāṃ tasyāṃ rasātalamivodgirati vasudheva sūte kakubha iva vamanti gaganamiva varṣati divasa iva sṛjati balāni | aparimitabalabharākrāntā manye smarati mahābhāratasamarasaṃkṣobhasyādya kṣitiḥ | eṣa śikharadeśeṣu skhalitamaṇḍalo dhvajāngaṇayanniva kutūhalādbhramati kadalikāvanāntareṣu mayūkhamālī | sarvataśca madajalamucāṃ kariṇāmelāparimalasurabhiṇi veṇikāvāhini madavāriṇi nirantaramagnā nipatitamadhukarakulakalakalakalilā kālindījalakallolakaliteva bhāti bhūtadhātrī | sainyabharasaṃkṣobhabhayātsarita iva gaganatalamutpatitāḥ saṃchādayantyetā dikcakravālamindudhavalā dhvajapaṅktayaḥ | sarvathā citraṃ yannādya vighaṭitasakalakulaśailasaṃdhibandhā sahasraśaḥ śakalībhavati balabhareṇa dharitrī yadvā balabharapīḍitavasudhādhāraṇavidhurā na calanti phaṇināṃ patyuḥ phaṇābhittayaḥ |

p.118, l.11


(p.118, l.11)ityevaṃ vadata eva tasya yuvarājaḥ samucchritānekatoraṇāṃ tṛṇamaya-
(p.118, l.12)prākāramandirasahasrasaṃbādhāmullāsitadhavalapaṭamaṇḍapaśataśobhinīmāvā-
(p.118, l.13)sabhūmimavāpa | tasyāṃ cāvatīrya rājavatsarvāḥ kriyāścakāra | sarvaiśca
(p.118, l.14)taiḥ sametya narapatibhiramātyaiśca vividhābhiḥ kathābhirvinodyamānastaṃ
(p.118, l.15)divasamaśeṣamabhinavapitṛviyogajanmanā śokāvegenāyāsyamānahṛdayo
(p.118, l.16)duḥkhenātyavāhayat | ativāhitadivasaśca yāminīmapi svaśayanīyasya
(p.118, l.17)nātidūre nihitaśayananiṣaṇṇena vaiśampāyanenānyataśca samīpe kṣititalavi-
(p.118, l.18)nyastakuthaprasuptayā pattralekhayā sahāntarā pitṛsaktamantarā mātṛsaṃ-
(p.118, l.19)baddhamantarā śukanāsamayaṃ kurvannālāpaṃ nātyupajātanidraḥ prāyeṇa jā-
(p.118, l.20)gradeva ninye | pratyūṣe cotthāya tenaiva krameṇānavarataprayāṇakaiḥ prati-
(p.118, l.21)prayāṇakamupacīyamānena senāsamudāyena jarjarayanvasuṃdharāmākampayangi-
(p.118, l.22)rīnutsiñcansarito riktīkurvansarāṃsi cūrṇayankānanāni samīkurva-
(p.118, l.23)nviṣamāṇi dalayandurgāṇi pūrayannimnāni nimnayansthalāni prātiṣṭhata |
(p.119, l.1)śanaiḥ śanaiśca svecchayā paribhramannamayannunnatānunnamayannatānāśvāsayanbhī-
(p.119, l.2)tānrakṣañśaraṇāgatānunmūlayanviṭapakānutsādayankaṇṭakānabhiṣiñcansthā-
(p.119, l.3)nasthāneṣu rājaputrānsamarjayanratnāni pratīcchannupāyanāni gṛhṇankarānā-
(p.119, l.4)diśandeśavyavasthāḥ sthāpayansvacihnāni kurvankīrtanāni lekhayaśā-
(p.119, l.5)sanāni pūjayannagrajanmanaḥ praṇamanmunīnpālayannāśramāñjanayañjanānu-
(p.119, l.6)rāgaṃ prakāśayanvikramamāropayanpratāpamupacinvanyaśo vistārayanguṇā-
(p.119, l.7)nprakhyāpayansaccaritamāmṛdnaṃśca velāvanāni balareṇubhirādhūsarīkṛtasaka-
(p.119, l.8)lasāgarasalilaḥ pṛthivīṃ vicacāra | prathamaṃ prācīṃ tatastriśaṅkutilakāṃ
(p.119, l.9)tato varuṇalāñchanāmanantaraṃ saptarṣitārāśabalāṃ diśaṃ vijigye | varṣa-
(p.119, l.10)trayeṇa cātmīkṛtāśeṣadvīpāntaraṃ sakalameva caturambhodhikhātavalaya-
(p.119, l.11)parikhāpramāṇaṃ babhrāma mahīmaṇḍalam | tataḥ krameṇāvajitasakalabhuvana-
(p.119, l.12)talaḥ pradakṣiṇīkṛtya vasudhāṃ paribhramankadācitkailāsasamīpacāriṇāṃ
(p.119, l.13)hemakūṭadhāmnāṃ kirātānāṃ suvarṇapuraṃ nāma nivāsasthānaṃ nātiviprakṛṣṭaṃ
(p.119, l.14)pūrvajalanidherjitvā jagrāha | tatra ca nikhiladharaṇitalaparyaṭanakhinnasya
(p.119, l.15)nijabalasya viśrāmahetoḥ katipayāndivasānatiṣṭhat |

ityevaṃ vadata eva tasya yuvarājaḥ samucchritānekatoraṇāṃ tṛṇamayaprākāramandirasahasrasaṃbādhāmullāsitadhavalapaṭamaṇḍapaśataśobhinīmāvāsabhūmimavāpa | tasyāṃ cāvatīrya rājavatsarvāḥ kriyāścakāra | sarvaiśca taiḥ sametya narapatibhiramātyaiśca vividhābhiḥ kathābhirvinodyamānastaṃ divasamaśeṣamabhinavapitṛviyogajanmanā śokāvegenāyāsyamānahṛdayo duḥkhenātyavāhayat | ativāhitadivasaśca yāminīmapi svaśayanīyasya nātidūre nihitaśayananiṣaṇṇena vaiśampāyanenānyataśca samīpe kṣititalavinyastakuthaprasuptayā pattralekhayā sahāntarā pitṛsaktamantarā mātṛsaṃbaddhamantarā śukanāsamayaṃ kurvannālāpaṃ nātyupajātanidraḥ prāyeṇa jāgradeva ninye | pratyūṣe cotthāya tenaiva krameṇānavarataprayāṇakaiḥ pratiprayāṇakamupacīyamānena senāsamudāyena jarjarayanvasuṃdharāmākampayangirīnutsiñcansarito riktīkurvansarāṃsi cūrṇayankānanāni samīkurvanviṣamāṇi dalayandurgāṇi pūrayannimnāni nimnayansthalāni prātiṣṭhata | śanaiḥ śanaiśca svecchayā paribhramannamayannunnatānunnamayannatānāśvāsayanbhītānrakṣañśaraṇāgatānunmūlayanviṭapakānutsādayankaṇṭakānabhiṣiñcansthānasthāneṣu rājaputrānsamarjayanratnāni pratīcchannupāyanāni gṛhṇankarānādiśandeśavyavasthāḥ sthāpayansvacihnāni kurvankīrtanāni lekhayaśāsanāni pūjayannagrajanmanaḥ praṇamanmunīnpālayannāśramāñjanayañjanānurāgaṃ prakāśayanvikramamāropayanpratāpamupacinvanyaśo vistārayanguṇānprakhyāpayansaccaritamāmṛdnaṃśca velāvanāni balareṇubhirādhūsarīkṛtasakalasāgarasalilaḥ pṛthivīṃ vicacāra | prathamaṃ prācīṃ tatastriśaṅkutilakāṃ tato varuṇalāñchanāmanantaraṃ saptarṣitārāśabalāṃ diśaṃ vijigye | varṣatrayeṇa cātmīkṛtāśeṣadvīpāntaraṃ sakalameva caturambhodhikhātavalayaparikhāpramāṇaṃ babhrāma mahīmaṇḍalam | tataḥ krameṇāvajitasakalabhuvanatalaḥ pradakṣiṇīkṛtya vasudhāṃ paribhramankadācitkailāsasamīpacāriṇāṃ hemakūṭadhāmnāṃ kirātānāṃ suvarṇapuraṃ nāma nivāsasthānaṃ nātiviprakṛṣṭaṃ pūrvajalanidherjitvā jagrāha | tatra ca nikhiladharaṇitalaparyaṭanakhinnasya nijabalasya viśrāmahetoḥ katipayāndivasānatiṣṭhat |

p.119, l.16


(p.119, l.16)ekadā tu tatrastha evendrāyudhamāruhya mṛgayānirgato vicarankānanaṃ
(p.119, l.17)śailaśikharādavatīrṇaṃ yadṛcchayā kiṃnaramithunamadrākṣīt | apūrvadarśa-
(p.119, l.18)natayā tu samupajātakutūhalaḥ kṛtagrahaṇābhilāṣastatsamīpamādarādupasa-
(p.119, l.19)rpitaturaṃgaḥ samupasarpannadṛṣṭapūrvapuruṣadarśanatrāsapradhāvitaṃ ca tatpalāyamā-
(p.119, l.20)namanavaratapārṣṇiprahāradviguṇīkṛtajavenendrāyudhenaikākī nirgatya nija-
(p.119, l.21)balasamūhātsudūramanusasāra | atra gṛhyatetra gṛhyata idaṃ gṛhītamidaṃ
(p.119, l.22)gṛhītamityatirabhasākṛṣṭacetā mahājavatayā turaṃgamasya muhūrtamātreṇaika-
(p.119, l.23)padamivāsahāyastasmātpradeśātpañcadaśayojanamātramadhvānaṃ jagāma | ta-
(p.120, l.1)ccānubadhyamānaṃ kiṃnaramithunamālokayata evāsya saṃmukhāpatitamacalatu-
(p.120, l.2)ṅgaśikharamāruroha |

ekadā tu tatrastha evendrāyudhamāruhya mṛgayānirgato vicarankānanaṃ śailaśikharādavatīrṇaṃ yadṛcchayā kiṃnaramithunamadrākṣīt | apūrvadarśanatayā tu samupajātakutūhalaḥ kṛtagrahaṇābhilāṣastatsamīpamādarādupasarpitaturaṃgaḥ samupasarpannadṛṣṭapūrvapuruṣadarśanatrāsapradhāvitaṃ ca tatpalāyamānamanavaratapārṣṇiprahāradviguṇīkṛtajavenendrāyudhenaikākī nirgatya nijabalasamūhātsudūramanusasāra | atra gṛhyatetra gṛhyata idaṃ gṛhītamidaṃ gṛhītamityatirabhasākṛṣṭacetā mahājavatayā turaṃgamasya muhūrtamātreṇaikapadamivāsahāyastasmātpradeśātpañcadaśayojanamātramadhvānaṃ jagāma | taccānubadhyamānaṃ kiṃnaramithunamālokayata evāsya saṃmukhāpatitamacalatuṅgaśikharamāruroha |

p.120, l.3


(p.120, l.3)ārūḍhe ca tasmiñśanaiḥ śanaistadanusāriṇīṃ nivartya dṛṣṭimaca-
(p.120, l.4)laśikharaprastarapratihatagatiprasaro vidhṛtaturaṃgamaścandrāpīḍastasminkāle
(p.120, l.5)samārūḍhaśramasvedārdraśarīramindrāyudhamātmānaṃ cāvalokya kṣaṇamiva
(p.120, l.6)vicārya svayameva vihasyācintayat | kimiti nirarthakamayamātmā
(p.120, l.7)mayā śiśunevāyāsitaḥ | kimanena gṛhītenāgṛhītena vā kiṃnarayuga-
(p.120, l.8)lena prayojanam | yadi gṛhītamidaṃ tataḥ kim | atha na gṛhītaṃ tatopi
(p.120, l.9)kim | aho me mūrkhatāyāḥ prakāraḥ | aho yatkiṃcanakāritāyāmā-
(p.120, l.10)daraḥ | aho nirarthakavyāpāreṣvabhiniveśaḥ | aho bāliśacariteṣvā-
(p.120, l.11)saktiḥ | sādhuphalaṃ karma kriyamāṇaṃ vṛthā jātam | avaśyakartavyā
(p.120, l.12)kriyā prastutā viphalībhūtā | suhṛtkāryamupapādyamānaṃ nopapannam | rā-
(p.120, l.13)jadharmaḥ pravartito na niṣpannaḥ | gurvarthaḥ prārabdho na parisamāptaḥ |
(p.120, l.14)vijigīṣuvyāpāraprayatno na siddhaḥ | kasmādahamāviṣṭa ivotsṛṣṭanija-
(p.120, l.15)parivāra etāvatīṃ bhūmimāyātaḥ | kasmācca mayā niṣprayojanamida-
(p.120, l.16)manusṛtamaśvamukhadvayam | iti vicāryamāṇe satyayamātmaiva me para iva
(p.120, l.17)hāsamupajanayati | na jāne kiyatādhvanā vicchinnamito balamanuyāyi
(p.120, l.18)me | mahājavo hīndrāyudho nimeṣamātreṇātidūramatikrāmati | na cā-
(p.120, l.19)gacchatā mayā turagavegavaśātkinaramithune baddhadṛṣṭināsminnaviralataru-
(p.120, l.20)śataśākhāgulmalatāsaṃtānagahane nirantarapatitaśuṣkaparṇāvakīrṇatale ma-
(p.120, l.21)hāvane panthā nirūpito yena pratinivṛttya yāsyāmi | na cāsminpradeśe
(p.120, l.22)prayatnenāpi paribhramatā martyadharmā kaścidāsādyate yaḥ suvarṇapuragāminaṃ
(p.120, l.23)panthānamupadekṣyati | śrutaṃ hi mayā bahuśaḥ kathyamānamuttareṇa suva-
(p.121, l.1)puraṃ sīmāntalekhā pṛthivyāḥ sarvajanapadānāṃ tataḥ parato nirmānuṣa-
(p.121, l.2)maraṇyaṃ taccātikramya kailāsagiririti | ayaṃ ca kailāsaḥ | tadidānīṃ
(p.121, l.3)pratinivṛtyaikākinā svayamutprekṣyotprekṣya dakṣiṇāmāśāṃ kevalamaṅgī-
(p.121, l.4)kṛtya gantavyam | ātmakṛtānāṃ hi doṣāṇāṃ niyatamanubhavitavyaṃ
(p.121, l.5)phalamātmanaiva | ityavadhārya vāmakaratalavalitaraśmipāśasturaṃgamaṃ vyā-
(p.121, l.6)vartayāmāsa |

ārūḍhe ca tasmiñśanaiḥ śanaistadanusāriṇīṃ nivartya dṛṣṭimacalaśikharaprastarapratihatagatiprasaro vidhṛtaturaṃgamaścandrāpīḍastasminkāle samārūḍhaśramasvedārdraśarīramindrāyudhamātmānaṃ cāvalokya kṣaṇamiva vicārya svayameva vihasyācintayat | kimiti nirarthakamayamātmā mayā śiśunevāyāsitaḥ | kimanena gṛhītenāgṛhītena vā kiṃnarayugalena prayojanam | yadi gṛhītamidaṃ tataḥ kim | atha na gṛhītaṃ tatopi kim | aho me mūrkhatāyāḥ prakāraḥ | aho yatkiṃcanakāritāyāmādaraḥ | aho nirarthakavyāpāreṣvabhiniveśaḥ | aho bāliśacariteṣvāsaktiḥ | sādhuphalaṃ karma kriyamāṇaṃ vṛthā jātam | avaśyakartavyā kriyā prastutā viphalībhūtā | suhṛtkāryamupapādyamānaṃ nopapannam | rājadharmaḥ pravartito na niṣpannaḥ | gurvarthaḥ prārabdho na parisamāptaḥ | vijigīṣuvyāpāraprayatno na siddhaḥ | kasmādahamāviṣṭa ivotsṛṣṭanijaparivāra etāvatīṃ bhūmimāyātaḥ | kasmācca mayā niṣprayojanamidamanusṛtamaśvamukhadvayam | iti vicāryamāṇe satyayamātmaiva me para iva hāsamupajanayati | na jāne kiyatādhvanā vicchinnamito balamanuyāyi me | mahājavo hīndrāyudho nimeṣamātreṇātidūramatikrāmati | na cāgacchatā mayā turagavegavaśātkinaramithune baddhadṛṣṭināsminnaviralataruśataśākhāgulmalatāsaṃtānagahane nirantarapatitaśuṣkaparṇāvakīrṇatale mahāvane panthā nirūpito yena pratinivṛttya yāsyāmi | na cāsminpradeśe prayatnenāpi paribhramatā martyadharmā kaścidāsādyate yaḥ suvarṇapuragāminaṃ panthānamupadekṣyati | śrutaṃ hi mayā bahuśaḥ kathyamānamuttareṇa suvapuraṃ sīmāntalekhā pṛthivyāḥ sarvajanapadānāṃ tataḥ parato nirmānuṣamaraṇyaṃ taccātikramya kailāsagiririti | ayaṃ ca kailāsaḥ | tadidānīṃ pratinivṛtyaikākinā svayamutprekṣyotprekṣya dakṣiṇāmāśāṃ kevalamaṅgīkṛtya gantavyam | ātmakṛtānāṃ hi doṣāṇāṃ niyatamanubhavitavyaṃ phalamātmanaiva | ityavadhārya vāmakaratalavalitaraśmipāśasturaṃgamaṃ vyāvartayāmāsa |

p.121, l.7


(p.121, l.7)vyāvartitaturagaśca punaścintitavān | ayamudbhāsitaprabhābhāsvaro bha-
(p.121, l.8)gavānbhānuradhunā divasaśriyo raśanāmaṇiriva madhyamalaṃkaroti | pari-
(p.121, l.9)śrāntaścāyamindrāyudhaḥ | tadenaṃ tāvadāgṛhītakatipayadūrvāpravālakavalaṃ
(p.121, l.10)kasmiṃścitsarasi śilāprasravaṇe vā saridambhasi vā snātapītodakamapa-
(p.121, l.11)nītaśramaṃ kṛtvā svayaṃ ca salilaṃ pītvā kasyacittaroradhaśchāyāyāṃ muhū-
(p.121, l.12)rtamātraṃ viśramya tato gamiṣyāmi | iti cintayitvā salilamanveṣa-
(p.121, l.13)māṇo muhurmuhuritastato dattadṛṣṭiḥ paryaṭannalinījalāvagāhotthitasyāci-
(p.121, l.14)rādapakrāntasya ca mahato giricarasya vanagajayūthasya caraṇotthāpitaiḥ
(p.121, l.15)paṅkapaṭalairārdrīkṛtaṃ karāvakṛṣṭaiśca samṛṇālamūlanālaiḥ kamalakalāpaiḥ ka-
(p.121, l.16)lmāṣitamārdrārdraiśca śaivalapravālaiḥ śyāmalitoddeśamuddalitaiśca kumudakuvala-
(p.121, l.17)yakahlārakuḍmalairantarāntarā vicchuritamutkhātaiśca sakardamaiḥ śālūkaka-
(p.121, l.18)ndairākīrṇaṃ khaṇḍitaiśca kusumastabakasārairvanapallavairācchāditamālūnā-
(p.121, l.19)bhiśca kusumopaviṣṭollasatṣaṭpadābhirvanalatābhirākulitamabhinavakusuma-
(p.121, l.20)parimalavāhinā ca tamālapallavarasaśyāmena madajalena sarvataḥ siktaṃ
(p.121, l.21)mārgamadrākṣīt |

vyāvartitaturagaśca punaścintitavān | ayamudbhāsitaprabhābhāsvaro bhagavānbhānuradhunā divasaśriyo raśanāmaṇiriva madhyamalaṃkaroti | pariśrāntaścāyamindrāyudhaḥ | tadenaṃ tāvadāgṛhītakatipayadūrvāpravālakavalaṃ kasmiṃścitsarasi śilāprasravaṇe vā saridambhasi vā snātapītodakamapanītaśramaṃ kṛtvā svayaṃ ca salilaṃ pītvā kasyacittaroradhaśchāyāyāṃ muhūrtamātraṃ viśramya tato gamiṣyāmi | iti cintayitvā salilamanveṣamāṇo muhurmuhuritastato dattadṛṣṭiḥ paryaṭannalinījalāvagāhotthitasyācirādapakrāntasya ca mahato giricarasya vanagajayūthasya caraṇotthāpitaiḥ paṅkapaṭalairārdrīkṛtaṃ karāvakṛṣṭaiśca samṛṇālamūlanālaiḥ kamalakalāpaiḥ kalmāṣitamārdrārdraiśca śaivalapravālaiḥ śyāmalitoddeśamuddalitaiśca kumudakuvalayakahlārakuḍmalairantarāntarā vicchuritamutkhātaiśca sakardamaiḥ śālūkakandairākīrṇaṃ khaṇḍitaiśca kusumastabakasārairvanapallavairācchāditamālūnābhiśca kusumopaviṣṭollasatṣaṭpadābhirvanalatābhirākulitamabhinavakusumaparimalavāhinā ca tamālapallavarasaśyāmena madajalena sarvataḥ siktaṃ mārgamadrākṣīt |

p.121, l.22


(p.121, l.22)upajātajalāśayaśaṅkaśca taṃ pratīpamanusarannudgrīvadṛśyairuparicchatrama-
(p.121, l.23)ṇḍalākāraiḥ saralasālasallakīprāyairaviralairapi niḥśākhatayā viralairi-
(p.122, l.1)vopalakṣyamāṇaiḥ pādapairupetena sthūlakapilavālukena śilātalabahulatayā
(p.122, l.2)viralatṛṇolapena vanadvipadaśanadalitamanaḥśilādhūlikapilenābhaṅginī-
(p.122, l.3)bhirutkīrṇābhiriva pattrabhaṅgakuṭilābhiḥ pāṣāṇabhedakamañjarībhirjaṭi-
(p.122, l.4)līkṛtaśilāntarālenānavaratagaladgugguludrumadravārdrīkṛtadṛṣadā śikharasru-
(p.122, l.5)taśilājaturasapicchalopalena ṭaṃkanahayakhurakhaṇḍitaharitālakṣodapāṃśule-
(p.122, l.6)nākhunakharotkhātabilaviprakīrṇakāñcanacūrṇena sikatānimagnacamarakastū-
(p.122, l.7)rikāmṛgīkhurapaṅktinā saṃśīrṇaraṅkurallakaromaprakaranicitena viṣamaśilā-
(p.122, l.8)cchedopaviṣṭajīvañjīvakayugalena vanamānuṣamithunādhyāsitataṭaguhāmukhe-
(p.122, l.9)na gandhapāṣāṇaparimalāmodinā vetralatāpratānaprarūḍhaveṇunā kailāsatalena
(p.122, l.10)kaṃcidadhvānaṃ gatvā tasyaiva kailāsaśikhariṇaḥ pūrvottare digbhāge ja-
(p.122, l.11)labhārālasaṃ jaladharavyūhamiva bahulakṣapāndhakāramiva puñjīkṛtamatyā-
(p.122, l.12)yataṃ tarukhaṇḍaṃ dadarśa | tacca saṃmukhādāgatena kusumarajaḥkaṣāyāmo-
(p.122, l.13)dinā jalasaṃsargaśiśireṇa sīkariṇā candanarasasamasparśenāliṅgyamāna
(p.122, l.14)iva jalataraṃgamārutena kamalamadhupānamattānāṃ ca śrotrahāribhiḥ kalahaṃ-
(p.122, l.15)sānāṃ kolāhalairāhūyamāna iva praviveśa |

upajātajalāśayaśaṅkaśca taṃ pratīpamanusarannudgrīvadṛśyairuparicchatramaṇḍalākāraiḥ saralasālasallakīprāyairaviralairapi niḥśākhatayā viralairivopalakṣyamāṇaiḥ pādapairupetena sthūlakapilavālukena śilātalabahulatayā viralatṛṇolapena vanadvipadaśanadalitamanaḥśilādhūlikapilenābhaṅginībhirutkīrṇābhiriva pattrabhaṅgakuṭilābhiḥ pāṣāṇabhedakamañjarībhirjaṭilīkṛtaśilāntarālenānavaratagaladgugguludrumadravārdrīkṛtadṛṣadā śikharasrutaśilājaturasapicchalopalena ṭaṃkanahayakhurakhaṇḍitaharitālakṣodapāṃśulenākhunakharotkhātabilaviprakīrṇakāñcanacūrṇena sikatānimagnacamarakastūrikāmṛgīkhurapaṅktinā saṃśīrṇaraṅkurallakaromaprakaranicitena viṣamaśilācchedopaviṣṭajīvañjīvakayugalena vanamānuṣamithunādhyāsitataṭaguhāmukhena gandhapāṣāṇaparimalāmodinā vetralatāpratānaprarūḍhaveṇunā kailāsatalena kaṃcidadhvānaṃ gatvā tasyaiva kailāsaśikhariṇaḥ pūrvottare digbhāge jalabhārālasaṃ jaladharavyūhamiva bahulakṣapāndhakāramiva puñjīkṛtamatyāyataṃ tarukhaṇḍaṃ dadarśa | tacca saṃmukhādāgatena kusumarajaḥkaṣāyāmodinā jalasaṃsargaśiśireṇa sīkariṇā candanarasasamasparśenāliṅgyamāna iva jalataraṃgamārutena kamalamadhupānamattānāṃ ca śrotrahāribhiḥ kalahaṃsānāṃ kolāhalairāhūyamāna iva praviveśa |

p.122, l.16


(p.122, l.16)praviśya ca tasya tarukhaṇḍasya madhyabhāge maṇidarpaṇamiva trailokya-
(p.122, l.17)lakṣmyāḥ sphaṭikabhūmigṛhamiva vasuṃdharādevyā nirgamanamārgamiva sāga-
(p.122, l.18)rāṇāṃ nisyandamiva diśāmaṃśāvatāramiva gaganatalasya kailāsamiva
(p.122, l.19)dravatāmāpannaṃ tuṣāragirimiva vilīnaṃ candrātapamiva rasatāmupetaṃ harā-
(p.122, l.20)ṭṭahāsamiva jalībhūtaṃ tribhuvanapuṇyarāśimiva sarorūpeṇāvasthitaṃ vaidū-
(p.122, l.21)ryagirijālamiva salilākāreṇa pariṇataṃ śaradabhravṛndamiva dravībhūyai-
(p.122, l.22)katra nisyanditamādarśamiva pracetasaḥ svacchatayā munimanobhiriva sa-
(p.122, l.23)jjanaguṇairiva hariṇalocanaprabhābhiriva muktāphalāṃśubhiriva nirmitamā-
(p.123, l.1)pūrṇaparyantamapyantaḥ spaṣṭadṛṣṭasakalavṛttāntatayā riktamivopalakṣyamāṇa-
(p.123, l.2)maniloddhūtajalataraṃgasīkaradhūlijanmabhiḥ sarvataḥ samupasthitaiḥ saṃrakṣya-
(p.123, l.3)māṇamivendracāpasahasraiḥ pratimānibhenāntaḥ praviṣṭaṃ sakānanaśailanakṣatragra-
(p.123, l.4)hacakravālaṃ tribhuvanamudbhinnapaṅkajenodareṇa nārāyaṇamiva bibhrāṇamāsa-
(p.123, l.5)nnakailāsāvatīrṇasya ca śataśo bhagavataḥ khaṇḍaparaśormajjanonmajjana-
(p.123, l.6)kṣobhacalitacūḍāmaṇicandrakhaṇḍacyutenāmṛtarasena jalakṣālitavāmārdhaka-
(p.123, l.7)polagalitalāvaṇyapravāhānukāriṇā saṃmiśritajalamupakūlatamālavanaprati-
(p.123, l.8)bimbāndhakāritābhyantarairdṛśyamānarasātaladvārairiva salilapradeśairgambhī-
(p.123, l.9)rataraṃ divāpyupajātaniśāśaṅkaiścakravākamithunaiḥ parihriyamāṇanīlotpala-
(p.123, l.10)vanagahanamasakṛtpitāmahaparipūritakamaṇḍaluparipūtajalamanekaśo vāla-
(p.123, l.11)khilyakadambakakṛtasaṃdhyopāsanaṃ bahuśaḥ salilāvatīrṇasāvitrībhagnadeva-
(p.123, l.12)tārcanakamalasahasraṃ sahasraśaḥ saptarṣimaṇḍalasnānapavitrīkṛtaṃ sarvadā
(p.123, l.13)siddhavadhūdhautakalpalatāvalkalapuṇyīkṛtodakamudakakrīḍādohadāgatānāṃ ca
(p.123, l.14)guhyakeśvarāntaḥpurakāminīnāṃ makaraketucāpacakrākṛtibhirativikaṭairā-
(p.123, l.15)vartibhirnābhimaṇḍalairāpītasalilaṃ kvacidvaruṇahaṃsopāttakamalavanamakara-
(p.123, l.16)ndaṃ kvaciddiggajamajjanajarjaritajaranmṛṇāladaṇḍaṃ kvacittryambakavṛṣabhavi-
(p.123, l.17)ṣāṇakoṭikhaṇḍitataṭaśilākhaṇḍaṃ kvacidyamamahiṣaśṛṅgaśikharavikṣiptaphe-
(p.123, l.18)napiṇḍaṃ kvacidairāvatadaśanamusalakhaṇḍitakumudakhaṇḍaṃ yauvanamivotkali-
(p.123, l.19)kābahulamutkaṇṭhitamiva mṛṇālavalayālaṃkṛtaṃ mahāpuruṣamiva mīnamakara-
(p.123, l.20)kūrmacakraprakaṭalakṣaṇaṃ ṣaṇmukhacaritamiva śrūyamāṇakrauñcavanitāpralāpaṃ
(p.123, l.21)bhāratamiva pāṇḍudhārtarāṣṭrakulapakṣakṛtakṣobhamamṛtamathanasamayamiva tīrā-
(p.123, l.22)vasthitaśitikaṇṭhapīyamānaviṣaṃ kṛṣṇabālacaritamiva taṭakadambaśākhā-
(p.123, l.23)dhirūḍhaharikṛtajalaprapātakrīḍaṃ madanadhvajamiva makarādhiṣṭhitaṃ divyami-
(p.124, l.1)vānimiṣalocanaramaṇīyamaraṇyamiva vijṛmbhamāṇapuṇḍarīkamuragakula-
(p.124, l.2)mivānantaśatapattrapadmodbhāsitaṃ kaṃsabalamiva madhukarakulopagīyamāna-
(p.124, l.3)kuvalayāpīḍaṃ kadrustanayugalamiva nāgasahasrapītapayogaṇḍūṣaṃ malayamiva
(p.124, l.4)candanaśiśiravanamasatsādhanamivādṛṣṭāntamatimanoharamāhlādanaṃ dṛṣṭera-
(p.124, l.5)cchodaṃ nāma saro dṛṣṭavān |

praviśya ca tasya tarukhaṇḍasya madhyabhāge maṇidarpaṇamiva trailokyalakṣmyāḥ sphaṭikabhūmigṛhamiva vasuṃdharādevyā nirgamanamārgamiva sāgarāṇāṃ nisyandamiva diśāmaṃśāvatāramiva gaganatalasya kailāsamiva dravatāmāpannaṃ tuṣāragirimiva vilīnaṃ candrātapamiva rasatāmupetaṃ harāṭṭahāsamiva jalībhūtaṃ tribhuvanapuṇyarāśimiva sarorūpeṇāvasthitaṃ vaidūryagirijālamiva salilākāreṇa pariṇataṃ śaradabhravṛndamiva dravībhūyaikatra nisyanditamādarśamiva pracetasaḥ svacchatayā munimanobhiriva sajjanaguṇairiva hariṇalocanaprabhābhiriva muktāphalāṃśubhiriva nirmitamāpūrṇaparyantamapyantaḥ spaṣṭadṛṣṭasakalavṛttāntatayā riktamivopalakṣyamāṇamaniloddhūtajalataraṃgasīkaradhūlijanmabhiḥ sarvataḥ samupasthitaiḥ saṃrakṣyamāṇamivendracāpasahasraiḥ pratimānibhenāntaḥ praviṣṭaṃ sakānanaśailanakṣatragrahacakravālaṃ tribhuvanamudbhinnapaṅkajenodareṇa nārāyaṇamiva bibhrāṇamāsannakailāsāvatīrṇasya ca śataśo bhagavataḥ khaṇḍaparaśormajjanonmajjanakṣobhacalitacūḍāmaṇicandrakhaṇḍacyutenāmṛtarasena jalakṣālitavāmārdhakapolagalitalāvaṇyapravāhānukāriṇā saṃmiśritajalamupakūlatamālavanapratibimbāndhakāritābhyantarairdṛśyamānarasātaladvārairiva salilapradeśairgambhīrataraṃ divāpyupajātaniśāśaṅkaiścakravākamithunaiḥ parihriyamāṇanīlotpalavanagahanamasakṛtpitāmahaparipūritakamaṇḍaluparipūtajalamanekaśo vālakhilyakadambakakṛtasaṃdhyopāsanaṃ bahuśaḥ salilāvatīrṇasāvitrībhagnadevatārcanakamalasahasraṃ sahasraśaḥ saptarṣimaṇḍalasnānapavitrīkṛtaṃ sarvadā siddhavadhūdhautakalpalatāvalkalapuṇyīkṛtodakamudakakrīḍādohadāgatānāṃ ca guhyakeśvarāntaḥpurakāminīnāṃ makaraketucāpacakrākṛtibhirativikaṭairāvartibhirnābhimaṇḍalairāpītasalilaṃ kvacidvaruṇahaṃsopāttakamalavanamakarandaṃ kvaciddiggajamajjanajarjaritajaranmṛṇāladaṇḍaṃ kvacittryambakavṛṣabhaviṣāṇakoṭikhaṇḍitataṭaśilākhaṇḍaṃ kvacidyamamahiṣaśṛṅgaśikharavikṣiptaphenapiṇḍaṃ kvacidairāvatadaśanamusalakhaṇḍitakumudakhaṇḍaṃ yauvanamivotkalikābahulamutkaṇṭhitamiva mṛṇālavalayālaṃkṛtaṃ mahāpuruṣamiva mīnamakarakūrmacakraprakaṭalakṣaṇaṃ ṣaṇmukhacaritamiva śrūyamāṇakrauñcavanitāpralāpaṃ bhāratamiva pāṇḍudhārtarāṣṭrakulapakṣakṛtakṣobhamamṛtamathanasamayamiva tīrāvasthitaśitikaṇṭhapīyamānaviṣaṃ kṛṣṇabālacaritamiva taṭakadambaśākhādhirūḍhaharikṛtajalaprapātakrīḍaṃ madanadhvajamiva makarādhiṣṭhitaṃ divyamivānimiṣalocanaramaṇīyamaraṇyamiva vijṛmbhamāṇapuṇḍarīkamuragakulamivānantaśatapattrapadmodbhāsitaṃ kaṃsabalamiva madhukarakulopagīyamānakuvalayāpīḍaṃ kadrustanayugalamiva nāgasahasrapītapayogaṇḍūṣaṃ malayamiva candanaśiśiravanamasatsādhanamivādṛṣṭāntamatimanoharamāhlādanaṃ dṛṣṭeracchodaṃ nāma saro dṛṣṭavān |

p.124, l.6


(p.124, l.6)ālokamātreṇaivāpagataśramo dṛṣṭvā manasyevamakarot | aho niṣpha-
(p.124, l.7)lamapi me turagamukhamithunānusaraṇametadālokayataḥ saraḥ saphalatāmupa-
(p.124, l.8)gatam | adya parisamāptamīkṣaṇayugalasya draṣṭavyadarśanaphalam | ālo-
(p.124, l.9)kitaḥ khalu ramaṇīyānāmantaḥ | dṛṣṭa āhlādanīyānāmavadhiḥ | vīkṣi-
(p.124, l.10)tā manoharāṇāṃ sīmāntalekhā | pratyakṣīkṛtā prītijananānāṃ parisa-
(p.124, l.11)māptiḥ | vilokitā darśanīyānāmavasānabhūmiḥ | idamutpādya saraḥ-
(p.124, l.12)salilamamṛtarasamutpādayatā vedhasā punaruktatāmiva nītā svasṛṣṭiḥ |
(p.124, l.13)idamapi khalvamṛtamiva sarvendriyāhlādanasamartham | ativimalatayā
(p.124, l.14)cakṣuṣaḥ prītimupajanayati | śiśiratayā sparśasukhamupāharati | kama-
(p.124, l.15)lasugandhitayā ghrāṇamāpyāyayati | haṃsamukharatayā śrutimānandayati |
(p.124, l.16)svādutayā rasanāmāhlādayati | niyataṃ cāsyaiva darśanatṛṣṇayā na pari-
(p.124, l.17)tyajati bhagavānkailāsanivāsavyasanamumāpatiḥ | na khalu sāṃpratamā-
(p.124, l.18)carati jalaśayanadohadaṃ devo rathāṅgapāṇiḥ | yadidamamṛtarasasurabhisa-
(p.124, l.19)lilamapahāya lavaṇarasaparuṣapayasyudanvati svapiti | nūnaṃ cedaṃ na pratha-
(p.124, l.20)mamāsītsaraḥ | yena pralayavarāhaghoṇābhighātabhītā bhūtadhātrī kala-
(p.124, l.21)śayonipānaparikalitasakalasalilaṃ sāgaramavatīrṇā | anyathā yadya-
(p.124, l.22)trāgādhānekapātālagambhīrāmbhasi nimagnā bhavenmahāsarasi kimekena ma-
(p.124, l.23)hāvarāhasahasrairapi nāsāditā bhavet | nūnaṃ cāsmādeva salilaleśamādā-
(p.125, l.1)yādāya mahāpralayeṣu pralayapayodāḥ pralayadurdināndhakāritadaśadiśaḥ
(p.125, l.2)plāvayanti bhuvanāntarāṇi | manye ca yatsṛṣṭerarvāksalilamayaṃ brahmā-
(p.125, l.3)ṇḍarūpamādau bhuvanamabhūttadidaṃ piṇḍībhūya sarovyapadeśenāvasthitam |

ālokamātreṇaivāpagataśramo dṛṣṭvā manasyevamakarot | aho niṣphalamapi me turagamukhamithunānusaraṇametadālokayataḥ saraḥ saphalatāmupagatam | adya parisamāptamīkṣaṇayugalasya draṣṭavyadarśanaphalam | ālokitaḥ khalu ramaṇīyānāmantaḥ | dṛṣṭa āhlādanīyānāmavadhiḥ | vīkṣitā manoharāṇāṃ sīmāntalekhā | pratyakṣīkṛtā prītijananānāṃ parisamāptiḥ | vilokitā darśanīyānāmavasānabhūmiḥ | idamutpādya saraḥsalilamamṛtarasamutpādayatā vedhasā punaruktatāmiva nītā svasṛṣṭiḥ | idamapi khalvamṛtamiva sarvendriyāhlādanasamartham | ativimalatayā cakṣuṣaḥ prītimupajanayati | śiśiratayā sparśasukhamupāharati | kamalasugandhitayā ghrāṇamāpyāyayati | haṃsamukharatayā śrutimānandayati | svādutayā rasanāmāhlādayati | niyataṃ cāsyaiva darśanatṛṣṇayā na parityajati bhagavānkailāsanivāsavyasanamumāpatiḥ | na khalu sāṃpratamācarati jalaśayanadohadaṃ devo rathāṅgapāṇiḥ | yadidamamṛtarasasurabhisalilamapahāya lavaṇarasaparuṣapayasyudanvati svapiti | nūnaṃ cedaṃ na prathamamāsītsaraḥ | yena pralayavarāhaghoṇābhighātabhītā bhūtadhātrī kalaśayonipānaparikalitasakalasalilaṃ sāgaramavatīrṇā | anyathā yadyatrāgādhānekapātālagambhīrāmbhasi nimagnā bhavenmahāsarasi kimekena mahāvarāhasahasrairapi nāsāditā bhavet | nūnaṃ cāsmādeva salilaleśamādāyādāya mahāpralayeṣu pralayapayodāḥ pralayadurdināndhakāritadaśadiśaḥ plāvayanti bhuvanāntarāṇi | manye ca yatsṛṣṭerarvāksalilamayaṃ brahmāṇḍarūpamādau bhuvanamabhūttadidaṃ piṇḍībhūya sarovyapadeśenāvasthitam |

p.125, l.4


(p.125, l.4)iti vicārayanneva tasya śilāśakalakarkaśavālukāprāyaṃ vidyā-
(p.125, l.5)dharoddhṛtasanālakumudakalāpārcitānekacārusaikataliṅgamarundhatīdattadina-
(p.125, l.6)karārghyapayaḥparyastaraktakamalaśobhitamupakūlaśilātalopaviṣṭajalamānu-
(p.125, l.7)ṣaniṣevyamāṇātapamabhyarṇatayā ca kailāsasya snānāgatamātṛmaṇḍalapada-
(p.125, l.8)paṅktimudrāṅkitamavakīrṇabhasmasūcitamagnotthitagaṇavṛndoddhūlanamavagāhāva-
(p.125, l.9)tīrṇagaṇapatigaṇḍasthalagalitamadaprasravaṇasiktamatipramāṇapādānumīyamā-
(p.125, l.10)natṛṣitakātyāyanīsiṃhāvatāramārga dakṣiṇaṃ tīramāsādya turagādava-
(p.125, l.11)tatāra | avatīrya ca vyapanītaparyāṇamindrāyudhamakarot | kṣiti-
(p.125, l.12)talaluṭhitotthitaṃ ca gṛhītakatipayayavasagrāsaṃ sarovatārya pītasalila-
(p.125, l.13)micchayā snātaṃ cotthāpyānyatamasya samīpavartinastarormūlaśākhāyā-
(p.125, l.14)mapagatakhalīnaṃ hastapāśaśṛṅkhalayā kanakamayyā caraṇau baddhvā kṛpā-
(p.125, l.15)ṇikāvalūnānkṣiptvā cāgrataḥ katicitsarastīradūrvāpravālakavalā-
(p.125, l.16)npunarapi salilamavatatāra | tataśca prakṣālitakarayugalaścātaka
(p.125, l.17)iva kṛtvā jalamayamāhāraṃ cakrāhva ivāsvādya mṛṇālaśakalāni
(p.125, l.18)śiśirāṃśuriva karāgraiḥ spṛṣṭvā kumudāni phaṇīvābhinandya jala-
(p.125, l.19)taraṃgavātānanaṅgaśaraprahārātura ivorasi nidhāya nalinīdalottarīyama-
(p.125, l.20)raṇyagaja iva sīkarārdrapuṣkaropaśobhitakaraḥ saraḥsalilādudagāt |
(p.125, l.21)pratyagrabhagnaśiśiraiśca samṛṇālakairjalakaṇikācitaiḥ kamalinīpalāśairla-
(p.125, l.22)tāmaṇḍapaparikṣipte śilātale srastaramāstīrya nidhāya śirasi piṇḍī-
(p.125, l.23)kṛtamuttarīyaṃ niṣasāda | muhūrtaṃ viśrāntaśca tasya sarasa uttare tīra-
(p.126, l.1)pradeśe samuccarantamunmuktakavalena niścalaśravaṇapuṭena tanmukhībhūtenodgrī-
(p.126, l.2)veṇendrāyudhena prathamamākarṇitaṃ śrutisubhagaṃ vīṇātantrījhaṃkāramiśramamā-
(p.126, l.3)nuṣaṃ gītaśabdamaśṛṇot | śrutvā ca kutotra vigatamartyasaṃpāte pradeśe
(p.126, l.4)gītadhvaneḥ saṃbhūtiriti samupajātakautukaḥ kamalinīpattrasrastarādutthāya
(p.126, l.5)tāmeva gītasaṃpātasūcitāṃ diśaṃ cakṣuḥ prāhiṇot | atidavīyastayā tu
(p.126, l.6)tasya pradeśasya prayatnavyāpṛtalocanopi vilokayanna kiṃciddadarśa |
(p.126, l.7)tameva kevalamanavarataṃ gītaśabdaṃ śuśrāva | kutūhalavaśācca gītadhva-
(p.126, l.8)niprabhavajijñāsayā kṛtagamanabuddhirdattaparyāṇamindrāyudhamāruhya priyagītaiḥ
(p.126, l.9)prathamaprasthitairaprārthitairapi vanahariṇairupadiśyamānavartmā saptacchadabaku-
(p.126, l.10)lailālavaṅgalavalīlatālolakusumasurabhiparimalayālikulavirutimukha-
(p.126, l.11)ritayā tamālanīlayā diṅnāgamadavīthyeva paścimayā sarastīravana-
(p.126, l.12)lekhayā nimittīkṛtya taṃ gītadhvanimabhipratasthe |

iti vicārayanneva tasya śilāśakalakarkaśavālukāprāyaṃ vidyādharoddhṛtasanālakumudakalāpārcitānekacārusaikataliṅgamarundhatīdattadinakarārghyapayaḥparyastaraktakamalaśobhitamupakūlaśilātalopaviṣṭajalamānuṣaniṣevyamāṇātapamabhyarṇatayā ca kailāsasya snānāgatamātṛmaṇḍalapadapaṅktimudrāṅkitamavakīrṇabhasmasūcitamagnotthitagaṇavṛndoddhūlanamavagāhāvatīrṇagaṇapatigaṇḍasthalagalitamadaprasravaṇasiktamatipramāṇapādānumīyamānatṛṣitakātyāyanīsiṃhāvatāramārga dakṣiṇaṃ tīramāsādya turagādavatatāra | avatīrya ca vyapanītaparyāṇamindrāyudhamakarot | kṣititalaluṭhitotthitaṃ ca gṛhītakatipayayavasagrāsaṃ sarovatārya pītasalilamicchayā snātaṃ cotthāpyānyatamasya samīpavartinastarormūlaśākhāyāmapagatakhalīnaṃ hastapāśaśṛṅkhalayā kanakamayyā caraṇau baddhvā kṛpāṇikāvalūnānkṣiptvā cāgrataḥ katicitsarastīradūrvāpravālakavalānpunarapi salilamavatatāra | tataśca prakṣālitakarayugalaścātaka iva kṛtvā jalamayamāhāraṃ cakrāhva ivāsvādya mṛṇālaśakalāni śiśirāṃśuriva karāgraiḥ spṛṣṭvā kumudāni phaṇīvābhinandya jalataraṃgavātānanaṅgaśaraprahārātura ivorasi nidhāya nalinīdalottarīyamaraṇyagaja iva sīkarārdrapuṣkaropaśobhitakaraḥ saraḥsalilādudagāt | pratyagrabhagnaśiśiraiśca samṛṇālakairjalakaṇikācitaiḥ kamalinīpalāśairlatāmaṇḍapaparikṣipte śilātale srastaramāstīrya nidhāya śirasi piṇḍīkṛtamuttarīyaṃ niṣasāda | muhūrtaṃ viśrāntaśca tasya sarasa uttare tīrapradeśe samuccarantamunmuktakavalena niścalaśravaṇapuṭena tanmukhībhūtenodgrīveṇendrāyudhena prathamamākarṇitaṃ śrutisubhagaṃ vīṇātantrījhaṃkāramiśramamānuṣaṃ gītaśabdamaśṛṇot | śrutvā ca kutotra vigatamartyasaṃpāte pradeśe gītadhvaneḥ saṃbhūtiriti samupajātakautukaḥ kamalinīpattrasrastarādutthāya tāmeva gītasaṃpātasūcitāṃ diśaṃ cakṣuḥ prāhiṇot | atidavīyastayā tu tasya pradeśasya prayatnavyāpṛtalocanopi vilokayanna kiṃciddadarśa | tameva kevalamanavarataṃ gītaśabdaṃ śuśrāva | kutūhalavaśācca gītadhvaniprabhavajijñāsayā kṛtagamanabuddhirdattaparyāṇamindrāyudhamāruhya priyagītaiḥ prathamaprasthitairaprārthitairapi vanahariṇairupadiśyamānavartmā saptacchadabakulailālavaṅgalavalīlatālolakusumasurabhiparimalayālikulavirutimukharitayā tamālanīlayā diṅnāgamadavīthyeva paścimayā sarastīravanalekhayā nimittīkṛtya taṃ gītadhvanimabhipratasthe |

p.126, l.13


(p.126, l.13)krameṇa ca saṃmukhāgatairacchanirjharajalakaṇajālajanitajaḍimabhirjarja-
(p.126, l.14)ritabhūrjavalkalairdhūrjaṭivṛṣaromanthaphenabinduvāhibhiḥ ṣaṇmukhaśikhaṇḍi-
(p.126, l.15)śikhācumbibhirambikākarṇapūrapallavollāsanadurlalitairuttarakurukāminī-
(p.126, l.16)karṇotpalapreṅkholanadohadibhirākampitakakkolairnamerukusumapāṃśupātibhiḥ pa-
(p.126, l.17)śupatijaṭābandhārtavāsukiparipītaśeṣairāhlādibhiḥ puṇyaiḥ kailāsamārutai-
(p.126, l.18)rabhinandyamāno gatvā ca taṃ pradeśaṃ sarvato marakataharitairhārihārītaruti-
(p.126, l.19)ramaṇīyairbhramadbhṛṅgarājanakharajarjaritajaraṭhakuḍmalairunmadakokilakulakava-
(p.126, l.20)līkṛtasahakārakomalāgrapallavairunmadaṣaṭcaraṇacakravālavācālitavikaca-
(p.126, l.21)cūtakalikairacakitacakoracumbitamaricāṅkuraiścampakaparāgapuñjapiñjara-
(p.126, l.22)kapiñjalajagdhapippalīphalaiḥ phalabharanikaranipīḍitanibiḍadāḍima-
(p.126, l.23)nīḍaprasūtakalaviṅkaiḥ prakrīḍitacapalakapikulakaratalatāḍanataralita-
(p.127, l.1)tāḍīpuṭairanyonyakalahakupitakapotapakṣapālīpātitakusumaiḥ kusumara-
(p.127, l.2)jorāśisārasārikāśritaśikharaiḥ śukaśatamukhanakhaśikharaśakali-
(p.127, l.3)taphalasphītairjaladharajalalubdhavipralabdhamugdhacātakadhvānamukharitatamāla-
(p.127, l.4)khaṇḍairibhakalabhakollūnapallavavellitalavalīvalayairālīyamānanavayauvanama-
(p.127, l.5)ttapārāvatapakṣakṣepaparyastastabakaistanupavanakampitakomalakadalīdalavī-
(p.127, l.6)jitairaviralaphalanikarāvanatanālikeravanairakaṭhorapattrapuṭapūgaviṭapipari-
(p.127, l.7)vṛtairanivāritavihaṃgatuṇḍakhaṇḍitapiṇḍakharjūrajālakairmadamukharamayūrīma-
(p.127, l.8)dhuraravavirāvitāntarairakalitakalikākalāpadanturairantarāntarā kailā-
(p.127, l.9)sataraṃgiṇītaraṃgitasikatilatalabhūmibhāgairvanadevatākaratalanivahanibhama-
(p.127, l.10)laktakajalalavasiktamiva kisalayanikaramatisukumāramudvahadbhirgranthi-
(p.127, l.11)parṇakagrāsamuditacamarīkulaniṣevitamūlaiḥ karpūrāguruprāyairindrāyudhairiva
(p.127, l.12)ghanāvasthānaiḥ kumudairivādattadinakarakarapraveśaśiśirābhyantarairdāśara-
(p.127, l.13)thibalairivāñjananīlanalaparigataprāntaiḥ prāsādairiva sapārāvatairbhavanatā-
(p.127, l.14)pasairiva saṃnihitavetrāsanai rudrairiva nāgalatābaddhaparikarairudadhikūlapu-
(p.127, l.15)linairiva nirantarodbhinnapravālalatāṅkurajālakairabhiṣekasalilairiva sarvau-
(p.127, l.16)ṣadhikusumaphalakisalayasanāthairālekhyagṛhairiva bahuvarṇacitrapattraśakuni-
(p.127, l.17)śatasaṃśobhitaiḥ kurubhiriva bhāradvājadvijopasevitairmahāsamara mukhairiva
(p.127, l.18)puṃnāgasamākṛṣṭaśilīmukhairmahākaribhiriva pralambabālapallavaspṛṣṭabhūtalaira-
(p.127, l.19)pramattapārthivairiva paryantāvasthitabahugulmakairdaṃśitairiva bhramarasaṃghātaka-
(p.127, l.20)vacāvṛtakāyaiḥ pramāṇābhimukhairiva vānarakarāṅgulispṛṣṭaguñjairavanipāla-
(p.127, l.21)śayanairiva siṃhapādāṅkitatalairārabdhapañcatapaḥkriyairivocchikhaśikhima-
(p.127, l.22)ṇḍalaparivṛtairdīkṣitairiva kṛtakṛṣṇasāraviṣāṇakaṇḍūyanairjaradgṛhamunibhi-
(p.127, l.23)riva jaṭālavālakamaṇḍaladharairindrajālikairiva dṛṣṭihāribhiḥ pādapaiḥ
(p.128, l.1)parivṛtaṃ candraprabhanāmnastasya sarasaḥ paścime tīre kailāsapādasya jyo-
(p.128, l.2)tsnāvadātayā prabhayā dhavalayatastaṃ pradeśaṃ bhūtalabhāgasaṃniviṣṭaṃ bhagavataḥ
(p.128, l.3)śūlapāṇeḥ śūnyaṃ siddhāyatanamapaśyat |

krameṇa ca saṃmukhāgatairacchanirjharajalakaṇajālajanitajaḍimabhirjarjaritabhūrjavalkalairdhūrjaṭivṛṣaromanthaphenabinduvāhibhiḥ ṣaṇmukhaśikhaṇḍiśikhācumbibhirambikākarṇapūrapallavollāsanadurlalitairuttarakurukāminīkarṇotpalapreṅkholanadohadibhirākampitakakkolairnamerukusumapāṃśupātibhiḥ paśupatijaṭābandhārtavāsukiparipītaśeṣairāhlādibhiḥ puṇyaiḥ kailāsamārutairabhinandyamāno gatvā ca taṃ pradeśaṃ sarvato marakataharitairhārihārītarutiramaṇīyairbhramadbhṛṅgarājanakharajarjaritajaraṭhakuḍmalairunmadakokilakulakavalīkṛtasahakārakomalāgrapallavairunmadaṣaṭcaraṇacakravālavācālitavikacacūtakalikairacakitacakoracumbitamaricāṅkuraiścampakaparāgapuñjapiñjarakapiñjalajagdhapippalīphalaiḥ phalabharanikaranipīḍitanibiḍadāḍimanīḍaprasūtakalaviṅkaiḥ prakrīḍitacapalakapikulakaratalatāḍanataralitatāḍīpuṭairanyonyakalahakupitakapotapakṣapālīpātitakusumaiḥ kusumarajorāśisārasārikāśritaśikharaiḥ śukaśatamukhanakhaśikharaśakalitaphalasphītairjaladharajalalubdhavipralabdhamugdhacātakadhvānamukharitatamālakhaṇḍairibhakalabhakollūnapallavavellitalavalīvalayairālīyamānanavayauvanamattapārāvatapakṣakṣepaparyastastabakaistanupavanakampitakomalakadalīdalavījitairaviralaphalanikarāvanatanālikeravanairakaṭhorapattrapuṭapūgaviṭapiparivṛtairanivāritavihaṃgatuṇḍakhaṇḍitapiṇḍakharjūrajālakairmadamukharamayūrīmadhuraravavirāvitāntarairakalitakalikākalāpadanturairantarāntarā kailāsataraṃgiṇītaraṃgitasikatilatalabhūmibhāgairvanadevatākaratalanivahanibhamalaktakajalalavasiktamiva kisalayanikaramatisukumāramudvahadbhirgranthiparṇakagrāsamuditacamarīkulaniṣevitamūlaiḥ karpūrāguruprāyairindrāyudhairiva ghanāvasthānaiḥ kumudairivādattadinakarakarapraveśaśiśirābhyantarairdāśarathibalairivāñjananīlanalaparigataprāntaiḥ prāsādairiva sapārāvatairbhavanatāpasairiva saṃnihitavetrāsanai rudrairiva nāgalatābaddhaparikarairudadhikūlapulinairiva nirantarodbhinnapravālalatāṅkurajālakairabhiṣekasalilairiva sarvauṣadhikusumaphalakisalayasanāthairālekhyagṛhairiva bahuvarṇacitrapattraśakuniśatasaṃśobhitaiḥ kurubhiriva bhāradvājadvijopasevitairmahāsamara mukhairiva puṃnāgasamākṛṣṭaśilīmukhairmahākaribhiriva pralambabālapallavaspṛṣṭabhūtalairapramattapārthivairiva paryantāvasthitabahugulmakairdaṃśitairiva bhramarasaṃghātakavacāvṛtakāyaiḥ pramāṇābhimukhairiva vānarakarāṅgulispṛṣṭaguñjairavanipālaśayanairiva siṃhapādāṅkitatalairārabdhapañcatapaḥkriyairivocchikhaśikhimaṇḍalaparivṛtairdīkṣitairiva kṛtakṛṣṇasāraviṣāṇakaṇḍūyanairjaradgṛhamunibhiriva jaṭālavālakamaṇḍaladharairindrajālikairiva dṛṣṭihāribhiḥ pādapaiḥ parivṛtaṃ candraprabhanāmnastasya sarasaḥ paścime tīre kailāsapādasya jyotsnāvadātayā prabhayā dhavalayatastaṃ pradeśaṃ bhūtalabhāgasaṃniviṣṭaṃ bhagavataḥ śūlapāṇeḥ śūnyaṃ siddhāyatanamapaśyat |

p.128, l.4


(p.128, l.4)tacca pavanoddhūtairitastataḥ samāpatadbhiḥ ketakīgarbhadhūlibhirdhavalīkri-
(p.128, l.5)yamāṇakāyaḥ paśupatidarśanahetorbalādiva pratipādyamāno bhasmavratamāyata-
(p.128, l.6)napraveśapuṇyairiva parigṛhyamāṇaḥ praviśyādrākṣīccatuḥstambhasphaṭikamaṇḍa-
(p.128, l.7)pikātalapratiṣṭhitamaciroddhūtairārdrārdrairdalaśikharagalajjalabindubhirūrdhvavi-
(p.128, l.8)pāṭitacandrabimbadalairiva nijāṭṭahāsāvayavairiva śeṣaphaṇāśakalairiva
(p.128, l.9)pāñcajanyasahodarairiva kṣīrodahṛdayākārairupapāditamauktikamukuṭavibhramaiḥ
(p.128, l.10)śucibhirmandākinīpuṇḍarīkaiḥ kṛtārcanamamalamuktāśilāghaṭitaliṅgama-
(p.128, l.11)śeṣatribhuvanavanditacaraṇaṃ carācaraguruṃ caturmukhaṃ bhagavantaṃ tryambakam |
(p.128, l.12)tasya ca dakṣiṇāṃ mūrtimāśrityābhimukhīmāsīnāmuparacitabrahmāsanā-
(p.128, l.13)mativistāriṇā sarvadiṅmukhaplāvakena pralayaviplutakṣīrapayodhipayaḥpūra-
(p.128, l.14)pāṇḍureṇātidīrghakālasaṃcitena taporāśineva visarpatā pādapāntaraistrisro-
(p.128, l.15)tojalanibhena piṇḍībhūya vahateva dehaprabhāvitānena sagirikānanaṃ danta-
(p.128, l.16)mayamiva taṃ pradeśaṃ kurvatīmanyathaiva dhavalayantīṃ kailāsagirimantardra-
(p.128, l.17)ṣṭurapi locanapathapraviṣṭena śvetimānamiva mano nayantīmatidhavalaprabhā-
(p.128, l.18)parigatadehatayā sphaṭikagṛhagatāmiva dugdhasalilamagnāmiva vimalacelāṃ-
(p.128, l.19)śukāntaritāmivādarśatalasaṃkrāntāmiva śaradabhrapaṭalatiraskṛtāmivā-
(p.128, l.20)parisphuṭavibhāvyamānāvayavāṃ pañcamahābhūtamayamapahāya dravyātmakama-
(p.128, l.21)ṅganiṣpādanopakaraṇakalāpaṃ dhavalaguṇeneva kevalenotpāditāṃ dakṣādhva-
(p.128, l.22)rakriyāmivoddhatagaṇakacagrahabhayopasevitatryambakāṃ ratimiva madanadeha-
(p.128, l.23)nimittaṃ haraprasādanārthamāgṛhītaharārādhanāṃ kṣīrodadhidevatāmiva saha-
(p.129, l.1)vāsaparicitaharacandralekhotkaṇṭhākṛṣṭāmindumūrtimiva svarbhānubhayakṛta-
(p.129, l.2)trinayanaśaraṇagamanāmairāvatadehacchavimiva gajājināvaguṇṭhanotkaṇṭhita-
(p.129, l.3)śitikaṇṭhacintitopanatāṃ paśupatidakṣiṇamukhahāsacchavimiva bahirnirgatya
(p.129, l.4)kṛtāvasthānāṃ śarīriṇīmiva rudroddhūlanabhūtimāvirbhūtāṃ jyotsnāmiva
(p.129, l.5)harakaṇṭhāndhakāravighaṭṭanodyamaprāptāṃ gaurīmanaḥśuddhimiva kṛtadehapari-
(p.129, l.6)grahāṃ kārtikeyakaumāravratakriyāmiva mūrtimatīṃ girīśavṛṣabhadehadyuti-
(p.129, l.7)miva pṛthagavasthitāmāyatanatarukusumasamṛddhimiva śaṃkarābhyarcanāya sva-
(p.129, l.8)yamudyatāṃ pitāmahatapaḥsiddhimiva mahītalamavatīrṇāmādiyugaprajāpati-
(p.129, l.9)kīrtimiva saptalokabhramaṇakhedaviśrāntāṃ trayīmiva kaliyugadhvastadharma-
(p.129, l.10)śokagṛhītavanavāsāmāgāmikṛtayugabījakalāmiva pramadārūpeṇāvasthitāṃ
(p.129, l.11)dehavatīmiva munijanadhyānasaṃpadamamaragajavīthīmivābhragaṅgābhyāgamavega-
(p.129, l.12)patitāṃ kailāsaśriyamiva daśamukhonmūlanakṣobhanipatitāṃ śvetadvīpa-
(p.129, l.13)lakṣmīmivānyadvīpāvalokanakutūhalāgatāṃ kāśakusumavikāsakānti-
(p.129, l.14)miva śaratsamayamudīkṣamāṇāṃ śeṣaśarīracchāyāmiva rasātalamapahāya
(p.129, l.15)nirgatāṃ musalāyudhadehaprabhāmiva madhumadavighūrṇanāyāsavigalitāṃ śukla-
(p.129, l.16)pakṣaparaṃparāmiva puñjīkṛtāṃ sarvahaṃsairiva dhavalatayā kṛtasaṃvibhāgāṃ
(p.129, l.17)dharmahṛdayādiva nirgatāṃ śaṅkhādivotkīrṇāṃ muktāphalādivākṛṣṭāṃ
(p.129, l.18)mṛṇālairiva viracitāvayavāṃ dantadalairiva ghaṭitāmindukarakūrcakairiva
(p.129, l.19)prakṣālitāṃ varṇasudhācchaṭābhirivācchuritāmamṛtaphenapiṇḍairiva pāṇḍurī-
(p.129, l.20)kṛtāṃ pāradarasadhārābhiriva dhautāṃ rajatadraveṇeva nirmṛṣṭāṃ candramaṇḍa-
(p.129, l.21)lādivotkīrṇāṃ kuṭajakundasindhuvārakusumacchavibhirivollāsitāmi-
(p.129, l.22)yattāmiva dhavalimnaḥ skandhāvalambinībhirudayataṭagatādarkabimbā-
(p.129, l.23)duddhṛtya bālaraśmiprabhābhiriva nirmitābhirunmiṣattaḍittaralatejastā-
(p.130, l.1)mrābhiracirasnānāvasthitaviralavārikaṇatayā praṇāmalamapaśupaticara-
(p.130, l.2)ṇabhasmacūrṇābhiriva jaṭābhirudbhāsitaśirobhāgāṃ jaṭāpāśagrathitamu-
(p.130, l.3)ttamāṅgena maṇimayaṃ nāmāṅkamīśvaracaraṇadvayamudvahantīṃ ravirathaturagakhu-
(p.130, l.4)rakṣuṇṇanakṣatrakṣodaviśadena bhasmanālaṃkṛtalalāṭapaṭṭikāṃ śikharaśilā-
(p.130, l.5)śliṣṭaśaśāṅkakalāmiva śailarājamekhalāmatulabhaktiprasādhitayā lakṣī-
(p.130, l.6)kṛtaliṅgayā dvitīyayeva puṇḍarīkamālayā dṛṣṭyā saṃbhāvayantīṃ bhūta-
(p.130, l.7)nāthamanavaratagītaparisphuritādharapuṭavaśādatiśucibhiḥ śuddhahṛdayamayū-
(p.130, l.8)khairiva gītaguṇairiva svarairiva stutivarṇairiva mūrtimadbhirmukhānniṣpatadbhirda-
(p.130, l.9)śanāṃśubhiḥ punariva snapayantīṃ gaurīpatimativimalaiśca vedārthairiva sā-
(p.130, l.10)kṣātpitāmahamukhādākṛṣṭairgāyatrīvarṇairiva grathanatāmupagatairnārāyaṇanābhi-
(p.130, l.11)puṇḍarīkabījairivoddhṛtaiḥ saptarṣibhiriva karasparśapūtamātmānamiccha-
(p.130, l.12)dbhistārakārūpeṇāgatairāmalakīphalasthūlairmuktāphalairuparacitenākṣavalaye-
(p.130, l.13)nādhiṣṭhitakaṇṭhabhāgāṃ pariveṣaparigatacandramaṇḍalāmiva paurṇamāsīniśā-
(p.130, l.14)madhomukhaharaśiraḥkapālamaṇḍalākāreṇa mokṣadvārakalaśakāntinā sta-
(p.130, l.15)nayugalenaikahaṃsamithunasanāthāmiva śvetagaṅgāṃ gaurīsiṃhasaṭāmayeneva cā-
(p.130, l.16)mararucirākṛtinā stanayugalamadhyanibaddhagranthinā kalpatarulatāvalkalena
(p.130, l.17)kṛtottarīyakṛtyāmayugmalocanasakāśātprasādalabdhena cūḍāmaṇicandrama-
(p.130, l.18)yūkhajāleneva maṇḍalīkṛtena brahmasūtreṇa pavitrīkṛtakāyāmāprapadīnena ca
(p.130, l.19)svabhāvasitenāpi brahmāsanabandhottānacaraṇatalaprabhāpariṣvaṅgāllohitāya-
(p.130, l.20)mānena dukūlapaṭena prāvṛtanitambāṃ yauvanenāpi svakālopasarpinirvikā-
(p.130, l.21)ravinītena śiṣyeṇevopāsyamānāṃ lāvaṇyenāpi kṛtapuṇyeneva svacchā-
(p.130, l.22)tmanā parigṛhītāṃ rūpeṇāpi ruciralocanena vigatacāpalenāyatanamṛgeṇeva
(p.130, l.23)niṣevitāmutsaṅgagatāṃ ca svasutāmiva sūkṣmaśaṅkhakhaṇḍikāṅgulīyakapū-
(p.131, l.1)ritāṅgulinā tripuṇḍrakāvaśeṣabhasmapāṇḍureṇa prakoṣṭhabaddhaśaṅkhakhaṇḍakena
(p.131, l.2)nakhamayūkhadanturatayā gṛhītadantakoṇeneva dantamayīṃ dakṣiṇakareṇa vīṇā-
(p.131, l.3)māsphālayantīṃ pratyakṣāmiva gandharvavidyāṃ maṇimaṇḍapikāstambhalagnābhi-
(p.131, l.4)rātmānurūpābhiḥ sahacarībhiriva savīṇābhiḥ pratimābhirupetāṃ snapanārdra-
(p.131, l.5)liṅgasaṃkrāntapratibimbatayātiprabalabhaktyārādhitasya hṛdayamiva praviṣṭāṃ
(p.131, l.6)harasya hāralekhayeva prāptakaṇṭhayogayā grahapaṅktyeva dhruvapratibaddhayā kruddha-
(p.131, l.7)yeva raktamukhavarṇayā mattayeva ghūrṇitamandratārayonmattayevānekakṛtatā-
(p.131, l.8)layā mīmāṃsayevānekabhāvanānuviddhayā gītyā devaṃ virūpākṣamupavīṇa-
(p.131, l.9)yantīmatimadhuragītāvakṛṣṭairdhyānamivābhyasyadbhirniścalakarṇapuṭairmṛgavarāha-
(p.131, l.10)vānaravāraṇaśarabhasiṃhaprabhṛtibhirvanacarairābaddhamaṇḍalairākarṇyamānagītānu-
(p.131, l.11)viddhavipañcīghoṣāmamarāpagāmiva nabhasovatīrṇāṃ dīkṣitavācamivāprā-
(p.131, l.12)kṛtāṃ tripurāriśaraśalākāmiva tejomayīṃ pītāmṛtāmiva vigatatṛṣṇā-
(p.131, l.13)mīśānaśiraḥśaśikalāmivānupajātarāgāmamathitodadhijalasaṃpadamivā-
(p.131, l.14)ntaḥprasannāmasamastapadavṛttimivādvandvāṃ bauddhabuddhimiva nirālambanāṃ
(p.131, l.15)vaidehīmiva prāptajyotiḥpraveśāṃ dyūtakalākuśalāmiva vaśīkṛtākṣahṛ-
(p.131, l.16)dayāṃ mahīmiva jalabhṛtadehāṃ himasamayadinamukhalakṣmīmiva paripīta-
(p.131, l.17)bhāskarātapāmāryāmiva samupāttayatigaṇocitamātrāmālikhitāmivāca-
(p.131, l.18)lāvasthānāmaṃśumayīmiva tanucchāyānuliptabhūtalāṃ nirmamāṃ nirahaṃkārāṃ
(p.131, l.19)nirmatsarāmamānuṣākṛtiṃ divyatvādaparijñāyamānavayaḥpramāṇāmapyaṣṭāda-
(p.131, l.20)śavarṣadeśīyāmivopalakṣyamāṇāṃ pratipannapāśupatavratāṃ kanyakāṃ dadarśa |

tacca pavanoddhūtairitastataḥ samāpatadbhiḥ ketakīgarbhadhūlibhirdhavalīkriyamāṇakāyaḥ paśupatidarśanahetorbalādiva pratipādyamāno bhasmavratamāyatanapraveśapuṇyairiva parigṛhyamāṇaḥ praviśyādrākṣīccatuḥstambhasphaṭikamaṇḍapikātalapratiṣṭhitamaciroddhūtairārdrārdrairdalaśikharagalajjalabindubhirūrdhvavipāṭitacandrabimbadalairiva nijāṭṭahāsāvayavairiva śeṣaphaṇāśakalairiva pāñcajanyasahodarairiva kṣīrodahṛdayākārairupapāditamauktikamukuṭavibhramaiḥ śucibhirmandākinīpuṇḍarīkaiḥ kṛtārcanamamalamuktāśilāghaṭitaliṅgamaśeṣatribhuvanavanditacaraṇaṃ carācaraguruṃ caturmukhaṃ bhagavantaṃ tryambakam | tasya ca dakṣiṇāṃ mūrtimāśrityābhimukhīmāsīnāmuparacitabrahmāsanāmativistāriṇā sarvadiṅmukhaplāvakena pralayaviplutakṣīrapayodhipayaḥpūrapāṇḍureṇātidīrghakālasaṃcitena taporāśineva visarpatā pādapāntaraistrisrotojalanibhena piṇḍībhūya vahateva dehaprabhāvitānena sagirikānanaṃ dantamayamiva taṃ pradeśaṃ kurvatīmanyathaiva dhavalayantīṃ kailāsagirimantardraṣṭurapi locanapathapraviṣṭena śvetimānamiva mano nayantīmatidhavalaprabhāparigatadehatayā sphaṭikagṛhagatāmiva dugdhasalilamagnāmiva vimalacelāṃśukāntaritāmivādarśatalasaṃkrāntāmiva śaradabhrapaṭalatiraskṛtāmivāparisphuṭavibhāvyamānāvayavāṃ pañcamahābhūtamayamapahāya dravyātmakamaṅganiṣpādanopakaraṇakalāpaṃ dhavalaguṇeneva kevalenotpāditāṃ dakṣādhvarakriyāmivoddhatagaṇakacagrahabhayopasevitatryambakāṃ ratimiva madanadehanimittaṃ haraprasādanārthamāgṛhītaharārādhanāṃ kṣīrodadhidevatāmiva sahavāsaparicitaharacandralekhotkaṇṭhākṛṣṭāmindumūrtimiva svarbhānubhayakṛtatrinayanaśaraṇagamanāmairāvatadehacchavimiva gajājināvaguṇṭhanotkaṇṭhitaśitikaṇṭhacintitopanatāṃ paśupatidakṣiṇamukhahāsacchavimiva bahirnirgatya kṛtāvasthānāṃ śarīriṇīmiva rudroddhūlanabhūtimāvirbhūtāṃ jyotsnāmiva harakaṇṭhāndhakāravighaṭṭanodyamaprāptāṃ gaurīmanaḥśuddhimiva kṛtadehaparigrahāṃ kārtikeyakaumāravratakriyāmiva mūrtimatīṃ girīśavṛṣabhadehadyutimiva pṛthagavasthitāmāyatanatarukusumasamṛddhimiva śaṃkarābhyarcanāya svayamudyatāṃ pitāmahatapaḥsiddhimiva mahītalamavatīrṇāmādiyugaprajāpatikīrtimiva saptalokabhramaṇakhedaviśrāntāṃ trayīmiva kaliyugadhvastadharmaśokagṛhītavanavāsāmāgāmikṛtayugabījakalāmiva pramadārūpeṇāvasthitāṃ dehavatīmiva munijanadhyānasaṃpadamamaragajavīthīmivābhragaṅgābhyāgamavegapatitāṃ kailāsaśriyamiva daśamukhonmūlanakṣobhanipatitāṃ śvetadvīpalakṣmīmivānyadvīpāvalokanakutūhalāgatāṃ kāśakusumavikāsakāntimiva śaratsamayamudīkṣamāṇāṃ śeṣaśarīracchāyāmiva rasātalamapahāya nirgatāṃ musalāyudhadehaprabhāmiva madhumadavighūrṇanāyāsavigalitāṃ śuklapakṣaparaṃparāmiva puñjīkṛtāṃ sarvahaṃsairiva dhavalatayā kṛtasaṃvibhāgāṃ dharmahṛdayādiva nirgatāṃ śaṅkhādivotkīrṇāṃ muktāphalādivākṛṣṭāṃ mṛṇālairiva viracitāvayavāṃ dantadalairiva ghaṭitāmindukarakūrcakairiva prakṣālitāṃ varṇasudhācchaṭābhirivācchuritāmamṛtaphenapiṇḍairiva pāṇḍurīkṛtāṃ pāradarasadhārābhiriva dhautāṃ rajatadraveṇeva nirmṛṣṭāṃ candramaṇḍalādivotkīrṇāṃ kuṭajakundasindhuvārakusumacchavibhirivollāsitāmiyattāmiva dhavalimnaḥ skandhāvalambinībhirudayataṭagatādarkabimbāduddhṛtya bālaraśmiprabhābhiriva nirmitābhirunmiṣattaḍittaralatejastāmrābhiracirasnānāvasthitaviralavārikaṇatayā praṇāmalamapaśupaticaraṇabhasmacūrṇābhiriva jaṭābhirudbhāsitaśirobhāgāṃ jaṭāpāśagrathitamuttamāṅgena maṇimayaṃ nāmāṅkamīśvaracaraṇadvayamudvahantīṃ ravirathaturagakhurakṣuṇṇanakṣatrakṣodaviśadena bhasmanālaṃkṛtalalāṭapaṭṭikāṃ śikharaśilāśliṣṭaśaśāṅkakalāmiva śailarājamekhalāmatulabhaktiprasādhitayā lakṣīkṛtaliṅgayā dvitīyayeva puṇḍarīkamālayā dṛṣṭyā saṃbhāvayantīṃ bhūtanāthamanavaratagītaparisphuritādharapuṭavaśādatiśucibhiḥ śuddhahṛdayamayūkhairiva gītaguṇairiva svarairiva stutivarṇairiva mūrtimadbhirmukhānniṣpatadbhirdaśanāṃśubhiḥ punariva snapayantīṃ gaurīpatimativimalaiśca vedārthairiva sākṣātpitāmahamukhādākṛṣṭairgāyatrīvarṇairiva grathanatāmupagatairnārāyaṇanābhipuṇḍarīkabījairivoddhṛtaiḥ saptarṣibhiriva karasparśapūtamātmānamicchadbhistārakārūpeṇāgatairāmalakīphalasthūlairmuktāphalairuparacitenākṣavalayenādhiṣṭhitakaṇṭhabhāgāṃ pariveṣaparigatacandramaṇḍalāmiva paurṇamāsīniśāmadhomukhaharaśiraḥkapālamaṇḍalākāreṇa mokṣadvārakalaśakāntinā stanayugalenaikahaṃsamithunasanāthāmiva śvetagaṅgāṃ gaurīsiṃhasaṭāmayeneva cāmararucirākṛtinā stanayugalamadhyanibaddhagranthinā kalpatarulatāvalkalena kṛtottarīyakṛtyāmayugmalocanasakāśātprasādalabdhena cūḍāmaṇicandramayūkhajāleneva maṇḍalīkṛtena brahmasūtreṇa pavitrīkṛtakāyāmāprapadīnena ca svabhāvasitenāpi brahmāsanabandhottānacaraṇatalaprabhāpariṣvaṅgāllohitāyamānena dukūlapaṭena prāvṛtanitambāṃ yauvanenāpi svakālopasarpinirvikāravinītena śiṣyeṇevopāsyamānāṃ lāvaṇyenāpi kṛtapuṇyeneva svacchātmanā parigṛhītāṃ rūpeṇāpi ruciralocanena vigatacāpalenāyatanamṛgeṇeva niṣevitāmutsaṅgagatāṃ ca svasutāmiva sūkṣmaśaṅkhakhaṇḍikāṅgulīyakapūritāṅgulinā tripuṇḍrakāvaśeṣabhasmapāṇḍureṇa prakoṣṭhabaddhaśaṅkhakhaṇḍakena nakhamayūkhadanturatayā gṛhītadantakoṇeneva dantamayīṃ dakṣiṇakareṇa vīṇāmāsphālayantīṃ pratyakṣāmiva gandharvavidyāṃ maṇimaṇḍapikāstambhalagnābhirātmānurūpābhiḥ sahacarībhiriva savīṇābhiḥ pratimābhirupetāṃ snapanārdraliṅgasaṃkrāntapratibimbatayātiprabalabhaktyārādhitasya hṛdayamiva praviṣṭāṃ harasya hāralekhayeva prāptakaṇṭhayogayā grahapaṅktyeva dhruvapratibaddhayā kruddhayeva raktamukhavarṇayā mattayeva ghūrṇitamandratārayonmattayevānekakṛtatālayā mīmāṃsayevānekabhāvanānuviddhayā gītyā devaṃ virūpākṣamupavīṇayantīmatimadhuragītāvakṛṣṭairdhyānamivābhyasyadbhirniścalakarṇapuṭairmṛgavarāhavānaravāraṇaśarabhasiṃhaprabhṛtibhirvanacarairābaddhamaṇḍalairākarṇyamānagītānuviddhavipañcīghoṣāmamarāpagāmiva nabhasovatīrṇāṃ dīkṣitavācamivāprākṛtāṃ tripurāriśaraśalākāmiva tejomayīṃ pītāmṛtāmiva vigatatṛṣṇāmīśānaśiraḥśaśikalāmivānupajātarāgāmamathitodadhijalasaṃpadamivāntaḥprasannāmasamastapadavṛttimivādvandvāṃ bauddhabuddhimiva nirālambanāṃ vaidehīmiva prāptajyotiḥpraveśāṃ dyūtakalākuśalāmiva vaśīkṛtākṣahṛdayāṃ mahīmiva jalabhṛtadehāṃ himasamayadinamukhalakṣmīmiva paripītabhāskarātapāmāryāmiva samupāttayatigaṇocitamātrāmālikhitāmivācalāvasthānāmaṃśumayīmiva tanucchāyānuliptabhūtalāṃ nirmamāṃ nirahaṃkārāṃ nirmatsarāmamānuṣākṛtiṃ divyatvādaparijñāyamānavayaḥpramāṇāmapyaṣṭādaśavarṣadeśīyāmivopalakṣyamāṇāṃ pratipannapāśupatavratāṃ kanyakāṃ dadarśa |

p.131, l.21


(p.131, l.21)tatovatīrya taruśākhāyāṃ baddhā turaṃgamupasṛtya bhagavate bhaktyā pra-
(p.131, l.22)ṇamya trilocanāya tāmeva divyayoṣitamanimeṣapakṣmaṇā niścalaniba-
(p.131, l.23)ddhalakṣyeṇa cakṣuṣā punarnirūpayāmāsa | udapādi cāsya tasyā rūpa-
(p.132, l.1)saṃpadā kāntyā praśāntyā cāvirbhūtavismayasya manasi | aho jagati
(p.132, l.2)jantūnāmasamarthitopanatānyāpatanti vṛttāntāntarāṇi | tathā hi | mayā
(p.132, l.3)mṛgayāyāṃ yadṛcchayā nirarthakamanubadhnatā turaṃgamukhamithunamayamatimano-
(p.132, l.4)haro mānavānāmagamyo divyajanasaṃcaraṇocitaḥ pradeśo vīkṣitaḥ |
(p.132, l.5)atra ca salilamanveṣamāṇena hṛdayahāri siddhajanopasṛṣṭajalaṃ saro dṛṣṭam |
(p.132, l.6)tattīralekhāviśrāntena cāmānuṣaṃ gītamākarṇitam | taccānusaratā mānu-
(p.132, l.7)ṣadurlabhadarśanā divyakanyakeyamālokitā | na hi me saṃśītirasyā di-
(p.132, l.8)vyatāṃ prati | ākṛtirevānumāpayatyamānuṣatām | kutaśca martyaloke
(p.132, l.9)saṃbhūtirevaṃvidhānāṃ gandharvadhvaniviśeṣāṇām | tadyadi me sahasā darśana-
(p.132, l.10)pathānnāpayāti nārohati vā kailāsaśikharaṃ notpatati vā gaganatalaṃ
(p.132, l.11)tataḥ kā tvaṃ kimabhidhānā vā kimarthaṃ vā prathame vayasi pratipannā vrata-
(p.132, l.12)miti sarvametadenāmupasṛtya pṛcchāmi | atimahānayamavakāśa āścaryā-
(p.132, l.13)ṇām | ityavadhārya tasyāmeva sphaṭikamaṇḍapikāyāmanyatamaṃ stambhamā-
(p.132, l.14)śritya samupaviṣṭo gītasamāptyavasaraṃ pratīkṣamāṇastasthau |

tatovatīrya taruśākhāyāṃ baddhā turaṃgamupasṛtya bhagavate bhaktyā praṇamya trilocanāya tāmeva divyayoṣitamanimeṣapakṣmaṇā niścalanibaddhalakṣyeṇa cakṣuṣā punarnirūpayāmāsa | udapādi cāsya tasyā rūpasaṃpadā kāntyā praśāntyā cāvirbhūtavismayasya manasi | aho jagati jantūnāmasamarthitopanatānyāpatanti vṛttāntāntarāṇi | tathā hi | mayā mṛgayāyāṃ yadṛcchayā nirarthakamanubadhnatā turaṃgamukhamithunamayamatimanoharo mānavānāmagamyo divyajanasaṃcaraṇocitaḥ pradeśo vīkṣitaḥ | atra ca salilamanveṣamāṇena hṛdayahāri siddhajanopasṛṣṭajalaṃ saro dṛṣṭam | tattīralekhāviśrāntena cāmānuṣaṃ gītamākarṇitam | taccānusaratā mānuṣadurlabhadarśanā divyakanyakeyamālokitā | na hi me saṃśītirasyā divyatāṃ prati | ākṛtirevānumāpayatyamānuṣatām | kutaśca martyaloke saṃbhūtirevaṃvidhānāṃ gandharvadhvaniviśeṣāṇām | tadyadi me sahasā darśanapathānnāpayāti nārohati vā kailāsaśikharaṃ notpatati vā gaganatalaṃ tataḥ kā tvaṃ kimabhidhānā vā kimarthaṃ vā prathame vayasi pratipannā vratamiti sarvametadenāmupasṛtya pṛcchāmi | atimahānayamavakāśa āścaryāṇām | ityavadhārya tasyāmeva sphaṭikamaṇḍapikāyāmanyatamaṃ stambhamāśritya samupaviṣṭo gītasamāptyavasaraṃ pratīkṣamāṇastasthau |

p.132, l.15


(p.132, l.15)atha gītāvasāne mūkībhūtavīṇā praśāntamadhukaramadhuraruteva kumu-
(p.132, l.16)dinī sā kanyakā samutthāya pradakṣiṇīkṛtya kṛtaharapraṇāmā parivṛtya
(p.132, l.17)svabhāvadhavalayā tapaḥprabhāvapragalbhayā dṛṣṭyā samāśvāsayantīva puṇyairiva
(p.132, l.18)spṛśantī tīrthajalairiva prakṣālayantī tapobhiriva pāvayantī śuddhimiva
(p.132, l.19)kurvāṇā varapradānamivopapādayantī pavitratāmiva nayantī candrāpīḍamā-
(p.132, l.20)babhāṣe | svāgatamatithaye kathamimāṃ bhūmimanuprāpto mahābhāgastaduttiṣṭhāga-
(p.132, l.21)myatāmanubhūyatāmatithisatkāra iti | evamuktastu tayā saṃbhāṣaṇamātreṇai-
(p.132, l.22)vānugṛhītamātmānaṃ manyamāna utthāya bhaktyā kṛtapraṇāmo bhagavati yathā-
(p.132, l.23)jñāpayasītyabhidhāya darśitavinayaḥ śiṣya iva tāṃ vrajantīmanuvavrāja |

atha gītāvasāne mūkībhūtavīṇā praśāntamadhukaramadhuraruteva kumudinī sā kanyakā samutthāya pradakṣiṇīkṛtya kṛtaharapraṇāmā parivṛtya svabhāvadhavalayā tapaḥprabhāvapragalbhayā dṛṣṭyā samāśvāsayantīva puṇyairiva spṛśantī tīrthajalairiva prakṣālayantī tapobhiriva pāvayantī śuddhimiva kurvāṇā varapradānamivopapādayantī pavitratāmiva nayantī candrāpīḍamābabhāṣe | svāgatamatithaye kathamimāṃ bhūmimanuprāpto mahābhāgastaduttiṣṭhāgamyatāmanubhūyatāmatithisatkāra iti | evamuktastu tayā saṃbhāṣaṇamātreṇaivānugṛhītamātmānaṃ manyamāna utthāya bhaktyā kṛtapraṇāmo bhagavati yathājñāpayasītyabhidhāya darśitavinayaḥ śiṣya iva tāṃ vrajantīmanuvavrāja |

p.133, l.1


(p.133, l.1)vrajaṃśca samarthayāmāsa | hanta tāvanneyaṃ māṃ dṛṣṭvā tirobhūtā | kṛtaṃ
(p.133, l.2)hi me kutūhalena praśnāśayā hṛdi padam | yathā ceyamasyāstapasvijanadu-
(p.133, l.3)rlabhadivyarūpāyā api dākṣiṇyātiśayā pratipattirabhijātā vibhāvyate
(p.133, l.4)tathā saṃbhāvayāmi niyatamiyamakhilamātmodantamabhyarthyamānā mayā
(p.133, l.5)kathayiṣyatīti | evaṃ ca kṛtamatiḥ padaśatamātramiva gatvā nirantarai-
(p.133, l.6)rdivāpi rajanīsamayamiva darśayadbhistamālatarubhirandhakāritapurobhāgā-
(p.133, l.7)mutphullakusumeṣu latānikuñjeṣu kūjatāṃ mandraṃ madamattamadhulihāṃ viru-
(p.133, l.8)tibhirmukharīkṛtaparyantāmatidūrapātinīnāṃ ca dhavalaśilātalapratighāto-
(p.133, l.9)tpatanaphenilānāmapāṃ prasravaṇairutkoṭigrāvaviṭaṅkavipāṭyamānairuccaraddhva-
(p.133, l.10)nibhiravaśīryamāṇatuṣāraśiśirasīkarāsārairābadhyamānanīhārāṃ hima-
(p.133, l.11)hāraharahāsadhavalaiścobhayataḥ kṣaradbhirnirjharairdvārāvalambitacalaccāmaraka-
(p.133, l.12)lāpāmivopalakṣyamāṇāmantaḥsthāpitamaṇikamaṇḍalumaṇḍalāmekāntāva-
(p.133, l.13)lambitayogapaṭṭikāṃ viśākhikāśikharanibaddhanālikerīphalavalkalama-
(p.133, l.14)yadhautopānadyugopetāmavaśīrṇāṅgabhasmadhūsaravalkalaśayanīyasanāthaikade-
(p.133, l.15)śāmindumaṇḍaleneva ṭaṅkotkīrṇena śaṅkhamayena bhikṣākapālenādhiṣṭhitāṃ
(p.133, l.16)saṃnihitabhasmālābukāṃ guhāmadrākṣīt | tasyāśca dvāri śilātale sa-
(p.133, l.17)mupaviṣṭo valkalaśayanaśirobhāgavinyastavīṇāṃ tataḥ parṇapuṭena nirjha-
(p.133, l.18)rādāgṛhītamarghasalilamādāya tāṃ kanyakāṃ samupasthitāmalamatiya-
(p.133, l.19)ntraṇayā kṛtamatiprasādena bhagavati prasīda vimucyatāmayamatyādara-
(p.133, l.20)stvadīyamālokanamapi sarvapāpapraśamanamaghamarṣaṇamiva pavitrīkaraṇāyā-
(p.133, l.21)lamāsyatāmityabravīt | anubadhyamānaśca tayā tāṃ sarvāmatithisapa-
(p.133, l.22)ryāmatidūrāvanatena śirasā sapraśrayaṃ pratijagrāha |

vrajaṃśca samarthayāmāsa | hanta tāvanneyaṃ māṃ dṛṣṭvā tirobhūtā | kṛtaṃ hi me kutūhalena praśnāśayā hṛdi padam | yathā ceyamasyāstapasvijanadurlabhadivyarūpāyā api dākṣiṇyātiśayā pratipattirabhijātā vibhāvyate tathā saṃbhāvayāmi niyatamiyamakhilamātmodantamabhyarthyamānā mayā kathayiṣyatīti | evaṃ ca kṛtamatiḥ padaśatamātramiva gatvā nirantarairdivāpi rajanīsamayamiva darśayadbhistamālatarubhirandhakāritapurobhāgāmutphullakusumeṣu latānikuñjeṣu kūjatāṃ mandraṃ madamattamadhulihāṃ virutibhirmukharīkṛtaparyantāmatidūrapātinīnāṃ ca dhavalaśilātalapratighātotpatanaphenilānāmapāṃ prasravaṇairutkoṭigrāvaviṭaṅkavipāṭyamānairuccaraddhvanibhiravaśīryamāṇatuṣāraśiśirasīkarāsārairābadhyamānanīhārāṃ himahāraharahāsadhavalaiścobhayataḥ kṣaradbhirnirjharairdvārāvalambitacalaccāmarakalāpāmivopalakṣyamāṇāmantaḥsthāpitamaṇikamaṇḍalumaṇḍalāmekāntāvalambitayogapaṭṭikāṃ viśākhikāśikharanibaddhanālikerīphalavalkalamayadhautopānadyugopetāmavaśīrṇāṅgabhasmadhūsaravalkalaśayanīyasanāthaikadeśāmindumaṇḍaleneva ṭaṅkotkīrṇena śaṅkhamayena bhikṣākapālenādhiṣṭhitāṃ saṃnihitabhasmālābukāṃ guhāmadrākṣīt | tasyāśca dvāri śilātale samupaviṣṭo valkalaśayanaśirobhāgavinyastavīṇāṃ tataḥ parṇapuṭena nirjharādāgṛhītamarghasalilamādāya tāṃ kanyakāṃ samupasthitāmalamatiyantraṇayā kṛtamatiprasādena bhagavati prasīda vimucyatāmayamatyādarastvadīyamālokanamapi sarvapāpapraśamanamaghamarṣaṇamiva pavitrīkaraṇāyālamāsyatāmityabravīt | anubadhyamānaśca tayā tāṃ sarvāmatithisaparyāmatidūrāvanatena śirasā sapraśrayaṃ pratijagrāha |

p.133, l.23


(p.133, l.23)kṛtātithyayā ca tayā dvitīyaśilātalopaviṣṭayā kṣaṇamiva tūṣṇīṃ
(p.134, l.1)sthitvā krameṇa paripṛṣṭo digvijayādārabhya kiṃnaramithunānusaraṇaprasa-
(p.134, l.2)ṅgenāgamanamātmanaḥ sarvamācacakṣe | viditasakalavṛttāntā cotthāya sā
(p.134, l.3)kanyakā bhikṣākapālamādāya teṣāmāyatanatarūṇāṃ taleṣu vicacāra |
(p.134, l.4)acireṇa tasyāḥ svayaṃpatitaiḥ phalairapūryata bhikṣābhājanam | āga-
(p.134, l.5)tya ca teṣāṃ phalānāmupayogāya niyuktavatī candrāpīḍam | āsīcca
(p.134, l.6)tasya cetasi | nāsti khalvasādhyaṃ nāma tapasām | kimataḥ paramāścaryaṃ
(p.134, l.7)yatra vyapagatacetanā api sacetanā ivāsyai bhagavatyai samatisṛjantaḥ
(p.134, l.8)phalānyātmānugrahamupapādayanti vanaspatayaḥ | citramidamālokitamasmā-
(p.134, l.9)bhiradṛṣṭapūrvam | ityadhikataropajātavismayaścotthāya tameva pradeśami-
(p.134, l.10)ndrāyudhamānīya vyapanītaparyāṇaṃ nātidūre saṃyamya nirjharajalanirvartita-
(p.134, l.11)snānavidhistānyamṛtarasasvādūnyupabhujya phalāni pītvā ca tuṣāra-
(p.134, l.12)śiśiraṃ prasravaṇajalamupaspṛśyaikānte tāvadavatasthe yāvattayāpi kanya-
(p.134, l.13)kayā kṛto jalaphalamūlamayeṣvāhāreṣu praṇayaḥ |

kṛtātithyayā ca tayā dvitīyaśilātalopaviṣṭayā kṣaṇamiva tūṣṇīṃ sthitvā krameṇa paripṛṣṭo digvijayādārabhya kiṃnaramithunānusaraṇaprasaṅgenāgamanamātmanaḥ sarvamācacakṣe | viditasakalavṛttāntā cotthāya sā kanyakā bhikṣākapālamādāya teṣāmāyatanatarūṇāṃ taleṣu vicacāra | acireṇa tasyāḥ svayaṃpatitaiḥ phalairapūryata bhikṣābhājanam | āgatya ca teṣāṃ phalānāmupayogāya niyuktavatī candrāpīḍam | āsīcca tasya cetasi | nāsti khalvasādhyaṃ nāma tapasām | kimataḥ paramāścaryaṃ yatra vyapagatacetanā api sacetanā ivāsyai bhagavatyai samatisṛjantaḥ phalānyātmānugrahamupapādayanti vanaspatayaḥ | citramidamālokitamasmābhiradṛṣṭapūrvam | ityadhikataropajātavismayaścotthāya tameva pradeśamindrāyudhamānīya vyapanītaparyāṇaṃ nātidūre saṃyamya nirjharajalanirvartitasnānavidhistānyamṛtarasasvādūnyupabhujya phalāni pītvā ca tuṣāraśiśiraṃ prasravaṇajalamupaspṛśyaikānte tāvadavatasthe yāvattayāpi kanyakayā kṛto jalaphalamūlamayeṣvāhāreṣu praṇayaḥ |

p.134, l.14


(p.134, l.14)iti parisamāpitāhārāṃ nirvartitasandhyocitācārāṃ śilātale
(p.134, l.15)viśrabdhamupaviṣṭāṃ nibhṛtamupasṛtya nātidūre samupaviśya muhūrtamiva
(p.134, l.16)sthitvā candrāpīḍaḥ savinayamavādīt | bhagavati tvatprasādaprāptipro-
(p.134, l.17)tsāhitena kutūhalenākulīkriyamāṇo mānuṣatāsulabho laghimā balā-
(p.134, l.18)danicchantamapi māṃ praśnakarmaṇi niyojayati | janayati hi prabhu-
(p.134, l.19)prasādalavopi prāgalbhyamadhīraprakṛteḥ | svalpāpyekadeśāvasthāne kāla-
(p.134, l.20)kalā paricayamutpādayati | aṇurapyupacāraparigrahaḥ praṇayamāropa-
(p.134, l.21)yati | tadyadi nātikhedakaramiva tataḥ kathanenātmānamanugrāhyami-
(p.134, l.22)cchāmi | atimahatkhalu bhavaddarśanātprabhṛti me kautukamasminvi-
(p.134, l.23)ṣaye | kataranmarutāmṛṣīṇāṃ gandharvāṇāṃ guhyakānāmapsarasāṃ vā kula-
(p.135, l.1)manugṛhītaṃ bhagavatyā janmanā | kimarthaṃ vāsminkusumasukumāre nave
(p.135, l.2)vayasi vratagrahaṇam | kvedaṃ vayaḥ | kveyamākṛtiḥ | kva cāyaṃ lā-
(p.135, l.3)vaṇyātiśayaḥ | kveyamindriyāṇāmupaśāntiḥ | tadadbhutamiva me prati-
(p.135, l.4)bhāti | kiṃnimittaṃ vānekasiddhasādhyasaṃbādhāni suralokasulabhānyapa-
(p.135, l.5)hāya divyāśramapadānyekākinī vanamidamamānuṣamadhivasasi | kaścāyaṃ
(p.135, l.6)prakāro yattaireva pañcabhirmahābhūtairārabdhamīdṛśīṃ dhavalatāṃ dhatte śarī-
(p.135, l.7)ram | nedamasmābhiranyatra dṛṣṭaśrutapūrvam | apanayatu naḥ kautukam |
(p.135, l.8)āvedayatu bhavatī sarvam | ityevamabhihitā sā kimapyantardhyāyantī
(p.135, l.9)tūṣṇīṃ muhūrtamiva sthitvā niḥśvasya sthūlasthūlairantargatāṃ hṛdayaśuddhi-
(p.135, l.10)mivādāya nirgacchadbhirindriyaprasādamiva varṣadbhistaporasanisyandamiva
(p.135, l.11)sravadbhirlocanaviṣayaṃ dhavalimānamiva dravīkṛtya pātayadbhiracchācchaira-
(p.135, l.12)malakapolasthalaskhalitairavaśīrṇahāramuktāphalataralapātairanubaddhabindu-
(p.135, l.13)bhirvalkalāvṛtakucaśikharajarjaritasīkarairaśrubhirāmīlitalocanā niḥ-
(p.135, l.14)śabdaṃ roditumārebhe |

iti parisamāpitāhārāṃ nirvartitasandhyocitācārāṃ śilātale viśrabdhamupaviṣṭāṃ nibhṛtamupasṛtya nātidūre samupaviśya muhūrtamiva sthitvā candrāpīḍaḥ savinayamavādīt | bhagavati tvatprasādaprāptiprotsāhitena kutūhalenākulīkriyamāṇo mānuṣatāsulabho laghimā balādanicchantamapi māṃ praśnakarmaṇi niyojayati | janayati hi prabhuprasādalavopi prāgalbhyamadhīraprakṛteḥ | svalpāpyekadeśāvasthāne kālakalā paricayamutpādayati | aṇurapyupacāraparigrahaḥ praṇayamāropayati | tadyadi nātikhedakaramiva tataḥ kathanenātmānamanugrāhyamicchāmi | atimahatkhalu bhavaddarśanātprabhṛti me kautukamasminviṣaye | kataranmarutāmṛṣīṇāṃ gandharvāṇāṃ guhyakānāmapsarasāṃ vā kulamanugṛhītaṃ bhagavatyā janmanā | kimarthaṃ vāsminkusumasukumāre nave vayasi vratagrahaṇam | kvedaṃ vayaḥ | kveyamākṛtiḥ | kva cāyaṃ lāvaṇyātiśayaḥ | kveyamindriyāṇāmupaśāntiḥ | tadadbhutamiva me pratibhāti | kiṃnimittaṃ vānekasiddhasādhyasaṃbādhāni suralokasulabhānyapahāya divyāśramapadānyekākinī vanamidamamānuṣamadhivasasi | kaścāyaṃ prakāro yattaireva pañcabhirmahābhūtairārabdhamīdṛśīṃ dhavalatāṃ dhatte śarīram | nedamasmābhiranyatra dṛṣṭaśrutapūrvam | apanayatu naḥ kautukam | āvedayatu bhavatī sarvam | ityevamabhihitā sā kimapyantardhyāyantī tūṣṇīṃ muhūrtamiva sthitvā niḥśvasya sthūlasthūlairantargatāṃ hṛdayaśuddhimivādāya nirgacchadbhirindriyaprasādamiva varṣadbhistaporasanisyandamiva sravadbhirlocanaviṣayaṃ dhavalimānamiva dravīkṛtya pātayadbhiracchācchairamalakapolasthalaskhalitairavaśīrṇahāramuktāphalataralapātairanubaddhabindubhirvalkalāvṛtakucaśikharajarjaritasīkarairaśrubhirāmīlitalocanā niḥśabdaṃ roditumārebhe |

p.135, l.15


(p.135, l.15)tāṃ ca praruditāṃ dṛṣṭvā candrāpīḍastatkṣaṇamacintayat | aho durni-
(p.135, l.16)vāratā vyasanopanipātānāṃ yadīdṛśīmapyākṛtimanabhibhavanīyāmātmīyāṃ
(p.135, l.17)kurvanti | sarvathā na na kaṃcana spṛśanti śarīradharmāṇamupatāpāḥ | bala-
(p.135, l.18)vatī hi dvandvānāṃ pravṛttiḥ | idamaparamadhikataramupajanitamatimahanma-
(p.135, l.19)nasi me kautukamasyā bāṣpasalilapātena | na hyalpīyasā śokakāra-
(p.135, l.20)ṇena kṣetrīkriyanta evaṃvidhā mūrtayaḥ | na hi kṣudranirghātapātābhihatā
(p.135, l.21)calati vasudhā | iti saṃvardhitakutūhalaśca śokasmaraṇahetutāmupagatamapa-
(p.135, l.22)rādhinamivātmānamavagacchannutthāya prasravaṇādañjalinā mukhaprakṣālanoda-
(p.135, l.23)kamupaninye | sā tu tadanurodhādavicchinnabāṣpajaladhārāsaṃtānāpi
(p.136, l.1)kiṃcitkaṣāyitodare prakṣālya locane valkalopāntena vadanamapamṛjya
(p.136, l.2)dīrghamuṣṇaṃ ca niḥśvasya śanaiḥ pratyavādīt | rājaputra kimanenātinirghṛṇa-
(p.136, l.3)hṛdayāyā mama mandabhāgyāyāḥ pāpāyā janmanaḥ prabhṛti vairāgyavṛttā-
(p.136, l.4)ntenāśravaṇīyena śrutena | tathāpi yadi mahatkutūhalaṃ tatkathayāmi |
(p.136, l.5)śrūyatām |

tāṃ ca praruditāṃ dṛṣṭvā candrāpīḍastatkṣaṇamacintayat | aho durnivāratā vyasanopanipātānāṃ yadīdṛśīmapyākṛtimanabhibhavanīyāmātmīyāṃ kurvanti | sarvathā na na kaṃcana spṛśanti śarīradharmāṇamupatāpāḥ | balavatī hi dvandvānāṃ pravṛttiḥ | idamaparamadhikataramupajanitamatimahanmanasi me kautukamasyā bāṣpasalilapātena | na hyalpīyasā śokakāraṇena kṣetrīkriyanta evaṃvidhā mūrtayaḥ | na hi kṣudranirghātapātābhihatā calati vasudhā | iti saṃvardhitakutūhalaśca śokasmaraṇahetutāmupagatamaparādhinamivātmānamavagacchannutthāya prasravaṇādañjalinā mukhaprakṣālanodakamupaninye | sā tu tadanurodhādavicchinnabāṣpajaladhārāsaṃtānāpi kiṃcitkaṣāyitodare prakṣālya locane valkalopāntena vadanamapamṛjya dīrghamuṣṇaṃ ca niḥśvasya śanaiḥ pratyavādīt | rājaputra kimanenātinirghṛṇahṛdayāyā mama mandabhāgyāyāḥ pāpāyā janmanaḥ prabhṛti vairāgyavṛttāntenāśravaṇīyena śrutena | tathāpi yadi mahatkutūhalaṃ tatkathayāmi | śrūyatām |

p.136, l.6


(p.136, l.6)etatprāyeṇa kalyāṇābhiniveśinaḥ śrutiviṣayamāpatitameva yathā
(p.136, l.7)vibudhasadmanyapsaraso nāma kanyakāḥ santi | tāsāṃ caturdaśa ku-
(p.136, l.8)lāni | ekaṃ bhagavataḥ kamalayonermanasaḥ samutpannam | anyadvedebhyaḥ
(p.136, l.9)saṃbhūtam | anyadagnerudbhūtam | anyatpavanātprasūtam | anyadamṛtānma-
(p.136, l.10)thyamānādutthitam | anyajjalājjātam | anyadarkakiraṇebhyo nirga-
(p.136, l.11)tam | anyatsomaraśmibhyo niṣpatitam | anyadbhūmerudbhūtam | anya-
(p.136, l.12)tsaudāminībhyaḥ pravṛttam | anyanmṛtyunā nirmitam | aparaṃ makara-
(p.136, l.13)ketunā samutpāditam | anyattu dakṣasya prajāpateratiprabhūtānāṃ kanya-
(p.136, l.14)kānāṃ madhye dve sute munirariṣṭā ca babhūvatustābhyāṃ gandharvaiḥ saha ku-
(p.136, l.15)ladvayaṃ jātam | evametānyekatra caturdaśa kulāni | gandharvāṇāṃ tu dakṣā-
(p.136, l.16)tmajādvitayasaṃbhavaṃ tadeva kuladvayaṃ jātam | atra munestanayaścitrasenā-
(p.136, l.17)dīnāṃ pañcadaśānāṃ bhrātṝṇāmadhiko guṇaiḥ ṣoḍaśaścitraratho nāma samu-
(p.136, l.18)tpannaḥ | sa kila sakalatribhuvanaprakhyātaparākramo bhagavatā samastasu-
(p.136, l.19)ramaulimālālālitacaraṇanalinenākhaṇḍalena suhṛcchabdenopabṛṃhitaprabhāvaḥ
(p.136, l.20)sarveṣāṃ gandharvāṇāmādhipatyamasilatāmarīcinicayamecakitena bāhunā
(p.136, l.21)samupārjitaṃ śaiśava evāptavān | itaśca nātidūre tasyāsmādbhāratavarṣā-
(p.136, l.22)duttareṇānantare kiṃpuruṣanāmni varṣe varṣaparvato hemakūṭo nāma nivāsaḥ |
(p.136, l.23)tatra ca tadbhujayugaparipālitānyanekāni gandharvaśatasahasrāṇi prativa-
(p.137, l.1)santi | tenaiva cedaṃ caitrarathaṃ nāmātimanoharaṃ kānanaṃ nirmitam | idaṃ
(p.137, l.2)cācchodābhidhānamatimahatsaraḥ khānitam | ayaṃ ca bhavānīpatirupara-
(p.137, l.3)cito bhagavān | ariṣṭāyāstu putrastumburuprabhṛtīnāṃ sodaryāṇāṃ ṣaṇṇāṃ
(p.137, l.4)jyeṣṭho haṃso nāma jagadvidito gandharvastasmindvitīye gandharvakule ga-
(p.137, l.5)ndharvarājena citrarathenaivābhiṣikto bāla eva rājyapadamāsāditavān |
(p.137, l.6)aparimitagandharvabalaparivārasya tasyāpi sa eva giriradhivāsaḥ |
(p.137, l.7)yattu tatsomamayūkhasaṃbhūtānāmapsarasāṃ kulaṃ tasmātkiraṇajalānusāra-
(p.137, l.8)galitena sakaleneva rajanikarakalākalāpalāvaṇyena nirmitā tribhuvanana-
(p.137, l.9)yanābhirāmā bhagavatī dvitīyeva gaurī gaurītināmnā himakarakiraṇāva-
(p.137, l.10)dātavarṇā kanyakā prasūtā | tāṃ ca dvitīyagandharvakulādhipatirhaṃso ma-
(p.137, l.11)ndākinīmiva kṣīrasāgaraḥ praṇayinīmakarot | sā tu bhagavatā makara-
(p.137, l.12)ketaneneva ratiḥ śaratsamayeneva kamalinī haṃsena saṃyojitā sadṛśasa-
(p.137, l.13)māgamopajanitāmatimahatīṃ mudamupagatavatī | nikhilāntaḥpurasvāminī
(p.137, l.14)ca tasyābhavat |

etatprāyeṇa kalyāṇābhiniveśinaḥ śrutiviṣayamāpatitameva yathā vibudhasadmanyapsaraso nāma kanyakāḥ santi | tāsāṃ caturdaśa kulāni | ekaṃ bhagavataḥ kamalayonermanasaḥ samutpannam | anyadvedebhyaḥ saṃbhūtam | anyadagnerudbhūtam | anyatpavanātprasūtam | anyadamṛtānmathyamānādutthitam | anyajjalājjātam | anyadarkakiraṇebhyo nirgatam | anyatsomaraśmibhyo niṣpatitam | anyadbhūmerudbhūtam | anyatsaudāminībhyaḥ pravṛttam | anyanmṛtyunā nirmitam | aparaṃ makaraketunā samutpāditam | anyattu dakṣasya prajāpateratiprabhūtānāṃ kanyakānāṃ madhye dve sute munirariṣṭā ca babhūvatustābhyāṃ gandharvaiḥ saha kuladvayaṃ jātam | evametānyekatra caturdaśa kulāni | gandharvāṇāṃ tu dakṣātmajādvitayasaṃbhavaṃ tadeva kuladvayaṃ jātam | atra munestanayaścitrasenādīnāṃ pañcadaśānāṃ bhrātṝṇāmadhiko guṇaiḥ ṣoḍaśaścitraratho nāma samutpannaḥ | sa kila sakalatribhuvanaprakhyātaparākramo bhagavatā samastasuramaulimālālālitacaraṇanalinenākhaṇḍalena suhṛcchabdenopabṛṃhitaprabhāvaḥ sarveṣāṃ gandharvāṇāmādhipatyamasilatāmarīcinicayamecakitena bāhunā samupārjitaṃ śaiśava evāptavān | itaśca nātidūre tasyāsmādbhāratavarṣāduttareṇānantare kiṃpuruṣanāmni varṣe varṣaparvato hemakūṭo nāma nivāsaḥ | tatra ca tadbhujayugaparipālitānyanekāni gandharvaśatasahasrāṇi prativasanti | tenaiva cedaṃ caitrarathaṃ nāmātimanoharaṃ kānanaṃ nirmitam | idaṃ cācchodābhidhānamatimahatsaraḥ khānitam | ayaṃ ca bhavānīpatiruparacito bhagavān | ariṣṭāyāstu putrastumburuprabhṛtīnāṃ sodaryāṇāṃ ṣaṇṇāṃ jyeṣṭho haṃso nāma jagadvidito gandharvastasmindvitīye gandharvakule gandharvarājena citrarathenaivābhiṣikto bāla eva rājyapadamāsāditavān | aparimitagandharvabalaparivārasya tasyāpi sa eva giriradhivāsaḥ | yattu tatsomamayūkhasaṃbhūtānāmapsarasāṃ kulaṃ tasmātkiraṇajalānusāragalitena sakaleneva rajanikarakalākalāpalāvaṇyena nirmitā tribhuvananayanābhirāmā bhagavatī dvitīyeva gaurī gaurītināmnā himakarakiraṇāvadātavarṇā kanyakā prasūtā | tāṃ ca dvitīyagandharvakulādhipatirhaṃso mandākinīmiva kṣīrasāgaraḥ praṇayinīmakarot | sā tu bhagavatā makaraketaneneva ratiḥ śaratsamayeneva kamalinī haṃsena saṃyojitā sadṛśasamāgamopajanitāmatimahatīṃ mudamupagatavatī | nikhilāntaḥpurasvāminī ca tasyābhavat |

p.137, l.15


(p.137, l.15)tayośca tādṛśayormahātmanorahamīdṛśī vigatalakṣaṇā śokāya keva-
(p.137, l.16)lamanekaduḥkhasahasrabhājanamekaivātmajā samutpannā | tātastvanapatyatayā
(p.137, l.17)sutajanmātiriktena mahotsavena majjanmābhinanditavān | avāpte ca
(p.137, l.18)daśamehani kṛtayathocitasamācāro mahāśveteti yathārthameva nāma kṛta-
(p.137, l.19)vān | sāhaṃ pitṛbhavane bālatayā kalamadhurapralāpinī vīṇeva gandharvā-
(p.137, l.20)ṇāmaṅkādaṅkaṃ saṃcarantyaviditasnehaśokāyāsamanoharaṃ śaiśavamatinīta-
(p.137, l.21)vatī | krameṇa ca kṛtaṃ me vapuṣi vasanta iva madhumāsena madhumāsa
(p.137, l.22)iva navapallavena navapallava iva kusumena kusuma iva madhukareṇa madhukara
(p.137, l.23)iva madena navayauvanena padam |

tayośca tādṛśayormahātmanorahamīdṛśī vigatalakṣaṇā śokāya kevalamanekaduḥkhasahasrabhājanamekaivātmajā samutpannā | tātastvanapatyatayā sutajanmātiriktena mahotsavena majjanmābhinanditavān | avāpte ca daśamehani kṛtayathocitasamācāro mahāśveteti yathārthameva nāma kṛtavān | sāhaṃ pitṛbhavane bālatayā kalamadhurapralāpinī vīṇeva gandharvāṇāmaṅkādaṅkaṃ saṃcarantyaviditasnehaśokāyāsamanoharaṃ śaiśavamatinītavatī | krameṇa ca kṛtaṃ me vapuṣi vasanta iva madhumāsena madhumāsa iva navapallavena navapallava iva kusumena kusuma iva madhukareṇa madhukara iva madena navayauvanena padam |

p.138, l.1


(p.138, l.1)atha vijṛmbhamāṇanavanalinavaneṣvakaṭhoracūtakalikākalāpakṛta-
(p.138, l.2)kāmukotkalikeṣu komalamalayamārutāvatārataraṃgitānaṅgadhvajāṃśukeṣu
(p.138, l.3)madakalitakāminīgaṇḍūṣasīdhusekapulakitabakuleṣu madhukarakulakalaṅka-
(p.138, l.4)kālīkṛtakāleyakakusumakuḍmaleṣvaśokatarutāḍanāraṇitaramaṇīmaṇinū-
(p.138, l.5)purajhaṃkārasahasramukhareṣu vikasanmukulaparimalapuñjitālijālamañju-
(p.138, l.6)siñjitasubhagasahakāreṣvaviralakusumadhūlivālukāpulinadhavalitadharā-
(p.138, l.7)taleṣu madhumadaviḍambitamadhukarakadambakasaṃvāhyamānalatādoleṣūtphullapa-
(p.138, l.8)llavalavalīlīyamānamattakokilollāsitamadhusīkaroddāmadurdineṣu proṣita-
(p.138, l.9)janajāyājīvopahārahṛṣṭamanmathāsphālitacāparavabhayasphuṭitapathikahṛda-
(p.138, l.10)yarudhirārdramārgeṣvaviratapatatkusumaśarapatatripattrasūtkārabadhirīkṛtadi-
(p.138, l.11)ṅmukheṣu divāpi pravṛttāntarmadanarāgāndhābhisārikāsārthasaṃkuleṣūdvelara-
(p.138, l.12)tirasasāgarapūraplāviteṣu sakalajīvalokahṛdayānandadāyakeṣu madhumā-
(p.138, l.13)sadivaseṣvekadāhamambayā saha madhumāsavistāritaśobhaṃ protphullanava-
(p.138, l.14)nalinakumudakuvalayakahlāramidamacchodaṃ saraḥ snātumabhyāgamam | atra
(p.138, l.15)ca snānārthamāgatayā bhagavatyā pārvatyā taṭaśilātaleṣu vilikhitāni
(p.138, l.16)sabhṛṅgiriṭīni pāṃśunimamakṛśapadamaṇḍalānumitamunijanapraṇāmapradakṣi-
(p.138, l.17)ṇāni tryambakapratibimbakāni vandamānā bhramarabharabhugnagarbhakesarajarjara-
(p.138, l.18)kusumopahāraramyoyaṃ latāmaṇḍapaḥ parabhṛtanakhakoṭipāṭitakuḍmalanāla-
(p.138, l.19)vivaravigalitamadhunikaradhāraḥ supuṣpitoyaṃ sahakāratarurunmadamayūraku-
(p.138, l.20)lakalakalabhītabhujaṃgamuktatalā śiśireyaṃ candanavīthikā vikacakusu-
(p.138, l.21)mapuñjapātasūcitavanadevatāpreṅkholanaśobhaneyaṃ latādolā bahalakusumara-
(p.138, l.22)jaḥpaṭalamagnakalahaṃsapadalekhamatiramaṇīyamidaṃ tīratarutalamiti snigdha-
(p.138, l.23)manoharataroddeśadarśanalobhākṣiptahṛdayā saha sakhījanena vyacaram |

atha vijṛmbhamāṇanavanalinavaneṣvakaṭhoracūtakalikākalāpakṛtakāmukotkalikeṣu komalamalayamārutāvatārataraṃgitānaṅgadhvajāṃśukeṣu madakalitakāminīgaṇḍūṣasīdhusekapulakitabakuleṣu madhukarakulakalaṅkakālīkṛtakāleyakakusumakuḍmaleṣvaśokatarutāḍanāraṇitaramaṇīmaṇinūpurajhaṃkārasahasramukhareṣu vikasanmukulaparimalapuñjitālijālamañjusiñjitasubhagasahakāreṣvaviralakusumadhūlivālukāpulinadhavalitadharātaleṣu madhumadaviḍambitamadhukarakadambakasaṃvāhyamānalatādoleṣūtphullapallavalavalīlīyamānamattakokilollāsitamadhusīkaroddāmadurdineṣu proṣitajanajāyājīvopahārahṛṣṭamanmathāsphālitacāparavabhayasphuṭitapathikahṛdayarudhirārdramārgeṣvaviratapatatkusumaśarapatatripattrasūtkārabadhirīkṛtadiṅmukheṣu divāpi pravṛttāntarmadanarāgāndhābhisārikāsārthasaṃkuleṣūdvelaratirasasāgarapūraplāviteṣu sakalajīvalokahṛdayānandadāyakeṣu madhumāsadivaseṣvekadāhamambayā saha madhumāsavistāritaśobhaṃ protphullanavanalinakumudakuvalayakahlāramidamacchodaṃ saraḥ snātumabhyāgamam | atra ca snānārthamāgatayā bhagavatyā pārvatyā taṭaśilātaleṣu vilikhitāni sabhṛṅgiriṭīni pāṃśunimamakṛśapadamaṇḍalānumitamunijanapraṇāmapradakṣiṇāni tryambakapratibimbakāni vandamānā bhramarabharabhugnagarbhakesarajarjarakusumopahāraramyoyaṃ latāmaṇḍapaḥ parabhṛtanakhakoṭipāṭitakuḍmalanālavivaravigalitamadhunikaradhāraḥ supuṣpitoyaṃ sahakāratarurunmadamayūrakulakalakalabhītabhujaṃgamuktatalā śiśireyaṃ candanavīthikā vikacakusumapuñjapātasūcitavanadevatāpreṅkholanaśobhaneyaṃ latādolā bahalakusumarajaḥpaṭalamagnakalahaṃsapadalekhamatiramaṇīyamidaṃ tīratarutalamiti snigdhamanoharataroddeśadarśanalobhākṣiptahṛdayā saha sakhījanena vyacaram |

p.139, l.1


(p.139, l.1)ekasmiṃśca pradeśe jhaṭiti vanānilenopanītaṃ nirbharavikasitepi
(p.139, l.2)kānanebhibhūtānyakusumaparimalaṃ visarpantamatisurabhitayānulimpantamiva
(p.139, l.3)tarpayantamiva pūrayantamiva ghrāṇendriyamahamahamikayā madhukarakulairanuba-
(p.139, l.4)dhyamānamanāghrātapūrvamamānuṣalokocitaṃ kusumagandhamabhyajighram | kuto-
(p.139, l.5)yamityupārūḍhakutūhalā cāhaṃ mukulitalocanā tena kusumagandhena ma-
(p.139, l.6)dhukarīvākṛṣyamāṇā kautukataralābhyadhikataropajātamaṇinūpurajhaṃkārā-
(p.139, l.7)kṛṣṭasaraḥkalahaṃsāni katicitpadāni gatvā harahutāśanendhanīkṛtama-
(p.139, l.8)danaśokavidhuraṃ vasantamiva tapasyantamakhilamaṇḍalaprāptyarthamīśānaśi-
(p.139, l.9)raḥśaśāṅkamiva dhṛtavratamayugmalocanaṃ vaśīkartukāmaṃ kāmamiva sani-
(p.139, l.10)yamamatitejasvitayā pracalataḍillatāpañjaramadhyagatamiva grīṣmadivasadi-
(p.139, l.11)vasakaramaṇḍalodarapraviṣṭamiva jvalanajvālākalāpamadhyasthitamiva vi-
(p.139, l.12)bhāvyamānamunmiṣantyā bahulabahulayā dīpikālokapiṅgalayā dehaprabhayā
(p.139, l.13)kapilīkṛtakānanaṃ kanakamayamiva taṃ pradeśaṃ kurvāṇaṃ rocanārasaluli-
(p.139, l.14)tapratisarasamānasukumārapiṅgalajaṭaṃ puṇyapatākāyamānayā sarasvatīsa-
(p.139, l.15)māgamotkaṇṭhākṛtacandanalekhayeva bhasmalalāṭikayā bālapulinalekhayeva
(p.139, l.16)gaṅgāpravāhamudbhāsamānamanekaśāpabhrukuṭibhavanatoraṇena bhrūlatādvayena vi-
(p.139, l.17)rājitamatyāyatatayā locanamayīṃ mālāmiva grathitāmudvahantaṃ sarvaha-
(p.139, l.18)riṇairiva dattalocanaśobhāsaṃvibhāgamāyatottuṅgaghrāṇavaṃśamaprāptahṛdayapra-
(p.139, l.19)veśena navayauvanarāgeṇeva sarvātmanā pāṭalīkṛtādhararucakamanudbhinnaśma-
(p.139, l.20)śrutvādanāsāditamadhukarāvalīvalayaparikṣepavilāsamiva bālakamalamā-
(p.139, l.21)nanaṃ dadhānamanaṅgakārmukaguṇeneva kuṇḍalīkṛtena tapastaḍāgakamalinī-
(p.139, l.22)mṛṇāleneva yajñopavītenālaṃkṛtamekena sanālabakulaphalākāraṃ kamaṇḍalu-
(p.139, l.23)mapareṇa makaraketuvināśaśokaruditāyā rateriva bāṣpajalabindubhirā-
(p.140, l.1)racitāṃ sphaṭikākṣamālikāṃ kareṇa kalayantamanekavidyāpagāsaṃgamāva-
(p.140, l.2)rtanibhayā nābhimudrayopaśobhamānamantarjñānanirākṛtasya mohāndhakāra-
(p.140, l.3)syāpayānapadavīmivāñjanarajolekhāśyāmalāṃ romarājimudareṇa tanīyasīṃ
(p.140, l.4)bibhrāṇamātmatejasā vijitya savitāramāgṛhītena pariveṣamaṇḍaleneva
(p.140, l.5)mauñjamekhalāguṇena parikṣiptajaghanabhāgamabhragaṅgāsrotojalaprakṣālitena ja-
(p.140, l.6)raccakoralocanapuṭapāṭalakāntinā mandāravalkalenopapāditāmbaraprayoja-
(p.140, l.7)namalaṃkāramiva brahmacaryasya yauvanamiva dharmasya vilāsamiva sarasvatyāḥ
(p.140, l.8)svayaṃvarapatimiva sarvavidyānāṃ saṃketasthānamiva sarvaśrutānāṃ nidāgha-
(p.140, l.9)kālamiva sāṣāḍhaṃ himasamayakānanamiva sphuṭitapriyaṅgumañjarīgauraṃ madhu-
(p.140, l.10)māsamiva kusumadhavalatilakabhūtibhūṣitamukhamātmānurūpeṇa savayasāpa-
(p.140, l.11)reṇa devatārcanakusumānyuccinvatā tāpasakumāreṇānugatamatimanoharaṃ snā-
(p.140, l.12)nārthamāgataṃ munikumārakamapaśyam |

ekasmiṃśca pradeśe jhaṭiti vanānilenopanītaṃ nirbharavikasitepi kānanebhibhūtānyakusumaparimalaṃ visarpantamatisurabhitayānulimpantamiva tarpayantamiva pūrayantamiva ghrāṇendriyamahamahamikayā madhukarakulairanubadhyamānamanāghrātapūrvamamānuṣalokocitaṃ kusumagandhamabhyajighram | kutoyamityupārūḍhakutūhalā cāhaṃ mukulitalocanā tena kusumagandhena madhukarīvākṛṣyamāṇā kautukataralābhyadhikataropajātamaṇinūpurajhaṃkārākṛṣṭasaraḥkalahaṃsāni katicitpadāni gatvā harahutāśanendhanīkṛtamadanaśokavidhuraṃ vasantamiva tapasyantamakhilamaṇḍalaprāptyarthamīśānaśiraḥśaśāṅkamiva dhṛtavratamayugmalocanaṃ vaśīkartukāmaṃ kāmamiva saniyamamatitejasvitayā pracalataḍillatāpañjaramadhyagatamiva grīṣmadivasadivasakaramaṇḍalodarapraviṣṭamiva jvalanajvālākalāpamadhyasthitamiva vibhāvyamānamunmiṣantyā bahulabahulayā dīpikālokapiṅgalayā dehaprabhayā kapilīkṛtakānanaṃ kanakamayamiva taṃ pradeśaṃ kurvāṇaṃ rocanārasalulitapratisarasamānasukumārapiṅgalajaṭaṃ puṇyapatākāyamānayā sarasvatīsamāgamotkaṇṭhākṛtacandanalekhayeva bhasmalalāṭikayā bālapulinalekhayeva gaṅgāpravāhamudbhāsamānamanekaśāpabhrukuṭibhavanatoraṇena bhrūlatādvayena virājitamatyāyatatayā locanamayīṃ mālāmiva grathitāmudvahantaṃ sarvahariṇairiva dattalocanaśobhāsaṃvibhāgamāyatottuṅgaghrāṇavaṃśamaprāptahṛdayapraveśena navayauvanarāgeṇeva sarvātmanā pāṭalīkṛtādhararucakamanudbhinnaśmaśrutvādanāsāditamadhukarāvalīvalayaparikṣepavilāsamiva bālakamalamānanaṃ dadhānamanaṅgakārmukaguṇeneva kuṇḍalīkṛtena tapastaḍāgakamalinīmṛṇāleneva yajñopavītenālaṃkṛtamekena sanālabakulaphalākāraṃ kamaṇḍalumapareṇa makaraketuvināśaśokaruditāyā rateriva bāṣpajalabindubhirāracitāṃ sphaṭikākṣamālikāṃ kareṇa kalayantamanekavidyāpagāsaṃgamāvartanibhayā nābhimudrayopaśobhamānamantarjñānanirākṛtasya mohāndhakārasyāpayānapadavīmivāñjanarajolekhāśyāmalāṃ romarājimudareṇa tanīyasīṃ bibhrāṇamātmatejasā vijitya savitāramāgṛhītena pariveṣamaṇḍaleneva mauñjamekhalāguṇena parikṣiptajaghanabhāgamabhragaṅgāsrotojalaprakṣālitena jaraccakoralocanapuṭapāṭalakāntinā mandāravalkalenopapāditāmbaraprayojanamalaṃkāramiva brahmacaryasya yauvanamiva dharmasya vilāsamiva sarasvatyāḥ svayaṃvarapatimiva sarvavidyānāṃ saṃketasthānamiva sarvaśrutānāṃ nidāghakālamiva sāṣāḍhaṃ himasamayakānanamiva sphuṭitapriyaṅgumañjarīgauraṃ madhumāsamiva kusumadhavalatilakabhūtibhūṣitamukhamātmānurūpeṇa savayasāpareṇa devatārcanakusumānyuccinvatā tāpasakumāreṇānugatamatimanoharaṃ snānārthamāgataṃ munikumārakamapaśyam |

p.140, l.13


(p.140, l.13)tena ca karṇāvataṃsīkṛtāṃ vasantadarśanānanditāyāḥ smitaprabhāmiva
(p.140, l.14)vanaśriyo malayamārutāgamanārthalājāñjalimiva madhumāsasya yauvana-
(p.140, l.15)līlāmiva kusumalakṣmyāḥ suratapariśramasvedajalakaṇajālakāvalīmiva
(p.140, l.16)raterdhvajacihnacāmarapicchikāmiva manobhavagajasya madhukarakāmukābhi-
(p.140, l.17)sārikāṃ kṛttikātārāstabakānukāriṇīmamṛtabindunisyandinīmadṛṣṭa-
(p.140, l.18)pūrvāṃ kusumamañjarīmadrākṣam | asyāḥ paribhūtānyakusumāmodo nanvayaṃ
(p.140, l.19)parimala iti manasā niścitya taṃ tapodhanayuvānamīkṣamāṇāhamacintayam |
(p.140, l.20)aho rūpātiśayaniṣpādanopakaraṇakoṣasyākṣīṇatā vidhātuḥ | yatribhuva-
(p.140, l.21)nādbhutarūpasaṃbhāraṃ bhagavantaṃ kusumāyudhamutpādya tadākārātiriktarūparā-
(p.140, l.22)śirayamaparo munimāyāmayo makaraketurutpāditaḥ | manye ca sakala-
(p.140, l.23)jagannayanānandakaraṃ śaśibimbaṃ viracayatā lakṣmīlīlāvāsabhavanāni
(p.141, l.1)kamalāni sṛjatā prajāpatinā prathamametadānanākārakaraṇakauśalābhyāsa
(p.141, l.2)eva kṛtaḥ | anyathā kimiva hi sadṛśavastuviracanāyāṃ kāraṇam | a-
(p.141, l.3)līkaṃ cedaṃ yathā kila sakalāḥ kalāḥ kalāvato bahulapakṣe kṣīya-
(p.141, l.4)māṇasya suṣumnānāmnā raśminā ravirāpibatīti | tāḥ khalvasya gabha-
(p.141, l.5)stayaḥ samastā vapuridamāviśantīti | kutonyathā rūpāpahāriṇi kle-
(p.141, l.6)śabahule tapasi vartamānasyedaṃ lāvaṇyam | iti vicintayantīmeva māma-
(p.141, l.7)vicāritaguṇadoṣaviśeṣo rūpaikapakṣapātī navayauvanasulabhaḥ kusumāyudhaḥ
(p.141, l.8)kusumasamayamada iva madhukarīṃ paravaśāmakarot |

tena ca karṇāvataṃsīkṛtāṃ vasantadarśanānanditāyāḥ smitaprabhāmiva vanaśriyo malayamārutāgamanārthalājāñjalimiva madhumāsasya yauvanalīlāmiva kusumalakṣmyāḥ suratapariśramasvedajalakaṇajālakāvalīmiva raterdhvajacihnacāmarapicchikāmiva manobhavagajasya madhukarakāmukābhisārikāṃ kṛttikātārāstabakānukāriṇīmamṛtabindunisyandinīmadṛṣṭapūrvāṃ kusumamañjarīmadrākṣam | asyāḥ paribhūtānyakusumāmodo nanvayaṃ parimala iti manasā niścitya taṃ tapodhanayuvānamīkṣamāṇāhamacintayam | aho rūpātiśayaniṣpādanopakaraṇakoṣasyākṣīṇatā vidhātuḥ | yatribhuvanādbhutarūpasaṃbhāraṃ bhagavantaṃ kusumāyudhamutpādya tadākārātiriktarūparāśirayamaparo munimāyāmayo makaraketurutpāditaḥ | manye ca sakalajagannayanānandakaraṃ śaśibimbaṃ viracayatā lakṣmīlīlāvāsabhavanāni kamalāni sṛjatā prajāpatinā prathamametadānanākārakaraṇakauśalābhyāsa eva kṛtaḥ | anyathā kimiva hi sadṛśavastuviracanāyāṃ kāraṇam | alīkaṃ cedaṃ yathā kila sakalāḥ kalāḥ kalāvato bahulapakṣe kṣīyamāṇasya suṣumnānāmnā raśminā ravirāpibatīti | tāḥ khalvasya gabhastayaḥ samastā vapuridamāviśantīti | kutonyathā rūpāpahāriṇi kleśabahule tapasi vartamānasyedaṃ lāvaṇyam | iti vicintayantīmeva māmavicāritaguṇadoṣaviśeṣo rūpaikapakṣapātī navayauvanasulabhaḥ kusumāyudhaḥ kusumasamayamada iva madhukarīṃ paravaśāmakarot |

p.141, l.9


(p.141, l.9)ucchvasitaiḥ saha vismṛtanimeṣeṇa kiṃcidāmukulitapakṣmaṇā ji-
(p.141, l.10)hmitataralataratārasārodareṇa dakṣiṇena cakṣuṣā saspṛhamāpibantīva ki-
(p.141, l.11)mapi yācamāneva tvadāyattāsmīti vadantīvābhimukhaṃ hṛdayamarpayantīva
(p.141, l.12)sarvātmanānupraviśantīva tanmayatāmiva gantumīhamānā manobhavābhibhūtāṃ
(p.141, l.13)trāyasveti śaraṇamivopayāntī dehi hṛdayevakāśamityarthitāmiva
(p.141, l.14)darśayantī hāhā kimidamasāṃpratamatihrepaṇamakulakumārījanocitamidaṃ
(p.141, l.15)mayā prastutamiti jānānāpyaprabhavantī karaṇānāṃ stambhiteva likhitevo-
(p.141, l.16)tkīrṇeva saṃyateva mūrchiteva kenāpi vidhṛteva niṣpandasakalāvayavā
(p.141, l.17)tatkālāvirbhūtenāvaṣṭambhenākathitaśikṣitenānākhyeyena svasaṃvedyena kevalaṃ
(p.141, l.18)na vibhāvyate kiṃ tadrūpasaṃpadā kiṃ manasā kiṃ manasijena kimabhi-
(p.141, l.19)navayauvanena kimanurāgeṇevopadiśyamānā kimanyenaiva kenāpi prakā-
(p.141, l.20)reṇāhamapi na jānāmi kathaṃkathamiti tamaticiraṃ vyalokayam |
(p.141, l.21)utkṣipya nīyamāneva tatsamīpamindriyaiḥ purastādākṛṣyamāṇeva hṛda-
(p.141, l.22)yena pṛṣṭhataḥ preryamāṇeva puṣpadhanvanā kathamapi muktaprayatnamapyātmānama-
(p.141, l.23)dhārayam | anantaraṃ ca mentarmadanāvakāśamiva dātumāhitasaṃtānā
(p.142, l.1)nirīyuḥ śvāsamarutaḥ | sābhilāṣaṃ hṛdayamākhyātukāmamiva sphuritamu-
(p.142, l.2)khamabhūtkucayugalam | svedasalilalavalekhākṣālitevāgalallajjā | maka-
(p.142, l.3)radhvajaniśitaśaranikaranipātatrastevākampata gātrayaṣṭiḥ | tadrūpātiśayaṃ
(p.142, l.4)draṣṭumiva kutūhalādāliṅganalālasebhyoṅgebhyo niragādromāñcajālakam |
(p.142, l.5)aśeṣataḥ svedāmbhasā dhautaścaraṇayugalādiva hṛdayamaviśadrāgaḥ |

ucchvasitaiḥ saha vismṛtanimeṣeṇa kiṃcidāmukulitapakṣmaṇā jihmitataralataratārasārodareṇa dakṣiṇena cakṣuṣā saspṛhamāpibantīva kimapi yācamāneva tvadāyattāsmīti vadantīvābhimukhaṃ hṛdayamarpayantīva sarvātmanānupraviśantīva tanmayatāmiva gantumīhamānā manobhavābhibhūtāṃ trāyasveti śaraṇamivopayāntī dehi hṛdayevakāśamityarthitāmiva darśayantī hāhā kimidamasāṃpratamatihrepaṇamakulakumārījanocitamidaṃ mayā prastutamiti jānānāpyaprabhavantī karaṇānāṃ stambhiteva likhitevotkīrṇeva saṃyateva mūrchiteva kenāpi vidhṛteva niṣpandasakalāvayavā tatkālāvirbhūtenāvaṣṭambhenākathitaśikṣitenānākhyeyena svasaṃvedyena kevalaṃ na vibhāvyate kiṃ tadrūpasaṃpadā kiṃ manasā kiṃ manasijena kimabhinavayauvanena kimanurāgeṇevopadiśyamānā kimanyenaiva kenāpi prakāreṇāhamapi na jānāmi kathaṃkathamiti tamaticiraṃ vyalokayam | utkṣipya nīyamāneva tatsamīpamindriyaiḥ purastādākṛṣyamāṇeva hṛdayena pṛṣṭhataḥ preryamāṇeva puṣpadhanvanā kathamapi muktaprayatnamapyātmānamadhārayam | anantaraṃ ca mentarmadanāvakāśamiva dātumāhitasaṃtānā nirīyuḥ śvāsamarutaḥ | sābhilāṣaṃ hṛdayamākhyātukāmamiva sphuritamukhamabhūtkucayugalam | svedasalilalavalekhākṣālitevāgalallajjā | makaradhvajaniśitaśaranikaranipātatrastevākampata gātrayaṣṭiḥ | tadrūpātiśayaṃ draṣṭumiva kutūhalādāliṅganalālasebhyoṅgebhyo niragādromāñcajālakam | aśeṣataḥ svedāmbhasā dhautaścaraṇayugalādiva hṛdayamaviśadrāgaḥ |

p.142, l.6


(p.142, l.6)āsīcca mama manasi śāntātmani dūrīkṛtasuratavyatikaresmiñjane
(p.142, l.7)māṃ nikṣipatā kimidamanāryeṇāsadṛśamārabdhaṃ manasijena | evaṃ ca nā-
(p.142, l.8)mātimūḍhaṃ hṛdayamaṅganājanasya | yadanurāgaviṣayayogyatāmapi vicārayituṃ
(p.142, l.9)nālam | kvedamatibhāsvaraṃ dhāma tejasāṃ tapasāṃ ca | kva ca prākṛtajanā-
(p.142, l.10)bhinanditāni manmathaparispanditāni | niyatamayaṃ māmevaṃ makaralāñchanena
(p.142, l.11)biḍambyamānāmupahasati manasā | citraṃ cedaṃ yadahamevamavagacchantyapi
(p.142, l.12)na śaknomyātmano vikāramupasaṃhartum | anyā api kanyakāstrapāma-
(p.142, l.13)pahāya svayamupayātāḥ patīn | anyā apyanena durvinītena manma-
(p.142, l.14)thenonmattatāṃ nītā nāryaḥ | na punarahamekā yathā | kathamanena kṣaṇenākā-
(p.142, l.15)ramātrālokanākulībhūtamevamasvatantratāmupaityantaḥkaraṇam | kālo hi
(p.142, l.16)guṇāśca durnivāratāmāropayanti madanasya sarvathā | yāvadeva sacetanāsmi
(p.142, l.17)yāvadeva ca na parisphuṭamanena vibhāvyate me madanaduśceṣṭitalāghavametattā-
(p.142, l.18)vadevāsmātpradeśādapasarpaṇaṃ śreyaḥ | kadācidanabhimatasmaravikāradarśa-
(p.142, l.19)nakupitoyaṃ śāpābhijñāṃ karoti mām | adūrakopā hi munijanapra-
(p.142, l.20)kṛtiḥ | ityavadhāryāpasarpaṇābhilāṣiṇyahamabhavam | aśeṣajanapūjanīyā
(p.142, l.21)ceyaṃ jātiriti kṛtvā tadvadanākṛṣṭadṛṣṭiprasaramacalitapakṣmamālamadṛ-
(p.142, l.22)ṣṭabhūtalamīṣadullasitakarṇapallavonmuktakapolamaṇḍalamālolālakalatāla-
(p.142, l.23)satkusumāvataṃsamaṃsadeśadolāyitamaṇikuṇḍalamasmai praṇāmamakaravam |

āsīcca mama manasi śāntātmani dūrīkṛtasuratavyatikaresmiñjane māṃ nikṣipatā kimidamanāryeṇāsadṛśamārabdhaṃ manasijena | evaṃ ca nāmātimūḍhaṃ hṛdayamaṅganājanasya | yadanurāgaviṣayayogyatāmapi vicārayituṃ nālam | kvedamatibhāsvaraṃ dhāma tejasāṃ tapasāṃ ca | kva ca prākṛtajanābhinanditāni manmathaparispanditāni | niyatamayaṃ māmevaṃ makaralāñchanena biḍambyamānāmupahasati manasā | citraṃ cedaṃ yadahamevamavagacchantyapi na śaknomyātmano vikāramupasaṃhartum | anyā api kanyakāstrapāmapahāya svayamupayātāḥ patīn | anyā apyanena durvinītena manmathenonmattatāṃ nītā nāryaḥ | na punarahamekā yathā | kathamanena kṣaṇenākāramātrālokanākulībhūtamevamasvatantratāmupaityantaḥkaraṇam | kālo hi guṇāśca durnivāratāmāropayanti madanasya sarvathā | yāvadeva sacetanāsmi yāvadeva ca na parisphuṭamanena vibhāvyate me madanaduśceṣṭitalāghavametattāvadevāsmātpradeśādapasarpaṇaṃ śreyaḥ | kadācidanabhimatasmaravikāradarśanakupitoyaṃ śāpābhijñāṃ karoti mām | adūrakopā hi munijanaprakṛtiḥ | ityavadhāryāpasarpaṇābhilāṣiṇyahamabhavam | aśeṣajanapūjanīyā ceyaṃ jātiriti kṛtvā tadvadanākṛṣṭadṛṣṭiprasaramacalitapakṣmamālamadṛṣṭabhūtalamīṣadullasitakarṇapallavonmuktakapolamaṇḍalamālolālakalatālasatkusumāvataṃsamaṃsadeśadolāyitamaṇikuṇḍalamasmai praṇāmamakaravam |

p.143, l.1


(p.143, l.1)atha kṛtapraṇāmāyāṃ mayi durlaṅghyaśāsanatayā bhagavato manobhuvo
(p.143, l.2)madajananatayā ca madhumāsasyātiramaṇīyatayā ca tasya pradeśasyāvinaya-
(p.143, l.3)bahulatayā cābhinavayauvanasya cañcalaprakṛtitayā cendriyāṇāṃ durnivāratayā
(p.143, l.4)ca viṣayābhilāṣāṇāṃ capalatayā ca manovṛttestathābhavitavyatayā ca tasya
(p.143, l.5)tasya vastunaḥ kiṃ bahunā mama mandabhāgyadaurātmyādasya cedṛśasya
(p.143, l.6)kleśasya vihitatvāttamapi madvikāradarśanāpahṛtadhairyaṃ pradīpamiva pavanasta-
(p.143, l.7)ralatāmanayadanaṅgaḥ | tadā tasyāpyabhinavāgataṃ madanaṃ pratyudgacchanniva
(p.143, l.8)romodgamaḥ prādurabhavat | matsakāśamabhiprasthitasya manaso mārgamivo-
(p.143, l.9)padiśadbhiḥ puraḥ pravṛttaṃ śvāsaiḥ | vepathugṛhītā vratabhaṅgabhītevākampata
(p.143, l.10)karatalagatākṣamālā | dvitīyeva karṇāvasaktakusumamañjarī kapolatalā-
(p.143, l.11)saṅginī samadṛśyata svedasalilasīkarajālikā | maddarśanaprītivistā-
(p.143, l.12)ritasya cottānatārakasya puṇḍarīkamayamiva tamuddeśamupadarśayato loca-
(p.143, l.13)nayugalasya visarpibhiraṃśusaṃtānairyadṛcchayācchodasalilamapahāya vikaca-
(p.143, l.14)kuvalayavanairiva gaganatalasamutpatitairarudhyanta daśa diśaḥ | tayā tu ta-
(p.143, l.15)syātiprakaṭayā vikṛtyā dviguṇīkṛtamadanāveśā tatkṣaṇamahamavarṇanayogyāṃ
(p.143, l.16)kāmapyavasthāmanvabhavam | idaṃ ca manasyakaravam | anekasuratasamāga-
(p.143, l.17)malāsyalīlopadeśopādhyāyo makaraketureva vilāsānupadiśati | anya-
(p.143, l.18)thā vividharasāsaṅgalaliteṣvīdṛśeṣu vyatikareṣvapraviṣṭabuddherasya janasya
(p.143, l.19)kuta iyamanabhyastākṛtī ratirasanisyandamiva kṣarantyamṛtamiva varṣantī
(p.143, l.20)madamukuliteva khedālaseva nidrājaḍevānandabharamantharatarattārasaṃcāri-
(p.143, l.21)ṇyanibhṛtabhrūlatollāsinī dṛṣṭiḥ | kutaścedamatinaipuṇyaṃ yaccakṣuṣaivānakṣarame-
(p.143, l.22)vamantargato hṛdayābhilāṣaḥ kathyate |

atha kṛtapraṇāmāyāṃ mayi durlaṅghyaśāsanatayā bhagavato manobhuvo madajananatayā ca madhumāsasyātiramaṇīyatayā ca tasya pradeśasyāvinayabahulatayā cābhinavayauvanasya cañcalaprakṛtitayā cendriyāṇāṃ durnivāratayā ca viṣayābhilāṣāṇāṃ capalatayā ca manovṛttestathābhavitavyatayā ca tasya tasya vastunaḥ kiṃ bahunā mama mandabhāgyadaurātmyādasya cedṛśasya kleśasya vihitatvāttamapi madvikāradarśanāpahṛtadhairyaṃ pradīpamiva pavanastaralatāmanayadanaṅgaḥ | tadā tasyāpyabhinavāgataṃ madanaṃ pratyudgacchanniva romodgamaḥ prādurabhavat | matsakāśamabhiprasthitasya manaso mārgamivopadiśadbhiḥ puraḥ pravṛttaṃ śvāsaiḥ | vepathugṛhītā vratabhaṅgabhītevākampata karatalagatākṣamālā | dvitīyeva karṇāvasaktakusumamañjarī kapolatalāsaṅginī samadṛśyata svedasalilasīkarajālikā | maddarśanaprītivistāritasya cottānatārakasya puṇḍarīkamayamiva tamuddeśamupadarśayato locanayugalasya visarpibhiraṃśusaṃtānairyadṛcchayācchodasalilamapahāya vikacakuvalayavanairiva gaganatalasamutpatitairarudhyanta daśa diśaḥ | tayā tu tasyātiprakaṭayā vikṛtyā dviguṇīkṛtamadanāveśā tatkṣaṇamahamavarṇanayogyāṃ kāmapyavasthāmanvabhavam | idaṃ ca manasyakaravam | anekasuratasamāgamalāsyalīlopadeśopādhyāyo makaraketureva vilāsānupadiśati | anyathā vividharasāsaṅgalaliteṣvīdṛśeṣu vyatikareṣvapraviṣṭabuddherasya janasya kuta iyamanabhyastākṛtī ratirasanisyandamiva kṣarantyamṛtamiva varṣantī madamukuliteva khedālaseva nidrājaḍevānandabharamantharatarattārasaṃcāriṇyanibhṛtabhrūlatollāsinī dṛṣṭiḥ | kutaścedamatinaipuṇyaṃ yaccakṣuṣaivānakṣaramevamantargato hṛdayābhilāṣaḥ kathyate |

p.143, l.23


(p.143, l.23)prāptaprasarā copasṛtya taṃ dvitīyamasya sahacaraṃ munibālakaṃ praṇāma-
(p.144, l.1)pūrvakamapṛccham | bhagavankimabhidhānaḥ kasya cāyaṃ tapodhanayuvā |
(p.144, l.2)kiṃnāmnastaroriyamanenāvataṃsīkṛtā kusumamañjarī | janayati hi me
(p.144, l.3)manasi mahatkautukamasyāḥ samutsarpannasādhāraṇasaurabhoyamanāghrātapūrvo
(p.144, l.4)gandha iti | sa tu māmīṣadvihasyābravīt | bāle kimanena pṛṣṭena prayoja-
(p.144, l.5)nam | atha kautukamāvedayāmi | śrūyatām |

prāptaprasarā copasṛtya taṃ dvitīyamasya sahacaraṃ munibālakaṃ praṇāmapūrvakamapṛccham | bhagavankimabhidhānaḥ kasya cāyaṃ tapodhanayuvā | kiṃnāmnastaroriyamanenāvataṃsīkṛtā kusumamañjarī | janayati hi me manasi mahatkautukamasyāḥ samutsarpannasādhāraṇasaurabhoyamanāghrātapūrvo gandha iti | sa tu māmīṣadvihasyābravīt | bāle kimanena pṛṣṭena prayojanam | atha kautukamāvedayāmi | śrūyatām |

p.144, l.6


(p.144, l.6)asti khalu sakalatribhuvanaprakhyātakīrtiratyudāratayā surāsurasi-
(p.144, l.7)ddhavṛndavanditacaraṇayugalo mahāmunirdivyalokanivāsī śvetaketurnāma |
(p.144, l.8)tasya bhagavataḥ surāsuralokasundarīhṛdayānandakaramaśeṣatribhuvanasunda-
(p.144, l.9)ramatiśayitanalakūbaraṃ rūpamāsīt | sa kadāciddevatārcanakamalānyuddha-
(p.144, l.10)rtumairāvatamadajalabindubaddhacandrakaśatakhacitajalāṃ harahasitasitasrotasaṃ
(p.144, l.11)mandākinīmavatatāra | avatarantaṃ ca tadā kamalavaneṣu saṃtatasaṃni-
(p.144, l.12)hitā vikacasahasrapattrapuṇḍarīkopaviṣṭā devī lakṣmīrdadarśa | tasyāstu
(p.144, l.13)tamavalokayantyāḥ premamadamukulitenānandabāṣpabharataraṃgataralatāreṇa lo-
(p.144, l.14)canayugalena rūpamāsvādayantyā jṛmbhikārambhamantharamukhavinyasta-
(p.144, l.15)hastapallavāyā manmathavikṛtaṃ mana āsīt | ālokanamātreṇa ca sa-
(p.144, l.16)māsāditasuratasamāgamasukhāyāstasminnevāsanīkṛte puṇḍarīke kṛtārtha-
(p.144, l.17)tāsīt | tasmācca kumāraḥ samudapādi | tatastamutsaṅgenādāya sā bhaga-
(p.144, l.18)vangṛhāṇa tavāyamātmaja ityuktvā tasmai śvetaketave dadau | asāvapi
(p.144, l.19)bālajanocitāḥ sarvāḥ kriyāḥ kṛtvā tasya puṇḍarīkasaṃbhavatayā tadeva
(p.144, l.20)puṇḍarīka iti nāma cakre | pratipāditavrataṃ ca tamāgṛhītasakalavidyākalā-
(p.144, l.21)pamakārṣīt | soyam |

asti khalu sakalatribhuvanaprakhyātakīrtiratyudāratayā surāsurasiddhavṛndavanditacaraṇayugalo mahāmunirdivyalokanivāsī śvetaketurnāma | tasya bhagavataḥ surāsuralokasundarīhṛdayānandakaramaśeṣatribhuvanasundaramatiśayitanalakūbaraṃ rūpamāsīt | sa kadāciddevatārcanakamalānyuddhartumairāvatamadajalabindubaddhacandrakaśatakhacitajalāṃ harahasitasitasrotasaṃ mandākinīmavatatāra | avatarantaṃ ca tadā kamalavaneṣu saṃtatasaṃnihitā vikacasahasrapattrapuṇḍarīkopaviṣṭā devī lakṣmīrdadarśa | tasyāstu tamavalokayantyāḥ premamadamukulitenānandabāṣpabharataraṃgataralatāreṇa locanayugalena rūpamāsvādayantyā jṛmbhikārambhamantharamukhavinyastahastapallavāyā manmathavikṛtaṃ mana āsīt | ālokanamātreṇa ca samāsāditasuratasamāgamasukhāyāstasminnevāsanīkṛte puṇḍarīke kṛtārthatāsīt | tasmācca kumāraḥ samudapādi | tatastamutsaṅgenādāya sā bhagavangṛhāṇa tavāyamātmaja ityuktvā tasmai śvetaketave dadau | asāvapi bālajanocitāḥ sarvāḥ kriyāḥ kṛtvā tasya puṇḍarīkasaṃbhavatayā tadeva puṇḍarīka iti nāma cakre | pratipāditavrataṃ ca tamāgṛhītasakalavidyākalāpamakārṣīt | soyam |

p.144, l.22


(p.144, l.22)iyaṃ ca surāsurairmathyamānātkṣīrasāgarādudgataḥ pārijātanāmā pādapa-
(p.144, l.23)stasya mañjarī | yathā caiṣā vrataviruddhamasya śravaṇasaṃsargamāsāditavatī
(p.145, l.1)tadapi kathayāmi | adya caturdaśīti bhagavantamambikāpatiṃ kailā-
(p.145, l.2)sagatamupāsitumamaralokānmayā saha nandanavanasamīpenāyamanusaranni-
(p.145, l.3)rgatya sākṣānmadhumāsalakṣmīdattalalitahastāvalambayā bakulamālikā-
(p.145, l.4)mekhalayā kusumapallavagrathitābhirājānulambinībhiḥ kaṇṭhamālikābhi-
(p.145, l.5)rnirantarācchāditavigrahayā navacūtāṅkurakarṇapūrayā puṣpāsavapānamattayā
(p.145, l.6)nandanavanadevatayā pārijātakusumamañjarīmimāmādāya praṇamyābhihi-
(p.145, l.7)taḥ | bhagavansakalatribhuvanadarśanābhirāmāyāstavākṛterasyāḥ sadṛśo-
(p.145, l.8)yamalaṃkāraḥ prasīda kriyatām | iyamavataṃsavilāsadurlalitā samā-
(p.145, l.9)ropyatāṃ śravaṇaśikharam | vrajatu saphalatāṃ janma pārijātasya |
(p.145, l.10)ityevamabhidadhānāṃ cāyamātmarūpastutivādatrapāvanamitavilocanastāma-
(p.145, l.11)nādṛtyaiva gantuṃ pravṛttaḥ | mayā tu tāmanuyāntīmālokya ko doṣaḥ
(p.145, l.12)sakhe kriyatāmasyāḥ praṇayaparigraha ityabhidhāya balādiyamanicchatopya-
(p.145, l.13)sya karṇapūrīkṛtā | tadetatkārtsnyena yoyaṃ yā ceyaṃ yathā cāsya śra-
(p.145, l.14)vaṇaśikharaṃ samārūḍhā tatsarvamāveditam |

iyaṃ ca surāsurairmathyamānātkṣīrasāgarādudgataḥ pārijātanāmā pādapastasya mañjarī | yathā caiṣā vrataviruddhamasya śravaṇasaṃsargamāsāditavatī tadapi kathayāmi | adya caturdaśīti bhagavantamambikāpatiṃ kailāsagatamupāsitumamaralokānmayā saha nandanavanasamīpenāyamanusarannirgatya sākṣānmadhumāsalakṣmīdattalalitahastāvalambayā bakulamālikāmekhalayā kusumapallavagrathitābhirājānulambinībhiḥ kaṇṭhamālikābhirnirantarācchāditavigrahayā navacūtāṅkurakarṇapūrayā puṣpāsavapānamattayā nandanavanadevatayā pārijātakusumamañjarīmimāmādāya praṇamyābhihitaḥ | bhagavansakalatribhuvanadarśanābhirāmāyāstavākṛterasyāḥ sadṛśoyamalaṃkāraḥ prasīda kriyatām | iyamavataṃsavilāsadurlalitā samāropyatāṃ śravaṇaśikharam | vrajatu saphalatāṃ janma pārijātasya | ityevamabhidadhānāṃ cāyamātmarūpastutivādatrapāvanamitavilocanastāmanādṛtyaiva gantuṃ pravṛttaḥ | mayā tu tāmanuyāntīmālokya ko doṣaḥ sakhe kriyatāmasyāḥ praṇayaparigraha ityabhidhāya balādiyamanicchatopyasya karṇapūrīkṛtā | tadetatkārtsnyena yoyaṃ yā ceyaṃ yathā cāsya śravaṇaśikharaṃ samārūḍhā tatsarvamāveditam |

p.145, l.15


(p.145, l.15)ityuktavati tasminsa tapodhanayuvā kiṃcidupadarśitasmito māma-
(p.145, l.16)vādīt | ayi kutūhalini kimanena praśnāyāsena | yadi rucitasura-
(p.145, l.17)bhiparimalā gṛhyatāmiyam | ityuktvā samupasṛtyātmīyācchravaṇādapanīya
(p.145, l.18)kalairalikulakkaṇitaiḥ prārabdharatisamāgamaprārthanāmiva madīye śravaṇapuṭe
(p.145, l.19)tāmakarot | mama tu tatkaratalasparśalobhena tatkṣaṇamaparamiva pārijā-
(p.145, l.20)takusumamavataṃsasthāne pulakamāsīt | sa ca matkapolasparśasukhena ta-
(p.145, l.21)ralīkṛtāṅgulijālakātkaratalādakṣamālāṃ lajjayā saha galitāmapi nā-
(p.145, l.22)jñāsīt | athāhaṃ tāmasaṃprāptāmeva bhūtalamakṣamālāṃ gṛhītvā salīlaṃ ta-
(p.145, l.23)dbhujapāśasaṃdānitakaṇṭhagrahasukhamivānubhavantī darśitāpūrvahāralatālīlāṃ
(p.146, l.1)kaṇṭhābharaṇatāmanayam |

ityuktavati tasminsa tapodhanayuvā kiṃcidupadarśitasmito māmavādīt | ayi kutūhalini kimanena praśnāyāsena | yadi rucitasurabhiparimalā gṛhyatāmiyam | ityuktvā samupasṛtyātmīyācchravaṇādapanīya kalairalikulakkaṇitaiḥ prārabdharatisamāgamaprārthanāmiva madīye śravaṇapuṭe tāmakarot | mama tu tatkaratalasparśalobhena tatkṣaṇamaparamiva pārijātakusumamavataṃsasthāne pulakamāsīt | sa ca matkapolasparśasukhena taralīkṛtāṅgulijālakātkaratalādakṣamālāṃ lajjayā saha galitāmapi nājñāsīt | athāhaṃ tāmasaṃprāptāmeva bhūtalamakṣamālāṃ gṛhītvā salīlaṃ tadbhujapāśasaṃdānitakaṇṭhagrahasukhamivānubhavantī darśitāpūrvahāralatālīlāṃ kaṇṭhābharaṇatāmanayam |

p.146, l.2


(p.146, l.2)itthaṃbhūte ca vyatikare chatragrāhiṇī māmavocat | bhartṛdārike snātā
(p.146, l.3)devī | pratyāsīdati gṛhagamanakālaḥ | tatkriyatāṃ majjanavidhiriti |
(p.146, l.4)ahaṃ tu tena tasyā vacanena navagrahā kariṇīva prathamāṅkuśapātenāni-
(p.146, l.5)cchayā kathaṃkathamapi samākṛṣyamāṇā tanmukhāllāvaṇyāmṛtapaṅkamagnā-
(p.146, l.6)miva kapolapulakakaṇṭakajālakalagnāmiva madanaśaraśalākākīlitā-
(p.146, l.7)miva saubhāgyaguṇasyūtāmivātikṛcchreṇa dṛṣṭimākṛṣya snātumudacalam |
(p.146, l.8)uccalitāyāṃ ca mayi dvitīyo munidārakastathāvidhaṃ tasya dhairyaskhali-
(p.146, l.9)tamālokya kiṃcitprakaṭitapraṇayakopa ivāvādīt |

itthaṃbhūte ca vyatikare chatragrāhiṇī māmavocat | bhartṛdārike snātā devī | pratyāsīdati gṛhagamanakālaḥ | tatkriyatāṃ majjanavidhiriti | ahaṃ tu tena tasyā vacanena navagrahā kariṇīva prathamāṅkuśapātenānicchayā kathaṃkathamapi samākṛṣyamāṇā tanmukhāllāvaṇyāmṛtapaṅkamagnāmiva kapolapulakakaṇṭakajālakalagnāmiva madanaśaraśalākākīlitāmiva saubhāgyaguṇasyūtāmivātikṛcchreṇa dṛṣṭimākṛṣya snātumudacalam | uccalitāyāṃ ca mayi dvitīyo munidārakastathāvidhaṃ tasya dhairyaskhalitamālokya kiṃcitprakaṭitapraṇayakopa ivāvādīt |

p.146, l.10


(p.146, l.10)sakhe puṇḍarīka naitadanurūpaṃ bhavataḥ | kṣudrajanakṣuṇṇa eṣa mārgaḥ |
(p.146, l.11)dhairyadhanā hi sādhavaḥ | kiṃ yaḥ kaścitprākṛta iva viklavībhavanta-
(p.146, l.12)mātmānaṃ na ruṇatsi | kutastavāpūrvoyamādyendriyopaplavo yenāsyevaṃ-
(p.146, l.13)kṛtaḥ | kva te taddhairyam | kvāsāvindriyajayaḥ | kva tadvaśitvaṃ cetasaḥ |
(p.146, l.14)kva sā praśāntiḥ | kva tatkulakramāgataṃ brahmacaryam | kva sā sarva-
(p.146, l.15)viṣayanirutsukatā | kva te gurūpadeśāḥ | kva tāni śrutāni | kva tā
(p.146, l.16)vairāgyabuddhayaḥ | kva tadupabhogavidveṣitvam | kva sā sukhaparāṅmukhatā |
(p.146, l.17)kvāsau tapasyabhiniveśaḥ | kva sā bhogānāmuparyaruciḥ | kva tadyauvanā-
(p.146, l.18)nuśāsanam | sarvathā niṣphalā prajñā | nirguṇo dharmaśāstrābhyāsaḥ |
(p.146, l.19)nirarthakaḥ saṃskāraḥ | nirupakārako gurūpadeśavivekaḥ | niṣprayojanā
(p.146, l.20)prabuddhatā | niṣkāraṇaṃ jñānam | yadatra bhavādṛśā api rāgābhiṣaṅgaiḥ
(p.146, l.21)kaluṣīkriyante pramādaiścābhibhūyante | kathaṃ karatalādgalitāmapahatāmakṣa-
(p.146, l.22)mālāmapi na lakṣayasi | aho vigatacetanatvam | apahṛtā nāmeyam |
(p.146, l.23)idamapi tāvadapahriyamāṇamanayānāryayā nivāryatāṃ hṛdayam |

sakhe puṇḍarīka naitadanurūpaṃ bhavataḥ | kṣudrajanakṣuṇṇa eṣa mārgaḥ | dhairyadhanā hi sādhavaḥ | kiṃ yaḥ kaścitprākṛta iva viklavībhavantamātmānaṃ na ruṇatsi | kutastavāpūrvoyamādyendriyopaplavo yenāsyevaṃkṛtaḥ | kva te taddhairyam | kvāsāvindriyajayaḥ | kva tadvaśitvaṃ cetasaḥ | kva sā praśāntiḥ | kva tatkulakramāgataṃ brahmacaryam | kva sā sarvaviṣayanirutsukatā | kva te gurūpadeśāḥ | kva tāni śrutāni | kva tā vairāgyabuddhayaḥ | kva tadupabhogavidveṣitvam | kva sā sukhaparāṅmukhatā | kvāsau tapasyabhiniveśaḥ | kva sā bhogānāmuparyaruciḥ | kva tadyauvanānuśāsanam | sarvathā niṣphalā prajñā | nirguṇo dharmaśāstrābhyāsaḥ | nirarthakaḥ saṃskāraḥ | nirupakārako gurūpadeśavivekaḥ | niṣprayojanā prabuddhatā | niṣkāraṇaṃ jñānam | yadatra bhavādṛśā api rāgābhiṣaṅgaiḥ kaluṣīkriyante pramādaiścābhibhūyante | kathaṃ karatalādgalitāmapahatāmakṣamālāmapi na lakṣayasi | aho vigatacetanatvam | apahṛtā nāmeyam | idamapi tāvadapahriyamāṇamanayānāryayā nivāryatāṃ hṛdayam |

p.147, l.1


(p.147, l.1)ityevamabhidhīyamānaśca tena kiṃcidupajātalajja iva pratyavādīt |
(p.147, l.2)sakhe kapiñjala kiṃ māmanyathā saṃbhāvayasi | nāhamevamasyā durvi-
(p.147, l.3)nītakanyakāyā marṣayāmyakṣamālāgrahaṇāparādhamimam | ityabhidhāyālī-
(p.147, l.4)kakopakāntena prayatnaviracitabhīṣaṇabhrukuṭibhūṣaṇena cumbanābhilāṣasphu-
(p.147, l.5)ritādhareṇa mukhendunā māmavadat | cañcale pradeśādasmādimāmakṣamālāma-
(p.147, l.6)dattvā padātpadamapi na gantavyamiti | tacca śrutvāhamātmakaṇṭhādunmucya
(p.147, l.7)makaradhvajalāsyārambhalīlāpuṣpāñjalimekāvalīṃ bhagavangṛhyatāmakṣamā-
(p.147, l.8)leti manmukhāsaktadṛṣṭeḥ śūnyahṛdayasyāsya prasārite pāṇau nidhāya
(p.147, l.9)svedasalilasnātāpi punaḥ snātumavātaram | utthāya ca kathamapi praya-
(p.147, l.10)tnena nimnageva pratīpaṃ nīyamānā sakhījanena balādambayā saha tameva
(p.147, l.11)cintayantī svabhavanamayāsiṣam | gatvā ca praviśya kanyāntaḥpuraṃ tataḥ
(p.147, l.12)prabhṛti tadvirahavidhurā kimāgatāsmi kiṃ tatraiva sthitāsmi kimekāki-
(p.147, l.13)nyasmi kiṃ parivṛtāsmi kiṃ tūṣṇīmasmi kiṃ prasrutālāpāsmi kiṃ jāgarmi
(p.147, l.14)kiṃ suptāsmi kiṃ rodimi kiṃ na rodimi kiṃ duḥkhamidaṃ kiṃ sukhamidaṃ
(p.147, l.15)kimutkaṇṭheyaṃ kiṃ vyādhirayaṃ kiṃ vyasanamidaṃ kimutsavoyaṃ kiṃ divasa
(p.147, l.16)eṣaḥ kiṃ niśeyaṃ kāni ramyāṇi kānyaramyāṇīti sarva nāvāgaccham |
(p.147, l.17)avijñātamadanavṛttāntā ca kva gacchāmi kiṃ karomi kiṃ śṛṇomi kiṃ
(p.147, l.18)paśyāmi kimālapāmi kasya kathayāmi kosya pratīkāra iti
(p.147, l.19)sarvaṃ ca nājñāsiṣam | kevalamāruhya kumārīpuraprāsādaṃ visarjya ca
(p.147, l.20)sakhījanaṃ dvāri nivāritāśeṣaparijanapraveśā sarvavyāpārānutsṛjyaikā-
(p.147, l.21)kinī maṇijālagavākṣanikṣiptamukhī tāmeva diśaṃ tatsanāthatayā pra-
(p.147, l.22)sādhitāmiva kusumitāmiva mahāratnanidhānādhiṣṭhitāmivāmṛtarasasā-
(p.147, l.23)garapūraplāvitāmiva pūrṇacandrodayālaṃkṛtāmiva darśanasubhagāmīkṣamāṇā
(p.148, l.1)tasmāddigantarādāgacchantamanilamapi vanakusumaparimalamapi śakunidhva-
(p.148, l.2)nimapi tadvārtā praṣṭumīhamānā tadvallabhatayā tapaḥkleśāyāpi spṛha-
(p.148, l.3)yantī tatprītyeva gṛhītamaunavratā smarajanitapakṣapātā ca tatparigrahānmu-
(p.148, l.4)niveṣasyāgrāmyatāṃ tadāspadatayā yauvanasya cārutāṃ tacchravaṇasaṃparkā-
(p.148, l.5)tpārijātakusumasya manoharatāṃ tannivāsātsuralokasya ramyatāṃ tadrūpa-
(p.148, l.6)saṃpadā kusumāyudhasya durjayatāmadhyāropayantī dūrasthasyāpi kamalinīva
(p.148, l.7)savituḥ sāgaraveleva candramaso mayūrīva jaladharasya tasyaivābhimukhī
(p.148, l.8)tathaiva tāṃ tadvirahāturajīvitodgamarakṣāvalīmivākṣāvalīṃ kaṇṭhenodvaha-
(p.148, l.9)ntī tathaiva ca tayā prastutatadrahasyālāpayeva karṇalagnayā pārijātama-
(p.148, l.10)ñjaryā tathaiva ca tena tatkaratalasparśasukhajanmanā kadambamukulakarṇapū-
(p.148, l.11)rāyamāṇena romāñcajālena kaṇṭakitaikakapolaphalakā nispandamatiṣṭham |

ityevamabhidhīyamānaśca tena kiṃcidupajātalajja iva pratyavādīt | sakhe kapiñjala kiṃ māmanyathā saṃbhāvayasi | nāhamevamasyā durvinītakanyakāyā marṣayāmyakṣamālāgrahaṇāparādhamimam | ityabhidhāyālīkakopakāntena prayatnaviracitabhīṣaṇabhrukuṭibhūṣaṇena cumbanābhilāṣasphuritādhareṇa mukhendunā māmavadat | cañcale pradeśādasmādimāmakṣamālāmadattvā padātpadamapi na gantavyamiti | tacca śrutvāhamātmakaṇṭhādunmucya makaradhvajalāsyārambhalīlāpuṣpāñjalimekāvalīṃ bhagavangṛhyatāmakṣamāleti manmukhāsaktadṛṣṭeḥ śūnyahṛdayasyāsya prasārite pāṇau nidhāya svedasalilasnātāpi punaḥ snātumavātaram | utthāya ca kathamapi prayatnena nimnageva pratīpaṃ nīyamānā sakhījanena balādambayā saha tameva cintayantī svabhavanamayāsiṣam | gatvā ca praviśya kanyāntaḥpuraṃ tataḥ prabhṛti tadvirahavidhurā kimāgatāsmi kiṃ tatraiva sthitāsmi kimekākinyasmi kiṃ parivṛtāsmi kiṃ tūṣṇīmasmi kiṃ prasrutālāpāsmi kiṃ jāgarmi kiṃ suptāsmi kiṃ rodimi kiṃ na rodimi kiṃ duḥkhamidaṃ kiṃ sukhamidaṃ kimutkaṇṭheyaṃ kiṃ vyādhirayaṃ kiṃ vyasanamidaṃ kimutsavoyaṃ kiṃ divasa eṣaḥ kiṃ niśeyaṃ kāni ramyāṇi kānyaramyāṇīti sarva nāvāgaccham | avijñātamadanavṛttāntā ca kva gacchāmi kiṃ karomi kiṃ śṛṇomi kiṃ paśyāmi kimālapāmi kasya kathayāmi kosya pratīkāra iti sarvaṃ ca nājñāsiṣam | kevalamāruhya kumārīpuraprāsādaṃ visarjya ca sakhījanaṃ dvāri nivāritāśeṣaparijanapraveśā sarvavyāpārānutsṛjyaikākinī maṇijālagavākṣanikṣiptamukhī tāmeva diśaṃ tatsanāthatayā prasādhitāmiva kusumitāmiva mahāratnanidhānādhiṣṭhitāmivāmṛtarasasāgarapūraplāvitāmiva pūrṇacandrodayālaṃkṛtāmiva darśanasubhagāmīkṣamāṇā tasmāddigantarādāgacchantamanilamapi vanakusumaparimalamapi śakunidhvanimapi tadvārtā praṣṭumīhamānā tadvallabhatayā tapaḥkleśāyāpi spṛhayantī tatprītyeva gṛhītamaunavratā smarajanitapakṣapātā ca tatparigrahānmuniveṣasyāgrāmyatāṃ tadāspadatayā yauvanasya cārutāṃ tacchravaṇasaṃparkātpārijātakusumasya manoharatāṃ tannivāsātsuralokasya ramyatāṃ tadrūpasaṃpadā kusumāyudhasya durjayatāmadhyāropayantī dūrasthasyāpi kamalinīva savituḥ sāgaraveleva candramaso mayūrīva jaladharasya tasyaivābhimukhī tathaiva tāṃ tadvirahāturajīvitodgamarakṣāvalīmivākṣāvalīṃ kaṇṭhenodvahantī tathaiva ca tayā prastutatadrahasyālāpayeva karṇalagnayā pārijātamañjaryā tathaiva ca tena tatkaratalasparśasukhajanmanā kadambamukulakarṇapūrāyamāṇena romāñcajālena kaṇṭakitaikakapolaphalakā nispandamatiṣṭham |

p.148, l.12


(p.148, l.12)atha tāmbūlakaraṅkavāhinī madīyā taralikā nāma mayaiva saha gatā
(p.148, l.13)snātumāsīt | sā ca paścāccirādivāgatya tathāvasthitāṃ śanairmāmavādīt |
(p.148, l.14)bhartṛdārike yau tau tāpasakumārakau divyākārāvasmābhiracchodasarastīre
(p.148, l.15)dṛṣṭau tayoreko yena bhartṛduhituriyamavataṃsīkṛtā suratarukusumamañjarī sa
(p.148, l.16)tasmāddvitīyādātmano rakṣandarśanamatinibhṛtapadaḥ kusumitalatāsaṃtāna-
(p.148, l.17)gahanāntareṇopasṛtya māmāgacchantīṃ pṛṣṭhato bhartṛdārikāmuddiśyāprākṣīt |
(p.148, l.18)bālike keyaṃ kanyakā kasya vāpatyaṃ kimabhidhānā kva gaccha-
(p.148, l.19)tīti | mayoktameṣā khalu bhagavataḥ śvetabhānoraṃśusaṃbhūtāyāmapsarasi
(p.148, l.20)gauryāṃ samutpannā devasya sakalagandharvamukuṭamaṇiśalākāśikharollekha-
(p.148, l.21)masṛṇitacaraṇanakhacakrasya praṇayaprasuptagandharvakāminīkapolapattralatā-
(p.148, l.22)lāñchitabhujataruśikharasya pādapīṭhīkṛtalakṣmīkarakamalasya gandharvā-
(p.148, l.23)dhipaterhasasya duhitā mahāśvetā nāma gandharvādhivāsaṃ hemakūṭācala-
(p.149, l.1)mabhiprasthitā | iti kathite ca mayā kimapi cintayanmuhūrtamiva tūṣṇīṃ
(p.149, l.2)sthitvā vigatanimeṣeṇa cakṣuṣā ciramabhivīkṣamāṇo māṃ sānunayamarthi-
(p.149, l.3)tāmiva darśayanpunarāha | bālike kalyāṇinī tavāvisaṃvādinyacapalā
(p.149, l.4)bālabhāvepyākṛtiriyam | tatkaroṣi me vacanamekamabhyarthyamāneti | tato
(p.149, l.5)mayā savinayamuparacitāñjalipuṭayā darśitādaramabhihitaḥ | bhagavanka-
(p.149, l.6)smādevamabhidhatse | kāham | mahātmānaḥ sakalatribhuvanapūjanīyāstvādṛ-
(p.149, l.7)śāḥ puṇyairvinā nikhilakalmaṣāpahāriṇīmasmadvidheṣu dṛṣṭimapi na pāta-
(p.149, l.8)yanti kiṃ punarājñām | tadviśrabdhamādiśyatāṃ kartavyam | anugṛhyatāmayaṃ
(p.149, l.9)janaḥ | ityevamuktaśca mayā sasnehayā sakhīmivopakāriṇīmiva prāṇapra-
(p.149, l.10)dāmiva dṛṣṭyā māmabhinandya nikaṭavartinastamālapādapātpallavamādāya
(p.149, l.11)niṣpīḍya śilātale tena gandhagajamadasurabhiparimalena rasenottarīyava-
(p.149, l.12)lkalaikadeśādvipāṭya paṭṭikāṃ svahastakamalakaniṣṭhikānakhaśikhareṇā-
(p.149, l.13)bhilikhyeyaṃ patrikā tvayā tasyai kanyakāyai pracchannamekākinyai deyetya-
(p.149, l.14)bhidhāyārpitavān | ityuktvā ca sā tāmbūlabhājanādākṛṣya tāmadarśayat |
(p.149, l.15)ahaṃ tu tena tatsaṃbandhinālāpena śabdamayenāpi sparśasukhamivāntarjanayatā
(p.149, l.16)śrotraviṣayeṇāpi romodgamānumitasarvāṅgānupraveśena madanāveśamantreṇe-
(p.149, l.17)vāveśyamānā tasyāḥ karatalādādāya tāṃ valkalapaṭṭikāṃ tasyāmimā-
(p.149, l.18)mabhilikhitāmāryāmapaśyam |

atha tāmbūlakaraṅkavāhinī madīyā taralikā nāma mayaiva saha gatā snātumāsīt | sā ca paścāccirādivāgatya tathāvasthitāṃ śanairmāmavādīt | bhartṛdārike yau tau tāpasakumārakau divyākārāvasmābhiracchodasarastīre dṛṣṭau tayoreko yena bhartṛduhituriyamavataṃsīkṛtā suratarukusumamañjarī sa tasmāddvitīyādātmano rakṣandarśanamatinibhṛtapadaḥ kusumitalatāsaṃtānagahanāntareṇopasṛtya māmāgacchantīṃ pṛṣṭhato bhartṛdārikāmuddiśyāprākṣīt | bālike keyaṃ kanyakā kasya vāpatyaṃ kimabhidhānā kva gacchatīti | mayoktameṣā khalu bhagavataḥ śvetabhānoraṃśusaṃbhūtāyāmapsarasi gauryāṃ samutpannā devasya sakalagandharvamukuṭamaṇiśalākāśikharollekhamasṛṇitacaraṇanakhacakrasya praṇayaprasuptagandharvakāminīkapolapattralatālāñchitabhujataruśikharasya pādapīṭhīkṛtalakṣmīkarakamalasya gandharvādhipaterhasasya duhitā mahāśvetā nāma gandharvādhivāsaṃ hemakūṭācalamabhiprasthitā | iti kathite ca mayā kimapi cintayanmuhūrtamiva tūṣṇīṃ sthitvā vigatanimeṣeṇa cakṣuṣā ciramabhivīkṣamāṇo māṃ sānunayamarthitāmiva darśayanpunarāha | bālike kalyāṇinī tavāvisaṃvādinyacapalā bālabhāvepyākṛtiriyam | tatkaroṣi me vacanamekamabhyarthyamāneti | tato mayā savinayamuparacitāñjalipuṭayā darśitādaramabhihitaḥ | bhagavankasmādevamabhidhatse | kāham | mahātmānaḥ sakalatribhuvanapūjanīyāstvādṛśāḥ puṇyairvinā nikhilakalmaṣāpahāriṇīmasmadvidheṣu dṛṣṭimapi na pātayanti kiṃ punarājñām | tadviśrabdhamādiśyatāṃ kartavyam | anugṛhyatāmayaṃ janaḥ | ityevamuktaśca mayā sasnehayā sakhīmivopakāriṇīmiva prāṇapradāmiva dṛṣṭyā māmabhinandya nikaṭavartinastamālapādapātpallavamādāya niṣpīḍya śilātale tena gandhagajamadasurabhiparimalena rasenottarīyavalkalaikadeśādvipāṭya paṭṭikāṃ svahastakamalakaniṣṭhikānakhaśikhareṇābhilikhyeyaṃ patrikā tvayā tasyai kanyakāyai pracchannamekākinyai deyetyabhidhāyārpitavān | ityuktvā ca sā tāmbūlabhājanādākṛṣya tāmadarśayat | ahaṃ tu tena tatsaṃbandhinālāpena śabdamayenāpi sparśasukhamivāntarjanayatā śrotraviṣayeṇāpi romodgamānumitasarvāṅgānupraveśena madanāveśamantreṇevāveśyamānā tasyāḥ karatalādādāya tāṃ valkalapaṭṭikāṃ tasyāmimāmabhilikhitāmāryāmapaśyam |

p.149, l.19


(p.149, l.19)dūraṃ muktālatayā bisasitayā vipralobhyamāno me |
(p.149, l.20)haṃsa iva darśitāśo mānasajanmā tvayā nītaḥ ||
dūraṃ muktālatayā bisasitayā vipralobhyamāno me | haṃsa iva darśitāśo mānasajanmā tvayā nītaḥ ||

p.149, l.21

(p.149, l.21)anayā ca me dṛṣṭyā diṅmohabhrāntyeva pranaṣṭavartmano bahulaniśaye-
(p.149, l.22)vāndhasya jihvocchittyeva mūkasyendrajālikapicchikayevātattvadarśi-
(p.149, l.23)no jvarapralāpapravṛttyevāsaṃbaddhabhāṣiṇo duṣṭanidrayeva viṣavihvalasya
(p.150, l.1)lokāyatikavidyayevādharmarucermadirayevonmattasya duṣṭāveśakriyayeva pi-
(p.150, l.2)śācagrahasya doṣavikāropacayaḥ sutarāmakriyata smarāturasya me manasaḥ |
(p.150, l.3)yenākulīkriyamāṇā saridiva pūreṇa vihvalatāmabhyāgamam | tāṃ ca
(p.150, l.4)dvitīyadarśanena kṛtamahāpuṇyāmivānubhūtasuralokavāsāmiva devatādhiṣṭhi-
(p.150, l.5)tāmiva labdhavarāmiva pītāmṛtāmiva samāsāditatrailokyarājyābhiṣe-
(p.150, l.6)kāmiva manyamānā satatasaṃnihitāmapi durlabhadarśanāmivātiparici-
(p.150, l.7)tāmapyapūrvāmiva sādaramābhāṣamāṇā pārśvavasthitāmapi sarvalokasyopa-
(p.150, l.8)ryavasthitāmiva paśyantī kapolayoralakalatābhaṅgeṣu ca sopagrahaṃ spṛśantī
(p.150, l.9)viparītamiva parijanasvāmisaṃbandhamupadarśayantī taralike kathaya kathaṃ
(p.150, l.10)sa tvayā dṛṣṭaḥ kiṃ kimabhihitāsi tena kiyantaṃ kālamavasthitāsi
(p.150, l.11)tatra kiyadanusaranasmānasāvāgata iti punaḥ punaḥ paryapṛccham |
(p.150, l.12)anayaiva ca kathayā tayā saha tasminneva prāsāde tathaiva pratiṣiddhāśeṣa-
(p.150, l.13)parijanapraveśā divasamatyavāhayam |

anayā ca me dṛṣṭyā diṅmohabhrāntyeva pranaṣṭavartmano bahulaniśayevāndhasya jihvocchittyeva mūkasyendrajālikapicchikayevātattvadarśino jvarapralāpapravṛttyevāsaṃbaddhabhāṣiṇo duṣṭanidrayeva viṣavihvalasya lokāyatikavidyayevādharmarucermadirayevonmattasya duṣṭāveśakriyayeva piśācagrahasya doṣavikāropacayaḥ sutarāmakriyata smarāturasya me manasaḥ | yenākulīkriyamāṇā saridiva pūreṇa vihvalatāmabhyāgamam | tāṃ ca dvitīyadarśanena kṛtamahāpuṇyāmivānubhūtasuralokavāsāmiva devatādhiṣṭhitāmiva labdhavarāmiva pītāmṛtāmiva samāsāditatrailokyarājyābhiṣekāmiva manyamānā satatasaṃnihitāmapi durlabhadarśanāmivātiparicitāmapyapūrvāmiva sādaramābhāṣamāṇā pārśvavasthitāmapi sarvalokasyoparyavasthitāmiva paśyantī kapolayoralakalatābhaṅgeṣu ca sopagrahaṃ spṛśantī viparītamiva parijanasvāmisaṃbandhamupadarśayantī taralike kathaya kathaṃ sa tvayā dṛṣṭaḥ kiṃ kimabhihitāsi tena kiyantaṃ kālamavasthitāsi tatra kiyadanusaranasmānasāvāgata iti punaḥ punaḥ paryapṛccham | anayaiva ca kathayā tayā saha tasminneva prāsāde tathaiva pratiṣiddhāśeṣaparijanapraveśā divasamatyavāhayam |

p.150, l.14


(p.150, l.14)atha madīyeneva hṛdayena kṛtarāgasaṃvibhāge lohitāyati gaganatalo-
(p.150, l.15)pāntāvalambini ravibimbe sarāgadivasakaradarśanānuraktāyāṃ kṛtakama-
(p.150, l.16)laśayanāyāmanaṅgāturāyāmiva pāṇḍutāṃ vrajantyāmātapalakṣmyāṃ gairika-
(p.150, l.17)girisalilaprapātapāṭaleṣu kamalavanebhyaḥ samutthāya vanagajayūtheṣviva
(p.150, l.18)puñjībhavatsu bhāskarakiraṇeṣu gaganāvatāraviśrāmalālasānāṃ raviratha-
(p.150, l.19)vājināṃ harṣaheṣāravapratiśabdakena saha viśati merugirigahvaraṃ vāsare
(p.150, l.20)mukulitaraktapaṅkajapuṭapraviṣṭamadhukarāvalīṣu ravivirahamūrchāndhakāri-
(p.150, l.21)tahṛdayāsviva prārabdhanimīlanāsu padminīṣu grāsīkṛtasāmānyamṛṇāla-
(p.150, l.22)latāvivarasaṃkrāmitānīva parasparahṛdayānyādāya vighaṭamāneṣu rathāṅga-
(p.150, l.23)nāmnāṃ yugaleṣu sā chatragrāhiṇī samāgatyākathayat | bhartṛdārike tayormuni-
(p.151, l.1)kumārayoranyataro dvāri tiṣṭhati kathayati cākṣamālāmupayācitumāga-
(p.151, l.2)tosmīti |

atha madīyeneva hṛdayena kṛtarāgasaṃvibhāge lohitāyati gaganatalopāntāvalambini ravibimbe sarāgadivasakaradarśanānuraktāyāṃ kṛtakamalaśayanāyāmanaṅgāturāyāmiva pāṇḍutāṃ vrajantyāmātapalakṣmyāṃ gairikagirisalilaprapātapāṭaleṣu kamalavanebhyaḥ samutthāya vanagajayūtheṣviva puñjībhavatsu bhāskarakiraṇeṣu gaganāvatāraviśrāmalālasānāṃ ravirathavājināṃ harṣaheṣāravapratiśabdakena saha viśati merugirigahvaraṃ vāsare mukulitaraktapaṅkajapuṭapraviṣṭamadhukarāvalīṣu ravivirahamūrchāndhakāritahṛdayāsviva prārabdhanimīlanāsu padminīṣu grāsīkṛtasāmānyamṛṇālalatāvivarasaṃkrāmitānīva parasparahṛdayānyādāya vighaṭamāneṣu rathāṅganāmnāṃ yugaleṣu sā chatragrāhiṇī samāgatyākathayat | bhartṛdārike tayormunikumārayoranyataro dvāri tiṣṭhati kathayati cākṣamālāmupayācitumāgatosmīti |

p.151, l.3


(p.151, l.3)ahaṃ tu munikumāranāmagrahaṇādeva sthānasthitāpi gateva dvāradeśaṃ
(p.151, l.4)samupajātatadāgamanāśaṅkā samāhūyānyatamaṃ kañcukinaṃ gaccha praveśyatā-
(p.151, l.5)mityādiśya prāhiṇavam | atha muhūrtādiva taṃ tasya rūpasyeva yauvanaṃ
(p.151, l.6)yauvanasyeva makaraketanaṃ makaraketanasyeva vasantasamayaṃ vasantasamaya-
(p.151, l.7)syeva dakṣiṇānilamanurūpaṃ sakhāyamṛṣikumārakaṃ kapiñjalanāmānaṃ jarā-
(p.151, l.8)dhavalasya kañcukinonumārgeṇa candrātapasyeva bālātapamāgacchantamapa-
(p.151, l.9)śyam | antikamupagatasya cāsya paryākulamiva saviṣādamiva śūnyami-
(p.151, l.10)vārthinamivānuparatābhipretamākāramalakṣayam | utthāya ca kṛtapraṇāmā
(p.151, l.11)sādaraṃ svayamāsanamupāharam | upaviṣṭasya ca balādanicchatopi prakṣālya
(p.151, l.12)caraṇāvupamṛjyottarīyāṃśukapallavenāvyavadhānāyāṃ bhūmāveva tasyāntike
(p.151, l.13)samupāviśam | atha muhūrtamiva sthitvā kimapi vivakṣuriva sa tasyāṃ
(p.151, l.14)matsamīpopaviṣṭāyāṃ taralikāyāṃ cakṣurapātayat | ahaṃ tu viditā-
(p.151, l.15)bhiprāyā dṛṣṭyaiva bhagavannavyatirikteyamasmaccharīrādaśaṅkitamabhidhīya-
(p.151, l.16)tāmityavocam |

ahaṃ tu munikumāranāmagrahaṇādeva sthānasthitāpi gateva dvāradeśaṃ samupajātatadāgamanāśaṅkā samāhūyānyatamaṃ kañcukinaṃ gaccha praveśyatāmityādiśya prāhiṇavam | atha muhūrtādiva taṃ tasya rūpasyeva yauvanaṃ yauvanasyeva makaraketanaṃ makaraketanasyeva vasantasamayaṃ vasantasamayasyeva dakṣiṇānilamanurūpaṃ sakhāyamṛṣikumārakaṃ kapiñjalanāmānaṃ jarādhavalasya kañcukinonumārgeṇa candrātapasyeva bālātapamāgacchantamapaśyam | antikamupagatasya cāsya paryākulamiva saviṣādamiva śūnyamivārthinamivānuparatābhipretamākāramalakṣayam | utthāya ca kṛtapraṇāmā sādaraṃ svayamāsanamupāharam | upaviṣṭasya ca balādanicchatopi prakṣālya caraṇāvupamṛjyottarīyāṃśukapallavenāvyavadhānāyāṃ bhūmāveva tasyāntike samupāviśam | atha muhūrtamiva sthitvā kimapi vivakṣuriva sa tasyāṃ matsamīpopaviṣṭāyāṃ taralikāyāṃ cakṣurapātayat | ahaṃ tu viditābhiprāyā dṛṣṭyaiva bhagavannavyatirikteyamasmaccharīrādaśaṅkitamabhidhīyatāmityavocam |

p.151, l.17


(p.151, l.17)evamuktaśca mayā kapiñjalaḥ pratyavādīt | rājaputri kiṃ bravīmi |
(p.151, l.18)vāgeva me nābhidheyaviṣayamavatarati trapayā | kva kandamūlaphalāśī
(p.151, l.19)śānto vananirato munijanaḥ | kvāyamanupaśāntajanocito viṣayopa-
(p.151, l.20)bhogābhilāṣakaluṣo manmathavividhavilāsasaṃkaṭo rāgaprāyaḥ prapañcaḥ |
(p.151, l.21)sarvamevānupapannamālokaya kimārabdhaṃ daivena | ayatnenaiva khalūpahāsāspa-
(p.151, l.22)datāmīśvaro nayati janam | na jāne kimidaṃ valkalānāṃ sadṛśamutā-
(p.151, l.23)ho jaṭānāṃ samucitam | kiṃ tapasonurūpamāhosviddharmopadeśāṅgamidam |
(p.152, l.1)apūrveyaṃ viḍambanā | kevalamavaśyakathanīyamidam | apara upāyo na
(p.152, l.2)dṛśyate | anyā pratikriyā nopalabhyate | anyaccharaṇaṃ nālokyate | anyā
(p.152, l.3)gatirnāsti | akathyamāne ca mahānanarthopanipāto jāyate | prāṇapari-
(p.152, l.4)tyāgenāpi rakṣaṇīyāḥ suhṛdasava iti kathayāmi | asti bhavatyāḥ
(p.152, l.5)samakṣameva sa mayā tathā niṣṭhuramupadarśitakopenābhihitaḥ | tathā cā-
(p.152, l.6)bhidhāya parityajya taṃ tasmātpradeśādupajātamanyurutsṛṣṭakusumāvacayonyaṃ
(p.152, l.7)pradeśamagamam | apayātāyāṃ bhavatyāṃ muhūrtamiva sthitvaikākī kima-
(p.152, l.8)yamidānīmācaratīti saṃjātavitarkaḥ pratinivṛtya viṭapāntaritavi-
(p.152, l.9)grahastaṃ pradeśaṃ vyalokayam | yāvattatra taṃ nādrākṣamāsīcca me mana-
(p.152, l.10)syevaṃ kiṃ nu madanaparāyattacittavṛttistāmevānusarangato bhavedgatāyāṃ ca
(p.152, l.11)tasyāṃ labdhacetano lajjamāno na śaknoti me darśanapathamupagantumāho-
(p.152, l.12)svitkupitaḥ parityajya māṃ gata utānveṣamāṇo māmeva pradeśamanyamitaḥ
(p.152, l.13)samāśritaḥ syādityevaṃ vikalpayankaṃcitkālamatiṣṭham | tena tu janmanaḥ
(p.152, l.14)prabhṛtyanabhyastena tasya kṣaṇamapyadarśanena dūyamānaḥ punaracintayam | sa
(p.152, l.15)kadāciddhairyaskhalanavilakṣaḥ kiṃcidaniṣṭamapi samācaret | na hi kiṃ-
(p.152, l.16)cinna kriyate hriyā | tanna yuktamenamekākinaṃ kartum | ityavadhāryānve-
(p.152, l.17)ṣṭumādaramakaravam | anveṣamāṇaśca yathā yathā nāpaśyaṃ taṃ tathā tathā
(p.152, l.18)suhṛtsnehakātareṇa manasā tattadaśobhanamāśaṅkamānastarulatāgahanāni
(p.152, l.19)candanavīthikālatāmaṇḍapānsaraḥkūlāni ca vīkṣamāṇo nipuṇamita-
(p.152, l.20)stato dattadṛṣṭiḥ suciraṃ vyacaram |

evamuktaśca mayā kapiñjalaḥ pratyavādīt | rājaputri kiṃ bravīmi | vāgeva me nābhidheyaviṣayamavatarati trapayā | kva kandamūlaphalāśī śānto vananirato munijanaḥ | kvāyamanupaśāntajanocito viṣayopabhogābhilāṣakaluṣo manmathavividhavilāsasaṃkaṭo rāgaprāyaḥ prapañcaḥ | sarvamevānupapannamālokaya kimārabdhaṃ daivena | ayatnenaiva khalūpahāsāspadatāmīśvaro nayati janam | na jāne kimidaṃ valkalānāṃ sadṛśamutāho jaṭānāṃ samucitam | kiṃ tapasonurūpamāhosviddharmopadeśāṅgamidam | apūrveyaṃ viḍambanā | kevalamavaśyakathanīyamidam | apara upāyo na dṛśyate | anyā pratikriyā nopalabhyate | anyaccharaṇaṃ nālokyate | anyā gatirnāsti | akathyamāne ca mahānanarthopanipāto jāyate | prāṇaparityāgenāpi rakṣaṇīyāḥ suhṛdasava iti kathayāmi | asti bhavatyāḥ samakṣameva sa mayā tathā niṣṭhuramupadarśitakopenābhihitaḥ | tathā cābhidhāya parityajya taṃ tasmātpradeśādupajātamanyurutsṛṣṭakusumāvacayonyaṃ pradeśamagamam | apayātāyāṃ bhavatyāṃ muhūrtamiva sthitvaikākī kimayamidānīmācaratīti saṃjātavitarkaḥ pratinivṛtya viṭapāntaritavigrahastaṃ pradeśaṃ vyalokayam | yāvattatra taṃ nādrākṣamāsīcca me manasyevaṃ kiṃ nu madanaparāyattacittavṛttistāmevānusarangato bhavedgatāyāṃ ca tasyāṃ labdhacetano lajjamāno na śaknoti me darśanapathamupagantumāhosvitkupitaḥ parityajya māṃ gata utānveṣamāṇo māmeva pradeśamanyamitaḥ samāśritaḥ syādityevaṃ vikalpayankaṃcitkālamatiṣṭham | tena tu janmanaḥ prabhṛtyanabhyastena tasya kṣaṇamapyadarśanena dūyamānaḥ punaracintayam | sa kadāciddhairyaskhalanavilakṣaḥ kiṃcidaniṣṭamapi samācaret | na hi kiṃcinna kriyate hriyā | tanna yuktamenamekākinaṃ kartum | ityavadhāryānveṣṭumādaramakaravam | anveṣamāṇaśca yathā yathā nāpaśyaṃ taṃ tathā tathā suhṛtsnehakātareṇa manasā tattadaśobhanamāśaṅkamānastarulatāgahanāni candanavīthikālatāmaṇḍapānsaraḥkūlāni ca vīkṣamāṇo nipuṇamitastato dattadṛṣṭiḥ suciraṃ vyacaram |

p.152, l.21


(p.152, l.21)athaikasminsaraḥsamīpavartini nirantaratayā kusumamaya iva madhuka-
(p.152, l.22)ramaya iva parabhṛtamaya iva mayūramaya ivātimanohare vasantajanmabhūmibhūte
(p.152, l.23)latāgahane kṛtāvasthānamutsṛṣṭasakalavyāpāratayā likhitamivotkīrṇa-
(p.153, l.1)miva stambhitamivoparatamiva prasuptamiva yogasamādhisthamiva niścala-
(p.153, l.2)mapi svavṛttāccalitamekākinamapi manmathādhiṣṭhitaṃ sānurāgamapi pā-
(p.153, l.3)ṇḍutāmāvahantaṃ śūnyāntaḥkaraṇamapi hṛdayanivāsidayitaṃ tūṣṇīkamapi
(p.153, l.4)kathitamadanavedanātiśayaṃ śilātalopaviṣṭamapi maraṇe vyavasthitaṃ śā-
(p.153, l.5)papradānabhayādivādattadarśanena kusumāyudhena saṃtāpyamānamatinispanda-
(p.153, l.6)tayā hṛdayanivāsinīṃ priyāṃ draṣṭumantaḥpraviṣṭairivāsahyasaṃtāpasaṃtrāsa-
(p.153, l.7)pralīnairiva manaḥkṣobhaprakupitairivonmucya gatairindriyaiḥ śūnyīkṛtaśarīraṃ
(p.153, l.8)nispandanimīlitenāntarjvalanmadanadahanadhūmākulitābhyantareṇeva pakṣmā-
(p.153, l.9)ntaravivaravāntānekadhāramanavaratamīkṣaṇayugalena bāṣpajaladurdinamutsṛ-
(p.153, l.10)jantamālohinīmadharaprabhāmanaṅgāgneḥ pradahato hṛdayamūrdhvasaṃsarpiṇīṃ śikhā-
(p.153, l.11)mivādāya niṣpatadbhirucchvāsaistaralīkṛtāsannalatākusumakesaraṃ vāmaka-
(p.153, l.12)polaśayanīkṛtakaratalatayā samutsarpadbhiramalairnakhāṃśubhirvimalīkṛtama-
(p.153, l.13)cchācchacandanarasaracitalalāṭikamiva lalāṭamudvahantamacirāpanītapā-
(p.153, l.14)rijātakusumakarṇapūratayā saśeṣaparimalāmodalobhopasarpiṇā kalavi-
(p.153, l.15)rutacchalena madanasaṃmohanamantramiva japatā madhukarakulena sanīlo-
(p.153, l.16)tpalamiva satamālapallavamiva śravaṇadeśaṃ dadhānamutkaṇṭhājvararomāñca-
(p.153, l.17)vyājena pratiromakūpanipatitānāṃ madanaśarāṇāṃ kusumaśaraśalyaśaka-
(p.153, l.18)lanikaramivāṅgalagnaṃ bibhrāṇaṃ dakṣiṇakareṇa ca sphuritanakhakiraṇanikarāṃ
(p.153, l.19)karatalasparśasukhakaṇṭakitāmiva muktāvalīmavinayapatākāmurasi dhā-
(p.153, l.20)rayantaṃ madanavaśīkaraṇacūrṇeneva kusumareṇunā tarubhirāhanyamānamātma-
(p.153, l.21)rāgamiva saṃkrāmayadbhirāsannairanilacalitairaśokapallavaiḥ spṛśyamānaṃ su-
(p.153, l.22)ratābhiṣekasalilairivābhinavapuṣpastabakamadhusīkarairvanaśriyābhiṣicyamā-
(p.153, l.23)namalinivahanipīyamānaparimalairupari patadbhiścampakakuḍmalaistaptaśaraśa-
(p.154, l.1)lyakairiva sadhūmaiḥ kusumaśareṇa tāḍyamānamatibahalavanāmodamattamadhuka-
(p.154, l.2)rajhaṃkāranisvanairhuṃkārairiva dakṣiṇānilena nirbhartsyamānaṃ madakalakoki-
(p.154, l.3)lakulakolāhalairvasantajayaśabdakalakalairiva madhumāsenākulīkriyamāṇaṃ
(p.154, l.4)prabhātacandramiva pāṇḍutayā parigṛhītaṃ nidāghagaṅgāpravāhamiva kraśimāna-
(p.154, l.5)māgatamantargatānalaṃ candanaviṭapamiva mlāyantamanyamivādṛṣṭapūrvamivā-
(p.154, l.6)paricitamiva janmāntaramivopagataṃ rūpāntareṇeva pariṇatamāviṣṭamiva
(p.154, l.7)mahābhūtādhiṣṭhitamiva grahagṛhītamivonmattamiva chalitamivāndhamiva
(p.154, l.8)badhiramiva mūkamiva vilāsamayamiva madanamayamiva parāyattaci-
(p.154, l.9)ttavṛttiṃ parāṃ koṭimadhirūḍhaṃ manmathāveśasyānabhijñeyapūrvākāraṃ tama-
(p.154, l.10)hamadrākṣam |

athaikasminsaraḥsamīpavartini nirantaratayā kusumamaya iva madhukaramaya iva parabhṛtamaya iva mayūramaya ivātimanohare vasantajanmabhūmibhūte latāgahane kṛtāvasthānamutsṛṣṭasakalavyāpāratayā likhitamivotkīrṇamiva stambhitamivoparatamiva prasuptamiva yogasamādhisthamiva niścalamapi svavṛttāccalitamekākinamapi manmathādhiṣṭhitaṃ sānurāgamapi pāṇḍutāmāvahantaṃ śūnyāntaḥkaraṇamapi hṛdayanivāsidayitaṃ tūṣṇīkamapi kathitamadanavedanātiśayaṃ śilātalopaviṣṭamapi maraṇe vyavasthitaṃ śāpapradānabhayādivādattadarśanena kusumāyudhena saṃtāpyamānamatinispandatayā hṛdayanivāsinīṃ priyāṃ draṣṭumantaḥpraviṣṭairivāsahyasaṃtāpasaṃtrāsapralīnairiva manaḥkṣobhaprakupitairivonmucya gatairindriyaiḥ śūnyīkṛtaśarīraṃ nispandanimīlitenāntarjvalanmadanadahanadhūmākulitābhyantareṇeva pakṣmāntaravivaravāntānekadhāramanavaratamīkṣaṇayugalena bāṣpajaladurdinamutsṛjantamālohinīmadharaprabhāmanaṅgāgneḥ pradahato hṛdayamūrdhvasaṃsarpiṇīṃ śikhāmivādāya niṣpatadbhirucchvāsaistaralīkṛtāsannalatākusumakesaraṃ vāmakapolaśayanīkṛtakaratalatayā samutsarpadbhiramalairnakhāṃśubhirvimalīkṛtamacchācchacandanarasaracitalalāṭikamiva lalāṭamudvahantamacirāpanītapārijātakusumakarṇapūratayā saśeṣaparimalāmodalobhopasarpiṇā kalavirutacchalena madanasaṃmohanamantramiva japatā madhukarakulena sanīlotpalamiva satamālapallavamiva śravaṇadeśaṃ dadhānamutkaṇṭhājvararomāñcavyājena pratiromakūpanipatitānāṃ madanaśarāṇāṃ kusumaśaraśalyaśakalanikaramivāṅgalagnaṃ bibhrāṇaṃ dakṣiṇakareṇa ca sphuritanakhakiraṇanikarāṃ karatalasparśasukhakaṇṭakitāmiva muktāvalīmavinayapatākāmurasi dhārayantaṃ madanavaśīkaraṇacūrṇeneva kusumareṇunā tarubhirāhanyamānamātmarāgamiva saṃkrāmayadbhirāsannairanilacalitairaśokapallavaiḥ spṛśyamānaṃ suratābhiṣekasalilairivābhinavapuṣpastabakamadhusīkarairvanaśriyābhiṣicyamānamalinivahanipīyamānaparimalairupari patadbhiścampakakuḍmalaistaptaśaraśalyakairiva sadhūmaiḥ kusumaśareṇa tāḍyamānamatibahalavanāmodamattamadhukarajhaṃkāranisvanairhuṃkārairiva dakṣiṇānilena nirbhartsyamānaṃ madakalakokilakulakolāhalairvasantajayaśabdakalakalairiva madhumāsenākulīkriyamāṇaṃ prabhātacandramiva pāṇḍutayā parigṛhītaṃ nidāghagaṅgāpravāhamiva kraśimānamāgatamantargatānalaṃ candanaviṭapamiva mlāyantamanyamivādṛṣṭapūrvamivāparicitamiva janmāntaramivopagataṃ rūpāntareṇeva pariṇatamāviṣṭamiva mahābhūtādhiṣṭhitamiva grahagṛhītamivonmattamiva chalitamivāndhamiva badhiramiva mūkamiva vilāsamayamiva madanamayamiva parāyattacittavṛttiṃ parāṃ koṭimadhirūḍhaṃ manmathāveśasyānabhijñeyapūrvākāraṃ tamahamadrākṣam |

p.154, l.11


(p.154, l.11)apagatanimeṣeṇa cakṣuṣā tadavasthaṃ ciramudvīkṣya samupajātaviṣādo
(p.154, l.12)vepamānena hṛdayenācintayam | evaṃ nāmāyamatidurviṣahavego makaraketuḥ |
(p.154, l.13)yenānena kṣaṇenāyamīdṛśamavasthāntaramapratīkāramupanītaḥ | kathamevamekapade
(p.154, l.14)vyarthī bhavedevaṃvidho jñānarāśiḥ | aho bata mahaccitram | tathā nāmāyamā
(p.154, l.15)śaiśavāddhīraprakṛtiraskhalitavṛttirmama cānyeṣāṃ ca munikumārakāṇāṃ spṛ-
(p.154, l.16)haṇīyacarita āsīt | adya tvitara iva paribhūya jñānamavigaṇayya tapaḥ-
(p.154, l.17)prabhāvamunmūlya gāmbhīryaṃ manmathena jaḍīkṛtaḥ | sarvathā durlabhaṃ yauvana-
(p.154, l.18)maskhalitamiti | upasṛtya ca tasminneva śilātalaikapārśve samupavi-
(p.154, l.19)śyāṃsadeśāvasaktapāṇistamanunmīlitalocanameva sakhe puṇḍarīka kathaya
(p.154, l.20)kimidamityapṛccham | atha sucirasaṃmīlanālagnamiva kathamapi prayatne-
(p.154, l.21)nānavaratarodanavaśādupajātāruṇabhāvamaśrujalapaṭalapūraplāvitamutkupita-
(p.154, l.22)miva savedanamiva svacchāṃśukāntaritaraktakamalavanacchāyaṃ cakṣurunmī-
(p.154, l.23)lya mantharayā dṛṣṭyā suciraṃ vilokya māmāyatataraṃ niśvasya lajjā-
(p.155, l.1)viśīryamāṇaviralākṣaraṃ sakhe kapiñjala viditavṛttāntopi kiṃ māṃ
(p.155, l.2)pṛcchasīti kṛcchreṇa śanaiḥ śanairavadat | ahaṃ tu tadākarṇya tadavasthayaivā-
(p.155, l.3)pratīkāravikāroyaṃ tathāpi suhṛdā suhṛdasanmārgapravṛtto yāvacchaktitaḥ
(p.155, l.4)sarvātmanā nivāraṇīya iti manasāvadhāryābravam |

apagatanimeṣeṇa cakṣuṣā tadavasthaṃ ciramudvīkṣya samupajātaviṣādo vepamānena hṛdayenācintayam | evaṃ nāmāyamatidurviṣahavego makaraketuḥ | yenānena kṣaṇenāyamīdṛśamavasthāntaramapratīkāramupanītaḥ | kathamevamekapade vyarthī bhavedevaṃvidho jñānarāśiḥ | aho bata mahaccitram | tathā nāmāyamā śaiśavāddhīraprakṛtiraskhalitavṛttirmama cānyeṣāṃ ca munikumārakāṇāṃ spṛhaṇīyacarita āsīt | adya tvitara iva paribhūya jñānamavigaṇayya tapaḥprabhāvamunmūlya gāmbhīryaṃ manmathena jaḍīkṛtaḥ | sarvathā durlabhaṃ yauvanamaskhalitamiti | upasṛtya ca tasminneva śilātalaikapārśve samupaviśyāṃsadeśāvasaktapāṇistamanunmīlitalocanameva sakhe puṇḍarīka kathaya kimidamityapṛccham | atha sucirasaṃmīlanālagnamiva kathamapi prayatnenānavaratarodanavaśādupajātāruṇabhāvamaśrujalapaṭalapūraplāvitamutkupitamiva savedanamiva svacchāṃśukāntaritaraktakamalavanacchāyaṃ cakṣurunmīlya mantharayā dṛṣṭyā suciraṃ vilokya māmāyatataraṃ niśvasya lajjāviśīryamāṇaviralākṣaraṃ sakhe kapiñjala viditavṛttāntopi kiṃ māṃ pṛcchasīti kṛcchreṇa śanaiḥ śanairavadat | ahaṃ tu tadākarṇya tadavasthayaivāpratīkāravikāroyaṃ tathāpi suhṛdā suhṛdasanmārgapravṛtto yāvacchaktitaḥ sarvātmanā nivāraṇīya iti manasāvadhāryābravam |

p.155, l.5


(p.155, l.5)sakhe puṇḍarīka suviditametanmama | kevalamidameva pṛcchāmi | yade-
(p.155, l.6)tadārabdhaṃ bhavatā kimidaṃ gurubhirupadiṣṭam | uta dharmaśāstreṣu paṭhi-
(p.155, l.7)tam | uta dharmārjanopāyoyam | utāparastapasāṃ prakāraḥ | uta svargagama-
(p.155, l.8)namārgoyam | uta vratarahasyamidam | uta mokṣaprāptiyuktiriyam |
(p.155, l.9)āhosvidanyo niyamaprakāraḥ | kathametadyuktaṃ bhavato manasāpi cintayituṃ
(p.155, l.10)kiṃ punarākhyātumīkṣituṃ vā | kimaprabuddha ivānena manmathahatakenopa-
(p.155, l.11)hāsāspadatāṃ nīyamānamātmānaṃ nāvabudhyase | mūḍho hi madanenāyāsyate |
(p.155, l.12)kā vā sukhāśā sādhujananinditeṣvevaṃvidheṣu prākṛtajanabahumateṣu
(p.155, l.13)viṣayeṣu bhavataḥ | sa khalu dharmabuddhyā viṣalatāvanaṃ siñcati kuva-
(p.155, l.14)layamāleti nistriṃśalatāmāliṅgati kṛṣṇāgurudhūmalekheti kṛṣṇasarpama-
(p.155, l.15)vagūhate ratnamiti jvalantamaṅgāramabhispṛśati mṛṇālamiti duṣṭavāra-
(p.155, l.16)ṇadantamusalamunmūlayati mūḍho viṣayopabhogeṣvaniṣṭānubandhiṣu yaḥ sukha-
(p.155, l.17)buddhimāropayati | adhigataviṣayatattvopi kasmātkhadyota iva jyoti-
(p.155, l.18)rnivāryamidaṃ jñānamudvahasi | yato na nivārayasi prabalarajaḥprasaraka-
(p.155, l.19)luṣitāni srotāṃsīvonmārgaprasthitānīndriyāṇi na niyamayasi ca kṣubhitaṃ
(p.155, l.20)manaḥ | koyamanaṅgo nāma | dhairyamavalambya nirbhartsyatāmayaṃ durācā-
(p.155, l.21)raḥ | ityevaṃ vadata eva me vacanamākṣipya pratipakṣmāntarālapravṛttabāṣpa-
(p.155, l.22)veṇikaṃ pramṛjya cakṣuḥ karatalena pāṇau māmavalambyāvocat | sakhe
(p.155, l.23)kiṃ bahunoktena | sarvathā svasthosi | āśīviṣaviṣavegaviṣamāṇā-
(p.156, l.1)meteṣāṃ kusumacāpasāyakānāṃ patitosi na gocare | sukhamupadiśyate
(p.156, l.2)parasya | yasya cendriyāṇi santi mano vā vidyate yaḥ paśyati vā
(p.156, l.3)śṛṇoti vā śrutamavadhārayati vā yo vā śubhamidaṃ na śubhamidamiti
(p.156, l.4)vivektumalaṃ sa khalūpadeśamarhati | mama tu sarvamevedamatidūrāpetam |
(p.156, l.5)avaṣṭambho jñānaṃ dhairya pratisaṃkhyānamityastamitaiṣā kathā | kathama-
(p.156, l.6)pyevamevāyatnavidhṛtāstiṣṭhantyasavaḥ | dūrātītaḥ khalūpadeśakālaḥ | samati-
(p.156, l.7)krānto dhairyāvasaraḥ | gatā pratisaṃkhyānavelā | atīto jñānāvaṣṭambhasamayaḥ |
(p.156, l.8)kena vānyenāsminsamaye bhavantamapahāyopadeṣṭavyamunmārgapravṛttinivāraṇaṃ
(p.156, l.9)vā karaṇīyam | kasyānyasya vā vacasi mayā sthātavyam | ko vāpa-
(p.156, l.10)rastvatsamo me jagati bandhuḥ | kiṃ karomi | yanna śaknomi nivārayi-
(p.156, l.11)tumātmānam | iyamanenaiva kṣaṇena bhavatā dṛṣṭā duṣṭāvasthā | tadgata idānīmu-
(p.156, l.12)padeśakālaḥ | yāvatprāṇimi tāvadasya kalpāntoditadvādaśadinakarakira-
(p.156, l.13)ṇātapatīvrasya madanasaṃtāpasya pratikriyāṃ kriyamāṇāmicchāmi | pacyanta
(p.156, l.14)iva meṅgāni | utkvathyata iva hṛdayam | pluṣyata iva dṛṣṭiḥ | jvalatīva
(p.156, l.15)śarīram | atra yatprāptakālaṃ tatkarotu bhavān | ityabhidhāya tūṣṇīmabhavat |

sakhe puṇḍarīka suviditametanmama | kevalamidameva pṛcchāmi | yadetadārabdhaṃ bhavatā kimidaṃ gurubhirupadiṣṭam | uta dharmaśāstreṣu paṭhitam | uta dharmārjanopāyoyam | utāparastapasāṃ prakāraḥ | uta svargagamanamārgoyam | uta vratarahasyamidam | uta mokṣaprāptiyuktiriyam | āhosvidanyo niyamaprakāraḥ | kathametadyuktaṃ bhavato manasāpi cintayituṃ kiṃ punarākhyātumīkṣituṃ vā | kimaprabuddha ivānena manmathahatakenopahāsāspadatāṃ nīyamānamātmānaṃ nāvabudhyase | mūḍho hi madanenāyāsyate | kā vā sukhāśā sādhujananinditeṣvevaṃvidheṣu prākṛtajanabahumateṣu viṣayeṣu bhavataḥ | sa khalu dharmabuddhyā viṣalatāvanaṃ siñcati kuvalayamāleti nistriṃśalatāmāliṅgati kṛṣṇāgurudhūmalekheti kṛṣṇasarpamavagūhate ratnamiti jvalantamaṅgāramabhispṛśati mṛṇālamiti duṣṭavāraṇadantamusalamunmūlayati mūḍho viṣayopabhogeṣvaniṣṭānubandhiṣu yaḥ sukhabuddhimāropayati | adhigataviṣayatattvopi kasmātkhadyota iva jyotirnivāryamidaṃ jñānamudvahasi | yato na nivārayasi prabalarajaḥprasarakaluṣitāni srotāṃsīvonmārgaprasthitānīndriyāṇi na niyamayasi ca kṣubhitaṃ manaḥ | koyamanaṅgo nāma | dhairyamavalambya nirbhartsyatāmayaṃ durācāraḥ | ityevaṃ vadata eva me vacanamākṣipya pratipakṣmāntarālapravṛttabāṣpaveṇikaṃ pramṛjya cakṣuḥ karatalena pāṇau māmavalambyāvocat | sakhe kiṃ bahunoktena | sarvathā svasthosi | āśīviṣaviṣavegaviṣamāṇāmeteṣāṃ kusumacāpasāyakānāṃ patitosi na gocare | sukhamupadiśyate parasya | yasya cendriyāṇi santi mano vā vidyate yaḥ paśyati vā śṛṇoti vā śrutamavadhārayati vā yo vā śubhamidaṃ na śubhamidamiti vivektumalaṃ sa khalūpadeśamarhati | mama tu sarvamevedamatidūrāpetam | avaṣṭambho jñānaṃ dhairya pratisaṃkhyānamityastamitaiṣā kathā | kathamapyevamevāyatnavidhṛtāstiṣṭhantyasavaḥ | dūrātītaḥ khalūpadeśakālaḥ | samatikrānto dhairyāvasaraḥ | gatā pratisaṃkhyānavelā | atīto jñānāvaṣṭambhasamayaḥ | kena vānyenāsminsamaye bhavantamapahāyopadeṣṭavyamunmārgapravṛttinivāraṇaṃ vā karaṇīyam | kasyānyasya vā vacasi mayā sthātavyam | ko vāparastvatsamo me jagati bandhuḥ | kiṃ karomi | yanna śaknomi nivārayitumātmānam | iyamanenaiva kṣaṇena bhavatā dṛṣṭā duṣṭāvasthā | tadgata idānīmupadeśakālaḥ | yāvatprāṇimi tāvadasya kalpāntoditadvādaśadinakarakiraṇātapatīvrasya madanasaṃtāpasya pratikriyāṃ kriyamāṇāmicchāmi | pacyanta iva meṅgāni | utkvathyata iva hṛdayam | pluṣyata iva dṛṣṭiḥ | jvalatīva śarīram | atra yatprāptakālaṃ tatkarotu bhavān | ityabhidhāya tūṣṇīmabhavat |

p.156, l.16


(p.156, l.16)evamuktopyahamenaṃ prābodhayaṃ punaḥ punaḥ | yadā śāstropadeśaviśadaiḥ
(p.156, l.17)sanidarśanaiḥ setihāsaiśca vacobhiḥ sānunayaṃ sopagrahaṃ cābhidhīyamānopi
(p.156, l.18)nākarotkarṇe tadāhamacintayam | atibhūmimayaṃ gato na śakyate nivartayi-
(p.156, l.19)tum | idānīṃ nirarthakāḥ khalūpadeśāḥ | tatprāṇaparirakṣaṇepi tāvadasya yatna-
(p.156, l.20)mācarāmi | iti kṛtamatirutthāya gatvā tasmātsarasaḥ sarasā mṛṇālikāḥ
(p.156, l.21)samuddhṛtya kamalinīpalāśāni jalalavalāñchitānyādāya garbhadhūli-
(p.156, l.22)kaṣāyaparimalamanoharāṇi ca kumudakuvalayakamalāni gṛhītvāgatya
(p.156, l.23)tasminneva latāgṛhaśilātale śayanamasyākalpayam | tatra ca sukhani-
(p.157, l.1)ṣaṇṇasya pratyāsannavartināṃ candanaviṭapādīnāṃ mṛdūni kisalayāni
(p.157, l.2)niṣpīḍya tena svabhāvasurabhiṇā tuṣāraśiśireṇa rasena lalāṭikā-
(p.157, l.3)makalpayam | ā caraṇatalādaṅgacarcāṃ cāracayam | abhyarṇapādapasphuṭi-
(p.157, l.4)tavalkalavivaraśīrṇena ca karasaṃcūrṇitena karpūrareṇunā svedapratīkārama-
(p.157, l.5)karavam | uronihitacandanadravārdravalkalasya svacchasalilasīkarani-
(p.157, l.6)karasrāviṇā kadalīdalena vyajanakriyāmanvatiṣṭham | evaṃ ca muhurmuhuranya-
(p.157, l.7)danyannalinadalaśayanamupakalpayato muhurmuhuścandanacarcāmāracayato muhu-
(p.157, l.8)rmuhuśca svedapratikriyāṃ kurvataḥ kadalīdalenānavarataṃ vījayataḥ samudabhūnme
(p.157, l.9)manasi cintā | nāsti khalvasādhyaṃ nāma bhagavato manobhuvaḥ | kvāyaṃ hariṇa
(p.157, l.10)iva vanavāsanirataḥ svabhāvamugdho janaḥ | kva ca vividhavilāsarasarā-
(p.157, l.11)śirgandharvarājaputrī mahāśvetā | sarvathā nahi kiṃcidasya durghaṭaṃ duṣkarama-
(p.157, l.12)nāyattamakartavyaṃ vā jagati | durupapādeṣvartheṣvayamavajñayā vicarati | nāyaṃ
(p.157, l.13)kenāpi pratikūlayituṃ śakyate | kā vā gaṇanā sacetaneṣu | apagataceta-
(p.157, l.14)nānyapi saṃghaṭayitumalaṃ yadyasmai rocate | tatkumudinyapi dinakarakarānu-
(p.157, l.15)rāgiṇī bhavati | kamalinyapi śaśikaradveṣamujjhati | niśāpi vāsa-
(p.157, l.16)reṇa saha miśratāmeti | jyotsnāpyandhakāramanuvartate | chāyāpi pradīpā-
(p.157, l.17)bhimukhamavatiṣṭhate | taḍidapi jalade sthiratāṃ vrajati | jarāpi yauvanena
(p.157, l.18)saṃcāriṇī bhavati | kiṃ vā tasya duḥsādhyamaparam | evaṃvidho yenāyama-
(p.157, l.19)gādhagāmbhīryasāgarastṛṇavallaghutāmupanītaḥ | kva tattapaḥ | kveyamavasthā | sa-
(p.157, l.20)rvathā niṣpratīkāreyamāpadupasthitā | kimidānīṃ kartavyam | kiṃ vā ceṣṭi-
(p.157, l.21)tavyam | kāṃ diśaṃ gantavyam | kiṃ śaraṇam ko vopāyaḥ | kaḥ sahāyaḥ |
(p.157, l.22)kaḥ prakāraḥ | kā yuktiḥ | kaḥ samāśrayaḥ | yenāsyāsavaḥ saṃdhāryante | kena
(p.157, l.23)vā kauśalena katamayā vā yuktyā katareṇa vā prakāreṇa kena vāvaṣṭambhena
(p.158, l.1)kayā vā prajñayā katamena vā samāśvāsanenāyaṃ jīvet | ityete cānye ca
(p.158, l.2)me viṣaṇṇahṛdayasya saṃkalpāḥ prādurāsan | punaścācintayam | kimanayā
(p.158, l.3)dhyātayā niṣprayojanayā cintayā | prāṇāstāvadasya yena kenacidupāyena
(p.158, l.4)śubhenāśubhena vā rakṣaṇīyāḥ | teṣāṃ ca tatsamāgamamekamapahāya nāstya-
(p.158, l.5)paraḥ saṃrakṣaṇopāyaḥ | bālabhāvādapragalbhatayā ca tapoviruddhamanucitamupa-
(p.158, l.6)hāsamivātmano madanavyatikaraṃ manyamāno niyatamekocchvāsāvaśeṣajī-
(p.158, l.7)vitopi nāyaṃ tasyāḥ svayamabhigamanena pūrayati manoratham | akālānta-
(p.158, l.8)rakṣamaścāyamasya madanavikāraḥ | satatamatigarhitenākṛtyenāpi rakṣa-
(p.158, l.9)ṇīyānmanyante suhṛdasūnsādhavaḥ | tadatihrepaṇamakartavyamapyetadasmākama-
(p.158, l.10)vaśyakartavyatāmāpatitam | kiṃ cānyatkriyate | kā cānyā gatiḥ | sa-
(p.158, l.11)rvathā prayāmi tasyāḥ sakāśam | āvedayāmyetāmavasthām | iti ci-
(p.158, l.12)ntayitvā kadācidanucitavyāpārapravṛttaṃ māṃ vijñāya saṃjātalajjo nivā-
(p.158, l.13)rayedityanivedyaiva tasmai tatpradeśātsavyājamutthāyāgatoham | tadevama-
(p.158, l.14)vasthite yadatrāvasaraprāptamīdṛśasya cānurāgasya sadṛśamasmadāgamanasya
(p.158, l.15)cānurūpamātmano vā samucitaṃ tatra prabhavati bhavatī | ityabhidhāya ki-
(p.158, l.16)miyaṃ vakṣyatīti manmukhāsaktadṛṣṭistūṣṇīmāsīt |

evamuktopyahamenaṃ prābodhayaṃ punaḥ punaḥ | yadā śāstropadeśaviśadaiḥ sanidarśanaiḥ setihāsaiśca vacobhiḥ sānunayaṃ sopagrahaṃ cābhidhīyamānopi nākarotkarṇe tadāhamacintayam | atibhūmimayaṃ gato na śakyate nivartayitum | idānīṃ nirarthakāḥ khalūpadeśāḥ | tatprāṇaparirakṣaṇepi tāvadasya yatnamācarāmi | iti kṛtamatirutthāya gatvā tasmātsarasaḥ sarasā mṛṇālikāḥ samuddhṛtya kamalinīpalāśāni jalalavalāñchitānyādāya garbhadhūlikaṣāyaparimalamanoharāṇi ca kumudakuvalayakamalāni gṛhītvāgatya tasminneva latāgṛhaśilātale śayanamasyākalpayam | tatra ca sukhaniṣaṇṇasya pratyāsannavartināṃ candanaviṭapādīnāṃ mṛdūni kisalayāni niṣpīḍya tena svabhāvasurabhiṇā tuṣāraśiśireṇa rasena lalāṭikāmakalpayam | ā caraṇatalādaṅgacarcāṃ cāracayam | abhyarṇapādapasphuṭitavalkalavivaraśīrṇena ca karasaṃcūrṇitena karpūrareṇunā svedapratīkāramakaravam | uronihitacandanadravārdravalkalasya svacchasalilasīkaranikarasrāviṇā kadalīdalena vyajanakriyāmanvatiṣṭham | evaṃ ca muhurmuhuranyadanyannalinadalaśayanamupakalpayato muhurmuhuścandanacarcāmāracayato muhurmuhuśca svedapratikriyāṃ kurvataḥ kadalīdalenānavarataṃ vījayataḥ samudabhūnme manasi cintā | nāsti khalvasādhyaṃ nāma bhagavato manobhuvaḥ | kvāyaṃ hariṇa iva vanavāsanirataḥ svabhāvamugdho janaḥ | kva ca vividhavilāsarasarāśirgandharvarājaputrī mahāśvetā | sarvathā nahi kiṃcidasya durghaṭaṃ duṣkaramanāyattamakartavyaṃ vā jagati | durupapādeṣvartheṣvayamavajñayā vicarati | nāyaṃ kenāpi pratikūlayituṃ śakyate | kā vā gaṇanā sacetaneṣu | apagatacetanānyapi saṃghaṭayitumalaṃ yadyasmai rocate | tatkumudinyapi dinakarakarānurāgiṇī bhavati | kamalinyapi śaśikaradveṣamujjhati | niśāpi vāsareṇa saha miśratāmeti | jyotsnāpyandhakāramanuvartate | chāyāpi pradīpābhimukhamavatiṣṭhate | taḍidapi jalade sthiratāṃ vrajati | jarāpi yauvanena saṃcāriṇī bhavati | kiṃ vā tasya duḥsādhyamaparam | evaṃvidho yenāyamagādhagāmbhīryasāgarastṛṇavallaghutāmupanītaḥ | kva tattapaḥ | kveyamavasthā | sarvathā niṣpratīkāreyamāpadupasthitā | kimidānīṃ kartavyam | kiṃ vā ceṣṭitavyam | kāṃ diśaṃ gantavyam | kiṃ śaraṇam ko vopāyaḥ | kaḥ sahāyaḥ | kaḥ prakāraḥ | kā yuktiḥ | kaḥ samāśrayaḥ | yenāsyāsavaḥ saṃdhāryante | kena vā kauśalena katamayā vā yuktyā katareṇa vā prakāreṇa kena vāvaṣṭambhena kayā vā prajñayā katamena vā samāśvāsanenāyaṃ jīvet | ityete cānye ca me viṣaṇṇahṛdayasya saṃkalpāḥ prādurāsan | punaścācintayam | kimanayā dhyātayā niṣprayojanayā cintayā | prāṇāstāvadasya yena kenacidupāyena śubhenāśubhena vā rakṣaṇīyāḥ | teṣāṃ ca tatsamāgamamekamapahāya nāstyaparaḥ saṃrakṣaṇopāyaḥ | bālabhāvādapragalbhatayā ca tapoviruddhamanucitamupahāsamivātmano madanavyatikaraṃ manyamāno niyatamekocchvāsāvaśeṣajīvitopi nāyaṃ tasyāḥ svayamabhigamanena pūrayati manoratham | akālāntarakṣamaścāyamasya madanavikāraḥ | satatamatigarhitenākṛtyenāpi rakṣaṇīyānmanyante suhṛdasūnsādhavaḥ | tadatihrepaṇamakartavyamapyetadasmākamavaśyakartavyatāmāpatitam | kiṃ cānyatkriyate | kā cānyā gatiḥ | sarvathā prayāmi tasyāḥ sakāśam | āvedayāmyetāmavasthām | iti cintayitvā kadācidanucitavyāpārapravṛttaṃ māṃ vijñāya saṃjātalajjo nivārayedityanivedyaiva tasmai tatpradeśātsavyājamutthāyāgatoham | tadevamavasthite yadatrāvasaraprāptamīdṛśasya cānurāgasya sadṛśamasmadāgamanasya cānurūpamātmano vā samucitaṃ tatra prabhavati bhavatī | ityabhidhāya kimiyaṃ vakṣyatīti manmukhāsaktadṛṣṭistūṣṇīmāsīt |

p.158, l.17


(p.158, l.17)ahaṃ tu tadākarṇya sukhāmṛtamaye hrada iva nimagnā ratirasamayamuda-
(p.158, l.18)dhimivāvatīrṇā sarvānandānāmupari vartamānā sarvamanorathānāmagramivā-
(p.158, l.19)dhirūḍhā sarvotsavānāmatibhūmimivādhiśayānā tatkālopajātayā la-
(p.158, l.20)jjayā kiṃcidavanamyamānavadanatvādaspṛṣṭakapolodarairgrathitairivoparyupari-
(p.158, l.21)patanānubandhadarśitamālākramairaprāptapakṣmasaṃśleṣatayopajātaprathimabharairamalai-
(p.158, l.22)rānandabāṣpajalabindubhiḥ sravadbhirāvedyamānapraharṣaprasaṅgā tatkṣaṇamaci-
(p.158, l.23)ntayam | diṣṭyā tāvadayamanaṅgo māmiva tamapyanubadhnāti | yatsatya-
(p.159, l.1)metena me saṃtāpayatāpyaṃśena darśitānukūlatā | yadi ca satyameva tasye-
(p.159, l.2)dṛśī daśā vartate tataḥ kimiva nopakṛtamanena | kiṃ vā nopapāditam | ko
(p.159, l.3)vānenāparaḥ samāno bandhuḥ | kathaṃ vā kapiñjalasya svamepi vitathā bhā-
(p.159, l.4)ratī praśāntākṛterasmādvadanānniṣkrāmati | itthaṃbhūte kiṃ mayāpi pratipa-
(p.159, l.5)ttavyam | tasya vā puraḥ kimabhidhātavyam ityevaṃ vicārayantyā eva
(p.159, l.6)praviśya sasaṃbhramā pratīhārī māmakathayat | bhartṛdārike tvamasvasthaśa-
(p.159, l.7)rīreti parijanādupalabhya mahādevī prāpteti | tacca śrutvā kapiñjalo
(p.159, l.8)mahājanasaṃmardabhīruḥ satvaramutthāya rājaputri mahānayamupasthitaḥ kālā-
(p.159, l.9)tipāto bhagavāṃśca bhuvanatrayacūḍāmaṇirastamupagacchati divasakarastadga-
(p.159, l.10)cchāmi sarvathābhimatasuhṛtprāṇarakṣādakṣiṇārthamayamuparacitoñjalireṣa me
(p.159, l.11)paramo vibhava ityabhidhāya prativacanakālamapratīkṣyaiva puroyāyināmbā-
(p.159, l.12)yāḥ praviśatā kanakavetralatākareṇa pratīhārījanena kañcukilokena
(p.159, l.13)gṛhītatāmbūlakusumapaṭavāsāṅgarāgeṇa cāmaravyagrapāṇinā kubjakirā-
(p.159, l.14)tabadhiravāmanavarṣadharakalamūkānugatena parijanena sarvataḥ saṃruddhe dvāra-
(p.159, l.15)deśe kathamapyavāptanirgamaḥ prayayau | ambā tu matsamīpamāgatya suciraṃ
(p.159, l.16)sthitvā svabhavanamayāsīt | tayā tu tatrāgatya kiṃ kṛtaṃ kimabhihitaṃ
(p.159, l.17)kimāceṣṭitamiti śūnyahṛdayā sarvaṃ nālakṣayam |

ahaṃ tu tadākarṇya sukhāmṛtamaye hrada iva nimagnā ratirasamayamudadhimivāvatīrṇā sarvānandānāmupari vartamānā sarvamanorathānāmagramivādhirūḍhā sarvotsavānāmatibhūmimivādhiśayānā tatkālopajātayā lajjayā kiṃcidavanamyamānavadanatvādaspṛṣṭakapolodarairgrathitairivoparyuparipatanānubandhadarśitamālākramairaprāptapakṣmasaṃśleṣatayopajātaprathimabharairamalairānandabāṣpajalabindubhiḥ sravadbhirāvedyamānapraharṣaprasaṅgā tatkṣaṇamacintayam | diṣṭyā tāvadayamanaṅgo māmiva tamapyanubadhnāti | yatsatyametena me saṃtāpayatāpyaṃśena darśitānukūlatā | yadi ca satyameva tasyedṛśī daśā vartate tataḥ kimiva nopakṛtamanena | kiṃ vā nopapāditam | ko vānenāparaḥ samāno bandhuḥ | kathaṃ vā kapiñjalasya svamepi vitathā bhāratī praśāntākṛterasmādvadanānniṣkrāmati | itthaṃbhūte kiṃ mayāpi pratipattavyam | tasya vā puraḥ kimabhidhātavyam ityevaṃ vicārayantyā eva praviśya sasaṃbhramā pratīhārī māmakathayat | bhartṛdārike tvamasvasthaśarīreti parijanādupalabhya mahādevī prāpteti | tacca śrutvā kapiñjalo mahājanasaṃmardabhīruḥ satvaramutthāya rājaputri mahānayamupasthitaḥ kālātipāto bhagavāṃśca bhuvanatrayacūḍāmaṇirastamupagacchati divasakarastadgacchāmi sarvathābhimatasuhṛtprāṇarakṣādakṣiṇārthamayamuparacitoñjalireṣa me paramo vibhava ityabhidhāya prativacanakālamapratīkṣyaiva puroyāyināmbāyāḥ praviśatā kanakavetralatākareṇa pratīhārījanena kañcukilokena gṛhītatāmbūlakusumapaṭavāsāṅgarāgeṇa cāmaravyagrapāṇinā kubjakirātabadhiravāmanavarṣadharakalamūkānugatena parijanena sarvataḥ saṃruddhe dvāradeśe kathamapyavāptanirgamaḥ prayayau | ambā tu matsamīpamāgatya suciraṃ sthitvā svabhavanamayāsīt | tayā tu tatrāgatya kiṃ kṛtaṃ kimabhihitaṃ kimāceṣṭitamiti śūnyahṛdayā sarvaṃ nālakṣayam |

p.159, l.18


(p.159, l.18)gatāyāṃ ca tasyāmastamupagate bhagavati hārītaharitavājini saro-
(p.159, l.19)jinījīviteśvare cakravākasuhṛdi savitari lohitāyamāne paścimāśā-
(p.159, l.20)mukhe haritāyamāneṣu kamalavaneṣu nīlāyamāne pūrvadigbhāge pātālapaṅka-
(p.159, l.21)kaluṣeṇa mahāpralayajaladhipayaḥpūreṇeva timireṇāvaṣṭabhyamāne jīvaloke
(p.159, l.22)kiṃkartavyatāmūḍhā tāmeva taralikāmapṛccham | ayi taralike kathaṃ
(p.159, l.23)na paśyasi dṛḍhamākulaṃ me hṛdayamapratipattivihvalāni cendriyāṇi | na
(p.160, l.1)svayamaṇvapi kartavyamalamasmi jñātum | upadiśatu me bhavatī yadatra
(p.160, l.2)sāṃpratam | ayamevaṃ tvatsamakṣamevābhidhāya gataḥ kapiñjalaḥ | yadi tāvadi-
(p.160, l.3)tarakanyakeva vihāya lajjāmutsṛjya dhairyamavamucya vinayamacintayitvā
(p.160, l.4)janāpavādamatikramya sadācāramullaṅghaya śīlamavagaṇayya kulamaṅgīkṛ-
(p.160, l.5)tyāyaśo rāgāndhavṛttirananujñātā pitrānanumoditā mātrā svayamupa-
(p.160, l.6)gamya grāhayāmi pāṇimevaṃ gurujanātikramādadharmo mahān | atha dharmā-
(p.160, l.7)nurodhāditarapakṣāvalambanadvāreṇa mṛtyumaṅgīkaromyevamapi prathamaṃ tāva-
(p.160, l.8)tsvayamāgatasya prathamapraṇayinastatrabhavataḥ kapiñjalasya praṇayaprasara-
(p.160, l.9)bhaṅgaḥ | punaraparaṃ yadi kadācittasya janasya matkṛtādāśābhaṅgātprāṇa-
(p.160, l.10)vipattirupajāyate tadapi munijanavadhajanitaṃ mahadeno bhavet | ityevamu-
(p.160, l.11)ccārayantyāmeva mayyāsannacandrodayajanmanā viralaviralenālokena va-
(p.160, l.12)santavanarājiriva kusumarajasā dhūsaratāṃ vāsavī digayāsīt |

gatāyāṃ ca tasyāmastamupagate bhagavati hārītaharitavājini sarojinījīviteśvare cakravākasuhṛdi savitari lohitāyamāne paścimāśāmukhe haritāyamāneṣu kamalavaneṣu nīlāyamāne pūrvadigbhāge pātālapaṅkakaluṣeṇa mahāpralayajaladhipayaḥpūreṇeva timireṇāvaṣṭabhyamāne jīvaloke kiṃkartavyatāmūḍhā tāmeva taralikāmapṛccham | ayi taralike kathaṃ na paśyasi dṛḍhamākulaṃ me hṛdayamapratipattivihvalāni cendriyāṇi | na svayamaṇvapi kartavyamalamasmi jñātum | upadiśatu me bhavatī yadatra sāṃpratam | ayamevaṃ tvatsamakṣamevābhidhāya gataḥ kapiñjalaḥ | yadi tāvaditarakanyakeva vihāya lajjāmutsṛjya dhairyamavamucya vinayamacintayitvā janāpavādamatikramya sadācāramullaṅghaya śīlamavagaṇayya kulamaṅgīkṛtyāyaśo rāgāndhavṛttirananujñātā pitrānanumoditā mātrā svayamupagamya grāhayāmi pāṇimevaṃ gurujanātikramādadharmo mahān | atha dharmānurodhāditarapakṣāvalambanadvāreṇa mṛtyumaṅgīkaromyevamapi prathamaṃ tāvatsvayamāgatasya prathamapraṇayinastatrabhavataḥ kapiñjalasya praṇayaprasarabhaṅgaḥ | punaraparaṃ yadi kadācittasya janasya matkṛtādāśābhaṅgātprāṇavipattirupajāyate tadapi munijanavadhajanitaṃ mahadeno bhavet | ityevamuccārayantyāmeva mayyāsannacandrodayajanmanā viralaviralenālokena vasantavanarājiriva kusumarajasā dhūsaratāṃ vāsavī digayāsīt |

p.160, l.13


(p.160, l.13)tataḥ śaśikesarikaravidāryamāṇatamaḥkarikumbhasaṃbhavena muktāpha-
(p.160, l.14)lakṣodeneva dhavalatāmupanīyamānamudayagirisiddhasundarīkucacyutena ca-
(p.160, l.15)ndanacūrṇarāśineva pāṇḍurīkriyamāṇaṃ calitajaladhijalakallolānilo-
(p.160, l.16)llāsitena velāpulinasikatodgameneva pāṇḍutāmāpādyamānaṃ paścimetaradi-
(p.160, l.17)ndudhāmnā digantaramadṛśyata | śanaiḥ śanaiścandradarśanānmandamandasmitāyā
(p.160, l.18)daśanaprabheva jyotsnā niṣpatantī niśāyā mukhaśobhāmakarot | tadanu
(p.160, l.19)rasātalādavanīmavadāryodgacchatā śeṣaphaṇamaṇḍaleneva rajanīkarabimbenā-
(p.160, l.20)rājata rajanī | krameṇa ca sakalajīvalokānandakena kāminījanava-
(p.160, l.21)llabhena kiṃcidunmuktabālabhāvena makaradhvajabandhubhūtena samupārūḍharāgeṇa
(p.160, l.22)suratotsavopabhogaikayogyenāmṛtamayena yauvanenevārohatā śaśinā rama-
(p.160, l.23)ṇīyatāmanīyata yāminī |

tataḥ śaśikesarikaravidāryamāṇatamaḥkarikumbhasaṃbhavena muktāphalakṣodeneva dhavalatāmupanīyamānamudayagirisiddhasundarīkucacyutena candanacūrṇarāśineva pāṇḍurīkriyamāṇaṃ calitajaladhijalakallolānilollāsitena velāpulinasikatodgameneva pāṇḍutāmāpādyamānaṃ paścimetaradindudhāmnā digantaramadṛśyata | śanaiḥ śanaiścandradarśanānmandamandasmitāyā daśanaprabheva jyotsnā niṣpatantī niśāyā mukhaśobhāmakarot | tadanu rasātalādavanīmavadāryodgacchatā śeṣaphaṇamaṇḍaleneva rajanīkarabimbenārājata rajanī | krameṇa ca sakalajīvalokānandakena kāminījanavallabhena kiṃcidunmuktabālabhāvena makaradhvajabandhubhūtena samupārūḍharāgeṇa suratotsavopabhogaikayogyenāmṛtamayena yauvanenevārohatā śaśinā ramaṇīyatāmanīyata yāminī |

p.161, l.1


(p.161, l.1)atha taṃ pratyāsannasamudravidrumaprabhāpāṭalitamivodayagirisiṃha-
(p.161, l.2)karatalāhatahariṇaśoṇitaśoṇīkṛtamiva ratikalahakupitarohiṇīcara-
(p.161, l.3)ṇālaktakarasalāñchitamivābhinavodayarāgalohitaṃ rajanikaramuditaṃ vi-
(p.161, l.4)lokyāntarjvalitamadanānalāpyandhakāritahṛdayā taralikotsaṅgavidhṛta-
(p.161, l.5)śarīrāpi manmathahastavartinī candragatanayanāpi mṛtyumālokayantī tatkṣa-
(p.161, l.6)ṇamacintayam | ekatra khalu madanamadhumāsamalayamārutaprabhṛtayaḥ samastāḥ |
(p.161, l.7)ekatra cāyaṃ pāpakārī candrahatako na śakyate soḍhum | idamatidurviṣaha-
(p.161, l.8)madanavedanāturaṃ ca me hṛdayam | asya codgamanamidaṃ sadāhajvaragrastasyā-
(p.161, l.9)ṅgāravarṣaḥ śītārtasya tuṣārapāto viṣasphoṭamūrcchitasya kṛṣṇasarpadaṃśaḥ |
(p.161, l.10)ityevaṃ vicintayantīmeva candrodayopanītā kamalavanamlāninidreva mūrchā
(p.161, l.11)māṃ nimīlitalocanāmakārṣīt | acireṇa ca saṃbhrāntataralikopa-
(p.161, l.12)nītābhiścandanacarcābhistālavṛntānilaiścopalabdhasaṃjñā tāmevākulākulāṃ
(p.161, l.13)mūrtenevādhiṣṭhitāṃ viṣādena mallalāṭavidhṛtasravaccandrakāntamaṇiśalākā-
(p.161, l.14)mavicchinnabāṣpajaladhārāndhakāritamukhīṃ rudantīṃ taralikāmapaśyam |
(p.161, l.15)unmīlitalocanāṃ ca māṃ sā kṛtapādapraṇāmā candanapaṅkārdreṇa karayugalena
(p.161, l.16)baddhāñjaliravādīt | bhartṛdārike kiṃ lajjayā gurujanāpekṣayā vā | pra-
(p.161, l.17)sīda preṣaya mām | ānayāmi te hṛdayadayitaṃ janam | uttiṣṭha svayaṃ vā
(p.161, l.18)tatra gamyatām | ataḥ paramasamarthāsi soḍhumimaṃ prabalacandrodayavijṛmbha-
(p.161, l.19)māṇotkalikāśatamudadhimiva makaracihnam | ityevaṃvādinīṃ tāmavoca-
(p.161, l.20)m | unmatte kiṃ manmathena | nanvayaṃ sarvavikalpānapaharansarvopā-
(p.161, l.21)yadarśanānyutsārayansarvānantarāyānantarayansarvasaṃdehānapanayansarvaśaṅkā-
(p.161, l.22)stiraskurvaṁllajjāmunmūlayansvayamabhigamanalāghavadoṣamāvṛṇvankālāti-
(p.161, l.23)pātaṃ pariharannāgata eva mṛtyostasyaiva vā sakāśaṃ netā kumuda-
(p.162, l.1)bāndhavaḥ | taduttiṣṭha yathākathaṃcidanugamanena jīvitā saṃbhāvayāmi
(p.162, l.2)hṛdayadayitamāyāsakāriṇaṃ janam | ityabhidadhānā madanamūrchākhedavihvalai-
(p.162, l.3)raṅgaiḥ kathaṃcidavalambya tāmevodatiṣṭham | uccalitāyāśca me durnimitta-
(p.162, l.4)nivedakamaspandata dakṣiṇaṃ locanam | upajātaśaṅkā cācintayamidama-
(p.162, l.5)paraṃ kimapyupakṣiptaṃ daiveneti |

atha taṃ pratyāsannasamudravidrumaprabhāpāṭalitamivodayagirisiṃhakaratalāhatahariṇaśoṇitaśoṇīkṛtamiva ratikalahakupitarohiṇīcaraṇālaktakarasalāñchitamivābhinavodayarāgalohitaṃ rajanikaramuditaṃ vilokyāntarjvalitamadanānalāpyandhakāritahṛdayā taralikotsaṅgavidhṛtaśarīrāpi manmathahastavartinī candragatanayanāpi mṛtyumālokayantī tatkṣaṇamacintayam | ekatra khalu madanamadhumāsamalayamārutaprabhṛtayaḥ samastāḥ | ekatra cāyaṃ pāpakārī candrahatako na śakyate soḍhum | idamatidurviṣahamadanavedanāturaṃ ca me hṛdayam | asya codgamanamidaṃ sadāhajvaragrastasyāṅgāravarṣaḥ śītārtasya tuṣārapāto viṣasphoṭamūrcchitasya kṛṣṇasarpadaṃśaḥ | ityevaṃ vicintayantīmeva candrodayopanītā kamalavanamlāninidreva mūrchā māṃ nimīlitalocanāmakārṣīt | acireṇa ca saṃbhrāntataralikopanītābhiścandanacarcābhistālavṛntānilaiścopalabdhasaṃjñā tāmevākulākulāṃ mūrtenevādhiṣṭhitāṃ viṣādena mallalāṭavidhṛtasravaccandrakāntamaṇiśalākāmavicchinnabāṣpajaladhārāndhakāritamukhīṃ rudantīṃ taralikāmapaśyam | unmīlitalocanāṃ ca māṃ sā kṛtapādapraṇāmā candanapaṅkārdreṇa karayugalena baddhāñjaliravādīt | bhartṛdārike kiṃ lajjayā gurujanāpekṣayā vā | prasīda preṣaya mām | ānayāmi te hṛdayadayitaṃ janam | uttiṣṭha svayaṃ vā tatra gamyatām | ataḥ paramasamarthāsi soḍhumimaṃ prabalacandrodayavijṛmbhamāṇotkalikāśatamudadhimiva makaracihnam | ityevaṃvādinīṃ tāmavocam | unmatte kiṃ manmathena | nanvayaṃ sarvavikalpānapaharansarvopāyadarśanānyutsārayansarvānantarāyānantarayansarvasaṃdehānapanayansarvaśaṅkāstiraskurvaṁllajjāmunmūlayansvayamabhigamanalāghavadoṣamāvṛṇvankālātipātaṃ pariharannāgata eva mṛtyostasyaiva vā sakāśaṃ netā kumudabāndhavaḥ | taduttiṣṭha yathākathaṃcidanugamanena jīvitā saṃbhāvayāmi hṛdayadayitamāyāsakāriṇaṃ janam | ityabhidadhānā madanamūrchākhedavihvalairaṅgaiḥ kathaṃcidavalambya tāmevodatiṣṭham | uccalitāyāśca me durnimittanivedakamaspandata dakṣiṇaṃ locanam | upajātaśaṅkā cācintayamidamaparaṃ kimapyupakṣiptaṃ daiveneti |

p.162, l.6


(p.162, l.6)atha nātidūrodgatena tribhuvanaprāsādamahāpraṇālānukāriṇā sudhāsa-
(p.162, l.7)lilaplavāniva vahatā candanarasanirjharanikarāniva kṣaratā śvetagaṅgāpravā-
(p.162, l.8)hasahasrāṇīva vamatāmṛtasāgarapūrānivodgiratā candramaṇḍalena plāvya-
(p.162, l.9)māne jyotsnayā bhuvanāntarāle śvetadvīpanivāsamiva somalokadarśanasukha-
(p.162, l.10)mivānubhavati jane mahāvarāhadaṃṣṭrāmaṇḍalanibhena śaśinā kṣīrasāgaroda-
(p.162, l.11)rādivoddhriyamāṇe mahīmaṇḍale pratibhavanamaṅganājanena vikacakumudagandhai-
(p.162, l.12)ścandanodakairupahriyamāṇeṣu candrodayārgheṣu kāminīprahitasuratadūtīsaha-
(p.162, l.13)srasaṃkuleṣu rājamārgeṣu nīlāṃśukaracitāvaguṇṭhanāsu candrālokabhayaca-
(p.162, l.14)kitāsu kamalavanalakṣmīṣviva nīlotpalaprabhāpihitāsvitastataḥ palā-
(p.162, l.15)yamānāsvabhisārikāsu pratikumudamābaddhamadhukaramaṇḍalāsu prabudhyamā-
(p.162, l.16)nāsu bhavanadīrghikākumudinīṣu sphuṭitakumudavanabahaladhūlidhavalitodare
(p.162, l.17)niśānadīpulināyamānentarikṣe candrodayānandanirbhare mahodadhāviva rati-
(p.162, l.18)rasamaya ivotsavamaya iva vilāsamaya iva prītimaya iva jīvaloke
(p.162, l.19)śaśimaṇipraṇālanirjharapramodamukharamayūraravaramye pradoṣasamaye gṛhītavi-
(p.162, l.20)vidhakusumatāmbūlāṅgarāgapaṭavāsacūrṇayā taralikayānugamyamānā te-
(p.162, l.21)naiva mūrchānihitena kiṃcidāśyānacandanalalāṭikālagnadhūsarākulālakena
(p.162, l.22)candanarasacarcāṅgarāgaveṣeṇārdrādreṇa tathaiva ca tayā kaṇṭhasthitayākṣamālayā
(p.162, l.23)śravaṇaśikharacumbinyā ca pārijātamañjaryā padmarāgaratnaraśminirmite-
(p.163, l.1)neva raktāṃśukena kṛtaśirovaguṇṭhanā kenacidātmīyenāpi parijanenānu-
(p.163, l.2)palakṣyamāṇā tasmātprāsādaśikharādavātaram |

atha nātidūrodgatena tribhuvanaprāsādamahāpraṇālānukāriṇā sudhāsalilaplavāniva vahatā candanarasanirjharanikarāniva kṣaratā śvetagaṅgāpravāhasahasrāṇīva vamatāmṛtasāgarapūrānivodgiratā candramaṇḍalena plāvyamāne jyotsnayā bhuvanāntarāle śvetadvīpanivāsamiva somalokadarśanasukhamivānubhavati jane mahāvarāhadaṃṣṭrāmaṇḍalanibhena śaśinā kṣīrasāgarodarādivoddhriyamāṇe mahīmaṇḍale pratibhavanamaṅganājanena vikacakumudagandhaiścandanodakairupahriyamāṇeṣu candrodayārgheṣu kāminīprahitasuratadūtīsahasrasaṃkuleṣu rājamārgeṣu nīlāṃśukaracitāvaguṇṭhanāsu candrālokabhayacakitāsu kamalavanalakṣmīṣviva nīlotpalaprabhāpihitāsvitastataḥ palāyamānāsvabhisārikāsu pratikumudamābaddhamadhukaramaṇḍalāsu prabudhyamānāsu bhavanadīrghikākumudinīṣu sphuṭitakumudavanabahaladhūlidhavalitodare niśānadīpulināyamānentarikṣe candrodayānandanirbhare mahodadhāviva ratirasamaya ivotsavamaya iva vilāsamaya iva prītimaya iva jīvaloke śaśimaṇipraṇālanirjharapramodamukharamayūraravaramye pradoṣasamaye gṛhītavividhakusumatāmbūlāṅgarāgapaṭavāsacūrṇayā taralikayānugamyamānā tenaiva mūrchānihitena kiṃcidāśyānacandanalalāṭikālagnadhūsarākulālakena candanarasacarcāṅgarāgaveṣeṇārdrādreṇa tathaiva ca tayā kaṇṭhasthitayākṣamālayā śravaṇaśikharacumbinyā ca pārijātamañjaryā padmarāgaratnaraśminirmiteneva raktāṃśukena kṛtaśirovaguṇṭhanā kenacidātmīyenāpi parijanenānupalakṣyamāṇā tasmātprāsādaśikharādavātaram |

p.163, l.3


(p.163, l.3)avatīrya ca pārijātakusumamañjarīparimalākṛṣṭena riktīkṛtopa-
(p.163, l.4)vanena kumudavanānyapahāya dhāvatā madhukarajālena nīlapaṭāvaguṇṭhana-
(p.163, l.5)vibhramamiva saṃpādayatānubadhyamānā pramadavanapakṣadvāreṇa nirgatya tatsa-
(p.163, l.6)mīpamudacalam | prayāntī ca taralikādvitīyamaparijanamātmānamavalo-
(p.163, l.7)kyācintayam | priyatamābhisaraṇapravṛttasya janasya kimiva kṛtyaṃ bāhye-
(p.163, l.8)na parijanena | nanveta eva parijanalīlāmupadarśayanti | tathā hi | samā-
(p.163, l.9)ropitaśarāsanāsaktasāyakonusarati kusumāyudhaḥ | dūraprasāritakaraḥ
(p.163, l.10)karṣati śaśī | praskhalanabhayātpade padevalambate rāgaḥ | lajjāṃ
(p.163, l.11)pṛṣṭhataḥ kṛtvā puraḥ sahendriyairdhāvati hṛdayam | niścayamāropya
(p.163, l.12)nayatyutkaṇṭheti | prakāśaṃ cāvadam | ayi taralikepi nāma māmivāya-
(p.163, l.13)minduhatakastamapi kiraṇakacagrahākṛṣṭamābhimukhamānayet | ityevaṃvādinīṃ
(p.163, l.14)ca māṃ sā vihasyābravīt | bhartṛdārike mugdhāsi | kimasya tena janena |
(p.163, l.15)ayamātmanaiva tāvanmadanātura iva bhartṛdārikāyāṃ tāstāśceṣṭāḥ karoti |
(p.163, l.16)tathā hi | pratibimbacchalena svedasalilakaṇikācitaṃ cumbati kapola-
(p.163, l.17)yugalam | lāvaṇyavati payodharabhāre nipatati prasphuritakaraḥ | spṛśati
(p.163, l.18)raśanāmaṇīn | nirmalanakhalagnamūrtiḥ pādayoḥ patati | kiṃcāsya
(p.163, l.19)madanāturasyeva vapustāpācchuṣkacandanālepapāṇḍutāmudvahati | mṛṇālavala-
(p.163, l.20)yadhavalānkarāndhatte | pratimāvyājena sphaṭikamaṇikuṭṭimeṣu nipatati |
(p.163, l.21)ketakīgarbhakesaradhūlidhūsarapādaḥ kumudasarāṃsyavagāhate | salilasīka-
(p.163, l.22)rārdrāñchaśimaṇīnkarairāmṛśati | dveṣṭi vighaṭitacakravākamithunāni ka-
(p.163, l.23)malavanāni | etaiścānyaiśca tatkālocitairālāpaistayā saha tamuddeśama-
(p.164, l.1)bhyupāgamam | tatra ca mārgalatākusumarajodhūsaraṃ caraṇayugalaṃ kailāsa-
(p.164, l.2)taṭāccandrodayaprasrutacandrakāntamaṇiprasravaṇe prakṣālayantī yasminpradeśe sa
(p.164, l.3)āste tasminneva cāsya sarasaḥ paścime taṭe puruṣasyeva ruditadhvaniṃ
(p.164, l.4)viprakarṣānnātivyaktamupālakṣayam | dakṣiṇekṣaṇasphuraṇena ca prathamameva
(p.164, l.5)manasyāhitaśaṅkā tena sutarāmavadīrṇahṛdayeva kimapyaniṣṭamantaḥkathayateva
(p.164, l.6)viṣaṇṇenāntarātmanā taralike kimidamiti sabhayamabhidadhānā vepamāna-
(p.164, l.7)gātrayaṣṭistadabhimukhamatitvaritamagaccham |

avatīrya ca pārijātakusumamañjarīparimalākṛṣṭena riktīkṛtopavanena kumudavanānyapahāya dhāvatā madhukarajālena nīlapaṭāvaguṇṭhanavibhramamiva saṃpādayatānubadhyamānā pramadavanapakṣadvāreṇa nirgatya tatsamīpamudacalam | prayāntī ca taralikādvitīyamaparijanamātmānamavalokyācintayam | priyatamābhisaraṇapravṛttasya janasya kimiva kṛtyaṃ bāhyena parijanena | nanveta eva parijanalīlāmupadarśayanti | tathā hi | samāropitaśarāsanāsaktasāyakonusarati kusumāyudhaḥ | dūraprasāritakaraḥ karṣati śaśī | praskhalanabhayātpade padevalambate rāgaḥ | lajjāṃ pṛṣṭhataḥ kṛtvā puraḥ sahendriyairdhāvati hṛdayam | niścayamāropya nayatyutkaṇṭheti | prakāśaṃ cāvadam | ayi taralikepi nāma māmivāyaminduhatakastamapi kiraṇakacagrahākṛṣṭamābhimukhamānayet | ityevaṃvādinīṃ ca māṃ sā vihasyābravīt | bhartṛdārike mugdhāsi | kimasya tena janena | ayamātmanaiva tāvanmadanātura iva bhartṛdārikāyāṃ tāstāśceṣṭāḥ karoti | tathā hi | pratibimbacchalena svedasalilakaṇikācitaṃ cumbati kapolayugalam | lāvaṇyavati payodharabhāre nipatati prasphuritakaraḥ | spṛśati raśanāmaṇīn | nirmalanakhalagnamūrtiḥ pādayoḥ patati | kiṃcāsya madanāturasyeva vapustāpācchuṣkacandanālepapāṇḍutāmudvahati | mṛṇālavalayadhavalānkarāndhatte | pratimāvyājena sphaṭikamaṇikuṭṭimeṣu nipatati | ketakīgarbhakesaradhūlidhūsarapādaḥ kumudasarāṃsyavagāhate | salilasīkarārdrāñchaśimaṇīnkarairāmṛśati | dveṣṭi vighaṭitacakravākamithunāni kamalavanāni | etaiścānyaiśca tatkālocitairālāpaistayā saha tamuddeśamabhyupāgamam | tatra ca mārgalatākusumarajodhūsaraṃ caraṇayugalaṃ kailāsataṭāccandrodayaprasrutacandrakāntamaṇiprasravaṇe prakṣālayantī yasminpradeśe sa āste tasminneva cāsya sarasaḥ paścime taṭe puruṣasyeva ruditadhvaniṃ viprakarṣānnātivyaktamupālakṣayam | dakṣiṇekṣaṇasphuraṇena ca prathamameva manasyāhitaśaṅkā tena sutarāmavadīrṇahṛdayeva kimapyaniṣṭamantaḥkathayateva viṣaṇṇenāntarātmanā taralike kimidamiti sabhayamabhidadhānā vepamānagātrayaṣṭistadabhimukhamatitvaritamagaccham |

p.164, l.8


(p.164, l.8)atha niśīthaprabhāvāddūrādeva vibhāvyamānasvaramunmuktārtanādaṃ hā
(p.164, l.9)hatosmi hā dagdhosmi hā vañcitosmi hā kimidamāpatitaṃ kiṃ vṛtta-
(p.164, l.10)mutsannosmi durātmanmadana piśāca pāpa nirghṛṇa kimidamakṛtyamanu-
(p.164, l.11)ṣṭhitamāḥ pāpe duṣkṛtakāriṇi durvinīte mahāśvete kimanena tepakṛtamāḥ
(p.164, l.12)pāpa duścarita candracāṇḍāla kṛtārthosīdānīmapagatadākṣiṇya dakṣi-
(p.164, l.13)ṇānilahataka pūrṇāste manorathāḥ kṛtaṃ kartavyaṃ vahedānīṃ yatheṣṭaṃ
(p.164, l.14)hā bhagavañchvetaketo putravatsala na vetsi muṣitamātmānaṃ hā dharma
(p.164, l.15)niṣparigrahosi hā tapo nirāśrayamasi hā sarasvati vidhavāsi hā sa-
(p.164, l.16)tyamanāthamasi hā suraloka śūnyosi sakhe pratipālaya māmahamapi
(p.164, l.17)bhavantamanuyāsyāmi na śaknomi bhavatā vinā kṣaṇamapyavasthātumekākī
(p.164, l.18)kathamaparicita ivādṛṣṭapūrva ivādya māmekapada utsṛjya prayāsi kutasta-
(p.164, l.19)veyamatiniṣṭhuratā kathaya tvadṛte kva gacchāmi kaṃ yāce kaṃ śaraṇamupai-
(p.164, l.20)myandhosmi saṃvṛttaḥ śūnyā me diśo jātā nirarthakaṃ jīvitama-
(p.164, l.21)prayojanaṃ tapo niḥsukhāśca lokāḥ kena saha paribhramāmi ka-
(p.164, l.22)mālapāmyuttiṣṭha dehi me prativacanaṃ kva tanmamopari suhṛtprema
(p.164, l.23)kva sā smitapūrvābhibhāṣitā cetyetāni cānyāni ca vilapantaṃ
(p.165, l.1)kapiñjalamaśrauṣam |

atha niśīthaprabhāvāddūrādeva vibhāvyamānasvaramunmuktārtanādaṃ hā hatosmi hā dagdhosmi hā vañcitosmi hā kimidamāpatitaṃ kiṃ vṛttamutsannosmi durātmanmadana piśāca pāpa nirghṛṇa kimidamakṛtyamanuṣṭhitamāḥ pāpe duṣkṛtakāriṇi durvinīte mahāśvete kimanena tepakṛtamāḥ pāpa duścarita candracāṇḍāla kṛtārthosīdānīmapagatadākṣiṇya dakṣiṇānilahataka pūrṇāste manorathāḥ kṛtaṃ kartavyaṃ vahedānīṃ yatheṣṭaṃ hā bhagavañchvetaketo putravatsala na vetsi muṣitamātmānaṃ hā dharma niṣparigrahosi hā tapo nirāśrayamasi hā sarasvati vidhavāsi hā satyamanāthamasi hā suraloka śūnyosi sakhe pratipālaya māmahamapi bhavantamanuyāsyāmi na śaknomi bhavatā vinā kṣaṇamapyavasthātumekākī kathamaparicita ivādṛṣṭapūrva ivādya māmekapada utsṛjya prayāsi kutastaveyamatiniṣṭhuratā kathaya tvadṛte kva gacchāmi kaṃ yāce kaṃ śaraṇamupaimyandhosmi saṃvṛttaḥ śūnyā me diśo jātā nirarthakaṃ jīvitamaprayojanaṃ tapo niḥsukhāśca lokāḥ kena saha paribhramāmi kamālapāmyuttiṣṭha dehi me prativacanaṃ kva tanmamopari suhṛtprema kva sā smitapūrvābhibhāṣitā cetyetāni cānyāni ca vilapantaṃ kapiñjalamaśrauṣam |

p.165, l.2


(p.165, l.2)tacca śrutvā patitairiva prāṇairdūrādeva muktaikatārākrandā sarastīrala-
(p.165, l.3)tāsaktitruṭyamānāṃśukottarīyā yathāśakti tvaritairajñātasamaviṣama-
(p.165, l.4)bhūmibhāgavinyastaiḥ pādaprakṣepaiḥ praskhalantī pade pade kenāpyutkṣipya
(p.165, l.5)nīyamāneva taṃ pradeśaṃ gatvā sarastīrasamīpavartini śiśirasīkarā-
(p.165, l.6)sārasrāviṇi śaśimaṇiśilātale viracitaṃ kumudakuvalayakamalavi-
(p.165, l.7)vidhavanakusumasukumāramālāmayamiva mṛṇālamayaṃ kusumaśarasāyakama-
(p.165, l.8)yamiva śayanamadhiśayānamatiniṣpandatayā matpadaśabdamivākarṇayanta-
(p.165, l.9)mantaḥkopaśamitamadanasaṃtāpatayā tatkṣaṇalabdhasukhaprasuptamiva manaḥkṣo-
(p.165, l.10)bhaprāyaścittaprāṇāyāmāvasthitamivātiprasphuritaprabheṇa tvatkṛte mameyama-
(p.165, l.11)vastheti kathayantamivādhareṇendudveṣaparivartitadehatayā pṛṣṭhabhāganipatitai-
(p.165, l.12)rmadanadahanavihvalahṛdayanyastahastanakhamayūkhacchalena chidritamiva śaśi-
(p.165, l.13)kiraṇairucchuṣkapāṇḍurayā svavināśotpātotpannayā madanacandrakalayeva
(p.165, l.14)candanalekhikayā racitalalāṭikamīṣadālakṣyaparivṛttatārakeṇānavarata-
(p.165, l.15)rodanātāmreṇa prāṇotsargopajātāśrukṣayatayā rudhiramiva kṣaratā madanaśa-
(p.165, l.16)raśalyavedanākūṇitatribhāgeṇa nātimīlitena locanayugalena mattaḥ priya-
(p.165, l.17)tarastavāparo jano jāta iti kupiteneva jīvitena parityaktaṃ manma-
(p.165, l.18)thavyathayā sahaitānasūnsvayamivotsṛjya niścetanatāsukhamanubhavantamana-
(p.165, l.19)ṅgayogavidyāmiva dhyāyantamapūrvaprāṇāyāmamivābhyasyantamupapāditāsma-
(p.165, l.20)dāgamanena praṇayādivāpahṛtaprāṇapūrṇapātramanaṅgena racitalalāṭikātripu-
(p.165, l.21)ṇḍrakaṃ dhṛtasarasabisasūtrayajñopavītamaṃsāvasaktakadalīgarbhapattracārucī-
(p.165, l.22)ramekāvalīviśālākṣamālamaviralāmalakarpūrakṣodabhasmadhavalamābaddhamṛ-
(p.165, l.23)ṇālarakṣāpratisaramanoharaṃ manobhavavrataveṣamāsthāya matsamāgamamantra-
(p.166, l.1)miva sādhayantaṃ kaṭhinahṛdaye darśanamātrakeṇāpi na punaranugṛhī-
(p.166, l.2)toyamanugato jana iti sapraṇayaṃ māmupalabhamānamiva cakṣuṣā
(p.166, l.3)kiṃcidvivṛtādharatayā jīvitamapahartumantaḥpraviṣṭairivendukiraṇairnirgaccha-
(p.166, l.4)dbhirdaśanāṃśubhirdhavalitapurobhāgaṃ manmathavyathāvighaṭamānahṛdayanihitena
(p.166, l.5)vāmena pāṇinā prasīda prāṇaiḥ samaṃ prāṇasame na gantavyamiti
(p.166, l.6)hṛdayasthitāṃ māmiva dhārayantamitareṇa ca nakhamayūkhadanturatayā
(p.166, l.7)candanamiva sravatottānīkṛtena candrātapamiva nivārayantamantika-
(p.166, l.8)sthitena cācirogatajīvitamārgamivodgrīveṇa vilokayatā tapaḥsu-
(p.166, l.9)hṛdā kamaṇḍalunā samupetaṃ kaṇṭhābharaṇīkṛtena ca mṛṇālavalayena
(p.166, l.10)rajanikarakiraṇapāśeneva saṃyamya lokāntaramupanīyamānaṃ kapiñja-
(p.166, l.11)lena maddarśanādabrahmaṇyamityūrdhvahastena dviguṇībhūtabāṣpodgamenākrośatā
(p.166, l.12)kaṇṭhe pariṣvaktaṃ tatkṣaṇavigatajīvitaṃ tamahaṃ pāpakāriṇī manda-
(p.166, l.13)bhāgyā mahābhāgamadrākṣam |

tacca śrutvā patitairiva prāṇairdūrādeva muktaikatārākrandā sarastīralatāsaktitruṭyamānāṃśukottarīyā yathāśakti tvaritairajñātasamaviṣamabhūmibhāgavinyastaiḥ pādaprakṣepaiḥ praskhalantī pade pade kenāpyutkṣipya nīyamāneva taṃ pradeśaṃ gatvā sarastīrasamīpavartini śiśirasīkarāsārasrāviṇi śaśimaṇiśilātale viracitaṃ kumudakuvalayakamalavividhavanakusumasukumāramālāmayamiva mṛṇālamayaṃ kusumaśarasāyakamayamiva śayanamadhiśayānamatiniṣpandatayā matpadaśabdamivākarṇayantamantaḥkopaśamitamadanasaṃtāpatayā tatkṣaṇalabdhasukhaprasuptamiva manaḥkṣobhaprāyaścittaprāṇāyāmāvasthitamivātiprasphuritaprabheṇa tvatkṛte mameyamavastheti kathayantamivādhareṇendudveṣaparivartitadehatayā pṛṣṭhabhāganipatitairmadanadahanavihvalahṛdayanyastahastanakhamayūkhacchalena chidritamiva śaśikiraṇairucchuṣkapāṇḍurayā svavināśotpātotpannayā madanacandrakalayeva candanalekhikayā racitalalāṭikamīṣadālakṣyaparivṛttatārakeṇānavaratarodanātāmreṇa prāṇotsargopajātāśrukṣayatayā rudhiramiva kṣaratā madanaśaraśalyavedanākūṇitatribhāgeṇa nātimīlitena locanayugalena mattaḥ priyatarastavāparo jano jāta iti kupiteneva jīvitena parityaktaṃ manmathavyathayā sahaitānasūnsvayamivotsṛjya niścetanatāsukhamanubhavantamanaṅgayogavidyāmiva dhyāyantamapūrvaprāṇāyāmamivābhyasyantamupapāditāsmadāgamanena praṇayādivāpahṛtaprāṇapūrṇapātramanaṅgena racitalalāṭikātripuṇḍrakaṃ dhṛtasarasabisasūtrayajñopavītamaṃsāvasaktakadalīgarbhapattracārucīramekāvalīviśālākṣamālamaviralāmalakarpūrakṣodabhasmadhavalamābaddhamṛṇālarakṣāpratisaramanoharaṃ manobhavavrataveṣamāsthāya matsamāgamamantramiva sādhayantaṃ kaṭhinahṛdaye darśanamātrakeṇāpi na punaranugṛhītoyamanugato jana iti sapraṇayaṃ māmupalabhamānamiva cakṣuṣā kiṃcidvivṛtādharatayā jīvitamapahartumantaḥpraviṣṭairivendukiraṇairnirgacchadbhirdaśanāṃśubhirdhavalitapurobhāgaṃ manmathavyathāvighaṭamānahṛdayanihitena vāmena pāṇinā prasīda prāṇaiḥ samaṃ prāṇasame na gantavyamiti hṛdayasthitāṃ māmiva dhārayantamitareṇa ca nakhamayūkhadanturatayā candanamiva sravatottānīkṛtena candrātapamiva nivārayantamantikasthitena cācirogatajīvitamārgamivodgrīveṇa vilokayatā tapaḥsuhṛdā kamaṇḍalunā samupetaṃ kaṇṭhābharaṇīkṛtena ca mṛṇālavalayena rajanikarakiraṇapāśeneva saṃyamya lokāntaramupanīyamānaṃ kapiñjalena maddarśanādabrahmaṇyamityūrdhvahastena dviguṇībhūtabāṣpodgamenākrośatā kaṇṭhe pariṣvaktaṃ tatkṣaṇavigatajīvitaṃ tamahaṃ pāpakāriṇī mandabhāgyā mahābhāgamadrākṣam |

p.166, l.14


(p.166, l.14)udbhūtamūrchāndhakārā ca pātālatalamivāvatīrṇā tadā kvāhamagamaṃ
(p.166, l.15)kimakaravaṃ kiṃ vyalapamiti sarvameva nājñāsiṣam | asavaśca me tasmi-
(p.166, l.16)nkṣaṇe kimatikaṭhinatayāsya mūḍhahṛdayasya kimanekaduḥkhasahasrasahiṣṇu-
(p.166, l.17)tayā hataśarīrakasya kiṃ vihitatayā dīrghaśokasya kiṃ bhājanatayā
(p.166, l.18)janmāntaropāttasya duṣkṛtasya kiṃ duḥkhadānanipuṇatayā dagdhadaivasya
(p.166, l.19)kimekāntavāmatayā durātmano manmathahatakasya kena hetunā nodgacchanti
(p.166, l.20)sma tadapi na jñātavatī | kevalamaticirāllabdhacetanā duḥkhabhāginī
(p.166, l.21)vahnāviva patitamasahyaśokadahyamānamātmānamavanau viceṣṭamānamapaśya-
(p.166, l.22)m | aśraddadhānā cāsaṃbhāvanīyaṃ tattasya maraṇamātmanaśca jīvitamutthāya
(p.166, l.23)hā hā kimidamupanatamiti muktārtanādā hā amba hā tāta hā sakhya
(p.167, l.1)iti vyāharantī hā nātha jīvitanibandhana ācakṣva ka māmekāki-
(p.167, l.2)nīmaśaraṇāmakaruṇa vimucya yāsi pṛccha taralikāṃ tvatkṛte mayā
(p.167, l.3)yānubhūtāvasthā yugasahasrāyamāṇaḥ kṛcchreṇa nīto divasaḥ prasīda
(p.167, l.4)sakṛdapyālapa darśaya bhaktavatsalatāmīṣadapi vilokaya pūraya me mano-
(p.167, l.5)rathamārtāsmi bhaktāsmyanuraktāsmyanāthāsmi bālāsmyagatikāsmi duḥ-
(p.167, l.6)khitāsmyananyaśaraṇāsmi madanaparibhūtāsmi kimiti na karoṣi dayāṃ
(p.167, l.7)kathaya kimaparāddhaṃ kiṃ vā nānuṣṭhitaṃ mayā kasyāṃ vā nājñāyāmādṛtaṃ
(p.167, l.8)kasminvā tvadanukūle nābhirataṃ yena kupito dāsajanamakāraṇātpari-
(p.167, l.9)tyajya vrajanna bibheṣi kaulīnādalīkānurāgapratāraṇakuśalayā kiṃ
(p.167, l.10)vā mayā vāmayā pāpayā yāhamadyāpi prāṇimi hā hatāsmi manda-
(p.167, l.11)bhāginī kathaṃ na tvaṃ jāto na vinayo na bandhuvargo na paraloko
(p.167, l.12)dhigmāṃ duṣkṛtakāriṇīṃ yasyāḥ kṛte taveyamīdṛśī daśā vartate
(p.167, l.13)nāsti matsadṛśī nṛśaṃsahṛdayā yāhamevaṃvidhaṃ bhavantamutsṛjya gṛhaṃ
(p.167, l.14)gatavatī kiṃ me gṛheṇa kimambayā kiṃ vā tātena kiṃ bandhubhiḥ kiṃ
(p.167, l.15)parijanena hā kamupayāmi śaraṇamayi daiva darśaya dayāṃ vijñāpa-
(p.167, l.16)yāmi tvāṃ dehi dayitadakṣiṇāṃ bhagavati bhavitavyate kuru kṛpāṃ pāhi
(p.167, l.17)vanitāmanāthāṃ bhagavatyo vanadevatāḥ prasīdata prayacchatāsya prāṇā-
(p.167, l.18)nava vasuṃdhare sakalalokānugrahajanani rajani kimartha nānukampase
(p.167, l.19)tāta kailāsa śaraṇāgatāsmi te darśaya dayālutāmityetāni cānyāni
(p.167, l.20)ca vyākrośantī kiyadvā smarāmi grahagṛhītevāviṣṭevonmatteva bhūtopa-
(p.167, l.21)hateva vyalapam | uparyuparipatitanayanajaladhārānikaracchalena vilī-
(p.167, l.22)yamāneva dravatāmiva nīyamānā jalākāreṇevātmīkriyamāṇā pralāpā-
(p.167, l.23)kṣarairapi daśanamayūkhaśikhānugatatayā sāśrudhārairiva niṣpatadbhiḥ śiro-
(p.168, l.1)ruhairapyaviralavigalitakusumatayā muktabāṣpajalabindubhirivābhara-
(p.168, l.2)ṇairapi prasṛtavimalamaṇikiraṇāśrutayā praruditairivopetā tajjīvitāye-
(p.168, l.3)vātmamaraṇāya spṛhayantī mṛtasyāpi sarvātmanā hṛdayaṃ praveṣṭumivecchantī
(p.168, l.4)karatalena kapolayorāśyānacandanaśvetajaṭāmūle ca lalāṭe nihitasa-
(p.168, l.5)rasabisayoścāṃsayormalayajarasalavalulitakamalinīpalāśāvaguṇṭhite ca
(p.168, l.6)hṛdaye parāmṛśantī puṇḍarīka niṣṭhurosyevamapyārtāṃ na gaṇayasi māmi-
(p.168, l.7)tyupālabhamānā muhurmuhurenamanvanayaṃ muhurmuhuḥ paryacumbaṃ muhurmuhuḥ
(p.168, l.8)kaṇṭhe gṛhītvā vyākrośam | āḥ pāpe tvayāpi matpratyāgamanakālaṃ
(p.168, l.9)yāvadasyāsavo na rakṣitā iti tāmekāvalīmagarhayam | ayi bhagava-
(p.168, l.10)nprasīda pratyujjīvayainamiti muhurmuhuḥ kapiñjalasya pādayorapatam |
(p.168, l.11)muhurmuhuśca taralikāṃ kaṇṭhe gṛhītvā prārudam | adyāpi cintayantī na
(p.168, l.12)jānāmi tasminkāle kutastānyacintitānyaśikṣitānyanupadiṣṭānyadṛ-
(p.168, l.13)ṣṭapūrvāṇi me hatapuṇyāyāḥ kṛpaṇāni cāṭusahasrāṇi prādurabhavankutaste
(p.168, l.14)saṃlāpāḥ kutastānyatikaruṇāni vaiklavyaruditāni | anya eva sa prakāraḥ |
(p.168, l.15)pralayormaya ivodatiṣṭhannantarbāṣpavegānām | jalayantrāṇīvāmucyāntāśru-
(p.168, l.16)pravāhāṇām | prarohā iva niragacchanpralāpānām | śikharaśatānīvā-
(p.168, l.17)vardhanta duḥkhānām | prasūtaya ivodapādyanta mūrchānām |

udbhūtamūrchāndhakārā ca pātālatalamivāvatīrṇā tadā kvāhamagamaṃ kimakaravaṃ kiṃ vyalapamiti sarvameva nājñāsiṣam | asavaśca me tasminkṣaṇe kimatikaṭhinatayāsya mūḍhahṛdayasya kimanekaduḥkhasahasrasahiṣṇutayā hataśarīrakasya kiṃ vihitatayā dīrghaśokasya kiṃ bhājanatayā janmāntaropāttasya duṣkṛtasya kiṃ duḥkhadānanipuṇatayā dagdhadaivasya kimekāntavāmatayā durātmano manmathahatakasya kena hetunā nodgacchanti sma tadapi na jñātavatī | kevalamaticirāllabdhacetanā duḥkhabhāginī vahnāviva patitamasahyaśokadahyamānamātmānamavanau viceṣṭamānamapaśyam | aśraddadhānā cāsaṃbhāvanīyaṃ tattasya maraṇamātmanaśca jīvitamutthāya hā hā kimidamupanatamiti muktārtanādā hā amba hā tāta hā sakhya iti vyāharantī hā nātha jīvitanibandhana ācakṣva ka māmekākinīmaśaraṇāmakaruṇa vimucya yāsi pṛccha taralikāṃ tvatkṛte mayā yānubhūtāvasthā yugasahasrāyamāṇaḥ kṛcchreṇa nīto divasaḥ prasīda sakṛdapyālapa darśaya bhaktavatsalatāmīṣadapi vilokaya pūraya me manorathamārtāsmi bhaktāsmyanuraktāsmyanāthāsmi bālāsmyagatikāsmi duḥkhitāsmyananyaśaraṇāsmi madanaparibhūtāsmi kimiti na karoṣi dayāṃ kathaya kimaparāddhaṃ kiṃ vā nānuṣṭhitaṃ mayā kasyāṃ vā nājñāyāmādṛtaṃ kasminvā tvadanukūle nābhirataṃ yena kupito dāsajanamakāraṇātparityajya vrajanna bibheṣi kaulīnādalīkānurāgapratāraṇakuśalayā kiṃ vā mayā vāmayā pāpayā yāhamadyāpi prāṇimi hā hatāsmi mandabhāginī kathaṃ na tvaṃ jāto na vinayo na bandhuvargo na paraloko dhigmāṃ duṣkṛtakāriṇīṃ yasyāḥ kṛte taveyamīdṛśī daśā vartate nāsti matsadṛśī nṛśaṃsahṛdayā yāhamevaṃvidhaṃ bhavantamutsṛjya gṛhaṃ gatavatī kiṃ me gṛheṇa kimambayā kiṃ vā tātena kiṃ bandhubhiḥ kiṃ parijanena hā kamupayāmi śaraṇamayi daiva darśaya dayāṃ vijñāpayāmi tvāṃ dehi dayitadakṣiṇāṃ bhagavati bhavitavyate kuru kṛpāṃ pāhi vanitāmanāthāṃ bhagavatyo vanadevatāḥ prasīdata prayacchatāsya prāṇānava vasuṃdhare sakalalokānugrahajanani rajani kimartha nānukampase tāta kailāsa śaraṇāgatāsmi te darśaya dayālutāmityetāni cānyāni ca vyākrośantī kiyadvā smarāmi grahagṛhītevāviṣṭevonmatteva bhūtopahateva vyalapam | uparyuparipatitanayanajaladhārānikaracchalena vilīyamāneva dravatāmiva nīyamānā jalākāreṇevātmīkriyamāṇā pralāpākṣarairapi daśanamayūkhaśikhānugatatayā sāśrudhārairiva niṣpatadbhiḥ śiroruhairapyaviralavigalitakusumatayā muktabāṣpajalabindubhirivābharaṇairapi prasṛtavimalamaṇikiraṇāśrutayā praruditairivopetā tajjīvitāyevātmamaraṇāya spṛhayantī mṛtasyāpi sarvātmanā hṛdayaṃ praveṣṭumivecchantī karatalena kapolayorāśyānacandanaśvetajaṭāmūle ca lalāṭe nihitasarasabisayoścāṃsayormalayajarasalavalulitakamalinīpalāśāvaguṇṭhite ca hṛdaye parāmṛśantī puṇḍarīka niṣṭhurosyevamapyārtāṃ na gaṇayasi māmityupālabhamānā muhurmuhurenamanvanayaṃ muhurmuhuḥ paryacumbaṃ muhurmuhuḥ kaṇṭhe gṛhītvā vyākrośam | āḥ pāpe tvayāpi matpratyāgamanakālaṃ yāvadasyāsavo na rakṣitā iti tāmekāvalīmagarhayam | ayi bhagavanprasīda pratyujjīvayainamiti muhurmuhuḥ kapiñjalasya pādayorapatam | muhurmuhuśca taralikāṃ kaṇṭhe gṛhītvā prārudam | adyāpi cintayantī na jānāmi tasminkāle kutastānyacintitānyaśikṣitānyanupadiṣṭānyadṛṣṭapūrvāṇi me hatapuṇyāyāḥ kṛpaṇāni cāṭusahasrāṇi prādurabhavankutaste saṃlāpāḥ kutastānyatikaruṇāni vaiklavyaruditāni | anya eva sa prakāraḥ | pralayormaya ivodatiṣṭhannantarbāṣpavegānām | jalayantrāṇīvāmucyāntāśrupravāhāṇām | prarohā iva niragacchanpralāpānām | śikharaśatānīvāvardhanta duḥkhānām | prasūtaya ivodapādyanta mūrchānām |

p.168, l.18


(p.168, l.18)ityevamātmavṛttāntamāvedayantyā eva tasyāḥ samatikrāntaṃ katha-
(p.168, l.19)mapyatikaṣṭamavasthāntaramanubhavantyā iva cetanāṃ jahāra mūrchā | vegānni-
(p.168, l.20)ṣpatantīṃ ca śilātale tāṃ sasaṃbhramaṃ prasāritakaraḥ parijana iva jāta-
(p.168, l.21)pīḍaścandrāpīḍo vidhṛtavān | aśrujalārdreṇa ca tadīyenaivottarīyava-
(p.168, l.22)lkalaprāntena śanaiḥ śanairvījayansaṃjñāṃ grāhitavān | upajātakāruṇyaśca
(p.168, l.23)bāṣpasalilotpīḍena prakṣālyamānakapolayugalo labdhacetanāmavādīt |
(p.169, l.1)bhagavati mayā pāpena tavāyaṃ punarabhinavatāmupanītaḥ śoko yenedṛśīṃ
(p.169, l.2)daśāmupanītāsi | tadalamanayā kathayā | saṃhriyatāmiyam | ahamapyasa-
(p.169, l.3)marthaḥ śrotum | atikrāntānyapi hi saṃkīrtyamānāni priyajanaviśvā-
(p.169, l.4)savacanānyanubhavasamāṃ vedanāmupajanayanti suhṛjjanasya duḥkhāni |
(p.169, l.5)tannārhasi kathaṃkathamapi vidhṛtānimānasulabhānasūnpunaḥpunaḥ smaraṇaśo-
(p.169, l.6)kānalendhanatāmupanetum |

ityevamātmavṛttāntamāvedayantyā eva tasyāḥ samatikrāntaṃ kathamapyatikaṣṭamavasthāntaramanubhavantyā iva cetanāṃ jahāra mūrchā | vegānniṣpatantīṃ ca śilātale tāṃ sasaṃbhramaṃ prasāritakaraḥ parijana iva jātapīḍaścandrāpīḍo vidhṛtavān | aśrujalārdreṇa ca tadīyenaivottarīyavalkalaprāntena śanaiḥ śanairvījayansaṃjñāṃ grāhitavān | upajātakāruṇyaśca bāṣpasalilotpīḍena prakṣālyamānakapolayugalo labdhacetanāmavādīt | bhagavati mayā pāpena tavāyaṃ punarabhinavatāmupanītaḥ śoko yenedṛśīṃ daśāmupanītāsi | tadalamanayā kathayā | saṃhriyatāmiyam | ahamapyasamarthaḥ śrotum | atikrāntānyapi hi saṃkīrtyamānāni priyajanaviśvāsavacanānyanubhavasamāṃ vedanāmupajanayanti suhṛjjanasya duḥkhāni | tannārhasi kathaṃkathamapi vidhṛtānimānasulabhānasūnpunaḥpunaḥ smaraṇaśokānalendhanatāmupanetum |

p.169, l.7


(p.169, l.7)ityevamuktā dīrghamuṣṇaṃ ca niśvasya bāṣpāyamāṇalocanā sanirveda-
(p.169, l.8)mavādīt | rājaputra yā tadā tasyāmatidāruṇāyāṃ hataniśāyāmebhira-
(p.169, l.9)tinṛśaṃsairasubhirna parityaktā te māmidānīṃ parityajantīti dūrāpetam |
(p.169, l.10)nūnamapuṇyopahatāyāḥ pāpāyā mama bhagavānantakopi pariharati darśanam |
(p.169, l.11)kutaśca me kaṭhinahṛdayāyāḥ śokaḥ | sarvamidamalīkamasya durātmanaḥ
(p.169, l.12)śaṭhahṛdayasya | sarvathāhamanena tyaktatrapeṇa nirapatrapāṇāmagresarī-
(p.169, l.13)kṛtā | yayā cāviṣkṛtamadanayā vajramayyevedamanubhūtaṃ tasyāḥ kā
(p.169, l.14)gaṇanā kathanaṃ prati | kiṃ vā paramataḥ kaṣṭataramākhyeyamanyadbhaviṣyati
(p.169, l.15)yanna śakyate śrotumākhyātuṃ vā | kevalamasya vajrapātasyānantaramāścaryaṃ
(p.169, l.16)yadabhūttadāvedayāmi | ātmanaśca prāṇadhāraṇakāraṇalava ivāvyakto yaḥ
(p.169, l.17)samutpannastaṃ ca kathayāmi | yayā durāśāmṛgatṛṣṇikayā gṛhītāhami-
(p.169, l.18)damuparatakalpaṃ parakīyamiva bhārabhūtamaprayojanamakṛtajñaṃ ca hataśarīraṃ
(p.169, l.19)vahāmi tadalaṃ śrūyatām |

ityevamuktā dīrghamuṣṇaṃ ca niśvasya bāṣpāyamāṇalocanā sanirvedamavādīt | rājaputra yā tadā tasyāmatidāruṇāyāṃ hataniśāyāmebhiratinṛśaṃsairasubhirna parityaktā te māmidānīṃ parityajantīti dūrāpetam | nūnamapuṇyopahatāyāḥ pāpāyā mama bhagavānantakopi pariharati darśanam | kutaśca me kaṭhinahṛdayāyāḥ śokaḥ | sarvamidamalīkamasya durātmanaḥ śaṭhahṛdayasya | sarvathāhamanena tyaktatrapeṇa nirapatrapāṇāmagresarīkṛtā | yayā cāviṣkṛtamadanayā vajramayyevedamanubhūtaṃ tasyāḥ kā gaṇanā kathanaṃ prati | kiṃ vā paramataḥ kaṣṭataramākhyeyamanyadbhaviṣyati yanna śakyate śrotumākhyātuṃ vā | kevalamasya vajrapātasyānantaramāścaryaṃ yadabhūttadāvedayāmi | ātmanaśca prāṇadhāraṇakāraṇalava ivāvyakto yaḥ samutpannastaṃ ca kathayāmi | yayā durāśāmṛgatṛṣṇikayā gṛhītāhamidamuparatakalpaṃ parakīyamiva bhārabhūtamaprayojanamakṛtajñaṃ ca hataśarīraṃ vahāmi tadalaṃ śrūyatām |

p.169, l.20


(p.169, l.20)tataśca tathābhūte tasminnavasthāntare maraṇaikaniścayā tattadbahu vila-
(p.169, l.21)pya taralikāmabravam | ayyuttiṣṭha niṣṭhurahṛdaye kiyadrodiṣi | kāṣṭhā-
(p.169, l.22)nyāhṛtya viracaya citām | anusarāmi jīviteśvaramiti | atrāntare
(p.169, l.23)jhaṭiti candramaṇḍalavinirgato gaganādavatīrya keyūrakoṭilagnamamṛtaphe-
(p.170, l.1)napiṇḍapāṇḍuraṃ pavanataralamaṃśukottarīyamākarṣannubhayakarṇāndolitakuṇḍa-
(p.170, l.2)lamaṇiprabhānuraktagaṇḍasthalaḥ sthūlamuktāphalatayā tārāgaṇamiva grathi-
(p.170, l.3)tamatitāraṃ hāramurasā dadhāno dhavaladukūlapallavakalpitoṣṇīṣagranthi-
(p.170, l.4)ralikulanīlakuṭilakuntalanikaravikaṭamaulirutphullakumudakarṇapūraḥ kā-
(p.170, l.5)minīkucakuṅkumapattralatālāñchitāṃsadeśaḥ kumudadhavaladeho mahāpramāṇaḥ
(p.170, l.6)puruṣo mahāpuruṣalakṣaṇopeto divyākṛtiḥ svacchavāridhavalena dehaprabhā-
(p.170, l.7)vitānena kṣālayanniva digantarāṇyāmodinā ca śarīrataḥ kṣaratā śiśi-
(p.170, l.8)reṇa śītajvaramiva janayatāmṛtasīkaranikaravarṣeṇa tuṣārapaṭalenevānu-
(p.170, l.9)limpangośīrṣacandanarasacchaṭābhirivāsiñcannairāvatakarapīvarābhyāṃ bāhu-
(p.170, l.10)bhyāṃ mṛṇāladhavalāṅgulibhyāmatiśītalasparśābhyāṃ tamuparatamutkṣipandu-
(p.170, l.11)ndubhinādagambhīreṇa svareṇa vatse mahāśvete na parityājyāstvayā prāṇāḥ
(p.170, l.12)punarapi tavānena saha bhaviṣyati samāgama ityevamādṛtaḥ pitevābhidhāya
(p.170, l.13)sahaivānena gaganatalamudapatat | ahaṃ tu tena vyatikareṇa sabhayā sa-
(p.170, l.14)vismayā sakautukā conmukhī kimidamiti kapiñjalamapṛccham | asau
(p.170, l.15)tu sasaṃbhramamadattvaivottaramudatiṣṭhat | durātmankva me vayasyamapahṛtya
(p.170, l.16)gacchasītyabhidhāyonmukhaḥ saṃjātakopo badhnansavegamuttarīyavalkalena
(p.170, l.17)parikaramutpatantaṃ tamevānusarannantarikṣamudagāt | paśyantyā eva ca
(p.170, l.18)me sarva eva te tārāgaṇamadhyamaviśan |

tataśca tathābhūte tasminnavasthāntare maraṇaikaniścayā tattadbahu vilapya taralikāmabravam | ayyuttiṣṭha niṣṭhurahṛdaye kiyadrodiṣi | kāṣṭhānyāhṛtya viracaya citām | anusarāmi jīviteśvaramiti | atrāntare jhaṭiti candramaṇḍalavinirgato gaganādavatīrya keyūrakoṭilagnamamṛtaphenapiṇḍapāṇḍuraṃ pavanataralamaṃśukottarīyamākarṣannubhayakarṇāndolitakuṇḍalamaṇiprabhānuraktagaṇḍasthalaḥ sthūlamuktāphalatayā tārāgaṇamiva grathitamatitāraṃ hāramurasā dadhāno dhavaladukūlapallavakalpitoṣṇīṣagranthiralikulanīlakuṭilakuntalanikaravikaṭamaulirutphullakumudakarṇapūraḥ kāminīkucakuṅkumapattralatālāñchitāṃsadeśaḥ kumudadhavaladeho mahāpramāṇaḥ puruṣo mahāpuruṣalakṣaṇopeto divyākṛtiḥ svacchavāridhavalena dehaprabhāvitānena kṣālayanniva digantarāṇyāmodinā ca śarīrataḥ kṣaratā śiśireṇa śītajvaramiva janayatāmṛtasīkaranikaravarṣeṇa tuṣārapaṭalenevānulimpangośīrṣacandanarasacchaṭābhirivāsiñcannairāvatakarapīvarābhyāṃ bāhubhyāṃ mṛṇāladhavalāṅgulibhyāmatiśītalasparśābhyāṃ tamuparatamutkṣipandundubhinādagambhīreṇa svareṇa vatse mahāśvete na parityājyāstvayā prāṇāḥ punarapi tavānena saha bhaviṣyati samāgama ityevamādṛtaḥ pitevābhidhāya sahaivānena gaganatalamudapatat | ahaṃ tu tena vyatikareṇa sabhayā savismayā sakautukā conmukhī kimidamiti kapiñjalamapṛccham | asau tu sasaṃbhramamadattvaivottaramudatiṣṭhat | durātmankva me vayasyamapahṛtya gacchasītyabhidhāyonmukhaḥ saṃjātakopo badhnansavegamuttarīyavalkalena parikaramutpatantaṃ tamevānusarannantarikṣamudagāt | paśyantyā eva ca me sarva eva te tārāgaṇamadhyamaviśan |

p.170, l.19


(p.170, l.19)mama tu tena dvitīyeneva priyatamamaraṇena kapiñjalagamanena dviguṇī-
(p.170, l.20)kṛtaśokāyāḥ sutarāmadīryata hṛdayam | kiṃkartavyatāmūḍhā ca tarali-
(p.170, l.21)kāmabravam | ayi na jānāsi kimetaditi | sā tu tadavalokya strī-
(p.170, l.22)svabhāvakātarā tasminkṣaṇe śokābhibhāvinā bhayenābhibhūtā vepamānā-
(p.170, l.23)ṅgayaṣṭirmama maraṇaśaṅkayā ca varākī viṣaṇṇahṛdayā sakaruṇamavādīt |
(p.171, l.1)bhartṛdārike na jānāmi pāpakāriṇī | kiṃtu mahadidamāścaryam | amānu-
(p.171, l.2)ṣākṛtireṣa puruṣaḥ | samāśvāsitā cānena gacchatā sānukampaṃ pitreva bha-
(p.171, l.3)rtṛdārikā | prāyeṇa caivaṃvidhā divyāḥ svamepyavisaṃvādinyo bhavantyā-
(p.171, l.4)kṛtayaḥ | kimuta sākṣāt | na cālpamapi vicārayantī kāraṇamasya mi-
(p.171, l.5)thyābhidhāne paśyāmi | ato yuktaṃ vicāryātmānamasmātprāṇaparityāga-
(p.171, l.6)vyavasāyānnivartayitum | atimahatkhalvidamāśvāsasthānamasyāmavasthā-
(p.171, l.7)yām | api ca tamanusarangata eva kapiñjalaḥ | tasmātkutoyaṃ ko vāyaṃ
(p.171, l.8)kimarthaṃ vānenāyamapagatāsurutkṣipya nītaḥ kva vā nītaḥ kasmāccāsaṃ-
(p.171, l.9)bhāvanīyenāmunā punaḥsamāgamāśāpradānena bhartṛdārikā samāśvāsiteti
(p.171, l.10)sarvamupalabhya jīvitaṃ vā maraṇaṃ vā samācariṣyasi | adurlabhaṃ hi ma-
(p.171, l.11)raṇamadhyavasitam | paścādapyetadbhaviṣyati | na ca jīvankapiñjalo bhartṛ-
(p.171, l.12)dārikāmadṛṣṭvā sthāsyati | tena tatpratyāgamanakālāvadhayopi tāvaddhriya-
(p.171, l.13)ntāmamī prāṇāḥ | ityabhidadhānā pādayorme nyapatat | ahaṃ tu sakalalo-
(p.171, l.14)kadurlaṅghayatayā jīvitatṛṣṇāyāḥ kṣudratayā ca strīsvabhāvasya tayā ca
(p.171, l.15)tadvacanopanītayā durāśāmṛgatṛṣṇikayā kapiñjalapratyāgamanakāṅkṣayā
(p.171, l.16)ca tasminkāle tadeva yuktaṃ manyamānā notsṛṣṭavatī jīvitam | āśa-
(p.171, l.17)yā hi kimiva na kriyate | tāṃ ca pāpakāriṇīṃ kālarātripratimāṃ varṣa-
(p.171, l.18)sahasrāyamāṇāṃ yātanāmayīmiva duḥkhamayīmiva narakamayīmivāgni-
(p.171, l.19)mayīmivotsannanidrā tathaiva kṣititale viceṣṭamānā reṇukaṇadhūsarairaśru-
(p.171, l.20)jalārdrakapolasaṃdānitairvimuktavyākulaiḥ śiroruhairuparuddhamukhī nirdayā-
(p.171, l.21)krandajarjarasvarakṣayakṣāmeṇa kaṇṭhena tasminneva sarastīre taralikādvi-
(p.171, l.22)tīyā kṣapāṃ kṣapitavatī |

mama tu tena dvitīyeneva priyatamamaraṇena kapiñjalagamanena dviguṇīkṛtaśokāyāḥ sutarāmadīryata hṛdayam | kiṃkartavyatāmūḍhā ca taralikāmabravam | ayi na jānāsi kimetaditi | sā tu tadavalokya strīsvabhāvakātarā tasminkṣaṇe śokābhibhāvinā bhayenābhibhūtā vepamānāṅgayaṣṭirmama maraṇaśaṅkayā ca varākī viṣaṇṇahṛdayā sakaruṇamavādīt | bhartṛdārike na jānāmi pāpakāriṇī | kiṃtu mahadidamāścaryam | amānuṣākṛtireṣa puruṣaḥ | samāśvāsitā cānena gacchatā sānukampaṃ pitreva bhartṛdārikā | prāyeṇa caivaṃvidhā divyāḥ svamepyavisaṃvādinyo bhavantyākṛtayaḥ | kimuta sākṣāt | na cālpamapi vicārayantī kāraṇamasya mithyābhidhāne paśyāmi | ato yuktaṃ vicāryātmānamasmātprāṇaparityāgavyavasāyānnivartayitum | atimahatkhalvidamāśvāsasthānamasyāmavasthāyām | api ca tamanusarangata eva kapiñjalaḥ | tasmātkutoyaṃ ko vāyaṃ kimarthaṃ vānenāyamapagatāsurutkṣipya nītaḥ kva vā nītaḥ kasmāccāsaṃbhāvanīyenāmunā punaḥsamāgamāśāpradānena bhartṛdārikā samāśvāsiteti sarvamupalabhya jīvitaṃ vā maraṇaṃ vā samācariṣyasi | adurlabhaṃ hi maraṇamadhyavasitam | paścādapyetadbhaviṣyati | na ca jīvankapiñjalo bhartṛdārikāmadṛṣṭvā sthāsyati | tena tatpratyāgamanakālāvadhayopi tāvaddhriyantāmamī prāṇāḥ | ityabhidadhānā pādayorme nyapatat | ahaṃ tu sakalalokadurlaṅghayatayā jīvitatṛṣṇāyāḥ kṣudratayā ca strīsvabhāvasya tayā ca tadvacanopanītayā durāśāmṛgatṛṣṇikayā kapiñjalapratyāgamanakāṅkṣayā ca tasminkāle tadeva yuktaṃ manyamānā notsṛṣṭavatī jīvitam | āśayā hi kimiva na kriyate | tāṃ ca pāpakāriṇīṃ kālarātripratimāṃ varṣasahasrāyamāṇāṃ yātanāmayīmiva duḥkhamayīmiva narakamayīmivāgnimayīmivotsannanidrā tathaiva kṣititale viceṣṭamānā reṇukaṇadhūsarairaśrujalārdrakapolasaṃdānitairvimuktavyākulaiḥ śiroruhairuparuddhamukhī nirdayākrandajarjarasvarakṣayakṣāmeṇa kaṇṭhena tasminneva sarastīre taralikādvitīyā kṣapāṃ kṣapitavatī |

p.171, l.23


(p.171, l.23)pratyuṣasi tūtthāya tasminneva sarasi snātvā kṛtaniścayā tatprītyā
(p.172, l.1)tameva kamaṇḍalumādāya tānyeva ca valkalāni tāmevākṣamālāṃ gṛhītvā
(p.172, l.2)buddhvā niḥsāratāṃ saṃsārasya jñātvā ca mandapuṇyatāmātmano nirūpya
(p.172, l.3)cāpratīkāradāruṇatāṃ vyasanopanipātānāmākalayya durnivāratāṃ śokasya
(p.172, l.4)dṛṣṭvā ca niṣṭhuratāṃ daivasya cintayitvā cātibahuladuḥkhatāṃ snehasya
(p.172, l.5)bhāvayitvā cānityatāṃ sarvabhāvānāmavadhārya cākāṇḍabhaṅguratāṃ sarva-
(p.172, l.6)sukhānāmavigaṇayya tātamambāṃ ca parityajya saha parijanena sakalaba-
(p.172, l.7)ndhuvargaṃ nivartya viṣayasukhebhyo manaḥ saṃyamyendriyāṇi gṛhītabrahmacaryā
(p.172, l.8)devaṃ trailokyanāthamanāthaśaraṇamimaṃ śaraṇārthinī sthāṇumāśritā | a-
(p.172, l.9)paredyuśca kutopi samupalabdhavṛttāntastātaḥ sahāmbayā saha bandhuvargeṇā-
(p.172, l.10)gatya suciraṃ kṛtākrandastaistairupāyairabhyarthanābhiśca bahubhirupadeśaiścāne-
(p.172, l.11)kaprakāraiḥ parisāntvanaiśca nānāvidhairgṛhāgamanāya me mahāntaṃ yatnamakarot |
(p.172, l.12)yadā ca neyamasmādvyavasāyātkathaṃcidapi śakyate vyāvartayitumiti ni-
(p.172, l.13)ścayamadhigatavāṃstadā nirāśopi dustyajatayā duhitṛsnehasya punaḥpunarma-
(p.172, l.14)yā visṛjyamānopi bahūndivasānsthitvā saśoka evāntardahyamānahṛdayo
(p.172, l.15)gṛhānayāsīt | gate ca tāte tataḥ prabhṛti tasya janasyāśrumokṣamātreṇa
(p.172, l.16)kila kṛtajñatāṃ darśayantī tadanurāgakṛśamidamapuṇyabahulamastamitala-
(p.172, l.17)jjamamaṅgalabhūtamanekakleśāyāsasahasranivāsaṃ dagdhaśarīrakaṃ bahuvidhairni-
(p.172, l.18)yamaśataiḥ śoṣayantī vanyaiśca phalamūlavāribhirvartamānā japavyājena
(p.172, l.19)tadguṇagaṇāniva gaṇayantī trisaṃdhyamatra sarasi snānamupaspṛśantī prati-
(p.172, l.20)dinamarcayantī devaṃ tryambakamasyāmeva guhāyāṃ taralikayā saha dīrgha-
(p.172, l.21)śokamanubhavantī ciramavasam | sāhamevaṃvidhā pāpakāriṇī nirlakṣa-
(p.172, l.22)ṇā nirlajjā krūrā ca niḥsnehā ca nṛśaṃsā ca garhaṇīyā niṣprayojanotpa-
(p.172, l.23)nnā niṣphalajīvitā niravalambanā niḥsukhā ca | kiṃ mayā dṛṣṭayā pṛṣṭayā
(p.173, l.1)vā kṛtabrāhmaṇavadhamahāpātakayā karoti mahābhāgaḥ | ityuktvā pāṇḍunā
(p.173, l.2)valkalopāntena śaśinamiva śaranmeghaśakalenācchādya vadanaṃ durnivāra-
(p.173, l.3)bāṣpavegamapārayantī nivārayitumunmuktakaṇṭhamaticiramuccaiḥ prārodīt |

pratyuṣasi tūtthāya tasminneva sarasi snātvā kṛtaniścayā tatprītyā tameva kamaṇḍalumādāya tānyeva ca valkalāni tāmevākṣamālāṃ gṛhītvā buddhvā niḥsāratāṃ saṃsārasya jñātvā ca mandapuṇyatāmātmano nirūpya cāpratīkāradāruṇatāṃ vyasanopanipātānāmākalayya durnivāratāṃ śokasya dṛṣṭvā ca niṣṭhuratāṃ daivasya cintayitvā cātibahuladuḥkhatāṃ snehasya bhāvayitvā cānityatāṃ sarvabhāvānāmavadhārya cākāṇḍabhaṅguratāṃ sarvasukhānāmavigaṇayya tātamambāṃ ca parityajya saha parijanena sakalabandhuvargaṃ nivartya viṣayasukhebhyo manaḥ saṃyamyendriyāṇi gṛhītabrahmacaryā devaṃ trailokyanāthamanāthaśaraṇamimaṃ śaraṇārthinī sthāṇumāśritā | aparedyuśca kutopi samupalabdhavṛttāntastātaḥ sahāmbayā saha bandhuvargeṇāgatya suciraṃ kṛtākrandastaistairupāyairabhyarthanābhiśca bahubhirupadeśaiścānekaprakāraiḥ parisāntvanaiśca nānāvidhairgṛhāgamanāya me mahāntaṃ yatnamakarot | yadā ca neyamasmādvyavasāyātkathaṃcidapi śakyate vyāvartayitumiti niścayamadhigatavāṃstadā nirāśopi dustyajatayā duhitṛsnehasya punaḥpunarmayā visṛjyamānopi bahūndivasānsthitvā saśoka evāntardahyamānahṛdayo gṛhānayāsīt | gate ca tāte tataḥ prabhṛti tasya janasyāśrumokṣamātreṇa kila kṛtajñatāṃ darśayantī tadanurāgakṛśamidamapuṇyabahulamastamitalajjamamaṅgalabhūtamanekakleśāyāsasahasranivāsaṃ dagdhaśarīrakaṃ bahuvidhairniyamaśataiḥ śoṣayantī vanyaiśca phalamūlavāribhirvartamānā japavyājena tadguṇagaṇāniva gaṇayantī trisaṃdhyamatra sarasi snānamupaspṛśantī pratidinamarcayantī devaṃ tryambakamasyāmeva guhāyāṃ taralikayā saha dīrghaśokamanubhavantī ciramavasam | sāhamevaṃvidhā pāpakāriṇī nirlakṣaṇā nirlajjā krūrā ca niḥsnehā ca nṛśaṃsā ca garhaṇīyā niṣprayojanotpannā niṣphalajīvitā niravalambanā niḥsukhā ca | kiṃ mayā dṛṣṭayā pṛṣṭayā vā kṛtabrāhmaṇavadhamahāpātakayā karoti mahābhāgaḥ | ityuktvā pāṇḍunā valkalopāntena śaśinamiva śaranmeghaśakalenācchādya vadanaṃ durnivārabāṣpavegamapārayantī nivārayitumunmuktakaṇṭhamaticiramuccaiḥ prārodīt |

p.173, l.4


(p.173, l.4)candrāpīḍastu prathamameva tasyā rūpeṇa vinayena dākṣiṇyena madhu-
(p.173, l.5)rālāpatayā niḥsaṅgatayā cātitapasvitayā ca praśāntatvena ca nirabhi-
(p.173, l.6)mānatayā ca mahānubhāvatvena ca śucitayā copārūḍhagauravobhūt |
(p.173, l.7)tadānīṃ tu tenāpareṇa darśitasadbhāvena svavṛttāntakathanena tayā ca kṛtajña-
(p.173, l.8)tayā hṛtahṛdayaḥ sutarāmāropitaprītirabhavat | ārdrīkṛtahṛdayaśca śanaiḥ-
(p.173, l.9)śanairenāmabhāṣata | bhagavati kleśabhīrurakṛtajñaḥ sukhāsaṅgalubdho lokaḥ
(p.173, l.10)snehasadṛśaṃ karmānuṣṭhātumaśakto niṣphalenāśrupātamātreṇa snehamupadarśa-
(p.173, l.11)yanroditi | tvayā tu karmaṇaiva sarvamācarantyā kimiva na premo-
(p.173, l.12)citamāceṣṭitaṃ yena rodiṣi | tadarthamā janmanaḥ prabhṛti samupacitapari-
(p.173, l.13)cayaḥ preyānasaṃstuta iva parityakto bāndhavajanaḥ | saṃnihitā api
(p.173, l.14)tṛṇāvajñayāvadhīritā viṣayāḥ | muktānyatiśayitaśunāsīrasamṛddhīnyai-
(p.173, l.15)śvaryasukhāni | mṛṇālinīvātitanīyasyapi nitarāṃ tanimānamanucitaiḥ saṃ-
(p.173, l.16)kleśairupanītā tanuḥ | gṛhītaṃ brahmacaryam | āyojitastapasi mahatyātmā |
(p.173, l.17)vanitājanaduṣkaramapyaṅgīkṛtamaraṇyāvasthānam | api cānāyāsenaivātmā
(p.173, l.18)duḥkhābhihataiḥ parityajyate | mahīyasā tu yatnena garīyasi kleśe nikṣi-
(p.173, l.19)pyate kevalam | yadetadanumaraṇaṃ nāma tadatiniṣphalam | avidvajja-
(p.173, l.20)nācarita eṣa mārgaḥ | mohavilasitametadajñānapaddhatiriyaṃ rabhasācari-
(p.173, l.21)tamidaṃ kṣudradṛṣṭireṣātipramādoyaṃ mauryaskhalitamidaṃ yaduparate pitari
(p.173, l.22)bhrātari suhṛdi bhartari vā prāṇāḥ parityajyante | svayaṃ cenna jahati
(p.173, l.23)na parityājyāḥ | atra hi vicāryamāṇe svārtha eva prāṇaparityāgo-
(p.174, l.1)yamasahyaśokavedanāpratīkāratvādātmanaḥ | uparatasya tu na kamapi guṇa-
(p.174, l.2)māvahati | na tāvattasyāyaṃ pratyujjīvanopāyaḥ | na dharmopacayakāraṇam | na
(p.174, l.3)śubhalokopārjanahetuḥ | na nirayapātapratīkāraḥ | na darśanopāyaḥ | na para-
(p.174, l.4)sparasamāgamanimittam | anyāmeva svakarmaphalaparipākopacitāmasāva-
(p.174, l.5)vaśo nīyate karmabhūmim | asāvapyātmaghātinaḥ kevalamenasā saṃyujyate |
(p.174, l.6)jīvaṃstu jalāñjalidānādinā bahūpakarotyuparatasyātmanaśca | mṛtastu
(p.174, l.7)nobhayasyāpi | smara tāvatpriyāmekapatnīṃ ratiṃ bhagavati bhartari makaraketau
(p.174, l.8)sakalābalājanahṛdayahāriṇi harahutabhugdagdhepyavirahitāmasubhiḥ pṛthāṃ ca
(p.174, l.9)vārṣṇeyīṃ sūrasenasutāmabhirūpe sāvajñavijitasakalarājakamaulikusuma-
(p.174, l.10)vāsitāśeṣapādapīṭhe patyāvakhilabhuvanabalibhāgabhuji pāṇḍau kiṃdamamu-
(p.174, l.11)niśāpānalendhanatāmupāgatepyaparityaktajīvitāmuttarāṃ ca virāṭadu-
(p.174, l.12)hitaraṃ bālāṃ bālaśaśinīva nayanānandahetau vinayavati vikrānte ca
(p.174, l.13)pañcatvamabhimanyāvāgatepi dhṛtadehāṃ duḥśalāṃ ca dhṛtarāṣṭraduhitaraṃ bhrā-
(p.174, l.14)tṛśatotsaṅgalālitāmatimanohare haravarapradānavardhitamahimni sindhurā-
(p.174, l.15)je jayadratherjunena lokāntaramupanītepyakṛtaprāṇaparityāgām | anyāśca
(p.174, l.16)rakṣaḥsurāsuramunimanujasiddhagandharvakanyakā bhartṛrahitāḥ śrūyante sa-
(p.174, l.17)hasraśo vidhṛtajīvitāḥ |

candrāpīḍastu prathamameva tasyā rūpeṇa vinayena dākṣiṇyena madhurālāpatayā niḥsaṅgatayā cātitapasvitayā ca praśāntatvena ca nirabhimānatayā ca mahānubhāvatvena ca śucitayā copārūḍhagauravobhūt | tadānīṃ tu tenāpareṇa darśitasadbhāvena svavṛttāntakathanena tayā ca kṛtajñatayā hṛtahṛdayaḥ sutarāmāropitaprītirabhavat | ārdrīkṛtahṛdayaśca śanaiḥśanairenāmabhāṣata | bhagavati kleśabhīrurakṛtajñaḥ sukhāsaṅgalubdho lokaḥ snehasadṛśaṃ karmānuṣṭhātumaśakto niṣphalenāśrupātamātreṇa snehamupadarśayanroditi | tvayā tu karmaṇaiva sarvamācarantyā kimiva na premocitamāceṣṭitaṃ yena rodiṣi | tadarthamā janmanaḥ prabhṛti samupacitaparicayaḥ preyānasaṃstuta iva parityakto bāndhavajanaḥ | saṃnihitā api tṛṇāvajñayāvadhīritā viṣayāḥ | muktānyatiśayitaśunāsīrasamṛddhīnyaiśvaryasukhāni | mṛṇālinīvātitanīyasyapi nitarāṃ tanimānamanucitaiḥ saṃkleśairupanītā tanuḥ | gṛhītaṃ brahmacaryam | āyojitastapasi mahatyātmā | vanitājanaduṣkaramapyaṅgīkṛtamaraṇyāvasthānam | api cānāyāsenaivātmā duḥkhābhihataiḥ parityajyate | mahīyasā tu yatnena garīyasi kleśe nikṣipyate kevalam | yadetadanumaraṇaṃ nāma tadatiniṣphalam | avidvajjanācarita eṣa mārgaḥ | mohavilasitametadajñānapaddhatiriyaṃ rabhasācaritamidaṃ kṣudradṛṣṭireṣātipramādoyaṃ mauryaskhalitamidaṃ yaduparate pitari bhrātari suhṛdi bhartari vā prāṇāḥ parityajyante | svayaṃ cenna jahati na parityājyāḥ | atra hi vicāryamāṇe svārtha eva prāṇaparityāgoyamasahyaśokavedanāpratīkāratvādātmanaḥ | uparatasya tu na kamapi guṇamāvahati | na tāvattasyāyaṃ pratyujjīvanopāyaḥ | na dharmopacayakāraṇam | na śubhalokopārjanahetuḥ | na nirayapātapratīkāraḥ | na darśanopāyaḥ | na parasparasamāgamanimittam | anyāmeva svakarmaphalaparipākopacitāmasāvavaśo nīyate karmabhūmim | asāvapyātmaghātinaḥ kevalamenasā saṃyujyate | jīvaṃstu jalāñjalidānādinā bahūpakarotyuparatasyātmanaśca | mṛtastu nobhayasyāpi | smara tāvatpriyāmekapatnīṃ ratiṃ bhagavati bhartari makaraketau sakalābalājanahṛdayahāriṇi harahutabhugdagdhepyavirahitāmasubhiḥ pṛthāṃ ca vārṣṇeyīṃ sūrasenasutāmabhirūpe sāvajñavijitasakalarājakamaulikusumavāsitāśeṣapādapīṭhe patyāvakhilabhuvanabalibhāgabhuji pāṇḍau kiṃdamamuniśāpānalendhanatāmupāgatepyaparityaktajīvitāmuttarāṃ ca virāṭaduhitaraṃ bālāṃ bālaśaśinīva nayanānandahetau vinayavati vikrānte ca pañcatvamabhimanyāvāgatepi dhṛtadehāṃ duḥśalāṃ ca dhṛtarāṣṭraduhitaraṃ bhrātṛśatotsaṅgalālitāmatimanohare haravarapradānavardhitamahimni sindhurāje jayadratherjunena lokāntaramupanītepyakṛtaprāṇaparityāgām | anyāśca rakṣaḥsurāsuramunimanujasiddhagandharvakanyakā bhartṛrahitāḥ śrūyante sahasraśo vidhṛtajīvitāḥ |

p.174, l.18


(p.174, l.18)pronmucyetāpi jīvitaṃ saṃdigdhopyasya samāgamo yadi syāt |
(p.174, l.19)bhagavatyā tu tataḥ punaḥ svayameva samāgamasarasvatī samākarṇitā |
(p.174, l.20)anubhave ca ko vikalpaḥ | kathaṃ ca tādṛśānāmaprākṛtākṛtīnāṃ mahātma-
(p.174, l.21)nāmavitathagirāṃ garīyasāpi kāraṇena giri vaitathyamāspadaṃ kuryāt |
(p.174, l.22)uparatena ca saha jīvantyāḥ kīdṛśī samāgatiḥ | ato niḥsaṃśaya-
(p.174, l.23)masāvupajātakāruṇyo mahātmā punaḥ pratyujjīvanārthamevainamutkṣipya sura-
(p.175, l.1)lokaṃ nītavān | acintyo hi mahātmanāṃ prabhāvaḥ | bahuprakārāśca
(p.175, l.2)saṃsāravṛttayaḥ | citraṃ ca daivam | āścaryātiśayayuktāśca tapaḥsiddha-
(p.175, l.3)yaḥ | anekavidhāśca karmaṇāṃ śaktayaḥ | api ca sunipuṇamapi vimṛ-
(p.175, l.4)śadbhiḥ kimivānyattadapaharaṇe kāraṇamāśaṅkayeta jīvitapradānādṛte | na
(p.175, l.5)cāsaṃbhāvyamidamavagantavyaṃ bhagavatyā | cirapravṛtta eṣa panthāḥ | tathā
(p.175, l.6)hi | viśvāvasunā gandharvarājena menakāyāmutpannāṃ pramadvarāṃ nāma kanyā-
(p.175, l.7)māśīviṣaviluptajīvitāṃ sthūlakeśāśrame bhārgavasya cyavanasya naptā
(p.175, l.8)pramatitanayo munikumārako rururnāma svāyuṣordhena yojitavān | arju-
(p.175, l.9)naṃ cāśvamedhaturagānusāriṇamātmajena babhruvāhananāmnā samaraśirasi śa-
(p.175, l.10)rāpahṛtaprāṇamulūpī nāma nāgakanyakā socchvāsamakarot | abhimanyu-
(p.175, l.11)tanayaṃ ca parīkṣitamaśvatthāmāstrapāvakaparipluṣṭamudarāduparatameva nirgata-
(p.175, l.12)muttarāpralāpopajanitakṛpo bhagavānvāsudevo durlabhānasūnprāpitavān |
(p.175, l.13)ujjayinyāṃ ca sāṃdīpanidvijatanayamantakapurādapahṛtya tribhuvanavandita-
(p.175, l.14)caraṇaḥ sa evānītavān | atrāpi kathaṃcidevameva bhaviṣyati | tathāpi
(p.175, l.15)kiṃ kriyate | ka upālabhyate | prabhavati hi bhagavānvidhiḥ | balavatī ca
(p.175, l.16)niyatiḥ | ātmecchayā na śakyamucchvasitumapi | atipiśunāni cā-
(p.175, l.17)syaikāntaniṣṭhurasya daivahatakasya vilasitāni | na kṣamante dīrghakāla-
(p.175, l.18)mavyājaramaṇīyaṃ prema | prāyeṇa ca nisargata evānāyatasvabhāvabhaṅgu-
(p.175, l.19)rāṇi sukhānyāyatasvabhāvāni ca duḥkhāni | tathā hi kathamapyekasmi-
(p.175, l.20)ñjanmani samāgamo janmāntarasahasrāṇi ca virahaḥ prāṇinām | ato nā-
(p.175, l.21)rhasyanindyamātmānaṃ ninditum | āpatanti hi saṃsārapathamatigahanamavatī-
(p.175, l.22)rṇānāmete vṛttāntāḥ | dhīrā hi tarantyāpadam | ityevaṃvidhairanyaiśca mṛdu-
(p.175, l.23)bhirupasāntvanaiḥ saṃsthāpya tāṃ punarapi nirjharajalenāñjalipuṭopanīte-
(p.176, l.1)nānicchantīmapi balātprakṣālitamukhīmakārayat |

pronmucyetāpi jīvitaṃ saṃdigdhopyasya samāgamo yadi syāt | bhagavatyā tu tataḥ punaḥ svayameva samāgamasarasvatī samākarṇitā | anubhave ca ko vikalpaḥ | kathaṃ ca tādṛśānāmaprākṛtākṛtīnāṃ mahātmanāmavitathagirāṃ garīyasāpi kāraṇena giri vaitathyamāspadaṃ kuryāt | uparatena ca saha jīvantyāḥ kīdṛśī samāgatiḥ | ato niḥsaṃśayamasāvupajātakāruṇyo mahātmā punaḥ pratyujjīvanārthamevainamutkṣipya suralokaṃ nītavān | acintyo hi mahātmanāṃ prabhāvaḥ | bahuprakārāśca saṃsāravṛttayaḥ | citraṃ ca daivam | āścaryātiśayayuktāśca tapaḥsiddhayaḥ | anekavidhāśca karmaṇāṃ śaktayaḥ | api ca sunipuṇamapi vimṛśadbhiḥ kimivānyattadapaharaṇe kāraṇamāśaṅkayeta jīvitapradānādṛte | na cāsaṃbhāvyamidamavagantavyaṃ bhagavatyā | cirapravṛtta eṣa panthāḥ | tathā hi | viśvāvasunā gandharvarājena menakāyāmutpannāṃ pramadvarāṃ nāma kanyāmāśīviṣaviluptajīvitāṃ sthūlakeśāśrame bhārgavasya cyavanasya naptā pramatitanayo munikumārako rururnāma svāyuṣordhena yojitavān | arjunaṃ cāśvamedhaturagānusāriṇamātmajena babhruvāhananāmnā samaraśirasi śarāpahṛtaprāṇamulūpī nāma nāgakanyakā socchvāsamakarot | abhimanyutanayaṃ ca parīkṣitamaśvatthāmāstrapāvakaparipluṣṭamudarāduparatameva nirgatamuttarāpralāpopajanitakṛpo bhagavānvāsudevo durlabhānasūnprāpitavān | ujjayinyāṃ ca sāṃdīpanidvijatanayamantakapurādapahṛtya tribhuvanavanditacaraṇaḥ sa evānītavān | atrāpi kathaṃcidevameva bhaviṣyati | tathāpi kiṃ kriyate | ka upālabhyate | prabhavati hi bhagavānvidhiḥ | balavatī ca niyatiḥ | ātmecchayā na śakyamucchvasitumapi | atipiśunāni cāsyaikāntaniṣṭhurasya daivahatakasya vilasitāni | na kṣamante dīrghakālamavyājaramaṇīyaṃ prema | prāyeṇa ca nisargata evānāyatasvabhāvabhaṅgurāṇi sukhānyāyatasvabhāvāni ca duḥkhāni | tathā hi kathamapyekasmiñjanmani samāgamo janmāntarasahasrāṇi ca virahaḥ prāṇinām | ato nārhasyanindyamātmānaṃ ninditum | āpatanti hi saṃsārapathamatigahanamavatīrṇānāmete vṛttāntāḥ | dhīrā hi tarantyāpadam | ityevaṃvidhairanyaiśca mṛdubhirupasāntvanaiḥ saṃsthāpya tāṃ punarapi nirjharajalenāñjalipuṭopanītenānicchantīmapi balātprakṣālitamukhīmakārayat |

p.176, l.2


(p.176, l.2)atrāntare ca śrutamahāśvetāvṛttāntopajātaśoka iva samutsṛṣṭadi-
(p.176, l.3)vasavyāpāro ravirapi bhagavānadhomukhatāmayāsīt | atha kṣīṇe divase
(p.176, l.4)pariṇatapriyaṅgumañjarīrajonibhena piñjarimṇā rajyamāne vilambini
(p.176, l.5)bradhnamaṇḍale viralakusumbhakusumarasaraktadukūlakomalena cāstātapena mu-
(p.176, l.6)cyamāneṣu diṅmukheṣu cakoranayanatārakākāntinā ca piṅgalimnā
(p.176, l.7)vilipyamāne tirohitanīlimni vyomni kokilavilocanacchavibabhruṇi
(p.176, l.8)cāruṇayati sāṃdhye bhuvanamarciṣi yathāpradhānamunmiṣatsu ca grahagrāmaṇīṣu
(p.176, l.9)vanamahiṣamalīmasavapuṣi ca muṣitatārakāpathaprathimni kālimānamā-
(p.176, l.10)tanvati śārvare tamasyatanutimiratirohitaharitatāsu ca gahanatāṃ yāṃ-
(p.176, l.11)ntīṣu tarurājiṣu rajanijalabindujālajanitajaḍimni bahalavanakusu-
(p.176, l.12)maparimalānumitagamane calitalatāviṭapagahane pravṛtte ca pavane ni-
(p.176, l.13)drānibhṛtapatatriṇi triyāmāmukhe mahāśvetā mandaṃ mandamutthāya bhagavatī-
(p.176, l.14)mupāsya paścimāṃ saṃdhyāṃ kamaṇḍalujalena prakṣālitacaraṇā valkalaśaya-
(p.176, l.15)nīye sakhedamuṣṇaṃ ca niḥśvasya niṣasāda | candrāpīḍopyutthāya sakusumaṃ
(p.176, l.16)prasravaṇajalāñjalimavakīrya kṛtasaṃdhyāpraṇāmastasmindvitīye śilātale
(p.176, l.17)mṛdubhirlatāpallavaiḥ śayyāmakalpayat | upaviṣṭaśca tasyāṃ punaḥpunastameva
(p.176, l.18)manasā mahāśvetāvṛttāntamanvabhāvayat | āsīccāsya manasi | evaṃ nā-
(p.176, l.19)māyamapratīkāradāruṇo durviṣahavegaḥ kaṣṭaḥ kusumāyudho yadanenābhibhūtā
(p.176, l.20)mahāntopyevamanapekṣitakālakramāḥ samutsāritadhairyāḥ sadyo jīvitaṃ ja-
(p.176, l.21)hati | sarvathā namo bhagavate tribhuvanābhyarcitaśāsanāya makaraketanā-
(p.176, l.22)yeti | punaḥ papraccha cainām | bhagavati sā tava paricārikā vanavā-
(p.176, l.23)savyasanamitraṃ duḥkhasabrahmacāriṇī taralikā kva gateti |

atrāntare ca śrutamahāśvetāvṛttāntopajātaśoka iva samutsṛṣṭadivasavyāpāro ravirapi bhagavānadhomukhatāmayāsīt | atha kṣīṇe divase pariṇatapriyaṅgumañjarīrajonibhena piñjarimṇā rajyamāne vilambini bradhnamaṇḍale viralakusumbhakusumarasaraktadukūlakomalena cāstātapena mucyamāneṣu diṅmukheṣu cakoranayanatārakākāntinā ca piṅgalimnā vilipyamāne tirohitanīlimni vyomni kokilavilocanacchavibabhruṇi cāruṇayati sāṃdhye bhuvanamarciṣi yathāpradhānamunmiṣatsu ca grahagrāmaṇīṣu vanamahiṣamalīmasavapuṣi ca muṣitatārakāpathaprathimni kālimānamātanvati śārvare tamasyatanutimiratirohitaharitatāsu ca gahanatāṃ yāṃntīṣu tarurājiṣu rajanijalabindujālajanitajaḍimni bahalavanakusumaparimalānumitagamane calitalatāviṭapagahane pravṛtte ca pavane nidrānibhṛtapatatriṇi triyāmāmukhe mahāśvetā mandaṃ mandamutthāya bhagavatīmupāsya paścimāṃ saṃdhyāṃ kamaṇḍalujalena prakṣālitacaraṇā valkalaśayanīye sakhedamuṣṇaṃ ca niḥśvasya niṣasāda | candrāpīḍopyutthāya sakusumaṃ prasravaṇajalāñjalimavakīrya kṛtasaṃdhyāpraṇāmastasmindvitīye śilātale mṛdubhirlatāpallavaiḥ śayyāmakalpayat | upaviṣṭaśca tasyāṃ punaḥpunastameva manasā mahāśvetāvṛttāntamanvabhāvayat | āsīccāsya manasi | evaṃ nāmāyamapratīkāradāruṇo durviṣahavegaḥ kaṣṭaḥ kusumāyudho yadanenābhibhūtā mahāntopyevamanapekṣitakālakramāḥ samutsāritadhairyāḥ sadyo jīvitaṃ jahati | sarvathā namo bhagavate tribhuvanābhyarcitaśāsanāya makaraketanāyeti | punaḥ papraccha cainām | bhagavati sā tava paricārikā vanavāsavyasanamitraṃ duḥkhasabrahmacāriṇī taralikā kva gateti |

p.177, l.1


(p.177, l.1)atha sākathayat | mahābhāga yattanmayā kathitamamṛtasaṃbhavama-
(p.177, l.2)psarasāṃ kulaṃ tasmānmadireti nāmnā madirāyatekṣaṇā kanyakābhūt |
(p.177, l.3)tasyāścāsau sakalagandharvakulamukuṭakuḍmalapīṭhapratiṣṭhitacaraṇo devaścitra-
(p.177, l.4)rathaḥ pāṇimagrahīt | aparimitaguṇagaṇākṛṣṭahṛdayaścānyavanitādurlabhe-
(p.177, l.5)nādhaḥkṛtāśeṣāntaḥpureṇa hemapaṭṭalāñchanena chatravetracāmaracihnena mahā-
(p.177, l.6)devīśabdena paraṃ prītaḥ prasādamakarot | anyonyapremasaṃvardhanaparayośca
(p.177, l.7)tayoryauvanasukhāni sevamānayoḥ kālenāścaryabhūtamekajīvitamiva pi-
(p.177, l.8)trorathavā sarvasyaiva gandharvakulasya jīvalokasya vā duhitṛratnamudapādi
(p.177, l.9)kādambarīti nāmnā | sā ca me janmanaḥ prabhṛtyekāsanaśayanapānāśanā
(p.177, l.10)paraṃ premasthānamakhilaviśrambhadhāma dvitīyamiva hṛdayaṃ bālamitram |
(p.177, l.11)ekatra tayā mayā ca nṛtyagītādikalāsu kṛtāḥ paricayāḥ | śiśu-
(p.177, l.12)janocitābhiśca krīḍābhiraniyantraṇanirbharamapanīto bālabhāvaḥ | sā
(p.177, l.13)cāmunaiva madīyena hatavṛttāntena samupajātaśokā niścayamakārṣīt |
(p.177, l.14)nāhaṃ kathaṃcidapi saśokāyāṃ mahāśvetāyāmātmanaḥ pāṇiṃ grāhayi-
(p.177, l.15)ṣyāmīti | sakhījanasya purataḥ saśapathamabhihitavatī ca | yadi kathamapi
(p.177, l.16)māmanicchantīmapi balāttātaḥ kadācitkasmaiciddātumicchati tadāha-
(p.177, l.17)manaśanena vā hutāśanena vā rajjvā vā viṣeṇa vā niyatamātmānamu-
(p.177, l.18)tsrakṣyāmīti | sarvaṃ ca tadātmaduhituḥ kṛtaniścayaṃ niścalabhāṣitaṃ karṇa-
(p.177, l.19)paraṃparayā parijanasakāśādgandharvarājaścitrarathaḥ svayamaśṛṇot | ga-
(p.177, l.20)cchati kāle samupārūḍhanirbharayauvanāmālokya sa tāṃ balavadupatāpa-
(p.177, l.21)paravaśaḥ kṣaṇamapi na dhṛtimalabhata | ekāpatyatayā cātipriyatayā ca
(p.177, l.22)na śaktaḥ kiṃcidapi tāmabhidhātumityapaśyaṃścānyadupāyāntarami-
(p.177, l.23)damatra prāptakālamiti matvā tayā mahādevyā madirayā sahāvadhārya
(p.178, l.1)kṣīrodanāmānaṃ kañcukinaṃ vatse mahāśvete tvadvyatirekeṇaiva dagdhahṛdayā-
(p.178, l.2)nāmidamaparamasmākamupasthitamidānīṃ tu kādambarīmanunetuṃ tvaṃ śaraṇa-
(p.178, l.3)miti saṃdiśya matsamīpamadyaiva pratyūṣasi preṣitavān | tato mayā
(p.178, l.4)guruvacanagauraveṇa sakhīpremṇā ca kṣīrodena sārdhaṃ sā taralikā sakhi
(p.178, l.5)kādambari kiṃ duḥkhitamapi janamatitarāṃ duḥkhayasi jīvantīmicchasi
(p.178, l.6)cenmāṃ tatkuru guruvacanamavitathamiti saṃdiśya visarjitā | nāticiraṃ
(p.178, l.7)gatāyāṃ ca tasyāmanantaramevemāṃ bhūmimanuprāpto mahābhāgaḥ | ityabhidhāya
(p.178, l.8)tūṣṇīmabhavat |

atha sākathayat | mahābhāga yattanmayā kathitamamṛtasaṃbhavamapsarasāṃ kulaṃ tasmānmadireti nāmnā madirāyatekṣaṇā kanyakābhūt | tasyāścāsau sakalagandharvakulamukuṭakuḍmalapīṭhapratiṣṭhitacaraṇo devaścitrarathaḥ pāṇimagrahīt | aparimitaguṇagaṇākṛṣṭahṛdayaścānyavanitādurlabhenādhaḥkṛtāśeṣāntaḥpureṇa hemapaṭṭalāñchanena chatravetracāmaracihnena mahādevīśabdena paraṃ prītaḥ prasādamakarot | anyonyapremasaṃvardhanaparayośca tayoryauvanasukhāni sevamānayoḥ kālenāścaryabhūtamekajīvitamiva pitrorathavā sarvasyaiva gandharvakulasya jīvalokasya vā duhitṛratnamudapādi kādambarīti nāmnā | sā ca me janmanaḥ prabhṛtyekāsanaśayanapānāśanā paraṃ premasthānamakhilaviśrambhadhāma dvitīyamiva hṛdayaṃ bālamitram | ekatra tayā mayā ca nṛtyagītādikalāsu kṛtāḥ paricayāḥ | śiśujanocitābhiśca krīḍābhiraniyantraṇanirbharamapanīto bālabhāvaḥ | sā cāmunaiva madīyena hatavṛttāntena samupajātaśokā niścayamakārṣīt | nāhaṃ kathaṃcidapi saśokāyāṃ mahāśvetāyāmātmanaḥ pāṇiṃ grāhayiṣyāmīti | sakhījanasya purataḥ saśapathamabhihitavatī ca | yadi kathamapi māmanicchantīmapi balāttātaḥ kadācitkasmaiciddātumicchati tadāhamanaśanena vā hutāśanena vā rajjvā vā viṣeṇa vā niyatamātmānamutsrakṣyāmīti | sarvaṃ ca tadātmaduhituḥ kṛtaniścayaṃ niścalabhāṣitaṃ karṇaparaṃparayā parijanasakāśādgandharvarājaścitrarathaḥ svayamaśṛṇot | gacchati kāle samupārūḍhanirbharayauvanāmālokya sa tāṃ balavadupatāpaparavaśaḥ kṣaṇamapi na dhṛtimalabhata | ekāpatyatayā cātipriyatayā ca na śaktaḥ kiṃcidapi tāmabhidhātumityapaśyaṃścānyadupāyāntaramidamatra prāptakālamiti matvā tayā mahādevyā madirayā sahāvadhārya kṣīrodanāmānaṃ kañcukinaṃ vatse mahāśvete tvadvyatirekeṇaiva dagdhahṛdayānāmidamaparamasmākamupasthitamidānīṃ tu kādambarīmanunetuṃ tvaṃ śaraṇamiti saṃdiśya matsamīpamadyaiva pratyūṣasi preṣitavān | tato mayā guruvacanagauraveṇa sakhīpremṇā ca kṣīrodena sārdhaṃ sā taralikā sakhi kādambari kiṃ duḥkhitamapi janamatitarāṃ duḥkhayasi jīvantīmicchasi cenmāṃ tatkuru guruvacanamavitathamiti saṃdiśya visarjitā | nāticiraṃ gatāyāṃ ca tasyāmanantaramevemāṃ bhūmimanuprāpto mahābhāgaḥ | ityabhidhāya tūṣṇīmabhavat |

p.178, l.9


(p.178, l.9)atrāntare lāñchanacchalena viḍambayanniva śokānaladagdhamadhyaṃ
(p.178, l.10)mahāśvetāhṛdayamudvahanniva kumāravadhamahāpātakaṃ darśayanniva cirakā-
(p.178, l.11)lalagnaṃ dakṣaśāpānaladāhacihnamaviralabhasmāṅgarāgadhavalaḥ kṛṣṇamṛgāji-
(p.178, l.12)naprāvṛtārdho vāmastana ivāmbikāyā dhūrjaṭijaṭāmaṇḍalacūḍāmaṇirbhaga-
(p.178, l.13)vānudagāttārakārājaḥ | krameṇa codgate gaganamahāpayodhipuline saptalo-
(p.178, l.14)kanidrāmaṅgalakalaśe kumudabāndhave vighaṭitakumudavane dhavalitadaśa-
(p.178, l.15)diśi śaṅkhaśvete śvetimānamātanvati māninīmānaśatrau śaśāṅkamaṇḍale
(p.178, l.16)śaśikarakalāpakalitāsu vrajantīṣu kraśimānamauḍavīṣu prabhāsu prasra-
(p.178, l.17)vatsu ca kailāsaśaśimaṇiśilānāṃ sarvataḥ srotaḥsrāviṣu prasravaṇeṣu
(p.178, l.18)mṛṇālakandalini cāvaskandapatitacandrakara iva viluptakamalavanaśobhe
(p.178, l.19)bhātyacchodasaraḥpayasi samupoḍhamohanidre ca drāghīyovīcivicalitavapuṣi
(p.178, l.20)viruvati virahiṇi cakravākacakravāle nirvṛtte ca candrodaye vidrute
(p.178, l.21)harṣanayanajalakaṇanīhāriṇi viyadvihāriṇi manohāriṇi vidyādharābhi-
(p.178, l.22)sārikājane candrāpīḍaḥ suptāmālokya mahāśvetāṃ pallavaśayane śanaiḥ śanaiḥ
(p.178, l.23)samupāviśat | asyāṃ velāyāṃ kiṃ nu khalu māmantareṇa cintayati
(p.179, l.1)vaiśampāyanaḥ kiṃ vā varākī pattralekhā kiṃ vā rājaputraloka iti
(p.179, l.2)cintayanneva nidrāṃ yayau |

atrāntare lāñchanacchalena viḍambayanniva śokānaladagdhamadhyaṃ mahāśvetāhṛdayamudvahanniva kumāravadhamahāpātakaṃ darśayanniva cirakālalagnaṃ dakṣaśāpānaladāhacihnamaviralabhasmāṅgarāgadhavalaḥ kṛṣṇamṛgājinaprāvṛtārdho vāmastana ivāmbikāyā dhūrjaṭijaṭāmaṇḍalacūḍāmaṇirbhagavānudagāttārakārājaḥ | krameṇa codgate gaganamahāpayodhipuline saptalokanidrāmaṅgalakalaśe kumudabāndhave vighaṭitakumudavane dhavalitadaśadiśi śaṅkhaśvete śvetimānamātanvati māninīmānaśatrau śaśāṅkamaṇḍale śaśikarakalāpakalitāsu vrajantīṣu kraśimānamauḍavīṣu prabhāsu prasravatsu ca kailāsaśaśimaṇiśilānāṃ sarvataḥ srotaḥsrāviṣu prasravaṇeṣu mṛṇālakandalini cāvaskandapatitacandrakara iva viluptakamalavanaśobhe bhātyacchodasaraḥpayasi samupoḍhamohanidre ca drāghīyovīcivicalitavapuṣi viruvati virahiṇi cakravākacakravāle nirvṛtte ca candrodaye vidrute harṣanayanajalakaṇanīhāriṇi viyadvihāriṇi manohāriṇi vidyādharābhisārikājane candrāpīḍaḥ suptāmālokya mahāśvetāṃ pallavaśayane śanaiḥ śanaiḥ samupāviśat | asyāṃ velāyāṃ kiṃ nu khalu māmantareṇa cintayati vaiśampāyanaḥ kiṃ vā varākī pattralekhā kiṃ vā rājaputraloka iti cintayanneva nidrāṃ yayau |

p.179, l.3


(p.179, l.3)atha kṣīṇāyāṃ kṣapāyāmuṣasi saṃdhyāmupāsya śilātalopaviṣṭāyāṃ
(p.179, l.4)pavitrāṇyaghamarṣaṇāni japantyāṃ mahāśvetāyāṃ nirvartitaprābhātikavidhau ca-
(p.179, l.5)ndrāpīḍe taralikā ṣoḍaśavarṣavayasā sāvaṣṭambhākṛtinā madakhedālasa-
(p.179, l.6)gajarājagamanagurūṇi padāni nikṣipatā paryuṣitacandanāṅgarāgadhūsaroru-
(p.179, l.7)daṇḍadvayena kuṅkumarāgapiñjarāruṇena cāmīkaraśṛṅkhalākalāpanibiḍani-
(p.179, l.8)yamitaṃ kakṣābandhātiriktapreṅkhatpallavamadharavāsa eva kevalaṃ vasānena ni-
(p.179, l.9)rudaratayā vibhaktamadhyena vipulavakṣasā dīrghānuvṛttapīnabāhunā vāmapra-
(p.179, l.10)koṣṭhadolāyamānamāṇikyavalayena karṇābharaṇamaṇerviprakīryamāṇamadhomu-
(p.179, l.11)khakiraṇendrāyudhajālavarṇāṃśukottarīyamivaikaskandhakṣiptamudvahatā cūtapa-
(p.179, l.12)llavakomalamanavaratatāmbūlabaddharāgāndhakāramadharaṃ dadhatā karṇāntāyata-
(p.179, l.13)sya svabhāvadhavalasya dhavalimnā locanayugalasya dhavalayateva digantarāṇi
(p.179, l.14)kumudavanānīva varṣatā puṇḍarīkamayamiva divasaṃ kurvatā kanakapaṭṭapṛthu-
(p.179, l.15)lalāṭenālikulanīlasaralaśirasijenāgrāmyākṛtinā rājakulasaṃparka-
(p.179, l.16)catureṇa gandharvadārakeṇa keyūrakanāmnānugamyamānā pratyūṣasyeva prādurā-
(p.179, l.17)sīt | āgatya ca koyamityupajātakutūhalā candrāpīḍaṃ suciramālo-
(p.179, l.18)kya mahāśvetāyāḥ samīpamupasṛtya kṛtapraṇāmā savinayamupāviśat |
(p.179, l.19)anantaraṃ cātidūrānatenottamāṅgena praṇamya keyūrakopi mahāśvetādṛṣṭi-
(p.179, l.20)nisṛṣṭaṃ nātisamīpavarti śilātalaṃ bheje | samupaviṣṭaśca tatra tamadṛṣṭa-
(p.179, l.21)pūrvamadhaḥkṛtakusumāyudhamupahasitasurāsuragandharvavidyādhararūpaṃ rūpāti-
(p.179, l.22)śayaṃ candrāpīḍasya dṛṣṭvā vismayamāpede |

atha kṣīṇāyāṃ kṣapāyāmuṣasi saṃdhyāmupāsya śilātalopaviṣṭāyāṃ pavitrāṇyaghamarṣaṇāni japantyāṃ mahāśvetāyāṃ nirvartitaprābhātikavidhau candrāpīḍe taralikā ṣoḍaśavarṣavayasā sāvaṣṭambhākṛtinā madakhedālasagajarājagamanagurūṇi padāni nikṣipatā paryuṣitacandanāṅgarāgadhūsarorudaṇḍadvayena kuṅkumarāgapiñjarāruṇena cāmīkaraśṛṅkhalākalāpanibiḍaniyamitaṃ kakṣābandhātiriktapreṅkhatpallavamadharavāsa eva kevalaṃ vasānena nirudaratayā vibhaktamadhyena vipulavakṣasā dīrghānuvṛttapīnabāhunā vāmaprakoṣṭhadolāyamānamāṇikyavalayena karṇābharaṇamaṇerviprakīryamāṇamadhomukhakiraṇendrāyudhajālavarṇāṃśukottarīyamivaikaskandhakṣiptamudvahatā cūtapallavakomalamanavaratatāmbūlabaddharāgāndhakāramadharaṃ dadhatā karṇāntāyatasya svabhāvadhavalasya dhavalimnā locanayugalasya dhavalayateva digantarāṇi kumudavanānīva varṣatā puṇḍarīkamayamiva divasaṃ kurvatā kanakapaṭṭapṛthulalāṭenālikulanīlasaralaśirasijenāgrāmyākṛtinā rājakulasaṃparkacatureṇa gandharvadārakeṇa keyūrakanāmnānugamyamānā pratyūṣasyeva prādurāsīt | āgatya ca koyamityupajātakutūhalā candrāpīḍaṃ suciramālokya mahāśvetāyāḥ samīpamupasṛtya kṛtapraṇāmā savinayamupāviśat | anantaraṃ cātidūrānatenottamāṅgena praṇamya keyūrakopi mahāśvetādṛṣṭinisṛṣṭaṃ nātisamīpavarti śilātalaṃ bheje | samupaviṣṭaśca tatra tamadṛṣṭapūrvamadhaḥkṛtakusumāyudhamupahasitasurāsuragandharvavidyādhararūpaṃ rūpātiśayaṃ candrāpīḍasya dṛṣṭvā vismayamāpede |

p.179, l.23


(p.179, l.23)parisamāptajapā tu mahāśvetā papraccha taralikām | kiṃ tvayā dṛṣṭā pri-
(p.180, l.1)yasakhī kādambarī kuśalinī | kariṣyati vā tadasmadvacanamiti | atha
(p.180, l.2)sā taralikā vinayāvanatamaulirīṣadālambitakarṇapāśamatimadhurayā
(p.180, l.3)girā vyajijñapat | bhartṛdārike dṛṣṭā khalu mayā bhartṛdārikā kādambarī
(p.180, l.4)sarvataḥ kuśalinī vijñāpitā ca nikhilaṃ bhartṛduhituḥ saṃdeśam | ākarṇya
(p.180, l.5)ca yattayā saṃtatamuktasthūlāśrubinduvarṣaṃ ruditvā pratisaṃdiṣṭaṃ tadeṣa
(p.180, l.6)tayaiva visarjitaḥ tasyā eva vīṇāvāhakaḥ keyūrakaḥ kathayiṣyati |
(p.180, l.7)ityuktvā virarāma | viratavacasi tasyāṃ keyūrakobravīt | bhartṛdārike
(p.180, l.8)mahāśvete devī kādambarī dṛḍhadattakaṇṭhagrahā tvāṃ vijñāpayati | yadiya-
(p.180, l.9)māgatya māmavadattaralikā tatkathaya kimayaṃ gurujanavacanānurodhaḥ
(p.180, l.10)kimidaṃ maccittaparīkṣaṇaṃ kiṃ gṛhanivāsāparādhanipuṇopālambhaḥ kiṃ prema-
(p.180, l.11)vicchedābhilāṣaḥ kiṃ bhaktajanaparityāgopāyaḥ kiṃ vā prakopaḥ | jā-
(p.180, l.12)nāsyeva me sahajapremanisyandanirbharaṃ hṛdayam | evamatiniṣṭhuraṃ saṃdi-
(p.180, l.13)śantī kathamasi na lajjitā | tathā madhurabhāṣiṇī kenāsi śikṣitā
(p.180, l.14)vaktumapriyam | svasthopi tāvatka iva sahṛdayaḥ kanīyasyavasāna-
(p.180, l.15)virase karmaṇīdṛśe matimupasarpayet | kimutātiduḥkhābhihatahṛdayo-
(p.180, l.16)smadvidho janaḥ | suhṛdduḥkhakhedite hi manasi kaiva sukhāśā kaiva nirvṛtiḥ
(p.180, l.17)kīdṛśāḥ saṃbhogāḥ kāni vā hasitāni | yenedṛśīṃ daśāmupanītā
(p.180, l.18)priyasakhī kathamatidāruṇaṃ tamahaṃ viṣamivāpriyakāriṇaṃ kāmaṃ sakāmaṃ
(p.180, l.19)kuryām | divasakarāstamayavidhurāsu nalinīṣu sahavāsaparicayāccakra-
(p.180, l.20)vākayuvatirapi patisamāgamasukhāni parityajati | kimuta nāryaḥ | api
(p.180, l.21)ca yatra bhartṛvirahavidhurā parihṛtaparapuruṣadarśanā divāniśaṃ nivasati
(p.180, l.22)priyasakhī kathamiva tanmama hṛdayamaparaḥ praviśejjanaḥ | yatra ca bhartṛ-
(p.180, l.23)virahavidhurā tīvravratakarṣitāṅgī priyasakhī mahatkṛcchramanubhavati tatrā-
(p.181, l.1)hamavagaṇayyaitatkathamātmasukhārthinī pāṇiṃ grāhayiṣyāmi | kathaṃ vā mama
(p.181, l.2)sukhaṃ bhaviṣyati | tvatpremṇā cāsminvastuni mayā kumārikājanaviruddhaṃ
(p.181, l.3)svātantryamālambyāṅgīkṛtamayaśaḥ samavadhīrito vinayo guruvacanama-
(p.181, l.4)tikrāmitaṃ na gaṇito lokāpavādo vanitājanasya sahajamābharaṇamu-
(p.181, l.5)tsṛṣṭā lajjā | sā kathaya kathamiva punaratra pravartate | tadayamañjali-
(p.181, l.6)ruparacitaḥ praṇāmoyamidaṃ ca pādagrahaṇam | anugṛhāṇa mām | vanami-
(p.181, l.7)to gatāsi me jīvitena saha | iti mā kṛthāḥ svamepi punarimamarthaṃ
(p.181, l.8)manasi | ityabhidhāya tūṣṇīmabhūt |

parisamāptajapā tu mahāśvetā papraccha taralikām | kiṃ tvayā dṛṣṭā priyasakhī kādambarī kuśalinī | kariṣyati vā tadasmadvacanamiti | atha sā taralikā vinayāvanatamaulirīṣadālambitakarṇapāśamatimadhurayā girā vyajijñapat | bhartṛdārike dṛṣṭā khalu mayā bhartṛdārikā kādambarī sarvataḥ kuśalinī vijñāpitā ca nikhilaṃ bhartṛduhituḥ saṃdeśam | ākarṇya ca yattayā saṃtatamuktasthūlāśrubinduvarṣaṃ ruditvā pratisaṃdiṣṭaṃ tadeṣa tayaiva visarjitaḥ tasyā eva vīṇāvāhakaḥ keyūrakaḥ kathayiṣyati | ityuktvā virarāma | viratavacasi tasyāṃ keyūrakobravīt | bhartṛdārike mahāśvete devī kādambarī dṛḍhadattakaṇṭhagrahā tvāṃ vijñāpayati | yadiyamāgatya māmavadattaralikā tatkathaya kimayaṃ gurujanavacanānurodhaḥ kimidaṃ maccittaparīkṣaṇaṃ kiṃ gṛhanivāsāparādhanipuṇopālambhaḥ kiṃ premavicchedābhilāṣaḥ kiṃ bhaktajanaparityāgopāyaḥ kiṃ vā prakopaḥ | jānāsyeva me sahajapremanisyandanirbharaṃ hṛdayam | evamatiniṣṭhuraṃ saṃdiśantī kathamasi na lajjitā | tathā madhurabhāṣiṇī kenāsi śikṣitā vaktumapriyam | svasthopi tāvatka iva sahṛdayaḥ kanīyasyavasānavirase karmaṇīdṛśe matimupasarpayet | kimutātiduḥkhābhihatahṛdayosmadvidho janaḥ | suhṛdduḥkhakhedite hi manasi kaiva sukhāśā kaiva nirvṛtiḥ kīdṛśāḥ saṃbhogāḥ kāni vā hasitāni | yenedṛśīṃ daśāmupanītā priyasakhī kathamatidāruṇaṃ tamahaṃ viṣamivāpriyakāriṇaṃ kāmaṃ sakāmaṃ kuryām | divasakarāstamayavidhurāsu nalinīṣu sahavāsaparicayāccakravākayuvatirapi patisamāgamasukhāni parityajati | kimuta nāryaḥ | api ca yatra bhartṛvirahavidhurā parihṛtaparapuruṣadarśanā divāniśaṃ nivasati priyasakhī kathamiva tanmama hṛdayamaparaḥ praviśejjanaḥ | yatra ca bhartṛvirahavidhurā tīvravratakarṣitāṅgī priyasakhī mahatkṛcchramanubhavati tatrāhamavagaṇayyaitatkathamātmasukhārthinī pāṇiṃ grāhayiṣyāmi | kathaṃ vā mama sukhaṃ bhaviṣyati | tvatpremṇā cāsminvastuni mayā kumārikājanaviruddhaṃ svātantryamālambyāṅgīkṛtamayaśaḥ samavadhīrito vinayo guruvacanamatikrāmitaṃ na gaṇito lokāpavādo vanitājanasya sahajamābharaṇamutsṛṣṭā lajjā | sā kathaya kathamiva punaratra pravartate | tadayamañjaliruparacitaḥ praṇāmoyamidaṃ ca pādagrahaṇam | anugṛhāṇa mām | vanamito gatāsi me jīvitena saha | iti mā kṛthāḥ svamepi punarimamarthaṃ manasi | ityabhidhāya tūṣṇīmabhūt |

p.181, l.9


(p.181, l.9)mahāśvetā tu tacchrutvā suciraṃ vicārya gaccha svayamevāhamāgatya
(p.181, l.10)yathārhamācariṣyāmītyuktvā keyūrakaṃ prāhiṇot | gate ca keyūrake ca-
(p.181, l.11)ndrāpīḍamuvāca | rājaputra ramaṇīyo hemakūṭaḥ | citrā ca citraratha-
(p.181, l.12)rājadhānī | bahukutūhalaḥ kiṃpuruṣaviṣayaḥ | peśalo gandharvalokaḥ |
(p.181, l.13)saralahṛdayā mahānubhāvā ca kādambarī | yadi nātikhedakaramiva ga-
(p.181, l.14)manaṃ kalayasi nāvasīdati vā guru prayojanamadṛṣṭacaraviṣayakutūhali vā
(p.181, l.15)ceto madvacanamanurudhyate vā bhavānatisukhadāyi vāścaryadarśanamarhasi
(p.181, l.16)vā praṇayamimamapratyākhyānayogyaṃ vā janaṃ manyase samārūḍho vā
(p.181, l.17)paricayaleśonugrāhyo vāyaṃ janaḥ tatonārhasi niṣphalāṃ kartumabhyartha-
(p.181, l.18)nāmimām | ito mayaiva saha gatvā hemakūṭamatiramaṇīyatānidhānaṃ tatra
(p.181, l.19)dṛṣṭvā ca mannirviśeṣāṃ kādambarīmapanīya tasyāḥ kumatimanomohavila-
(p.181, l.20)sitamekamaho viśramya śvobhūte pratyāgamiṣyasi | mama hi niṣkāraṇa-
(p.181, l.21)bāndhavaṃ bhavantamālokyaiva duḥkhāndhakārabhārākrāntena mahataḥ kālā-
(p.181, l.22)ducchvasitamiva cetasā śrāvayitvā svavṛttāntamimaṃ sahyatāmiva gataḥ
(p.181, l.23)śokaḥ | duḥkhitamapi janaṃ ramayanti sajjanasamāgamāḥ | parasukhopa-
(p.182, l.1)pādanaparādhīnaśca bhavādṛśāṃ guṇodayaḥ | ityuktavatīṃ ca candrāpīḍobra-
(p.182, l.2)vīt | bhagavati darśanātprabhṛti paravānayaṃ janaḥ kartavyeṣu yatheṣṭamaśa-
(p.182, l.3)ṅkitayā niyujyatām | ityabhidhāya tayā sahaivodacalat |

mahāśvetā tu tacchrutvā suciraṃ vicārya gaccha svayamevāhamāgatya yathārhamācariṣyāmītyuktvā keyūrakaṃ prāhiṇot | gate ca keyūrake candrāpīḍamuvāca | rājaputra ramaṇīyo hemakūṭaḥ | citrā ca citraratharājadhānī | bahukutūhalaḥ kiṃpuruṣaviṣayaḥ | peśalo gandharvalokaḥ | saralahṛdayā mahānubhāvā ca kādambarī | yadi nātikhedakaramiva gamanaṃ kalayasi nāvasīdati vā guru prayojanamadṛṣṭacaraviṣayakutūhali vā ceto madvacanamanurudhyate vā bhavānatisukhadāyi vāścaryadarśanamarhasi vā praṇayamimamapratyākhyānayogyaṃ vā janaṃ manyase samārūḍho vā paricayaleśonugrāhyo vāyaṃ janaḥ tato nārhasi niṣphalāṃ kartumabhyarthanāmimām | ito mayaiva saha gatvā hemakūṭamatiramaṇīyatānidhānaṃ tatra dṛṣṭvā ca mannirviśeṣāṃ kādambarīmapanīya tasyāḥ kumatimanomohavilasitamekamaho viśramya śvobhūte pratyāgamiṣyasi | mama hi niṣkāraṇabāndhavaṃ bhavantamālokyaiva duḥkhāndhakārabhārākrāntena mahataḥ kālāducchvasitamiva cetasā śrāvayitvā svavṛttāntamimaṃ sahyatāmiva gataḥ śokaḥ | duḥkhitamapi janaṃ ramayanti sajjanasamāgamāḥ | parasukhopapādanaparādhīnaśca bhavādṛśāṃ guṇodayaḥ | ityuktavatīṃ ca candrāpīḍobravīt | bhagavati darśanātprabhṛti paravānayaṃ janaḥ kartavyeṣu yatheṣṭamaśaṅkitayā niyujyatām | ityabhidhāya tayā sahaivodacalat |

p.182, l.4


(p.182, l.4)krameṇa ca gatvā hemakūṭamāsādya gandharvarājakulaṃ samatītya kā-
(p.182, l.5)ñcanatoraṇāni saptakakṣāntarāṇi kanyāntaḥpuradvāramavāpa | mahāśvetā-
(p.182, l.6)darśanapradhāvitena dūrādeva kṛtapraṇāmena kanakavetralatāhastena pratīhāraja-
(p.182, l.7)nenopadiśyamānamārgaḥ praviśyāsaṃkhyeyanārīśatasahasrasaṃbādhaṃ strīmaya-
(p.182, l.8)maparamiva jīvalokamiyattāṃ grahītumekatra trailokyastraiṇamiva saṃhṛtama-
(p.182, l.9)puruṣamiva sargāntaramaṅganādvīpamivāpūrvamutpannaṃ pañcamamiva nārīyugā-
(p.182, l.10)vatāramaparamiva puruṣadveṣiprajāpatinirmāṇamanekakalpakalpanārthamutpādya
(p.182, l.11)sthāpitamivāṅganākoṣamativistāriṇā yuvatijanalāvaṇyaprabhāpūreṇa plā-
(p.182, l.12)vitadigantareṇa siñcatevāmṛtarasavisareṇa divasamārdrīkurvateva bhuvanā-
(p.182, l.13)ntarālaṃ bahalaprabhāvarṣiṇā marakatamaṇimayena sarvataḥ parigatatayā tejo-
(p.182, l.14)mayamiva candramaṇḍalasahasrairiva nirmitasaṃsthānaṃ jyotsnayeva ghaṭitasaṃ-
(p.182, l.15)niveśamābharaṇaprabhābhiriva niṣpāditadigantaraṃ vibhramairiva kṛtasarvopa-
(p.182, l.16)karaṇaṃ yauvanavilāsairivotpāditāvayavaṃ rativilasitairiva viracita-
(p.182, l.17)saṃcayaṃ manmathacaritairiva kalpitāvakāśamanurāgeṇevānuliptasakalajana-
(p.182, l.18)pradeśaṃ śṛṅgāramayamiva saundaryamayamiva suratādhidaivatamayamiva kusu-
(p.182, l.19)maśaramayamiva kutūhalamayamivāścaryamayamiva saukumāryamayamiva ku-
(p.182, l.20)māraḥ kumārīpurābhyantaraṃ dadarśa |

krameṇa ca gatvā hemakūṭamāsādya gandharvarājakulaṃ samatītya kāñcanatoraṇāni saptakakṣāntarāṇi kanyāntaḥpuradvāramavāpa | mahāśvetādarśanapradhāvitena dūrādeva kṛtapraṇāmena kanakavetralatāhastena pratīhārajanenopadiśyamānamārgaḥ praviśyāsaṃkhyeyanārīśatasahasrasaṃbādhaṃ strīmayamaparamiva jīvalokamiyattāṃ grahītumekatra trailokyastraiṇamiva saṃhṛtamapuruṣamiva sargāntaramaṅganādvīpamivāpūrvamutpannaṃ pañcamamiva nārīyugāvatāramaparamiva puruṣadveṣiprajāpatinirmāṇamanekakalpakalpanārthamutpādya sthāpitamivāṅganākoṣamativistāriṇā yuvatijanalāvaṇyaprabhāpūreṇa plāvitadigantareṇa siñcatevāmṛtarasavisareṇa divasamārdrīkurvateva bhuvanāntarālaṃ bahalaprabhāvarṣiṇā marakatamaṇimayena sarvataḥ parigatatayā tejomayamiva candramaṇḍalasahasrairiva nirmitasaṃsthānaṃ jyotsnayeva ghaṭitasaṃniveśamābharaṇaprabhābhiriva niṣpāditadigantaraṃ vibhramairiva kṛtasarvopakaraṇaṃ yauvanavilāsairivotpāditāvayavaṃ rativilasitairiva viracitasaṃcayaṃ manmathacaritairiva kalpitāvakāśamanurāgeṇevānuliptasakalajanapradeśaṃ śṛṅgāramayamiva saundaryamayamiva suratādhidaivatamayamiva kusumaśaramayamiva kutūhalamayamivāścaryamayamiva saukumāryamayamiva kumāraḥ kumārīpurābhyantaraṃ dadarśa |

p.182, l.21


(p.182, l.21)atibahalatayā ca tasya kanyakājanasya samantādānanadyutibhi-
(p.182, l.22)rindubimbavṛṣṭimiva patantīmapāṅgavikṣepaiścalitakuvalayavanamayīmiva
(p.182, l.23)kriyamāṇāmavanīmanibhṛtabhrūlatāvibhramaiḥ kāmakārmukabalānīva praca-
(p.183, l.1)litāni śirasijakalāpāndhakārairbahulapakṣapradoṣasārthāniva saṃbadhnataḥ
(p.183, l.2)smitaprabhābhirutphullakusumadhavalāniva vasantadivasānsaṃcarataḥ śvasi-
(p.183, l.3)tānilaparimalairmalayamārutāniva paribhramataḥ kapolamaṇḍalālokairmā-
(p.183, l.4)ṇikyadarpaṇasahasrāṇīva sphuritāni karatalarāgeṇa raktakamalavanavarṣi-
(p.183, l.5)ṇamiva jīvalokaṃ kararuhakiraṇasphuraṇena kusumāyudhaśarasahasrairiva
(p.183, l.6)saṃchāditamaṣṭadigantaramābharaṇakiraṇendrāyudhajālakairuḍḍīyamānānīva bha-
(p.183, l.7)vanamayūravṛndāni yauvanavikārairutpādyamānānīva manmathasahasrāṇyadrā-
(p.183, l.8)kṣīt | ucitavyāpāravyapadeśena kumārikāṇāṃ sakhīhastāvalambeṣu
(p.183, l.9)pāṇigrahaṇāni veṇuvādyeṣu cumbanavyatikarānvīṇāsu kararuhavyāpārā-
(p.183, l.10)nkandukakrīḍāsu karatalaprahārānbhavanalatāsekakalaśakaṇṭheṣu bhujalatā-
(p.183, l.11)pariṣvaṅgāṁllīlādolāsu nitambasthalapreṅkhitāni tāmbūlavīṭikāvakhaṇḍa-
(p.183, l.12)neṣu daśanopacārānbakulaviṭapeṣu madhugaṇḍūṣapracārānaśokatarutāḍaneṣu
(p.183, l.13)caraṇābhighātānupahārakusumaskhalaneṣu sītkārānatiriktaṃ suratamivā-
(p.183, l.14)bhyasyantīnāmapaśyat |

atibahalatayā ca tasya kanyakājanasya samantādānanadyutibhirindubimbavṛṣṭimiva patantīmapāṅgavikṣepaiścalitakuvalayavanamayīmiva kriyamāṇāmavanīmanibhṛtabhrūlatāvibhramaiḥ kāmakārmukabalānīva pracalitāni śirasijakalāpāndhakārairbahulapakṣapradoṣasārthāniva saṃbadhnataḥ smitaprabhābhirutphullakusumadhavalāniva vasantadivasānsaṃcarataḥ śvasitānilaparimalairmalayamārutāniva paribhramataḥ kapolamaṇḍalālokairmāṇikyadarpaṇasahasrāṇīva sphuritāni karatalarāgeṇa raktakamalavanavarṣiṇamiva jīvalokaṃ kararuhakiraṇasphuraṇena kusumāyudhaśarasahasrairiva saṃchāditamaṣṭadigantaramābharaṇakiraṇendrāyudhajālakairuḍḍīyamānānīva bhavanamayūravṛndāni yauvanavikārairutpādyamānānīva manmathasahasrāṇyadrākṣīt | ucitavyāpāravyapadeśena kumārikāṇāṃ sakhīhastāvalambeṣu pāṇigrahaṇāni veṇuvādyeṣu cumbanavyatikarānvīṇāsu kararuhavyāpārānkandukakrīḍāsu karatalaprahārānbhavanalatāsekakalaśakaṇṭheṣu bhujalatāpariṣvaṅgāṁllīlādolāsu nitambasthalapreṅkhitāni tāmbūlavīṭikāvakhaṇḍaneṣu daśanopacārānbakulaviṭapeṣu madhugaṇḍūṣapracārānaśokatarutāḍaneṣu caraṇābhighātānupahārakusumaskhalaneṣu sītkārānatiriktaṃ suratamivābhyasyantīnāmapaśyat |

p.183, l.15


(p.183, l.15)yatra ca kanyakājanasya kapolatalāloka eva mukhaprakṣālanaṃ loca-
(p.183, l.16)nānyeva karṇotpalāni hasitacchavaya evāṅgarāgā niśvāsā evādhivāsa-
(p.183, l.17)gandhayuktayodharadyutireva kuṅkumānulepanamālāpā eva tantrīninādā
(p.183, l.18)bhujalatā eva campakamālāḥ karatalānyeva līlākamalāni stanā eva
(p.183, l.19)darpaṇā nijadehaprabhaivāṃśukāvaguṇṭhanaṃ jaghanasthalānyeva vilāsamaṇiśi-
(p.183, l.20)lātalāni komalāṅgulirāga eva caraṇālaktakaraso nakhamaṇimarīcaya
(p.183, l.21)eva kuṭṭimopahārakusumaprakarāḥ | yatra cālaktakarasopi caraṇāti-
(p.183, l.22)bhāro bakulamālikāmekhalākalanamapi gamanavighnakaramaṅgarāgagaurava-
(p.183, l.23)mapyadhikaśvāsanimittamaṃśukabhāropi glānikāraṇaṃ maṅgalapratisaravala-
(p.184, l.1)yavidhṛtirapi karatalavidhutiheturavataṃsakusumadhāraṇamapi śramaḥ karṇapū-
(p.184, l.2)rakamalataralamadhukarapakṣapavanopyāyāsakaraḥ | tathā ca yatra sakhīdarśa-
(p.184, l.3)neṣvakṛtahastāvalambanamutthānamatisāhasaṃ prasādhaneṣu hārabhārasahiṣṇutā
(p.184, l.4)stanakārkaśyaprabhāvaḥ kusumāvacayeṣu dvitīyakusumagrahaṇamapyayuvatija-
(p.184, l.5)nocitaṃ kanyakāvijñāneṣu mālyagrathanamasukumārajanavyāpāro devatāpra-
(p.184, l.6)ṇāmeṣu madhyabhāgabhaṅgo nātivismayakaraḥ |

yatra ca kanyakājanasya kapolatalāloka eva mukhaprakṣālanaṃ locanānyeva karṇotpalāni hasitacchavaya evāṅgarāgā niśvāsā evādhivāsagandhayuktayodharadyutireva kuṅkumānulepanamālāpā eva tantrīninādā bhujalatā eva campakamālāḥ karatalānyeva līlākamalāni stanā eva darpaṇā nijadehaprabhaivāṃśukāvaguṇṭhanaṃ jaghanasthalānyeva vilāsamaṇiśilātalāni komalāṅgulirāga eva caraṇālaktakaraso nakhamaṇimarīcaya eva kuṭṭimopahārakusumaprakarāḥ | yatra cālaktakarasopi caraṇātibhāro bakulamālikāmekhalākalanamapi gamanavighnakaramaṅgarāgagauravamapyadhikaśvāsanimittamaṃśukabhāropi glānikāraṇaṃ maṅgalapratisaravalayavidhṛtirapi karatalavidhutiheturavataṃsakusumadhāraṇamapi śramaḥ karṇapūrakamalataralamadhukarapakṣapavanopyāyāsakaraḥ | tathā ca yatra sakhīdarśaneṣvakṛtahastāvalambanamutthānamatisāhasaṃ prasādhaneṣu hārabhārasahiṣṇutā stanakārkaśyaprabhāvaḥ kusumāvacayeṣu dvitīyakusumagrahaṇamapyayuvatijanocitaṃ kanyakāvijñāneṣu mālyagrathanamasukumārajanavyāpāro devatāpraṇāmeṣu madhyabhāgabhaṅgo nātivismayakaraḥ |

p.184, l.7


(p.184, l.7)tasya caivaṃvidhasya kiṃcidabhyantaramatikramyetaścetaśca paribhramataḥ
(p.184, l.8)kādambarīpratyāsannasya parijanasya śuśrāva tāṃstānatimanoharānālā-
(p.184, l.9)pān | tathā hi | lavalike kalpaya ketakīdhūlibhirlavalīlatālavālama-
(p.184, l.10)ṇḍalāni | sāgarike gandhodakakanakadīrghikāsu vikira ratnavālukām |
(p.184, l.11)mṛṇālike kṛtrimakamalinīṣu kuṅkumareṇumuṣṭibhiśchuraya yantracakravā-
(p.184, l.12)kamithunāni | makarike karpūrapallavarasenādhivāsaya gandhapātrāṇi |
(p.184, l.13)rajanike tamālavīthikāndhakāreṣu nidhehi maṇipradīpān | kumudike
(p.184, l.14)sthagaya śakunikularakṣaṇāya muktājālairdāḍimīphalāni | nipuṇike
(p.184, l.15)likha maṇiśālabhañjikāstaneṣu kuṅkumarasapattrabhaṅgān | utpalike
(p.184, l.16)parāmṛśa kanakasaṃmārjanībhiḥ kadalīgṛhamarakatavedikām | kesari-
(p.184, l.17)ke siñca madirārasena bakulakusumamālāgṛhāṇi | mālatike pāṭa-
(p.184, l.18)laya sindūrareṇunā kāmadevagṛhadantavalabhikām | nalinike pāyaya
(p.184, l.19)kamalamadhurasaṃ bhavanakalahaṃsān | kadalike naya dhārāgṛhaṃ gṛhama-
(p.184, l.20)yūrān | kamalinike prayaccha cakravākaśāvakebhyo mṛṇālakṣīrara-
(p.184, l.21)sam | cūtalatike dehi pañjarapuṃskokilebhyaścūtakalikāṅkurāhāram |
(p.184, l.22)pallavike bhojaya maricāgrapallavadalāni bhavanahārītān | lavaṅgike vi-
(p.184, l.23)kṣipa cakorapañjareṣu pippalītaṇḍulaśakalāni | madhukarike viracaya
(p.185, l.1)kusumābharaṇakāni | mayūrike saṃgītaśālāyāṃ visarjaya kiṃnaramithunā-
(p.185, l.2)ni | kadalike samārohaya krīḍāparvataśikharaṃ jīvaṃjīvamithunāni |
(p.185, l.3)hariṇike dehi pañjaraśukasārikāṇāmupadeśam |

tasya caivaṃvidhasya kiṃcidabhyantaramatikramyetaścetaśca paribhramataḥ kādambarīpratyāsannasya parijanasya śuśrāva tāṃstānatimanoharānālāpān | tathā hi | lavalike kalpaya ketakīdhūlibhirlavalīlatālavālamaṇḍalāni | sāgarike gandhodakakanakadīrghikāsu vikira ratnavālukām | mṛṇālike kṛtrimakamalinīṣu kuṅkumareṇumuṣṭibhiśchuraya yantracakravākamithunāni | makarike karpūrapallavarasenādhivāsaya gandhapātrāṇi | rajanike tamālavīthikāndhakāreṣu nidhehi maṇipradīpān | kumudike sthagaya śakunikularakṣaṇāya muktājālairdāḍimīphalāni | nipuṇike likha maṇiśālabhañjikāstaneṣu kuṅkumarasapattrabhaṅgān | utpalike parāmṛśa kanakasaṃmārjanībhiḥ kadalīgṛhamarakatavedikām | kesarike siñca madirārasena bakulakusumamālāgṛhāṇi | mālatike pāṭalaya sindūrareṇunā kāmadevagṛhadantavalabhikām | nalinike pāyaya kamalamadhurasaṃ bhavanakalahaṃsān | kadalike naya dhārāgṛhaṃ gṛhamayūrān | kamalinike prayaccha cakravākaśāvakebhyo mṛṇālakṣīrarasam | cūtalatike dehi pañjarapuṃskokilebhyaścūtakalikāṅkurāhāram | pallavike bhojaya maricāgrapallavadalāni bhavanahārītān | lavaṅgike vikṣipa cakorapañjareṣu pippalītaṇḍulaśakalāni | madhukarike viracaya kusumābharaṇakāni | mayūrike saṃgītaśālāyāṃ visarjaya kiṃnaramithunāni | kadalike samārohaya krīḍāparvataśikharaṃ jīvaṃjīvamithunāni | hariṇike dehi pañjaraśukasārikāṇāmupadeśam |

p.185, l.4


(p.185, l.4)ityetānyanyāni ca parihāsajalpitānyaśrauṣīt | tathā hi | cāma-
(p.185, l.5)rike mithyā mugdhatāṃ prakaṭayantī kamabhisaṃdhātumicchasi | ayi yauvana-
(p.185, l.6)vilāsairunmattīkṛte vijñātāsi yā tvaṃ stanakalaśabhārāvanamyamānamū-
(p.185, l.7)rtirmaṇistambhamayūrānavalambase | parihāsakāṅkṣiṇi ratnabhittipatitamā-
(p.185, l.8)tmapratibimbamālapasi | pavanahṛtottarīyāṃśuke hāraprabhāmāyāsitakara-
(p.185, l.9)talā saṃkalayasi | maṇikuṭṭimeṣūpahārakamalaskhalanabhīte nijamukhapra-
(p.185, l.10)tibimbakāni pariharasi | jālavātāyanapatitapadmarāgālokaṃ prati bā-
(p.185, l.11)lātapaśaṅkayā karatalamātapatrīkaroṣi | khedasrastahastagalitacāmare na-
(p.185, l.12)khamaṇimayūkhakalāpamādhunoṣi | ityetānyanyāni ca śṛṇvanneva kāda-
(p.185, l.13)mbarībhavanasamīpamupayayau |

ityetānyanyāni ca parihāsajalpitānyaśrauṣīt | tathā hi | cāmarike mithyā mugdhatāṃ prakaṭayantī kamabhisaṃdhātumicchasi | ayi yauvanavilāsairunmattīkṛte vijñātāsi yā tvaṃ stanakalaśabhārāvanamyamānamūrtirmaṇistambhamayūrānavalambase | parihāsakāṅkṣiṇi ratnabhittipatitamātmapratibimbamālapasi | pavanahṛtottarīyāṃśuke hāraprabhāmāyāsitakaratalā saṃkalayasi | maṇikuṭṭimeṣūpahārakamalaskhalanabhīte nijamukhapratibimbakāni pariharasi | jālavātāyanapatitapadmarāgālokaṃ prati bālātapaśaṅkayā karatalamātapatrīkaroṣi | khedasrastahastagalitacāmare nakhamaṇimayūkhakalāpamādhunoṣi | ityetānyanyāni ca śṛṇvanneva kādambarībhavanasamīpamupayayau |

p.185, l.14


(p.185, l.14)pulināyamānamupavanalatāgalitakusumareṇupaṭalairdurdināyamānamanibhṛta-
(p.185, l.15)parabhṛtanakhakṣatāṅganasahakāraphalarasavarṣairnīhārāyamāṇamanilaviprakīrṇairba-
(p.185, l.16)kulasekasīdhudhārādhūlibhiḥ kāñcanadvīpāyamānaṃ campakadalopahārairnīlā-
(p.185, l.17)śokavanāyamānaṃ kusumaprakarapatitamadhukaravṛndāndhakāraistathā ca saṃca-
(p.185, l.18)rataḥ strījanasya rāgasāgarāyamāṇaṃ caraṇālaktakarasavisarairamṛtotpatti-
(p.185, l.19)divasāyamānamaṅgarāgāmodaiścandralokāyamānaṃ dantapattramaṇḍalaiḥ priyaṅgu-
(p.185, l.20)vanāyamānaṃ rocanātilakabhaktibhirnīlāyamānaṃ kṛṣṇāgurupatrabhaṅgairlohi-
(p.185, l.21)tāyamānaṃ karṇapūrāśokapallavairdhavalāyamānaṃ candanarasavilepanairharitāya-
(p.185, l.22)mānaṃ śirīṣakusumābharaṇairatha sevārthamāgatenobhayata ūrdhvasthitena strī-
(p.185, l.23)janena prākāreṇeva lāvaṇyamayena kṛtadīrgharathyāmukhākāraṃ mārgamadrā-
(p.186, l.1)kṣīt | tena cāntarnipatitamābharaṇakiraṇālokaṃ saṃpiṇḍitaṃ nadīveṇi-
(p.186, l.2)kājalapravāhamiva vahantamapaśyat | tanmadhye ca pratisrota iva gatvā
(p.186, l.3)pratihārīmaṇḍalādhiṣṭhitapurobhāgaṃ śrīmaṇḍapaṃ dadarśa |

pulināyamānamupavanalatāgalitakusumareṇupaṭalairdurdināyamānamanibhṛtaparabhṛtanakhakṣatāṅganasahakāraphalarasavarṣairnīhārāyamāṇamanilaviprakīrṇairbakulasekasīdhudhārādhūlibhiḥ kāñcanadvīpāyamānaṃ campakadalopahārairnīlāśokavanāyamānaṃ kusumaprakarapatitamadhukaravṛndāndhakāraistathā ca saṃcarataḥ strījanasya rāgasāgarāyamāṇaṃ caraṇālaktakarasavisarairamṛtotpattidivasāyamānamaṅgarāgāmodaiścandralokāyamānaṃ dantapattramaṇḍalaiḥ priyaṅguvanāyamānaṃ rocanātilakabhaktibhirnīlāyamānaṃ kṛṣṇāgurupatrabhaṅgairlohitāyamānaṃ karṇapūrāśokapallavairdhavalāyamānaṃ candanarasavilepanairharitāyamānaṃ śirīṣakusumābharaṇairatha sevārthamāgatenobhayata ūrdhvasthitena strījanena prākāreṇeva lāvaṇyamayena kṛtadīrgharathyāmukhākāraṃ mārgamadrākṣīt | tena cāntarnipatitamābharaṇakiraṇālokaṃ saṃpiṇḍitaṃ nadīveṇikājalapravāhamiva vahantamapaśyat | tanmadhye ca pratisrota iva gatvā pratihārīmaṇḍalādhiṣṭhitapurobhāgaṃ śrīmaṇḍapaṃ dadarśa |

p.186, l.4


(p.186, l.4)tatra ca madhyabhāge paryantaracitamaṇḍalopaviṣṭena cānekasahasrasaṃkhye-
(p.186, l.5)na parisphuradābharaṇasamūhena kalpalatānivaheneva kanyakājanena parivṛ-
(p.186, l.6)tāṃ nīlāṃśukapracchadapaṭaprāvṛtasya nātimahataḥ paryaṅkasyopāśraye dhava-
(p.186, l.7)lopadhānanyastadviguṇabhujalatāvaṣṭambhenāvasthitāṃ mahāvarāhadaṃṣṭrāvalambi-
(p.186, l.8)nīmiva mahīṃ vistāriṇi dehaprabhājālajale bhujalatāvikṣepaparibhramaiḥ
(p.186, l.9)pratarantībhiriva cāmaragrāhiṇībhirupavījyamānāṃ nipatitapratibimbata-
(p.186, l.10)yādhastānmaṇikuṭṭimeṣu nāgairivāpahriyamāṇāmupānte ca ratnabhittiṣu
(p.186, l.11)dikpālairiva nīyamānāmupari maṇimaṇḍapeṣvamarairivotkṣipyamāṇāṃ hṛ-
(p.186, l.12)dayamiva praveśitāṃ mahāmaṇistambhairāpītāmiva bhavanadarpaṇairadhomu-
(p.186, l.13)khena śrīmaṇḍapamadhyotkīrṇena vidyādharalokena gaganatalamivāro-
(p.186, l.14)pyamāṇāṃ citrakarmacchalenāvalokanakutūhalasaṃpuñjitena tribhuvaneneva
(p.186, l.15)parivṛtāṃ bhūṣaṇaravapranṛttaśikhiśatavitatacitracandrakeṇa bhavanenāpi
(p.186, l.16)kautukotpāditalocanasahasreṇeva dṛśyamānāmātmaparijanenāpi darśana-
(p.186, l.17)lobhādupārjitadivyacakṣuṣevānimiṣanayanena nirvarṇyamānāṃ lakṣaṇairapi
(p.186, l.18)rāgāviṣṭairivādhiṣṭhitasarvāṅgāmakṛtapuṇyamiva muñcantīṃ bālabhāvamada-
(p.186, l.19)ttāmapi manmathāveśaparavaśeneva gṛhyamāṇāṃ yauvanenāvicalitacaraṇarā-
(p.186, l.20)gadīdhitibhiriva nirgatābhiralaktakarasapāṭalitalāvaṇyajalaveṇikābhi-
(p.186, l.21)riva galitābhirnirvasitaraktāṃśukadaśāśikhābhirivāvalambitābhiḥ pā-
(p.186, l.22)dābharaṇaratnāṃśulekhāsaṃdehadāyinībhiratikomalatayā nakhavivareṇa vama-
(p.186, l.23)ntībhiriva rudhiradhārāvarṣamaṅgulibhirupetābhyāṃ kṣititalatārāgaṇamiva
(p.187, l.1)nakhamaṇimaṇḍalamudvahadbhyāṃ vidrumarasanadīmiva caraṇābhyāṃ pravartayantīṃ
(p.187, l.2)nūpuramaṇikiraṇacakravālena gurunitambabharakhinnoruyugalasahāyatāmiva
(p.187, l.3)kartumudgacchatā spṛśyamānajaghanabhāgāṃ prajāpatikaradṛḍhaniṣpīḍitamadhya-
(p.187, l.4)bhāgagalitaṃ jaghanaśilātalapratighātāllāvaṇyajalasrota iva dvidhāgatamūru-
(p.187, l.5)dvayaṃ dadhānāṃ sarvataḥ prasāritadīrghamayūkhamaṇḍalenerṣyayā parapuruṣadarśana-
(p.187, l.6)miva nirundhatā kutūhalena vistāramiva tanvatā sparśasukhena romāñca-
(p.187, l.7)miva muñcatā kāñcīdāmnā nitambabimbasya viracitapariveṣāṃ nipa-
(p.187, l.8)titasakalalokahṛdayabhareṇevātigurunitambāmunnatakucāntaritamukhadarśa-
(p.187, l.9)naduḥkheneva kṣīyamāṇamadhyabhāgāṃ prajāpateḥ spṛśataḥ saukumāryādaṅguli-
(p.187, l.10)mudrāmiva nimagnāṃ nābhimaṇḍalīmāvartinīmudvahantīṃ tribhuvanavijayapra-
(p.187, l.11)śastivarṇāvalīmiva likhitāṃ manmathena romarājimañjarīṃ bibhrā-
(p.187, l.12)ṇāmantaḥpraviṣṭakarṇapallavapratibimbenātibharakhidyamānahṛdayakaratalaprerya-
(p.187, l.13)māṇeneva niṣpatatā makaraketupādapīṭhena stanabhareṇa bhūṣitāmadhomukha-
(p.187, l.14)karṇābharaṇamayūkhābhyāmiva prasṛtābhyāmamalalāvaṇyajalamṛṇālakāṇḍā-
(p.187, l.15)bhyāṃ bāhubhyāṃ nakhakiraṇavisaravarṣiṇā ca māṇikyavalayagauravaśrama-
(p.187, l.16)vaśātsvedajaladhārājālakamiva muñcatā karayugalena samudbhāsitāṃ
(p.187, l.17)stanabhārāvanamyamānamānanamivonnamayatā hāreṇoccaiḥ karairgṛhītacibuka-
(p.187, l.18)deśāmabhinavayauvanapavanakṣobhitasya rāgasāgarasya taraṃgābhyāmivodgatā-
(p.187, l.19)bhyāṃ vidrumalatālohitābhyāmadharābhyāṃ raktāvadātasvacchakāntinā ca
(p.187, l.20)madirārasapūrṇamāṇikyaśuktisaṃpuṭacchavinā kapolayugalena ratiparivā-
(p.187, l.21)dinīratnakoṇacāruṇā nāsāvaṃśena ca virājamānāṃ gatiprasaranirodhi-
(p.187, l.22)śravaṇakopādiva kiṃcidāraktāpāṅgena nijamukhalakṣmīnivāsadugdhoda-
(p.187, l.23)dhinā locanayugalena locanamayamiva jīvalokaṃ kartumudyatāmunmadayau-
(p.188, l.1)vanakuñjaramadarājibhyāṃ bhrūlatābhyāṃ manaḥśilāpaṅkalikhitena ca rāgā-
(p.188, l.2)viṣṭamanmathahṛdayeneva vadanalagnena tilakabindunā vidyotitalalāṭapaṭṭāmu-
(p.188, l.3)tkṛṣṭahematālīpaṭṭābharaṇamayamāmuktakarṇotpalacyutamadhudhārāsaṃdehakāriṇaṃ
(p.188, l.4)karṇapāśaṃ dolāyamānapattramarakatamāṇikyakuṇḍalaṃ dadhatīṃ pāṭalīkṛ-
(p.188, l.5)talalāṭena sīmantacumbinaścūḍāmaṇeḥ kṣaratāṃśujālena madirāraseneva
(p.188, l.6)prakṣālyamānadīrghakeśakalāpāṃ dehārdhapraviṣṭaharagarvitagaurīvijigīṣayeva
(p.188, l.7)sarvāṅgānupraviṣṭamanmathadarśitasaubhāgyaviśeṣāmuraḥsamāropitaikalakṣmī-
(p.188, l.8)muditanārāyaṇāvalepaharaṇāya pratibimbakairnijarūpato lakṣmīśatānīva
(p.188, l.9)sṛjantīmuttamāṅganihitaikacandravismitaharābhimānanāśāya vilāsasmi-
(p.188, l.10)taiścandrasahasrāṇīva dikṣu kṣipantīṃ nirdayadagdhaikamanmathapramathanātha-
(p.188, l.11)roṣeṇeva pratihṛdayaṃ manmathāyutānyutpādayantīṃ rajanijāgarakhi-
(p.188, l.12)nnasya paricitacakravākamithunasya svaptuṃ krīḍānadikāsu kamaladhūli-
(p.188, l.13)vālukābhirbālapulināni kārayantīṃ parijananūpuraravaprasthitaṃ durlabhaṃ
(p.188, l.14)ca haṃsamithunaṃ mṛṇālanigaḍakena baddhvānayeti haṃsapālīmādiśantīmābha-
(p.188, l.15)raṇamarakatamayūkhāṁllihate bhavanahariṇaśāvakāya sakhīśravaṇādapanīya ya-
(p.188, l.16)vāṅkuraprasavaṃ prayacchantīmātmasaṃvardhitalatāprathamakusumanirgamanivedanā-
(p.188, l.17)gatāmudyānapālīmaśeṣābharaṇadānena saṃmānayantīmupanītavividhavanaku-
(p.188, l.18)sumaphalapūrṇapattrapuṭāmavijñāyamānālāpatayā hāsahetuṃ punaḥpunaḥ krī-
(p.188, l.19)ḍāparvatapattraśabarīmālāpayantīṃ karatalavinihatairmuhurmuhurutpatadbhiśca mukha-
(p.188, l.20)parimalāndhairnīlakandukairiva madhukaraiḥ krīḍantīṃ pañjarahārītakarutaśra-
(p.188, l.21)vaṇakṛtaduṣṭasmitāṃ cāmaragrāhiṇīṃ vihasya līlākamalena śirasi
(p.188, l.22)vighaṭṭayantīṃ muktāphalakhacitacandralekhikāsaṃkrāntapratimāṃ svedajala-
(p.188, l.23)bindujālacitanakhapadābhiprāyeṇa tāmbūlakaraṅkavāhinīṃ payodhare paṭa-
(p.189, l.1)vāsamuṣṭinā tāḍayantīṃ ratnakuṇḍalapratibimbasāndradattanavanakhapadama-
(p.189, l.2)ṇḍalāśaṅkayā cāmaragrāhiṇīṃ vihasya kapole prasādavyājena dattenā-
(p.189, l.3)tmakarṇapūrapallavenācchādayantīṃ pṛthivīmiva samutsāritamahākulabhū-
(p.189, l.4)bhṛdvaravyatikarāṃ śeṣabhogeṣu niṣaṇṇāṃ madhumāsalakṣmīmiva ṣaṭpadapa-
(p.189, l.5)ṭalāpahriyamāṇakusumarajodhūsarapādaparāgāṃ śaradamivotpāditamānasa-
(p.189, l.6)janmapakṣiravāpanītanīlakaṇṭhamadāṃ gaurīmiva śvetāṃśukaracitottamaṅgā-
(p.189, l.7)bharaṇāmudadhivelāvanalekhāmiva madhukarakulanīlatamālakānanāmindumū-
(p.189, l.8)rtimivoddāmamanmathavilāsagṛhītagurukalatrāṃ vanarājimiva pāṇḍuśyāma-
(p.189, l.9)lavalīlatālaṃkṛtamadhyāṃ dinamukhalakṣmīmiva bhāsvanmuktāṃśubhinnapadma-
(p.189, l.10)rāgaprasādhanāmākāśakamalinīmiva svacchāmbaradṛśyamānamṛṇālako-
(p.189, l.11)malorumūlāṃ mayūrāvalīmiva nitambacumbiśikhaṇḍabhāravisphuraccandra-
(p.189, l.12)kāntāṃ kalpatarulatāmiva kāmaphalapradāṃ puraḥ samīpe saṃmukhopaviṣṭaṃ
(p.189, l.13)kosau kasya vāpatyaṃ kimabhidhāno vā kīdṛśamasya rūpaṃ kiyadvā vayaḥ
(p.189, l.14)kimabhidhatte bhavatā kimabhihitaḥ kiyacciraṃ dṛṣṭastvayā kathaṃ cāsya
(p.189, l.15)mahāśvetayā saha paricaya upajātaḥ kimayamatrāgamiṣyatīti muhurmuhu-
(p.189, l.16)ścandrāpīḍasaṃbaddhālāpaṃ tadrūpavarṇanāmukharaṃ keyūrakaṃ pṛcchantīṃ kādambarīṃ
(p.189, l.17)dadarśa |

tatra ca madhyabhāge paryantaracitamaṇḍalopaviṣṭena cānekasahasrasaṃkhyena parisphuradābharaṇasamūhena kalpalatānivaheneva kanyakājanena parivṛtāṃ nīlāṃśukapracchadapaṭaprāvṛtasya nātimahataḥ paryaṅkasyopāśraye dhavalopadhānanyastadviguṇabhujalatāvaṣṭambhenāvasthitāṃ mahāvarāhadaṃṣṭrāvalambinīmiva mahīṃ vistāriṇi dehaprabhājālajale bhujalatāvikṣepaparibhramaiḥ pratarantībhiriva cāmaragrāhiṇībhirupavījyamānāṃ nipatitapratibimbatayādhastānmaṇikuṭṭimeṣu nāgairivāpahriyamāṇāmupānte ca ratnabhittiṣu dikpālairiva nīyamānāmupari maṇimaṇḍapeṣvamarairivotkṣipyamāṇāṃ hṛdayamiva praveśitāṃ mahāmaṇistambhairāpītāmiva bhavanadarpaṇairadhomukhena śrīmaṇḍapamadhyotkīrṇena vidyādharalokena gaganatalamivāropyamāṇāṃ citrakarmacchalenāvalokanakutūhalasaṃpuñjitena tribhuvaneneva parivṛtāṃ bhūṣaṇaravapranṛttaśikhiśatavitatacitracandrakeṇa bhavanenāpi kautukotpāditalocanasahasreṇeva dṛśyamānāmātmaparijanenāpi darśanalobhādupārjitadivyacakṣuṣevānimiṣanayanena nirvarṇyamānāṃ lakṣaṇairapi rāgāviṣṭairivādhiṣṭhitasarvāṅgāmakṛtapuṇyamiva muñcantīṃ bālabhāvamadattāmapi manmathāveśaparavaśeneva gṛhyamāṇāṃ yauvanenāvicalitacaraṇarāgadīdhitibhiriva nirgatābhiralaktakarasapāṭalitalāvaṇyajalaveṇikābhiriva galitābhirnirvasitaraktāṃśukadaśāśikhābhirivāvalambitābhiḥ pādābharaṇaratnāṃśulekhāsaṃdehadāyinībhiratikomalatayā nakhavivareṇa vamantībhiriva rudhiradhārāvarṣamaṅgulibhirupetābhyāṃ kṣititalatārāgaṇamiva nakhamaṇimaṇḍalamudvahadbhyāṃ vidrumarasanadīmiva caraṇābhyāṃ pravartayantīṃ nūpuramaṇikiraṇacakravālena gurunitambabharakhinnoruyugalasahāyatāmiva kartumudgacchatā spṛśyamānajaghanabhāgāṃ prajāpatikaradṛḍhaniṣpīḍitamadhyabhāgagalitaṃ jaghanaśilātalapratighātāllāvaṇyajalasrota iva dvidhāgatamūrudvayaṃ dadhānāṃ sarvataḥ prasāritadīrghamayūkhamaṇḍalenerṣyayā parapuruṣadarśanamiva nirundhatā kutūhalena vistāramiva tanvatā sparśasukhena romāñcamiva muñcatā kāñcīdāmnā nitambabimbasya viracitapariveṣāṃ nipatitasakalalokahṛdayabhareṇevātigurunitambāmunnatakucāntaritamukhadarśanaduḥkheneva kṣīyamāṇamadhyabhāgāṃ prajāpateḥ spṛśataḥ saukumāryādaṅgulimudrāmiva nimagnāṃ nābhimaṇḍalīmāvartinīmudvahantīṃ tribhuvanavijayapraśastivarṇāvalīmiva likhitāṃ manmathena romarājimañjarīṃ bibhrāṇāmantaḥpraviṣṭakarṇapallavapratibimbenātibharakhidyamānahṛdayakaratalapreryamāṇeneva niṣpatatā makaraketupādapīṭhena stanabhareṇa bhūṣitāmadhomukhakarṇābharaṇamayūkhābhyāmiva prasṛtābhyāmamalalāvaṇyajalamṛṇālakāṇḍābhyāṃ bāhubhyāṃ nakhakiraṇavisaravarṣiṇā ca māṇikyavalayagauravaśramavaśātsvedajaladhārājālakamiva muñcatā karayugalena samudbhāsitāṃ stanabhārāvanamyamānamānanamivonnamayatā hāreṇoccaiḥ karairgṛhītacibukadeśāmabhinavayauvanapavanakṣobhitasya rāgasāgarasya taraṃgābhyāmivodgatābhyāṃ vidrumalatālohitābhyāmadharābhyāṃ raktāvadātasvacchakāntinā ca madirārasapūrṇamāṇikyaśuktisaṃpuṭacchavinā kapolayugalena ratiparivādinīratnakoṇacāruṇā nāsāvaṃśena ca virājamānāṃ gatiprasaranirodhiśravaṇakopādiva kiṃcidāraktāpāṅgena nijamukhalakṣmīnivāsadugdhodadhinā locanayugalena locanamayamiva jīvalokaṃ kartumudyatāmunmadayauvanakuñjaramadarājibhyāṃ bhrūlatābhyāṃ manaḥśilāpaṅkalikhitena ca rāgāviṣṭamanmathahṛdayeneva vadanalagnena tilakabindunā vidyotitalalāṭapaṭṭāmutkṛṣṭahematālīpaṭṭābharaṇamayamāmuktakarṇotpalacyutamadhudhārāsaṃdehakāriṇaṃ karṇapāśaṃ dolāyamānapattramarakatamāṇikyakuṇḍalaṃ dadhatīṃ pāṭalīkṛtalalāṭena sīmantacumbinaścūḍāmaṇeḥ kṣaratāṃśujālena madirāraseneva prakṣālyamānadīrghakeśakalāpāṃ dehārdhapraviṣṭaharagarvitagaurīvijigīṣayeva sarvāṅgānupraviṣṭamanmathadarśitasaubhāgyaviśeṣāmuraḥsamāropitaikalakṣmīmuditanārāyaṇāvalepaharaṇāya pratibimbakairnijarūpato lakṣmīśatānīva sṛjantīmuttamāṅganihitaikacandravismitaharābhimānanāśāya vilāsasmitaiścandrasahasrāṇīva dikṣu kṣipantīṃ nirdayadagdhaikamanmathapramathanātharoṣeṇeva pratihṛdayaṃ manmathāyutānyutpādayantīṃ rajanijāgarakhinnasya paricitacakravākamithunasya svaptuṃ krīḍānadikāsu kamaladhūlivālukābhirbālapulināni kārayantīṃ parijananūpuraravaprasthitaṃ durlabhaṃ ca haṃsamithunaṃ mṛṇālanigaḍakena baddhvānayeti haṃsapālīmādiśantīmābharaṇamarakatamayūkhāṁllihate bhavanahariṇaśāvakāya sakhīśravaṇādapanīya yavāṅkuraprasavaṃ prayacchantīmātmasaṃvardhitalatāprathamakusumanirgamanivedanāgatāmudyānapālīmaśeṣābharaṇadānena saṃmānayantīmupanītavividhavanakusumaphalapūrṇapattrapuṭāmavijñāyamānālāpatayā hāsahetuṃ punaḥpunaḥ krīḍāparvatapattraśabarīmālāpayantīṃ karatalavinihatairmuhurmuhurutpatadbhiśca mukhaparimalāndhairnīlakandukairiva madhukaraiḥ krīḍantīṃ pañjarahārītakarutaśravaṇakṛtaduṣṭasmitāṃ cāmaragrāhiṇīṃ vihasya līlākamalena śirasi vighaṭṭayantīṃ muktāphalakhacitacandralekhikāsaṃkrāntapratimāṃ svedajalabindujālacitanakhapadābhiprāyeṇa tāmbūlakaraṅkavāhinīṃ payodhare paṭavāsamuṣṭinā tāḍayantīṃ ratnakuṇḍalapratibimbasāndradattanavanakhapadamaṇḍalāśaṅkayā cāmaragrāhiṇīṃ vihasya kapole prasādavyājena dattenātmakarṇapūrapallavenācchādayantīṃ pṛthivīmiva samutsāritamahākulabhūbhṛdvaravyatikarāṃ śeṣabhogeṣu niṣaṇṇāṃ madhumāsalakṣmīmiva ṣaṭpadapaṭalāpahriyamāṇakusumarajodhūsarapādaparāgāṃ śaradamivotpāditamānasajanmapakṣiravāpanītanīlakaṇṭhamadāṃ gaurīmiva śvetāṃśukaracitottamaṅgābharaṇāmudadhivelāvanalekhāmiva madhukarakulanīlatamālakānanāmindumūrtimivoddāmamanmathavilāsagṛhītagurukalatrāṃ vanarājimiva pāṇḍuśyāmalavalīlatālaṃkṛtamadhyāṃ dinamukhalakṣmīmiva bhāsvanmuktāṃśubhinnapadmarāgaprasādhanāmākāśakamalinīmiva svacchāmbaradṛśyamānamṛṇālakomalorumūlāṃ mayūrāvalīmiva nitambacumbiśikhaṇḍabhāravisphuraccandrakāntāṃ kalpatarulatāmiva kāmaphalapradāṃ puraḥ samīpe saṃmukhopaviṣṭaṃ kosau kasya vāpatyaṃ kimabhidhāno vā kīdṛśamasya rūpaṃ kiyadvā vayaḥ kimabhidhatte bhavatā kimabhihitaḥ kiyacciraṃ dṛṣṭastvayā kathaṃ cāsya mahāśvetayā saha paricaya upajātaḥ kimayamatrāgamiṣyatīti muhurmuhuścandrāpīḍasaṃbaddhālāpaṃ tadrūpavarṇanāmukharaṃ keyūrakaṃ pṛcchantīṃ kādambarīṃ dadarśa |

p.189, l.18


(p.189, l.18)tasya tu dṛṣṭakādambarīvadanacandralekhālakṣmīkasya sāgarasyevā-
(p.189, l.19)mṛtamullalāsa hṛdayam | āsīccāsya manasi | śeṣendriyāṇyapi me vedha-
(p.189, l.20)sā kimiti locanamayānyeva na kṛtāni | kiṃ vānena kṛtamavadātaṃ
(p.189, l.21)karma cakṣuṣā yadanivāritamenāṃ paśyati | aho citrametadutpāditaṃ
(p.189, l.22)vedhasā sarvaramaṇīyānāmekaṃ dhāma | kuta ete rūpātiśayaparamāṇavaḥ
(p.189, l.23)samāsāditāḥ | tannūnamenāmutpādayato vidheḥ karatalaparāmarśakleśena
(p.190, l.1)ye vigalitā locanayugalādaśrubindavastebhya etāni jagati kumudaka-
(p.190, l.2)malakuvalayasaugandhikavanānyutpannāni | ityevaṃ cintayata evāsya
(p.190, l.3)tasyā nayanayugale nipapāta cakṣuḥ | tadā tasyā api nūnamayaṃ sa
(p.190, l.4)keyūrakeṇāvedita iti cintayantyā rūpātiśayavilokanavismayasmeraṃ
(p.190, l.5)niścalanibaddhalakṣaṃ cakṣustasminsuciraṃ papāta | locanaprabhādhavalitastu
(p.190, l.6)kādambarīdarśanavihvalocala iva tatkṣaṇamarājata candrāpīḍaḥ | dṛṣṭvā
(p.190, l.7)ca prathamaṃ romodgamastato bhūṣaṇaravastadanu kādambarī samuttasthau | atha
(p.190, l.8)tasyāḥ kusumāyudha eva svedamajanayat | sasaṃbhramotthānaśramo vyapade-
(p.190, l.9)śenābhavat | ūrukampa eva gatiṃ rurodha | nūpuraravākṛṣṭahaṃsamaṇḍa-
(p.190, l.10)lamapayaśo lebhe | niśvāsapravṛttirevāṃśukaṃ calaṃ cakāra | cāmarānilo
(p.190, l.11)nimittatāṃ yayau | antaḥpraviṣṭacandrāpīḍasparśalobhenaiva nipapāta hṛdaye
(p.190, l.12)hastaḥ | sa eva stanāvaraṇavyājo babhūva | ānanda evāśrujalamapā-
(p.190, l.13)tayat | calitakarṇāvataṃsakusumarajo vyāja āsīt | lajjaiva vaktuṃ na
(p.190, l.14)dadau | mukhakamalaparimalāgatālivṛndaṃ dvāratāmagāt | madanaśaraprathama-
(p.190, l.15)prahāravedanaiva sītkāramakarot | kusumaprakaraketakīkaṇṭakakṣatiḥ sā-
(p.190, l.16)dhāraṇatāmavāpa | vepathureva karatalamakampayat | nivedanodyatapratī-
(p.190, l.17)hārīnivāraṇaṃ kapaṭamabhūt | tadā ca kādambarīṃ viśato manmathasyā-
(p.190, l.18)pi manmatha ivābhūddvitīyastayā saha yo viveśa candrāpīḍahṛdayam |
(p.190, l.19)tathā hi | asāvapi tasyā ratnābharaṇadyutimapi tirodhānamamaṃsta | hṛda-
(p.190, l.20)yapraveśamapi parigrahamagaṇayat | bhūṣaṇaravamapi saṃbhāṣaṇamamanyata |
(p.190, l.21)sarvendriyāharaṇamapi prasādamacintayat | dehaprabhāsaṃparkamapi suratasamā-
(p.190, l.22)gamasukhamakalpayat |

tasya tu dṛṣṭakādambarīvadanacandralekhālakṣmīkasya sāgarasyevāmṛtamullalāsa hṛdayam | āsīccāsya manasi | śeṣendriyāṇyapi me vedhasā kimiti locanamayānyeva na kṛtāni | kiṃ vānena kṛtamavadātaṃ karma cakṣuṣā yadanivāritamenāṃ paśyati | aho citrametadutpāditaṃ vedhasā sarvaramaṇīyānāmekaṃ dhāma | kuta ete rūpātiśayaparamāṇavaḥ samāsāditāḥ | tannūnamenāmutpādayato vidheḥ karatalaparāmarśakleśena ye vigalitā locanayugalādaśrubindavastebhya etāni jagati kumudakamalakuvalayasaugandhikavanānyutpannāni | ityevaṃ cintayata evāsya tasyā nayanayugale nipapāta cakṣuḥ | tadā tasyā api nūnamayaṃ sa keyūrakeṇāvedita iti cintayantyā rūpātiśayavilokanavismayasmeraṃ niścalanibaddhalakṣaṃ cakṣustasminsuciraṃ papāta | locanaprabhādhavalitastu kādambarīdarśanavihvalocala iva tatkṣaṇamarājata candrāpīḍaḥ | dṛṣṭvā ca prathamaṃ romodgamastato bhūṣaṇaravastadanu kādambarī samuttasthau | atha tasyāḥ kusumāyudha eva svedamajanayat | sasaṃbhramotthānaśramo vyapadeśenābhavat | ūrukampa eva gatiṃ rurodha | nūpuraravākṛṣṭahaṃsamaṇḍalamapayaśo lebhe | niśvāsapravṛttirevāṃśukaṃ calaṃ cakāra | cāmarānilo nimittatāṃ yayau | antaḥpraviṣṭacandrāpīḍasparśalobhenaiva nipapāta hṛdaye hastaḥ | sa eva stanāvaraṇavyājo babhūva | ānanda evāśrujalamapātayat | calitakarṇāvataṃsakusumarajo vyāja āsīt | lajjaiva vaktuṃ na dadau | mukhakamalaparimalāgatālivṛndaṃ dvāratāmagāt | madanaśaraprathamaprahāravedanaiva sītkāramakarot | kusumaprakaraketakīkaṇṭakakṣatiḥ sādhāraṇatāmavāpa | vepathureva karatalamakampayat | nivedanodyatapratīhārīnivāraṇaṃ kapaṭamabhūt | tadā ca kādambarīṃ viśato manmathasyāpi manmatha ivābhūddvitīyastayā saha yo viveśa candrāpīḍahṛdayam | tathā hi | asāvapi tasyā ratnābharaṇadyutimapi tirodhānamamaṃsta | hṛdayapraveśamapi parigrahamagaṇayat | bhūṣaṇaravamapi saṃbhāṣaṇamamanyata | sarvendriyāharaṇamapi prasādamacintayat | dehaprabhāsaṃparkamapi suratasamāgamasukhamakalpayat |

p.190, l.23


(p.190, l.23)kādambarī tu kṛcchrādiva dattakatipayapadā mahāśvetāṃ snehanirbharaṃ
(p.191, l.1)ciradarśanajātotkaṇṭhāṃ sotkaṇṭhaṃ kaṇṭhe jagrāha | mahāśvetāpi dṛḍhatarada-
(p.191, l.2)ttakaṇṭhagrahā tāmavādīt | sakhi kādambari bhārate varṣe rājānekavara-
(p.191, l.3)turagakhuramukhollekhadattacatuḥsamudramudro rakṣitaprajāpīḍastārāpīḍo nāma |
(p.191, l.4)tasyāyaṃ nijabhujaśilāstambhaviśrāntaviśvaviśvaṃbharāpīḍaścandrāpīḍo
(p.191, l.5)nāma sūnurdigvijayaprasaṅgenānugato bhūmimimām | eṣa ca darśanātprabhṛti
(p.191, l.6)prakṛtyā me niṣkāraṇabandhutāṃ gataḥ | parityaktasakalasaṅganiṣṭhurāmapi
(p.191, l.7)me saviśeṣaiḥ svabhāvasaralairguṇairākṛṣya cittavṛttiṃ vartate | durlabho hi
(p.191, l.8)dākṣiṇyaparavaśo nirnimittamitramakṛtrimahṛdayo vidagdhajano yato
(p.191, l.9)dṛṣṭvemamahamiva tvamapi nirmāṇakauśalaṃ prajāpaterniḥsapatnatāṃ ca rūpasya
(p.191, l.10)sthānābhiniveśitvaṃ ca lakṣmyāḥ sadbhartṛtāsukhaṃ ca pṛthivyāḥ suralokā-
(p.191, l.11)tiriktatāṃ ca martyalokasya saphalatāṃ ca mānuṣīlocanānāmekasthāna-
(p.191, l.12)samāgamaṃ ca sarvakalānāmaiśvarya ca saubhāgyasyāgrāmyatāṃ ca manuṣyāṇāṃ
(p.191, l.13)jñāsyasīti balādānītoyam | kathitā cāsya mayā bahuprakāraṃ priya-
(p.191, l.14)sakhī | tadapūrvadarśanoyamiti vimucya lajjāmanupajātaparicaya ityu-
(p.191, l.15)tsṛjyāviśrambhatāmavijñātaśīla ityapahāya śaṅkāṃ yathā mayi tathā-
(p.191, l.16)trāpi vartitavyam | eṣa te mitraṃ ca bāndhavaśca parijanaśca | ityāvedite
(p.191, l.17)tayā candrāpīḍaḥ praṇāmamakarot | kṛtapraṇāmaṃ ca taṃ tadā kādambaryā-
(p.191, l.18)stiryagvilokayantyāḥ sasnehamatidīrghalocanāpāṅgabhāgaṃ gacchatastārakasya
(p.191, l.19)śramasalilalavavisara ivānandabāṣpajalabindunikaro nipapāta | tva-
(p.191, l.20)ritamabhiprasthitasya hṛdayasya dhūliriva sudhādhavalā smitajyotsnā
(p.191, l.21)visasāra | saṃmānyatāmayaṃ hṛdayaruciro janaḥ pratipraṇāmeneti śiro
(p.191, l.22)vaktumivaikā bhrūlatā samunnanāma | aṅgulivivaraviniḥsṛtamarakatāṅgu-
(p.191, l.23)līyakamayūkhalekho vibhramagṛhītatāmbūlavīṭika iva karo jṛmbhārambha-
(p.192, l.1)mantharaṃ mukhamutsasarpa | sravatsvedajaladhautalāvaṇyanirmaleṣu cāsyāḥ
(p.192, l.2)saṃkrāntapratibimbatayā saṃcaranmūrtirmakaraketurivāvayaveṣvadṛśyata ca-
(p.192, l.3)ndrāpīḍaḥ | tathā hi | siñjanmaṇinūpurapuṭena maṇibhuvamālikhatāṅgu-
(p.192, l.4)ṣṭhenāhūta iva caraṇanakheṣu nipapāta | darśanātirabhasapradhāvitena gatvā
(p.192, l.5)hṛdayenānīta iva stanābhyantare samadṛśyata | vikacakuvalayadāmadī-
(p.192, l.6)rghayā ca dṛṣṭyā nipīta iva kapolatale samalakṣyata | sarvāsāmeva
(p.192, l.7)ca tadā tāsāṃ kanyakānāṃ tiryakpaśyantīnāṃ taṃ kutūhalādapāṅgacu-
(p.192, l.8)mbinyo nirgantukāmā iva karṇapūramadhukaraiḥ samaṃ babhramustaralāstā-
(p.192, l.9)rakāḥ |

kādambarī tu kṛcchrādiva dattakatipayapadā mahāśvetāṃ snehanirbharaṃ ciradarśanajātotkaṇṭhāṃ sotkaṇṭhaṃ kaṇṭhe jagrāha | mahāśvetāpi dṛḍhataradattakaṇṭhagrahā tāmavādīt | sakhi kādambari bhārate varṣe rājānekavaraturagakhuramukhollekhadattacatuḥsamudramudro rakṣitaprajāpīḍastārāpīḍo nāma | tasyāyaṃ nijabhujaśilāstambhaviśrāntaviśvaviśvaṃbharāpīḍaścandrāpīḍo nāma sūnurdigvijayaprasaṅgenānugato bhūmimimām | eṣa ca darśanātprabhṛti prakṛtyā me niṣkāraṇabandhutāṃ gataḥ | parityaktasakalasaṅganiṣṭhurāmapi me saviśeṣaiḥ svabhāvasaralairguṇairākṛṣya cittavṛttiṃ vartate | durlabho hi dākṣiṇyaparavaśo nirnimittamitramakṛtrimahṛdayo vidagdhajano yato dṛṣṭvemamahamiva tvamapi nirmāṇakauśalaṃ prajāpaterniḥsapatnatāṃ ca rūpasya sthānābhiniveśitvaṃ ca lakṣmyāḥ sadbhartṛtāsukhaṃ ca pṛthivyāḥ suralokātiriktatāṃ ca martyalokasya saphalatāṃ ca mānuṣīlocanānāmekasthānasamāgamaṃ ca sarvakalānāmaiśvarya ca saubhāgyasyāgrāmyatāṃ ca manuṣyāṇāṃ jñāsyasīti balādānītoyam | kathitā cāsya mayā bahuprakāraṃ priyasakhī | tadapūrvadarśanoyamiti vimucya lajjāmanupajātaparicaya ityutsṛjyāviśrambhatāmavijñātaśīla ityapahāya śaṅkāṃ yathā mayi tathātrāpi vartitavyam | eṣa te mitraṃ ca bāndhavaśca parijanaśca | ityāvedite tayā candrāpīḍaḥ praṇāmamakarot | kṛtapraṇāmaṃ ca taṃ tadā kādambaryāstiryagvilokayantyāḥ sasnehamatidīrghalocanāpāṅgabhāgaṃ gacchatastārakasya śramasalilalavavisara ivānandabāṣpajalabindunikaro nipapāta | tvaritamabhiprasthitasya hṛdayasya dhūliriva sudhādhavalā smitajyotsnā visasāra | saṃmānyatāmayaṃ hṛdayaruciro janaḥ pratipraṇāmeneti śiro vaktumivaikā bhrūlatā samunnanāma | aṅgulivivaraviniḥsṛtamarakatāṅgulīyakamayūkhalekho vibhramagṛhītatāmbūlavīṭika iva karo jṛmbhārambhamantharaṃ mukhamutsasarpa | sravatsvedajaladhautalāvaṇyanirmaleṣu cāsyāḥ saṃkrāntapratibimbatayā saṃcaranmūrtirmakaraketurivāvayaveṣvadṛśyata candrāpīḍaḥ | tathā hi | siñjanmaṇinūpurapuṭena maṇibhuvamālikhatāṅguṣṭhenāhūta iva caraṇanakheṣu nipapāta | darśanātirabhasapradhāvitena gatvā hṛdayenānīta iva stanābhyantare samadṛśyata | vikacakuvalayadāmadīrghayā ca dṛṣṭyā nipīta iva kapolatale samalakṣyata | sarvāsāmeva ca tadā tāsāṃ kanyakānāṃ tiryakpaśyantīnāṃ taṃ kutūhalādapāṅgacumbinyo nirgantukāmā iva karṇapūramadhukaraiḥ samaṃ babhramustaralāstārakāḥ |

p.192, l.10


(p.192, l.10)kādambarī tu savibhramakṛtapraṇāmā mahāśvetayā saha paryaṅke niṣa-
(p.192, l.11)sāda | sasaṃbhramaṃ parijanopanītāyāṃ ca śayanaśirobhāganiveśitāyāṃ dha-
(p.192, l.12)valāṃśukapracchadapaṭāyāṃ hemapādāṅkitāyāṃ pīṭhikāyāṃ candrāpīḍaḥ sa-
(p.192, l.13)mupāviśat | mahāśvetānurodhena ca viditakādambarīcittābhiprāyāḥ
(p.192, l.14)saṃvṛtamukhanyastahastadattaśabdanivāraṇasaṃjñāḥ pratīhāryo veṇuravānvīṇā-
(p.192, l.15)ghoṣāngītadhvanīnmāgadhījayaśabdāṃśca sarvato nivārayāṃcakruḥ | tvari-
(p.192, l.16)taparijanopanītena ca salilena kādambarī svayamutthāya mahāśvetāyā-
(p.192, l.17)ścaraṇau prakṣālyottarīyāṃśukenāpamṛjya punaḥ paryaṅkamāruroha | candrā-
(p.192, l.18)pīḍasyāpi kādambaryāḥ sakhī rūpānurūpā jīvitanirviśeṣā sarvaviśra-
(p.192, l.19)mbhabhūmirmadalekheti nāmnā balādanicchatopi prakṣālitavatī caraṇau |
(p.192, l.20)mahāśvetā tu karṇābharaṇaprabhāvarṣiṇyaṃsadeśe saprema pāṇinā spṛśantī ma-
(p.192, l.21)dhukarabharaparyastaṃ ca karṇāvataṃsamutkṣipantī cāmarapavanavidhutiparyastāṃ cā-
(p.192, l.22)lakavallarīmanuṣvajamānā kādambarīmanāmayaṃ papraccha | sā tu sakhī-
(p.192, l.23)premṇā gṛhanivāsena kṛtāparādhevānāmayenaiva lajjamānā kṛcchrādiva
(p.193, l.1)kuśalamācacakṣe | samupajātaśokāpi ca tasminkāle mahāśvetāmu-
(p.193, l.2)khanirīkṣaṇatatparāpi muhurmuhurapāṅgavikṣepapracalitataralataratārasārodaraṃ
(p.193, l.3)cakṣurmaṇḍalitacāpena bhagavatā kusumadhanvanā balānnīyamānaṃ candrāpīḍa-
(p.193, l.4)pīḍanāyeva na śaśāka nivārayitum | tenaiva kṣaṇena tenāsannasakhīka-
(p.193, l.5)polasaṃkrāntenerṣyāṃ romāñcabhidyamānakucataṭanaśyatpratibimbena viraha-
(p.193, l.6)vyathāṃ svedārdravakṣaḥsthalaghaṭitaśālabhañjikāpratimena sapatnīroṣaṃ nimi-
(p.193, l.7)ṣatā daurbhāgyaśokamānandajalatirohitenāndhatāduḥkhamabhajata sā | muhū-
(p.193, l.8)rtāpagame ca tāmbūladānodyatāṃ mahāśvetā tāmabhāṣata | sakhi kāda-
(p.193, l.9)mbari saṃpratipannameva sarvābhirasmābhirayamabhinavāgataścandrāpīḍa ārā-
(p.193, l.10)dhanīyaḥ | tadasmai tāvaddīyatām | ityuktā ca kiṃcidvivartitāvanami-
(p.193, l.11)tamukhī śanairavyaktamiva priyasakhi lajjehamanupajātaparicayā prāga-
(p.193, l.12)lbhyenānena gṛhāṇa tvamevāsmai prayacchetyuvāca sā tām | punaḥpunara-
(p.193, l.13)bhidhīyamānā ca tayā kathamapi grāmyeva cirāddānābhimukhaṃ manaścakre |
(p.193, l.14)mahāśvetāmukhādanākṛṣṭadṛṣṭireva vepamānāṅgayaṣṭirākulitalocanā sthūlaṃ
(p.193, l.15)sthūlaṃ niśvasatī nijaśaraprahāramūrchitā manmathena snāpiteva svedajala-
(p.193, l.16)visaraiḥ svedajalavisaranimajjanabhayena ca hastāvalambanamiva yācamā-
(p.193, l.17)nā sādhvasaparavaśā patāmīti lagitumiva kṛtaprayatnā prasārayāmāsa
(p.193, l.18)tāmbūlagarbha hastapallavam | candrāpīḍastu jayakuñjarakumbhasthalāsphā-
(p.193, l.19)lanasaṃkrāntasindūramiva svabhāvapāṭalaṃ dhanurguṇākarṣaṇakṛtakiṇaśyāmalaṃ
(p.193, l.20)kacagrahākṛṣṭiruditārilakṣmīlocanaparāmarśalagnāñjanabindumiva visa-
(p.193, l.21)rpannakhakiraṇatayātirabhasena pradhāvitābhiriva vivardhitābhiriva prahasi-
(p.193, l.22)tābhirivāṅgulībhirupetaṃ sparśalobhācca tatkālakṛtasaṃniveśāḥ sarāgāḥ
(p.193, l.23)pañcāpīndriyavṛttīraparā ivāṅgulīrudvahantaṃ prasāritavānpāṇim | tatra ca
(p.194, l.1)sā tatkālasulabhavilāsadarśanakutūhalibhiriva kutopyāgatya sarvarasai-
(p.194, l.2)radhiṣṭhitā tenānibaddhalakṣaśūnyaprasāritena candrāpīḍahastānveṣaṇāyeva
(p.194, l.3)puraḥpravartitanakhāṃśunivahena vepathucalitavalayāvalīvācālena saṃbhāṣaṇa-
(p.194, l.4)miva kurvatā hastena svedasalilapātapūrvakaṃ gṛhyatāmayaṃ manmathena datto
(p.194, l.5)dāsajana ityātmānamiva pratigrāhayantyadya prabhṛti bhavato haste vartata
(p.194, l.6)iti jīvitamiva sthāpayantī tāmbūlamadāt | ākarṣantī ca kara-
(p.194, l.7)kisalayaṃ bhujalatānusāreṇa sparśatṛṣṇāgatamanaṅgaśarabhinnamadhyaṃ hṛdaya-
(p.194, l.8)miva patitamapi ratnavalayaṃ nājñāsīt | gṛhītvā cāparaṃ tāmbūlaṃ ma-
(p.194, l.9)hāśvetāyai prāyacchat |

kādambarī tu savibhramakṛtapraṇāmā mahāśvetayā saha paryaṅke niṣasāda | sasaṃbhramaṃ parijanopanītāyāṃ ca śayanaśirobhāganiveśitāyāṃ dhavalāṃśukapracchadapaṭāyāṃ hemapādāṅkitāyāṃ pīṭhikāyāṃ candrāpīḍaḥ samupāviśat | mahāśvetānurodhena ca viditakādambarīcittābhiprāyāḥ saṃvṛtamukhanyastahastadattaśabdanivāraṇasaṃjñāḥ pratīhāryo veṇuravānvīṇāghoṣāngītadhvanīnmāgadhījayaśabdāṃśca sarvato nivārayāṃcakruḥ | tvaritaparijanopanītena ca salilena kādambarī svayamutthāya mahāśvetāyāścaraṇau prakṣālyottarīyāṃśukenāpamṛjya punaḥ paryaṅkamāruroha | candrāpīḍasyāpi kādambaryāḥ sakhī rūpānurūpā jīvitanirviśeṣā sarvaviśrambhabhūmirmadalekheti nāmnā balādanicchatopi prakṣālitavatī caraṇau | mahāśvetā tu karṇābharaṇaprabhāvarṣiṇyaṃsadeśe saprema pāṇinā spṛśantī madhukarabharaparyastaṃ ca karṇāvataṃsamutkṣipantī cāmarapavanavidhutiparyastāṃ cālakavallarīmanuṣvajamānā kādambarīmanāmayaṃ papraccha | sā tu sakhīpremṇā gṛhanivāsena kṛtāparādhevānāmayenaiva lajjamānā kṛcchrādiva kuśalamācacakṣe | samupajātaśokāpi ca tasminkāle mahāśvetāmukhanirīkṣaṇatatparāpi muhurmuhurapāṅgavikṣepapracalitataralataratārasārodaraṃ cakṣurmaṇḍalitacāpena bhagavatā kusumadhanvanā balānnīyamānaṃ candrāpīḍapīḍanāyeva na śaśāka nivārayitum | tenaiva kṣaṇena tenāsannasakhīkapolasaṃkrāntenerṣyāṃ romāñcabhidyamānakucataṭanaśyatpratibimbena virahavyathāṃ svedārdravakṣaḥsthalaghaṭitaśālabhañjikāpratimena sapatnīroṣaṃ nimiṣatā daurbhāgyaśokamānandajalatirohitenāndhatāduḥkhamabhajata sā | muhūrtāpagame ca tāmbūladānodyatāṃ mahāśvetā tāmabhāṣata | sakhi kādambari saṃpratipannameva sarvābhirasmābhirayamabhinavāgataścandrāpīḍa ārādhanīyaḥ | tadasmai tāvaddīyatām | ityuktā ca kiṃcidvivartitāvanamitamukhī śanairavyaktamiva priyasakhi lajjehamanupajātaparicayā prāgalbhyenānena gṛhāṇa tvamevāsmai prayacchetyuvāca sā tām | punaḥpunarabhidhīyamānā ca tayā kathamapi grāmyeva cirāddānābhimukhaṃ manaścakre | mahāśvetāmukhādanākṛṣṭadṛṣṭireva vepamānāṅgayaṣṭirākulitalocanā sthūlaṃ sthūlaṃ niśvasatī nijaśaraprahāramūrchitā manmathena snāpiteva svedajalavisaraiḥ svedajalavisaranimajjanabhayena ca hastāvalambanamiva yācamānā sādhvasaparavaśā patāmīti lagitumiva kṛtaprayatnā prasārayāmāsa tāmbūlagarbha hastapallavam | candrāpīḍastu jayakuñjarakumbhasthalāsphālanasaṃkrāntasindūramiva svabhāvapāṭalaṃ dhanurguṇākarṣaṇakṛtakiṇaśyāmalaṃ kacagrahākṛṣṭiruditārilakṣmīlocanaparāmarśalagnāñjanabindumiva visarpannakhakiraṇatayātirabhasena pradhāvitābhiriva vivardhitābhiriva prahasitābhirivāṅgulībhirupetaṃ sparśalobhācca tatkālakṛtasaṃniveśāḥ sarāgāḥ pañcāpīndriyavṛttīraparā ivāṅgulīrudvahantaṃ prasāritavānpāṇim | tatra ca sā tatkālasulabhavilāsadarśanakutūhalibhiriva kutopyāgatya sarvarasairadhiṣṭhitā tenānibaddhalakṣaśūnyaprasāritena candrāpīḍahastānveṣaṇāyeva puraḥpravartitanakhāṃśunivahena vepathucalitavalayāvalīvācālena saṃbhāṣaṇamiva kurvatā hastena svedasalilapātapūrvakaṃ gṛhyatāmayaṃ manmathena datto dāsajana ityātmānamiva pratigrāhayantyadyaprabhṛti bhavato haste vartata iti jīvitamiva sthāpayantī tāmbūlamadāt | ākarṣantī ca karakisalayaṃ bhujalatānusāreṇa sparśatṛṣṇāgatamanaṅgaśarabhinnamadhyaṃ hṛdayamiva patitamapi ratnavalayaṃ nājñāsīt | gṛhītvā cāparaṃ tāmbūlaṃ mahāśvetāyai prāyacchat |

p.194, l.10


(p.194, l.10)atha sahasaiva tvaritagatistrivarṇarāgamindrāyudhamiva kuṇḍalīkṛtaṃ
(p.194, l.11)kaṇṭhena vahatā vidrumāṅkurānukāricañcupuṭena marakatadyutipakṣatinā
(p.194, l.12)mantharagatena śukenānubadhyamānā kumudakesarapiñjaratayā caraṇayugalasya
(p.194, l.13)campakakalikākāratayā ca mukhasya kuvalayadalanīlatayā ca pakṣadyu-
(p.194, l.14)tīnāṃ kusumamayīvāgatya sārikā sakrodhamavādīt | bhartṛdārike kā-
(p.194, l.15)dambari kasmānna nivārayasyenamalīkasubhagābhimāninamatidurvinītaṃ
(p.194, l.16)māmanubadhnantaṃ vihaṅgāpasadam | yadi māmanena paribhūyamānāmupekṣase
(p.194, l.17)tatohaṃ niyatamātmānamutsṛjāmi | satyaṃ śapāmi te pādapaṅkajasparśena |
(p.194, l.18)ityevamabhihitā ca tayā kādambarī smitamakarot | aviditavṛ-
(p.194, l.19)ttāntā tu mahāśvetā kimiyaṃ vadatīti madalekhāṃ papraccha | sā cākatha-
(p.194, l.20)yat | eṣā bhartṛduhituḥ sakhī kādambaryāḥ kālindīti nāmnā sāri-
(p.194, l.21)kā | iyamasya ca parihāsanāmnaḥ śukasya bhartṛdārikayaiva pāṇigraha-
(p.194, l.22)ṇapūrvakaṃ jāyāpadaṃ grāhitā | adya cāyamanayā pratyuṣasi kādambaryā-
(p.194, l.23)stāmbūlakaraṅkavāhinīmimāṃ tamālikāmekākinīṃ kimapi pāṭhayandṛṣṭo
(p.195, l.1)yatastataḥ prabhṛti saṃjāterṣyā kopaparāṅmukhī nainamupasarpati nālapati na
(p.195, l.2)spṛśati na vilokayati sarvābhirasmābhiḥ prasādyamānāpi na prasīda-
(p.195, l.3)tīti | etadākarṇya sphuṭasphuritakapolodaraścandrāpīḍo mandaṃ mandaṃ
(p.195, l.4)vihasyābravīt | astyeṣā kathā śrūyata evaitadrājakule karṇaparaṃparayā
(p.195, l.5)parijanopyevamāmantrayate bahirapi janāḥ kathayantyevaṃ digantareṣva-
(p.195, l.6)pyayamālāpo vartata evāsmābhirapyetadākarṇitameva yathā kila devyāḥ
(p.195, l.7)kādambaryāstāmbūlavāhinīṃ tamālikāṃ kāmayamānaḥ parihāsanāmā
(p.195, l.8)śuko madanaparavaśo gatānyapi dināni na vettīti | tadayamāstāṃ
(p.195, l.9)tāvadvāmācāraḥ parityaktanijakalatro nistraponayāsaha | devyāstu kā-
(p.195, l.10)dambaryāḥ kathametadyuktaṃ yanna nivārayatīmāṃ capalāṃ duṣṭadāsīm | athavā
(p.195, l.11)devyāpi kathitaiva niḥsnehatā prathamameva varākīmimāṃ kālindīmīdṛ-
(p.195, l.12)śāya durvinītāya vihaṃgāya prayacchantyā | kimidānīmiyaṃ karotu |
(p.195, l.13)yadetatsāpatnyakaraṇaṃ nārīṇāṃ pradhānaṃ kopakāraṇamagraṇīrvirāgahetuḥ paraṃ
(p.195, l.14)paribhavasthānam | iyameva kevalamatidhīrā yadanayānena daurbhāgyagarimṇā
(p.195, l.15)jātavairāgyayā viṣaṃ vā nāsvāditamanalo vā nāsāditonaśanaṃ vā
(p.195, l.16)nāṅgīkṛtam | na hyevaṃvidhamaparamasti yoṣitāṃ laghimnaḥ kāraṇam | yadi
(p.195, l.17)ceyamīdṛśepyaparādhenunīyamānānena pratyāsattimeṣyati tadā dhigimā-
(p.195, l.18)malamanayā dūrato varjanīyeyamabhibhavanirasyā | ka enāṃ punarālāpayi-
(p.195, l.19)ṣyati ko vāvalokayiṣyati ko vāsyā nāma grahīṣyati | ityevamabhi-
(p.195, l.20)hitavati tasminsarvāstāḥ saha kādambaryā krīḍālāpabhāvitā jahasura-
(p.195, l.21)ṅganāḥ | parihāsastu tasya narmabhāṣitamākarṇya jagāda | dhūrta rājaputra
(p.195, l.22)nipuṇeyaṃ na tvayānyena vā lolāpi pratārayituṃ śakyate | eṣāpi budhyata
(p.195, l.23)evaitāvatīrvakroktīḥ | iyamapi jānātyeva parihāsajalpitāni | asyā
(p.196, l.1)api rājakulasaṃparkacaturā matiḥ | viramyatām | abhūmireṣā bhujaṃga-
(p.196, l.2)bhaṅgibhāṣitānām | iyameva hi vetti mañjubhāṣiṇī kālaṃ ca kā-
(p.196, l.3)raṇaṃ ca pramāṇaṃ ca viṣayaṃ ca prastāvaṃ ca kopaprasādayoriti |

atha sahasaiva tvaritagatistrivarṇarāgamindrāyudhamiva kuṇḍalīkṛtaṃ kaṇṭhena vahatā vidrumāṅkurānukāricañcupuṭena marakatadyutipakṣatinā mantharagatena śukenānubadhyamānā kumudakesarapiñjaratayā caraṇayugalasya campakakalikākāratayā ca mukhasya kuvalayadalanīlatayā ca pakṣadyutīnāṃ kusumamayīvāgatya sārikā sakrodhamavādīt | bhartṛdārike kādambari kasmānna nivārayasyenamalīkasubhagābhimāninamatidurvinītaṃ māmanubadhnantaṃ vihaṅgāpasadam | yadi māmanena paribhūyamānāmupekṣase tatohaṃ niyatamātmānamutsṛjāmi | satyaṃ śapāmi te pādapaṅkajasparśena | ityevamabhihitā ca tayā kādambarī smitamakarot | aviditavṛttāntā tu mahāśvetā kimiyaṃ vadatīti madalekhāṃ papraccha | sā cākathayat | eṣā bhartṛduhituḥ sakhī kādambaryāḥ kālindīti nāmnā sārikā | iyamasya ca parihāsanāmnaḥ śukasya bhartṛdārikayaiva pāṇigrahaṇapūrvakaṃ jāyāpadaṃ grāhitā | adya cāyamanayā pratyuṣasi kādambaryāstāmbūlakaraṅkavāhinīmimāṃ tamālikāmekākinīṃ kimapi pāṭhayandṛṣṭo yatastataḥ prabhṛti saṃjāterṣyā kopaparāṅmukhī nainamupasarpati nālapati na spṛśati na vilokayati sarvābhirasmābhiḥ prasādyamānāpi na prasīdatīti | etadākarṇya sphuṭasphuritakapolodaraścandrāpīḍo mandaṃ mandaṃ vihasyābravīt | astyeṣā kathā śrūyata evaitadrājakule karṇaparaṃparayā parijanopyevamāmantrayate bahirapi janāḥ kathayantyevaṃ digantareṣvapyayamālāpo vartata evāsmābhirapyetadākarṇitameva yathā kila devyāḥ kādambaryāstāmbūlavāhinīṃ tamālikāṃ kāmayamānaḥ parihāsanāmā śuko madanaparavaśo gatānyapi dināni na vettīti | tadayamāstāṃ tāvadvāmācāraḥ parityaktanijakalatro nistraponayāsaha | devyāstu kādambaryāḥ kathametadyuktaṃ yanna nivārayatīmāṃ capalāṃ duṣṭadāsīm | athavā devyāpi kathitaiva niḥsnehatā prathamameva varākīmimāṃ kālindīmīdṛśāya durvinītāya vihaṃgāya prayacchantyā | kimidānīmiyaṃ karotu | yadetatsāpatnyakaraṇaṃ nārīṇāṃ pradhānaṃ kopakāraṇamagraṇīrvirāgahetuḥ paraṃ paribhavasthānam | iyameva kevalamatidhīrā yadanayānena daurbhāgyagarimṇā jātavairāgyayā viṣaṃ vā nāsvāditamanalo vā nāsāditonaśanaṃ vā nāṅgīkṛtam | na hyevaṃvidhamaparamasti yoṣitāṃ laghimnaḥ kāraṇam | yadi ceyamīdṛśepyaparādhenunīyamānānena pratyāsattimeṣyati tadā dhigimāmalamanayā dūrato varjanīyeyamabhibhavanirasyā | ka enāṃ punarālāpayiṣyati ko vāvalokayiṣyati ko vāsyā nāma grahīṣyati | ityevamabhihitavati tasminsarvāstāḥ saha kādambaryā krīḍālāpabhāvitā jahasuraṅganāḥ | parihāsastu tasya narmabhāṣitamākarṇya jagāda | dhūrta rājaputra nipuṇeyaṃ na tvayānyena vā lolāpi pratārayituṃ śakyate | eṣāpi budhyata evaitāvatīrvakroktīḥ | iyamapi jānātyeva parihāsajalpitāni | asyā api rājakulasaṃparkacaturā matiḥ | viramyatām | abhūmireṣā bhujaṃgabhaṅgibhāṣitānām | iyameva hi vetti mañjubhāṣiṇī kālaṃ ca kāraṇaṃ ca pramāṇaṃ ca viṣayaṃ ca prastāvaṃ ca kopaprasādayoriti |

p.196, l.4


(p.196, l.4)atrāntare cāgatya kañcukī mahāśvetāmavocat | āyuṣmati devaści-
(p.196, l.5)traratho devī ca madirā tvāṃ draṣṭumāhvayate | ityevamabhihitā ca gantu-
(p.196, l.6)kāmā sakhi candrāpīḍaḥ kvāstāmiti kādambarīmapṛcchat | asau tu
(p.196, l.7)nanu paryāptamevānekastrīhṛdayasahasrāvasthānamaneneti manasā vihasya
(p.196, l.8)prakāśamavadat | sakhi mahāśvete kiṃ tvamevamabhidadhāsi | darśanādārabhya
(p.196, l.9)śarīrasyāpyayameva prabhuḥ kimuta bhavanasya vibhavasya parijanasya vā |
(p.196, l.10)yatrāsmai rocate priyasakhīhṛdayāya vā tatrāyamāstāmiti | tacchrutvā
(p.196, l.11)mahāśvetā tadatraiva tvatprāsādasamīpavartini pramadavane krīḍāparvatakamaṇi-
(p.196, l.12)veśmanyāstāmityabhidhāya gandharvarājaṃ draṣṭuṃ yayau | candrāpīḍo-
(p.196, l.13)pi tayaiva saha nirgatya vinodārtha vīṇāvādinībhiśca veṇuvādyanipuṇābhiśca
(p.196, l.14)gītakalākuśalābhiśca durodarakrīḍārāgiṇībhiścāṣṭāpadaparicayacaturā-
(p.196, l.15)bhiśca citrakarmakṛtaśramābhiśca subhāṣitapāṭhikābhiśca kādambarīsamādi-
(p.196, l.16)ṣṭapratīhārīpreṣitābhiḥ kanyābhiranugamyamānaḥ pūrvadṛṣṭena keyūrakeṇopa-
(p.196, l.17)diśyamānamārgaḥ krīḍāparvatamaṇimandiramagāt | gate ca tasmingandha-
(p.196, l.18)rvarājaputrī visasarja sakalaṃ sakhījanaṃ parijanaṃ ca parimitaparicāri-
(p.196, l.19)kābhiranugamyamānā prāsādamāruroha | tatra ca śayanīye nipatya dūra-
(p.196, l.20)sthitābhirvinayanibhṛtābhiḥ paricārikābhirvinodyamānā kutopi pratyā-
(p.196, l.21)gatacetanā caikākinī tasminkāle capale kimidamārabdhamiti nigṛhī-
(p.196, l.22)teva lajjayā gandharvarājaputri kathametadyuktamityupālabdheva vinayenāya-
(p.196, l.23)masāvavyutpanno bālabhāvaḥ kva gata ityupahasiteva mugdhatayā svairiṇi
(p.197, l.1)mā kuru yatheṣṭamekākinyavinayamityāmantriteva kumārabhāvena bhīru
(p.197, l.2)nāyaṃ kulakanyakānāṃ krama iti garhiteva mahattvena durvinīte rakṣāvi-
(p.197, l.3)nayamiti tarjitevācāreṇa mūḍhe madanena laghutāṃ nītāsītyanuśāsitevābhi-
(p.197, l.4)jātyena kutastaveyaṃ taralahṛdayateti dhikkṛteva dhairyeṇa svacchandacāriṇya-
(p.197, l.5)pramāṇīkṛtāhaṃ tvayeti ninditeva kulasthityā atigurvāṃ lajjāmuvāha |

atrāntare cāgatya kañcukī mahāśvetāmavocat | āyuṣmati devaścitraratho devī ca madirā tvāṃ draṣṭumāhvayate | ityevamabhihitā ca gantukāmā sakhi candrāpīḍaḥ kvāstāmiti kādambarīmapṛcchat | asau tu nanu paryāptamevānekastrīhṛdayasahasrāvasthānamaneneti manasā vihasya prakāśamavadat | sakhi mahāśvete kiṃ tvamevamabhidadhāsi | darśanādārabhya śarīrasyāpyayameva prabhuḥ kimuta bhavanasya vibhavasya parijanasya vā | yatrāsmai rocate priyasakhīhṛdayāya vā tatrāyamāstāmiti | tacchrutvā mahāśvetā tadatraiva tvatprāsādasamīpavartini pramadavane krīḍāparvatakamaṇiveśmanyāstāmityabhidhāya gandharvarājaṃ draṣṭuṃ yayau | candrāpīḍopi tayaiva saha nirgatya vinodārtha vīṇāvādinībhiśca veṇuvādyanipuṇābhiśca gītakalākuśalābhiśca durodarakrīḍārāgiṇībhiścāṣṭāpadaparicayacaturābhiśca citrakarmakṛtaśramābhiśca subhāṣitapāṭhikābhiśca kādambarīsamādiṣṭapratīhārīpreṣitābhiḥ kanyābhiranugamyamānaḥ pūrvadṛṣṭena keyūrakeṇopadiśyamānamārgaḥ krīḍāparvatamaṇimandiramagāt | gate ca tasmingandharvarājaputrī visasarja sakalaṃ sakhījanaṃ parijanaṃ ca parimitaparicārikābhiranugamyamānā prāsādamāruroha | tatra ca śayanīye nipatya dūrasthitābhirvinayanibhṛtābhiḥ paricārikābhirvinodyamānā kutopi pratyāgatacetanā caikākinī tasminkāle capale kimidamārabdhamiti nigṛhīteva lajjayā gandharvarājaputri kathametadyuktamityupālabdheva vinayenāyamasāvavyutpanno bālabhāvaḥ kva gata ityupahasiteva mugdhatayā svairiṇi mā kuru yatheṣṭamekākinyavinayamityāmantriteva kumārabhāvena bhīru nāyaṃ kulakanyakānāṃ krama iti garhiteva mahattvena durvinīte rakṣāvinayamiti tarjitevācāreṇa mūḍhe madanena laghutāṃ nītāsītyanuśāsitevābhijātyena kutastaveyaṃ taralahṛdayateti dhikkṛteva dhairyeṇa svacchandacāriṇyapramāṇīkṛtāhaṃ tvayeti ninditeva kulasthityā atigurvāṃ lajjāmuvāha |

p.197, l.6


(p.197, l.6)samacintayaccaivam | agaṇitasarvaśaṅkayā taralahṛdayatāṃ darśayantyādya
(p.197, l.7)mayā kiṃ kṛtamidaṃ mohāndhayā hatāśayā | tathā hi | adṛṣṭapūrvo-
(p.197, l.8)yamiti sāhasikayā mayā na śaṅkitam | laghuhṛdayāṃ māṃ lokaḥ kala-
(p.197, l.9)yiṣyatīti nirhrīkayā nākalitam | kāsya cittavṛttiriti mūḍhayā na
(p.197, l.10)parīkṣitam | darśanānukūlāhamasya neti vā taralayā na kṛto vicāra-
(p.197, l.11)kramaḥ | pratyākhyānavailakṣyānna bhītam | gurujanānna trastam | lokāpa-
(p.197, l.12)vādānnodvignam | tathā ca | mahāśvetā duḥkhiteti nirdākṣiṇyayā nāpe-
(p.197, l.13)kṣitam | āsannavartisakhījanopyupalakṣayatīti mandayā na lakṣitam |
(p.197, l.14)pārśvasthitaḥ parijanaḥ paśyatīti naṣṭacetanayā na dṛṣṭam | sthūlabu-
(p.197, l.15)ddhayopi tādṛśīṃ vinayacyutiṃ vibhāvayeyuḥ kimutānubhūtamadanavṛttāntā
(p.197, l.16)mahāśvetā sakalakalākuśalāḥ sakhyo vā rājakulasaṃcāracaturo vā
(p.197, l.17)nityamiṅgitajñaḥ parijanaḥ | īdṛśeṣvatinipuṇataradṛṣṭayontaḥpuradāsyaḥ |
(p.197, l.18)sarvathā hatāsmi mandapuṇyā | maraṇaṃ medya śreyo na lajjākaraṃ jīvi-
(p.197, l.19)tam | śrutvaitaṃ vṛttāntaṃ kiṃ vakṣyatyambā tāto vā gandharvaloko vā |
(p.197, l.20)kiṃ karomi | kotra pratīkāraḥ | kenopāyena skhalitamidaṃ pracchādayā-
(p.197, l.21)mi | kasya vā cāpalamidameteṣāṃ durvinītānāmindriyāṇāṃ kathayāmi |
(p.197, l.22)kva vānena dagdhahṛdayena gṛhītā gacchāmi | tathā mahāśvetāvyatikareṇa
(p.197, l.23)pratijñā kṛtā | tathā priyasakhīnāṃ puro mantritam | tathā ca keyūrakasya
(p.198, l.1)haste saṃdiṣṭam | na khalu jānāmi mandabhāginī śaṭhavidhinā votsannama-
(p.198, l.2)nmathena vā pūrvakṛtāpuṇyasaṃcayena vā mṛtyuhatakena vānyena vā kenāpya-
(p.198, l.3)yamānīto mama vipralambhakaścandrāpīḍaḥ | kopi vā na kadācidṛṣṭo
(p.198, l.4)nānubhūto na ca śruto na cintito notprekṣito māṃ viḍambayitumupāgato
(p.198, l.5)yasya darśanamātreṇaiva saṃyamya dattevendriyaiḥ śarapañjare nikṣipya sama-
(p.198, l.6)rpiteva manmathena dāsīkṛtyopanītevānurāgeṇa gṛhītaguṇapaṇena vikrīteva
(p.198, l.7)hṛdayenopakaraṇībhūtāsmi | na me kārya tena capalena | iti kṣaṇa-
(p.198, l.8)miva saṃkalpamakarot | kṛtasaṃkalpā cāntargatena mithyāvinīte yadi
(p.198, l.9)mayā na kṛtyameṣa gacchāmīti hṛdayotkampacalitena parihasiteva
(p.198, l.10)candrāpīḍena tatparityāgasaṃkalpasamakālaprasthitena kaṇṭhalagnena pṛṣṭeva
(p.198, l.11)jīvitenāviśeṣajñe punarapi prakṣālitalocanayā dṛśyatāmasau janaḥ
(p.198, l.12)pratyākhyānayogyo na veti tatkālāgatenābhihiteva bāṣpeṇāpanayāmi
(p.198, l.13)te sahāsubhirdhairyāvalepamiti nirbhartsiteva manobhuvā punarapi tathaiva
(p.198, l.14)candrāpīḍābhimukhahṛdayā babhūva | tadevamastamitapratisamādhānabalātpre-
(p.198, l.15)māveśenāsvatantrīkṛtā paravaśevotthāya jālavātāyanena tameva krīḍā-
(p.198, l.16)parvatamavalokayantyatiṣṭhat | tatrasthā ca sā tamānandajalavyavadhāno-
(p.198, l.17)dvigneva smṛtyā dadarśa na cakṣuṣā | aṅgulīgalitasvedaparāmarśabhīteva
(p.198, l.18)cintayā lilekha na citratūlikayā | romāñcatirodhānaśaṅkiteva
(p.198, l.19)hṛdayenāliliṅga na vakṣasā | tatsaṃgamakālātipātāsaheva mano gamāya
(p.198, l.20)niyuktavatī na parijanam |

samacintayaccaivam | agaṇitasarvaśaṅkayā taralahṛdayatāṃ darśayantyādya mayā kiṃ kṛtamidaṃ mohāndhayā hatāśayā | tathā hi | adṛṣṭapūrvoyamiti sāhasikayā mayā na śaṅkitam | laghuhṛdayāṃ māṃ lokaḥ kalayiṣyatīti nirhrīkayā nākalitam | kāsya cittavṛttiriti mūḍhayā na parīkṣitam | darśanānukūlāhamasya neti vā taralayā na kṛto vicārakramaḥ | pratyākhyānavailakṣyānna bhītam | gurujanānna trastam | lokāpavādānnodvignam | tathā ca | mahāśvetā duḥkhiteti nirdākṣiṇyayā nāpekṣitam | āsannavartisakhījanopyupalakṣayatīti mandayā na lakṣitam | pārśvasthitaḥ parijanaḥ paśyatīti naṣṭacetanayā na dṛṣṭam | sthūlabuddhayopi tādṛśīṃ vinayacyutiṃ vibhāvayeyuḥ kimutānubhūtamadanavṛttāntā mahāśvetā sakalakalākuśalāḥ sakhyo vā rājakulasaṃcāracaturo vā nityamiṅgitajñaḥ parijanaḥ | īdṛśeṣvatinipuṇataradṛṣṭayontaḥpuradāsyaḥ | sarvathā hatāsmi mandapuṇyā | maraṇaṃ medya śreyo na lajjākaraṃ jīvitam | śrutvaitaṃ vṛttāntaṃ kiṃ vakṣyatyambā tāto vā gandharvaloko vā | kiṃ karomi | kotra pratīkāraḥ | kenopāyena skhalitamidaṃ pracchādayāmi | kasya vā cāpalamidameteṣāṃ durvinītānāmindriyāṇāṃ kathayāmi | kva vānena dagdhahṛdayena gṛhītā gacchāmi | tathā mahāśvetāvyatikareṇa pratijñā kṛtā | tathā priyasakhīnāṃ puro mantritam | tathā ca keyūrakasya haste saṃdiṣṭam | na khalu jānāmi mandabhāginī śaṭhavidhinā votsannamanmathena vā pūrvakṛtāpuṇyasaṃcayena vā mṛtyuhatakena vānyena vā kenāpyayamānīto mama vipralambhakaścandrāpīḍaḥ | kopi vā na kadācidṛṣṭo nānubhūto na ca śruto na cintito notprekṣito māṃ viḍambayitumupāgato yasya darśanamātreṇaiva saṃyamya dattevendriyaiḥ śarapañjare nikṣipya samarpiteva manmathena dāsīkṛtyopanītevānurāgeṇa gṛhītaguṇapaṇena vikrīteva hṛdayenopakaraṇībhūtāsmi | na me kārya tena capalena | iti kṣaṇamiva saṃkalpamakarot | kṛtasaṃkalpā cāntargatena mithyāvinīte yadi mayā na kṛtyameṣa gacchāmīti hṛdayotkampacalitena parihasiteva candrāpīḍena tatparityāgasaṃkalpasamakālaprasthitena kaṇṭhalagnena pṛṣṭeva jīvitenāviśeṣajñe punarapi prakṣālitalocanayā dṛśyatāmasau janaḥ pratyākhyānayogyo na veti tatkālāgatenābhihiteva bāṣpeṇāpanayāmi te sahāsubhirdhairyāvalepamiti nirbhartsiteva manobhuvā punarapi tathaiva candrāpīḍābhimukhahṛdayā babhūva | tadevamastamitapratisamādhānabalātpremāveśenāsvatantrīkṛtā paravaśevotthāya jālavātāyanena tameva krīḍāparvatamavalokayantyatiṣṭhat | tatrasthā ca sā tamānandajalavyavadhānodvigneva smṛtyā dadarśa na cakṣuṣā | aṅgulīgalitasvedaparāmarśabhīteva cintayā lilekha na citratūlikayā | romāñcatirodhānaśaṅkiteva hṛdayenāliliṅga na vakṣasā | tatsaṃgamakālātipātāsaheva mano gamāya niyuktavatī na parijanam |

p.198, l.21


(p.198, l.21)candrāpīḍopi praviśya svacchaṃ kādambarīhṛdayamiva dvitīyaṃ maṇi-
(p.198, l.22)gṛhaṃ śilātalāstīrṇāyāmubhayata uparyupariniveśitabahūpadhānāyāṃ ku-
(p.198, l.23)thāyāṃ nipatya keyūrakeṇotsaṅge gṛhītacaraṇayugalastābhiryathādiṣṭeṣu bhūmi-
(p.199, l.1)bhāgeṣūpaviṣṭābhiḥ kanyakābhiḥ parivṛto dolāyamānena cetasā cintāṃ
(p.199, l.2)viveśa | kiṃ tāvadasyā gandharvarājaduhituḥ kādambaryāḥ sahabhuva ete
(p.199, l.3)vilāsā evedṛśāḥ sakalalokahṛdayahāriṇaḥ | āhosvidanārādhitapra-
(p.199, l.4)sannena bhagavatā makaraketunā mayi niyuktāḥ | yena māṃ sāsreṇa sarā-
(p.199, l.5)geṇa kūṇitatribhāgeṇa hṛdayāntaḥpatatsmaraśarakusumarajorūṣiteneva cakṣuṣā
(p.199, l.6)tiryagvilokayati | madvilokitā ca dhavalena smitālokena dukūleneva
(p.199, l.7)lajjayātmānamāvṛṇoti | mallajjāvivartamānavadanā ca pratibimbaprave-
(p.199, l.8)śalobheneva kapoladarpaṇamarpayati | madavakāśadāyino hṛdayasya prathamā-
(p.199, l.9)vinayalekhāmiva kararuheṇa śayanāṅke likhati | mattāmbūlavīṭikopa-
(p.199, l.10)nayanakhedavidhutena raktotpalabhramabhramadbhramaravṛndena karatalena khinnaṃ mukha-
(p.199, l.11)miva gṛhītatamālapallaveneva vījayati | punaścācintayat | prāyeṇa
(p.199, l.12)mānuṣyakasulabhā laghutā mithyāsaṃkalpasahasrairevaṃ māṃ vipralabhate | lupta-
(p.199, l.13)viveko yauvanamado madayati madano vā | yatastimiropahateva yūnāṃ
(p.199, l.14)dṛṣṭiralpamapi kāluṣyaṃ mahatpaśyati | snehalavopi vāriṇeva yauvanama-
(p.199, l.15)dena dūraṃ vistāryate | svayamutpāditānekacintāśatākulā kavimatiriva
(p.199, l.16)taralatā na kiṃcinnotprekṣate | nipuṇamanmathagṛhītā citravartikeva taru-
(p.199, l.17)ṇacittavṛttirna kiṃcinnālikhati | saṃjātarūpābhimānā kulaṭevātmasaṃ-
(p.199, l.18)bhāvanā na kvacinnātmānamarpayati | svapna ivānanubhūtamapi manoratho
(p.199, l.19)darśayati | indrajālapicchikevāsaṃbhāvyamapi pratyāśā puraḥ sthāpayati |
(p.199, l.20)bhūyaśca cintitavān | kimanena vṛthaiva manasā kheditena | yadi satya-
(p.199, l.21)meveyaṃ dhavalekṣaṇā mayyevaṃjātacittavṛttistadā na cirātsa evaināmaprārthi-
(p.199, l.22)tānukūlo manmathaḥ prakaṭīkariṣyati | sa evāsya saṃśayasya chettā bha-
(p.199, l.23)viṣyati | ityavadhāryotthāyopaviśya ca tābhiḥ kanyakābhiḥ sahākṣairgeyaiśca
(p.200, l.1)vipañcīvādyaiśca pāṇavikaiśca svarasaṃdehavivādaiśca subhāṣitagoṣṭhībhiścā-
(p.200, l.2)nyaiśca taistairālāpaiḥ sukumāraiḥ kalāvilāsaiḥ krīḍannāsāṃcakre | muhūrtaṃ
(p.200, l.3)ca sthitvā nirgamyopavanālokanakutūhalakṣiptacittaḥ krīḍāparvatakaśi-
(p.200, l.4)kharamāruroha |

candrāpīḍopi praviśya svacchaṃ kādambarīhṛdayamiva dvitīyaṃ maṇigṛhaṃ śilātalāstīrṇāyāmubhayata uparyupariniveśitabahūpadhānāyāṃ kuthāyāṃ nipatya keyūrakeṇotsaṅge gṛhītacaraṇayugalastābhiryathādiṣṭeṣu bhūmibhāgeṣūpaviṣṭābhiḥ kanyakābhiḥ parivṛto dolāyamānena cetasā cintāṃ viveśa | kiṃ tāvadasyā gandharvarājaduhituḥ kādambaryāḥ sahabhuva ete vilāsā evedṛśāḥ sakalalokahṛdayahāriṇaḥ | āhosvidanārādhitaprasannena bhagavatā makaraketunā mayi niyuktāḥ | yena māṃ sāsreṇa sarāgeṇa kūṇitatribhāgeṇa hṛdayāntaḥpatatsmaraśarakusumarajorūṣiteneva cakṣuṣā tiryagvilokayati | madvilokitā ca dhavalena smitālokena dukūleneva lajjayātmānamāvṛṇoti | mallajjāvivartamānavadanā ca pratibimbapraveśalobheneva kapoladarpaṇamarpayati | madavakāśadāyino hṛdayasya prathamāvinayalekhāmiva kararuheṇa śayanāṅke likhati | mattāmbūlavīṭikopanayanakhedavidhutena raktotpalabhramabhramadbhramaravṛndena karatalena khinnaṃ mukhamiva gṛhītatamālapallaveneva vījayati | punaścācintayat | prāyeṇa mānuṣyakasulabhā laghutā mithyāsaṃkalpasahasrairevaṃ māṃ vipralabhate | luptaviveko yauvanamado madayati madano vā | yatastimiropahateva yūnāṃ dṛṣṭiralpamapi kāluṣyaṃ mahatpaśyati | snehalavopi vāriṇeva yauvanamadena dūraṃ vistāryate | svayamutpāditānekacintāśatākulā kavimatiriva taralatā na kiṃcinnotprekṣate | nipuṇamanmathagṛhītā citravartikeva taruṇacittavṛttirna kiṃcinnālikhati | saṃjātarūpābhimānā kulaṭevātmasaṃbhāvanā na kvacinnātmānamarpayati | svapna ivānanubhūtamapi manoratho darśayati | indrajālapicchikevāsaṃbhāvyamapi pratyāśā puraḥ sthāpayati | bhūyaśca cintitavān | kimanena vṛthaiva manasā kheditena | yadi satyameveyaṃ dhavalekṣaṇā mayyevaṃjātacittavṛttistadā na cirātsa evaināmaprārthitānukūlo manmathaḥ prakaṭīkariṣyati | sa evāsya saṃśayasya chettā bhaviṣyati | ityavadhāryotthāyopaviśya ca tābhiḥ kanyakābhiḥ sahākṣairgeyaiśca vipañcīvādyaiśca pāṇavikaiśca svarasaṃdehavivādaiśca subhāṣitagoṣṭhībhiścānyaiśca taistairālāpaiḥ sukumāraiḥ kalāvilāsaiḥ krīḍannāsāṃcakre | muhūrtaṃ ca sthitvā nirgamyopavanālokanakutūhalakṣiptacittaḥ krīḍāparvatakaśikharamāruroha |

p.200, l.5


(p.200, l.5)kādambarī tu taṃ dṛṣṭvā cirayatīti mahāśvetāyāḥ kila vartmā-
(p.200, l.6)valokayituṃ vimucya taṃ gavākṣamanaṅgakṣiptacittā saudhasyoparitanaṃ
(p.200, l.7)talaṃ kailāsaśikharamiva gauryāruroha | tatra ca viralaparijanā
(p.200, l.8)sakalaśaśimaṇḍalapāṇḍureṇātapatreṇa hemadaṇḍena nivāryamāṇātapā catu-
(p.200, l.9)bhirbālavyajanaiśca phenaśucibhiruddhūyamānairupavījyamānā śirasi kusu-
(p.200, l.10)magandhalubdhena bhramatā bhramarakulena divāpi nīlāvaguṇṭhaneneva candrā-
(p.200, l.11)pīḍābhisaraṇaveśābhyāsaṃ kurvatī muhuścāmaraśikhāṃ samāsajya muhuścha-
(p.200, l.12)ttradaṇḍamavalambya muhustamālikāskandhe karau vinyasya muhurmadalekhāṃ
(p.200, l.13)sakhīṃ pariṣvajya muhuḥ parijanāntaritasakaladehā netratribhāgeṇāvalokya
(p.200, l.14)muhurāvalitatrivalīvalayā parivṛttya muhuḥ pratīhārīvetralatāśikhare ka-
(p.200, l.15)polaṃ nidhāya muhurniścalakaravidhṛtāmadharapallave vīṭikāṃ viniveśya muhu-
(p.200, l.16)rudgīrṇotpalaprahārapalāyamānaparijanānusaraṇadattakatipayapadā vihasya taṃ
(p.200, l.17)vilokayantī tena ca vilokyamānā mahāntamapi kālamatikrāntaṃ nā-
(p.200, l.18)jñāsīt | āruhya ca pratīhāryā niveditamahāśvetāpratyāgamanā tasmāda-
(p.200, l.19)vatatāra | snānādiṣu mandādarāpi mahāśvetānurodhena divasavyāpārama-
(p.200, l.20)karot | candrāpīḍopi tasmādavatīrya prathamavisarjitenaiva kādamba-
(p.200, l.21)rīparijanena nivartitasnānavidhirnirupahataśilārcitābhimatadaivataḥ krī-
(p.200, l.22)ḍāparvataka eva sarvamāhārādikamahaḥkarma cakre |

kādambarī tu taṃ dṛṣṭvā cirayatīti mahāśvetāyāḥ kila vartmāvalokayituṃ vimucya taṃ gavākṣamanaṅgakṣiptacittā saudhasyoparitanaṃ talaṃ kailāsaśikharamiva gauryāruroha | tatra ca viralaparijanā sakalaśaśimaṇḍalapāṇḍureṇātapatreṇa hemadaṇḍena nivāryamāṇātapā catubhirbālavyajanaiśca phenaśucibhiruddhūyamānairupavījyamānā śirasi kusumagandhalubdhena bhramatā bhramarakulena divāpi nīlāvaguṇṭhaneneva candrāpīḍābhisaraṇaveśābhyāsaṃ kurvatī muhuścāmaraśikhāṃ samāsajya muhuśchattradaṇḍamavalambya muhustamālikāskandhe karau vinyasya muhurmadalekhāṃ sakhīṃ pariṣvajya muhuḥ parijanāntaritasakaladehā netratribhāgeṇāvalokya muhurāvalitatrivalīvalayā parivṛttya muhuḥ pratīhārīvetralatāśikhare kapolaṃ nidhāya muhurniścalakaravidhṛtāmadharapallave vīṭikāṃ viniveśya muhurudgīrṇotpalaprahārapalāyamānaparijanānusaraṇadattakatipayapadā vihasya taṃ vilokayantī tena ca vilokyamānā mahāntamapi kālamatikrāntaṃ nājñāsīt | āruhya ca pratīhāryā niveditamahāśvetāpratyāgamanā tasmādavatatāra | snānādiṣu mandādarāpi mahāśvetānurodhena divasavyāpāramakarot | candrāpīḍopi tasmādavatīrya prathamavisarjitenaiva kādambarīparijanena nivartitasnānavidhirnirupahataśilārcitābhimatadaivataḥ krīḍāparvataka eva sarvamāhārādikamahaḥkarma cakre |

p.200, l.23


(p.200, l.23)krameṇa ca kṛtāhāraḥ krīḍāparvatakaprāgbhāgabhāji manohāriṇi hā-
(p.201, l.1)rītaharite hariṇīromanthaphenasīkarāsāre sīrāyudhahalabhayaniścalakā-
(p.201, l.2)lindījalatviṣi taruṇīcaraṇālaktakaśoṇaśociṣi kusumarajaḥsi-
(p.201, l.3)katilatale latāmaṇḍapopagūḍhe śikhaṇḍitāṇḍavasaṃgītagṛhe marakataśi-
(p.201, l.4)lātale samupaviṣṭho dṛṣṭavānsahasaivātibahaladhāmnā dhavalenālokena jaleneva
(p.201, l.5)nirvāpyamānaṃ divasaṃ mṛṇālavalayeneva pīyamānamātapaṃ kṣīrodeneva plā-
(p.201, l.6)vyamānāṃ mahīṃ candanarasavarṣeṇeva sicyamānāndigantānsudhayeva vili-
(p.201, l.7)pyamānamambaratalam | āsīccāsya manasi | kimu khalu bhagavānauṣa-
(p.201, l.8)dhipatirakāṇḍa eva śītāṃśurudito bhavet | uta yantravikṣepaviśīrya-
(p.201, l.9)māṇapāṇḍuradhārāsahasrāṇi dhārāgṛhāṇi muktāni | āhosvidani-
(p.201, l.10)lavikīryamāṇasīkaradhavalitabhuvanāmbarasindhurdharātalamavatīrṇā |

krameṇa ca kṛtāhāraḥ krīḍāparvatakaprāgbhāgabhāji manohāriṇi hārītaharite hariṇīromanthaphenasīkarāsāre sīrāyudhahalabhayaniścalakālindījalatviṣi taruṇīcaraṇālaktakaśoṇaśociṣi kusumarajaḥsikatilatale latāmaṇḍapopagūḍhe śikhaṇḍitāṇḍavasaṃgītagṛhe marakataśilātale samupaviṣṭho dṛṣṭavānsahasaivātibahaladhāmnā dhavalenālokena jaleneva nirvāpyamānaṃ divasaṃ mṛṇālavalayeneva pīyamānamātapaṃ kṣīrodeneva plāvyamānāṃ mahīṃ candanarasavarṣeṇeva sicyamānāndigantānsudhayeva vilipyamānamambaratalam | āsīccāsya manasi | kimu khalu bhagavānauṣadhipatirakāṇḍa eva śītāṃśurudito bhavet | uta yantravikṣepaviśīryamāṇapāṇḍuradhārāsahasrāṇi dhārāgṛhāṇi muktāni | āhosvidanilavikīryamāṇasīkaradhavalitabhuvanāmbarasindhurdharātalamavatīrṇā |

p.201, l.11


(p.201, l.11)kutūhalāccālokānusāraprahitacakṣuradrākṣīdanalpakanyakākadambapari-
(p.201, l.12)vṛtāṃ dhriyamāṇadhavalātapatrāmuddhūyamānacāmaradvayāṃ kādambarīpratīhāryā
(p.201, l.13)vāmapāṇinā vetralatāgarbheṇārdravastraśakalāvacchannamukhaṃ candanānulepana-
(p.201, l.14)sanāthaṃ nālikerasamudgakamudvahantyā dakṣiṇakareṇa dattahastāvalambāṃ
(p.201, l.15)keyūrakeṇa ca niśvāsahārye nirmokaśucinī dhaute kalpalatādukūle dadhatā
(p.201, l.16)nivedyamānamārgāṃ mālatīkusumadāmādhiṣṭhitakaratalayā ca tamāli-
(p.201, l.17)kayānugamyamānāmāgacchantīṃ madalekhāṃ tasyāśca samīpe taralikāṃ
(p.201, l.18)tayā ca sitāṃśukopacchade paṭalake gṛhītaṃ dhavalatākāraṇamiva kṣīro-
(p.201, l.19)dasya sahabhuvamiva candramaso mṛṇāladaṇḍamiva nārāyaṇanābhipuṇḍa-
(p.201, l.20)rīkasya mandarakṣobhavikṣiptamivāmṛtaphenapiṇḍanikaraṃ vāsukinirmoka-
(p.201, l.21)miva manthanaśramojjhitaṃ hāsamiva śriyaḥ kulagṛhaviyogagalitaṃ manda-
(p.201, l.22)ramathanavikhaṇḍitāśeṣaśaśikalākhaṇḍasaṃcayamiva saṃhataṃ pratimātārā-
(p.201, l.23)gaṇamiva jalanidhijalāduddhṛtaṃ diggajakarasīkarāsāramiva puñjībhūtaṃ
(p.202, l.1)nakṣatramālābharaṇamiva madanadvipasya śaranmeghaśakalairiva kalpitaṃ kāda-
(p.202, l.2)mbarīrūpavaśīkṛtamunijanahṛdayairiva nirmitaṃ gurumiva sarvaratnānāṃ yaśo-
(p.202, l.3)rāśimivaikatra ghaṭitaṃ sarvasāgarāṇāṃ pratipakṣamiva candramaso jīvitamiva
(p.202, l.4)jyotsnāyā lakṣmīhṛdayamiva nalinīdalagalajjalabinduvilāsataralamu-
(p.202, l.5)tkaṇṭhitamiva mṛṇālavalayadhavalakaraṃ śaracchaśinamiva ghanamuktāṃśuni-
(p.202, l.6)vahadhavalitadiṅmukhaṃ mandākinīpravāhamiva surayuvatikucaparimalavāhinaṃ
(p.202, l.7)prabhāvarṣiṇamatitāraṃ hāram | dṛṣṭvā cāyamasya candrāpīḍaścandrātapadyu-
(p.202, l.8)timuṣo dhavalimnaḥ kāraṇamiti manasā niścitya dūrādeva pratyutthānā-
(p.202, l.9)dinā samucitenopacārakrameṇa madalekhāmāpatantīṃ pratijagrāha | sā tu
(p.202, l.10)tasminneva marakatagrāvaṇi muhūrtamupaviśya svayamutthāya tena candanā-
(p.202, l.11)ṅgarāgeṇānulipya te ca dve dukūle paridhāpya taiśca mālatīkusumadāma-
(p.202, l.12)bhirāracitaśekharaṃ kṛtvā taṃ hāramādāya candrāpīḍamuvāca | kumāra
(p.202, l.13)taveyamapahastitāhaṃkārakāntā peśalatā prītiparavaśaṃ janaṃ kimiva na
(p.202, l.14)kārayati | praśraya eva te dadātyavakāśamevaṃvidhānām | anayā
(p.202, l.15)cākṛtyā kasyāsi na jīvitasvāmī | anena cākāraṇāviṣkṛtavātsa-
(p.202, l.16)lyena caritena kasya na bandhutvamadhyāropayasi | eṣā ca te prakṛtima-
(p.202, l.17)dhurā vyavahṛtiḥ kasya na vayasyatāmutpādayati | kaṃ vā na samāśvāsa-
(p.202, l.18)yantyamī svabhāvasukumāravṛttayo bhavadguṇāḥ | tvanmūrtirevātropālambha-
(p.202, l.19)marhati yā prathamadarśana eva viśrambhamupajanayati | itarathā hi tva-
(p.202, l.20)dvidhe sakalabhuvanaprathitamahimni prayujyamānaṃ sarvamevānucitamivā-
(p.202, l.21)bhāti | tathā hi | saṃbhāṣaṇamapyadhaḥkaraṇamivāpatati | ādaropi
(p.202, l.22)prabhutābhimānamivānumāpayati | stutirapyātmotsekamiva sūcayati |
(p.202, l.23)upacāropi capalatāmiva prakāśayati | prītirapyanātmajñatāmiva jñā-
(p.203, l.1)payati | vijñāpanāpi prāgalbhyamiva jñāyate | sevāpi cāpalamiva
(p.203, l.2)dṛśyate | dānamapi paribhava iva bhavati | api ca svayaṃgṛhītahṛda-
(p.203, l.3)yāya kiṃ dīyate | jīviteśvarāya kiṃ pratipādyate | prathamakṛtāgamana-
(p.203, l.4)mahopakārasya kā te pratyupakriyā | darśanadattajīvitaphalasya saphala-
(p.203, l.5)māgamanaṃ kena te kriyate | praṇayitāṃ cānena vyapadeśena darśayati kā-
(p.203, l.6)dambarī na vibhavam | apratipādyā hi parasvatā sajjanavibhavānām |
(p.203, l.7)āstāṃ tāvadvibhavaḥ | bhavādṛśasya dāsyamapyaṅgīkurvāṇā nākāryakā-
(p.203, l.8)riṇīti niyujyate | dattvātmānamapi vañcitā na bhavati | jīvitama-
(p.203, l.9)pyarpayitvā na paścāttapyate | praṇayijanapratyākhyānaparāṅmukhī ca dākṣi-
(p.203, l.10)ṇyaparavatī mahattā satām | na ca tādṛśī bhavati yācamānānāṃ
(p.203, l.11)yādṛśī dadatāṃ lajjā | yattu satyamamunā vyatikareṇa kṛtāparādha-
(p.203, l.12)miva tvayyātmānamavagacchati kādambarī | tadayamamṛtamathanasamudbhūtānāṃ
(p.203, l.13)sarvaratnānāmekaḥ śeṣa iti śeṣanāmā hāromunaiva hetunā bahumato bha-
(p.203, l.14)gavatāmbhasāṃ patyā gṛhamupagatāya pracetase dattaḥ pāśabhṛtāpi gandharva-
(p.203, l.15)rājāya gandharvarājenāpi kādambaryai tayāpi tvadvapurasyānurūpamābharaṇa-
(p.203, l.16)syeti vibhāvayantyā nabhasthalamevocitaṃ sudhāsūterdhāma na dharetyavadhā-
(p.203, l.17)ryānupreṣitaḥ | yadyapi nijaguṇagaṇābharaṇabhūṣitāṅgayaṣṭayo bhavādṛśāḥ
(p.203, l.18)kleśahetumitarajanabahumatamābharaṇabhāramaṅgeṣu nāropayanti tathāpi kāda-
(p.203, l.19)mbarīprītiratra kāraṇam | kiṃ na kṛtamurasi śilāśakalaṃ kaustubhā-
(p.203, l.20)bhidhānaṃ lakṣmyāḥ sahajamiti bahumānamāviṣkurvatā bhagavatā śārṅgapā-
(p.203, l.21)ṇinā | na ca nārāyaṇotrabhavantamatiricyate | nāpi kaustubhamaṇi-
(p.203, l.22)raṇunāpi guṇalavena śeṣamatiśete | na cāpi kādambarīmākārānukṛ-
(p.203, l.23)tikalayāpyalpīyasyā lakṣmīranugantumalam | atorhatīyamimaṃ bahu-
(p.204, l.1)mānaṃ tvattaḥ | na cābhūmireṣā prītiprasarasya | niyataṃ ca bhavatā bhagnapraṇa-
(p.204, l.2)yā mahāśvetāmupālambhasahasraiḥ khedayitvā svātmānamutsrakṣyati | ata
(p.204, l.3)eva mahāśvetā taralikāmapīmaṃ hāramādāya tvatsakāśaṃ preṣitavatī | ta-
(p.204, l.4)yāpi kumārasya saṃdiṣṭameva | na khalu mahābhāgena manasāpi kāryaḥ
(p.204, l.5)kādambaryāḥ prathamapraṇayaprasarabhaṅgaḥ | ityuktvā tārācakramiva cāmīka-
(p.204, l.6)rācalasya taṭe taṃ tasya vakṣaḥsthale babandha |

kutūhalāccālokānusāraprahitacakṣuradrākṣīdanalpakanyakākadambaparivṛtāṃ dhriyamāṇadhavalātapatrāmuddhūyamānacāmaradvayāṃ kādambarīpratīhāryā vāmapāṇinā vetralatāgarbheṇārdravastraśakalāvacchannamukhaṃ candanānulepanasanāthaṃ nālikerasamudgakamudvahantyā dakṣiṇakareṇa dattahastāvalambāṃ keyūrakeṇa ca niśvāsahārye nirmokaśucinī dhaute kalpalatādukūle dadhatā nivedyamānamārgāṃ mālatīkusumadāmādhiṣṭhitakaratalayā ca tamālikayānugamyamānāmāgacchantīṃ madalekhāṃ tasyāśca samīpe taralikāṃ tayā ca sitāṃśukopacchade paṭalake gṛhītaṃ dhavalatākāraṇamiva kṣīrodasya sahabhuvamiva candramaso mṛṇāladaṇḍamiva nārāyaṇanābhipuṇḍarīkasya mandarakṣobhavikṣiptamivāmṛtaphenapiṇḍanikaraṃ vāsukinirmokamiva manthanaśramojjhitaṃ hāsamiva śriyaḥ kulagṛhaviyogagalitaṃ mandaramathanavikhaṇḍitāśeṣaśaśikalākhaṇḍasaṃcayamiva saṃhataṃ pratimātārāgaṇamiva jalanidhijalāduddhṛtaṃ diggajakarasīkarāsāramiva puñjībhūtaṃ nakṣatramālābharaṇamiva madanadvipasya śaranmeghaśakalairiva kalpitaṃ kādambarīrūpavaśīkṛtamunijanahṛdayairiva nirmitaṃ gurumiva sarvaratnānāṃ yaśorāśimivaikatra ghaṭitaṃ sarvasāgarāṇāṃ pratipakṣamiva candramaso jīvitamiva jyotsnāyā lakṣmīhṛdayamiva nalinīdalagalajjalabinduvilāsataralamutkaṇṭhitamiva mṛṇālavalayadhavalakaraṃ śaracchaśinamiva ghanamuktāṃśunivahadhavalitadiṅmukhaṃ mandākinīpravāhamiva surayuvatikucaparimalavāhinaṃ prabhāvarṣiṇamatitāraṃ hāram | dṛṣṭvā cāyamasya candrāpīḍaścandrātapadyutimuṣo dhavalimnaḥ kāraṇamiti manasā niścitya dūrādeva pratyutthānādinā samucitenopacārakrameṇa madalekhāmāpatantīṃ pratijagrāha | sā tu tasminneva marakatagrāvaṇi muhūrtamupaviśya svayamutthāya tena candanāṅgarāgeṇānulipya te ca dve dukūle paridhāpya taiśca mālatīkusumadāmabhirāracitaśekharaṃ kṛtvā taṃ hāramādāya candrāpīḍamuvāca | kumāra taveyamapahastitāhaṃkārakāntā peśalatā prītiparavaśaṃ janaṃ kimiva na kārayati | praśraya eva te dadātyavakāśamevaṃvidhānām | anayā cākṛtyā kasyāsi na jīvitasvāmī | anena cākāraṇāviṣkṛtavātsalyena caritena kasya na bandhutvamadhyāropayasi | eṣā ca te prakṛtimadhurā vyavahṛtiḥ kasya na vayasyatāmutpādayati | kaṃ vā na samāśvāsayantyamī svabhāvasukumāravṛttayo bhavadguṇāḥ | tvanmūrtirevātropālambhamarhati yā prathamadarśana eva viśrambhamupajanayati | itarathā hi tvadvidhe sakalabhuvanaprathitamahimni prayujyamānaṃ sarvamevānucitamivābhāti | tathā hi | saṃbhāṣaṇamapyadhaḥkaraṇamivāpatati | ādaropi prabhutābhimānamivānumāpayati | stutirapyātmotsekamiva sūcayati | upacāropi capalatāmiva prakāśayati | prītirapyanātmajñatāmiva jñāpayati | vijñāpanāpi prāgalbhyamiva jñāyate | sevāpi cāpalamiva dṛśyate | dānamapi paribhava iva bhavati | api ca svayaṃgṛhītahṛdayāya kiṃ dīyate | jīviteśvarāya kiṃ pratipādyate | prathamakṛtāgamanamahopakārasya kā te pratyupakriyā | darśanadattajīvitaphalasya saphalamāgamanaṃ kena te kriyate | praṇayitāṃ cānena vyapadeśena darśayati kādambarī na vibhavam | apratipādyā hi parasvatā sajjanavibhavānām | āstāṃ tāvadvibhavaḥ | bhavādṛśasya dāsyamapyaṅgīkurvāṇā nākāryakāriṇīti niyujyate | dattvātmānamapi vañcitā na bhavati | jīvitamapyarpayitvā na paścāttapyate | praṇayijanapratyākhyānaparāṅmukhī ca dākṣiṇyaparavatī mahattā satām | na ca tādṛśī bhavati yācamānānāṃ yādṛśī dadatāṃ lajjā | yattu satyamamunā vyatikareṇa kṛtāparādhamiva tvayyātmānamavagacchati kādambarī | tadayamamṛtamathanasamudbhūtānāṃ sarvaratnānāmekaḥ śeṣa iti śeṣanāmā hāromunaiva hetunā bahumato bhagavatāmbhasāṃ patyā gṛhamupagatāya pracetase dattaḥ pāśabhṛtāpi gandharvarājāya gandharvarājenāpi kādambaryai tayāpi tvadvapurasyānurūpamābharaṇasyeti vibhāvayantyā nabhasthalamevocitaṃ sudhāsūterdhāma na dharetyavadhāryānupreṣitaḥ | yadyapi nijaguṇagaṇābharaṇabhūṣitāṅgayaṣṭayo bhavādṛśāḥ kleśahetumitarajanabahumatamābharaṇabhāramaṅgeṣu nāropayanti tathāpi kādambarīprītiratra kāraṇam | kiṃ na kṛtamurasi śilāśakalaṃ kaustubhābhidhānaṃ lakṣmyāḥ sahajamiti bahumānamāviṣkurvatā bhagavatā śārṅgapāṇinā | na ca nārāyaṇotrabhavantamatiricyate | nāpi kaustubhamaṇiraṇunāpi guṇalavena śeṣamatiśete | na cāpi kādambarīmākārānukṛtikalayāpyalpīyasyā lakṣmīranugantumalam | atorhatīyamimaṃ bahumānaṃ tvattaḥ | na cābhūmireṣā prītiprasarasya | niyataṃ ca bhavatā bhagnapraṇayā mahāśvetāmupālambhasahasraiḥ khedayitvā svātmānamutsrakṣyati | ata eva mahāśvetā taralikāmapīmaṃ hāramādāya tvatsakāśaṃ preṣitavatī | tayāpi kumārasya saṃdiṣṭameva | na khalu mahābhāgena manasāpi kāryaḥ kādambaryāḥ prathamapraṇayaprasarabhaṅgaḥ | ityuktvā tārācakramiva cāmīkarācalasya taṭe taṃ tasya vakṣaḥsthale babandha |

p.204, l.7


(p.204, l.7)candrāpīḍastu vismayamānaḥ pratyavādīt | madalekhe kimucyate |
(p.204, l.8)nipuṇāsi | jānāsi grāhayitum | uttarāvakāśamapaharantyā kṛtaṃ
(p.204, l.9)vacasi kauśalam | ayi mugdhe ke vayamātmanaḥ | ke vā
(p.204, l.10)vayaṃ grahaṇasyāgrahaṇasya vā | gatā khalviyamastaṃ kathā | saujanya-
(p.204, l.11)śālinībhirbhavatībhirupakaraṇīkṛtoyaṃ jano yatheṣṭamiṣṭeṣvaniṣṭeṣu vā
(p.204, l.12)vyāpāreṣu viniyujyatām | atidakṣiṇāyāḥ khalu devyāḥ kādambaryā
(p.204, l.13)nirdākṣiṇyā guṇā na kaṃcinna dāsīkurvanti | ityuktvā ca kāda-
(p.204, l.14)mbarīsaṃbaddhābhireva kathābhiḥ suciraṃ sthitvā visarjayāṃbabhūva madale-
(p.204, l.15)khām | anatidūraṃ gatāyāṃ ca tasyāṃ krīḍāparvatakagatamudayagi-
(p.204, l.16)rigatamiva candramasaṃ candanadukūlahāradhavalaṃ candrāpīḍaṃ draṣṭumutsāri-
(p.204, l.17)tavetracchattracāmaracihnā niṣiddhāśeṣaparijanānugamanā tamālikādvitīyā
(p.204, l.18)citrarathasutā punarapi tadeva saudhaśikharamāruroha | tatrasthā ca
(p.204, l.19)punastathaiva vividhavilāsataraṃgitairvikārivilokitairjahārāsya manaḥ |
(p.204, l.20)tathā hi muhurnitambabimbanyastavāmahastapallavā prāvṛtāṃśukānusārapra-
(p.204, l.21)sāritadakṣiṇakarā niścalatārakā likhiteva muhurjṛmbhikārambhada-
(p.204, l.22)ttottānakaratalatayā tadgotraskhalanabhiyā niruddhavadaneva muhuraṃśuka-
(p.204, l.23)pallavatāḍitaniśvāsāmodalubdhamadhukaramukharatayā prastutāhvāneva mu-
(p.205, l.1)huranilagalitāṃśukasaṃbhramadviguṇīkṛtabhujayugalaprāvṛtapayodharatayā dattā-
(p.205, l.2)liṅganasaṃjñeva muhuḥ keśapāśākṛṣṭakusumapūritāñjalisamāghrāṇalīlayā
(p.205, l.3)kṛtanamaskāreva muhurubhayatarjanībhramitamuktāprālambatayā niveditahṛdayo-
(p.205, l.4)tkalikodgameva muhurupahārakusumaskhalanavidhutakaratalatayā kathitakusu-
(p.205, l.5)māyudhaśaraprahāravedaneva muhurgalitarasanānigaḍaniyamitacaraṇatayā saṃya-
(p.205, l.6)myārpiteva manmathena muhuścalitoruvidhṛtaśithiladukūlā kṣititaladolā-
(p.205, l.7)yamānāṃśukaikadeśācchāditakucā cakitaparivartanatruṭyattrivalīlatāṃsa-
(p.205, l.8)srastacikurakalāpasaṃkalanākulakarakamalā kaṭākṣakṣepadhavalīkṛtakarṇo-
(p.205, l.9)tpalaṃ vilakṣyamāṇasmitasudhādhūlidhūsaritakapolaṃ sācīkṛtya vadanamane-
(p.205, l.10)karasabhaṅgibhaṅguraṃ vilokayantī tāvadavatasthe yāvadupasaṃhṛtāloko
(p.205, l.11)lohito divaso babhūva |

candrāpīḍastu vismayamānaḥ pratyavādīt | madalekhe kimucyate | nipuṇāsi | jānāsi grāhayitum | uttarāvakāśamapaharantyā kṛtaṃ vacasi kauśalam | ayi mugdhe ke vayamātmanaḥ | ke vā vayaṃ grahaṇasyāgrahaṇasya vā | gatā khalviyamastaṃ kathā | saujanyaśālinībhirbhavatībhirupakaraṇīkṛtoyaṃ jano yatheṣṭamiṣṭeṣvaniṣṭeṣu vā vyāpāreṣu viniyujyatām | atidakṣiṇāyāḥ khalu devyāḥ kādambaryā nirdākṣiṇyā guṇā na kaṃcinna dāsīkurvanti | ityuktvā ca kādambarīsaṃbaddhābhireva kathābhiḥ suciraṃ sthitvā visarjayāṃbabhūva madalekhām | anatidūraṃ gatāyāṃ ca tasyāṃ krīḍāparvatakagatamudayagirigatamiva candramasaṃ candanadukūlahāradhavalaṃ candrāpīḍaṃ draṣṭumutsāritavetracchattracāmaracihnā niṣiddhāśeṣaparijanānugamanā tamālikādvitīyā citrarathasutā punarapi tadeva saudhaśikharamāruroha | tatrasthā ca punastathaiva vividhavilāsataraṃgitairvikārivilokitairjahārāsya manaḥ | tathā hi muhurnitambabimbanyastavāmahastapallavā prāvṛtāṃśukānusāraprasāritadakṣiṇakarā niścalatārakā likhiteva muhurjṛmbhikārambhadattottānakaratalatayā tadgotraskhalanabhiyā niruddhavadaneva muhuraṃśukapallavatāḍitaniśvāsāmodalubdhamadhukaramukharatayā prastutāhvāneva muhuranilagalitāṃśukasaṃbhramadviguṇīkṛtabhujayugalaprāvṛtapayodharatayā dattāliṅganasaṃjñeva muhuḥ keśapāśākṛṣṭakusumapūritāñjalisamāghrāṇalīlayā kṛtanamaskāreva muhurubhayatarjanībhramitamuktāprālambatayā niveditahṛdayotkalikodgameva muhurupahārakusumaskhalanavidhutakaratalatayā kathitakusumāyudhaśaraprahāravedaneva muhurgalitarasanānigaḍaniyamitacaraṇatayā saṃyamyārpiteva manmathena muhuścalitoruvidhṛtaśithiladukūlā kṣititaladolāyamānāṃśukaikadeśācchāditakucā cakitaparivartanatruṭyattrivalīlatāṃsasrastacikurakalāpasaṃkalanākulakarakamalā kaṭākṣakṣepadhavalīkṛtakarṇotpalaṃ vilakṣyamāṇasmitasudhādhūlidhūsaritakapolaṃ sācīkṛtya vadanamanekarasabhaṅgibhaṅguraṃ vilokayantī tāvadavatasthe yāvadupasaṃhṛtāloko lohito divaso babhūva |

p.205, l.12


(p.205, l.12)atha hṛdayasthitakamalinīrāgeṇeva rajyamāne rājīvajīviteśvare
(p.205, l.13)sakalalokacakravālacakravartini bhagavati pūṣṇi krameṇa ca dinapa-
(p.205, l.14)rilambanaroṣaraktābhiḥ kāminīdṛṣṭibhiriva saṃkramitaśoṇimni vyomni
(p.205, l.15)saṃhṛtaśociṣi jāte jaraṭhahārītaharitavājini ravivirahamīli-
(p.205, l.16)tasarojasaṃhatiṣu haritāyamāneṣu kamalavaneṣu śvetāyamāneṣu kumudakha-
(p.205, l.17)ṇḍeṣu lohitāyamāneṣu diṅmukheṣu nīlāyamāne śarvarīmukhe śanaiḥ śanaiśca
(p.205, l.18)punardinaśrīsamāgamāśābhirivānurāgiṇībhiḥ sahaiva dīdhitibhiradarśana-
(p.205, l.19)tāmupagate bhagavati gabhastimālini tatkālavijṛmbhitena kādamba-
(p.205, l.20)rīhṛdayarāgarasasāgareṇevāpūrite saṃdhyārāgeṇa jīvaloke kusumāyu-
(p.205, l.21)dhānaladahyamānacakravākahṛdayasahasradhūma iva janitamāninīnayanavāriṇi
(p.205, l.22)vistīryamāṇe taruṇatamālatviṣi timire dikkarikarākīrṇasīkarā-
(p.205, l.23)sāra iva śvetāyamānatārāgaṇe gagane jātāyāṃ cādarśanakṣamāyāṃ velā-
(p.206, l.1)yāṃ saudhaśikharādavatatāra kādambarī | krīḍāparvatakanitambācca candrā-
(p.206, l.2)pīḍaḥ | tatocirādiva gṛhītapādaḥ prasādyamāna iva kumudinībhiḥ ka-
(p.206, l.3)luṣamukhīḥ kupitā iva prasādayannāśāḥ prabodhāśaṅkayeva pariharansuptāḥ
(p.206, l.4)kamalinīrlāñchanacchalena niśāmiva hṛdayena samudvahanrohiṇīcaraṇatā-
(p.206, l.5)ḍanalagnamalaktakarasamivodayarāgaṃ dadhānastimiranīlāmbarāṃ divamabhi-
(p.206, l.6)sārikāmivopasarpannativallabhatayā vikiranniva saubhāgyamudagādbhaga-
(p.206, l.7)vānīkṣaṇotsavaḥ sudhāsūtiḥ | ucchrite ca kusumāyudhādhirājyaikātapatre
(p.206, l.8)kumudinīvadhūvare vibhāvarīvilāsadantapattre śvetabhānau dhavalitadiśi
(p.206, l.9)dantādivotkīrṇe bhuvane candrāpīḍaścandrātapanirantaratayaiva kumuda-
(p.206, l.10)mayyā iva gṛhakumudinyāḥ kalloladhautasudhādhavalasopāne tanutaraṃgatāla-
(p.206, l.11)vṛntavātavāhini suptahaṃsamithune virahavācālacakravākayugale tīre ku-
(p.206, l.12)mudadalāvalībhiḥ paryantalikhitapattralatādanturamavadātasindhuvāradāmopa-
(p.206, l.13)hāraṃ haricandanarasaiḥ prakṣālitaṃ kādambarīparijanopadiṣṭaṃ muktāśilā-
(p.206, l.14)paṭṭaṃ candraśītalamadhiśiśye | tatrasthasya cāsyāgatyākathayatkeyūrako
(p.206, l.15)devī kādambarī devaṃ draṣṭumāgateti |

atha hṛdayasthitakamalinīrāgeṇeva rajyamāne rājīvajīviteśvare sakalalokacakravālacakravartini bhagavati pūṣṇi krameṇa ca dinaparilambanaroṣaraktābhiḥ kāminīdṛṣṭibhiriva saṃkramitaśoṇimni vyomni saṃhṛtaśociṣi jāte jaraṭhahārītaharitavājini ravivirahamīlitasarojasaṃhatiṣu haritāyamāneṣu kamalavaneṣu śvetāyamāneṣu kumudakhaṇḍeṣu lohitāyamāneṣu diṅmukheṣu nīlāyamāne śarvarīmukhe śanaiḥ śanaiśca punardinaśrīsamāgamāśābhirivānurāgiṇībhiḥ sahaiva dīdhitibhiradarśanatāmupagate bhagavati gabhastimālini tatkālavijṛmbhitena kādambarīhṛdayarāgarasasāgareṇevāpūrite saṃdhyārāgeṇa jīvaloke kusumāyudhānaladahyamānacakravākahṛdayasahasradhūma iva janitamāninīnayanavāriṇi vistīryamāṇe taruṇatamālatviṣi timire dikkarikarākīrṇasīkarāsāra iva śvetāyamānatārāgaṇe gagane jātāyāṃ cādarśanakṣamāyāṃ velāyāṃ saudhaśikharādavatatāra kādambarī | krīḍāparvatakanitambācca candrāpīḍaḥ | tatocirādiva gṛhītapādaḥ prasādyamāna iva kumudinībhiḥ kaluṣamukhīḥ kupitā iva prasādayannāśāḥ prabodhāśaṅkayeva pariharansuptāḥ kamalinīrlāñchanacchalena niśāmiva hṛdayena samudvahanrohiṇīcaraṇatāḍanalagnamalaktakarasamivodayarāgaṃ dadhānastimiranīlāmbarāṃ divamabhisārikāmivopasarpannativallabhatayā vikiranniva saubhāgyamudagādbhagavānīkṣaṇotsavaḥ sudhāsūtiḥ | ucchrite ca kusumāyudhādhirājyaikātapatre kumudinīvadhūvare vibhāvarīvilāsadantapattre śvetabhānau dhavalitadiśi dantādivotkīrṇe bhuvane candrāpīḍaścandrātapanirantaratayaiva kumudamayyā iva gṛhakumudinyāḥ kalloladhautasudhādhavalasopāne tanutaraṃgatālavṛntavātavāhini suptahaṃsamithune virahavācālacakravākayugale tīre kumudadalāvalībhiḥ paryantalikhitapattralatādanturamavadātasindhuvāradāmopahāraṃ haricandanarasaiḥ prakṣālitaṃ kādambarīparijanopadiṣṭaṃ muktāśilāpaṭṭaṃ candraśītalamadhiśiśye | tatrasthasya cāsyāgatyākathayatkeyūrako devī kādambarī devaṃ draṣṭumāgateti |

p.206, l.16


(p.206, l.16)atha candrāpīḍaḥ sasaṃbhramamutthāyāgacchantīmalpasakhījanaparivṛ-
(p.206, l.17)tāmapanītāśeṣarājacihnāmitarāmivaikāvalīmātrābharaṇāmacchācchena ca-
(p.206, l.18)ndanarasena dhavalīkṛtatanulatāmekakarṇāvasaktadantapattrāmindukalāka-
(p.206, l.19)likākomalaṃ karṇapūrīkṛtaṃ kumudadalaṃ dadhānāṃ jyotsnāśucinī ka-
(p.206, l.20)lpadrumadukūle bibhratīṃ tatkālaramaṇīyena veṣena sākṣādiva candroda-
(p.206, l.21)yadevatāṃ madalekhayā dattahastāvalambāṃ kādambarīmapaśyat | āga-
(p.206, l.22)tya ca prītipeśalatāṃ darśayantī prākṛteva parijanocite bhūtale
(p.206, l.23)samupāviśat | candrāpīḍopi kumārādhyāsyatāṃ śilātalamevetyasa-
(p.207, l.1)kṛdanubadhyamānopi madalekhayā bhūmimevābhajata | sarvāsu cāsīnāsu
(p.207, l.2)muhūrtamiva sthitvā vaktumupacakrame candrāpīḍaḥ | devi dṛṣṭipātamātra-
(p.207, l.3)prīte dāsajane saṃbhāṣaṇādikasyāpi prasādasya nāstyavakāśaḥ | kimu-
(p.207, l.4)taitāvatonugrahasya | na khalu cintayannapi nipuṇaṃ tamātmano guṇalavamava-
(p.207, l.5)lokayāmi yasyāyamanurūponugrahātirekaḥ | atisaralatā taveyamapagatā-
(p.207, l.6)bhimānamadhurā ca sujanatā yadabhinavasevakajanepyevamanurudhyate | prāyeṇa
(p.207, l.7)māmupacārahāryamadakṣiṇaṃ devī manyate | dhanyaḥ khalu parijanaste yasyo-
(p.207, l.8)pari niyantraṇā syāt | ājñāsaṃvibhāgakaraṇocite bhṛtyajane ka ivā-
(p.207, l.9)daraḥ | paropakāropakaraṇaṃ śarīram | tṛṇalavalaghu ca jīvitam | apatrape
(p.207, l.10)tvatpratipattibhirupāyanīkartumevamāgatāyāste | vayamete śarīramidame-
(p.207, l.11)tajjīvitametānīndriyāṇi | eteṣāmanyataradāropaya parigraheṇa garīya-
(p.207, l.12)stvamiti | athaivaṃvādinosya vacanamākṣipya madalekhā sasmitamavādīt |
(p.207, l.13)kumāra bhavatvatiyantraṇayā | khidyate khalu sakhī kādambarī | kimarthaṃ
(p.207, l.14)caivamucyate | sarvamidamantareṇāpi vacanamanayā parigṛhītaṃ kiṃ punaramu-
(p.207, l.15)nopacāraphalgunā vacasā saṃdehadolāmāropyata iti | sthitvā ca
(p.207, l.16)kaṃcitkālaṃ kṛtaprastāvā kathaṃ rājā tārāpīḍaḥ kathaṃ devī vilāsa-
(p.207, l.17)vatī kathamāryaḥ śukanāsaḥ kīdṛśī cojjayinī kiyatyadhvani sā ca
(p.207, l.18)kīdṛgbhārataṃ varṣa ramaṇīyo vā martyaloka ityaśeṣaṃ papraccha | evaṃvi-
(p.207, l.19)dhābhiśca kathābhiḥ suciraṃ sthitvotthāya kādambarī keyūrakaṃ ca-
(p.207, l.20)ndrāpīḍasamīpaśāyinaṃ samādiśya parijanaṃ ca śayanasaudhaśikharamā-
(p.207, l.21)ruroha | tatra ca sitadukūlavitānatalāstīrṇa śayanīyamalaṃcakāra |
(p.207, l.22)candrāpīḍopi tasminneva śilātale nirabhimānatāmabhirūpatāmatigambhī-
(p.207, l.23)ratāṃ ca kādambaryā niṣkāraṇavatsalatāṃ ca mahāśvetāyāḥ sujanatāṃ ca
(p.208, l.1)madalekhāyā mahānubhāvatāṃ ca parijanasyātisamṛddhiṃ ca gandharvarājalo-
(p.208, l.2)kasya ramyatāṃ ca kiṃpuruṣadeśasya manasā bhāvayankeyūrakeṇa saṃvāhya-
(p.208, l.3)mānacaraṇaḥ kṣaṇādiva kṣaṇadāṃ kṣapitavān |

atha candrāpīḍaḥ sasaṃbhramamutthāyāgacchantīmalpasakhījanaparivṛtāmapanītāśeṣarājacihnāmitarāmivaikāvalīmātrābharaṇāmacchācchena candanarasena dhavalīkṛtatanulatāmekakarṇāvasaktadantapattrāmindukalākalikākomalaṃ karṇapūrīkṛtaṃ kumudadalaṃ dadhānāṃ jyotsnāśucinī kalpadrumadukūle bibhratīṃ tatkālaramaṇīyena veṣeṇa sākṣādiva candrodayadevatāṃ madalekhayā dattahastāvalambāṃ kādambarīmapaśyat | āgatya ca prītipeśalatāṃ darśayantī prākṛteva parijanocite bhūtale samupāviśat | candrāpīḍopi kumārādhyāsyatāṃ śilātalamevetyasakṛdanubadhyamānopi madalekhayā bhūmimevābhajata | sarvāsu cāsīnāsu muhūrtamiva sthitvā vaktumupacakrame candrāpīḍaḥ | devi dṛṣṭipātamātraprīte dāsajane saṃbhāṣaṇādikasyāpi prasādasya nāstyavakāśaḥ | kimutaitāvatonugrahasya | na khalu cintayannapi nipuṇaṃ tamātmano guṇalavamavalokayāmi yasyāyamanurūponugrahātirekaḥ | atisaralatā taveyamapagatābhimānamadhurā ca sujanatā yadabhinavasevakajanepyevamanurudhyate | prāyeṇa māmupacārahāryamadakṣiṇaṃ devī manyate | dhanyaḥ khalu parijanaste yasyopari niyantraṇā syāt | ājñāsaṃvibhāgakaraṇocite bhṛtyajane ka ivādaraḥ | paropakāropakaraṇaṃ śarīram | tṛṇalavalaghu ca jīvitam | apatrape tvatpratipattibhirupāyanīkartumevamāgatāyāste | vayamete śarīramidametajjīvitametānīndriyāṇi | eteṣāmanyataradāropaya parigraheṇa garīyastvamiti | athaivaṃvādinosya vacanamākṣipya madalekhā sasmitamavādīt | kumāra bhavatvatiyantraṇayā | khidyate khalu sakhī kādambarī | kimarthaṃ caivamucyate | sarvamidamantareṇāpi vacanamanayā parigṛhītaṃ kiṃ punaramunopacāraphalgunā vacasā saṃdehadolāmāropyata iti | sthitvā ca kaṃcitkālaṃ kṛtaprastāvā kathaṃ rājā tārāpīḍaḥ kathaṃ devī vilāsavatī kathamāryaḥ śukanāsaḥ kīdṛśī cojjayinī kiyatyadhvani sā ca kīdṛgbhārataṃ varṣa ramaṇīyo vā martyaloka ityaśeṣaṃ papraccha | evaṃvidhābhiśca kathābhiḥ suciraṃ sthitvotthāya kādambarī keyūrakaṃ candrāpīḍasamīpaśāyinaṃ samādiśya parijanaṃ ca śayanasaudhaśikharamāruroha | tatra ca sitadukūlavitānatalāstīrṇa śayanīyamalaṃcakāra | candrāpīḍopi tasminneva śilātale nirabhimānatāmabhirūpatāmatigambhīratāṃ ca kādambaryā niṣkāraṇavatsalatāṃ ca mahāśvetāyāḥ sujanatāṃ ca madalekhāyā mahānubhāvatāṃ ca parijanasyātisamṛddhiṃ ca gandharvarājalokasya ramyatāṃ ca kiṃpuruṣadeśasya manasā bhāvayankeyūrakeṇa saṃvāhyamānacaraṇaḥ kṣaṇādiva kṣaṇadāṃ kṣapitavān |

p.208, l.4


(p.208, l.4)atha krameṇa kādambarīdarśanaprajāgarakhinnaḥ svaptumiva tālatamāla-
(p.208, l.5)tālīkadalīkandalinīṃ praviralakallolānilaśītalāṃ velāvanarājimava-
(p.208, l.6)tatāra tārāpatiḥ | abhyarṇavirahavidhurasya ca kāminījanasya niśva-
(p.208, l.7)sitairivoṣṇairmlānimanīyata candrikā | candrāpīḍavilokanārūḍhamada-
(p.208, l.8)neva kumudadalodaranītaniśā paṅkajeṣu nipapāta lakṣmīḥ | kṣaṇadāpagame
(p.208, l.9)ca smṛtvā kāminīkarṇotpalaprahārāṇāmutkaṇṭhiteṣviva kṣāmatāṃ vrajatsu
(p.208, l.10)pāṇḍutanuṣu vāsagṛhapradīpeṣvanavarataśarakṣepakhinnānaṅganiśvāsavibhrameṣu
(p.208, l.11)vahatsu latākusumaparimaleṣu prabhātamātariśvasu mandaragirilatāgṛ-
(p.208, l.12)hagahanāni ca bhiyeva bhajantīṣvaruṇodayopaplavinīṣu tārakāsu kra-
(p.208, l.13)meṇa ca samudgate cakravākahṛdayanivāsalagnānurāgamivālohitaṃ maṇḍa-
(p.208, l.14)lamudvahati savitari śilātalādutthāya candrāpīḍaḥ prakṣālitamukhaka-
(p.208, l.15)malaḥ kṛtasaṃdhyānamaskṛtirgṛhītatāmbūlaḥ keyūraka vilokaya devī
(p.208, l.16)kādambarī prabuddhā na vā kva vā tiṣṭhatītyavocat | gatapratinivṛttena
(p.208, l.17)ca tena deva mandaraprāsādasyādhastādaṅganasaudhavedikāyāṃ mahāśvetayā sa-
(p.208, l.18)hāvatiṣṭhata ityāvedite gandharvarājatanayāmālokayitumājagāma | dadarśa
(p.208, l.19)ca dhavalabhasmalalāṭikābhirakṣamālikāparivartanapracalakaratalābhiḥ pā-
(p.208, l.20)śupatavratadhāriṇībhirdhāturāgāruṇāmbarābhiśca parivrājikābhiḥ pari-
(p.208, l.21)ṇatatālaphalavalkalalohitavastrābhiśca raktapaṭavratavāhinībhiḥ sitava-
(p.208, l.22)sananibiḍanibaddhastanaparikarābhiśca śvetapaṭavyañjanābhirjaṭājinamauñjī-
(p.208, l.23)valkalāṣāḍhadhāriṇībhirvarṇicihnābhistāpasībhiḥ sākṣādiva mantradeva-
(p.209, l.1)tābhiḥ paṭhantībhirbhagavatastryambakasyāmbikāyāḥ kārtikeyasya viṣṭara-
(p.209, l.2)śravaso jinasyāryavilokiteśvarasyārhato viriñcasya puṇyāḥ stutīru-
(p.209, l.3)pāsyamānāmantaḥpurābhyarhitāśca sādaraṃ namaskārairābhāṣaṇairabhyutthānairā-
(p.209, l.4)sannavetrāsanadānaiśca darśanāgatagandharvarājabāndhavavṛddhāḥ saṃmānayantīṃ
(p.209, l.5)mahāśvetāṃ pṛṣṭhataśca samupaviṣṭena kiṃnaramithunena madhukaramadhurābhyāṃ vaṃ-
(p.209, l.6)śābhyāṃ datte tāne kalagirā gāyantyā nāradaduhitrā paṭhyamāne ca sa-
(p.209, l.7)rvamaṅgalamahīyasi mahābhārate dattāvadhānāṃ puro dhṛte maṇidarpaṇe tāmbū-
(p.209, l.8)larāgabaddhakṛṣṇikāndhakāritābhyantaraṃ daśanajyotsnāsiktamunmṛṣṭamadhū-
(p.209, l.9)cchiṣṭapaṭṭapāṭalamadharaṃ vilokayantīṃ śaivalatṛṣṇayā karṇapūraśirīṣapreṣi-
(p.209, l.10)tottānavilocanena baddhamaṇḍalaṃ bhramatā bhavanakalahaṃsena prabhātaśaśineva
(p.209, l.11)kriyamāṇagamanapraṇāmapradakṣiṇāṃ kādambarīṃ samupasṛtya kṛtanamaskāra-
(p.209, l.12)stasyāmeva sudhāvedikāyāṃ vinyastamāsanaṃ bheje | sthitvā ca kaṃci-
(p.209, l.13)tkālaṃ mahāśvetāyā vadanaṃ vilokya sphuritakapolodaraṃ mandasmitama-
(p.209, l.14)karot | asau tu tāvataiva viditābhiprāyā kādambarīmabravīt | sakhi
(p.209, l.15)bhavatyā guṇaiścandrāpīḍaścandrakānta iva candramayūkhairārdrīkṛto na śakno-
(p.209, l.16)ti vaktum | jigamiṣati khalu kumāraḥ | pṛṣṭhato duḥkhamaviditavṛttā-
(p.209, l.17)ntaṃ rājacakramāste | api ca yuvayordūrasthitayorapi sthiteyamidānīṃ
(p.209, l.18)kamalinīkamalabāndhavayoriva kumudinīkumudanāthayoriva prītirā prala-
(p.209, l.19)yāt | atobhyanujānātu bhavatīti |

atha krameṇa kādambarīdarśanaprajāgarakhinnaḥ svaptumiva tālatamālatālīkadalīkandalinīṃ praviralakallolānilaśītalāṃ velāvanarājimavatatāra tārāpatiḥ | abhyarṇavirahavidhurasya ca kāminījanasya niśvasitairivoṣṇairmlānimanīyata candrikā | candrāpīḍavilokanārūḍhamadaneva kumudadalodaranītaniśā paṅkajeṣu nipapāta lakṣmīḥ | kṣaṇadāpagame ca smṛtvā kāminīkarṇotpalaprahārāṇāmutkaṇṭhiteṣviva kṣāmatāṃ vrajatsu pāṇḍutanuṣu vāsagṛhapradīpeṣvanavarataśarakṣepakhinnānaṅganiśvāsavibhrameṣu vahatsu latākusumaparimaleṣu prabhātamātariśvasu mandaragirilatāgṛhagahanāni ca bhiyeva bhajantīṣvaruṇodayopaplavinīṣu tārakāsu krameṇa ca samudgate cakravākahṛdayanivāsalagnānurāgamivālohitaṃ maṇḍalamudvahati savitari śilātalādutthāya candrāpīḍaḥ prakṣālitamukhakamalaḥ kṛtasaṃdhyānamaskṛtirgṛhītatāmbūlaḥ keyūraka vilokaya devī kādambarī prabuddhā na vā kva vā tiṣṭhatītyavocat | gatapratinivṛttena ca tena deva mandaraprāsādasyādhastādaṅganasaudhavedikāyāṃ mahāśvetayā sahāvatiṣṭhata ityāvedite gandharvarājatanayāmālokayitumājagāma | dadarśa ca dhavalabhasmalalāṭikābhirakṣamālikāparivartanapracalakaratalābhiḥ pāśupatavratadhāriṇībhirdhāturāgāruṇāmbarābhiśca parivrājikābhiḥ pariṇatatālaphalavalkalalohitavastrābhiśca raktapaṭavratavāhinībhiḥ sitavasananibiḍanibaddhastanaparikarābhiśca śvetapaṭavyañjanābhirjaṭājinamauñjīvalkalāṣāḍhadhāriṇībhirvarṇicihnābhistāpasībhiḥ sākṣādiva mantradevatābhiḥ paṭhantībhirbhagavatastryambakasyāmbikāyāḥ kārtikeyasya viṣṭaraśravaso jinasyāryavilokiteśvarasyārhato viriñcasya puṇyāḥ stutīrupāsyamānāmantaḥpurābhyarhitāśca sādaraṃ namaskārairābhāṣaṇairabhyutthānairāsannavetrāsanadānaiśca darśanāgatagandharvarājabāndhavavṛddhāḥ saṃmānayantīṃ mahāśvetāṃ pṛṣṭhataśca samupaviṣṭena kiṃnaramithunena madhukaramadhurābhyāṃ vaṃśābhyāṃ datte tāne kalagirā gāyantyā nāradaduhitrā paṭhyamāne ca sarvamaṅgalamahīyasi mahābhārate dattāvadhānāṃ puro dhṛte maṇidarpaṇe tāmbūlarāgabaddhakṛṣṇikāndhakāritābhyantaraṃ daśanajyotsnāsiktamunmṛṣṭamadhūcchiṣṭapaṭṭapāṭalamadharaṃ vilokayantīṃ śaivalatṛṣṇayā karṇapūraśirīṣapreṣitottānavilocanena baddhamaṇḍalaṃ bhramatā bhavanakalahaṃsena prabhātaśaśineva kriyamāṇagamanapraṇāmapradakṣiṇāṃ kādambarīṃ samupasṛtya kṛtanamaskārastasyāmeva sudhāvedikāyāṃ vinyastamāsanaṃ bheje | sthitvā ca kaṃcitkālaṃ mahāśvetāyā vadanaṃ vilokya sphuritakapolodaraṃ mandasmitamakarot | asau tu tāvataiva viditābhiprāyā kādambarīmabravīt | sakhi bhavatyā guṇaiścandrāpīḍaścandrakānta iva candramayūkhairārdrīkṛto na śaknoti vaktum | jigamiṣati khalu kumāraḥ | pṛṣṭhato duḥkhamaviditavṛttāntaṃ rājacakramāste | api ca yuvayordūrasthitayorapi sthiteyamidānīṃ kamalinīkamalabāndhavayoriva kumudinīkumudanāthayoriva prītirā pralayāt | atobhyanujānātu bhavatīti |

p.209, l.20


(p.209, l.20)atha kādambarī sakhi svādhīnoyaṃ saparijano janaḥ kumārasya
(p.209, l.21)sva ivāntarātmā ka ivātrānurodha ityabhidhāya gandharvakumārānāhūya
(p.209, l.22)prāpayata kumāraṃ svāṃ bhūmimityādideśa | candrāpīḍopyutthāya praṇamya
(p.209, l.23)prathamaṃ mahāśvetāṃ tataḥ kādambarīṃ tasyāśca premasnigdhena cakṣuṣā manasā
(p.210, l.1)ca gṛhyamāṇo devi kiṃ bravīmi bahubhāṣiṇo na śraddadhāti lokaḥ
(p.210, l.2)smartavyosmi parijanakathāsvityabhidhāya kanyakāntaḥpurānnirjagāma |
(p.210, l.3)kādambarīvarjamaśeṣakanyakājano guṇagauravākṛṣṭaḥ paravaśa iva taṃ vra-
(p.210, l.4)jantamā bahistoraṇādanuvavrāja | nivṛtte ca kanyakājane keyūrakeṇo-
(p.210, l.5)panītaṃ vājinamāruhya gandharvakumārakaistairanugamyamāno hemakūṭātpravṛtto
(p.210, l.6)gantum | gacchataścāsya citrarathatanayā na kevalamantarbahirapi saiva sa-
(p.210, l.7)rvāśānibandhanamāsīt | tathā hi | tanmayena mānasenāsahyavirahaduḥkhā-
(p.210, l.8)nuśayalagnāmiva pṛṣṭhataḥ kṛtamārgagamananirodhāmiva purastādviyogākula-
(p.210, l.9)hṛdayotkalikāveśotkṣiptāmiva nabhasi samyagālokayituṃ vadanaṃ vira-
(p.210, l.10)hāturamānasāmivāvasthitāmuraḥsthale tāmeva dadarśa | krameṇa ca prāpya
(p.210, l.11)mahāśvetāśramamacchodasarastīre saṃniviṣṭamindrāyudhakhurapuṭānusāreṇaivāga-
(p.210, l.12)tamātmaskandhāvāramapaśyat | nivartitāśeṣagandharvakumāraśca sānandena
(p.210, l.13)sakutūhalena savismayena ca skandhāvāravartinā janena praṇamyamānaḥ sva-
(p.210, l.14)bhavanaṃ viveśa | saṃmānitāśeṣarājalokaśca vaiśampāyanena pattralekhayā ca
(p.210, l.15)sahaivaṃ mahāśvetaivaṃ kādambaryevaṃ madalekhaivaṃ tamālikaivaṃ keyūraka ityana-
(p.210, l.16)yaiva kathayā prāyo divasamanaiṣīt | kādambarīrūpadarśanavidviṣṭeva nāsya
(p.210, l.17)pureva prītimakarodrājalakṣmīḥ | tāmeva ca dhavalekṣaṇāmābaddharaṇaraṇakena
(p.210, l.18)cetasā cintayato jāgrata eva sā jagāma rātriḥ | aparedyuśca samutthite
(p.210, l.19)bhagavati ravāvāsthānamaṇḍapagatastadgatenaiva manasā sahasaiva pratīhāreṇa
(p.210, l.20)saha praviśantaṃ keyūrakaṃ dadarśa | dūrādeva ca kṣititalasparśinā maulinā
(p.210, l.21)kṛtapādapatanamehyehītyuktvā prathamamapāṅgavisarpiṇā cakṣuṣā tato hṛdayena
(p.210, l.22)tato romodgamena paścādbhujābhyāṃ pradhāvitaḥ prathitaṃ tamāliliṅga gāḍham |
(p.210, l.23)upāveśayaccainamātmanaḥ samīpa eva | papraccha ca smitasudhādhavalīkṛ-
(p.211, l.1)tākṣaraṃ kṣaratprītidravamayamiva vacanamādṛtaḥ | keyūraka kathaya kuśa-
(p.211, l.2)linī devī sasakhījanā saparijanā kādambarī bhagavatī mahāśvetā
(p.211, l.3)ceti | asau tu tena rājasūnoḥ prītiprakarṣajanmanā smitenaiva snapita
(p.211, l.4)ivānulipta iva sadya evāpagatādhvakhedaḥ praṇamyādṛtataramavocat | adya
(p.211, l.5)kuśalinī yāmevaṃ devaḥ pṛcchati | ityabhidhāyāpanīyārdravastrakarpaṭāva-
(p.211, l.6)guṇṭhitaṃ bisasūtrasaṃyatamukhamārdracandanapaṅkanyastabālamṛṇālavalayamudraṃ na-
(p.211, l.7)linīpattrapuṭamadarśayat | udghāṭya ca tatra kādambarīprahitānyabhijñānā-
(p.211, l.8)nyadarśayat | tadyathā marakataharinti vyapanītatvañci cārumañjarībhāñji
(p.211, l.9)kṣīrīṇi pūgīphalāni śukakāminīkapolapāṇḍūni tāmbūlīdalāni hara-
(p.211, l.10)candrakhaṇḍasthūlaśakalaṃ ca karpūramatibahalamṛgamadāmodamanoharaṃ ca mala-
(p.211, l.11)yajavilepanam | abravīcca | cūḍāmaṇicumbinā komalāṅgulivivaravi-
(p.211, l.12)nirgatalohitāṃśujālenāñjalinā devamarcayati devī kādambarī mahāśvetā
(p.211, l.13)ca sakaṇṭhagraheṇa kuśalavacasā paryastaśikhaṇḍamāṇikyajyotsnāsnapi-
(p.211, l.14)talalāṭena ca namaskāreṇa madalekhā kṣititalaghaṭitasīmantamakarikā-
(p.211, l.15)koṭikoṇena sakalakanyālokaśca sacaraṇarajaḥsparśena ca pādapraṇāmena
(p.211, l.16)tamālikā | saṃdiṣṭaṃ ca tava mahāśvetayā | dhanyāḥ khalu te yeṣāṃ na
(p.211, l.17)gatosi cakṣuṣorviṣayam | tathā nāma samakṣaṃ bhavataste tuhinaśītalāśca-
(p.211, l.18)ndramayā iva guṇā virahe vivasvanmayā iva saṃvṛttāḥ | spṛhayanti
(p.211, l.19)khalu janāḥ kathamapi daivopapāditāyāmṛtotpattivāsarāyevātītadiva-
(p.211, l.20)sāya | tvayā viyuktaṃ vinivṛttamahotsavālasamiva vartate gandharvarāja-
(p.211, l.21)nagaram | jānāsi ca māṃ kṛtasakalaparityāgām | tathāpyakāraṇapakṣapā-
(p.211, l.22)tinaṃ bhavantaṃ draṣṭumicchatyanicchantyā api me balādiva hṛdayam | api
(p.211, l.23)ca balavadasvasthaśarīrā kādambarī | smarati ca smerānanaṃ smarakalpaṃ
(p.212, l.1)tvām | ataḥ punarāgamanagauraveṇārhasīmāṃ guṇavadabhimāninīṃ kartum |
(p.212, l.2)udārajanādaro hi bahumānamāropayati | avaśyaṃ soḍhavyā ceyamasma-
(p.212, l.3)dvidhajanaparicayakadarthanā kumāreṇa | bhavatsujanataiva janayatyanucitaṃ
(p.212, l.4)saṃdeśaprāgalbhyam | eṣa devasya śayanīye vismṛtaḥ śeṣo hāraḥ prahitaḥ |
(p.212, l.5)ityuttarīyapaṭāntasaṃyataṃ sūkṣmasūtravivaraniḥsṛtairaṃśusaṃtānaiḥ saṃsūcyamānaṃ
(p.212, l.6)vimucya cāmaragrāhiṇyāḥ kare samarpitavān |

atha kādambarī sakhi svādhīnoyaṃ saparijano janaḥ kumārasya sva ivāntarātmā ka ivātrānurodha ityabhidhāya gandharvakumārānāhūya prāpayata kumāraṃ svāṃ bhūmimityādideśa | candrāpīḍopyutthāya praṇamya prathamaṃ mahāśvetāṃ tataḥ kādambarīṃ tasyāśca premasnigdhena cakṣuṣā manasā ca gṛhyamāṇo devi kiṃ bravīmi bahubhāṣiṇo na śraddadhāti lokaḥ smartavyosmi parijanakathāsvityabhidhāya kanyakāntaḥpurānnirjagāma | kādambarīvarjamaśeṣakanyakājano guṇagauravākṛṣṭaḥ paravaśa iva taṃ vrajantamā bahistoraṇādanuvavrāja | nivṛtte ca kanyakājane keyūrakeṇopanītaṃ vājinamāruhya gandharvakumārakaistairanugamyamāno hemakūṭātpravṛtto gantum | gacchataścāsya citrarathatanayā na kevalamantarbahirapi saiva sarvāśānibandhanamāsīt | tathā hi | tanmayena mānasenāsahyavirahaduḥkhānuśayalagnāmiva pṛṣṭhataḥ kṛtamārgagamananirodhāmiva purastādviyogākulahṛdayotkalikāveśotkṣiptāmiva nabhasi samyagālokayituṃ vadanaṃ virahāturamānasāmivāvasthitāmuraḥsthale tāmeva dadarśa | krameṇa ca prāpya mahāśvetāśramamacchodasarastīre saṃniviṣṭamindrāyudhakhurapuṭānusāreṇaivāgatamātmaskandhāvāramapaśyat | nivartitāśeṣagandharvakumāraśca sānandena sakutūhalena savismayena ca skandhāvāravartinā janena praṇamyamānaḥ svabhavanaṃ viveśa | saṃmānitāśeṣarājalokaśca vaiśampāyanena pattralekhayā ca sahaivaṃ mahāśvetaivaṃ kādambaryevaṃ madalekhaivaṃ tamālikaivaṃ keyūraka ityanayaiva kathayā prāyo divasamanaiṣīt | kādambarīrūpadarśanavidviṣṭeva nāsya pureva prītimakarodrājalakṣmīḥ | tāmeva ca dhavalekṣaṇāmābaddharaṇaraṇakena cetasā cintayato jāgrata eva sā jagāma rātriḥ | aparedyuśca samutthite bhagavati ravāvāsthānamaṇḍapagatastadgatenaiva manasā sahasaiva pratīhāreṇa saha praviśantaṃ keyūrakaṃ dadarśa | dūrādeva ca kṣititalasparśinā maulinā kṛtapādapatanamehyehītyuktvā prathamamapāṅgavisarpiṇā cakṣuṣā tato hṛdayena tato romodgamena paścādbhujābhyāṃ pradhāvitaḥ prathitaṃ tamāliliṅga gāḍham | upāveśayaccainamātmanaḥ samīpa eva | papraccha ca smitasudhādhavalīkṛtākṣaraṃ kṣaratprītidravamayamiva vacanamādṛtaḥ | keyūraka kathaya kuśalinī devī sasakhījanā saparijanā kādambarī bhagavatī mahāśvetā ceti | asau tu tena rājasūnoḥ prītiprakarṣajanmanā smitenaiva snapita ivānulipta iva sadya evāpagatādhvakhedaḥ praṇamyādṛtataramavocat | adya kuśalinī yāmevaṃ devaḥ pṛcchati | ityabhidhāyāpanīyārdravastrakarpaṭāvaguṇṭhitaṃ bisasūtrasaṃyatamukhamārdracandanapaṅkanyastabālamṛṇālavalayamudraṃ nalinīpattrapuṭamadarśayat | udghāṭya ca tatra kādambarīprahitānyabhijñānānyadarśayat | tadyathā marakataharinti vyapanītatvañci cārumañjarībhāñji kṣīrīṇi pūgīphalāni śukakāminīkapolapāṇḍūni tāmbūlīdalāni haracandrakhaṇḍasthūlaśakalaṃ ca karpūramatibahalamṛgamadāmodamanoharaṃ ca malayajavilepanam | abravīcca | cūḍāmaṇicumbinā komalāṅgulivivaravinirgatalohitāṃśujālenāñjalinā devamarcayati devī kādambarī mahāśvetā ca sakaṇṭhagraheṇa kuśalavacasā paryastaśikhaṇḍamāṇikyajyotsnāsnapitalalāṭena ca namaskāreṇa madalekhā kṣititalaghaṭitasīmantamakarikākoṭikoṇena sakalakanyālokaśca sacaraṇarajaḥsparśena ca pādapraṇāmena tamālikā | saṃdiṣṭaṃ ca tava mahāśvetayā | dhanyāḥ khalu te yeṣāṃ na gatosi cakṣuṣorviṣayam | tathā nāma samakṣaṃ bhavataste tuhinaśītalāścandramayā iva guṇā virahe vivasvanmayā iva saṃvṛttāḥ | spṛhayanti khalu janāḥ kathamapi daivopapāditāyāmṛtotpattivāsarāyevātītadivasāya | tvayā viyuktaṃ vinivṛttamahotsavālasamiva vartate gandharvarājanagaram | jānāsi ca māṃ kṛtasakalaparityāgām | tathāpyakāraṇapakṣapātinaṃ bhavantaṃ draṣṭumicchatyanicchantyā api me balādiva hṛdayam | api ca balavadasvasthaśarīrā kādambarī | smarati ca smerānanaṃ smarakalpaṃ tvām | ataḥ punarāgamanagauraveṇārhasīmāṃ guṇavadabhimāninīṃ kartum | udārajanādaro hi bahumānamāropayati | avaśyaṃ soḍhavyā ceyamasmadvidhajanaparicayakadarthanā kumāreṇa | bhavatsujanataiva janayatyanucitaṃ saṃdeśaprāgalbhyam | eṣa devasya śayanīye vismṛtaḥ śeṣo hāraḥ prahitaḥ | ityuttarīyapaṭāntasaṃyataṃ sūkṣmasūtravivaraniḥsṛtairaṃśusaṃtānaiḥ saṃsūcyamānaṃ vimucya cāmaragrāhiṇyāḥ kare samarpitavān |

p.212, l.7


(p.212, l.7)atha candrāpīḍo mahāśvetācaraṇārādhanatapaḥphalamidaṃ yadevaṃ parija-
(p.212, l.8)nepyanusmaraṇādikaṃ prasādabhāramatimahāntamāropayati devī kādambarī-
(p.212, l.9)tyuktvā tatsarvaṃ śirasi kṛtvā svayameva jagrāha | tena ca kādambaryāḥ
(p.212, l.10)kapolalāvaṇyeneva galitena smitālokeneva rasatāmupanītena hṛdayeneva
(p.212, l.11)drutena guṇagaṇeneva nisyanditena sparśavatā hlādinā surabhiṇā ca vile-
(p.212, l.12)panena vilipya tameva kaṇṭhe hāramakarot | āgṛhītatāmbūlaśca
(p.212, l.13)muhūrtādivotthāya vāmabāhunā skandhadeśe samavalambya keyūrakamū-
(p.212, l.14)rdhvasthita eva kṛtayathākriyamāṇasaṃmānamuditaṃ pradhānarājalokaṃ visṛjya
(p.212, l.15)śanaiḥ śanairgandhamādanaṃ kariṇaṃ draṣṭumayāsīt | tatra ca sthitvā kṣaṇa-
(p.212, l.16)miva tasmai svayameva nijanakhāṃśujālajaṭilaṃ samṛṇālamiva śaṣpakava-
(p.212, l.17)lamavakīrya vallabhaturaṃgamandurābhimukhaḥ pratasthe | gacchaṃścobhayataḥ kiṃ-
(p.212, l.18)citkiṃcidiva tiryagvalitavadanaḥ parijanaṃ vilokayāṃbabhūva | atha ci-
(p.212, l.19)ttajñaiḥ pratīhāraiḥ pratiṣiddhānugamane nikhile samutsārite parijane keyū-
(p.212, l.20)rakadvitīya eva mandurāṃ praviveśa | utsāraṇabhayasaṃbhrāntalocaneṣu praṇa-
(p.212, l.21)myāpasṛteṣu mandurāpāleṣvindrāyudhasya pṛṣṭhāvaguṇṭhanapaṭaṃ kiṃcidekapā-
(p.212, l.22)rśvagalitaṃ samīkurvannutsārayaṃśca kūṇitanetratribhāgasya dṛṣṭinirodhinīṃ
(p.212, l.23)kuṅkumakapilāṃ kesarasaṭāṃ khuradhāraṇīvinyastacaraṇo līlāmandaṃ mandu-
(p.213, l.1)rādārudattadehabharaḥ sakutūhalamuvāca | keyūraka kathaya mannirgamādārabhya
(p.213, l.2)ko vā vṛttānto gandharvarājakule kena vā vyāpāreṇa vāsaramatinīta-
(p.213, l.3)vatī gandharvarājaputrī kiṃ vākaronmahāśvetā kimabhāṣata vā madalekhā
(p.213, l.4)ke vābhavannālāpāḥ parijanasya bhavato vā ko vyāpāra āsīt |
(p.213, l.5)āsīdvā kācidasmadāśrayiṇī kathā | keyūrakastu sarvamācacakṣe | deva
(p.213, l.6)śrūyatām | nirgate tvayi hṛdayasahasraprayāṇapaṭahakalakalamiva nūpuraca-
(p.213, l.7)krakvaṇitena kanyakāntaḥpure kurvati devī kādambarī saparijanā saudha-
(p.213, l.8)śikharamāruhya turagadhūlirekhādhūsaraṃ devasyaiva gamanamārgamālokitavatī |
(p.213, l.9)tirohitadarśane ca deve madalekhāskandhanikṣiptamukhī prītyā taṃ digantaṃ
(p.213, l.10)dugdhodadhidhavalaiḥ plāvayantīva dṛṣṭipātaiḥ sitātapatrāpadeśena śaśi-
(p.213, l.11)neverṣyayā nivāryamāṇaravikarasparśā suciraṃ tatraiva sthitavatī |
(p.213, l.12)tasmācca kathamapi sakhedamavatīrya kṣaṇamivāsthānamaṇḍape sthitvo-
(p.213, l.13)tthāya skhalanabhiyeva nivedyamānopahārakusumā śabdāyamānairmadhuka-
(p.213, l.14)rairjaladhārādhavalanakhamayūkhonmukhānāmanugalaṃ galadbhirvalayaiḥ kaṇṭhaba-
(p.213, l.15)ndhānivopapādayantī kekāravodvignā bhavanaśikhaṇḍināṃ pade pade ca
(p.213, l.16)kusumadhavalānkareṇa gṛhalatāpallavānmanasā ca devasya guṇagaṇāna-
(p.213, l.17)valambamānā tameva krīḍāparvatakamāgatavatī yatra sthitavāndevaḥ | ta-
(p.213, l.18)mupetya ca devenātra marakataśilāmakarikāpraṇālaprasravaṇasicyamānaha-
(p.213, l.19)ritalatāmaṇḍape śīkariṇi śilātale sthitamatra gandhodakaparimalalī-
(p.213, l.20)nālijālajaṭilaśilāpradeśe snātamatra kusumadhūlisikatile girinadi-
(p.213, l.21)kātaṭe bhagavānarcitaḥ śūlapāṇiratra hrepitaśaśadhararociṣi sphāṭi-
(p.213, l.22)kaśilātale bhuktamatra saṃkrāntacandanarasalāñchane muktāśailaśilāpaṭṭe
(p.213, l.23)suptamiti parijanena punaruktaṃ nivedyamānāni devasyaiva sthānacihnāni pa-
(p.214, l.1)śyantī kṣapitavatī divasam | divasāvasāne ca kathamapi mahāśvetāpra-
(p.214, l.2)yatnādanabhimatamapi tasminneva sphaṭikamaṇiveśmanyāhāramakarot | a-
(p.214, l.3)stamupagate ca bhagavati ravāvudite candramasi tatraiva kaṃcitkālaṃ sthitvā
(p.214, l.4)candrakāntamayīva candrodaye pratyārdrīkṛtatanuścandrabimbapraveśabhayeneva karau
(p.214, l.5)kapolayoḥ kṛtvā kimapi cintayantī mukulitekṣaṇā kṣaṇamātraṃ sthi-
(p.214, l.6)tvotthāya vimalanakhanipatitaśaśipratimābharagurūṇīva kṛcchrādutkṣipantī
(p.214, l.7)līlāmantharagamanapaṭūni padāni śayyāgṛhamagāt | śayananikṣiptagātra-
(p.214, l.8)yaṣṭiśca tataḥ prabhṛti prabalayā śirovedanayā viceṣṭamānā dāruṇena ca
(p.214, l.9)dāharūpiṇā jvareṇābhibhūyamānā kenāpyādhinā maṅgalapradīpaiḥ kumudāka-
(p.214, l.10)raiścakravākaiśca sārdhamanimīlitalocanā dukhaḥduḥkhena kṣaṇadāmanaiṣīt |
(p.214, l.11)uṣasi ca māmāhūya devasya vārtāvyatikaropalambhāya sopālambhamā-
(p.214, l.12)diṣṭavatī |

atha candrāpīḍo mahāśvetācaraṇārādhanatapaḥphalamidaṃ yadevaṃ parijanepyanusmaraṇādikaṃ prasādabhāramatimahāntamāropayati devī kādambarītyuktvā tatsarvaṃ śirasi kṛtvā svayameva jagrāha | tena ca kādambaryāḥ kapolalāvaṇyeneva galitena smitālokeneva rasatāmupanītena hṛdayeneva drutena guṇagaṇeneva nisyanditena sparśavatā hlādinā surabhiṇā ca vilepanena vilipya tameva kaṇṭhe hāramakarot | āgṛhītatāmbūlaśca muhūrtādivotthāya vāmabāhunā skandhadeśe samavalambya keyūrakamūrdhvasthita eva kṛtayathākriyamāṇasaṃmānamuditaṃ pradhānarājalokaṃ visṛjya śanaiḥ śanairgandhamādanaṃ kariṇaṃ draṣṭumayāsīt | tatra ca sthitvā kṣaṇamiva tasmai svayameva nijanakhāṃśujālajaṭilaṃ samṛṇālamiva śaṣpakavalamavakīrya vallabhaturaṃgamandurābhimukhaḥ pratasthe | gacchaṃścobhayataḥ kiṃcitkiṃcidiva tiryagvalitavadanaḥ parijanaṃ vilokayāṃbabhūva | atha cittajñaiḥ pratīhāraiḥ pratiṣiddhānugamane nikhile samutsārite parijane keyūrakadvitīya eva mandurāṃ praviveśa | utsāraṇabhayasaṃbhrāntalocaneṣu praṇamyāpasṛteṣu mandurāpāleṣvindrāyudhasya pṛṣṭhāvaguṇṭhanapaṭaṃ kiṃcidekapārśvagalitaṃ samīkurvannutsārayaṃśca kūṇitanetratribhāgasya dṛṣṭinirodhinīṃ kuṅkumakapilāṃ kesarasaṭāṃ khuradhāraṇīvinyastacaraṇo līlāmandaṃ mandurādārudattadehabharaḥ sakutūhalamuvāca | keyūraka kathaya mannirgamādārabhya ko vā vṛttānto gandharvarājakule kena vā vyāpāreṇa vāsaramatinītavatī gandharvarājaputrī kiṃ vākaronmahāśvetā kimabhāṣata vā madalekhā ke vābhavannālāpāḥ parijanasya bhavato vā ko vyāpāra āsīt | āsīdvā kācidasmadāśrayiṇī kathā | keyūrakastu sarvamācacakṣe | deva śrūyatām | nirgate tvayi hṛdayasahasraprayāṇapaṭahakalakalamiva nūpuracakrakvaṇitena kanyakāntaḥpure kurvati devī kādambarī saparijanā saudhaśikharamāruhya turagadhūlirekhādhūsaraṃ devasyaiva gamanamārgamālokitavatī | tirohitadarśane ca deve madalekhāskandhanikṣiptamukhī prītyā taṃ digantaṃ dugdhodadhidhavalaiḥ plāvayantīva dṛṣṭipātaiḥ sitātapatrāpadeśena śaśineverṣyayā nivāryamāṇaravikarasparśā suciraṃ tatraiva sthitavatī | tasmācca kathamapi sakhedamavatīrya kṣaṇamivāsthānamaṇḍape sthitvotthāya skhalanabhiyeva nivedyamānopahārakusumā śabdāyamānairmadhukarairjaladhārādhavalanakhamayūkhonmukhānāmanugalaṃ galadbhirvalayaiḥ kaṇṭhabandhānivopapādayantī kekāravodvignā bhavanaśikhaṇḍināṃ pade pade ca kusumadhavalānkareṇa gṛhalatāpallavānmanasā ca devasya guṇagaṇānavalambamānā tameva krīḍāparvatakamāgatavatī yatra sthitavāndevaḥ | tamupetya ca devenātra marakataśilāmakarikāpraṇālaprasravaṇasicyamānaharitalatāmaṇḍape śīkariṇi śilātale sthitamatra gandhodakaparimalalīnālijālajaṭilaśilāpradeśe snātamatra kusumadhūlisikatile girinadikātaṭe bhagavānarcitaḥ śūlapāṇiratra hrepitaśaśadhararociṣi sphāṭikaśilātale bhuktamatra saṃkrāntacandanarasalāñchane muktāśailaśilāpaṭṭe suptamiti parijanena punaruktaṃ nivedyamānāni devasyaiva sthānacihnāni paśyantī kṣapitavatī divasam | divasāvasāne ca kathamapi mahāśvetāprayatnādanabhimatamapi tasminneva sphaṭikamaṇiveśmanyāhāramakarot | astamupagate ca bhagavati ravāvudite candramasi tatraiva kaṃcitkālaṃ sthitvā candrakāntamayīva candrodaye pratyārdrīkṛtatanuścandrabimbapraveśabhayeneva karau kapolayoḥ kṛtvā kimapi cintayantī mukulitekṣaṇā kṣaṇamātraṃ sthitvotthāya vimalanakhanipatitaśaśipratimābharagurūṇīva kṛcchrādutkṣipantī līlāmantharagamanapaṭūni padāni śayyāgṛhamagāt | śayananikṣiptagātrayaṣṭiśca tataḥ prabhṛti prabalayā śirovedanayā viceṣṭamānā dāruṇena ca dāharūpiṇā jvareṇābhibhūyamānā kenāpyādhinā maṅgalapradīpaiḥ kumudākaraiścakravākaiśca sārdhamanimīlitalocanā duḥkhaduḥkhena kṣaṇadāmanaiṣīt | uṣasi ca māmāhūya devasya vārtāvyatikaropalambhāya sopālambhamādiṣṭavatī |

p.214, l.13


(p.214, l.13)candrāpīḍastadākarṇya jigamiṣuraśvośva iti vadanbhavanānniryayau |
(p.214, l.14)āropitaparyāṇaṃ ca tvaritaturagaparicārakopanītamindrāyudhamāruhya pa-
(p.214, l.15)ścādāropya pattralekhāṃ skandhāvāre sthāpayitvā vaiśampāyanamaśeṣaṃ
(p.214, l.16)parijanaṃ nivartya cānyaturagārūḍheṇaiva keyūrakeṇānugamyamāno hemakūṭaṃ
(p.214, l.17)yayau | āsādya ca kādambarībhavanadvāramavatatāra | avatīrya ca dvārapā-
(p.214, l.18)lārpitaturaṃgaḥ kādambarīprathamadarśanakutūhalinyā ca pattralekhayā cānu-
(p.214, l.19)gamyamānaḥ praviśya kva devī kādambarī tiṣṭhatīti saṃmukhāgatamanyatamaṃ
(p.214, l.20)varṣadharamaprākṣīt | kṛtapraṇāmena ca tena deva mattamayūrasya krīḍāparva-
(p.214, l.21)takasyādhastātkamalavanadīrghikātīre viracitaṃ himagṛhamadhyāsta ityā-
(p.214, l.22)vedite keyūrakeṇopadiśyamānavartmā pramadavanamadhyena gatvā kiṃcidadhvānaṃ
(p.214, l.23)marakataharitānāṃ kadalīdalānāṃ prabhayā śaṣpīkṛtaravikiraṇaṃ haritāya-
(p.215, l.1)mānaṃ divasaṃ dadarśa | teṣāṃ ca madhye nirantaranalinīdalacchannaṃ himagṛ-
(p.215, l.2)hamapaśyat | tasmācca niṣpatantamārdrāṃśukacchalenācchodajaleneva saṃvītaṃ
(p.215, l.3)bāhulatāvidhṛtairmṛṇālavalayairābharaṇakairiva dhavalitāvayavamāpāṇḍubhi-
(p.215, l.4)ścaikaśravaṇāśrayaistāḍaṅkīkṛtaiḥ ketakīgarbhadalairupahasitadantapattramālikhi-
(p.215, l.5)tacandanalalāṭikāni mukhāravindāni baddhasaubhāgyapaṭṭānīva dadhānaṃ kṛta-
(p.215, l.6)candanabinduviśeṣakāṃśca divāpi sparśalobhasthitendupratibimbāniva ka-
(p.215, l.7)polānudvahantamapahṛtāśeṣaśirīṣasaubhāgyābhiḥ śaivalamañjarībhiḥ kṛtaka-
(p.215, l.8)rṇapūraṃ karpūradhūlidhūsareṣu malayajarasalavaluliteṣu bakulāvalīvalayeṣu
(p.215, l.9)staneṣu nyastanalinīpattraprāvaraṇamanavaratacandanacarcāpraṇayanapāṇḍuraiḥ saṃ-
(p.215, l.10)tāparoṣamṛditacandrakarairiva karaiḥ kalpitamṛṇāladaṇḍāni bisatantuma-
(p.215, l.11)yāni cāmarāṇi bibhrāṇamunnālaiśca kamalaiḥ kumudaiḥ kuvalayaiḥ kadalīdalaiḥ
(p.215, l.12)kamalinīpalāśaiḥ kusumastabakaiścātapatrīkṛtairnivāritātapaṃ jaladevatā-
(p.215, l.13)nāmiva samūhaṃ varuṇaśriyāmiva samāgamaṃ śaradāmiva samājaṃ sarasī-
(p.215, l.14)nāmiva goṣṭhībandhaṃ śiśiropacāranipuṇaṃ kādambaryāḥ śarīraparicārakaṃ
(p.215, l.15)śarīraprāyaṃ parijanamadrākṣīt |

candrāpīḍastadākarṇya jigamiṣuraśvośva iti vadanbhavanānniryayau | āropitaparyāṇaṃ ca tvaritaturagaparicārakopanītamindrāyudhamāruhya paścādāropya pattralekhāṃ skandhāvāre sthāpayitvā vaiśampāyanamaśeṣaṃ parijanaṃ nivartya cānyaturagārūḍheṇaiva keyūrakeṇānugamyamāno hemakūṭaṃ yayau | āsādya ca kādambarībhavanadvāramavatatāra | avatīrya ca dvārapālārpitaturaṃgaḥ kādambarīprathamadarśanakutūhalinyā ca pattralekhayā cānugamyamānaḥ praviśya kva devī kādambarī tiṣṭhatīti saṃmukhāgatamanyatamaṃ varṣadharamaprākṣīt | kṛtapraṇāmena ca tena deva mattamayūrasya krīḍāparvatakasyādhastātkamalavanadīrghikātīre viracitaṃ himagṛhamadhyāsta ityāvedite keyūrakeṇopadiśyamānavartmā pramadavanamadhyena gatvā kiṃcidadhvānaṃ marakataharitānāṃ kadalīdalānāṃ prabhayā śaṣpīkṛtaravikiraṇaṃ haritāyamānaṃ divasaṃ dadarśa | teṣāṃ ca madhye nirantaranalinīdalacchannaṃ himagṛhamapaśyat | tasmācca niṣpatantamārdrāṃśukacchalenācchodajaleneva saṃvītaṃ bāhulatāvidhṛtairmṛṇālavalayairābharaṇakairiva dhavalitāvayavamāpāṇḍubhiścaikaśravaṇāśrayaistāḍaṅkīkṛtaiḥ ketakīgarbhadalairupahasitadantapattramālikhitacandanalalāṭikāni mukhāravindāni baddhasaubhāgyapaṭṭānīva dadhānaṃ kṛtacandanabinduviśeṣakāṃśca divāpi sparśalobhasthitendupratibimbāniva kapolānudvahantamapahṛtāśeṣaśirīṣasaubhāgyābhiḥ śaivalamañjarībhiḥ kṛtakarṇapūraṃ karpūradhūlidhūsareṣu malayajarasalavaluliteṣu bakulāvalīvalayeṣu staneṣu nyastanalinīpattraprāvaraṇamanavaratacandanacarcāpraṇayanapāṇḍuraiḥ saṃtāparoṣamṛditacandrakarairiva karaiḥ kalpitamṛṇāladaṇḍāni bisatantumayāni cāmarāṇi bibhrāṇamunnālaiśca kamalaiḥ kumudaiḥ kuvalayaiḥ kadalīdalaiḥ kamalinīpalāśaiḥ kusumastabakaiścātapatrīkṛtairnivāritātapaṃ jaladevatānāmiva samūhaṃ varuṇaśriyāmiva samāgamaṃ śaradāmiva samājaṃ sarasīnāmiva goṣṭhībandhaṃ śiśiropacāranipuṇaṃ kādambaryāḥ śarīraparicārakaṃ śarīraprāyaṃ parijanamadrākṣīt |

p.215, l.16


(p.215, l.16)tena ca praṇamyamānaḥ pādanakhapatanabhayādiva tvaritāpasṛtena dī-
(p.215, l.17)yamānamārgaścandanapaṅkakṛtavedikānāṃ puṇḍarīkakalikāghaṭitaghaṇṭikānāṃ
(p.215, l.18)vikasitasindhuvārakusumamañjarīcāmarāṇāṃ lambitasthūlamallikāmuku-
(p.215, l.19)lahārāṇāmābaddhalavaṅgapallavavandanamālikānāṃ dolāyamānakumudadāma-
(p.215, l.20)dhvajānāṃ mṛṇālavetrahastābhirgṛhītarucirakusumābharaṇābhirmadhulakṣmīprati-
(p.215, l.21)kṛtibhiriva dvārapālikābhiradhiṣṭhitānāṃ kadalītoraṇānāṃ talena praviśya
(p.215, l.22)sarvato nisṛṣṭadṛṣṭirdṛṣṭavānkvacidubhayataṭanikhātatamālapallavakṛtavanalekhāḥ
(p.215, l.23)kumudadhūlivālukāpulinamālinīścandanarasena pravartyamānā gṛhanadikāḥ
(p.216, l.1)kvacinniculamañjarīracitaraktacāmarāṇāṃ jalārdravitānakānāṃ taleṣu
(p.216, l.2)sasindūrakuṭṭimeṣvāstīryamāṇāni raktapaṅkajaśayanāni kvacidelārase-
(p.216, l.3)na sicyamānāni sparśānumeyaramyabhittīni sphaṭikabhavanāni kvacicchi-
(p.216, l.4)rīṣapakṣmakṛtaśādvalānāṃ mṛṇāladhārāgṛhāṇāṃ śikharamāropyamāṇānāṃ dhā-
(p.216, l.5)rākadambadhūlidhūsarāṇāṃ yantramayūrakāṇāṃ kadambakāni kvacitsahakāra-
(p.216, l.6)rasasiktairjambūpallavairācchādyamānābhyantarāḥ parṇaśālāḥ kvacitkrīḍita-
(p.216, l.7)kṛtrimakarikalabhayūthakākulīkriyamāṇāḥ kāñcanakamalinikāḥ kvaci-
(p.216, l.8)dgandhodakakūpeṣu baddhakāñcanasudhāpaṅkakāmapīṭheṣu sthūlabisalatādaṇḍagha-
(p.216, l.9)ṭitārakāṇi kṛtakaketakadalajaladroṇikāni kuvalayāvalīrajjubhirgra-
(p.216, l.10)thyamānāni pattrapuṭaghaṭīyantrakāṇi kvacitsphaṭikabalākāvalīvānta-
(p.216, l.11)vāridhārā likhitendrāyudhāḥ saṃcāryamāṇā māyāmeghamālāḥ kvacidu-
(p.216, l.12)pāntarūḍhapāṇḍuyavāṅkurāsu tarattaruṇamālatīkuḍmaladanturitataraṃgāsu ha-
(p.216, l.13)ricandanadravavāpikāsu śiśirīkriyamāṇā hārayaṣṭīḥ kvacinmuktā-
(p.216, l.14)phalakṣodaracitālavālakānanavaratasthūlajalabindudurdinamutsṛjataḥ yantra-
(p.216, l.15)vṛkṣakānkvacidvidhutapakṣanikṣiptasīkarānītanīhārā bhramantīryantramayīḥ
(p.216, l.16)pattraśakuniśreṇīḥ kvacinmadhukarakiṅkiṇīpaṅktipaṭutarabādhyamānāḥ ku-
(p.216, l.17)sumadāmadolāḥ kvacidudarārūḍhanirgatonnālanalinīcchadacchāditamukhānpra-
(p.216, l.18)veśyamānāñchātakumbhakumbhānkvacidghaṭitakadalīgarbhastambhadaṇḍāni badhya-
(p.216, l.19)mānāni cāruvaṃśākṛtīni kusumastabakātapatrāṇi kvacitkaramṛdita-
(p.216, l.20)karpūrapallavarasenādhivāsyamānāni bisatantumayānyaṃśukāni kvacilla-
(p.216, l.21)valīphaladraveṇārdrīkriyamāṇāṃstṛṇaśūkamañjarīkarṇapūrānkvacidambhojinī-
(p.216, l.22)dalavyajanairvījyamānānupalabhājanabhājaḥ śītauṣadhirasānanyāṃścaivaṃprakā-
(p.216, l.23)rāñchiśiropacāropakaraṇakalpanāvyāpārānparijanena kṛtānkriyamā-
(p.217, l.1)ṇāṃśca vīkṣamāṇo himagṛhakasya madhyabhāgaṃ hṛdayamiva himavato jala-
(p.217, l.2)krīḍāgṛhamiva pracetaso janmabhūmimiva sarvacandrakalānāṃ kulagṛhamiva
(p.217, l.3)sarvacandanavanadevatānāṃ prabhavamiva sarvacandramaṇīnāṃ nivāsamiva sarva-
(p.217, l.4)māghamāsayāminīnāṃ saṃketasadanamiva sarvaprāvṛṣāṃ grīṣmoṣmāpanododdeśa-
(p.217, l.5)miva sarvanimnagānāṃ vaḍavānalasaṃtāpāpanodananivāsamiva sarvasāgarāṇāṃ
(p.217, l.6)vaidyutadahanadāhapratīkārasthānamiva sarvajaladhārāṇāminduvirahaduḥsahadi-
(p.217, l.7)vasātivāhanasthānamiva kumudinīnāṃ harahutāśananirvāpaṇakṣetramiva ma-
(p.217, l.8)karadhvajasya dinakarakarairapi sarvato jalayantradhārāsahasrasamutsāritai-
(p.217, l.9)ratiśītasparśabhayanivṛttairiva parihṛtamanilairapi kadambakesarotkaravā-
(p.217, l.10)hibhiḥ kaṇṭakitairivānugataṃ kadalīvanairapi pavanacalitadalairjāḍyaja-
(p.217, l.11)nitavepathubhiriva parivāritamalibhirapi kusumāmodamadamukharairābaddha-
(p.217, l.12)dantavīṇairiva vācālitaṃ latābhirapi nirantaramadhukarapaṭalajaṭilābhi-
(p.217, l.13)rgṛhītanīlaprāvaraṇakābhiriva virājitamāsasāda | krameṇa ca tatrānta-
(p.217, l.14)rbahiścātibahalena piṇḍahāryeṇevopalipyamānotiśītalasparśenāmanyatā-
(p.217, l.15)tmano manaścandramayaṃ kumudamayānīndriyāṇi jyotsnāmayānyaṅgāni
(p.217, l.16)mṛṇālikāmayīṃ dhiyam | agaṇayacca hāramayānarkakiraṇāṃścandanamaya-
(p.217, l.17)mātapaṃ karpūramayaṃ pavanamudakamayaṃ kālaṃ tuṣāramayaṃ tribhuvanam |

tena ca praṇamyamānaḥ pādanakhapatanabhayādiva tvaritāpasṛtena dīyamānamārgaścandanapaṅkakṛtavedikānāṃ puṇḍarīkakalikāghaṭitaghaṇṭikānāṃ vikasitasindhuvārakusumamañjarīcāmarāṇāṃ lambitasthūlamallikāmukulahārāṇāmābaddhalavaṅgapallavavandanamālikānāṃ dolāyamānakumudadāmadhvajānāṃ mṛṇālavetrahastābhirgṛhītarucirakusumābharaṇābhirmadhulakṣmīpratikṛtibhiriva dvārapālikābhiradhiṣṭhitānāṃ kadalītoraṇānāṃ talena praviśya sarvato nisṛṣṭadṛṣṭirdṛṣṭavānkvacidubhayataṭanikhātatamālapallavakṛtavanalekhāḥ kumudadhūlivālukāpulinamālinīścandanarasena pravartyamānā gṛhanadikāḥ kvacinniculamañjarīracitaraktacāmarāṇāṃ jalārdravitānakānāṃ taleṣu sasindūrakuṭṭimeṣvāstīryamāṇāni raktapaṅkajaśayanāni kvacidelārasena sicyamānāni sparśānumeyaramyabhittīni sphaṭikabhavanāni kvacicchirīṣapakṣmakṛtaśādvalānāṃ mṛṇāladhārāgṛhāṇāṃ śikharamāropyamāṇānāṃ dhārākadambadhūlidhūsarāṇāṃ yantramayūrakāṇāṃ kadambakāni kvacitsahakārarasasiktairjambūpallavairācchādyamānābhyantarāḥ parṇaśālāḥ kvacitkrīḍitakṛtrimakarikalabhayūthakākulīkriyamāṇāḥ kāñcanakamalinikāḥ kvacidgandhodakakūpeṣu baddhakāñcanasudhāpaṅkakāmapīṭheṣu sthūlabisalatādaṇḍaghaṭitārakāṇi kṛtakaketakadalajaladroṇikāni kuvalayāvalīrajjubhirgrathyamānāni pattrapuṭaghaṭīyantrakāṇi kvacitsphaṭikabalākāvalīvāntavāridhārā likhitendrāyudhāḥ saṃcāryamāṇā māyāmeghamālāḥ kvacidupāntarūḍhapāṇḍuyavāṅkurāsu tarattaruṇamālatīkuḍmaladanturitataraṃgāsu haricandanadravavāpikāsu śiśirīkriyamāṇā hārayaṣṭīḥ kvacinmuktāphalakṣodaracitālavālakānanavaratasthūlajalabindudurdinamutsṛjataḥ yantravṛkṣakānkvacidvidhutapakṣanikṣiptasīkarānītanīhārā bhramantīryantramayīḥ pattraśakuniśreṇīḥ kvacinmadhukarakiṅkiṇīpaṅktipaṭutarabādhyamānāḥ kusumadāmadolāḥ kvacidudarārūḍhanirgatonnālanalinīcchadacchāditamukhānpraveśyamānāñchātakumbhakumbhānkvacidghaṭitakadalīgarbhastambhadaṇḍāni badhyamānāni cāruvaṃśākṛtīni kusumastabakātapatrāṇi kvacitkaramṛditakarpūrapallavarasenādhivāsyamānāni bisatantumayānyaṃśukāni kvacillavalīphaladraveṇārdrīkriyamāṇāṃstṛṇaśūkamañjarīkarṇapūrānkvacidambhojinīdalavyajanairvījyamānānupalabhājanabhājaḥ śītauṣadhirasānanyāṃścaivaṃprakārāñchiśiropacāropakaraṇakalpanāvyāpārānparijanena kṛtānkriyamāṇāṃśca vīkṣamāṇo himagṛhakasya madhyabhāgaṃ hṛdayamiva himavato jalakrīḍāgṛhamiva pracetaso janmabhūmimiva sarvacandrakalānāṃ kulagṛhamiva sarvacandanavanadevatānāṃ prabhavamiva sarvacandramaṇīnāṃ nivāsamiva sarvamāghamāsayāminīnāṃ saṃketasadanamiva sarvaprāvṛṣāṃ grīṣmoṣmāpanododdeśamiva sarvanimnagānāṃ vaḍavānalasaṃtāpāpanodananivāsamiva sarvasāgarāṇāṃ vaidyutadahanadāhapratīkārasthānamiva sarvajaladhārāṇāminduvirahaduḥsahadivasātivāhanasthānamiva kumudinīnāṃ harahutāśananirvāpaṇakṣetramiva makaradhvajasya dinakarakarairapi sarvato jalayantradhārāsahasrasamutsāritairatiśītasparśabhayanivṛttairiva parihṛtamanilairapi kadambakesarotkaravāhibhiḥ kaṇṭakitairivānugataṃ kadalīvanairapi pavanacalitadalairjāḍyajanitavepathubhiriva parivāritamalibhirapi kusumāmodamadamukharairābaddhadantavīṇairiva vācālitaṃ latābhirapi nirantaramadhukarapaṭalajaṭilābhirgṛhītanīlaprāvaraṇakābhiriva virājitamāsasāda | krameṇa ca tatrāntarbahiścātibahalena piṇḍahāryeṇevopalipyamānotiśītalasparśenāmanyatātmano manaścandramayaṃ kumudamayānīndriyāṇi jyotsnāmayānyaṅgāni mṛṇālikāmayīṃ dhiyam | agaṇayacca hāramayānarkakiraṇāṃścandanamayamātapaṃ karpūramayaṃ pavanamudakamayaṃ kālaṃ tuṣāramayaṃ tribhuvanam |

p.217, l.18


(p.217, l.18)evaṃvidhasya ca tasyaikadeśe sakhīkadambakaparivṛtāmaśeṣasaritpari-
(p.217, l.19)vārāmiva bhagavatīṃ gaṅgāṃ himavato gṛhācalagatāṃ kulyābhramibhramitena
(p.217, l.20)karpūrarasasrotasā kṛtapariveśāyā mṛṇāladaṇḍamaṇḍapikāyāstale kusu-
(p.217, l.21)maśayanamadhiśayānāṃ hārāṅgadavalayarasanānūpurairmṛṇālamayairnigaḍairiva saṃ-
(p.217, l.22)yatāmīrṣyayā manmathena candanadhavale spṛṣṭāmiva lalāṭe śaśalāñchanena
(p.217, l.23)bāṣpavārivāhini cumbitāmiva cakṣuṣi varuṇena vardhitaniśvāsamaruti
(p.218, l.1)daṣṭāmiva mukhe mātariśvanā saṃtāpapratapteṣvadhyāsitāmivāṅgeṣu pataṅgena
(p.218, l.2)kandarpadāhadīpite gṛhītāmiva hṛdaye hutabhujā svedini pariṣvaktāmiva
(p.218, l.3)vapuṣi jalena daivatairapi vilupyamānasaubhāgyāmiva sarvaśo hṛdayena saha
(p.218, l.4)priyatamasamīpamivopagatairaṅgairupajanitadaurbalyāmāśyānacandanapāṇḍuraṃ ca
(p.218, l.5)romāñcamanavaratahārasparśalagnaṃ muktāphalakiraṇapuñjamivodvahantīṃ sve-
(p.218, l.6)dasīkariṇīṃ ca kapolapālīṃ pakṣapavanena vījayadbhiranukampyamānā-
(p.218, l.7)mivāvataṃsamadhukarairavataṃsamadhukararavadahanadagdhamiva śrotramapāṅganirgate-
(p.218, l.8)nāśrusrotasā siñcantīmatipravṛttasya cāśruṇo nirvāhapraṇālikāmi-
(p.218, l.9)va karpūraketakīkalikāṃ karṇe kalayantīmāyataśvāsavidhutitaralitena ca
(p.218, l.10)saṃtāpabhayapalāyamānena dehaprabhāvitānenevāṃśukena vimucyamānakucaka-
(p.218, l.11)laśāmāpatatpracalacāmarapratibimbaṃ ca kucakalaśayugalaṃ priyāntikaga-
(p.218, l.12)manautsukyakṛtapakṣamiva karatalena nirundhantīṃ muhurmuhurbhujalatayā tuṣā-
(p.218, l.13)raśilāśālabhañjikāmāliṅgantīṃ muhuḥ kapolaphalakena karpūraputrikā-
(p.218, l.14)māśliṣyantīṃ muhuścaraṇāravindena candanapaṅkapratiyātanāmāspṛśantīṃ sta-
(p.218, l.15)nasaṃkrāntenātmamukhenāpi kutūhalineva parivṛtya vilokyamānāṃ karṇa-
(p.218, l.16)pūrapallavenāpi svapratibimbapallavaśāyinā sotkaṇṭheneva cumbyamānaka-
(p.218, l.17)polaphalakāṃ hārairapi muktātmabhirmadanaparavaśairiva prasāritakarairāli-
(p.218, l.18)ṅgyamānāṃ maṇidarpaṇamurasi nihitaṃ noditavyamadyeti jīvitasparśa-
(p.218, l.19)mayaṃ śapathaṃ śaśinamiva kārayantīṃ kariṇīmiva saṃmukhāgatapramadavana-
(p.218, l.20)gandhavāraṇaprasāritakarāṃ prasthitāmivānabhīṣṭadakṣiṇavātamṛgāgamanāṃ ma-
(p.218, l.21)danābhiṣekavedikāmiva kamalāvṛtacandanadhavalapayodharakalaśāvaṣṭabdhapā-
(p.218, l.22)rśvāmākāśakamalinīmiva svacchāmbarataladṛśyamānamṛṇālakomalorumū-
(p.218, l.23)lāṃ kusumacāpalekhāmiva madanāropitaguṇakoṭikāntatarāṃ madhumā-
(p.219, l.1)sadevatāmiva śiśirahāriṇīṃ madhukarīmiva kusumamārgaṇākulāṃ canda-
(p.219, l.2)navilepanāmanaṅgarāgiṇīṃ ca bālāṃ manmathajananīṃ ca mṛṇālinīmabhyarthi-
(p.219, l.3)tatuṣārasparśāṃ ca kādambarīṃ vyalokayat |

evaṃvidhasya ca tasyaikadeśe sakhīkadambakaparivṛtāmaśeṣasaritparivārāmiva bhagavatīṃ gaṅgāṃ himavato gṛhācalagatāṃ kulyābhramibhramitena karpūrarasasrotasā kṛtapariveśāyā mṛṇāladaṇḍamaṇḍapikāyāstale kusumaśayanamadhiśayānāṃ hārāṅgadavalayarasanānūpurairmṛṇālamayairnigaḍairiva saṃyatāmīrṣyayā manmathena candanadhavale spṛṣṭāmiva lalāṭe śaśalāñchanena bāṣpavārivāhini cumbitāmiva cakṣuṣi varuṇena vardhitaniśvāsamaruti daṣṭāmiva mukhe mātariśvanā saṃtāpapratapteṣvadhyāsitāmivāṅgeṣu pataṅgena kandarpadāhadīpite gṛhītāmiva hṛdaye hutabhujā svedini pariṣvaktāmiva vapuṣi jalena daivatairapi vilupyamānasaubhāgyāmiva sarvaśo hṛdayena saha priyatamasamīpamivopagatairaṅgairupajanitadaurbalyāmāśyānacandanapāṇḍuraṃ ca romāñcamanavaratahārasparśalagnaṃ muktāphalakiraṇapuñjamivodvahantīṃ svedasīkariṇīṃ ca kapolapālīṃ pakṣapavanena vījayadbhiranukampyamānāmivāvataṃsamadhukarairavataṃsamadhukararavadahanadagdhamiva śrotramapāṅganirgatenāśrusrotasā siñcantīmatipravṛttasya cāśruṇo nirvāhapraṇālikāmiva karpūraketakīkalikāṃ karṇe kalayantīmāyataśvāsavidhutitaralitena ca saṃtāpabhayapalāyamānena dehaprabhāvitānenevāṃśukena vimucyamānakucakalaśāmāpatatpracalacāmarapratibimbaṃ ca kucakalaśayugalaṃ priyāntikagamanautsukyakṛtapakṣamiva karatalena nirundhantīṃ muhurmuhurbhujalatayā tuṣāraśilāśālabhañjikāmāliṅgantīṃ muhuḥ kapolaphalakena karpūraputrikāmāśliṣyantīṃ muhuścaraṇāravindena candanapaṅkapratiyātanāmāspṛśantīṃ stanasaṃkrāntenātmamukhenāpi kutūhalineva parivṛtya vilokyamānāṃ karṇapūrapallavenāpi svapratibimbapallavaśāyinā sotkaṇṭheneva cumbyamānakapolaphalakāṃ hārairapi muktātmabhirmadanaparavaśairiva prasāritakarairāliṅgyamānāṃ maṇidarpaṇamurasi nihitaṃ noditavyamadyeti jīvitasparśamayaṃ śapathaṃ śaśinamiva kārayantīṃ kariṇīmiva saṃmukhāgatapramadavanagandhavāraṇaprasāritakarāṃ prasthitāmivānabhīṣṭadakṣiṇavātamṛgāgamanāṃ madanābhiṣekavedikāmiva kamalāvṛtacandanadhavalapayodharakalaśāvaṣṭabdhapārśvāmākāśakamalinīmiva svacchāmbarataladṛśyamānamṛṇālakomalorumūlāṃ kusumacāpalekhāmiva madanāropitaguṇakoṭikāntatarāṃ madhumāsadevatāmiva śiśirahāriṇīṃ madhukarīmiva kusumamārgaṇākulāṃ candanavilepanāmanaṅgarāgiṇīṃ ca bālāṃ manmathajananīṃ ca mṛṇālinīmabhyarthitatuṣārasparśāṃ ca kādambarīṃ vyalokayat |

p.219, l.4


(p.219, l.4)atha sā yathādarśanamāgatyāgatya candrāpīḍāgamanamāvedayantaṃ pari-
(p.219, l.5)janamuttaralatārakeṇa cakṣuṣā kathaya kiṃ satyamāgato dṛṣṭastvayā kiya-
(p.219, l.6)tyadhvani kvāsāviti pratimukhaṃ nikṣiptenānakṣaraṃ papraccha | pravardhamānadhava-
(p.219, l.7)limnā cakṣuṣā dṛṣṭvā ca saṃmukhamāpatantaṃ taṃ dūrādeva varārohā navagrahā
(p.219, l.8)kariṇīvorustambhavidhṛtā viceṣṭamānāṅgī kusumaśayanaparimalopagataiḥ
(p.219, l.9)paravaśā mukharairmadhukarakulairivotthāpyamānā saṃbhramacyutottarīyakā hā-
(p.219, l.10)rakiraṇānurasi kartumicchantī maṇikuṭṭimanihitena vāmakaratalena ha-
(p.219, l.11)stāvalambanaṃ nijapratimāmiva yācamānā srastakeśakalāpasaṃyamanaśra-
(p.219, l.12)mitena galatsvedasalilena dakṣiṇakareṇa samabhyukṣyevātmānamarpayantī
(p.219, l.13)valitatrikatāmyattrivalītaraṃgitaromarājitayā niṣpīdyamāneva sarvarasā-
(p.219, l.14)nanaṅgenāntaḥpraviṣṭalalāṭikācandanarasamiśramiva cakṣuṣā kṣarantī śi-
(p.219, l.15)śiramānandajalamānandavāribinduveṇikayā calitāvataṃsadhūlidhūsaraṃ pri-
(p.219, l.16)yapratimāpraveśalobheneva kapolaphalakaṃ prakṣālayantī lalāṭikācandana-
(p.219, l.17)bhareṇeva kiṃcidadhomukhī tatkṣaṇamapāṅgabhāgapuñjitatārakayā tanmukhala-
(p.219, l.18)gnayeva dīrghayā dṛṣṭyākṛṣyamāṇā kusumaśayanāduttasthau | candrāpīḍastu
(p.219, l.19)samupasṛtya pūrvavadeva tāṃ mahāśvetāpraṇāmapuraḥsaraṃ darśitavinayaḥ praṇa-
(p.219, l.20)nāma | kṛtapratipraṇāmāyāṃ ca tasyāṃ punastasminneva kusumaśayane samu-
(p.219, l.21)paviṣṭāyāṃ pratīhāryā samupanītāṃ jāmbūnadamayīmāsandikāṃ rociṣṇura-
(p.219, l.22)tnapratyuptapādāṃ pādenaivotsārya kṣitāvevopāviśat | atha keyūrako devi
(p.219, l.23)devasya candrāpīḍasya prasādabhūmireṣā pattralekhā nāma tāmbūlakaraṅka-
(p.220, l.1)vāhinītyabhidhāya pattralekhāmadarśayat | atha kādambarī dṛṣṭvā tāmaho
(p.220, l.2)mānuṣīṣu pakṣapātaḥ prajāpateriti cintayāṃbabhūva | kṛtapraṇāmāṃ ca tāṃ
(p.220, l.3)sādaramehyehītyabhidhāyātmanaḥ samīpe sakutūhalaṃ parijanena dṛśyamānāṃ
(p.220, l.4)pṛṣṭhataḥ samupāveśayat | darśanādevopārūḍhaprītyatiśayā ca muhurmuhurenāṃ
(p.220, l.5)sopagrahaṃ karakisalayena pasparśa |

atha sā yathādarśanamāgatyāgatya candrāpīḍāgamanamāvedayantaṃ parijanamuttaralatārakeṇa cakṣuṣā kathaya kiṃ satyamāgato dṛṣṭastvayā kiyatyadhvani kvāsāviti pratimukhaṃ nikṣiptenānakṣaraṃ papraccha | pravardhamānadhavalimnā cakṣuṣā dṛṣṭvā ca saṃmukhamāpatantaṃ taṃ dūrādeva varārohā navagrahā kariṇīvorustambhavidhṛtā viceṣṭamānāṅgī kusumaśayanaparimalopagataiḥ paravaśā mukharairmadhukarakulairivotthāpyamānā saṃbhramacyutottarīyakā hārakiraṇānurasi kartumicchantī maṇikuṭṭimanihitena vāmakaratalena hastāvalambanaṃ nijapratimāmiva yācamānā srastakeśakalāpasaṃyamanaśramitena galatsvedasalilena dakṣiṇakareṇa samabhyukṣyevātmānamarpayantī valitatrikatāmyattrivalītaraṃgitaromarājitayā niṣpīdyamāneva sarvarasānanaṅgenāntaḥpraviṣṭalalāṭikācandanarasamiśramiva cakṣuṣā kṣarantī śiśiramānandajalamānandavāribinduveṇikayā calitāvataṃsadhūlidhūsaraṃ priyapratimāpraveśalobheneva kapolaphalakaṃ prakṣālayantī lalāṭikācandanabhareṇeva kiṃcidadhomukhī tatkṣaṇamapāṅgabhāgapuñjitatārakayā tanmukhalagnayeva dīrghayā dṛṣṭyākṛṣyamāṇā kusumaśayanāduttasthau | candrāpīḍastu samupasṛtya pūrvavadeva tāṃ mahāśvetāpraṇāmapuraḥsaraṃ darśitavinayaḥ praṇanāma | kṛtapratipraṇāmāyāṃ ca tasyāṃ punastasminneva kusumaśayane samupaviṣṭāyāṃ pratīhāryā samupanītāṃ jāmbūnadamayīmāsandikāṃ rociṣṇuratnapratyuptapādāṃ pādenaivotsārya kṣitāvevopāviśat | atha keyūrako devi devasya candrāpīḍasya prasādabhūmireṣā pattralekhā nāma tāmbūlakaraṅkavāhinītyabhidhāya pattralekhāmadarśayat | atha kādambarī dṛṣṭvā tāmaho mānuṣīṣu pakṣapātaḥ prajāpateriti cintayāṃbabhūva | kṛtapraṇāmāṃ ca tāṃ sādaramehyehītyabhidhāyātmanaḥ samīpe sakutūhalaṃ parijanena dṛśyamānāṃ pṛṣṭhataḥ samupāveśayat | darśanādevopārūḍhaprītyatiśayā ca muhurmuhurenāṃ sopagrahaṃ karakisalayena pasparśa |

p.220, l.6


(p.220, l.6)candrāpīḍastu sapadi kṛtasakalāgamanocitopacārastadavasthāṃ citra-
(p.220, l.7)rathatanayāmālokyācintayat | atidurvidagdhaṃ hi me hṛdayamadyāpi na
(p.220, l.8)śraddadhāti | bhavatu pṛcchāmi tāvadenāṃ nipuṇālāpeneti | prakāśamabravīt |
(p.220, l.9)devi jānāmi kāmaratiṃ nimittīkṛtya pravṛttoyamavicalasaṃtāpatantro
(p.220, l.10)vyādhiḥ | sutanu satyaṃ na tathā tvāmeṣa vyathayati yathāsmān | icchāmi
(p.220, l.11)dehadānenāpi svasthāmatrabhavatīṃ kartum | utkampinīmanukampamānasya ku-
(p.220, l.12)sumeṣupīḍayā patitāmavekṣamāṇasya patatīva me hṛdayam | anaṅgade tanubhūte
(p.220, l.13)te bhujalate | gāḍhasaṃtāpatayā ca dṛṣṭayā vahasi sthalakamalinīmiva rakta-
(p.220, l.14)tāmarasām | duḥkhitāyāṃ ca tvayi parijanepi cānavaratakṛtāśrubindu-
(p.220, l.15)pātena vartate muktābharaṇatā | gṛhāṇa svayaṃ varārhāṇi maṅgalaprasādhanāni |
(p.220, l.16)sakusumaśilīmukhā hi śobhate navā lateti | atha kādambarī bālatayā
(p.220, l.17)svabhāvamugdhāpi kandarpeṇopadiṣṭayeva prajñayā tamaśeṣamasyāvyaktavyāhā-
(p.220, l.18)rasūcitamarthaṃ manasā jagrāha | manorathānāṃ tu tāvatīṃ bhūmimasaṃbhāvayantī
(p.220, l.19)śālīnatāṃ cāvalambamānā tūṣṇīmevāsīt | kevalamutpāditānyavyapa-
(p.220, l.20)deśā tatkṣaṇaṃ tamānanāmodamadhukarapaṭalāndhakāritaṃ draṣṭumiva smitā-
(p.220, l.21)lokamakarot | tato madalekhā pratyavādīt | kumāra kiṃ kathayāmi |
(p.220, l.22)dāruṇoyamakathanīyaḥ khalu saṃtāpaḥ | api ca kumārabhāvopetāyāḥ ki-
(p.220, l.23)mivāsyā yanna saṃtāpāya | tathā hi | mṛṇālinyāḥ śiśirakisalayamapi
(p.221, l.1)hutāśanāyate | jyotsnāpyātapāyate | nanu kisalayatālavṛntavātairmanasi
(p.221, l.2)jāyamānaṃ kiṃ na paśyasi khedam | dhīratvameva prāṇasaṃdhāraṇaheturasyā
(p.221, l.3)iti | kādambarī tu hṛdayena tameva madalekhālāpamasya pratyuttarīcakāra |
(p.221, l.4)candrāpīḍopyubhayathāghaṭamānārthatayā saṃdehadolārūḍhenaiva cetasā mahāśveta-
(p.221, l.5)yā saha prītyupacayacaturābhiḥ kathābhirmahāntaṃ kālaṃ sthitvā tathaiva mahatā
(p.221, l.6)yatnena mocayitvātmānaṃ skandhāvāragamanāya kādambarībhavanānniryayau |

candrāpīḍastu sapadi kṛtasakalāgamanocitopacārastadavasthāṃ citrarathatanayāmālokyācintayat | atidurvidagdhaṃ hi me hṛdayamadyāpi na śraddadhāti | bhavatu pṛcchāmi tāvadenāṃ nipuṇālāpeneti | prakāśamabravīt | devi jānāmi kāmaratiṃ nimittīkṛtya pravṛttoyamavicalasaṃtāpatantro vyādhiḥ | sutanu satyaṃ na tathā tvāmeṣa vyathayati yathāsmān | icchāmi dehadānenāpi svasthāmatrabhavatīṃ kartum | utkampinīmanukampamānasya kusumeṣu pīḍayā patitāmavekṣamāṇasya patatīva me hṛdayam | anaṅgade tanubhūte te bhujalate | gāḍhasaṃtāpatayā ca dṛṣṭyā vahasi sthalakamalinīmiva raktatāmarasām | duḥkhitāyāṃ ca tvayi parijanepi cānavaratakṛtāśrubindupātena vartate muktābharaṇatā | gṛhāṇa svayaṃ varārhāṇi maṅgalaprasādhanāni | sakusumaśilīmukhā hi śobhate navā lateti | atha kādambarī bālatayā svabhāvamugdhāpi kandarpeṇopadiṣṭayeva prajñayā tamaśeṣamasyāvyaktavyāhārasūcitamarthaṃ manasā jagrāha | manorathānāṃ tu tāvatīṃ bhūmimasaṃbhāvayantī śālīnatāṃ cāvalambamānā tūṣṇīmevāsīt | kevalamutpāditānyavyapadeśā tatkṣaṇaṃ tamānanāmodamadhukarapaṭalāndhakāritaṃ draṣṭumiva smitālokamakarot | tato madalekhā pratyavādīt | kumāra kiṃ kathayāmi | dāruṇoyamakathanīyaḥ khalu saṃtāpaḥ | api ca kumārabhāvopetāyāḥ kimivāsyā yanna saṃtāpāya | tathā hi | mṛṇālinyāḥ śiśirakisalayamapi hutāśanāyate | jyotsnāpyātapāyate | nanu kisalayatālavṛntavātairmanasi jāyamānaṃ kiṃ na paśyasi khedam | dhīratvameva prāṇasaṃdhāraṇaheturasyā iti | kādambarī tu hṛdayena tameva madalekhālāpamasya pratyuttarīcakāra | candrāpīḍopyubhayathāghaṭamānārthatayā saṃdehadolārūḍhenaiva cetasā mahāśvetayā saha prītyupacayacaturābhiḥ kathābhirmahāntaṃ kālaṃ sthitvā tathaiva mahatā yatnena mocayitvātmānaṃ skandhāvāragamanāya kādambarībhavanānniryayau |

p.221, l.7


(p.221, l.7)nirgataṃ ca turaṃgamamārurukṣantaṃ paścādāgatya keyūrakobhihitavān |
(p.221, l.8)deva madalekhā vijñāpayati | devī kādambarī prathamadarśanajanitaprītiḥ
(p.221, l.9)pattralekhāṃ nivartyamānāmicchati paścādyāsyatīti śrutvā devaḥ pramāṇa-
(p.221, l.10)miti | ākarṇya candrāpīḍaḥ keyūraka dhanyā spṛhaṇīyā ca pattralekhā
(p.221, l.11)yāmevamanubadhnāti durlabho devīprasādaḥ praveśyatāmityabhidhāya punaḥ
(p.221, l.12)skandhāvāramevājagāma | praviśanneva pituḥ samīpādāgatamabhijñātatara-
(p.221, l.13)mālekhahārakamadrākṣīt | dhṛtaturaṃgamaśca prītivisphāritena cakṣuṣā dūrā-
(p.221, l.14)devāpṛcchat | aṅga kaccitkuśalī tātaḥ saha sarveṇa parijanenāmbā
(p.221, l.15)ca sarvāntaḥpurairiti | athāsāvupasṛtya praṇāmānantaraṃ deva yathājñā-
(p.221, l.16)payasītyabhidhāya lekhadvitayamarpayāṃbabhūva | yuvarājastu śirasi kṛtvā
(p.221, l.17)svayameva ca tadunmucya kramaśaḥ papāṭha |

nirgataṃ ca turaṃgamamārurukṣantaṃ paścādāgatya keyūrakobhihitavān | deva madalekhā vijñāpayati | devī kādambarī prathamadarśanajanitaprītiḥ pattralekhāṃ nivartyamānāmicchati paścādyāsyatīti śrutvā devaḥ pramāṇamiti | ākarṇya candrāpīḍaḥ keyūraka dhanyā spṛhaṇīyā ca pattralekhā yāmevamanubadhnāti durlabho devīprasādaḥ praveśyatāmityabhidhāya punaḥ skandhāvāramevājagāma | praviśanneva pituḥ samīpādāgatamabhijñātataramālekhahārakamadrākṣīt | dhṛtaturaṃgamaśca prītivisphāritena cakṣuṣā dūrādevāpṛcchat | aṅga kaccitkuśalī tātaḥ saha sarveṇa parijanenāmbā ca sarvāntaḥpurairiti | athāsāvupasṛtya praṇāmānantaraṃ deva yathājñāpayasītyabhidhāya lekhadvitayamarpayāṃbabhūva | yuvarājastu śirasi kṛtvā svayameva ca tadunmucya kramaśaḥ papāṭha |

p.221, l.18


(p.221, l.18)svastyujjayinītaḥ sakalarājanyaśikhaṇḍaśekharīkṛtacaraṇāravindaḥ
(p.221, l.19)paramamāheśvaro mahārājādhirājo devastārāpīḍaḥ sarvasaṃpadāmāyatanaṃ
(p.221, l.20)candrāpīḍamudañcaccārucūḍāmaṇimarīcicakracumbinyuttamāṅge cumbannanda-
(p.221, l.21)yati | kuśalinyaḥ prajāḥ | kiṃtu kiyānapi kālo bhavatodṛṣṭasya gataḥ |
(p.221, l.22)balavadutkaṇṭhitaṃ no hṛdayam | devī ca sahāntaḥpurairmlānimupanītā | ato
(p.221, l.23)lekhavācanaviratireva prayāṇakālatāṃ netavyeti | śukanāsapreṣite dvitī-
(p.222, l.1)yepyamumevārtha likhitamavācayat | asminnevāvasare samupasṛtya vaiśa-
(p.222, l.2)mpāyanopi lekhadvitayamaparamātmīyamasmādabhinnārthamevādarśayat | atha
(p.222, l.3)yathājñāpayati tāta ityuktvā tathaiva ca turagādhirūḍhaḥ prayāṇapaṭahama-
(p.222, l.4)vādayat | samīpe sthitaṃ ca mahatāśvīyena parivṛtaṃ mahābalādhikṛtaṃ
(p.222, l.5)balāhakaputraṃ meghanādanāmānamādideśa | bhavatā pattralekhayā sahāganta-
(p.222, l.6)vyam | niyataṃ ca keyūrakastāmādāyaitāvatīṃ bhūmimāgamiṣyatīti tanmu-
(p.222, l.7)khena vijñāpyā praṇamya devī kādambarī | nanviyaṃ sā tribhuvananinda-
(p.222, l.8)nīyā niranurodhā niṣparicayā durgrahā prakṛtirmartyānāṃ yeṣāmakāṇḍa-
(p.222, l.9)visaṃvādinyaḥ prītayo na gaṇayanti niṣkāraṇavatsalatām | evaṃ
(p.222, l.10)gacchatā mayātmano nītaḥ snehaḥ kapaṭakūṭajālikatāṃ prāpitā bhaktira-
(p.222, l.11)līkakākukaraṇakuśalatāṃ pātitamupacāramātramadhuraṃ dhūrtatāyāmātmārpaṇaṃ
(p.222, l.12)prakaṭitaṃ vāṅmanasayorbhinnārthatvam | āstāṃ tāvadātmā | asthānāhita-
(p.222, l.13)prasādā divyayogyā devyapi vaktavyatāṃ nītā | janayanti hi paścādvaila-
(p.222, l.14)kṣyamabhūmipātitā vyarthāḥ prasādāmṛtadṛṣṭayo mahatām | na khalu tathā
(p.222, l.15)devīṃ prati prabalalajjātibhāramantharaṃ me hṛdayaṃ yathā mahāśvetāṃ prati |
(p.222, l.16)niyatamenāmalīkādhyāropaṇavarṇitāsmadguṇasaṃbhārāmasthānapakṣapātinīma-
(p.222, l.17)sakṛdupālapsyate devī | tatkiṃ karomi | garīyasī gurorājñā prabhavati
(p.222, l.18)dehamātrakasya | hṛdayena hemakūṭanivāsavyasaninā likhitaṃ janmāntara-
(p.222, l.19)sahasrasya dāsyapattraṃ devyāḥ | na dattamasyāṭavikasya gaulmikeneva devī-
(p.222, l.20)prasādena gantum | sarvathā gatosmi piturādeśādujjayinīm | prasaṃgato
(p.222, l.21)janakathākīrtaneṣu smartavyaḥ khalu candrāpīḍacaṇḍālaḥ | mā caivaṃ maṃsthāḥ
(p.222, l.22)yathā jīvanpunardevīcaraṇāravindavandanānandamananubhūya sthāsyati candrā-
(p.222, l.23)pīḍa iti | mahāśvetāyāśca sapradakṣiṇaṃ śirasā pādau vandanīyau | mada-
(p.223, l.1)lekhāyāśca kathanīyaḥ praṇāmapūrvamaśithilaḥ kaṇṭhagrahaḥ | gāḍhamāliṅga-
(p.223, l.2)nīyā ca tamālikā | asmadvacanādaśeṣaḥ praṣṭavyaḥ kuśalaṃ kādambarīpa-
(p.223, l.3)rijanaḥ | racitāñjalinā ca bhagavānāmantraṇīyo hemakūṭa iti |

svastyujjayinītaḥ sakalarājanyaśikhaṇḍaśekharīkṛtacaraṇāravindaḥ paramamāheśvaro mahārājādhirājo devastārāpīḍaḥ sarvasaṃpadāmāyatanaṃ candrāpīḍamudañcaccārucūḍāmaṇimarīcicakracumbinyuttamāṅge cumbannandayati | kuśalinyaḥ prajāḥ | kiṃtu kiyānapi kālo bhavatodṛṣṭasya gataḥ | balavadutkaṇṭhitaṃ no hṛdayam | devī ca sahāntaḥpurairmlānimupanītā | ato lekhavācanaviratireva prayāṇakālatāṃ netavyeti | śukanāsapreṣite dvitīyepyamumevārtha likhitamavācayat | asminnevāvasare samupasṛtya vaiśampāyanopi lekhadvitayamaparamātmīyamasmādabhinnārthamevādarśayat | atha yathājñāpayati tāta ityuktvā tathaiva ca turagādhirūḍhaḥ prayāṇapaṭahamavādayat | samīpe sthitaṃ ca mahatāśvīyena parivṛtaṃ mahābalādhikṛtaṃ balāhakaputraṃ meghanādanāmānamādideśa | bhavatā pattralekhayā sahāgantavyam | niyataṃ ca keyūrakastāmādāyaitāvatīṃ bhūmimāgamiṣyatīti tanmukhena vijñāpyā praṇamya devī kādambarī | nanviyaṃ sā tribhuvananindanīyā niranurodhā niṣparicayā durgrahā prakṛtirmartyānāṃ yeṣāmakāṇḍavisaṃvādinyaḥ prītayo na gaṇayanti niṣkāraṇavatsalatām | evaṃ gacchatā mayātmano nītaḥ snehaḥ kapaṭakūṭajālikatāṃ prāpitā bhaktiralīkakākukaraṇakuśalatāṃ pātitamupacāramātramadhuraṃ dhūrtatāyāmātmārpaṇaṃ prakaṭitaṃ vāṅmanasayorbhinnārthatvam | āstāṃ tāvadātmā | asthānāhitaprasādā divyayogyā devyapi vaktavyatāṃ nītā | janayanti hi paścādvailakṣyamabhūmipātitā vyarthāḥ prasādāmṛtadṛṣṭayo mahatām | na khalu tathā devīṃ prati prabalalajjātibhāramantharaṃ me hṛdayaṃ yathā mahāśvetāṃ prati | niyatamenāmalīkādhyāropaṇavarṇitāsmadguṇasaṃbhārāmasthānapakṣapātinīmasakṛdupālapsyate devī | tatkiṃ karomi | garīyasī gurorājñā prabhavati dehamātrakasya | hṛdayena hemakūṭanivāsavyasaninā likhitaṃ janmāntarasahasrasya dāsyapattraṃ devyāḥ | na dattamasyāṭavikasya gaulmikeneva devīprasādena gantum | sarvathā gatosmi piturādeśādujjayinīm | prasaṃgato janakathākīrtaneṣu smartavyaḥ khalu candrāpīḍacaṇḍālaḥ | mā caivaṃ maṃsthāḥ yathā jīvanpunardevīcaraṇāravindavandanānandamananubhūya sthāsyati candrāpīḍa iti | mahāśvetāyāśca sapradakṣiṇaṃ śirasā pādau vandanīyau | madalekhāyāśca kathanīyaḥ praṇāmapūrvamaśithilaḥ kaṇṭhagrahaḥ | gāḍhamāliṅganīyā ca tamālikā | asmadvacanādaśeṣaḥ praṣṭavyaḥ kuśalaṃ kādambarīparijanaḥ | racitāñjalinā ca bhagavānāmantraṇīyo hemakūṭa iti |

p.223, l.4


(p.223, l.4)evamādiśya taṃ suhṛdādisādhanamakleśayatā śanaiḥ śanairgantavyamityu-
(p.223, l.5)ktvā vaiśampāyanaṃ skandhāvārabhare nyayuṅkta | svayamapi ca tathārūḍha
(p.223, l.6)eva gamanahelāharṣaheṣāravakampitakailāsena khuratāṇḍavakhaṇḍitabhuvā
(p.223, l.7)kāntakuntalatāvanavāhinā taruṇaturagaprāyeṇāśvasainyenānugamyamānasta-
(p.223, l.8)meva lekhahārakaṃ paryāṇalagnamabhinavakādambarīviyogaśūnyenāpi hṛdaye-
(p.223, l.9)nojjayinīmārgaṃ pṛcchanpratasthe | krameṇa cātipravṛddhaprakāṇḍapādapaprāyayā
(p.223, l.10)mālinīlatāmaṇḍapairmaṇḍalitatarukhaṇḍayā gajapatipātitapādapaparihārava-
(p.223, l.11)krīkṛtamārgayā janajanitatṛṇaparṇakāṣṭhakoṭikūṭaprakaṭitavīrapuruṣaghāta-
(p.223, l.12)sthānayā mahāpādapamūlotkīrṇakāntāradurgayā tṛṣitapathikakhaṇḍitadalo-
(p.223, l.13)jjhitāmalakīphalanikarayā vikasitakarañjamañjarīrajovicchuritata-
(p.223, l.14)ṭaistaṭatarubaddhapaṭaccarakarpaṭadhvajacihnairiṣṭakāsthitaśuṣkapallavaviṣṭarānumi-
(p.223, l.15)tapathikaviśrāmairviśrāntakārpaṭikaprasphoṭitacaraṇadhūlidhūsarakisalayalā-
(p.223, l.16)ñchitopakaṇṭhaiḥ pattrasaṃkarāsurabhīkṛtāśiśirapaṅkilavivarṇāsvādujalai-
(p.223, l.17)rvratatigranthigrathitaparṇapuṭatṛṇapūlīcihnānumeyairjaratkāntārakūpairasulabhasa-
(p.223, l.18)lilatayānabhilaṣitoddeśayā madhubindusyandisindhuvāravanarājirajodhū-
(p.223, l.19)saritatīrābhiśca kubjakalatājālakairjaṭilīkṛtasaikatābhiradhvagotkhāta-
(p.223, l.20)vālukākūpakopalabhyamānakaluṣasvalpasalilābhiḥ śuṣkagirinadikā-
(p.223, l.21)bhirviṣamīkṛtāntarālayā kukkuṭakulakauleyakaraṭitānumīyamānagulmaga-
(p.223, l.22)hanagrāmakaṭikayā śūnyayā divasamaṭavyā gatvā pariṇate ravibimbe
(p.223, l.23)bimbāruṇātapavisare vāsare niḥśākhīkṛtakadambaśālmalīpalāśaba-
(p.224, l.1)hulaiḥ śikharaśeṣaikapallavaviḍambitātapatraiḥ pādapairūrdhvasthitaprarohasthūla-
(p.224, l.2)sthāṇumūlagranthijaṭilaiśca haritālakapilapakkaveṇuviṭapidalaracitavṛti-
(p.224, l.3)bhirmṛgabhayakṛtatṛṇapuruṣakairvipākapāṇḍubhiḥ phalinaiḥ priyaṅguprāyairaṭavīkṣe-
(p.224, l.4)trairviralīkṛtavanapradeśe ciraprarūḍhasya raktacandanatarorupari baddhaṃ sara-
(p.224, l.5)sapiśitapiṇḍanibhairalaktakairabhinavaśoṇitāruṇena raktacandanarasena cā-
(p.224, l.6)ī jihvālatālohinībhī raktapatākābhiḥ keśakalāpakāntinā ca kṛṣṇa-
(p.224, l.7)cāmarāvacūlena pratyagraviśasitānāṃ jīvānāmivāvayavairuparacitadaṇḍa-
(p.224, l.8)maṇḍanaṃ pariṇatavarāṭakaghaṭitabudbudārdhacandrakhaṇḍakhacitaṃ sutamahiṣarakṣa-
(p.224, l.9)ṇāvatīrṇadinakarāvatāritaśaśineva virājitaśikharaṃ dolāyitaśṛṅgasa-
(p.224, l.10)ṅgilohaśṛṅkhalāvalambamānagharghararavaghoraghaṇṭayā ca ghaṭitakesarisaṭāruci-
(p.224, l.11)racāmarayā kāñcanatriśūlikayā likhitanabhaḥsthalamitastataḥ pathikapu-
(p.224, l.12)ruṣopahāramārgamivālokayantaṃ mahāntaṃ raktadhvajaṃ dūrata eva dadarśa |

evamādiśya taṃ suhṛdādisādhanamakleśayatā śanaiḥ śanairgantavyamityuktvā vaiśampāyanaṃ skandhāvārabhare nyayuṅkta | svayamapi ca tathārūḍha eva gamanahelāharṣaheṣāravakampitakailāsena khuratāṇḍavakhaṇḍitabhuvā kāntakuntalatāvanavāhinā taruṇaturagaprāyeṇāśvasainyenānugamyamānastameva lekhahārakaṃ paryāṇalagnamabhinavakādambarīviyogaśūnyenāpi hṛdayenojjayinīmārgaṃ pṛcchanpratasthe | krameṇa cātipravṛddhaprakāṇḍapādapaprāyayā mālinīlatāmaṇḍapairmaṇḍalitatarukhaṇḍayā gajapatipātitapādapaparihāravakrīkṛtamārgayā janajanitatṛṇaparṇakāṣṭhakoṭikūṭaprakaṭitavīrapuruṣaghātasthānayā mahāpādapamūlotkīrṇakāntāradurgayā tṛṣitapathikakhaṇḍitadalojjhitāmalakīphalanikarayā vikasitakarañjamañjarīrajovicchuritataṭaistaṭatarubaddhapaṭaccarakarpaṭadhvajacihnairiṣṭakāsthitaśuṣkapallavaviṣṭarānumitapathikaviśrāmairviśrāntakārpaṭikaprasphoṭitacaraṇadhūlidhūsarakisalayalāñchitopakaṇṭhaiḥ pattrasaṃkarāsurabhīkṛtāśiśirapaṅkilavivarṇāsvādujalairvratatigranthigrathitaparṇapuṭatṛṇapūlīcihnānumeyairjaratkāntārakūpairasulabhasalilatayānabhilaṣitoddeśayā madhubindusyandisindhuvāravanarājirajodhūsaritatīrābhiśca kubjakalatājālakairjaṭilīkṛtasaikatābhiradhvagotkhātavālukākūpakopalabhyamānakaluṣasvalpasalilābhiḥ śuṣkagirinadikābhirviṣamīkṛtāntarālayā kukkuṭakulakauleyakaraṭitānumīyamānagulmagahanagrāmakaṭikayā śūnyayā divasamaṭavyā gatvā pariṇate ravibimbe bimbāruṇātapavisare vāsare niḥśākhīkṛtakadambaśālmalīpalāśabahulaiḥ śikharaśeṣaikapallavaviḍambitātapatraiḥ pādapairūrdhvasthitaprarohasthūlasthāṇumūlagranthijaṭilaiśca haritālakapilapakkaveṇuviṭapidalaracitavṛtibhirmṛgabhayakṛtatṛṇapuruṣakairvipākapāṇḍubhiḥ phalinaiḥ priyaṅguprāyairaṭavīkṣetrairviralīkṛtavanapradeśe ciraprarūḍhasya raktacandanatarorupari baddhaṃ sarasapiśitapiṇḍanibhairalaktakairabhinavaśoṇitāruṇena raktacandanarasena cāī jihvālatālohinībhī raktapatākābhiḥ keśakalāpakāntinā ca kṛṣṇacāmarāvacūlena pratyagraviśasitānāṃ jīvānāmivāvayavairuparacitadaṇḍamaṇḍanaṃ pariṇatavarāṭakaghaṭitabudbudārdhacandrakhaṇḍakhacitaṃ sutamahiṣarakṣaṇāvatīrṇadinakarāvatāritaśaśineva virājitaśikharaṃ dolāyitaśṛṅgasaṅgilohaśṛṅkhalāvalambamānagharghararavaghoraghaṇṭayā ca ghaṭitakesarisaṭāruciracāmarayā kāñcanatriśūlikayā likhitanabhaḥsthalamitastataḥ pathikapuruṣopahāramārgamivālokayantaṃ mahāntaṃ raktadhvajaṃ dūrata eva dadarśa |

p.224, l.13


(p.224, l.13)tadabhimukhaśca kiṃcidadhvānaṃ gatvā ketakīsūcikhaṇḍapāṇḍureṇa vana-
(p.224, l.14)dviradadantakapāṭena parivṛtāṃ lohatoraṇena ca raktacāmarāvaliparikarāṃ
(p.224, l.15)kālāyasadarpaṇamaṇḍalamālāṃ śabaramukhamālāmiva kapilakeśabhīṣaṇāṃ
(p.224, l.16)bibhrāṇena sanāthīkṛtadvāradeśāmabhimukhapratiṣṭhitena ca vinihitarakta-
(p.224, l.17)candanahastakatayā rudhirāruṇayamakaratalāsphāliteneva śoṇitalavalobha-
(p.224, l.18)lolaśivālihyamānalohitalocanena lohamahiṣeṇādhyāsitāñjanaśilā-
(p.224, l.19)vedikāṃ kvacidraktotpalaiḥ śabaranipātitānāṃ vanamahiṣāṇāmiva locanaiḥ
(p.224, l.20)kvacidagastikudmalaiḥ kesariṇāmiva karajaiḥ kvacitkiṃśukakusumaku-
(p.224, l.21)dmalaiḥ śārdūlānāmiva sarudhirairnakharaiḥ kṛtapuṇyapuṣpaprakarāmanyatrāṅku-
(p.224, l.22)ritāmiva kuṭilahariṇaviṣāṇakoṭikūṭaiḥ pallavitāmiva sarasaji-
(p.224, l.23)hvācchedaśataiḥ kusumitāmiva raktanayanasahasraiḥ phalitāmiva muṇḍa-
(p.225, l.1)maṇḍalairupahārahiṃsāṃ darśayantīṃ śākhāntarālanirantaranilīnaraktaku-
(p.225, l.2)kkuṭakulaiśca bhayādakāladarśitakusumastabakairiva raktāśokaviṭapairvibhūṣi-
(p.225, l.3)tāṅgaṇāṃ balirudhirapānatṛṣṇayā samāgataiśca vetālairiva tālairdīyamāna-
(p.225, l.4)phalamuṇḍopahārāṃ śaṅkājvarakampitairiva kadalikāvanairbhayotkaṇṭakitai-
(p.225, l.5)riva śrīphalatarukhaṇḍaistrāsordhvakeśairiva kharjūravanaiḥ samantādgahanīkṛtāṃ
(p.225, l.6)vidalitavanakarikumbhavigalitaraktamuktāphalāni navarudhirāruṇabali-
(p.225, l.7)sikthalubdhamugdhakṛkavākugrastamuktāni vikiradbhirambikāparigrahadurla-
(p.225, l.8)litaiḥ krīḍadbhiḥ kesarikiśorakairaśūnyoddeśāṃ prabhūtarudhiradarśanodbhū-
(p.225, l.9)tamūrchāpatiteneva pratibimbitenāstatāmreṇa savitrā tāmratarīkṛtaiḥ kṣata-
(p.225, l.10)jajalapravāhaiḥ picchilīkṛtājirāmavalambamānadīpadhūmaraktāṃśukena gra-
(p.225, l.11)thitaśikhigalavalayāvalinā piṣṭapiṇḍapāṇḍuritaghanaghaṇṭāmālabhāriṇā
(p.225, l.12)trāpuṣasiṃhamukhamadhyasthitasthūlalohakaṇṭakaṃ dattadantadaṇḍārgalaṃ galatpī-
(p.225, l.13)tanīlalohitadarpaṇasphuritabudbudamālaṃ kapāṭapaṭṭadvayaṃ dadhānena garbhagṛhadvā-
(p.225, l.14)radeśena dīpyamānāmantaḥpiṇḍikāpīṭhapātibhiśca sarvapaśujīvitairiva
(p.225, l.15)śaraṇamupāgatairalaktakapaṭairavirahitacaraṇamūlāṃ patitakṛṣṇacāmaraprati-
(p.225, l.16)bimbānāṃ ca śiraśchedalagnakeśajālakānāmiva paraśupaṭṭiśaprabhṛtīnāṃ
(p.225, l.17)jīvaviśasanaśastrāṇāṃ prabhābhirbaddhabahalāndhakāratayā pātālanivāsi-
(p.225, l.18)nīmivopalakṣyamāṇāṃ raktacandanakhacitasphuratphalapallavakalitaiśca bi-
(p.225, l.19)lvapattradāmabhirbālakamuṇḍaprālambairiva kṛtamaṇḍanāṃ śoṇitatāmraka-
(p.225, l.20)dambastabakakṛtārcanaiśca paśūpahārapaṭahapaṭuraṭitarasollasitaromāñcairivā-
(p.225, l.21)ṅgaiḥ krūratāmudvahantīṃ cārucāmīkarapaṭṭaprāvṛtena ca lalāṭena śabarasunda-
(p.225, l.22)rīracitasindūratilakabindunā dāḍimakusumakarṇapūraprabhāsekalohitā-
(p.225, l.23)yamānakapolabhittinā rudhiratāmbūlāruṇitādharapuṭena bhṛkuṭikuṭilabhruṇā
(p.226, l.1)raktanayanena mukhena kusumbhapāṭalitadukūlakalitayā ca dehalatayā ma-
(p.226, l.2)hākālābhisārikāveṣavibhramaṃ bibhratīṃ saṃpiṇḍitanīlagugguludhūpadhūmā-
(p.226, l.3)ruṇīkṛtābhiśca pracalantībhirgarbhagṛhadīpikālatābhiraṅgulībhiriva mahiṣā-
(p.226, l.4)suraśoṇitalavālohinībhiḥ skandhapīṭhakaṇḍūyanacalitatriśūladaṇḍakṛ-
(p.226, l.5)tāparādhaṃ vanamahiṣamiva tarjayantīṃ pralambakūrcadharaiśchāgairapi dhṛtavratai-
(p.226, l.6)riva sphuradadharapuṭairākhubhirapi japaparairiva kṛṣṇājinaprāvṛtāṅgaiḥ kuraṅgai-
(p.226, l.7)rapi pratiśayitairiva jvalitalohitamūrdharatnaraśmibhiḥ kṛṣṇasarpairapi śi-
(p.226, l.8)rodhṛtamaṇidīpakairivārādhyamānāṃ sarvataḥ kaṭhoravāyasagaṇena ca raṭatā
(p.226, l.9)stutipareṇeva stūyamānāṃ sthūlasthūlaiḥ śirājālakairgodhāgolikākṛka-
(p.226, l.10)lāsakulairiva dagdhasthāṇvāśaṅkayā samārūḍhairgavākṣitenālakṣmīsamutkhā-
(p.226, l.11)talakṣaṇasthānairiva visphoṭavraṇabindubhiḥ kalmāṣitasakalaśarīreṇa
(p.226, l.12)karṇāvataṃsasaṃsthāpitayā ca cūḍayā rudrākṣamālikāmiva dadhānenāmbi-
(p.226, l.13)kāpādapatanaśyāmalalāṭavardhamānārbudena kuvādikadattasiddhāñjanasphu-
(p.226, l.14)ṭitaikalocanatayā trikālamitaralocanāñjanadānādaraślakṣṇīkṛtadāruśa-
(p.226, l.15)lākena pratyahaṃ kaṭukālāvusvedaprārabdhadanturatāpratīkāreṇa kathaṃcida-
(p.226, l.16)sthānadatteṣṭakāprahāratayā śuṣkaikabhujopaśāntamardanavyasanenoparyuparyavi-
(p.226, l.17)śrāntakaṭukavartiprayogavardhitatimireṇāśmabhedasaṃgṛhītavarāhadaṃṣṭreṇeṅgudī-
(p.226, l.18)kośakṛtauṣadhāñjanasaṃgraheṇa sūcīsyūtaśirāsaṃkocitavāmakarāṅgulinā
(p.226, l.19)kauśeyakakośāvaraṇakṣativraṇitacaraṇāṅguṣṭhakenāsamyakkṛtarasāyanānītā-
(p.226, l.20)kālajvareṇa jarāṃ gatenāpi dakṣiṇāpathādhirājyavaraprārthanākadarthita-
(p.226, l.21)durgeṇa duḥśikṣitaśramaṇādiṣṭatilakābaddhavibhavapratyāśena haritapattra-
(p.226, l.22)sāṅgāramaṣīmalinaśambūkavāhinā paṭṭikālikhitadurgāstotreṇa dhūmara-
(p.226, l.23)ktālaktakākṣaratālapattrakuhakatantramantrapustikāsaṃgrāhiṇā jīrṇamahāpā-
(p.227, l.1)śupatopadeśalikhitamahākālamatenāvirbhūtanidhivādavyādhinā saṃjātadhā-
(p.227, l.2)tuvādavāyunā lagnāsuravivarapraveśapiśācena pravṛttayakṣakanyakākāmi-
(p.227, l.3)tvamanorathavyāmohena vardhitāntardhānamantrasādhanasaṃgraheṇa śrīparvatāścarya-
(p.227, l.4)vārttāsahasrābhijñenāsakṛdabhimantritasiddhārthakaprahatipradhāvitaiḥ piśāca-
(p.227, l.5)gṛhītakaiḥ karatalatāḍanacipiṭīkṛtaśravaṇapuṭenāvimuktaśaivābhimānena
(p.227, l.6)durgṛhītālābuvīṇāvādanodvejitapathikaparihṛtena divasameva maśakakva-
(p.227, l.7)ṇitānukāri kimapi kampitottamāṅgaṃ gāyatā svadeśabhāṣāniba-
(p.227, l.8)ddhabhāgīrathībhaktistotranartakena gṛhītaturagabrahmacaryatayānyadeśāgatoṣi-
(p.227, l.9)tāsu jaratpravrajitāsu bahukṛtvaḥ saṃprayuktastrīvaśīkaraṇacūrṇenātiro-
(p.227, l.10)ṣaṇatayā kadāciddurnyatāṣṭapuṣpikāpātotpāditakrodhena caṇḍikāmapi
(p.227, l.11)mukhabhaṅgivikārairbhṛśamupahasatā kadācinnivāryamāṇāvāsaruṣitādhvagā-
(p.227, l.12)rabdhabahubāhuyuddhapātabhagnapṛṣṭhakena kadācitkṛtāparādhabālakapalāyanāma-
(p.227, l.13)rṣapaścātpradhāvitaskhalitādhomukhanipātopalasphuṭitaśiraḥkapālabhugnagrīveṇa
(p.227, l.14)kadācijjanapadakṛtanavāgatāparadhārmikādaramatsarodbaddhātmanā niḥsaṃskā-
(p.227, l.15)ratayā yatkiṃcanakāriṇā khañjatayā mandaṃ mandaṃ saṃcāriṇā badhiratayā
(p.227, l.16)saṃjñāvyavahāriṇā rātryandhatayā divāvihāriṇā lambodaratayā prabhūtā-
(p.227, l.17)hāriṇānekaśaḥ phalapātanakupitavānaranakhollekhacchidritanāsāpuṭena bahu-
(p.227, l.18)śaḥ kusumāvacayacalitabhramarasahasradaṃśaśīrṇīkṛtaśarīreṇa sahasraśaḥ
(p.227, l.19)śayanīkṛtāsaṃskṛtaśūnyadevakulakālasarpadaṣṭena śataśaḥ śrīphalataruśi-
(p.227, l.20)kharacyuticūrṇitottamāṅgenāsakṛdutsannadevamātṛgṛhavāsyṛkṣanakhajarjarita-
(p.227, l.21)kapolena sarvadā vasantakrīḍinā janenotkṣiptakhaṇḍakhaṭvāropitavṛddha-
(p.227, l.22)dāsīvivāhaprāptaviḍambanenānekāyatanapratiśayitaniṣphalotthānena dau-
(p.227, l.23)sthityamapi vividhavyādhiparivṛtaṃ svakuṭumbamivodvahatā mūrkhatāmapi
(p.228, l.1)bahuvyasanānugatāṃ prasūtānekāpatyāmiva darśayatā krodhamapyanekadaṇḍā-
(p.228, l.2)ghātanirmitabahugātragaṇḍakaṃ phalitamiva prakāśayatā kleśamapi sarvāva-
(p.228, l.3)yavajvalitadīpikādāhavraṇavibhāvitaṃ bahumukhamiva prakaṭayatā pari-
(p.228, l.4)bhavamapi niṣkāraṇākruṣṭajanapadadattapadākṛṣṭiśataṃ sapravāhamiva dadhānena
(p.228, l.5)śuṣkavanalatāvinirmitabṛhatkusumakaraṇḍakena veṇulatāracitapuṣpapāta-
(p.228, l.6)nāṅkuśikena kṣaṇamapyamuktakālakambalakhaṇḍakholena jaraddraviḍadhārmi-
(p.228, l.7)keṇādhiṣṭhitāṃ caṇḍikāmapaśyat | tasyāmeva ca vāsamaracayat |

tadabhimukhaśca kiṃcidadhvānaṃ gatvā ketakīsūcikhaṇḍapāṇḍureṇa vanadviradadantakapāṭena parivṛtāṃ lohatoraṇena ca raktacāmarāvaliparikarāṃ kālāyasadarpaṇamaṇḍalamālāṃ śabaramukhamālāmiva kapilakeśabhīṣaṇāṃ bibhrāṇena sanāthīkṛtadvāradeśāmabhimukhapratiṣṭhitena ca vinihitaraktacandanahastakatayā rudhirāruṇayamakaratalāsphāliteneva śoṇitalavalobhalolaśivālihyamānalohitalocanena lohamahiṣeṇādhyāsitāñjanaśilāvedikāṃ kvacidraktotpalaiḥ śabaranipātitānāṃ vanamahiṣāṇāmiva locanaiḥ kvacidagastikudmalaiḥ kesariṇāmiva karajaiḥ kvacitkiṃśukakusumakudmalaiḥ śārdūlānāmiva sarudhirairnakharaiḥ kṛtapuṇyapuṣpaprakarāmanyatrāṅkuritāmiva kuṭilahariṇaviṣāṇakoṭikūṭaiḥ pallavitāmiva sarasajihvācchedaśataiḥ kusumitāmiva raktanayanasahasraiḥ phalitāmiva muṇḍamaṇḍalairupahārahiṃsāṃ darśayantīṃ śākhāntarālanirantaranilīnaraktakukkuṭakulaiśca bhayādakāladarśitakusumastabakairiva raktāśokaviṭapairvibhūṣitāṅgaṇāṃ balirudhirapānatṛṣṇayā samāgataiśca vetālairiva tālairdīyamānaphalamuṇḍopahārāṃ śaṅkājvarakampitairiva kadalikāvanairbhayotkaṇṭakitairiva śrīphalatarukhaṇḍaistrāsordhvakeśairiva kharjūravanaiḥ samantādgahanīkṛtāṃ vidalitavanakarikumbhavigalitaraktamuktāphalāni navarudhirāruṇabalisikthalubdhamugdhakṛkavākugrastamuktāni vikiradbhirambikāparigrahadurlalitaiḥ krīḍadbhiḥ kesarikiśorakairaśūnyoddeśāṃ prabhūtarudhiradarśanodbhūtamūrchāpatiteneva pratibimbitenāstatāmreṇa savitrā tāmratarīkṛtaiḥ kṣatajajalapravāhaiḥ picchilīkṛtājirāmavalambamānadīpadhūmaraktāṃśukena grathitaśikhigalavalayāvalinā piṣṭapiṇḍapāṇḍuritaghanaghaṇṭāmālābhāriṇā trāpuṣasiṃhamukhamadhyasthitasthūlalohakaṇṭakaṃ dattadantadaṇḍārgalaṃ galatpītanīlalohitadarpaṇasphuritabudbudamālaṃ kapāṭapaṭṭadvayaṃ dadhānena garbhagṛhadvāradeśena dīpyamānāmantaḥpiṇḍikāpīṭhapātibhiśca sarvapaśujīvitairiva śaraṇamupāgatairalaktakapaṭairavirahitacaraṇamūlāṃ patitakṛṣṇacāmarapratibimbānāṃ ca śiraśchedalagnakeśajālakānāmiva paraśupaṭṭiśaprabhṛtīnāṃ jīvaviśasanaśastrāṇāṃ prabhābhirbaddhabahalāndhakāratayā pātālanivāsinīmivopalakṣyamāṇāṃ raktacandanakhacitasphuratphalapallavakalitaiśca bilvapattradāmabhirbālakamuṇḍaprālambairiva kṛtamaṇḍanāṃ śoṇitatāmrakadambastabakakṛtārcanaiśca paśūpahārapaṭahapaṭuraṭitarasollasitaromāñcairivāṅgaiḥ krūratāmudvahantīṃ cārucāmīkarapaṭṭaprāvṛtena ca lalāṭena śabarasundarīracitasindūratilakabindunā dāḍimakusumakarṇapūraprabhāsekalohitāyamānakapolabhittinā rudhiratāmbūlāruṇitādharapuṭena bhṛkuṭikuṭilabhruṇā raktanayanena mukhena kusumbhapāṭalitadukūlakalitayā ca dehalatayā mahākālābhisārikāveṣavibhramaṃ bibhratīṃ saṃpiṇḍitanīlagugguludhūpadhūmāruṇīkṛtābhiśca pracalantībhirgarbhagṛhadīpikālatābhiraṅgulībhiriva mahiṣāsuraśoṇitalavālohinībhiḥ skandhapīṭhakaṇḍūyanacalitatriśūladaṇḍakṛtāparādhaṃ vanamahiṣamiva tarjayantīṃ pralambakūrcadharaiśchāgairapi dhṛtavratairiva sphuradadharapuṭairākhubhirapi japaparairiva kṛṣṇājinaprāvṛtāṅgaiḥ kuraṅgairapi pratiśayitairiva jvalitalohitamūrdharatnaraśmibhiḥ kṛṣṇasarpairapi śirodhṛtamaṇidīpakairivārādhyamānāṃ sarvataḥ kaṭhoravāyasagaṇena ca raṭatā stutipareṇeva stūyamānāṃ sthūlasthūlaiḥ śirājālakairgodhāgolikākṛkalāsakulairiva dagdhasthāṇvāśaṅkayā samārūḍhairgavākṣitenālakṣmīsamutkhātalakṣaṇasthānairiva visphoṭavraṇabindubhiḥ kalmāṣitasakalaśarīreṇa karṇāvataṃsasaṃsthāpitayā ca cūḍayā rudrākṣamālikāmiva dadhānenāmbikāpādapatanaśyāmalalāṭavardhamānārbudena kuvādikadattasiddhāñjanasphuṭitaikalocanatayā trikālamitaralocanāñjanadānādaraślakṣṇīkṛtadāruśalākena pratyahaṃ kaṭukālāvusvedaprārabdhadanturatāpratīkāreṇa kathaṃcidasthānadatteṣṭakāprahāratayā śuṣkaikabhujopaśāntamardanavyasanenoparyuparyaviśrāntakaṭukavartiprayogavardhitatimireṇāśmabhedasaṃgṛhītavarāhadaṃṣṭreṇeṅgudīkośakṛtauṣadhāñjanasaṃgraheṇa sūcīsyūtaśirāsaṃkocitavāmakarāṅgulinā kauśeyakakośāvaraṇakṣativraṇitacaraṇāṅguṣṭhakenāsamyakkṛtarasāyanānītākālajvareṇa jarāṃ gatenāpi dakṣiṇāpathādhirājyavaraprārthanākadarthitadurgeṇa duḥśikṣitaśramaṇādiṣṭatilakābaddhavibhavapratyāśena haritapattrasāṅgāramaṣīmalinaśambūkavāhinā paṭṭikālikhitadurgāstotreṇa dhūmaraktālaktakākṣaratālapattrakuhakatantramantrapustikāsaṃgrāhiṇā jīrṇamahāpāśupatopadeśalikhitamahākālamatenāvirbhūtanidhivādavyādhinā saṃjātadhātuvādavāyunā lagnāsuravivarapraveśapiśācena pravṛttayakṣakanyakākāmitvamanorathavyāmohena vardhitāntardhānamantrasādhanasaṃgraheṇa śrīparvatāścaryavārttāsahasrābhijñenāsakṛdabhimantritasiddhārthakaprahatipradhāvitaiḥ piśācagṛhītakaiḥ karatalatāḍanacipiṭīkṛtaśravaṇapuṭenāvimuktaśaivābhimānena durgṛhītālābuvīṇāvādanodvejitapathikaparihṛtena divasameva maśakakvaṇitānukāri kimapi kampitottamāṅgaṃ gāyatā svadeśabhāṣānibaddhabhāgīrathībhaktistotranartakena gṛhītaturagabrahmacaryatayānyadeśāgatoṣitāsu jaratpravrajitāsu bahukṛtvaḥ saṃprayuktastrīvaśīkaraṇacūrṇenātiroṣaṇatayā kadāciddurnyatāṣṭapuṣpikāpātotpāditakrodhena caṇḍikāmapi mukhabhaṅgivikārairbhṛśamupahasatā kadācinnivāryamāṇāvāsaruṣitādhvagārabdhabahubāhuyuddhapātabhagnapṛṣṭhakena kadācitkṛtāparādhabālakapalāyanāmarṣapaścātpradhāvitaskhalitādhomukhanipātopalasphuṭitaśiraḥkapālabhugnagrīveṇa kadācijjanapadakṛtanavāgatāparadhārmikādaramatsarodbaddhātmanā niḥsaṃskāratayā yatkiṃcanakāriṇā khañjatayā mandaṃ mandaṃ saṃcāriṇā badhiratayā saṃjñāvyavahāriṇā rātryandhatayā divāvihāriṇā lambodaratayā prabhūtāhāriṇānekaśaḥ phalapātanakupitavānaranakhollekhacchidritanāsāpuṭena bahuśaḥ kusumāvacayacalitabhramarasahasradaṃśaśīrṇīkṛtaśarīreṇa sahasraśaḥ śayanīkṛtāsaṃskṛtaśūnyadevakulakālasarpadaṣṭena śataśaḥ śrīphalataruśikharacyuticūrṇitottamāṅgenāsakṛdutsannadevamātṛgṛhavāsyṛkṣanakhajarjaritakapolena sarvadā vasantakrīḍinā janenotkṣiptakhaṇḍakhaṭvāropitavṛddhadāsīvivāhaprāptaviḍambanenānekāyatanapratiśayitaniṣphalotthānena dausthityamapi vividhavyādhiparivṛtaṃ svakuṭumbamivodvahatā mūrkhatāmapi bahuvyasanānugatāṃ prasūtānekāpatyāmiva darśayatā krodhamapyanekadaṇḍāghātanirmitabahugātragaṇḍakaṃ phalitamiva prakāśayatā kleśamapi sarvāvayavajvalitadīpikādāhavraṇavibhāvitaṃ bahumukhamiva prakaṭayatā paribhavamapi niṣkāraṇākruṣṭajanapadadattapadākṛṣṭiśataṃ sapravāhamiva dadhānena śuṣkavanalatāvinirmitabṛhatkusumakaraṇḍakena veṇulatāracitapuṣpapātanāṅkuśikena kṣaṇamapyamuktakālakambalakhaṇḍakholena jaraddraviḍadhārmikeṇādhiṣṭhitāṃ caṇḍikāmapaśyat | tasyāmeva ca vāsamaracayat |

p.228, l.8


(p.228, l.8)athāvatīrya turagātpraviśya bhaktipravaṇena cetasā tāṃ praṇanāma |
(p.228, l.9)kṛtapradakṣiṇaśca punaḥ praṇamya praśāntoddeśadarśanakutūhalena paribhramannuccai-
(p.228, l.10)rāraṭantamākrośantaṃ ca kupitaṃ draviḍadhārmikamekadeśe dadarśa | dṛṣṭvā ca
(p.228, l.11)kādambarīvirahotkaṇṭhodvegadūyamānopi suciraṃ jahāsa | nyavārayacca tena
(p.228, l.12)sārdhaṃ saṃrabdhakalahānupahasataḥ svasainikān | upasāntvanaiśca kathamapi
(p.228, l.13)priyālāpaśatānunayaiḥ praśamamupanīya krameṇa janmabhūmiṃ jātiṃ vidyāṃ ca
(p.228, l.14)kalatramapatyāni vibhavaṃ vayaḥpramāṇaṃ pravrajyāyāśca kāraṇaṃ svayameva pa-
(p.228, l.15)praccha | pṛṣṭaścāsāvavarṇayadātmānam | atītasvaśauryarūpavibhavavarṇanavā-
(p.228, l.16)cālena tena sutarāmarajyata rājaputraḥ | virahāturahṛdayasya vinodanatā-
(p.228, l.17)mivāgāt | upajātaparicayaścāsmai tāmbūlamadāpayat | astamupagate
(p.228, l.18)ca bhagavati saptasaptāvāvāsiteṣu yathāsaṃpannapādapataleṣu rājasūnuṣu
(p.228, l.19)śākhāvasaktatapanīyaparyāṇeṣu kṣititalaluṭhanapāṃśulasaṭāvadhūnanānumito-
(p.228, l.20)tsāheṣu gṛhītakatipayaśaṣpakavaleṣu pītodakeṣu snānārdrapṛṣṭhatayā viga-
(p.228, l.21)taśrameṣu puronikhātakuntayaṣṭiṣu saṃyateṣu vājiṣu vājisamīpaviraci-
(p.228, l.22)taparṇaprastare ca divasagamanakhinnaparikalpitayāmike suṣupsati saini-
(p.228, l.23)kajane kṛtabahupāvakaprabhāpītatamasi divasa iva virājamāne senāniveśe
(p.229, l.1)candrāpīḍaḥ parijanenaikadeśe saṃyatasyendrāyudhasya puraḥ parikalpitaṃ pra-
(p.229, l.2)tīhāraniveditaṃ śayanīyamagāt | niṣaṇṇasya cāsya tatkṣaṇameva paspa-
(p.229, l.3)rśa duḥkhāsikā hṛdayam | aratigṛhītaśca visarjayāṃbabhūva rājalo-
(p.229, l.4)kam | ativallabhānapi nālalāpa pārśvasthān | nimīlitalocano mu-
(p.229, l.5)hurmuhurmanasā jagāma kiṃpuruṣaviṣayam | ananyacetāḥ sasmāra hemakū-
(p.229, l.6)ṭasya | niṣkāraṇabāndhavatāmacintayanmahāśvetāprasādānām | jīvita-
(p.229, l.7)phalamabhilalāṣa punaḥ punaḥ kādambarīdarśanam | apagatābhimānapeśalāya
(p.229, l.8)nitarāmaspṛhayanmadalekhāparicayāya | tamālikāṃ draṣṭumācakāṅkṣa |
(p.229, l.9)keyūrakāgamanamutpraikṣata | himagṛhakamapaśyat | uṣṇamāyataṃ punaruktaṃ
(p.229, l.10)niśaśvāsa | babandha cādhikāṃ prītiṃ śeṣahāre | paścātsthitāṃ puṇyabhā-
(p.229, l.11)ginīmamanyata pattralekhām | evaṃ cānupajātanidra eva tāmanayanniśām |
(p.229, l.12)uṣasi cotthāya tasya jaraddraviḍadhārmikasyecchayā nisṛṣṭairdhanavisaraiḥ
(p.229, l.13)pūrayitvā manorathamabhimatamabhiramaṇīyeṣu pradeśeṣu nivasannalpairevāho-
(p.229, l.14)bhirujjayinīmājagāma |

athāvatīrya turagātpraviśya bhaktipravaṇena cetasā tāṃ praṇanāma | kṛtapradakṣiṇaśca punaḥ praṇamya praśāntoddeśadarśanakutūhalena paribhramannuccairāraṭantamākrośantaṃ ca kupitaṃ draviḍadhārmikamekadeśe dadarśa | dṛṣṭvā ca kādambarīvirahotkaṇṭhodvegadūyamānopi suciraṃ jahāsa | nyavārayacca tena sārdhaṃ saṃrabdhakalahānupahasataḥ svasainikān | upasāntvanaiśca kathamapi priyālāpaśatānunayaiḥ praśamamupanīya krameṇa janmabhūmiṃ jātiṃ vidyāṃ ca kalatramapatyāni vibhavaṃ vayaḥpramāṇaṃ pravrajyāyāśca kāraṇaṃ svayameva papraccha | pṛṣṭaścāsāvavarṇayadātmānam | atītasvaśauryarūpavibhavavarṇanavācālena tena sutarāmarajyata rājaputraḥ | virahāturahṛdayasya vinodanatāmivāgāt | upajātaparicayaścāsmai tāmbūlamadāpayat | astamupagate ca bhagavati saptasaptāvāvāsiteṣu yathāsaṃpannapādapataleṣu rājasūnuṣu śākhāvasaktatapanīyaparyāṇeṣu kṣititalaluṭhanapāṃśulasaṭāvadhūnanānumitotsāheṣu gṛhītakatipayaśaṣpakavaleṣu pītodakeṣu snānārdrapṛṣṭhatayā vigataśrameṣu puronikhātakuntayaṣṭiṣu saṃyateṣu vājiṣu vājisamīpaviracitaparṇaprastare ca divasagamanakhinnaparikalpitayāmike suṣupsati sainikajane kṛtabahupāvakaprabhāpītatamasi divasa iva virājamāne senāniveśe candrāpīḍaḥ parijanenaikadeśe saṃyatasyendrāyudhasya puraḥ parikalpitaṃ pratīhāraniveditaṃ śayanīyamagāt | niṣaṇṇasya cāsya tatkṣaṇameva pasparśa duḥkhāsikā hṛdayam | aratigṛhītaśca visarjayāṃbabhūva rājalokam | ativallabhānapi nālalāpa pārśvasthān | nimīlitalocano muhurmuhurmanasā jagāma kiṃpuruṣaviṣayam | ananyacetāḥ sasmāra hemakūṭasya | niṣkāraṇabāndhavatāmacintayanmahāśvetāprasādānām | jīvitaphalamabhilalāṣa punaḥ punaḥ kādambarīdarśanam | apagatābhimānapeśalāya nitarāmaspṛhayanmadalekhāparicayāya | tamālikāṃ draṣṭumācakāṅkṣa | keyūrakāgamanamutpraikṣata | himagṛhakamapaśyat | uṣṇamāyataṃ punaruktaṃ niśaśvāsa | babandha cādhikāṃ prītiṃ śeṣahāre | paścātsthitāṃ puṇyabhāginīmamanyata pattralekhām | evaṃ cānupajātanidra eva tāmanayanniśām | uṣasi cotthāya tasya jaraddraviḍadhārmikasyecchayā nisṛṣṭairdhanavisaraiḥ pūrayitvā manorathamabhimatamabhiramaṇīyeṣu pradeśeṣu nivasannalpairevāhobhirujjayinīmājagāma |

p.229, l.15


(p.229, l.15)ākasmikāgamanaprahṛṣṭasaṃbhrāntānāṃ paurāṇāmarghakamalānīva namaskā-
(p.229, l.16)rāñjalisahasrāṇi praticchannatarkita evāviveśa nagarīm | ahamahami-
(p.229, l.17)kayā ca pradhāvitādatirabhasaharṣarasavihvalātparijanāddvāri deva candrāpī-
(p.229, l.18)ḍo vartata ityupalabhyāsya pitā nirbharānandamandagamano mandara iva kṣī-
(p.229, l.19)rodajalamuttarīyāṃśukamamalamāgalitamākarṣanpraharṣanetrajalabinduvarṣī mu-
(p.229, l.20)ktāphalāsāra iva kalpapādapaḥ pratyāsannavartibhirjarāpāṇḍumaulibhiścanda-
(p.229, l.21)navilepanairanupahatakṣaumadhāribhiḥ keyūribhiruṣṇīṣibhiḥ kirīṭibhiḥ śe-
(p.229, l.22)kharibhirbahukailāsāmiva bahukṣīrodāmiva kṣitiṃ darśayadbhiḥ pratipannāsi-
(p.229, l.23)vetracchattraketucāmarairanugamyamāno rājasahasraiścaraṇābhyāmeva pratyujja-
(p.230, l.1)gāma | dṛṣṭvā ca pitaraṃ dūrādevāvatīrya vājinaścūḍāmaṇimarīcimā-
(p.230, l.2)linā maulinā mahīmagacchat | atha prasāritabhujenaihyehītyāhūya
(p.230, l.3)pitrā suciraṃ gāḍhamupagūḍhaḥ tatkālasaṃnihitānāṃ ca mānanīyānāṃ kṛta-
(p.230, l.4)namaskāraḥ kare gṛhītvā vilāsavatībhavanamanīyata rājñā | tayāpi
(p.230, l.5)tathaiva sarvāntaḥpuraparivārayā pratyudgamyābhinanditāgamanaḥ kṛtāgamana-
(p.230, l.6)maṅgalācāro digvijayasaṃbaddhābhireva kathābhiḥ kaṃcitkālaṃ sthitvā
(p.230, l.7)śukanāsaṃ draṣṭumāyayau | tatrāpyamunaiva krameṇa suciraṃ sthitvā nivedya
(p.230, l.8)vaiśampāyanaṃ skandhāvāravartinaṃ kuśalinamālokya ca manoramāmāgatya
(p.230, l.9)vilāsavatībhavana eva sarvāḥ snānādikāḥ paravaśa iva kriyā ni-
(p.230, l.10)ravartayat | aparāhne nijameva bhavanamayāsīt | tatra ca raṇaraṇakakhi-
(p.230, l.11)dyamānamānasaḥ kādambaryā vinā na kevalamātmānaṃ svabhavanamavantī-
(p.230, l.12)nagaraṃ vā sakalameva mahīmaṇḍalaṃ śūnyamamanyata | tato gandharvarājapu-
(p.230, l.13)trīvārttāśravaṇotsukaśca mahotsavamivepsitavaraprāptikālamivāmṛtotpa-
(p.230, l.14)ttisamayamiva pattralekhāgamanaṃ pratyapālayat |

ākasmikāgamanaprahṛṣṭasaṃbhrāntānāṃ paurāṇāmarghakamalānīva namaskārāñjalisahasrāṇi praticchannatarkita evāviveśa nagarīm | ahamahamikayā ca pradhāvitādatirabhasaharṣarasavihvalātparijanāddvāri deva candrāpīḍo vartata ityupalabhyāsya pitā nirbharānandamandagamano mandara iva kṣīrodajalamuttarīyāṃśukamamalamāgalitamākarṣanpraharṣanetrajalabinduvarṣī muktāphalāsāra iva kalpapādapaḥ pratyāsannavartibhirjarāpāṇḍumaulibhiścandanavilepanairanupahatakṣaumadhāribhiḥ keyūribhiruṣṇīṣibhiḥ kirīṭibhiḥ śekharibhirbahukailāsāmiva bahukṣīrodāmiva kṣitiṃ darśayadbhiḥ pratipannāsivetracchattraketucāmarairanugamyamāno rājasahasraiścaraṇābhyāmeva pratyujjagāma | dṛṣṭvā ca pitaraṃ dūrādevāvatīrya vājinaścūḍāmaṇimarīcimālinā maulinā mahīmagacchat | atha prasāritabhujenaihyehītyāhūya pitrā suciraṃ gāḍhamupagūḍhaḥ tatkālasaṃnihitānāṃ ca mānanīyānāṃ kṛtanamaskāraḥ kare gṛhītvā vilāsavatībhavanamanīyata rājñā | tayāpi tathaiva sarvāntaḥpuraparivārayā pratyudgamyābhinanditāgamanaḥ kṛtāgamanamaṅgalācāro digvijayasaṃbaddhābhireva kathābhiḥ kaṃcitkālaṃ sthitvā śukanāsaṃ draṣṭumāyayau | tatrāpyamunaiva krameṇa suciraṃ sthitvā nivedya vaiśampāyanaṃ skandhāvāravartinaṃ kuśalinamālokya ca manoramāmāgatya vilāsavatībhavana eva sarvāḥ snānādikāḥ paravaśa iva kriyā niravartayat | aparāhne nijameva bhavanamayāsīt | tatra ca raṇaraṇakakhidyamānamānasaḥ kādambaryā vinā na kevalamātmānaṃ svabhavanamavantīnagaraṃ vā sakalameva mahīmaṇḍalaṃ śūnyamamanyata | tato gandharvarājaputrīvārttāśravaṇotsukaśca mahotsavamivepsitavaraprāptikālamivāmṛtotpattisamayamiva pattralekhāgamanaṃ pratyapālayat |

p.230, l.15


(p.230, l.15)tataḥ katipayadivasāpagame meghanādaḥ pattralekhāmādāyāgacchat | u-
(p.230, l.16)pānayaccainām | kṛtanamaskārāṃ ca dūrādeva smitena prakāśitaprītiścandrā-
(p.230, l.17)pīḍaḥ prakṛtivallabhāmapi kādambarīsakāśātprasādalabdhāparasaubhāgyāmi-
(p.230, l.18)va vallabhataratāmupāgatāmutthāyātiśayadarśitādaramāliliṅga pattralekhā-
(p.230, l.19)m | meghanādaṃ ca praṇataṃ pṛṣṭe karakisalayena pasparśa | samupaviṣṭaścābravīt |
(p.230, l.20)pattralekhe kathaya tatrabhavatyā mahāśvetāyāḥ samadalekhāyā devyāḥ kāda-
(p.230, l.21)mbaryāśca kuśalam | kuśalī vā sakalastamālikākeyūrakādiḥ parija-
(p.230, l.22)na iti | sābravīt | deva yathājñāpayasi bhadram | tvāmarcayati śekharīkṛ-
(p.230, l.23)tāñjalinā sasakhījanā saparijanā devī kādambarī | ityevamuktavatīṃ
(p.231, l.1)pattralekhāmādāya mandirābhyantaraṃ visarjitarājaloko viveśa | tatra
(p.231, l.2)cottāmyatā manasā dhārayitumapārayankutūhalamatiprītyā dūramutsāri-
(p.231, l.3)taparijanaḥ praviśyāgāramaciraprarūḍhāyāḥ sthalakamalinyāḥ pṛthubhiru-
(p.231, l.4)nnālaiḥ palāśairuparacitātapatrakṛtyāyā adhyāsya madhyabhāgamanyatarasya
(p.231, l.5)marakatapatākāyamānasya pattramaṇḍapasya tale caraṇāravindena samutsārya
(p.231, l.6)sukhaprasuptaṃ haṃsamithunamupaviśyāprākṣīt | pattralekhe kathaya kathamasi
(p.231, l.7)sthitā | kiyanti vā dināni | kīdṛśo vā devīprasādaḥ | kā vā
(p.231, l.8)goṣṭhyaḥ samabhavan | kīdṛśyo vā kathāḥ samajāyanta | ko vāti-
(p.231, l.9)śayenāsmānsmarati | kasya vā garīyasī prītiḥ | ityevaṃ pṛṣṭā ca
(p.231, l.10)vyajinyapat | deva dattāvadhānena śrūyatāṃ yathā sthitāsmi yāvanti
(p.231, l.11)vā dināni yādṛśo vā devīprasādo yathā vā goṣṭhyaḥ samabhavanyā-
(p.231, l.12)dṛśyaśca kathāḥ samajāyanta |

tataḥ katipayadivasāpagame meghanādaḥ pattralekhāmādāyāgacchat | upānayaccainām | kṛtanamaskārāṃ ca dūrādeva smitena prakāśitaprītiścandrāpīḍaḥ prakṛtivallabhāmapi kādambarīsakāśātprasādalabdhāparasaubhāgyāmiva vallabhataratāmupāgatāmutthāyātiśayadarśitādaramāliliṅga pattralekhām | meghanādaṃ ca praṇataṃ pṛṣṭe karakisalayena pasparśa | samupaviṣṭaścābravīt | pattralekhe kathaya tatrabhavatyā mahāśvetāyāḥ samadalekhāyā devyāḥ kādambaryāśca kuśalam | kuśalī vā sakalastamālikākeyūrakādiḥ parijana iti | sābravīt | deva yathājñāpayasi bhadram | tvāmarcayati śekharīkṛtāñjalinā sasakhījanā saparijanā devī kādambarī | ityevamuktavatīṃ pattralekhāmādāya mandirābhyantaraṃ visarjitarājaloko viveśa | tatra cottāmyatā manasā dhārayitumapārayankutūhalamatiprītyā dūramutsāritaparijanaḥ praviśyāgāramaciraprarūḍhāyāḥ sthalakamalinyāḥ pṛthubhirunnālaiḥ palāśairuparacitātapatrakṛtyāyā adhyāsya madhyabhāgamanyatarasya marakatapatākāyamānasya pattramaṇḍapasya tale caraṇāravindena samutsārya sukhaprasuptaṃ haṃsamithunamupaviśyāprākṣīt | pattralekhe kathaya kathamasi sthitā | kiyanti vā dināni | kīdṛśo vā devīprasādaḥ | kā vā goṣṭhyaḥ samabhavan | kīdṛśyo vā kathāḥ samajāyanta | ko vātiśayenāsmānsmarati | kasya vā garīyasī prītiḥ | ityevaṃ pṛṣṭā ca vyajijñapat | deva dattāvadhānena śrūyatāṃ yathā sthitāsmi yāvanti vā dināni yādṛśo vā devīprasādo yathā vā goṣṭhyaḥ samabhavanyādṛśyaśca kathāḥ samajāyanta |

p.231, l.13


(p.231, l.13)tataḥ khalvāgate deve keyūrakeṇa saha pratinivṛtyāhaṃ tathaiva kusuma-
(p.231, l.14)śayanīyasamīpe samupāviśam | atiṣṭhaṃ ca sukhaṃ navanavānanubhavantī
(p.231, l.15)devīprasādān | kiṃ bahunā | prāyeṇa mama cakṣuṣi cakṣurvapuṣi vapuḥ
(p.231, l.16)kare karapallavo nāmākṣareṣu vāṇī prītau hṛdayaṃ devyāḥ sakalameva taṃ
(p.231, l.17)divasamabhavat | aparāhne ca māmevāvalambya niṣkramya himagṛhakā-
(p.231, l.18)tsaṃcarantī yadṛcchayā niṣiddhaparijanā vallabhabālodyānaṃ jagāma | tatra
(p.231, l.19)sudhādhavalāṃ kālindījalataraṃgamayyeva marakatasopānamālayā pramada-
(p.231, l.20)vanavedikāmadhyārohat | tasyāṃ ca maṇisthūṇāvaṣṭambhā sthitā | sthitvā
(p.231, l.21)ca muhūrtamiva hṛdayena saha dīrghakālamavadhārya kimapi vyāhartumiccha-
(p.231, l.22)ntī niścaladhṛtatārakeṇa niṣpandapakṣmaṇā cakṣuṣā mukhaṃ me suciraṃ vya-
(p.231, l.23)lokayat | vilokayantyeva ca kṛtasaṃkalpā madanāgniṃ praveṣṭumicchantī
(p.232, l.1)sasnāviva svedāmbhaḥsrotasi | svedāmbhaḥsrotaseva taralīkṛtā samaka-
(p.232, l.2)mpata | kampitāṅgī ca patanabhiyevāgṛhyata viṣādena |

tataḥ khalvāgate deve keyūrakeṇa saha pratinivṛtyāhaṃ tathaiva kusumaśayanīyasamīpe samupāviśam | atiṣṭhaṃ ca sukhaṃ navanavānanubhavantī devīprasādān | kiṃ bahunā | prāyeṇa mama cakṣuṣi cakṣurvapuṣi vapuḥ kare karapallavo nāmākṣareṣu vāṇī prītau hṛdayaṃ devyāḥ sakalameva taṃ divasamabhavat | aparāhne ca māmevāvalambya niṣkramya himagṛhakātsaṃcarantī yadṛcchayā niṣiddhaparijanā vallabhabālodyānaṃ jagāma | tatra sudhādhavalāṃ kālindījalataraṃgamayyeva marakatasopānamālayā pramadavanavedikāmadhyārohat | tasyāṃ ca maṇisthūṇāvaṣṭambhā sthitā | sthitvā ca muhūrtamiva hṛdayena saha dīrghakālamavadhārya kimapi vyāhartumicchantī niścaladhṛtatārakeṇa niṣpandapakṣmaṇā cakṣuṣā mukhaṃ me suciraṃ vyalokayat | vilokayantyeva ca kṛtasaṃkalpā madanāgniṃ praveṣṭumicchantī sasnāviva svedāmbhaḥsrotasi | svedāmbhaḥsrotaseva taralīkṛtā samakampata | kampitāṅgī ca patanabhiyevāgṛhyata viṣādena |

p.232, l.3


(p.232, l.3)atha mayā viditābhiprāyayā tanmukhaviniveśitaniṣkampanayanada-
(p.232, l.4)ttāvadhānayājñāpayeti vijñāpite nijāvayavairapi vepathumadbhirnivāryamā-
(p.232, l.5)ṇeva rahasyaśravaṇalajjayātmapratimāmapi likhitamaṇikuṭṭimena caraṇā-
(p.232, l.6)ṅguṣṭhenāpakramāyevāmṛśantī bhavanakalahaṃsānkuṭṭimollekhamukharitanūpureṇa
(p.232, l.7)caraṇāravindena visarjayantī karṇotpalamadhukarānapi svidyadvadanavya-
(p.232, l.8)janīkṛtenāṃśukapallavenotsārayantī tāmbūlavīṭikāśakalamutkocamiva
(p.232, l.9)dantakhaṇḍitaṃ śikhaṇḍine dadatī vanadevatāśravaṇaśaṅkiteva muhurmuhuri-
(p.232, l.10)tastato vilokayantī vaktukāmāpi na śaknoti sma kiṃcidapi lajjā-
(p.232, l.11)kalitagadgadā gaditum | prayatnatopi cāsyā niḥśeṣaṃ jvalatā madanāna-
(p.232, l.12)leneva dagdhājasraṃ pravahatā nayanodakenevoḍhā praviśadbhirduḥkhairivākrāntā
(p.232, l.13)patadbhiḥ kusumacāpaśarairiva śakalīkṛtā niṣpatadbhirniśvasitairiva
(p.232, l.14)nirvāsitā hṛdayavartibhiścintāśatairiva vidhṛtā niśvāsapāyibhirmadhuka-
(p.232, l.15)rakulairiva nipītā na prāvartata vāṇī | kevalaṃ duḥkhasahasragaṇanāya
(p.232, l.16)muktākṣamālikāmiva kalpayantī galadbhiraspṛṣṭakapolasthalaiḥ śucibhi-
(p.232, l.17)radhomukhī nayanajalabindubhirdurdinamadarśayat | tadā ca tasyāḥ sakā-
(p.232, l.18)śādaśikṣateva lajjāpi lajjālīlāṃ vinayopi vinayātiśayaṃ mugdha-
(p.232, l.19)tāpi mugdhatāṃ vaidagdhyamapi vaidagdhyaṃ bhayamapi bhīrutāṃ vibhramopi vi-
(p.232, l.20)bhramitāṃ viṣādopi viṣāditāṃ vilāsopi vilāsam | tathābhūtā ca
(p.232, l.21)devi kimidamiti vijñāpitā mayā pramṛjya lohitāyamānodare lo-
(p.232, l.22)cane duḥkhaprakarṣeṇātmanaḥ samudbandhanāyeva mṛṇālakomalayā bāhulatayā
(p.232, l.23)vedikākusumapālikāgrathitakusumamālāmavalambya samunnataikabhrūlatā mṛ-
(p.233, l.1)tyumārgamivālokayantī dīrghamuṣṇaṃ ca niḥśvasitavatī | taduḥkhakāra-
(p.233, l.2)ṇamutprekṣamāṇayā ca kathanāya punaḥpunaranubadhyamānā mayā vrīḍayā
(p.233, l.3)nakhamukhalikhitaketakīdalā likhitveva vaktavyamarpayantī vivakṣā-
(p.233, l.4)sphuritādharā niḥśvāsamadhukarānivopāṃśu saṃdiśantī kṣititalanihita-
(p.233, l.5)niścalanayanā suciramatiṣṭhat |

atha mayā viditābhiprāyayā tanmukhaviniveśitaniṣkampanayanadattāvadhānayājñāpayeti vijñāpite nijāvayavairapi vepathumadbhirnivāryamāṇeva rahasyaśravaṇalajjayātmapratimāmapi likhitamaṇikuṭṭimena caraṇāṅguṣṭhenāpakramāyevāmṛśantī bhavanakalahaṃsānkuṭṭimollekhamukharitanūpureṇa caraṇāravindena visarjayantī karṇotpalamadhukarānapi svidyadvadanavyajanīkṛtenāṃśukapallavenotsārayantī tāmbūlavīṭikāśakalamutkocamiva dantakhaṇḍitaṃ śikhaṇḍine dadatī vanadevatāśravaṇaśaṅkiteva muhurmuhuritastato vilokayantī vaktukāmāpi na śaknoti sma kiṃcidapi lajjākalitagadgadā gaditum | prayatnatopi cāsyā niḥśeṣaṃ jvalatā madanānaleneva dagdhājasraṃ pravahatā nayanodakenevoḍhā praviśadbhirduḥkhairivākrāntā patadbhiḥ kusumacāpaśarairiva śakalīkṛtā niṣpatadbhirniśvasitairiva nirvāsitā hṛdayavartibhiścintāśatairiva vidhṛtā niśvāsapāyibhirmadhukarakulairiva nipītā na prāvartata vāṇī | kevalaṃ duḥkhasahasragaṇanāya muktākṣamālikāmiva kalpayantī galadbhiraspṛṣṭakapolasthalaiḥ śucibhiradhomukhī nayanajalabindubhirdurdinamadarśayat | tadā ca tasyāḥ sakāśādaśikṣateva lajjāpi lajjālīlāṃ vinayopi vinayātiśayaṃ mugdhatāpi mugdhatāṃ vaidagdhyamapi vaidagdhyaṃ bhayamapi bhīrutāṃ vibhramopi vibhramitāṃ viṣādopi viṣāditāṃ vilāsopi vilāsam | tathābhūtā ca devi kimidamiti vijñāpitā mayā pramṛjya lohitāyamānodare locane duḥkhaprakarṣeṇātmanaḥ samudbandhanāyeva mṛṇālakomalayā bāhulatayā vedikākusumapālikāgrathitakusumamālāmavalambya samunnataikabhrūlatā mṛtyumārgamivālokayantī dīrghamuṣṇaṃ ca niḥśvasitavatī | taduḥkhakāraṇamutprekṣamāṇayā ca kathanāya punaḥpunaranubadhyamānā mayā vrīḍayā nakhamukhalikhitaketakīdalā likhitveva vaktavyamarpayantī vivakṣāsphuritādharā niḥśvāsamadhukarānivopāṃśu saṃdiśantī kṣititalanihitaniścalanayanā suciramatiṣṭhat |

p.233, l.6


(p.233, l.6)krameṇa ca bhūyo manmukhe nidhāya dṛṣṭiṃ punaḥpunarapyāpūryamāṇalo-
(p.233, l.7)canacyutairmadanānaladhūmadhūsarāṃ vācamiva kṣālayantī bāṣpajalabindubhi-
(p.233, l.8)rbāṣpajalabinduvyājena ca vilakṣasmitasphuritairdaśanāṃśubhiḥ sādhvasa-
(p.233, l.9)vismṛtānapūrvānabhidheyavarṇāniva grathnantī kathamapi vyāhārābhimukhamā-
(p.233, l.10)tmānamakarot | abravīcca mām | pattralekhe vallabhatayā tasminsthāne na
(p.233, l.11)tāto nāmbā na mahāśvetā na madalekhā na jīvitaṃ yatra me bhavatī | darśa-
(p.233, l.12)nātprabhṛti priyāsi | na jāne kenāpi kāraṇenāpahastitasakalasakhījanaṃ
(p.233, l.13)tvayi viśvasiti me hṛdayam | kamaparamupālabhe | kasya vānyasya
(p.233, l.14)kathayāmi paribhavam | kena vānyena saha sādhāraṇīkaromi duḥkham |
(p.233, l.15)duḥkhabhāramimamasahyaṃ nivedya bhavatyāstyakṣyāmi jīvitam | jīvitenaiva
(p.233, l.16)śapāmi te | svahṛdayenāpi viditavṛttāntenāmunā jihremi kimutā-
(p.233, l.17)parahṛdayena | kathamiva mādṛśī rajanikarakiraṇāvadātaṃ kaulīnena kulaṃ
(p.233, l.18)kalaṅkayiṣyati | kulakramāgatāṃ ca lajjāṃ parityakṣyati | akanyakocite
(p.233, l.19)vā cāpale cetaḥ pravartayiṣyati | sāhaṃ na saṃkalpitā pitrā na dattā
(p.233, l.20)mātrā nānumoditā gurubhirna kiṃcitsaṃdiśāmi na kiṃcitpreṣayāmi nā-
(p.233, l.21)kāraṃ darśayāmi | kātarevānātheva balādavaliptena gurugarhaṇīyatāṃ
(p.233, l.22)nītā kumāreṇa candrāpīḍena | kathaya mahatāṃ kimayamācāraḥ | kiṃ
(p.233, l.23)paricayasyedaṃ phalam | yadevamabhinavabisakisalayatantusukumāraṃ me manaḥ
(p.234, l.1)paribhūyate | aparibhavanīyo hi kumārikājano yūnām | prāyeṇa prathamaṃ
(p.234, l.2)madanānalo lajjāṃ dahati tato hṛdayam | ādau vinayādikaṃ kusume-
(p.234, l.3)ṣuśarāḥ khaṇḍayanti paścānmarmāṇi | tadāmantraye bhavatīṃ punarjanmāntara-
(p.234, l.4)samāgamāya | na hi me tvattonyā priyatarā | prāṇaparityāgaprāyaści-
(p.234, l.5)ttācaraṇena prakṣālayāmyātmanaḥ kalaṅkam | ityabhidhāya tūṣṇīmabhūt |

krameṇa ca bhūyo manmukhe nidhāya dṛṣṭiṃ punaḥpunarapyāpūryamāṇalocanacyutairmadanānaladhūmadhūsarāṃ vācamiva kṣālayantī bāṣpajalabindubhirbāṣpajalabinduvyājena ca vilakṣasmitasphuritairdaśanāṃśubhiḥ sādhvasavismṛtānapūrvānabhidheyavarṇāniva grathnantī kathamapi vyāhārābhimukhamātmānamakarot | abravīcca mām | pattralekhe vallabhatayā tasminsthāne na tāto nāmbā na mahāśvetā na madalekhā na jīvitaṃ yatra me bhavatī | darśanātprabhṛti priyāsi | na jāne kenāpi kāraṇenāpahastitasakalasakhījanaṃ tvayi viśvasiti me hṛdayam | kamaparamupālabhe | kasya vānyasya kathayāmi paribhavam | kena vānyena saha sādhāraṇīkaromi duḥkham | duḥkhabhāramimamasahyaṃ nivedya bhavatyāstyakṣyāmi jīvitam | jīvitenaiva śapāmi te | svahṛdayenāpi viditavṛttāntenāmunā jihremi kimutāparahṛdayena | kathamiva mādṛśī rajanikarakiraṇāvadātaṃ kaulīnena kulaṃ kalaṅkayiṣyati | kulakramāgatāṃ ca lajjāṃ parityakṣyati | akanyakocite vā cāpale cetaḥ pravartayiṣyati | sāhaṃ na saṃkalpitā pitrā na dattā mātrā nānumoditā gurubhirna kiṃcitsaṃdiśāmi na kiṃcitpreṣayāmi nākāraṃ darśayāmi | kātarevānātheva balādavaliptena gurugarhaṇīyatāṃ nītā kumāreṇa candrāpīḍena | kathaya mahatāṃ kimayamācāraḥ | kiṃ paricayasyedaṃ phalam | yadevamabhinavabisakisalayatantusukumāraṃ me manaḥ paribhūyate | aparibhavanīyo hi kumārikājano yūnām | prāyeṇa prathamaṃ madanānalo lajjāṃ dahati tato hṛdayam | ādau vinayādikaṃ kusumeṣuśarāḥ khaṇḍayanti paścānmarmāṇi | tadāmantraye bhavatīṃ punarjanmāntarasamāgamāya | na hi me tvattonyā priyatarā | prāṇaparityāgaprāyaścittācaraṇena prakṣālayāmyātmanaḥ kalaṅkam | ityabhidhāya tūṣṇīmabhūt |

p.234, l.6


(p.234, l.6)ahaṃ tu yatsatyamaviditavṛttāntatayā hrīteva bhīteva vilakṣeva vi-
(p.234, l.7)saṃjñeva saviṣādaṃ vijñāpitavatī | devi śrotumicchāmyājñāpaya kiṃ kṛtaṃ
(p.234, l.8)devena candrāpīḍena ko vāparādhaḥ samajani kena vā khalvavinayena
(p.234, l.9)kheditamakhedanīyaṃ devyāḥ kumudakomalaṃ manaḥ | śrutvā prathamamutsṛṣṭajī-
(p.234, l.10)vitāyāṃ mayi paścātsamutsrakṣyasi jīvitam | ityevamabhihitā ca puna-
(p.234, l.11)ravadat | āvedayāmi te | avahitā śṛṇu | svapneṣu pratidivasamāgatyā-
(p.234, l.12)gatya me rahasyasaṃdeśeṣu nipuṇadhūrtaḥ pañjaraśukasārikā dūtīḥ karoti |
(p.234, l.13)suptāyāḥ śravaṇadantapattrodareṣu vyarthamanorathamohitamānasaḥ saṃketasthā-
(p.234, l.14)nāni likhati | svedaprakṣālitākṣarānapi nipatitasāñjanāśrubindupaṅkti-
(p.234, l.15)kathitātmāvasthānānmanoharānsaṃmohāśānuvartino madanalekhānpreṣayati |
(p.234, l.16)nijānurāgeṇa balādarañjayadalaktakaraseneva caraṇau | avinayaniśce-
(p.234, l.17)tano nakhapratibimbitamātmānaṃ bahu manyate | upavaneṣvekākinyā grahaṇa-
(p.234, l.18)bhayapalāyamānāyāḥ pallavalagnāṃśukadaśāpratihatagamanāyā gṛhītveva sa-
(p.234, l.19)khībhirarpitāyā mithyāpragalbhaḥ parāṅmukhāyāḥ pariṣvaṅgamācarati | stana-
(p.234, l.20)sthale me likhanpattralatāṃ kuṭilatāmivānṛjuprakṛti prakṛtimugdhaṃ manaḥ
(p.234, l.21)śikṣayati | hṛdayotkalikātaraṃgavātairiva śītalairmukhamarudbhiḥ śramaja-
(p.234, l.22)lasīkaratārakitāvalīkacāṭukāraḥ kapolau vījayati | svedasalila-
(p.234, l.23)śithilitagrahaṇagalitotpalaśūnyenāpi kareṇa yavāṅkurāniva nakhakira-
(p.235, l.1)ṇāñchuddhāndurvidagdhaḥ karṇapūrīkaroti | vallabhatarabālabakulasekakāla-
(p.235, l.2)kavalīkṛtānsurāgaṇḍūṣānsakacagrahamasakṛddhṛṣṭo māṃ pāyayati | bhavanā-
(p.235, l.3)śokatāḍanodyatānpādaprahārāndurbuddhiviḍambitaḥ śirasā pratīcchati | ma-
(p.235, l.4)nmathamūḍhamānasaśca kathaya he pattralekhe kena prakāreṇa niścetano niṣi-
(p.235, l.5)dhyate | pratyākhyānamapīrṣyāṃ saṃbhāvayati | ākrośamapi parihāsamāka-
(p.235, l.6)layati | asaṃbhāṣaṇamapi mānaṃ manyate | doṣasaṃkīrtanamapi smaraṇopā-
(p.235, l.7)yamavagacchati | avajñānamapyaniyantraṇaṃ praṇayamutprekṣate | lokāpavā-
(p.235, l.8)damapi yaśo gaṇayatīti |

ahaṃ tu yatsatyamaviditavṛttāntatayā hrīteva bhīteva vilakṣeva visaṃjñeva saviṣādaṃ vijñāpitavatī | devi śrotumicchāmyājñāpaya kiṃ kṛtaṃ devena candrāpīḍena ko vāparādhaḥ samajani kena vā khalvavinayena kheditamakhedanīyaṃ devyāḥ kumudakomalaṃ manaḥ | śrutvā prathamamutsṛṣṭajīvitāyāṃ mayi paścātsamutsrakṣyasi jīvitam | ityevamabhihitā ca punaravadat | āvedayāmi te | avahitā śṛṇu | svapneṣu pratidivasamāgatyāgatya me rahasyasaṃdeśeṣu nipuṇadhūrtaḥ pañjaraśukasārikā dūtīḥ karoti | suptāyāḥ śravaṇadantapattrodareṣu vyarthamanorathamohitamānasaḥ saṃketasthānāni likhati | svedaprakṣālitākṣarānapi nipatitasāñjanāśrubindupaṅktikathitātmāvasthānānmanoharānsaṃmohāśānuvartino madanalekhānpreṣayati | nijānurāgeṇa balādarañjayadalaktakaraseneva caraṇau | avinayaniścetano nakhapratibimbitamātmānaṃ bahu manyate | upavaneṣvekākinyā grahaṇabhayapalāyamānāyāḥ pallavalagnāṃśukadaśāpratihatagamanāyā gṛhītveva sakhībhirarpitāyā mithyāpragalbhaḥ parāṅmukhāyāḥ pariṣvaṅgamācarati | stanasthale me likhanpattralatāṃ kuṭilatāmivānṛjuprakṛti prakṛtimugdhaṃ manaḥ śikṣayati | hṛdayotkalikātaraṃgavātairiva śītalairmukhamarudbhiḥ śramajalasīkaratārakitāvalīkacāṭukāraḥ kapolau vījayati | svedasalilaśithilitagrahaṇagalitotpalaśūnyenāpi kareṇa yavāṅkurāniva nakhakiraṇāñchuddhāndurvidagdhaḥ karṇapūrīkaroti | vallabhatarabālabakulasekakālakavalīkṛtānsurāgaṇḍūṣānsakacagrahamasakṛddhṛṣṭo māṃ pāyayati | bhavanāśokatāḍanodyatānpādaprahārāndurbuddhiviḍambitaḥ śirasā pratīcchati | manmathamūḍhamānasaśca kathaya he pattralekhe kena prakāreṇa niścetano niṣidhyate | pratyākhyānamapīrṣyāṃ saṃbhāvayati | ākrośamapi parihāsamākalayati | asaṃbhāṣaṇamapi mānaṃ manyate | doṣasaṃkīrtanamapi smaraṇopāyamavagacchati | avajñānamapyaniyantraṇaṃ praṇayamutprekṣate | lokāpavādamapi yaśo gaṇayatīti |

p.235, l.9


(p.235, l.9)tāmevaṃvādinīmākarṇya praharṣarasanirbharā manasyakaravam | aho ca-
(p.235, l.10)ndrāpīḍamuddiśya sudūramākṛṣṭā khalviyaṃ makaraketunā | yadi ca satya-
(p.235, l.11)meva kādambarīvyājena sākṣānmanobhavacittavṛttiḥ prasannā devasya
(p.235, l.12)tataḥ sahajaiḥ sādaraṃ saṃvardhitaiḥ pratyupakṛtamasya guṇairyaśasā dhavalitāḥ
(p.235, l.13)kakubho yauvanena ratirasasāgarataraṃgaiḥ pātitā ratnavṛṣṭiryauvanavilā-
(p.235, l.14)sairlikhitaṃ nāma śaśini saubhāgyena prakāśitā nijaśrīrlāvaṇyenainda-
(p.235, l.15)vībhiriva vṛṣṭamamṛtaṃ kalābhiḥ | tathā ca cirāllabdhaḥ kālo malayā-
(p.235, l.16)nilena samāsāditovasaraścandrodayena prāptamanurūpaṃ phalaṃ madhumāsaku-
(p.235, l.17)sumasamṛddhyā gato madirārasadoṣo guṇatāṃ darśitaṃ mukhaṃ manmathayugā-
(p.235, l.18)vatāreṇeti | athāhaṃ prakāśaṃ vihasyābruvam | devi yadyevamutsṛja
(p.235, l.19)kopaṃ prasīda | nārhasi kāmāparādhairdevaṃ dūṣayitum | etāni khalu
(p.235, l.20)kusumacāpasya cāpalāni śaṭhasya na devasya | ityevamuktavatīṃ māṃ
(p.235, l.21)punaḥ sakutūhalā sā pratyabhāṣata | yoyaṃ kāmaḥ kopi vā kathaya
(p.235, l.22)kāni kānyasya rūpāṇīti | tāmahaṃ vyajijñapam | devi kutosya
(p.235, l.23)rūpam | atanureṣa hutāśanaḥ | tathā hi | aprakāśayañjvālāvalīḥ
(p.236, l.1)saṃtāpaṃ janayati | aprakaṭayandhūmapaṭalamaśru pātayati | adarśayanbhasma-
(p.236, l.2)rajonikaraṃ pāṇḍutāmāvirbhāvayati | na ca tadbhūtametāvati tribhuvanesya
(p.236, l.3)śaraśaravyatāṃ yanna yātaṃ yāti yāsyati vā | gṛhītakusumakārmuko
(p.236, l.4)bāṇairbalavantamapi vidhyati | api cānenādhiṣṭhitānāṃ kāminīnāṃ
(p.236, l.5)paśyantīnāṃ cintāpriyamukhacandrasahasrāṇi saṃkaṭamambaratalaṃ likhantīnāṃ
(p.236, l.6)dayitākārānavistīrṇa mahīmaṇḍalaṃ gaṇayantīnāṃ vallabhaguṇānalpīyasī
(p.236, l.7)saṃkhyā śṛṇvantīnāṃ priyatamakathāmabahubhāṣiṇī sarasvatī dhyāyantīnāṃ
(p.236, l.8)prāṇasamasamāgamasukhāni hrasīyānkālo hṛdayasyāpatatīti |

tāmevaṃvādinīmākarṇya praharṣarasanirbharā manasyakaravam | aho candrāpīḍamuddiśya sudūramākṛṣṭā khalviyaṃ makaraketunā | yadi ca satyameva kādambarīvyājena sākṣānmanobhavacittavṛttiḥ prasannā devasya tataḥ sahajaiḥ sādaraṃ saṃvardhitaiḥ pratyupakṛtamasya guṇairyaśasā dhavalitāḥ kakubho yauvanena ratirasasāgarataraṃgaiḥ pātitā ratnavṛṣṭiryauvanavilāsairlikhitaṃ nāma śaśini saubhāgyena prakāśitā nijaśrīrlāvaṇyenaindavībhiriva vṛṣṭamamṛtaṃ kalābhiḥ | tathā ca cirāllabdhaḥ kālo malayānilena samāsāditovasaraścandrodayena prāptamanurūpaṃ phalaṃ madhumāsakusumasamṛddhyā gato madirārasadoṣo guṇatāṃ darśitaṃ mukhaṃ manmathayugāvatāreṇeti | athāhaṃ prakāśaṃ vihasyābruvam | devi yadyevamutsṛja kopaṃ prasīda | nārhasi kāmāparādhairdevaṃ dūṣayitum | etāni khalu kusumacāpasya cāpalāni śaṭhasya na devasya | ityevamuktavatīṃ māṃ punaḥ sakutūhalā sā pratyabhāṣata | yoyaṃ kāmaḥ kopi vā kathaya kāni kānyasya rūpāṇīti | tāmahaṃ vyajijñapam | devi kutosya rūpam | atanureṣa hutāśanaḥ | tathā hi | aprakāśayañjvālāvalīḥ saṃtāpaṃ janayati | aprakaṭayandhūmapaṭalamaśru pātayati | adarśayanbhasmarajonikaraṃ pāṇḍutāmāvirbhāvayati | na ca tadbhūtametāvati tribhuvanesya śaraśaravyatāṃ yanna yātaṃ yāti yāsyati vā | gṛhītakusumakārmuko bāṇairbalavantamapi vidhyati | api cānenādhiṣṭhitānāṃ kāminīnāṃ paśyantīnāṃ cintāpriyamukhacandrasahasrāṇi saṃkaṭamambaratalaṃ likhantīnāṃ dayitākārānavistīrṇa mahīmaṇḍalaṃ gaṇayantīnāṃ vallabhaguṇānalpīyasī saṃkhyā śṛṇvantīnāṃ priyatamakathāmabahubhāṣiṇī sarasvatī dhyāyantīnāṃ prāṇasamasamāgamasukhāni hrasīyānkālo hṛdayasyāpatatīti |

p.236, l.9


(p.236, l.9)etadākarṇya ca kṣaṇaṃ vicintya pratyavādīt | pattralekhe yathā katha-
(p.236, l.10)yasi tathā janoyaṃ kāritaḥ kumāre pakṣapātaṃ pañceṣuṇā | yānyasyaitāni
(p.236, l.11)rūpāṇi samadhikāni vā tāni mayi vartante | hṛdayādavyatiriktāsī-
(p.236, l.12)dānīṃ bhavatīmeva pṛcchāmi | upadiśa tvaṃ yadatra me sāṃpratam | evaṃvidhānāṃ
(p.236, l.13)vṛttāntānāmanabhijñāsmi | api ca me gurujanavaktavyatāṃ nītāyā nitarāṃ
(p.236, l.14)lajjitāyā jīvitānmaraṇameva śreyaḥ paśyati hṛdayam | ityevaṃvā-
(p.236, l.15)dinīṃ bhūyastāmahamevamavocam | alamalamidānīṃ devi kimanenākāraṇa-
(p.236, l.16)maraṇānubandhena | anārādhitaprasannena kusumaśareṇa bhagavatā te varo
(p.236, l.17)dattaḥ | kā cātra gurujanavaktavyatā yadā khalu kanyakāṃ gururiva
(p.236, l.18)pañcaśaraḥ saṃkalpayati mātevānumodate piteva dadāti sakhīvotkaṇṭhāṃ
(p.236, l.19)janayati dhātrīva taruṇatāyāṃ ratyupacāraṃ śikṣayati | kimiva katha-
(p.236, l.20)yāmi te yāḥ svayaṃ vṛtavatyaḥ patīn | yadi ca naivamanarthaka eva tarhi
(p.236, l.21)dharmaśāstropadiṣṭaḥ svayaṃvaravidhiḥ | tatprasīda devi | alamamunā mara-
(p.236, l.22)ṇānubandhena śape te pādapaṅkajasparśena | saṃdiśa preṣaya mām | yāmyāna-
(p.236, l.23)yāmi devi te hṛdayadayitam | ityevamukte mayā prītidravārdrayā dṛṣṭyā
(p.237, l.1)pibantīva māṃ nirudhyamānairapi makaraketuśarajarjaritāṃ bhittveva lajjāṃ
(p.237, l.2)labdhāntarairnipatadbhiranurāgavibhramairākulīkriyamāṇā priyavacanaśravaṇa-
(p.237, l.3)prītyā ca svedāśliṣṭamutkṣipya romāñcajālakena dadhatīvottarīyāṃśukaṃ
(p.237, l.4)preṅkhatkuṇḍalamāṇikyapattramakarakoṭilagnaṃ ca śaśikiraṇamayaṃ maraṇapā-
(p.237, l.5)śamiva makaraketunā nihitaṃ kaṇṭhe hāramunmocayantī praharṣavihvalāntaḥ-
(p.237, l.6)karaṇāpi kanyakājanasahajāṃ lajjāmivāvalambya śanairavadat |

etadākarṇya ca kṣaṇaṃ vicintya pratyavādīt | pattralekhe yathā kathayasi tathā janoyaṃ kāritaḥ kumāre pakṣapātaṃ pañceṣuṇā | yānyasyaitāni rūpāṇi samadhikāni vā tāni mayi vartante | hṛdayādavyatiriktāsīdānīṃ bhavatīmeva pṛcchāmi | upadiśa tvaṃ yadatra me sāṃpratam | evaṃvidhānāṃ vṛttāntānāmanabhijñāsmi | api ca me gurujanavaktavyatāṃ nītāyā nitarāṃ lajjitāyā jīvitānmaraṇameva śreyaḥ paśyati hṛdayam | ityevaṃvādinīṃ bhūyastāmahamevamavocam | alamalamidānīṃ devi kimanenākāraṇamaraṇānubandhena | anārādhitaprasannena kusumaśareṇa bhagavatā te varo dattaḥ | kā cātra gurujanavaktavyatā yadā khalu kanyakāṃ gururiva pañcaśaraḥ saṃkalpayati mātevānumodate piteva dadāti sakhīvotkaṇṭhāṃ janayati dhātrīva taruṇatāyāṃ ratyupacāraṃ śikṣayati | kimiva kathayāmi te yāḥ svayaṃ vṛtavatyaḥ patīn | yadi ca naivamanarthaka eva tarhi dharmaśāstropadiṣṭaḥ svayaṃvaravidhiḥ | tatprasīda devi | alamamunā maraṇānubandhena śape te pādapaṅkajasparśena | saṃdiśa preṣaya mām | yāmyānayāmi devi te hṛdayadayitam | ityevamukte mayā prītidravārdrayā dṛṣṭyā pibantīva māṃ nirudhyamānairapi makaraketuśarajarjaritāṃ bhittveva lajjāṃ labdhāntarairnipatadbhiranurāgavibhramairākulīkriyamāṇā priyavacanaśravaṇaprītyā ca svedāśliṣṭamutkṣipya romāñcajālakena dadhatīvottarīyāṃśukaṃ preṅkhatkuṇḍalamāṇikyapattramakarakoṭilagnaṃ ca śaśikiraṇamayaṃ maraṇapāśamiva makaraketunā nihitaṃ kaṇṭhe hāramunmocayantī praharṣavihvalāntaḥkaraṇāpi kanyakājanasahajāṃ lajjāmivāvalambya śanairavadat |

p.237, l.7


(p.237, l.7)jānāmi te garīyasīṃ prītim | kevalamakaṭhoraśirīṣapuṣpamṛduprakṛteḥ
(p.237, l.8)kutaḥ prāgalbhyametāvannārījanasya viśeṣato bālabhāvabhājaḥ kumārīlo-
(p.237, l.9)kasya | sāhasakāriṇyastā yāḥ svayaṃ saṃdiśanti samupasarpanti vā |
(p.237, l.10)svayaṃ sāhasaṃ saṃdiśantī bālā jihremi | kiṃ vā saṃdiśāmi | atipri-
(p.237, l.11)yosīti paunaruktyaṃ tavāhaṃ priyātmeti jaḍapraśnastvayi garīyānanurāga
(p.237, l.12)iti veśyālāpastvayā vinā na jīvāmītyanubhavavirodhaḥ paribhavati
(p.237, l.13)māmanaṅga ityātmadoṣopālambho manobhavenāhaṃ bhavate dattetyupasarpaṇo-
(p.237, l.14)pāyo balāddhṛtosi mayeti bandhakīdhārṣṭyamavaśyamāgantavyamiti saubhā-
(p.237, l.15)gyagarvaḥ svayamāgacchāmīti strīcāpalamananyaraktoyaṃ parijana iti
(p.237, l.16)svabhaktinivedanalāghavaṃ pratyākhyānaśaṅkayā na saṃdiśāmītyaprabuddhabodha-
(p.237, l.17)namanapekṣitānujīvitaduḥkhadāruṇā syāmityatipraṇayitā jñāsyasi mara-
(p.237, l.18)ṇena prītimityasaṃbhāvyameveti |

jānāmi te garīyasīṃ prītim | kevalamakaṭhoraśirīṣapuṣpamṛduprakṛteḥ kutaḥ prāgalbhyametāvannārījanasya viśeṣato bālabhāvabhājaḥ kumārīlokasya | sāhasakāriṇyastā yāḥ svayaṃ saṃdiśanti samupasarpanti vā | svayaṃ sāhasaṃ saṃdiśantī bālā jihremi | kiṃ vā saṃdiśāmi | atipriyosīti paunaruktyaṃ tavāhaṃ priyātmeti jaḍapraśnastvayi garīyānanurāga iti veśyālāpastvayā vinā na jīvāmītyanubhavavirodhaḥ paribhavati māmanaṅga ityātmadoṣopālambho manobhavenāhaṃ bhavate dattetyupasarpaṇopāyo balāddhṛtosi mayeti bandhakīdhārṣṭyamavaśyamāgantavyamiti saubhāgyagarvaḥ svayamāgacchāmīti strīcāpalamananyaraktoyaṃ parijana iti svabhaktinivedanalāghavaṃ pratyākhyānaśaṅkayā na saṃdiśāmītyaprabuddhabodhanamanapekṣitānujīvitaduḥkhadāruṇā syāmityatipraṇayitā jñāsyasi maraṇena prītimityasaṃbhāvyameveti |

§ uttarabhāga

kādambarī |

(p.239, l.1)kādambarī |

kādambarī |

uttarabhāgaḥ |

uttarabhāgaḥ |

uttarabhāgaḥ |

p.239, l.3

dehadvayārdhaghaṭanāracitaṃ śarīra-
(p.239, l.4)mekaṃ yayoranupalakṣitasaṃdhibhedam |
(p.239, l.5)vande sudurghaṭakathāpariśeṣasiddhyai
(p.239, l.6)sṛṣṭergurū girisutāparameśvarau tau || 1 ||
dehadvayārdhaghaṭanāracitaṃ śarīramekaṃ yayoranupalakṣitasaṃdhibhedam | vande sudurghaṭakathāpariśeṣasiddhyai sṛṣṭergurū girisutāparameśvarau tau || 1 ||

p.239, l.7

(p.239, l.7)vyādhūtakesarasaṭāvikarālavaktraṃ
(p.239, l.8)hastāgravisphuritaśaṅkhagadāsicakram |
(p.239, l.9)āviṣkṛtaṃ sapadi yena nṛsiṃharūpaṃ
(p.239, l.10)nārāyaṇaṃ tamapi viśvasṛjaṃ namāmi || 2 ||
vyādhūtakesarasaṭāvikarālavaktraṃ hastāgravisphuritaśaṅkhagadāsicakram | āviṣkṛtaṃ sapadi yena nṛsiṃharūpaṃ nārāyaṇaṃ tamapi viśvasṛjaṃ namāmi || 2 ||

p.239, l.11

(p.239, l.11)ārya yamarcati gṛhe gṛha eva lokaḥ
(p.239, l.12)puṇyaiḥ kṛtaśca yata eva mamātmalābhaḥ |
(p.239, l.13)sṛṣṭaiva yena ca katheyamananyaśakyā
(p.239, l.14)vāgīśvaraṃ pitarameva tamānatosmi || 3 ||
ārya yamarcati gṛhe gṛha eva lokaḥ puṇyaiḥ kṛtaśca yata eva mamātmalābhaḥ | sṛṣṭaiva yena ca katheyamananyaśakyā vāgīśvaraṃ pitarameva tamānatosmi || 3 ||

p.239, l.15

(p.239, l.15)yāte divaṃ pitari tadvacasaiva sārdhaṃ
(p.239, l.16)vicchedamāpa bhuvi yastu kathāprabandhaḥ |
(p.239, l.17)duḥkhaṃ satāṃ tadasamāptikṛtaṃ vilokya
(p.239, l.18)prārabdha eva sa mayā na kavitvadarpāt || 4 ||
yāte divaṃ pitari tadvacasaiva sārdhaṃ vicchedamāpa bhuvi yastu kathāprabandhaḥ | duḥkhaṃ satāṃ tadasamāptikṛtaṃ vilokya prārabdha eva sa mayā na kavitvadarpāt || 4 ||

p.240, l.1

(p.240, l.1)gadye kṛtepi guruṇā tu tathākṣarāṇi
(p.240, l.2)yannirgatāni pitureva sa menubhāvaḥ |
(p.240, l.3)ekaplavāmṛtarasāspadacandrapāda-
(p.240, l.4)saṃparka eva hi mṛgāṅkamaṇerdravāya || 5 ||
gadye kṛtepi guruṇā tu tathākṣarāṇi yannirgatāni pitureva sa menubhāvaḥ | ekaplavāmṛtarasāspadacandrapādasaṃparka eva hi mṛgāṅkamaṇerdravāya || 5 ||

p.240, l.5

(p.240, l.5)gaṅgāṃ praviśya bhuvi tanmayatāmupetya
(p.240, l.6)sphītāḥ samudramitarā api yānti nadyaḥ |
(p.240, l.7)āsindhugāmini piturvacanapravāhe
(p.240, l.8)kṣiptā kathānughaṭanāya mayāpi vāṇī || 6 ||
gaṅgāṃ praviśya bhuvi tanmayatāmupetya sphītāḥ samudramitarā api yānti nadyaḥ | āsindhugāmini piturvacanapravāhe kṣiptā kathānughaṭanāya mayāpi vāṇī || 6 ||

p.240, l.9

(p.240, l.9)kādambarīrasabhareṇa samasta eva
(p.240, l.10)matto na kiṃcidapi cetayate janoyam |
(p.240, l.11)bhītosmi yanna rasavarṇavivarjitena
(p.240, l.12)taccheṣamātmavacasāpyanusaṃdadhānaḥ || 7 ||
kādambarīrasabhareṇa samasta eva matto na kiṃcidapi cetayate janoyam | bhītosmi yanna rasavarṇavivarjitena taccheṣamātmavacasāpyanusaṃdadhānaḥ || 7 ||

p.240, l.13

(p.240, l.13)bījāni garbhitaphalāni vikāsabhāñji
(p.240, l.14)vaptreva yānyucitakarmabalātkṛtāni |
(p.240, l.15)utkṛṣṭabhūmivitatāni ca yānti poṣaṃ
(p.240, l.16)tānyeva tasya tanayena tu saṃhṛtāni || 8 ||
bījāni garbhitaphalāni vikāsabhāñji vaptreva yānyucitakarmabalātkṛtāni | utkṛṣṭabhūmivitatāni ca yānti poṣaṃ tānyeva tasya tanayena tu saṃhṛtāni || 8 ||

p.240, l.17

(p.240, l.17)api cedānīmānītasyāpi kumārasya na dadāti taralatālajjitā
(p.240, l.18)lajjaiva darśanam | manobhavavikāravedanāvilakṣaṃ vailakṣyameva na pura-
(p.240, l.19)stiṣṭhati | apratipattisādhvasajaḍā jaḍataiva nopasarpati | svayamupasa-
(p.240, l.20)rpaṇalaghu lāghavameva tatpratipattisthairyaṃ nāvalambate | balāttadānayanāparā-
(p.241, l.1)dhabhītā bhītireva na saṃmukhībhavati | atha kathaṃcidgurujanatrapayā vā
(p.241, l.2)rājakāryānurodhena vā cirāvalokitasahasaṃvardhitabandhujanadarśanasukhena
(p.241, l.3)vā suhṛnmukhakamalāvalokanotkaṇṭhayā vā punarāgamanakhedaparijihīrṣayā
(p.241, l.4)vā nijagṛhāvasthānarucyā vā janmabhūmisnehena vānicchayā vāsya
(p.241, l.5)janasyopari pādapatanenāpi nānetumeva pārito yadā mayi snehātkṛta-
(p.241, l.6)yatnayāpi priyasakhyā tadā sutarāmeva na kiṃcit | kiṃ cādhunāpya-
(p.241, l.7)dhikamupajātam | saivāhaṃ kādambarī yānena kumāreṇa madhumadamukhara-
(p.241, l.8)madhukarakulakalakolāhalākulitakokakāminīkaruṇakūjitajanitavi-
(p.241, l.9)rahijanamanoduḥkhe vikacadalāraviṃdavṛṃdaniṣyandānaṃditamaṃdagaṃdhavahasugaṃdhada-
(p.241, l.10)śadiśi vikasitakusumāmodamukulitamāninīmānagrahonmocanadakṣaku-
(p.241, l.11)sumāyudhe karpūrakṣodamiśracaṃdanapaṃkapiṃḍe kupitakāminīvinodadakṣageya-
(p.241, l.12)mukharaparijane punaruktadarśanābhyutthānavrīḍitakaṃcukijane pradoṣasamaye
(p.241, l.13)jaraṭhaśarakāṃḍavipāṃḍuniviḍakuṃḍaloddhṛṣṭalaḍahayuvatigaṃḍasthalānyakhaṃḍamaṃ-
(p.241, l.14)ḍale viḍaṃbayati maṃḍayati gaganaṃ cānavaratavisphuradviśadakaranikarani-
(p.241, l.15)rbharāvarjitajyotsnājalāsāravarṣiṇi caṃdramasi dūravikṣiptadalanivahakumu-
(p.241, l.16)dakānanāmodavāsitadigantāyāḥ kumudinyāstaṭe candrakarasparśapravṛtta-
(p.241, l.17)śaśimaṇiśikharanirjharajhaṃkāriṇi krīḍāparvatanitambake hṛdyaharicandana-
(p.241, l.18)rasakaṇikājālakacchalena tatkaratalasparśasukhasaṃbhavasvedajalanivahamiva
(p.241, l.19)vahati tatkālahāriṇi muktāśilāpaṭṭaśayane kusumāmodasurabhitadaśa-
(p.241, l.20)diśi tuṣārakaṇanikarahāriṇyapi bahireva dehadāhamātrakāpahāriṇi sa-
(p.241, l.21)rvaramaṇīyānāṃ saṃdohabhūte himagṛhe kusumasrastarāvalambinī vīkṣitā |
(p.241, l.22)mamāpi cāpunaruktataddarśanaspṛhe te evaite locane yayorālokanapathamasau
(p.241, l.23)yātaḥ | tadeva cedamapratipattiśūnyaṃ hatahṛdayaṃ yenāntaḥpraviṣṭopi na
(p.242, l.1)pārito dhārayitum | tadeva caitaccharīraṃ yena tatsamīpe ciramudāsīnena
(p.242, l.2)sthitam | sa eva cāyaṃ pāṇiryolīkagurujanāpekṣī nātmānaṃ pari-
(p.242, l.3)grāhitavān | anapekṣitaparapīḍaścandrāpīḍopi sa eva yotra vāradvaya-
(p.242, l.4)māgatya pratigataḥ | mayyevopakṣīṇamārgaṇatayā cākiṃcitkaronyatra pa-
(p.242, l.5)ñcaśaropi sa eva yastvayāvedito me |

api cedānīmānītasyāpi kumārasya na dadāti taralatālajjitā lajjaiva darśanam | manobhavavikāravedanāvilakṣaṃ vailakṣyameva na purastiṣṭhati | apratipattisādhvasajaḍā jaḍataiva nopasarpati | svayamupasarpaṇalaghu lāghavameva tatpratipattisthairyaṃ nāvalambate | balāttadānayanāparādhabhītā bhītireva na saṃmukhībhavati | atha kathaṃcidgurujanatrapayā vā rājakāryānurodhena vā cirāvalokitasahasaṃvardhitabandhujanadarśanasukhena vā suhṛnmukhakamalāvalokanotkaṇṭhayā vā punarāgamanakhedaparijihīrṣayā vā nijagṛhāvasthānarucyā vā janmabhūmisnehena vānicchayā vāsya janasyopari pādapatanenāpi nānetumeva pārito yadā mayi snehātkṛtayatnayāpi priyasakhyā tadā sutarāmeva na kiṃcit | kiṃ cādhunāpyadhikamupajātam | saivāhaṃ kādambarī yānena kumāreṇa madhumadamukharamadhukarakulakalakolāhalākulitakokakāminīkaruṇakūjitajanitavirahijanamanoduḥkhe vikacadalāraviṃdavṛṃdaniṣyandānaṃditamaṃdagaṃdhavahasugaṃdhadaśadiśi vikasitakusumāmodamukulitamāninīmānagrahonmocanadakṣakusumāyudhe karpūrakṣodamiśracaṃdanapaṃkapiṃḍe kupitakāminīvinodadakṣageyamukharaparijane punaruktadarśanābhyutthānavrīḍitakaṃcukijane pradoṣasamaye jaraṭhaśarakāṃḍavipāṃḍuniviḍakuṃḍaloddhṛṣṭalaḍahayuvatigaṃḍasthalānyakhaṃḍamaṃḍale viḍaṃbayati maṃḍayati gaganaṃ cānavaratavisphuradviśadakaranikaranirbharāvarjitajyotsnājalāsāravarṣiṇi caṃdramasi dūravikṣiptadalanivahakumudakānanāmodavāsitadigantāyāḥ kumudinyāstaṭe candrakarasparśapravṛttaśaśimaṇiśikharanirjharajhaṃkāriṇi krīḍāparvatanitambake hṛdyaharicandanarasakaṇikājālakacchalena tatkaratalasparśasukhasaṃbhavasvedajalanivahamiva vahati tatkālahāriṇi muktāśilāpaṭṭaśayane kusumāmodasurabhitadaśadiśi tuṣārakaṇanikarahāriṇyapi bahireva dehadāhamātrakāpahāriṇi sarvaramaṇīyānāṃ saṃdohabhūte himagṛhe kusumasrastarāvalambinī vīkṣitā | mamāpi cāpunaruktataddarśanaspṛhe te evaite locane yayorālokanapathamasau yātaḥ | tadeva cedamapratipattiśūnyaṃ hatahṛdayaṃ yenāntaḥpraviṣṭopi na pārito dhārayitum | tadeva caitaccharīraṃ yena tatsamīpe ciramudāsīnena sthitam | sa eva cāyaṃ pāṇiryolīkagurujanāpekṣī nātmānaṃ parigrāhitavān | anapekṣitaparapīḍaścandrāpīḍopi sa eva yotra vāradvayamāgatya pratigataḥ | mayyevopakṣīṇamārgaṇatayā cākiṃcitkaronyatra pañcaśaropi sa eva yastvayāvedito me |

p.242, l.6


(p.242, l.6)pratijñātaṃ ca mayā mahāśvetāyāḥ | tvayi duḥkhitāyāṃ nāhamā-
(p.242, l.7)tmanaḥ pāṇiṃ grāhayiṣyāmīti | sā tu devi maivaṃ sma manasi karoḥ
(p.242, l.8)kumatiriyamatidāruṇoyaṃ pāpakārī makaraketuḥ kadācidadṛśyamāne
(p.242, l.9)priyajane janitahṛdayānurāgājjīvitamapyapaharatītyabravīt | etadapi
(p.242, l.10)nāstyeva me | madanena vā daivena vā viraheṇa vā yauvanena vānu-
(p.242, l.11)rāgeṇa vā madena vā hṛdayena vānyena vā kenāpi dattaḥ saṃkalpamayaḥ
(p.242, l.12)kumāro janasaṃnidhāvapi kenacidavibhāvyamānaḥ siddha iva sarvadā me
(p.242, l.13)dadāti darśanam | api cāsāviva nāyamakāṇḍaparityāganiṣṭhurahṛdayaḥ |
(p.242, l.14)ayamevāsmadvirahakātaraḥ | nāyaṃ naktaṃdivaṃ lakṣmīsamākulaḥ | na
(p.242, l.15)pṛthivyāḥ patiḥ | na sarasvatīmapekṣate | na kīrtiśabdaṃ vardhayati |
(p.242, l.16)paśyāmi cāharniśamāsīnotthitā bhrāmyantī śayānā jāgratī nimī-
(p.242, l.17)litalocanā calantī svapnāyamānā ca śayane śrīmaṇḍape gṛha-
(p.242, l.18)kamalinīṣūdyāneṣu līlādīrghikāsu krīḍāparvatake bālagirinadikāsu
(p.242, l.19)ca yathā tamajñajanaviḍambanaikahetuṃ vipralambhakaṃ kumāraṃ te tathā
(p.242, l.20)kathitameva mayā | tadalamanayā tadānayanakathayā | ityabhidadhānātarki-
(p.242, l.21)tāgatamūrcheva nimīlitākṣī pakṣmāgrasaṃpiṇḍitanayanajalavarṣiṇī vilīya-
(p.242, l.22)mānevotpīḍyamānevāntarjātamanyuvegena tathaiva vedikāvitānanābhidā-
(p.242, l.23)māṃśukāvalambinyāṃ bāhulatikāyāmacchasalilasrotasi prasūtāyāṃ mṛ-
(p.243, l.1)ṇālikāyāmiva jalāhatiśyāmāruṇatāmarasamivānanamupāveśya tūṣṇī-
(p.243, l.2)mutkīrṇeva tasthau |

pratijñātaṃ ca mayā mahāśvetāyāḥ | tvayi duḥkhitāyāṃ nāhamātmanaḥ pāṇiṃ grāhayiṣyāmīti | sā tu devi maivaṃ sma manasi karoḥ kumatiriyamatidāruṇoyaṃ pāpakārī makaraketuḥ kadācidadṛśyamāne priyajane janitahṛdayānurāgājjīvitamapyapaharatītyabravīt | etadapi nāstyeva me | madanena vā daivena vā viraheṇa vā yauvanena vānurāgeṇa vā madena vā hṛdayena vānyena vā kenāpi dattaḥ saṃkalpamayaḥ kumāro janasaṃnidhāvapi kenacidavibhāvyamānaḥ siddha iva sarvadā me dadāti darśanam | api cāsāviva nāyamakāṇḍaparityāganiṣṭhurahṛdayaḥ | ayamevāsmadvirahakātaraḥ | nāyaṃ naktaṃdivaṃ lakṣmīsamākulaḥ | na pṛthivyāḥ patiḥ | na sarasvatīmapekṣate | na kīrtiśabdaṃ vardhayati | paśyāmi cāharniśamāsīnotthitā bhrāmyantī śayānā jāgratī nimīlitalocanā calantī svapnāyamānā ca śayane śrīmaṇḍape gṛhakamalinīṣūdyāneṣu līlādīrghikāsu krīḍāparvatake bālagirinadikāsu ca yathā tamajñajanaviḍambanaikahetuṃ vipralambhakaṃ kumāraṃ te tathā kathitameva mayā | tadalamanayā tadānayanakathayā | ityabhidadhānātarkitāgatamūrcheva nimīlitākṣī pakṣmāgrasaṃpiṇḍitanayanajalavarṣiṇī vilīyamānevotpīḍyamānevāntarjātamanyuvegena tathaiva vedikāvitānanābhidāmāṃśukāvalambinyāṃ bāhulatikāyāmacchasalilasrotasi prasūtāyāṃ mṛṇālikāyāmiva jalāhatiśyāmāruṇatāmarasamivānanamupāveśya tūṣṇīmutkīrṇeva tasthau |

p.243, l.3


(p.243, l.3)ahaṃ tu tacchrutvā samacintayam | satyameva garīyaḥ khalu jīvitā-
(p.243, l.4)lambanamidaṃ vinodaśca viyoginīnāṃ yaduta saṃkalpamayaḥ priyaḥ | nitarāṃ
(p.243, l.5)kulāṅganānāṃ viśeṣataḥ kumārīṇām | tathā hi | anena sārdhamakṛta-
(p.243, l.6)dūtikāpādapatanadainyāni pratikṣaṇaṃ samāgamaśatānyakālaramaṇīyāni
(p.243, l.7)svecchābhisaraṇasaukhyānyadūṣitakanyakābhāvāni suratāni | surateṣu
(p.243, l.8)cākṛtastanavyavadhānaduḥkhānyāliṅganānyajanitavraṇadarśanavrīḍāni nakha-
(p.243, l.9)dantakṣatasukhānyanākulitakeśapāśāḥ kacagrahamahotsavāḥ śabdavihī-
(p.243, l.10)nāni nidhuvanānyanutpāditagurujanavibhāvitakṣatavailakṣyāṇyadharakhaṇḍa-
(p.243, l.11)navilasitāni | nainamandhakārarāśirantarayati | na jaladharadhārāpātaḥ
(p.243, l.12)sthagayati | na nīhāranikarastirodadhāti | ityevaṃ cintayantyā eva menu-
(p.243, l.13)rāgakathārasaplāveneva raktatāmagāddivasaḥ | tatkṣaṇaṃ prakaṭitarāgaṃ hṛdaya-
(p.243, l.14)miva kādambaryāstrapayā palāyamānamadṛśyata ravimaṇḍalam | pallavaśa-
(p.243, l.15)yanamiva saṃdhyārāgamaracayadyāminī | paricāraka iva candramaṇiśi-
(p.243, l.16)lātalatalpamakalpayatpradoṣaḥ | atrāntare cāgatya svaṃ svaṃ niyogama-
(p.243, l.17)śūnyaṃ kurvāṇā dūrato dīpikādhāriṇyo gandhatailāvasiktasurabhiga-
(p.243, l.18)ndhodgāriṇībhirdīpikābhirviracitacakravālikā bālikāḥ paryavārayan |
(p.243, l.19)atha nirmalalāvaṇyalakṣitāni dīpikāpratibimbāni jvalitāni mada-
(p.243, l.20)nasāyakaśalyānīvāṅgalagnāni samudvahantīṃ navanirantarakalikācitāṃ
(p.243, l.21)campakalatāmiva tathāvasthitāṃ tāṃ punarvyajijñapam | devi prasīda |
(p.243, l.22)nārhasyakhedārhā hṛdayakhedakāriṇaṃ saṃtāpamaṅgīkartum | saṃhara manyuvegam |
(p.243, l.23)eṣāhamādāya candrāpīḍamāgataiveti | athānena devanāmagrahaṇagarbheṇa
(p.244, l.1)madvacasā viṣāpaharaṇamantreṇeva viṣamūrchitā jhaṭityunmīlya nayane saspṛhaṃ
(p.244, l.2)māmavalokya kaḥ pradeśesminniti parijanamapṛcchat |

ahaṃ tu tacchrutvā samacintayam | satyameva garīyaḥ khalu jīvitālambanamidaṃ vinodaśca viyoginīnāṃ yaduta saṃkalpamayaḥ priyaḥ | nitarāṃ kulāṅganānāṃ viśeṣataḥ kumārīṇām | tathā hi | anena sārdhamakṛtadūtikāpādapatanadainyāni pratikṣaṇaṃ samāgamaśatānyakālaramaṇīyāni svecchābhisaraṇasaukhyānyadūṣitakanyakābhāvāni suratāni | surateṣu cākṛtastanavyavadhānaduḥkhānyāliṅganānyajanitavraṇadarśanavrīḍāni nakhadantakṣatasukhānyanākulitakeśapāśāḥ kacagrahamahotsavāḥ śabdavihīnāni nidhuvanānyanutpāditagurujanavibhāvitakṣatavailakṣyāṇyadharakhaṇḍanavilasitāni | nainamandhakārarāśirantarayati | na jaladharadhārāpātaḥ sthagayati | na nīhāranikarastirodadhāti | ityevaṃ cintayantyā eva menurāgakathārasaplāveneva raktatāmagāddivasaḥ | tatkṣaṇaṃ prakaṭitarāgaṃ hṛdayamiva kādambaryāstrapayā palāyamānamadṛśyata ravimaṇḍalam | pallavaśayanamiva saṃdhyārāgamaracayadyāminī | paricāraka iva candramaṇiśilātalatalpamakalpayatpradoṣaḥ | atrāntare cāgatya svaṃ svaṃ niyogamaśūnyaṃ kurvāṇā dūrato dīpikādhāriṇyo gandhatailāvasiktasurabhigandhodgāriṇībhirdīpikābhirviracitacakravālikā bālikāḥ paryavārayan | atha nirmalalāvaṇyalakṣitāni dīpikāpratibimbāni jvalitāni madanasāyakaśalyānīvāṅgalagnāni samudvahantīṃ navanirantarakalikācitāṃ campakalatāmiva tathāvasthitāṃ tāṃ punarvyajijñapam | devi prasīda | nārhasyakhedārhā hṛdayakhedakāriṇaṃ saṃtāpamaṅgīkartum | saṃhara manyuvegam | eṣāhamādāya candrāpīḍamāgataiveti | athānena devanāmagrahaṇagarbheṇa madvacasā viṣāpaharaṇamantreṇeva viṣamūrchitā jhaṭityunmīlya nayane saspṛhaṃ māmavalokya kaḥ pradeśesminniti parijanamapṛcchat |

p.244, l.3


(p.244, l.3)atha dhavalavasanollāsitagātrayaṣṭayo dvārapradeśasaṃpiṇḍitāṅgyaḥ
(p.244, l.4)paraśurāmaśaravivaravinirgatā iva kalahaṃsapaṅktayaḥ kalahaṃsakalālāpa-
(p.244, l.5)madhuraravaiḥ prativācamiva prayacchadbhirnūpuraiḥ patatkarṇapūrapallavollāsitaiścā-
(p.244, l.6)jñāśravaṇāya dhāvadbhiriva śravaṇairmauktikakuṇḍalāṃśujālakāni skandha-
(p.244, l.7)deśanikṣiptāni cāmarāṇīva vahantyaḥ samāhatakapolasthalaiḥ kuṇḍalairba-
(p.244, l.8)lādiva vāhyamānā vācālaiḥ karṇotpalamadhukaraiḥ samājñāpayeti vyāha-
(p.244, l.9)rantyaḥ kanyakāḥ samadhāvan | ājñāpratīkṣāsu ca mukhaka-
(p.244, l.10)malāvalokinīṣu tāsu krameṇa dṛṣṭiṃ pātayantī snigdhāmindīvarasra-
(p.244, l.11)jamiva marakataśilātale nyaṣīdat | abravīcca | pattralekhe na khalu
(p.244, l.12)priyamiti bravīmi | tvāmeva paśyantī saṃdhārayāmyeva jīvitamaham |
(p.244, l.13)tathāpi yadyayaṃ te grahastatsādhaya samīhitam | ityabhidhāyāṅgaspṛṣṭani-
(p.244, l.14)vasanābharaṇatāmbūlapradānapradarśitaprasādātiśayāṃ māṃ vyasarjayat |

atha dhavalavasanollāsitagātrayaṣṭayo dvārapradeśasaṃpiṇḍitāṅgyaḥ paraśurāmaśaravivaravinirgatā iva kalahaṃsapaṅktayaḥ kalahaṃsakalālāpamadhuraravaiḥ prativācamiva prayacchadbhirnūpuraiḥ patatkarṇapūrapallavollāsitaiścājñāśravaṇāya dhāvadbhiriva śravaṇairmauktikakuṇḍalāṃśujālakāni skandhadeśanikṣiptāni cāmarāṇīva vahantyaḥ samāhatakapolasthalaiḥ kuṇḍalairbalādiva vāhyamānā vācālaiḥ karṇotpalamadhukaraiḥ samājñāpayeti vyāharantyaḥ kanyakāḥ samadhāvan | ājñāpratīkṣāsu ca mukhakamalāvalokinīṣu tāsu krameṇa dṛṣṭiṃ pātayantī snigdhāmindīvarasrajamiva marakataśilātale nyaṣīdat | abravīcca | pattralekhe na khalu priyamiti bravīmi | tvāmeva paśyantī saṃdhārayāmyeva jīvitamaham | tathāpi yadyayaṃ te grahastatsādhaya samīhitam | ityabhidhāyāṅgaspṛṣṭanivasanābharaṇatāmbūlapradānapradarśitaprasādātiśayāṃ māṃ vyasarjayat |

p.244, l.15


(p.244, l.15)ityāvedya ca kiṃcidiva namitamukhī śanaiḥ punarvyajijñapat | deva
(p.244, l.16)pratyagradevīprasādātiśayāhitaprāgalbhyā duḥkhitā ca vijñāpayāmi | de-
(p.244, l.17)venāpyetadavasthāṃ devīṃ dūrīkurvatā kimidamāpannavatsalāyāḥ svaprakṛ-
(p.244, l.18)teranurūpaṃ kṛtamiti | candrāpīḍastu tathopālambhagarbha vijñaptaḥ pattrale-
(p.244, l.19)khayā taṃ ca kādambaryāḥ snehoktipuraḥsaraṃ gambhīraṃ ca saṃtāpaṃ ca sapa-
(p.244, l.20)rihāsaṃ ca sābhyarthanaṃ ca sābhimānaṃ ca sāvahelaṃ ca saprasādaṃ ca sa-
(p.244, l.21)nirvedaṃ ca sānurāgaṃ ca sārtiviśeṣaṃ ca sāvaṣṭambhaṃ ca sakopaṃ ca sā-
(p.244, l.22)tmārpaṇaṃ ca sasadbhāvaṃ ca sotprāsaṃ ca sopālambhaṃ ca sānukrośaṃ ca sa-
(p.244, l.23)spṛhaṃ ca sāvadhāraṇaṃ ca madhuramapi duḥśravaṃ sarasamapi śoṣahetuṃ koma-
(p.245, l.1)lamapi kaṭhoraṃ namramapyunnataṃ peśalamapyahaṃkṛtaṃ lalitamapi prauḍhamālāpa-
(p.245, l.2)mākarṇyotprekṣyotprekṣya ca stimitapakṣmatayā durviṣahaduḥkhabāṣpopaplutā-
(p.245, l.3)yatākṣaṃ tanmukhaṃ svabhāvadhīraprakṛtirapi nitarāṃ paryākulobhavat |

ityāvedya ca kiṃcidiva namitamukhī śanaiḥ punarvyajijñapat | deva pratyagradevīprasādātiśayāhitaprāgalbhyā duḥkhitā ca vijñāpayāmi | devenāpyetadavasthāṃ devīṃ dūrīkurvatā kimidamāpannavatsalāyāḥ svaprakṛteranurūpaṃ kṛtamiti | candrāpīḍastu tathopālambhagarbha vijñaptaḥ pattralekhayā taṃ ca kādambaryāḥ snehoktipuraḥsaraṃ gambhīraṃ ca saṃtāpaṃ ca saparihāsaṃ ca sābhyarthanaṃ ca sābhimānaṃ ca sāvahelaṃ ca saprasādaṃ ca sanirvedaṃ ca sānurāgaṃ ca sārtiviśeṣaṃ ca sāvaṣṭambhaṃ ca sakopaṃ ca sātmārpaṇaṃ ca sasadbhāvaṃ ca sotprāsaṃ ca sopālambhaṃ ca sānukrośaṃ ca saspṛhaṃ ca sāvadhāraṇaṃ ca madhuramapi duḥśravaṃ sarasamapi śoṣahetuṃ komalamapi kaṭhoraṃ namramapyunnataṃ peśalamapyahaṃkṛtaṃ lalitamapi prauḍhamālāpamākarṇyotprekṣyotprekṣya ca stimitapakṣmatayā durviṣahaduḥkhabāṣpopaplutāyatākṣaṃ tanmukhaṃ svabhāvadhīraprakṛtirapi nitarāṃ paryākulobhavat |

p.245, l.4


(p.245, l.4)atha kādambarīśarīrādivālāpapadaireva sahāgatya yugapadgṛhīto hṛ-
(p.245, l.5)daye manyunā kaṇṭhe jīvitenādharapallave vepathunā mukhe śvasitena nāsāgre
(p.245, l.6)sphuritena cakṣuṣi ca bāṣpeṇa ca tulyavṛttirbhūtvā kādambaryāḥ kṣaradbā-
(p.245, l.7)ṣpavikṣepaparyākulākṣaramuccaiḥ pratyuvāca | pattralekhe kiṃ karomi | anena
(p.245, l.8)durātmanā duḥśikṣitena jñānābhimāninā paṇḍitaṃmanyena durvidagdhena durbu-
(p.245, l.9)ddhinālīkadhīreṇa svayaṃkṛtamithyāvikalpaśatasahasrabharitenāśraddadhānena
(p.245, l.10)mūḍhahṛdayena yadyadevānekaprakāraṃ śṛṅgāranṛttācāryeṇa bhagavatā manobhave-
(p.245, l.11)nāntargatavikārāvedanāya māmuddiśya bālā balātkāryate tattadevādṛṣṭa-
(p.245, l.12)pūrvatvāddivyakanyakānāṃ rūpānurūpalīlāsaṃbhāvanayā ca tāvato manoratha-
(p.245, l.13)syāpyātmana uparyasaṃbhāvanayā ca sarva sahajamevaitadasyā iti vikalpa-
(p.245, l.14)saṃśayadolādhirūḍhaṃ māṃ grāhayataivamīdṛśasya devyā duḥkhasya tava copāla-
(p.245, l.15)mbhasya hetutāṃ nītosmi | manye ca mamāpi manovyāmohakārī kopi
(p.245, l.16)śāpa evāyam | anyathāprabuddhabuddherapi yeṣu na saṃdeha upapadyate teṣvapi
(p.245, l.17)sphuṭeṣu madanacihneṣu kathaṃ me dhīrvyāmuhyeta | tiṣṭhantveva tāvadatisū-
(p.245, l.18)kṣmatayā durvibhāvavṛttīni tāni smitāvalokitakathitavihṛtalīlā-
(p.245, l.19)lajjāyitāni yānyanyathāpi saṃbhavanti | cirānubhūtātmakaṇṭhasaṃsargasu-
(p.245, l.20)bhagaṃ hāramimamakṛtapuṇyasya me tatkṣaṇameva kaṇṭhe kārayantyā kimiva
(p.245, l.21)nāveditam | api ca himagṛhakavṛttāntastu tavāpi pratyakṣa eva |
(p.245, l.22)tatkimatra praṇayakopākṣiptayāpyanyathā vyāhṛtaṃ devyā | sarva evāyaṃ
(p.245, l.23)viparyayānmama doṣaḥ | tadadhunā prāṇairapyupayujyamānastathā karomi
(p.246, l.1)yathā nedṛśamekāntaniṣṭhurahṛdayaṃ jānāti māṃ devī | ityevaṃ vadatyeva
(p.246, l.2)candrāpīḍeśrāvitaiva praviśya vetrahastā pratīhārī kṛtapraṇāmā vyajñā-
(p.246, l.3)payat | yuvarājaivaṃ devī vilāsavatī samādiśati | kṛtajalpātpari-
(p.246, l.4)janataḥ śrutaṃ mayā yathā kila pṛṣṭhataḥ sthitādya pattralekhātra punaḥ
(p.246, l.5)parāgateti | na ca me tvayyasyāṃ ca kaścidapi snehasya viśeṣo vila-
(p.246, l.6)satīti mayaiveyaṃ saṃvardhitā | api ca tavāpi kāpi mahatī velā
(p.246, l.7)vartatedṛṣṭasya | tadanayā sahita evāgaccha | manorathaśatalabdhamatidurlabhaṃ
(p.246, l.8)te mukhakamalālokanamiti |

atha kādambarīśarīrādivālāpapadaireva sahāgatya yugapadgṛhīto hṛdaye manyunā kaṇṭhe jīvitenādharapallave vepathunā mukhe śvasitena nāsāgre sphuritena cakṣuṣi ca bāṣpeṇa ca tulyavṛttirbhūtvā kādambaryāḥ kṣaradbāṣpavikṣepaparyākulākṣaramuccaiḥ pratyuvāca | pattralekhe kiṃ karomi | anena durātmanā duḥśikṣitena jñānābhimāninā paṇḍitaṃmanyena durvidagdhena durbuddhinālīkadhīreṇa svayaṃkṛtamithyāvikalpaśatasahasrabharitenāśraddadhānena mūḍhahṛdayena yadyadevānekaprakāraṃ śṛṅgāranṛttācāryeṇa bhagavatā manobhavenāntargatavikārāvedanāya māmuddiśya bālā balātkāryate tattadevādṛṣṭapūrvatvāddivyakanyakānāṃ rūpānurūpalīlāsaṃbhāvanayā ca tāvato manorathasyāpyātmana uparyasaṃbhāvanayā ca sarva sahajamevaitadasyā iti vikalpasaṃśayadolādhirūḍhaṃ māṃ grāhayataivamīdṛśasya devyā duḥkhasya tava copālambhasya hetutāṃ nītosmi | manye ca mamāpi manovyāmohakārī kopi śāpa evāyam | anyathāprabuddhabuddherapi yeṣu na saṃdeha upapadyate teṣvapi sphuṭeṣu madanacihneṣu kathaṃ me dhīrvyāmuhyeta | tiṣṭhantveva tāvadatisūkṣmatayā durvibhāvavṛttīni tāni smitāvalokitakathitavihṛtalīlālajjāyitāni yānyanyathāpi saṃbhavanti | cirānubhūtātmakaṇṭhasaṃsargasubhagaṃ hāramimamakṛtapuṇyasya me tatkṣaṇameva kaṇṭhe kārayantyā kimiva nāveditam | api ca himagṛhakavṛttāntastu tavāpi pratyakṣa eva | tatkimatra praṇayakopākṣiptayāpyanyathā vyāhṛtaṃ devyā | sarva evāyaṃ viparyayānmama doṣaḥ | tadadhunā prāṇairapyupayujyamānastathā karomi yathā nedṛśamekāntaniṣṭhurahṛdayaṃ jānāti māṃ devī | ityevaṃ vadatyeva candrāpīḍeśrāvitaiva praviśya vetrahastā pratīhārī kṛtapraṇāmā vyajñāpayat | yuvarājaivaṃ devī vilāsavatī samādiśati | kṛtajalpātparijanataḥ śrutaṃ mayā yathā kila pṛṣṭhataḥ sthitādya pattralekhātra punaḥ parāgateti | na ca me tvayyasyāṃ ca kaścidapi snehasya viśeṣo vilasatīti mayaiveyaṃ saṃvardhitā | api ca tavāpi kāpi mahatī velā vartatedṛṣṭasya | tadanayā sahita evāgaccha | manorathaśatalabdhamatidurlabhaṃ te mukhakamalālokanamiti |

p.246, l.9


(p.246, l.9)candrāpīḍastu tadākarṇya cetasyakarot | aho saṃdehadolārūḍhaṃ me
(p.246, l.10)jīvitam | evamambā nimeṣamapi māmapaśyantī duḥkhamāste | pattralekhā-
(p.246, l.11)mukhena caivamājñāpitamāgamanāya me niṣkāraṇavatsalena devīprasādena |
(p.246, l.12)ājanmakramāhito balavāñjananīsnehaḥ | vāñchākulaṃ hṛdayam | a-
(p.246, l.13)mocyaṃ tātacaraṇaśuśrūṣāsukham | pramāthī manmathahatakaḥ | hāriṇī
(p.246, l.14)gurujanalālanā | duḥsahānyutkaṇṭhitāni | anubandhinī bāndhavaprītiḥ |
(p.246, l.15)kutūhalinyabhinavaprārthanā | mukhāvalokinaḥ kulakramāgatā rājānaḥ |
(p.246, l.16)jīvitaphalaṃ priyatamāmukhāvalokanam | anuraktāḥ prajāḥ | garīyā-
(p.246, l.17)ngandharvarājasutānurāgaḥ | dustyajā janmabhūmiḥ | parigrāhyā devī kā-
(p.246, l.18)dambarī | kālātipātāsahaṃ manaḥ | viprakṛṣṭamantaraṃ hemakūṭavindhyā-
(p.246, l.19)calayoḥ | ityevaṃ cintayanneva pratīhāryopadiśyamānavartmā pattralekhā-
(p.246, l.20)karāvalambī jananīsamīpamagāt | tatraiva ca tamanekaprakārajananīlā-
(p.246, l.21)lanasukhācintitadurviṣahahṛdayotkaṇṭhaṃ divasamanayat |

candrāpīḍastu tadākarṇya cetasyakarot | aho saṃdehadolārūḍhaṃ me jīvitam | evamambā nimeṣamapi māmapaśyantī duḥkhamāste | pattralekhāmukhena caivamājñāpitamāgamanāya me niṣkāraṇavatsalena devīprasādena | ājanmakramāhito balavāñjananīsnehaḥ | vāñchākulaṃ hṛdayam | amocyaṃ tātacaraṇaśuśrūṣāsukham | pramāthī manmathahatakaḥ | hāriṇī gurujanalālanā | duḥsahānyutkaṇṭhitāni | anubandhinī bāndhavaprītiḥ | kutūhalinyabhinavaprārthanā | mukhāvalokinaḥ kulakramāgatā rājānaḥ | jīvitaphalaṃ priyatamāmukhāvalokanam | anuraktāḥ prajāḥ | garīyāngandharvarājasutānurāgaḥ | dustyajā janmabhūmiḥ | parigrāhyā devī kādambarī | kālātipātāsahaṃ manaḥ | viprakṛṣṭamantaraṃ hemakūṭavindhyācalayoḥ | ityevaṃ cintayanneva pratīhāryopadiśyamānavartmā pattralekhākarāvalambī jananīsamīpamagāt | tatraiva ca tamanekaprakārajananīlālanasukhācintitadurviṣahahṛdayotkaṇṭhaṃ divasamanayat |

p.246, l.22


(p.246, l.22)upanatāyāṃ cātmacintāyāmivāndhakāritadaśadiśi śarvaryāmanivā-
(p.246, l.23)ryavirahavedanonmathyamānamānasākuleṣu kalakaruṇamuccairvyāharatsu cakra-
(p.247, l.1)vākayugaleṣūttejitasmaraśaraṃ samutsarpamāṇeṣu candramasoṅkolladhūlidhūsa-
(p.247, l.2)rālokeṣvagramayūkheṣu vijṛmbhamāṇakumudinīśvāsaparimalagrāhiṇi mandaṃ
(p.247, l.3)mandamāvātumārabdhe pradoṣānile ca śayanavartī nimīlitalocanopyaprā-
(p.247, l.4)ptanidrāvinodaḥ hemakūṭāgamanakhedānnipatya viśrānteneva pādapallavacchā-
(p.247, l.5)yāyāṃ jaṅghānurodhirohiṇā lagneneva susaṃhatayorūrvorlikhiteneva vistā-
(p.247, l.6)riṇi nitambaphalake magneneva nābhimudrāyāmullasiteneva romarājyāmā-
(p.247, l.7)rūḍheneva trivalisopānahāriṇi madhyabhāge kṛtapadenevonnativistāraśā-
(p.247, l.8)lini stanataṭe muktātmaneva bāhvoḥ kṛtāvalambaneneva hastayorāśliṣṭe-
(p.247, l.9)neva kaṇṭhe praviṣṭeneva kapolayorutkīrṇenevādharapuṭe grathiteneva nāsi-
(p.247, l.10)kāsūtre samunmīliteneva locanayoḥ sthiteneva lalāṭaśālāyāmanvi-
(p.247, l.11)teneva cikurabhārāndhakāre plavamāneneva sarvadikpathaplāvini lāvaṇyapū-
(p.247, l.12)raplave manasā sasmāra smarāyatanabhūtasya kādambarīrūpasya |

upanatāyāṃ cātmacintāyāmivāndhakāritadaśadiśi śarvaryāmanivāryavirahavedanonmathyamānamānasākuleṣu kalakaruṇamuccairvyāharatsu cakravākayugaleṣūttejitasmaraśaraṃ samutsarpamāṇeṣu candramasoṅkolladhūlidhūsarālokeṣvagramayūkheṣu vijṛmbhamāṇakumudinīśvāsaparimalagrāhiṇi mandaṃ mandamāvātumārabdhe pradoṣānile ca śayanavartī nimīlitalocanopyaprāptanidrāvinodaḥ hemakūṭāgamanakhedānnipatya viśrānteneva pādapallavacchāyāyāṃ jaṅghānurodhirohiṇā lagneneva susaṃhatayorūrvorlikhiteneva vistāriṇi nitambaphalake magneneva nābhimudrāyāmullasiteneva romarājyāmārūḍheneva trivalisopānahāriṇi madhyabhāge kṛtapadenevonnativistāraśālini stanataṭe muktātmaneva bāhvoḥ kṛtāvalambaneneva hastayorāśliṣṭeneva kaṇṭhe praviṣṭeneva kapolayorutkīrṇenevādharapuṭe grathiteneva nāsikāsūtre samunmīliteneva locanayoḥ sthiteneva lalāṭaśālāyāmanviteneva cikurabhārāndhakāre plavamāneneva sarvadikpathaplāvini lāvaṇyapūraplave manasā sasmāra smarāyatanabhūtasya kādambarīrūpasya |

p.247, l.13


(p.247, l.13)utpannātmīyabuddhiśca nirbharasnehārdracetāstata eva vāsarādārabhya tāṃ
(p.247, l.14)prati gṛhītarakṣāparikara iva yato yata eva maṇḍalitakusumakārmukaṃ
(p.247, l.15)makaradhvajamasyāṃ praharantamālokitavānstatastata evātmānamantarorpita-
(p.247, l.16)vān | evamamānamālatīkusumakomalatanau nirghṛṇaṃ praharanna lajjasa
(p.247, l.17)ityupālabhamāna iva divasamuttaralatārayāntarbāṣpārdrayā dṛṣṭyā kusu-
(p.247, l.18)macāpaṃ punaḥ smaraśaraprahāramūrchitāṃ saṃjñāmiva lambhayituṃ tāmavayavairu-
(p.247, l.19)vāha svedajalalavānutsasarja ca dīrghadīrghānniśvāsamārutān | taccetanā-
(p.247, l.20)lambhamudita iva ca sarvāṅgīṇaṃ kṣaṇamapi na mumoca romāñcam | sahyate
(p.247, l.21)hṛdayena vedanā na veti tadvārttāṃ praṣṭumiva niyuktena manasā śūnyatā-
(p.247, l.22)madhārṣīt | tatprativārttākarṇanāyeva ca gṛhītamaunaḥ sarvadaivātiṣṭhat |
(p.247, l.23)tadānanālokanāntaritamiva sarvameva nādrākṣīt | candrabimbepi nāsya
(p.248, l.1)dṛṣṭiraramata | tadālāpaparipūritaśrotrendriya iva na kiṃcidapyaparamantaḥ-
(p.248, l.2)karṇe kṛtavān | vīṇādhvanayopyasya bahirevāsan | subhāṣitānyapi
(p.248, l.3)na praveśamalabhanta | suhṛdvācopi paruṣā ivābhavan | bāndhavajanajalpi-
(p.248, l.4)tānyapi nāsukhāyanta | bhāvāvagamabhītyeva yathāpūrva na kasyaciddarśa-
(p.248, l.5)namadāt | anavaratamuktajvālena madanahutabhujāntardahyamānopi gurujana-
(p.248, l.6)trapayā na sadyaḥ samuddhṛtārdrāravindaśayanamabhajata | na sarasabisalatājā-
(p.248, l.7)lāni gātreṣvakarot | na jalalavabhauktikakṣodatārakitānyajaṭharapadmi-
(p.248, l.8)nīpattrāṇi pārśvepyakārayat | na kusumapallavastrastararacanāmādideśa |
(p.248, l.9)nānavaratadhārānipātollasitaśiśirasīkarābaddhadurdinaṃ dadarśāpi dhārā-
(p.248, l.10)gṛham | na makarandasaṃtatasaṃpātaśītalābhyantarāṇi harmyodyānalatābhavanā-
(p.248, l.11)nyapyasevata | na malayajajalalulitapṛṣṭheṣu maṇikuṭṭimeṣvapyaluṭhadiccha-
(p.248, l.12)yā | na tuhinakarakaranikarasaṃkrāntihṛdyeṣu lalanākarakalitacandrakā-
(p.248, l.13)ntamaṇidarpaṇeṣvapyasaṃkrāmayadātmasaṃpātam | kiṃ bahunā | nāśyānaharica-
(p.248, l.14)ndanarasacarcāmapyā caraṇādadāpayat |

utpannātmīyabuddhiśca nirbharasnehārdracetāstata eva vāsarādārabhya tāṃ prati gṛhītarakṣāparikara iva yato yata eva maṇḍalitakusumakārmukaṃ makaradhvajamasyāṃ praharantamālokitavānstatastata evātmānamantarorpitavān | evamamānamālatīkusumakomalatanau nirghṛṇaṃ praharanna lajjasa ityupālabhamāna iva divasamuttaralatārayāntarbāṣpārdrayā dṛṣṭyā kusumacāpaṃ punaḥ smaraśaraprahāramūrchitāṃ saṃjñāmiva lambhayituṃ tāmavayavairuvāha svedajalalavānutsasarja ca dīrghadīrghānniśvāsamārutān | taccetanālambhamudita iva ca sarvāṅgīṇaṃ kṣaṇamapi na mumoca romāñcam | sahyate hṛdayena vedanā na veti tadvārttāṃ praṣṭumiva niyuktena manasā śūnyatāmadhārṣīt | tatprativārttākarṇanāyeva ca gṛhītamaunaḥ sarvadaivātiṣṭhat | tadānanālokanāntaritamiva sarvameva nādrākṣīt | candrabimbepi nāsya dṛṣṭiraramata | tadālāpaparipūritaśrotrendriya iva na kiṃcidapyaparamantaḥkarṇe kṛtavān | vīṇādhvanayopyasya bahirevāsan | subhāṣitānyapi na praveśamalabhanta | suhṛdvācopi paruṣā ivābhavan | bāndhavajanajalpitānyapi nāsukhāyanta | bhāvāvagamabhītyeva yathāpūrva na kasyaciddarśanamadāt | anavaratamuktajvālena madanahutabhujāntardahyamānopi gurujanatrapayā na sadyaḥ samuddhṛtārdrāravindaśayanamabhajata | na sarasabisalatājālāni gātreṣvakarot | na jalalavabhauktikakṣodatārakitānyajaṭharapadminīpattrāṇi pārśvepyakārayat | na kusumapallavastrastararacanāmādideśa | nānavaratadhārānipātollasitaśiśirasīkarābaddhadurdinaṃ dadarśāpi dhārāgṛham | na makarandasaṃtatasaṃpātaśītalābhyantarāṇi harmyodyānalatābhavanānyapyasevata | na malayajajalalulitapṛṣṭheṣu maṇikuṭṭimeṣvapyaluṭhadicchayā | na tuhinakarakaranikarasaṃkrāntihṛdyeṣu lalanākarakalitacandrakāntamaṇidarpaṇeṣvapyasaṃkrāmayadātmasaṃpātam | kiṃ bahunā | nāśyānaharicandanarasacarcāmapyā caraṇādadāpayat |

p.248, l.15


(p.248, l.15)evameva kevalaṃ rātrau divācākṛtanirvṛti jvalatāpyadahanātmakena
(p.248, l.16)dahatāpyakṣatasnehendhanena duḥkhānubhāvanāyeva bhasmasādakurvatā madana-
(p.248, l.17)dahanenāntarbahiśca kvāthyamānadehaḥ śoṣamagāt | ārdratāṃ punaḥ pratikṣa-
(p.248, l.18)ṇādhīyamānavṛddhiṃ nātyākṣīt | evaṃ ca niṣpratikriyatayā dustyajatayā
(p.248, l.19)vātivisaṃṣṭhulenopāsyamānopi manasijenākārameva lokalocanebhyora-
(p.248, l.20)kṣanna kusumaśarasāyakebhyo jīvitam | tanoreva tānavamaṅgīcakāra
(p.248, l.21)na lajjāyāḥ | śarīrasthitāvevānādaraṃ kṛtavānna kulakramasthitau |
(p.248, l.22)prajā evānvarudhyata na manmathotkalikāḥ | sukhamevāvadhīrayāmāsa
(p.248, l.23)na dhairyam | evaṃ cāsya puraḥ kādambarīrūpaguṇāvaṣṭambhāhitaprāṇena
(p.249, l.1)balavatānurāgeṇākṛṣyamāṇasya paścādgurujanapratibandhadṛḍhatareṇa mahī-
(p.249, l.2)yasā snehena ca vāryamāṇasya gabhīraprakṛteḥ saritpateriva candramasā
(p.249, l.3)sudūramullāsyamānasyāpi maryādāvaśādātmānaṃ stambhayataḥ kathaṃkathamapi
(p.249, l.4)katipayeṣvapi sahasrasaṃkhyāyamāneṣvatikrānteṣu vāsareṣvekadā raṇara-
(p.249, l.5)ṇakasakāśādivāntaralabdhāvasthāno nirgatya bahirnagaryāstaraṃgasaṅgaśī-
(p.249, l.6)tasīkarāsāramarunti kalakvaṇitakalahaṃsacakravākacakravālākrāntasara-
(p.249, l.7)sasukumārasaikatāni siprātaṭānyanusarannātidūramiva caraṇābhyāmeva
(p.249, l.8)babhrāma | bhrāmyaṃśca rudratanayāyatanaṃ rayeṇāgacchataḥ sāvaṣṭambhayā gatyā
(p.249, l.9)tvaritakhurasaṃcārānyujyamānāṃśca viralībhavataśca saṃghaṭṭamānāṃśca viśli-
(p.249, l.10)ṣyataścotsahamānāṃśca lambamānāṃśca parāpatataśca vicchinnapaṅktivyavasthānā-
(p.249, l.11)nskhalatopi patatopyavasīdatopi yathāśakti sādibhirutpīḍitānniḥ-
(p.249, l.12)sahatayā dūrāgamanakhedamatitvarayāgamanakāryagauravamāvedayato dūrāde-
(p.249, l.13)vātibahūniva turaṃgamānadrākṣīt | dṛṣṭvā cotpannakutūhalasteṣāṃ parijñā-
(p.249, l.14)nāyānyatamaṃ puruṣaṃ prāhiṇot | ātmanāpyūrudaghnena payasottīrya siprāṃ
(p.249, l.15)tasminneva bhagavataḥ kārtikeyasyāyatane tatprativārttāṃ pratipālayanna-
(p.249, l.16)tiṣṭhat |

evameva kevalaṃ rātrau divācākṛtanirvṛti jvalatāpyadahanātmakena dahatāpyakṣatasnehendhanena duḥkhānubhāvanāyeva bhasmasādakurvatā madanadahanenāntarbahiśca kvāthyamānadehaḥ śoṣamagāt | ārdratāṃ punaḥ pratikṣaṇādhīyamānavṛddhiṃ nātyākṣīt | evaṃ ca niṣpratikriyatayā dustyajatayā vātivisaṃṣṭhulenopāsyamānopi manasijenākārameva lokalocanebhyorakṣanna kusumaśarasāyakebhyo jīvitam | tanoreva tānavamaṅgīcakāra na lajjāyāḥ | śarīrasthitāvevānādaraṃ kṛtavānna kulakramasthitau | prajā evānvarudhyata na manmathotkalikāḥ | sukhamevāvadhīrayāmāsa na dhairyam | evaṃ cāsya puraḥ kādambarīrūpaguṇāvaṣṭambhāhitaprāṇena balavatānurāgeṇākṛṣyamāṇasya paścādgurujanapratibandhadṛḍhatareṇa mahīyasā snehena ca vāryamāṇasya gabhīraprakṛteḥ saritpateriva candramasā sudūramullāsyamānasyāpi maryādāvaśādātmānaṃ stambhayataḥ kathaṃkathamapi katipayeṣvapi sahasrasaṃkhyāyamāneṣvatikrānteṣu vāsareṣvekadā raṇaraṇakasakāśādivāntaralabdhāvasthāno nirgatya bahirnagaryāstaraṃgasaṅgaśītasīkarāsāramarunti kalakvaṇitakalahaṃsacakravākacakravālākrāntasarasasukumārasaikatāni siprātaṭānyanusarannātidūramiva caraṇābhyāmeva babhrāma | bhrāmyaṃśca rudratanayāyatanaṃ rayeṇāgacchataḥ sāvaṣṭambhayā gatyā tvaritakhurasaṃcārānyujyamānāṃśca viralībhavataśca saṃghaṭṭamānāṃśca viśliṣyataścotsahamānāṃśca lambamānāṃśca parāpatataśca vicchinnapaṅktivyavasthānānskhalatopi patatopyavasīdatopi yathāśakti sādibhirutpīḍitānniḥsahatayā dūrāgamanakhedamatitvarayāgamanakāryagauravamāvedayato dūrādevātibahūniva turaṃgamānadrākṣīt | dṛṣṭvā cotpannakutūhalasteṣāṃ parijñānāyānyatamaṃ puruṣaṃ prāhiṇot | ātmanāpyūrudaghnena payasottīrya siprāṃ tasminneva bhagavataḥ kārtikeyasyāyatane tatprativārttāṃ pratipālayannatiṣṭhat |

p.249, l.17


(p.249, l.17)tatrasthaśca kutūhalāttasminneva vājivṛnde nikṣiptadṛṣṭiḥ pārśvasthitāṃ
(p.249, l.18)hastenākṛṣya pattralekhāmavādīt | pattralekhe paśya ya eṣa pura evā-
(p.249, l.19)rkakiraṇanivāraṇollāsitayā preṅkhadālolalambaśikhayā mayūrapiccha-
(p.249, l.20)mayyā chatrikayā durvibhāvyavadanośvavāro jñāyate keyūrakoyamiti |
(p.249, l.21)yāvattayā sahaivaṃ nirūpayatyeva tāvattasmātprahitapuruṣādupalabdhātmā-
(p.249, l.22)vasthānaṃ dṛṣṭipatha evāvatīrya turaṃgamādāpatantaṃ dūrāddrutāgamanadhūlīdhūsara-
(p.249, l.23)śyāmīkṛtaśarīraṃ parivartitamivetarākāreṇojjhitāṅgarāgasaṃskārama-
(p.250, l.1)linena vapuṣā viṣādaśūnyena ca mukhenāntarduḥkhasaṃbhārapiśunayā ca
(p.250, l.2)dṛṣṭayā dūrata evāpṛṣṭāmapi kaṣṭāṃ kādambarīsamavasthāmanakṣaramāvedaya-
(p.250, l.3)ntaṃ keyūrakamadrākṣīt | dṛṣṭvā ca darśitaprītirehyehītyāhūya sasaṃbhrama-
(p.250, l.4)praṇatopasṛtamatidūraprasāritābhyāṃ dorbhyāṃ paryaṣvajata tam | apa-
(p.250, l.5)sṛtya punaḥ kṛtanamaskāre tasminnanāmayapraśnavacasā saṃvardhya sarvāneva
(p.250, l.6)tatsahāyānpuraḥ sthitaṃ punaḥ punaḥ saspṛhamālokya keyūrakamavādīt |
(p.250, l.7)keyūraka tvaddarśanenaiva bhadraṃ devyāḥ saparivārāyā ityetadāveditam |
(p.250, l.8)āgamanakāraṇamapi viśrāntaḥ sukhitaḥ kathayiṣyasi | ityuktvā saṃbhrā-
(p.250, l.9)ntāgatārohakaḍhaukitāṃ kariṇīmāruhya kutosya janasya sukhitetyabhida-
(p.250, l.10)dhānameva keyūrakaṃ pṛṣṭhataḥ pattralekhāṃ cāropya svabhavanamayāsīt |
(p.250, l.11)tatra ca niṣiddhāśeṣarājalokapraveśaḥ praviśya vallabhodyānaṃ saparivāreṇa
(p.250, l.12)keyūrakeṇa sahottāmyatā cetasācetitameva divasakaraṇīyaṃ nirvartayā-
(p.250, l.13)māsa | nirvartya ca pattralekhādvitīyaḥ sudūrotsāritaparijanaḥ keyūra-
(p.250, l.14)kamāhūyābravīt | keyūraka kathaya devyāḥ kādambaryāḥ samadalekhāyā
(p.250, l.15)mahāśvetāyāśca saṃdeśam |

tatrasthaśca kutūhalāttasminneva vājivṛnde nikṣiptadṛṣṭiḥ pārśvasthitāṃ hastenākṛṣya pattralekhāmavādīt | pattralekhe paśya ya eṣa pura evārkakiraṇanivāraṇollāsitayā preṅkhadālolalambaśikhayā mayūrapicchamayyā chatrikayā durvibhāvyavadanośvavāro jñāyate keyūrakoyamiti | yāvattayā sahaivaṃ nirūpayatyeva tāvattasmātprahitapuruṣādupalabdhātmāvasthānaṃ dṛṣṭipatha evāvatīrya turaṃgamādāpatantaṃ dūrāddrutāgamanadhūlīdhūsaraśyāmīkṛtaśarīraṃ parivartitamivetarākāreṇojjhitāṅgarāgasaṃskāramalinena vapuṣā viṣādaśūnyena ca mukhenāntarduḥkhasaṃbhārapiśunayā ca dṛṣṭayā dūrata evāpṛṣṭāmapi kaṣṭāṃ kādambarīsamavasthāmanakṣaramāvedayantaṃ keyūrakamadrākṣīt | dṛṣṭvā ca darśitaprītirehyehītyāhūya sasaṃbhramapraṇatopasṛtamatidūraprasāritābhyāṃ dorbhyāṃ paryaṣvajata tam | apasṛtya punaḥ kṛtanamaskāre tasminnanāmayapraśnavacasā saṃvardhya sarvāneva tatsahāyānpuraḥ sthitaṃ punaḥ punaḥ saspṛhamālokya keyūrakamavādīt | keyūraka tvaddarśanenaiva bhadraṃ devyāḥ saparivārāyā ityetadāveditam | āgamanakāraṇamapi viśrāntaḥ sukhitaḥ kathayiṣyasi | ityuktvā saṃbhrāntāgatārohakaḍhaukitāṃ kariṇīmāruhya kutosya janasya sukhitetyabhidadhānameva keyūrakaṃ pṛṣṭhataḥ pattralekhāṃ cāropya svabhavanamayāsīt | tatra ca niṣiddhāśeṣarājalokapraveśaḥ praviśya vallabhodyānaṃ saparivāreṇa keyūrakeṇa sahottāmyatā cetasācetitameva divasakaraṇīyaṃ nirvartayāmāsa | nirvartya ca pattralekhādvitīyaḥ sudūrotsāritaparijanaḥ keyūrakamāhūyābravīt | keyūraka kathaya devyāḥ kādambaryāḥ samadalekhāyā mahāśvetāyāśca saṃdeśam |

p.250, l.16


(p.250, l.16)ityabhihitavati candrāpīḍe puraḥ sapraśrayamupaviśya keyūrakopyagā-
(p.250, l.17)dīt | deva kiṃ vijñāpayāmi | nāsti mayi saṃdeśalavopi devyāḥ kā-
(p.250, l.18)dambaryāḥ samadalekhāyā mahāśvetāyā vā | yadaiva pattralekhāṃ meghanādāya
(p.250, l.19)samarpyāgatena pratinivṛtya mayāyaṃ devasyojjayinīgamanavṛttānto nivedi-
(p.250, l.20)tastadaivordhvaṃ vilokya dīrghamuṣṇaṃ ca niśvasya sanirvedamevametadityuktvo-
(p.250, l.21)tthāya mahāśvetā punastapase svamevāśramapadamājagāma | devyapi kādambarī
(p.250, l.22)jhaṭiti hṛdaye drughaṇenevābhihatātarkitāpatitāśanineva mūrdhni tāḍitāntaḥ-
(p.250, l.23)pīḍākūṇananimīlitena cakṣuṣā mūrchiteva muṣiteva paribhūteva vañciteva
(p.251, l.1)conmukteva cāntaḥkaraṇenāviditamahāśvetāgamanavṛttāntā ciramiva sthi-
(p.251, l.2)tvonmīlya nayane vilakṣeva lajjiteva vismṛteva vismayastabdhadṛṣṭirma-
(p.251, l.3)hāśvetāyāḥ kathayeti sāsūyamiva māmādiśya madalekhāyāṃ punarvalita-
(p.251, l.4)mukhī savilakṣasmitaṃ madalekhesti kenacidapareṇaitatkṛtaṃ kariṣyate vā
(p.251, l.5)yatkumāreṇa candrāpīḍenetyevamabhidadhatyutthāya nivāritāśeṣaparijana-
(p.251, l.6)praveśā śayanīye nipatyottaravāsasottamāṅgamavaguṇṭhya nirviśeṣahṛdaya-
(p.251, l.7)vedanāṃ madalekhāmapyanālapantī sakalameva taṃ divasamasthāt | paredyuśca
(p.251, l.8)prātarevopasṛtaṃ māmevaṃ dṛḍhataraśarīreṣu mriyamāṇeṣviva bhavatsvahamīdṛ-
(p.251, l.9)śīmavasthāmanubhavāmītyupālabhamāneva na me bhavadbhiḥ pārśvavartibhiḥ kā-
(p.251, l.10)ryamiti nirbhartsayantīva kiṃ me purastiṣṭhasītyantarmanyuvegena tarjayantīva
(p.251, l.11)ca bāṣpapūrodrekotkampaparyākulayā dṛṣṭyā ciramālokitavatī | tathā
(p.251, l.12)dṛṣṭaśca duḥkhitayā devyādiṣṭameva gamanāyātmānaṃ manyamānohamanive-
(p.251, l.13)dyaiva devyai devapādamūlamupāgatosmi | tacca devaikaśaraṇajanajīvitapari-
(p.251, l.14)trāṇākulamateḥ keyūrakasya vijñāpanākarṇanāvadhānadānena prasādaṃ kartu-
(p.251, l.15)marhati devaḥ | deva śrūyatām | yadaiva te prathamāgamanenāmodinā malayā-
(p.251, l.16)nileneva calitaṃ samastameva tatkanyakālatāvanaṃ tadaiva sakalabhuvana-
(p.251, l.17)manobhirāmaṃ bhavantamālokya vasantamiva raktāśokatarulatāmivārūḍha-
(p.251, l.18)vānmakaraketanastām | idānīṃ tu mahāntamāyāsamanubhavati tvadarthe
(p.251, l.19)kādambarī | tasyā hi dinakarodayādārabhya divasakarakāntopalāna-
(p.251, l.20)lasyeva niḥśabdasyāpavaneritasyādhūmasyābhasmanaḥ prajvalato makaradhva-
(p.251, l.21)jahutabhujo na parijanakarakamalakalitakomalapallavalāsyalīlayā prasa-
(p.251, l.22)rabhaṅgaḥ | nānuttālatālavṛntavāntajalajaḍakaṇikāsārasekena nivṛttiḥ |
(p.251, l.23)na sarasaharicandanapaṅkacchaṭāchuraṇena chedaḥ | na vidalitamuktāphala-
(p.252, l.1)vālukāpaṭaloddhūlanena vyuparamaḥ | notkīlitayantramayakalahaṃsapaṅktimu-
(p.252, l.2)ktāmbudhāreṇa dhārāgṛheṇa praśamaḥ | yathā yathā calitajalayantraviga-
(p.252, l.3)litābhiratiśiśirasīkaranikaratārakitābhirambudhārābhirāhanyate tathā
(p.252, l.4)tathā vaidyutānalasahodara iva sphurati madanapāvakaḥ | sutarāṃ ca
(p.252, l.5)śiśiraḥ kundakalikākalāpamañjarīmiva vikāsayati svedajalalava-
(p.252, l.6)jālakasaṃtatimupacāraḥ | citraṃ cedam | makaraketuhutabhujā dahyamāna-
(p.252, l.7)mapyagniśaucamaṃśukamiva nitarāṃ nirmalībhavati lāvaṇyam | manye ca
(p.252, l.8)mṛdusvabhāvamapi jalamiva muktāphalatāmupagataṃ kaṭhinībhavatyutka-
(p.252, l.9)ṇṭhitaṃ hṛdayamabalājanasya | yattādṛśenātisaṃtāpenāpi na vilīyate |
(p.252, l.10)balavatī khalu vallabhajanasaṃgamāśā | yattathāvidhamapyanubhavavedanāvihva-
(p.252, l.11)litaprāṇamatikaṣṭaṃ prāṇyate | kiṃ karomi | kathaya kathaṃ kathyate kayā
(p.252, l.12)vṛttyā varṇyate kīdṛśenopāyena pradarśyate kena prakāreṇāvedyate kayā
(p.252, l.13)yuktyā prakāśyate katamayā vedanayopamīyate balavatī tadutkaṇṭhā |
(p.252, l.14)svameṣu vigalitavedanāḥ sphuṭaṃ prāṇinaḥ | pratidinaṃ dṛśyamānopi yanna
(p.252, l.15)paśyasi tāmīdṛśīmavasthām | pracaṇḍakiraṇasahasrātapasahāni kama-
(p.252, l.16)lāni śayanīkṛtāni mlānimupanayantyā divasakaramūrtirapi nirjitā
(p.252, l.17)tayā nijoṣmaṇā | niṣkaruṇena cākāraṇavāmena kāmena mathya-
(p.252, l.18)mānāstāstāśceṣṭāḥ karoti | tathā hi | sāsoḍhamadanavedane tvama-
(p.252, l.19)tikaṭhine manasi nivasasīti mṛduni kusumaśayane kathamapi sakhī-
(p.252, l.20)janena pātyate | kusumaśayanagatā ca saṃtāpagalitacaraṇatalālakta-
(p.252, l.21)kalavapāṭalitaiḥ śayyākusumaiḥ kusumaśareṇa śaratāmupanītaiḥ saru-
(p.252, l.22)dhirairiva hṛdayātpatitairbhayamupajanayati | sarvāṅgīṇamanaṅgaśarani-
(p.252, l.23)vāraṇāya kavacamiva bhavadanusmaraṇaromāñcamudvahati | romāñcini
(p.253, l.1)kucayugale śvāsagalitamaṃśukaṃ nidadhānā tvatpāṇigrahaṇatṛṣṇayā kaṇṭa-
(p.253, l.2)kaśayanavratalīlāmiva dakṣiṇakarakamalamanubhāvayati | vāmaṃ tu vāma-
(p.253, l.3)kapolabharajaḍāṅgulimullasatpadmarāgavalayaprabhāṃśurajyamānaṃ jvalitamada-
(p.253, l.4)nahutāśanavipluṣyamāṇamiva hastakamalaṃ vidhunoti | nalinīdalavya-
(p.253, l.5)janapavanavikṣipyamāṇakarṇakuvalayadalaṃ vadanamajasrasravadaśrubhayapalāya-
(p.253, l.6)mānalolalocanamiva bibharti | pratikṣaṇaṃ kṣāmatāṃ vrajantī na kevalaṃ
(p.253, l.7)maṅgalavalayaṃ patanabhayena dolāyamānaṃ hṛdayamapi muhurmuhuḥ pāṇipallavena
(p.253, l.8)ruṇaddhi | śiśiravārikṣodakṣariṇyā līlākamalamālikayeva vapuṣi
(p.253, l.9)nihitayā sakhījanahastaparaṃparayā pariklāmyati | tathā caraṇayugalena
(p.253, l.10)rasanākalāpaṃ nitambavistāreṇa madhyaṃ saṃgamāśayā hṛdayaṃ hṛdayena bhava-
(p.253, l.11)ntamurasā bisinīpalāśaprāvaraṇaṃ kaṇṭhena jīvitaṃ karakamalena kapo-
(p.253, l.12)lapālīṃ tvadālāpenāśrupātaṃ lalāṭaphalakena candanalekhikāmaṃsena veṇī-
(p.253, l.13)madhunā dhārayati | tvaddidṛkṣayā vighaṭamānaṃ hṛdayamabhivāñchati | go-
(p.253, l.14)traskhalaneneva jīvitena lajjate | priyasakhyeva mūrchayā manasi muhu-
(p.253, l.15)rmuhuḥ spṛśyate | parijaneneva raṇaraṇakena madanaparavaśā kusumaśaya-
(p.253, l.16)nādutthāpyate | paricārikayevārtyā srastāṅgī saṃcāryate | muhuḥ pava-
(p.253, l.17)napreṅkholitamutkaṇṭhāvyajanapallavabhaṅgabhayakampitamiva latāmaṇḍapamadhi-
(p.253, l.18)vasati | muhuḥ satkośakalikaṃ bisavalayasaṃrakṣaṇaracitāñjalipuṭamiva
(p.253, l.19)sthalanalinīvanamadhiśete | muhurudbandhanabhayādiva nirantarakisalayācchā-
(p.253, l.20)ditalatāpāśamudyānamāsevate | muhurnipatadaviratarodanātāmranayanaprati-
(p.253, l.21)bimbaṃ srastarāstaraṇatrāsanimajjatkamalamivopavanasarojalamavagāhate |
(p.253, l.22)tasmādutthāya tamālavīthīmupaiti | tasyāṃ śākhāvalambordhvabhujalatāni-
(p.253, l.23)hitanimīlitalocanavadanā campakadalamālikodbaddhadehāśaṅkāmutpāda-
(p.254, l.1)yantī muhūrta viśramya saṃgītakagṛhamāviśati | tato madhuramurajarava-
(p.254, l.2)layalalitalāsyalīlayodvejyamānā mayūrīva muktadhāraṃ dhārāgṛhamabhipa-
(p.254, l.3)tati | tatopi ghanajaladhārāsīkarapulakitakāyā kadambakalikeva
(p.254, l.4)kampamānā śuddhāntakamalinītīramupasarpati | tasmācca bhavanakalahaṃsara-
(p.254, l.5)vamasahamānā prasthitā tatkālāvatāritanūpurayugalā nipuṇaprekṣāmiva
(p.254, l.6)kṣāmatāmabhinandati | valayaracanāmlāpitamṛṇālakupitairiva bhavanavāpī-
(p.254, l.7)cakravākamithunaiḥ kūjitena khedyate | śayyāvilāsamṛditakusumasaṃcayā-
(p.254, l.8)marṣitairiva pramadavanamadhukarairvirutenodvejyate | nirbharotkaṇṭhāgītanirji-
(p.254, l.9)taravaroṣitairivāṅgaṇasahakārapikavṛndaiḥ kalakalenākulīkriyate | mada-
(p.254, l.10)napāṇḍugaṇḍaparibhūtagarbhapattrakāntibhirviddhevodyānaketakīsūcibhirudbhūtave-
(p.254, l.11)danā bhavati | evaṃprāyaiśca madanaduśceṣṭitāyāsaiḥ pariṇāmamupaiti divasaḥ |

ityabhihitavati candrāpīḍe puraḥ sapraśrayamupaviśya keyūrakopyagādīt | deva kiṃ vijñāpayāmi | nāsti mayi saṃdeśalavopi devyāḥ kādambaryāḥ samadalekhāyā mahāśvetāyā vā | yadaiva pattralekhāṃ meghanādāya samarpyāgatena pratinivṛtya mayāyaṃ devasyojjayinīgamanavṛttānto niveditastadaivordhvaṃ vilokya dīrghamuṣṇaṃ ca niśvasya sanirvedamevametadityuktvotthāya mahāśvetā punastapase svamevāśramapadamājagāma | devyapi kādambarī jhaṭiti hṛdaye drughaṇenevābhihatātarkitāpatitāśanineva mūrdhni tāḍitāntaḥpīḍākūṇananimīlitena cakṣuṣā mūrchiteva muṣiteva paribhūteva vañciteva conmukteva cāntaḥkaraṇenāviditamahāśvetāgamanavṛttāntā ciramiva sthitvonmīlya nayane vilakṣeva lajjiteva vismṛteva vismayastabdhadṛṣṭirmahāśvetāyāḥ kathayeti sāsūyamiva māmādiśya madalekhāyāṃ punarvalitamukhī savilakṣasmitaṃ madalekhesti kenacidapareṇaitatkṛtaṃ kariṣyate vā yatkumāreṇa candrāpīḍenetyevamabhidadhatyutthāya nivāritāśeṣaparijanapraveśā śayanīye nipatyottaravāsasottamāṅgamavaguṇṭhya nirviśeṣahṛdayavedanāṃ madalekhāmapyanālapantī sakalameva taṃ divasamasthāt | paredyuśca prātarevopasṛtaṃ māmevaṃ dṛḍhataraśarīreṣu mriyamāṇeṣviva bhavatsvahamīdṛśīmavasthāmanubhavāmītyupālabhamāneva na me bhavadbhiḥ pārśvavartibhiḥ kāryamiti nirbhartsayantīva kiṃ me purastiṣṭhasītyantarmanyuvegena tarjayantīva ca bāṣpapūrodrekotkampaparyākulayā dṛṣṭyā ciramālokitavatī | tathā dṛṣṭaśca duḥkhitayā devyādiṣṭameva gamanāyātmānaṃ manyamānohamanivedyaiva devyai devapādamūlamupāgatosmi | tacca devaikaśaraṇajanajīvitaparitrāṇākulamateḥ keyūrakasya vijñāpanākarṇanāvadhānadānena prasādaṃ kartumarhati devaḥ | deva śrūyatām | yadaiva te prathamāgamanenāmodinā malayānileneva calitaṃ samastameva tatkanyakālatāvanaṃ tadaiva sakalabhuvanamanobhirāmaṃ bhavantamālokya vasantamiva raktāśokatarulatāmivārūḍhavānmakaraketanastām | idānīṃ tu mahāntamāyāsamanubhavati tvadarthe kādambarī | tasyā hi dinakarodayādārabhya divasakarakāntopalānalasyeva niḥśabdasyāpavaneritasyādhūmasyābhasmanaḥ prajvalato makaradhvajahutabhujo na parijanakarakamalakalitakomalapallavalāsyalīlayā prasarabhaṅgaḥ | nānuttālatālavṛntavāntajalajaḍakaṇikāsārasekena nivṛttiḥ | na sarasaharicandanapaṅkacchaṭāchuraṇena chedaḥ | na vidalitamuktāphalavālukāpaṭaloddhūlanena vyuparamaḥ | notkīlitayantramayakalahaṃsapaṅktimuktāmbudhāreṇa dhārāgṛheṇa praśamaḥ | yathā yathā calitajalayantravigalitābhiratiśiśirasīkaranikaratārakitābhirambudhārābhirāhanyate tathā tathā vaidyutānalasahodara iva sphurati madanapāvakaḥ | sutarāṃ ca śiśiraḥ kundakalikākalāpamañjarīmiva vikāsayati svedajalalavajālakasaṃtatimupacāraḥ | citraṃ cedam | makaraketuhutabhujā dahyamānamapyagniśaucamaṃśukamiva nitarāṃ nirmalībhavati lāvaṇyam | manye ca mṛdusvabhāvamapi jalamiva muktāphalatāmupagataṃ kaṭhinībhavatyutkaṇṭhitaṃ hṛdayamabalājanasya | yattādṛśenātisaṃtāpenāpi na vilīyate | balavatī khalu vallabhajanasaṃgamāśā | yattathāvidhamapyanubhavavedanāvihvalitaprāṇamatikaṣṭaṃ prāṇyate | kiṃ karomi | kathaya kathaṃ kathyate kayā vṛttyā varṇyate kīdṛśenopāyena pradarśyate kena prakāreṇāvedyate kayā yuktyā prakāśyate katamayā vedanayopamīyate balavatī tadutkaṇṭhā | svameṣu vigalitavedanāḥ sphuṭaṃ prāṇinaḥ | pratidinaṃ dṛśyamānopi yanna paśyasi tāmīdṛśīmavasthām | pracaṇḍakiraṇasahasrātapasahāni kamalāni śayanīkṛtāni mlānimupanayantyā divasakaramūrtirapi nirjitā tayā nijoṣmaṇā | niṣkaruṇena cākāraṇavāmena kāmena mathyamānāstāstāśceṣṭāḥ karoti | tathā hi | sāsoḍhamadanavedane tvamatikaṭhine manasi nivasasīti mṛduni kusumaśayane kathamapi sakhījanena pātyate | kusumaśayanagatā ca saṃtāpagalitacaraṇatalālaktakalavapāṭalitaiḥ śayyākusumaiḥ kusumaśareṇa śaratāmupanītaiḥ sarudhirairiva hṛdayātpatitairbhayamupajanayati | sarvāṅgīṇamanaṅgaśaranivāraṇāya kavacamiva bhavadanusmaraṇaromāñcamudvahati | romāñcini kucayugale śvāsagalitamaṃśukaṃ nidadhānā tvatpāṇigrahaṇatṛṣṇayā kaṇṭakaśayanavratalīlāmiva dakṣiṇakarakamalamanubhāvayati | vāmaṃ tu vāmakapolabharajaḍāṅgulimullasatpadmarāgavalayaprabhāṃśurajyamānaṃ jvalitamadanahutāśanavipluṣyamāṇamiva hastakamalaṃ vidhunoti | nalinīdalavyajanapavanavikṣipyamāṇakarṇakuvalayadalaṃ vadanamajasrasravadaśrubhayapalāyamānalolalocanamiva bibharti | pratikṣaṇaṃ kṣāmatāṃ vrajantī na kevalaṃ maṅgalavalayaṃ patanabhayena dolāyamānaṃ hṛdayamapi muhurmuhuḥ pāṇipallavena ruṇaddhi | śiśiravārikṣodakṣariṇyā līlākamalamālikayeva vapuṣi nihitayā sakhījanahastaparaṃparayā pariklāmyati | tathā caraṇayugalena rasanākalāpaṃ nitambavistāreṇa madhyaṃ saṃgamāśayā hṛdayaṃ hṛdayena bhavantamurasā bisinīpalāśaprāvaraṇaṃ kaṇṭhena jīvitaṃ karakamalena kapolapālīṃ tvadālāpenāśrupātaṃ lalāṭaphalakena candanalekhikāmaṃsena veṇīmadhunā dhārayati | tvaddidṛkṣayā vighaṭamānaṃ hṛdayamabhivāñchati | gotraskhalaneneva jīvitena lajjate | priyasakhyeva mūrchayā manasi muhurmuhuḥ spṛśyate | parijaneneva raṇaraṇakena madanaparavaśā kusumaśayanādutthāpyate | paricārikayevārtyā srastāṅgī saṃcāryate | muhuḥ pavanapreṅkholitamutkaṇṭhāvyajanapallavabhaṅgabhayakampitamiva latāmaṇḍapamadhivasati | muhuḥ satkośakalikaṃ bisavalayasaṃrakṣaṇaracitāñjalipuṭamiva sthalanalinīvanamadhiśete | muhurudbandhanabhayādiva nirantarakisalayācchāditalatāpāśamudyānamāsevate | muhurnipatadaviratarodanātāmranayanapratibimbaṃ srastarāstaraṇatrāsanimajjatkamalamivopavanasarojalamavagāhate | tasmādutthāya tamālavīthīmupaiti | tasyāṃ śākhāvalambordhvabhujalatānihitanimīlitalocanavadanā campakadalamālikodbaddhadehāśaṅkāmutpādayantī muhūrta viśramya saṃgītakagṛhamāviśati | tato madhuramurajaravalayalalitalāsyalīlayodvejyamānā mayūrīva muktadhāraṃ dhārāgṛhamabhipatati | tatopi ghanajaladhārāsīkarapulakitakāyā kadambakalikeva kampamānā śuddhāntakamalinītīramupasarpati | tasmācca bhavanakalahaṃsaravamasahamānā prasthitā tatkālāvatāritanūpurayugalā nipuṇaprekṣāmiva kṣāmatāmabhinandati | valayaracanāmlāpitamṛṇālakupitairiva bhavanavāpīcakravākamithunaiḥ kūjitena khedyate | śayyāvilāsamṛditakusumasaṃcayāmarṣitairiva pramadavanamadhukarairvirutenodvejyate | nirbharotkaṇṭhāgītanirjitaravaroṣitairivāṅgaṇasahakārapikavṛndaiḥ kalakalenākulīkriyate | madanapāṇḍugaṇḍaparibhūtagarbhapattrakāntibhirviddhevodyānaketakīsūcibhirudbhūtavedanā bhavati | evaṃprāyaiśca madanaduśceṣṭitāyāsaiḥ pariṇāmamupaiti divasaḥ |

p.254, l.12


(p.254, l.12)candrodaye cāsyāstimiramayīvāpaiti dhṛtiḥ | kamalamayamiva dū-
(p.254, l.13)yate hṛdayam | kumudamaya iva vijṛmbhate makaraketanaḥ | candrakānta-
(p.254, l.14)mayamiva prakṣarati nayanayugalam | udadhijalamayānīva vardhante śvasi-
(p.254, l.15)tāni | cakravākamayā iva vighaṭante manorathāḥ | śītajvarātureva
(p.254, l.16)maṇikuṭṭimodarasaṃkrāntasya tuṣārakiraṇamaṇḍalasyopari vepathululitatara-
(p.254, l.17)lāṅgulinikaraṃ karayugalaṃ prasārayantī śaśisaṃtāpamanakṣaraṃ kathayati |
(p.254, l.18)sītkāreṣu daśanāṃśuvyājena manmathaśarajarjaritahṛdayapraviṣṭānindukira-
(p.254, l.19)ṇānivodgirati | vepathuṣu vyajanīkṛtakadalīdalakampopadeśamiva gṛhṇā-
(p.254, l.20)ti | vijṛmbhikāsu kaṇṭhāgatajīvitanirgamamārgamivopadiśati | gotra-
(p.254, l.21)skhalitavilakṣasmiteṣu hṛdayanipatitamadanaśarapuṣparaja iva vamati |
(p.254, l.22)bāṣpamokṣeṣu sthūlāśrusaṃtānaveṇikāvāhinī vilīyata iva | śaśima-
(p.254, l.23)ṇidarpaṇeṣu visphuritānekapratibimbanibhena śatadheva vidalati | kusuma-
(p.255, l.1)śayaneṣu parimalalālasāgatālimālākulitā dhūmāyata iva | amala-
(p.255, l.2)kamalasrastareṣu kiñjalkarajaḥpuñjapiñjaritā jvalatīva | svedapratī-
(p.255, l.3)kāreṣu viśadakarpūrakṣodadhūlīdhavalitā bhasmībhavatīva | na vijñāyate kiṃ
(p.255, l.4)mugdhatayā kiṃ vilāsena kimunmādena saṃgītakamṛdaṅgadhvaniteṣu kekā-
(p.255, l.5)śaṅkayā dhārāgṛhamarakatamaṇimayūramukhāni sthagayati | divasāva-
(p.255, l.6)sāneṣu viśleṣabhītā mṛṇālasūtraiścitrabhittivilikhitāni cakravāka-
(p.255, l.7)mithunāni saṃghaṭṭayati | cintāratārambheṣu maṇipradīpānavataṃsotpalai-
(p.255, l.8)stāḍayati | utkaṇṭhālekheṣu saṃkalpasamāgamābhijñānāni likhati |
(p.255, l.9)dūtīsaṃpreṣaṇeṣu svamāparādhopālambhānsaṃdiśati |

candrodaye cāsyāstimiramayīvāpaiti dhṛtiḥ | kamalamayamiva dūyate hṛdayam | kumudamaya iva vijṛmbhate makaraketanaḥ | candrakāntamayamiva prakṣarati nayanayugalam | udadhijalamayānīva vardhante śvasitāni | cakravākamayā iva vighaṭante manorathāḥ | śītajvarātureva maṇikuṭṭimodarasaṃkrāntasya tuṣārakiraṇamaṇḍalasyopari vepathululitataralāṅgulinikaraṃ karayugalaṃ prasārayantī śaśisaṃtāpamanakṣaraṃ kathayati | sītkāreṣu daśanāṃśuvyājena manmathaśarajarjaritahṛdayapraviṣṭānindukiraṇānivodgirati | vepathuṣu vyajanīkṛtakadalīdalakampopadeśamiva gṛhṇāti | vijṛmbhikāsu kaṇṭhāgatajīvitanirgamamārgamivopadiśati | gotraskhalitavilakṣasmiteṣu hṛdayanipatitamadanaśarapuṣparaja iva vamati | bāṣpamokṣeṣu sthūlāśrusaṃtānaveṇikāvāhinī vilīyata iva | śaśimaṇidarpaṇeṣu visphuritānekapratibimbanibhena śatadheva vidalati | kusumaśayaneṣu parimalalālasāgatālimālākulitā dhūmāyata iva | amalakamalasrastareṣu kiñjalkarajaḥpuñjapiñjaritā jvalatīva | svedapratīkāreṣu viśadakarpūrakṣodadhūlīdhavalitā bhasmībhavatīva | na vijñāyate kiṃ mugdhatayā kiṃ vilāsena kimunmādena saṃgītakamṛdaṅgadhvaniteṣu kekāśaṅkayā dhārāgṛhamarakatamaṇimayūramukhāni sthagayati | divasāvasāneṣu viśleṣabhītā mṛṇālasūtraiścitrabhittivilikhitāni cakravākamithunāni saṃghaṭṭayati | cintāratārambheṣu maṇipradīpānavataṃsotpalaistāḍayati | utkaṇṭhālekheṣu saṃkalpasamāgamābhijñānāni likhati | dūtīsaṃpreṣaṇeṣu svamāparādhopālambhānsaṃdiśati |

p.255, l.10


(p.255, l.10)api ca tasyāścandanaparimala iva dakṣiṇānilena saha samāgacchati
(p.255, l.11)mohaḥ | cakrāhvaśāpa iva niśayā sahāpatati prajāgaratrāsaḥ | pratiru-
(p.255, l.12)tānīva valabhīkapotakūjitaiḥ sahāvirbhavanti duḥkhāni | madhukara ivopa-
(p.255, l.13)vanakusumāmodena sahopasarpati maraṇābhilāṣaḥ | tathā ca jalakaṇikeva
(p.255, l.14)padminīpalāśasthitā kampate | praticchāyeva sphaṭikopalasalilama-
(p.255, l.15)ṇidarpaṇamaṇikuṭṭimataleṣu dṛśyate | nalinīva śaśikarasparśena mlāyati |
(p.255, l.16)haṃsīva sarasamṛṇālikāhāravyatikareṇa jīvati | śaradiva kumu-
(p.255, l.17)dakuvalayakamalasaṃparkamanoharagandhavahā sakusumabāṇā ca vijṛmbhate |
(p.255, l.18)candramūrtiriva kamalaprakaraskhalitapādapallavā saṃcarantī niśāṃ nayati |
(p.255, l.19)kumudinīva rajanikarakiraṇakṛtaprajāgarā divasamalīkanidrayāti-
(p.255, l.20)vāhayati |

api ca tasyāścandanaparimala iva dakṣiṇānilena saha samāgacchati mohaḥ | cakrāhvaśāpa iva niśayā sahāpatati prajāgaratrāsaḥ | pratirutānīva valabhīkapotakūjitaiḥ sahāvirbhavanti duḥkhāni | madhukara ivopavanakusumāmodena sahopasarpati maraṇābhilāṣaḥ | tathā ca jalakaṇikeva padminīpalāśasthitā kampate | praticchāyeva sphaṭikopalasalilamaṇidarpaṇamaṇikuṭṭimataleṣu dṛśyate | nalinīva śaśikarasparśena mlāyati | haṃsīva sarasamṛṇālikāhāravyatikareṇa jīvati | śaradiva kumudakuvalayakamalasaṃparkamanoharagandhavahā sakusumabāṇā ca vijṛmbhate | candramūrtiriva kamalaprakaraskhalitapādapallavā saṃcarantī niśāṃ nayati | kumudinīva rajanikarakiraṇakṛtaprajāgarā divasamalīkanidrayātivāhayati |

p.255, l.21


(p.255, l.21)muraripujalaśayanalīleva mandocchvasitaśeṣā nimīlitalocanā ki-
(p.255, l.22)mapi cintayati | malayanimnageva sarasaharicandanakisalayalāñchi-
(p.255, l.23)teṣu śilātaleṣvabhipatati | kundakalikeva tuṣārasiktapallavavartinī
(p.256, l.1)vanānilenāyāsyate | bhujaṃgīvāsahyasaṃtāpāliṅgitacandanā śikhiśaku-
(p.256, l.2)ntakulakolāhalena tāmyati | hariṇīva kesarikānanaṃ pariharati |
(p.256, l.3)kusumaghaṭitaśilīmukhamanoharānmadanacāpādiva pramadavanāttrasyati |
(p.256, l.4)jānakīva pītaraktebhyo rajanicarebhya iva campakāśokebhyo bibheti |
(p.256, l.5)uṣeva svapnasamāgamenāpi kṛtārthatāmeti | grīṣmalakṣmīrivānudinama-
(p.256, l.6)tikṣāmā bhavati | sarvathā tasyāḥ kandarpavedanayāṅgāni divasairjī-
(p.256, l.7)vitasaṃdhāraṇavastūni valayaracanayā gṛhakamalinīmṛṇālānyupadeśaiḥ sa-
(p.256, l.8)khījanavacanāni śayyāparikalpanenopavanakusumānyanavaratamokṣeṇa mada-
(p.256, l.9)nāyudhāni niḥśeṣaṃ kṣīṇāni | kiṃ bahunā | saṃprati tasyāstvannāmā
(p.256, l.10)sarvasakhījanastvatsaṃbaddhāni sarvarahasyāni tvatsamāgamopāyānveṣiṇaḥ
(p.256, l.11)sarvasamavāyāstvadvārttopalambhanatatparāḥ sarvapraśnāstvadvṛttāntamukharaḥ pa-
(p.256, l.12)rijanastvadālāpanirmitāḥ sarvavinodāstvadākāramayaścitrakalābhyāsa-
(p.256, l.13)stvadupālambhagarbhā māgadhīmaṅgalagītayastvaddarśanapunaruktāḥ svamāstva-
(p.256, l.14)tparihāsaprāyā madanajvaradāhavipralāpāstvannāmagrahaṇaikopāyagamyaprabodhā
(p.256, l.15)mohamahāvegāḥ |

muraripujalaśayanalīleva mandocchvasitaśeṣā nimīlitalocanā kimapi cintayati | malayanimnageva sarasaharicandanakisalayalāñchiteṣu śilātaleṣvabhipatati | kundakalikeva tuṣārasiktapallavavartinī vanānilenāyāsyate | bhujaṃgīvāsahyasaṃtāpāliṅgitacandanā śikhiśakuntakulakolāhalena tāmyati | hariṇīva kesarikānanaṃ pariharati | kusumaghaṭitaśilīmukhamanoharānmadanacāpādiva pramadavanāttrasyati | jānakīva pītaraktebhyo rajanicarebhya iva campakāśokebhyo bibheti | uṣeva svapnasamāgamenāpi kṛtārthatāmeti | grīṣmalakṣmīrivānudinamatikṣāmā bhavati | sarvathā tasyāḥ kandarpavedanayāṅgāni divasairjīvitasaṃdhāraṇavastūni valayaracanayā gṛhakamalinīmṛṇālānyupadeśaiḥ sakhījanavacanāni śayyāparikalpanenopavanakusumānyanavaratamokṣeṇa madanāyudhāni niḥśeṣaṃ kṣīṇāni | kiṃ bahunā | saṃprati tasyāstvannāmā sarvasakhījanastvatsaṃbaddhāni sarvarahasyāni tvatsamāgamopāyānveṣiṇaḥ sarvasamavāyāstvadvārttopalambhanatatparāḥ sarvapraśnāstvadvṛttāntamukharaḥ parijanastvadālāpanirmitāḥ sarvavinodāstvadākāramayaścitrakalābhyāsastvadupālambhagarbhā māgadhīmaṅgalagītayastvaddarśanapunaruktāḥ svamāstvatparihāsaprāyā madanajvaradāhavipralāpāstvannāmagrahaṇaikopāyagamyaprabodhā mohamahāvegāḥ |

p.256, l.16


(p.256, l.16)ityāvedayantaṃ keyūrakaṃ bhavatu saṃprati na śaknomyataḥ paraṃ śrotu-
(p.256, l.17)mityāmīlanāddattasaṃjñeva kādambarīvyathāśravaṇavedanāsaṃbhavānukampayeva
(p.256, l.18)candrāpīḍamākrāmantī mūrchā nyavārayat | na tu punaravasthānivedanapa-
(p.256, l.19)risamāptiḥ |

ityāvedayantaṃ keyūrakaṃ bhavatu saṃprati na śaknomyataḥ paraṃ śrotumityāmīlanāddattasaṃjñeva kādambarīvyathāśravaṇavedanāsaṃbhavānukampayeva candrāpīḍamākrāmantī mūrchā nyavārayat | na tu punaravasthānivedanaparisamāptiḥ |

p.256, l.20


(p.256, l.20)tathā mūrchānimīlitaśca tāmevānudhyāyanniva sasaṃbhramapratipannaśa-
(p.256, l.21)rīreṇa keyūrakeṇa saṃbhāvitatālavṛntayā ca pattralekhayānubhāvyārtha-
(p.256, l.22)sajjayā ca niyatyā saṃjñāṃ lambhitaścandrāpīḍaḥ svakṛtapīḍāparādhena
(p.256, l.23)bhītamiva lajjitamiva vilakṣamiva nibhṛtasthitaṃ keyūrakamantarbā-
(p.257, l.1)ṣpoparudhyamānakaṇṭhaḥ kathamapi skhalitākṣaraṃ pratyuvāca | keyūraka yena
(p.257, l.2)prakāreṇaivamekāntaniṣṭhurahṛdayamātmanyanutpannānurāgameva māṃ saṃbhāvya
(p.257, l.3)devyā kādambaryā dūrīkṛtapunarmadāgamanasaṃbhāvanayā na tvamāgamanāyā-
(p.257, l.4)diṣṭo na saṃdiṣṭaṃ vā kiṃcinmahāśvetayā samupahṛtānubandhayā madalekha-
(p.257, l.5)yā vā tvanmukhena nopālabdhosmi tathā mayi pattralekhayā sarvamākhyā-
(p.257, l.6)tam | tadabhijātatayā mahānubhāvatvādudāratayā samānaśīlatayā dakṣi-
(p.257, l.7)ṇatayā caikāntapeśalatayā ca svabhāvasyātmānamātmanā na kala-
(p.257, l.8)yati devī kādambarī | candramūrterālokena niścetanasya candrakāntā-
(p.257, l.9)khyasya pāṣāṇakhaṇḍasyārdrabhāvopagamanamevāyattaṃ na punastatkarākarṣaṇam |
(p.257, l.10)nitarāṃ pakṣapātinopi ca madhukarasyābhigamanamevādhīnam | makarandalābhe
(p.257, l.11)tu kalikāśrayiṇī jṛmbhaiva prabhavati | divasasaṃtāpaklāntena conmu-
(p.257, l.12)khatā kumudākareṇa karaṇīyā | vikāsayati punastaṃ jyotsnābhirāmā
(p.257, l.13)rajanyeva | nirbharamantaḥsarasatāyāṃ satyāmapi madhumāsalakṣmīparigrahā-
(p.257, l.14)dvinā pallavānurāgadarśanasya kṛte kiṃ karotu pādapaḥ | tatra devyāḥ kāda-
(p.257, l.15)mbaryā evājñāparādhinī | yayādharaspanditamātrapratīkṣe puraḥsthāyini dā-
(p.257, l.16)sajane niṣkaruṇatayātmānamavyāpārayantyā sukhaparipanthinī duḥkhadā-
(p.257, l.17)naikanipuṇā parahṛdayapīḍānapekṣiṇī lajjāpekṣitā na jīvitasaṃdehadāyi-
(p.257, l.18)nī devyāḥ samavasthā | athavāsya parijanasyāpi devyā api koyame-
(p.257, l.19)vaṃvidho vyāmohaḥ | yadanicchantyapi balādasau na vyāpāritā | kīdṛśī
(p.257, l.20)caraṇatalapratibaddhasya dāsajanasyopari lajjā | kīdṛśaṃ vā gauravam |
(p.257, l.21)ko vānurodhaḥ | aviśvastacittatā vā keyamīdṛśī | yadevamātmanaḥ
(p.257, l.22)śirīṣapuṣpakomalasyeyamatidāruṇā pīḍāṅgīkṛtā na kṛtārthito me
(p.257, l.23)manorathaḥ | athavā kramāgatamantardhānaṃ vāmalocanānāṃ viśeṣatopari-
(p.258, l.1)tyaktaniḥśeṣabālabhāvānāmanatiprabuddhamugdhamanasiśayānāṃ kanyakānām |
(p.258, l.2)lajjā na pāritā nāmāsmiñjane svayaṃ parityaktuṃ devyā | madalekhā
(p.258, l.3)tu dvitīyaṃ hṛdayamasyāḥ | tayā kimevamahāryasaṃyamadhanairmunibhirapyarakṣi-
(p.258, l.4)tahṛdayāpahāreṇānigrāhyacaureṇa śucibhirapyaparihāryasparśenābahiṣkārya-
(p.258, l.5)caṇḍālena bhasmīkṛtāparyavasānaprāṇisahasreṇānirvāpyaśmaśānāgninā sa-
(p.258, l.6)rvadoṣāśrayeṇāśarīravyādhinā rūpāpahāriṇākāṇḍavyādhena marmabhedinā-
(p.258, l.7)līkadhanurdhareṇa sadyaḥprāṇāpahārakṣameṇākālamṛtyunānirūpitasthānāsthāna-
(p.258, l.8)pravartinā parāpakārakṛtārthena hṛdayavāsināparapratyayena svayoninā kāmena
(p.258, l.9)durātmanāyāsyamānaṃ devīśarīramupekṣitam | kimiti tatrasthasyaiva me
(p.258, l.10)karṇe nāveditam | adhunā śrutvāpi divasakramagamyedhvani kiṃ karomi |
(p.258, l.11)malayānilāhatalatākusumapātasyāpyasahaṃ devīśarīram | vajrasārakaṭhina-
(p.258, l.12)hṛdayairapi durviṣahāḥ smareṣavaḥ | na jñāyate nimeṣeṇaiva kiṃ bhavatīti |
(p.258, l.13)prāyeṇa ca devyāpyanubhavanīya evāyamarthaḥ | yathā cāsya duḥkhaikadāna-
(p.258, l.14)vyasanino durghaṭaghaṭanāpaṇḍitasya yatkiṃcanakāriṇo niṣkāraṇakupitasya
(p.258, l.15)hatavidheḥ sarvato visaṃṣṭhulaṃ samārambhaṃ paśyāmi tathā jānāmi naivā-
(p.258, l.16)yametāvatā sthāsyatīti | anyathā kva niṣprayojanāśvamukhamithunānusa-
(p.258, l.17)raṇenāmānuṣabhūmigamanam | kva ca tatra tṛṣitasyācchodadarśanam | kva
(p.258, l.18)tattīre viśrāntasyāmānuṣagītadhvanerākarṇanam | kva tajjijñāsāgatasya
(p.258, l.19)mahāśvetāvalokanam | kva tatra taralikayā saha tavābhigamanena madgama-
(p.258, l.20)naprastāvaḥ | kva mahāśvetayā saha hemakūṭagamanam | kva tatra devīva-
(p.258, l.21)danadarśanam | kvānurāgotpattirasmiñjane devyāḥ | kva vāparipūrṇama-
(p.258, l.22)norathasya me pituralaṅghanīyāgamanājñā | tatsudūramāropya pātitā vayaṃ
(p.258, l.23)khalvanenākāryakāriṇāsmatkarmabalaniyogadakṣeṇa dagdhavedhasā | tathāpi
(p.259, l.1)devīṃ saṃbhāvayituṃ prayatāmahe |

tathā mūrchānimīlitaśca tāmevānudhyāyanniva sasaṃbhramapratipannaśarīreṇa keyūrakeṇa saṃbhāvitatālavṛntayā ca pattralekhayānubhāvyārthasajjayā ca niyatyā saṃjñāṃ lambhitaścandrāpīḍaḥ svakṛtapīḍāparādhena bhītamiva lajjitamiva vilakṣamiva nibhṛtasthitaṃ keyūrakamantarbāṣpoparudhyamānakaṇṭhaḥ kathamapi skhalitākṣaraṃ pratyuvāca | keyūraka yena prakāreṇaivamekāntaniṣṭhurahṛdayamātmanyanutpannānurāgameva māṃ saṃbhāvya devyā kādambaryā dūrīkṛtapunarmadāgamanasaṃbhāvanayā na tvamāgamanāyādiṣṭo na saṃdiṣṭaṃ vā kiṃcinmahāśvetayā samupahṛtānubandhayā madalekhayā vā tvanmukhena nopālabdhosmi tathā mayi pattralekhayā sarvamākhyātam | tadabhijātatayā mahānubhāvatvādudāratayā samānaśīlatayā dakṣiṇatayā caikāntapeśalatayā ca svabhāvasyātmānamātmanā na kalayati devī kādambarī | candramūrterālokena niścetanasya candrakāntākhyasya pāṣāṇakhaṇḍasyārdrabhāvopagamanamevāyattaṃ na punastatkarākarṣaṇam | nitarāṃ pakṣapātinopi ca madhukarasyābhigamanamevādhīnam | makarandalābhe tu kalikāśrayiṇī jṛmbhaiva prabhavati | divasasaṃtāpaklāntena conmukhatā kumudākareṇa karaṇīyā | vikāsayati punastaṃ jyotsnābhirāmā rajanyeva | nirbharamantaḥsarasatāyāṃ satyāmapi madhumāsalakṣmīparigrahādvinā pallavānurāgadarśanasya kṛte kiṃ karotu pādapaḥ | tatra devyāḥ kādambaryā evājñāparādhinī | yayādharaspanditamātrapratīkṣe puraḥsthāyini dāsajane niṣkaruṇatayātmānamavyāpārayantyā sukhaparipanthinī duḥkhadānaikanipuṇā parahṛdayapīḍānapekṣiṇī lajjāpekṣitā na jīvitasaṃdehadāyinī devyāḥ samavasthā | athavāsya parijanasyāpi devyā api koyamevaṃvidho vyāmohaḥ | yadanicchantyapi balādasau na vyāpāritā | kīdṛśī caraṇatalapratibaddhasya dāsajanasyopari lajjā | kīdṛśaṃ vā gauravam | ko vānurodhaḥ | aviśvastacittatā vā keyamīdṛśī | yadevamātmanaḥ śirīṣapuṣpakomalasyeyamatidāruṇā pīḍāṅgīkṛtā na kṛtārthito me manorathaḥ | athavā kramāgatamantardhānaṃ vāmalocanānāṃ viśeṣatoparityaktaniḥśeṣabālabhāvānāmanatiprabuddhamugdhamanasiśayānāṃ kanyakānām | lajjā na pāritā nāmāsmiñjane svayaṃ parityaktuṃ devyā | madalekhā tu dvitīyaṃ hṛdayamasyāḥ | tayā kimevamahāryasaṃyamadhanairmunibhirapyarakṣitahṛdayāpahāreṇānigrāhyacaureṇa śucibhirapyaparihāryasparśenābahiṣkāryacaṇḍālena bhasmīkṛtāparyavasānaprāṇisahasreṇānirvāpyaśmaśānāgninā sarvadoṣāśrayeṇāśarīravyādhinā rūpāpahāriṇākāṇḍavyādhena marmabhedinālīkadhanurdhareṇa sadyaḥprāṇāpahārakṣameṇākālamṛtyunānirūpitasthānāsthānapravartinā parāpakārakṛtārthena hṛdayavāsināparapratyayena svayoninā kāmena durātmanāyāsyamānaṃ devīśarīramupekṣitam | kimiti tatrasthasyaiva me karṇe nāveditam | adhunā śrutvāpi divasakramagamyedhvani kiṃ karomi | malayānilāhatalatākusumapātasyāpyasahaṃ devīśarīram | vajrasārakaṭhinahṛdayairapi durviṣahāḥ smareṣavaḥ | na jñāyate nimeṣeṇaiva kiṃ bhavatīti | prāyeṇa ca devyāpyanubhavanīya evāyamarthaḥ | yathā cāsya duḥkhaikadānavyasanino durghaṭaghaṭanāpaṇḍitasya yatkiṃcanakāriṇo niṣkāraṇakupitasya hatavidheḥ sarvato visaṃṣṭhulaṃ samārambhaṃ paśyāmi tathā jānāmi naivāyametāvatā sthāsyatīti | anyathā kva niṣprayojanāśvamukhamithunānusaraṇenāmānuṣabhūmigamanam | kva ca tatra tṛṣitasyācchodadarśanam | kva tattīre viśrāntasyāmānuṣagītadhvanerākarṇanam | kva tajjijñāsāgatasya mahāśvetāvalokanam | kva tatra taralikayā saha tavābhigamanena madgamanaprastāvaḥ | kva mahāśvetayā saha hemakūṭagamanam | kva tatra devīvadanadarśanam | kvānurāgotpattirasmiñjane devyāḥ | kva vāparipūrṇamanorathasya me pituralaṅghanīyāgamanājñā | tatsudūramāropya pātitā vayaṃ khalvanenākāryakāriṇāsmatkarmabalaniyogadakṣeṇa dagdhavedhasā | tathāpi devīṃ saṃbhāvayituṃ prayatāmahe |

p.259, l.2


(p.259, l.2)ityabhidadhatyeva candrāpīḍe nitarāmayamanenaiva kādambarīvṛttāntena
(p.259, l.3)saṃtāpitastatkimaparamahamenamātmatejasā saṃtāpayāmītyutpannadaya iva
(p.259, l.4)bhagavāṃstigmadīdhitiruttaptakanakadravasphuliṅgapiṅgaladyuti digvikīrṇa-
(p.259, l.5)dhūrjaṭijaṭāmaṇḍalānukāri saṃjahāra karasahasram | astānusāreṇa
(p.259, l.6)ca ravervāsaropi yathocchritataruśikharāvalambino raktātapacchedānā-
(p.259, l.7)karṣannapasasāra | krameṇaiva saṃjātakaruṇānubandhayeva saṃdhyayāpyupari
(p.259, l.8)jalārdrapaṭa iva prasāryamāṇe svarāgapaṭale niśāgamenāpyevamasya śūnya-
(p.259, l.9)tāviklavasya mā bhūddarśanamityāpteneva sarvato nīlīparilambamānāyāmiva
(p.259, l.10)bhrāmyamāṇāyāṃ timiralekhāyāṃ kamaleṣvapi duḥsahatvācchoṣakāriṇaḥ
(p.259, l.11)saṃtāpasya talpakalpanābhīteṣviva saṃkucatsu kumudeṣvapi śucisvabhāva-
(p.259, l.12)tayārdrārdreṣu śayanasaṃpādanāyevāhamahamikayoddalatsu cakravākeṣvapi sa-
(p.259, l.13)hacarīvirahavidhureṣu kādambarīsamīpagamanopadeśadānāyeva kalakaruṇa-
(p.259, l.14)muccairmuhurmuhurvyāharatsu candramasyapi bhagavati samastabhuvanaikātapatre su-
(p.259, l.15)dhārajatakalaśe pūrvadigvadhūvadanacandanatilake gaganatalalakṣmīlāvaṇya-
(p.259, l.16)mahāhrade sakalalokāhlādakāriṇi sudhāliptaiḥ karairiva spraṣṭumucchvāsahe-
(p.259, l.17)tunā taṃ jyotsnājalena ca sektumudayagiriśikharamārūḍhe prauḍhe pradoṣa-
(p.259, l.18)samaye candrāpīḍastasminneva vallabhodyāne candrātapasparśadarśitaviśada-
(p.259, l.19)jalalavodbhedahāriṇi candramaṇiśilātale vimucyāṅgāni caraṇasaṃvāha-
(p.259, l.20)nopasṛtaṃ keyūrakamavādīt | keyūraka kimākalayasi | yāvadvayaṃ parā-
(p.259, l.21)patāmastāvatprāṇānsaṃdhārayiṣyati devī kādambarī | pārayiṣyati vā
(p.259, l.22)tāṃ vinodayituṃ madalekhā | āgamiṣyati vā punastatsamāśvāsanāya
(p.259, l.23)mahāśvetā | matparicayodvejitā pratipatsyate vā śarīrasthitaye tayo-
(p.260, l.1)rabhyarthanām | drakṣyāmi vā punastasyāḥ smerasṛkkopāntamālolatāraka-
(p.260, l.2)muttrastahariṇaśāvakāyatākṣaṃ mukhamiti |

ityabhidadhatyeva candrāpīḍe nitarāmayamanenaiva kādambarīvṛttāntena saṃtāpitastatkimaparamahamenamātmatejasā saṃtāpayāmītyutpannadaya iva bhagavāṃstigmadīdhitiruttaptakanakadravasphuliṅgapiṅgaladyuti digvikīrṇadhūrjaṭijaṭāmaṇḍalānukāri saṃjahāra karasahasram | astānusāreṇa ca ravervāsaropi yathocchritataruśikharāvalambino raktātapacchedānākarṣannapasasāra | krameṇaiva saṃjātakaruṇānubandhayeva saṃdhyayāpyupari jalārdrapaṭa iva prasāryamāṇe svarāgapaṭale niśāgamenāpyevamasya śūnyatāviklavasya mā bhūddarśanamityāpteneva sarvato nīlīparilambamānāyāmiva bhrāmyamāṇāyāṃ timiralekhāyāṃ kamaleṣvapi duḥsahatvācchoṣakāriṇaḥ saṃtāpasya talpakalpanābhīteṣviva saṃkucatsu kumudeṣvapi śucisvabhāvatayārdrārdreṣu śayanasaṃpādanāyevāhamahamikayoddalatsu cakravākeṣvapi sahacarīvirahavidhureṣu kādambarīsamīpagamanopadeśadānāyeva kalakaruṇamuccairmuhurmuhurvyāharatsu candramasyapi bhagavati samastabhuvanaikātapatre sudhārajatakalaśe pūrvadigvadhūvadanacandanatilake gaganatalalakṣmīlāvaṇyamahāhrade sakalalokāhlādakāriṇi sudhāliptaiḥ karairiva spraṣṭumucchvāsahetunā taṃ jyotsnājalena ca sektumudayagiriśikharamārūḍhe prauḍhe pradoṣasamaye candrāpīḍastasminneva vallabhodyāne candrātapasparśadarśitaviśadajalalavodbhedahāriṇi candramaṇiśilātale vimucyāṅgāni caraṇasaṃvāhanopasṛtaṃ keyūrakamavādīt | keyūraka kimākalayasi | yāvadvayaṃ parāpatāmastāvatprāṇānsaṃdhārayiṣyati devī kādambarī | pārayiṣyati vā tāṃ vinodayituṃ madalekhā | āgamiṣyati vā punastatsamāśvāsanāya mahāśvetā | matparicayodvejitā pratipatsyate vā śarīrasthitaye tayorabhyarthanām | drakṣyāmi vā punastasyāḥ smerasṛkkopāntamālolatārakamuttrastahariṇaśāvakāyatākṣaṃ mukhamiti |

p.260, l.3


(p.260, l.3)sa tu vyajñapayat | deva dhairya samavalambya gamanāya yatnaḥ kriya-
(p.260, l.4)tām | tiṣṭhatu tāvadāsannavartī sakhījanaḥ parijano vā | tasyā hi
(p.260, l.5)tvadālokanecchaiva svecchayā nimeṣitumapi na dadāti | samāgamāśa-
(p.260, l.6)yaivāvaṣṭabdhaṃ hṛdayam | śvasitameva mukhe vahitam | romāñca eva kṣaṇa-
(p.260, l.7)mapi śarīraṃ na muñcati | divāniśaṃ bāṣpa eva locanapathasthāyī |
(p.260, l.8)prajāgara eva rātrāvapi dattadṛṣṭiḥ | aratireva naikākinyāḥ kṣāmya-
(p.260, l.9)tyavasthānam | jīvitameva kaṇṭhasthānānnāpasarati |

sa tu vyajñapayat | deva dhairya samavalambya gamanāya yatnaḥ kriyatām | tiṣṭhatu tāvadāsannavartī sakhījanaḥ parijano vā | tasyā hi tvadālokanecchaiva svecchayā nimeṣitumapi na dadāti | samāgamāśayaivāvaṣṭabdhaṃ hṛdayam | śvasitameva mukhe vahitam | romāñca eva kṣaṇamapi śarīraṃ na muñcati | divāniśaṃ bāṣpa eva locanapathasthāyī | prajāgara eva rātrāvapi dattadṛṣṭiḥ | aratireva naikākinyāḥ kṣāmyatyavasthānam | jīvitameva kaṇṭhasthānānnāpasarati |

p.260, l.10


(p.260, l.10)evaṃ vadantaṃ tamādideśa viśrāntaye keyūrakam | ātmanāpi gama-
(p.260, l.11)nacintāṃ prāviśat | yadi tāvadakathayitvānipatya caraṇayoranāghrātaḥ
(p.260, l.12)śirasyagṛhītāśīḥ sahasānutsaṃkalita eva tātenāmbayā vāpakramya
(p.260, l.13)gacchāmi tato gatasyāpi mama kutaḥ sukhaṃ kiṃ śreyaḥ kuto vā phalā-
(p.260, l.14)vāptiḥ kīdṛśī vā hṛdayanirvṛtiḥ | athavā tiṣṭhatu tāvadiyamuttarakā-
(p.260, l.15)lāgāminī cintā | apakramya gata eva kathamaham | tātena dustarāhavā-
(p.260, l.16)rṇavottaraṇamahāsetubandhādavandhyavāñchitaphalapradānakalpadrumādahitavikrā-
(p.260, l.17)ntiyaśoniṣkrāntidvārārgaladaṇḍādaśeṣabhuvanabhavanottambhanastambhātsvabhu-
(p.260, l.18)jādavāropya mayyeva rājyabhāraḥ samāropitaḥ | tadanākhyāya padamapi
(p.260, l.19)niryāte mayyavaśyamaparimitakarituragarathagamanasaṃkṣobhitadharātalairālo-
(p.260, l.20)lakadalikākānanākulīkṛtabhāsvadgabhastibhirūrdhvadhriyamāṇadhavalātapatra-
(p.260, l.21)maṇḍalacchāyāntaritavāsaravyatikarairatibahalareṇūdgamāvicchedāpūritabhu-
(p.260, l.22)vanakuharaiḥ puraḥprasṛtajavanavājibhiranusaṃtānalagnavetaṇḍaprāyasādhanaiḥ śrā-
(p.260, l.23)ntairapi bubhukṣitairapyakṛtagativilambairā payodheraṣṭābhyopi digbhyo rā-
(p.261, l.1)jabhiranudhāvitavyam | tiṣṭhantu tāvatsevāparā rājānaḥ | sukhaparibhuktāḥ
(p.261, l.2)prajā api tātasnehātparityaktaputradārāḥ pṛṣṭhato lagantīti me cetasi |
(p.261, l.3)api ca tātasyāpi koparosti yasminmadīyaṃ snehaṃ saṃkramayya mayyapa-
(p.261, l.4)krānte yātu kimanena gatenāgatena vetyavinayakopitovaṣṭambhaṃ kṛtvā
(p.261, l.5)sthāsyati | kasya vāparasya mukhamālokayantī sukhāyamānahṛdayā ma-
(p.261, l.6)tpratyānayanāya kṛtārtapralāpā na tātamevākulīkarotyambā | tāte ca
(p.261, l.7)pṛṣṭhato lagneṣṭādaśadvīpamālinī medinyeva lagnā bhavatīti | tadā mayā
(p.261, l.8)kva gatam | kva sthitam | kva viśrāntam | kva yātam | kva bhuktam |
(p.261, l.9)kvāpasṛtam | kvātmā mayā gopāyitavyaḥ | samāsāditena vātra kathaṃ
(p.261, l.10)mayā vadanaṃ darśayitavyam | pṛṣṭena vā kimuttaraṃ dātavyam | athāpi
(p.261, l.11)kathaṃciddaivaniyogānniḥsṛtosmi | tathāpyanāyāsanīyaṃ tātamevaṃ mahīya-
(p.261, l.12)syāyāse tātaprasādādadṛṣṭaduḥkhāmambāṃ vā nijāpakramaṇaśokārṇave pāta-
(p.261, l.13)yatā kiṃ kṛtaṃ bhavatyapuṇyavatā | api ca sa bahudivasapravāsopataptaḥ ska-
(p.261, l.14)ndhāvāropi medyāpi na parāpatati | tenāparasaṃvidhānādardhapathādeva nivṛtya
(p.261, l.15)punardhāvitavyam | athāvedya tātasyāmbāyāśca tābhyāṃ ca visarjitaḥ
(p.261, l.16)saṃvidhānena gacchāmi | tatrāpi kiṃ kathayāmi | mama snehena duḥkhitā
(p.261, l.17)gandharvarājaputrī kādambarī māmuddiśya makaraketunāyāsyamānā duḥkhaṃ
(p.261, l.18)tiṣṭhatīti | kiṃ vā balavānme tasyāmanurāgo nānayā vināhaṃ prāṇānsaṃ-
(p.261, l.19)dhārayāmīti | kiṃ tasyā mama ca dvayorapi jīvitanibandhanahetubhūtayā
(p.261, l.20)mahāśvetayā tatpariṇayanāya me saṃdiṣṭamiti | kiṃ vā tadduḥkhamapārayanso-
(p.261, l.21)ḍhumayaṃ keyūrakastadbhaktyā māmānetumāgata iti | aparopi vā kaścidvyapade-
(p.261, l.22)śo na śakyata eva punargamanāya kartum | saṃpratyeva samadhikādvarṣatrayātpra-
(p.261, l.23)sādhya vasudhāṃ pratyāgatosmi | adyāpi sādhanameva na parāpatati | aka-
(p.262, l.1)thayitvā ca gamanakāraṇaṃ kathamātmānaṃ mocayāmi | kathaṃ vā muñcatu
(p.262, l.2)tātombā vā | tatsuhṛtsādhyesminnarthenarthapatitaḥ kiṃ karomyekākī |
(p.262, l.3)vaiśampāyanopyasaṃnihitaḥ pārśve me | kaṃ pṛcchāmi | kena saha nirūpayā-
(p.262, l.4)mi | ko me samupadiśatu | ko vāparo me niścayādhānaṃ karotu | ka-
(p.262, l.5)syāparasya vā vivekinī prajñā | kasya vānyasya śrutaṃ śrotavyam |
(p.262, l.6)ko vāparo vetti vaktum | kasya vāparasya mayyasādhāraṇaḥ snehaḥ |
(p.262, l.7)kena vāpareṇa saha samānaduḥkho bhavāmi | ko vāparo mayi duḥkhite
(p.262, l.8)duḥkhī sukhite sukhī | ko vāparo rahasyāvedanasthānam | kasyāpara-
(p.262, l.9)syopari kartavyabhāramavakṣipya nirvṛtātmā tiṣṭhāmi | kasya vāparasya
(p.262, l.10)matkārye paryākulatā | ko vāparo mayānukopitaṃ tātamambāṃ ca pari-
(p.262, l.11)bodhya māṃ netuṃ samarthaḥ |

evaṃ vadantaṃ tamādideśa viśrāntaye keyūrakam | ātmanāpi gamanacintāṃ prāviśat | yadi tāvadakathayitvānipatya caraṇayoranāghrātaḥ śirasyagṛhītāśīḥ sahasānutsaṃkalita eva tātenāmbayā vāpakramya gacchāmi tato gatasyāpi mama kutaḥ sukhaṃ kiṃ śreyaḥ kuto vā phalāvāptiḥ kīdṛśī vā hṛdayanirvṛtiḥ | athavā tiṣṭhatu tāvadiyamuttarakālāgāminī cintā | apakramya gata eva kathamaham | tātena dustarāhavārṇavottaraṇamahāsetubandhādavandhyavāñchitaphalapradānakalpadrumādahitavikrāntiyaśoniṣkrāntidvārārgaladaṇḍādaśeṣabhuvanabhavanottambhanastambhātsvabhujādavāropya mayyeva rājyabhāraḥ samāropitaḥ | tadanākhyāya padamapi niryāte mayyavaśyamaparimitakarituragarathagamanasaṃkṣobhitadharātalairālolakadalikākānanākulīkṛtabhāsvadgabhastibhirūrdhvadhriyamāṇadhavalātapatramaṇḍalacchāyāntaritavāsaravyatikarairatibahalareṇūdgamāvicchedāpūritabhuvanakuharaiḥ puraḥprasṛtajavanavājibhiranusaṃtānalagnavetaṇḍaprāyasādhanaiḥ śrāntairapi bubhukṣitairapyakṛtagativilambairā payodheraṣṭābhyopi digbhyo rājabhiranudhāvitavyam | tiṣṭhantu tāvatsevāparā rājānaḥ | sukhaparibhuktāḥ prajā api tātasnehātparityaktaputradārāḥ pṛṣṭhato lagantīti me cetasi | api ca tātasyāpi koparosti yasminmadīyaṃ snehaṃ saṃkramayya mayyapakrānte yātu kimanena gatenāgatena vetyavinayakopitovaṣṭambhaṃ kṛtvā sthāsyati | kasya vāparasya mukhamālokayantī sukhāyamānahṛdayā matpratyānayanāya kṛtārtapralāpā na tātamevākulīkarotyambā | tāte ca pṛṣṭhato lagneṣṭādaśadvīpamālinī medinyeva lagnā bhavatīti | tadā mayā kva gatam | kva sthitam | kva viśrāntam | kva yātam | kva bhuktam | kvāpasṛtam | kvātmā mayā gopāyitavyaḥ | samāsāditena vātra kathaṃ mayā vadanaṃ darśayitavyam | pṛṣṭena vā kimuttaraṃ dātavyam | athāpi kathaṃciddaivaniyogānniḥsṛtosmi | tathāpyanāyāsanīyaṃ tātamevaṃ mahīyasyāyāse tātaprasādādadṛṣṭaduḥkhāmambāṃ vā nijāpakramaṇaśokārṇave pātayatā kiṃ kṛtaṃ bhavatyapuṇyavatā | api ca sa bahudivasapravāsopataptaḥ skandhāvāropi medyāpi na parāpatati | tenāparasaṃvidhānādardhapathādeva nivṛtya punardhāvitavyam | athāvedya tātasyāmbāyāśca tābhyāṃ ca visarjitaḥ saṃvidhānena gacchāmi | tatrāpi kiṃ kathayāmi | mama snehena duḥkhitā gandharvarājaputrī kādambarī māmuddiśya makaraketunāyāsyamānā duḥkhaṃ tiṣṭhatīti | kiṃ vā balavānme tasyāmanurāgo nānayā vināhaṃ prāṇānsaṃdhārayāmīti | kiṃ tasyā mama ca dvayorapi jīvitanibandhanahetubhūtayā mahāśvetayā tatpariṇayanāya me saṃdiṣṭamiti | kiṃ vā tadduḥkhamapārayansoḍhumayaṃ keyūrakastadbhaktyā māmānetumāgata iti | aparopi vā kaścidvyapadeśo na śakyata eva punargamanāya kartum | saṃpratyeva samadhikādvarṣatrayātprasādhya vasudhāṃ pratyāgatosmi | adyāpi sādhanameva na parāpatati | akathayitvā ca gamanakāraṇaṃ kathamātmānaṃ mocayāmi | kathaṃ vā muñcatu tātombā vā | tatsuhṛtsādhyesminnarthenarthapatitaḥ kiṃ karomyekākī | vaiśampāyanopyasaṃnihitaḥ pārśve me | kaṃ pṛcchāmi | kena saha nirūpayāmi | ko me samupadiśatu | ko vāparo me niścayādhānaṃ karotu | kasyāparasya vā vivekinī prajñā | kasya vānyasya śrutaṃ śrotavyam | ko vāparo vetti vaktum | kasya vāparasya mayyasādhāraṇaḥ snehaḥ | kena vāpareṇa saha samānaduḥkho bhavāmi | ko vāparo mayi duḥkhite duḥkhī sukhite sukhī | ko vāparo rahasyāvedanasthānam | kasyāparasyopari kartavyabhāramavakṣipya nirvṛtātmā tiṣṭhāmi | kasya vāparasya matkārye paryākulatā | ko vāparo mayānukopitaṃ tātamambāṃ ca paribodhya māṃ netuṃ samarthaḥ |

p.262, l.12


(p.262, l.12)ityevaṃ cintayata evāsya sā kṣapā duḥkhadīrghāpi kṣayamagamat |
(p.262, l.13)prātareva ca kiṃvadantīṃ śuśrāva yathā kila daśapuraṃ yāvatparāgataḥ
(p.262, l.14)skandhāvāra iti | tāṃ ca śrutvā samucchvasitacetāścakāra cetasi |
(p.262, l.15)aho dhanyosmi | aho vidherbhagavatonugrāhyosmi | yasya menudhyānā-
(p.262, l.16)nantarameva parāgato dvitīyaṃ hṛdayaṃ vaiśampāyana iti | praharṣaparavaśaśca
(p.262, l.17)praviśantamālokya dūrata eva kṛtapraṇāmaṃ keyūrakamavādīt | keyūraka
(p.262, l.18)karatalavartinīṃ siddhimadhunāvadhāraya | prāpto vaiśampāyana iti |

ityevaṃ cintayata evāsya sā kṣapā duḥkhadīrghāpi kṣayamagamat | prātareva ca kiṃvadantīṃ śuśrāva yathā kila daśapuraṃ yāvatparāgataḥ skandhāvāra iti | tāṃ ca śrutvā samucchvasitacetāścakāra cetasi | aho dhanyosmi | aho vidherbhagavatonugrāhyosmi | yasya menudhyānānantarameva parāgato dvitīyaṃ hṛdayaṃ vaiśampāyana iti | praharṣaparavaśaśca praviśantamālokya dūrata eva kṛtapraṇāmaṃ keyūrakamavādīt | keyūraka karatalavartinīṃ siddhimadhunāvadhāraya | prāpto vaiśampāyana iti |

p.262, l.19


(p.262, l.19)sa tu tadākarṇya gamanaparilambakṛtayā cintayāntaḥśūnya eva bhadra-
(p.262, l.20)kamāpatitaṃ mahatī hṛdayanirvṛtirdevasya jātetyabhidadhadevopasṛtyopaviśya
(p.262, l.21)pārśve vaiśampāyanāgamanālāpamevānubadhya muhūrtamiva saṃjñotsārita-
(p.262, l.22)samastaparijanaṃ candrāpīḍaṃ vyajñapayat | deva sarvato visphurantī ta-
(p.262, l.23)ḍidiva balāhakonnāhamupārūḍhaśyāmikā meghalekheva salilāgamanamu-
(p.263, l.1)padarśitapāṇḍucchaviḥ prācīva candrodayaṃ parimalagrāhiṇī malayānilā-
(p.263, l.2)gatiriva vasantamāsāvatāramabhyucchritamakaradhvajā madhumāsalakṣmī-
(p.263, l.3)riva pallavodbhedamullasitarāgapallavodgatiriva kusumanirgamaṃ vikasita-
(p.263, l.4)kāśakusumamañjarīva śaradārambhamavasthaiveyamāvedayati niḥsaṃśayaṃ de-
(p.263, l.5)vasya gamanam | avaśyaṃ ca devasya devīprāptyā bhavitavyam | kena kadā
(p.263, l.6)vāvalokito jyotsnārahitaścandramāḥ | kamalākaro vā mṛṇālikayā
(p.263, l.7)vinā | udyānabhāgo vā latāśūnyaḥ | api ca na rājata eva saha-
(p.263, l.8)kārakusumamañjarīparigrahamantareṇa sarvajanasubhagopi kusumamāsaḥ |
(p.263, l.9)asaṃbhāvitadānalekhālakṣmīkaṃ vā vadanaṃ yūthādhipateḥ | kiṃ tu yāvadvaiśa-
(p.263, l.10)mpāyanaḥ parāpatati yāvacca tena saha gamanasaṃvidhānaṃ nirūpayati devastā-
(p.263, l.11)vadavaśyaṃ kālakṣepeṇa bhāvyam | yādṛśī cākālakṣamā devyāḥ śarīrā-
(p.263, l.12)vasthā tādṛśī niveditaiva mayā | sarvopi pratyāśayā dhāryate | devyāstu
(p.263, l.13)punardevadarśanedya yāvanniṣpratyāśameva hṛdayaṃ kenāśvāsanena vartatām |
(p.263, l.14)madvārttopalambhādetadutpatsyate cetasi yathāsti kārya me jīvitena duḥkhā-
(p.263, l.15)nyapi sahantī dhārayāmyetaditi | ato vijñāpayāmi | cetasā tvagrato
(p.263, l.16)gata eva devaḥ śarīreṇāpyanupadamuccalita eva | kimaparaṃ mayātra sthite-
(p.263, l.17)nāpi sādhanīyam | taddevāgamanotsavāvedanāya gamanānujñayā prasādaṃ
(p.263, l.18)kriyamāṇamicchati me praṇayaprasādadurlalitaṃ hṛdayamidānīmeva |

sa tu tadākarṇya gamanaparilambakṛtayā cintayāntaḥśūnya eva bhadrakamāpatitaṃ mahatī hṛdayanirvṛtirdevasya jātetyabhidadhadevopasṛtyopaviśya pārśve vaiśampāyanāgamanālāpamevānubadhya muhūrtamiva saṃjñotsāritasamastaparijanaṃ candrāpīḍaṃ vyajñapayat | deva sarvato visphurantī taḍidiva balāhakonnāhamupārūḍhaśyāmikā meghalekheva salilāgamanamupadarśitapāṇḍucchaviḥ prācīva candrodayaṃ parimalagrāhiṇī malayānilāgatiriva vasantamāsāvatāramabhyucchritamakaradhvajā madhumāsalakṣmīriva pallavodbhedamullasitarāgapallavodgatiriva kusumanirgamaṃ vikasitakāśakusumamañjarīva śaradārambhamavasthaiveyamāvedayati niḥsaṃśayaṃ devasya gamanam | avaśyaṃ ca devasya devīprāptyā bhavitavyam | kena kadā vāvalokito jyotsnārahitaścandramāḥ | kamalākaro vā mṛṇālikayā vinā | udyānabhāgo vā latāśūnyaḥ | api ca na rājata eva sahakārakusumamañjarīparigrahamantareṇa sarvajanasubhagopi kusumamāsaḥ | asaṃbhāvitadānalekhālakṣmīkaṃ vā vadanaṃ yūthādhipateḥ | kiṃ tu yāvadvaiśampāyanaḥ parāpatati yāvacca tena saha gamanasaṃvidhānaṃ nirūpayati devastāvadavaśyaṃ kālakṣepeṇa bhāvyam | yādṛśī cākālakṣamā devyāḥ śarīrāvasthā tādṛśī niveditaiva mayā | sarvopi pratyāśayā dhāryate | devyāstu punardevadarśanedya yāvanniṣpratyāśameva hṛdayaṃ kenāśvāsanena vartatām | madvārttopalambhādetadutpatsyate cetasi yathāsti kārya me jīvitena duḥkhānyapi sahantī dhārayāmyetaditi | ato vijñāpayāmi | cetasā tvagrato gata eva devaḥ śarīreṇāpyanupadamuccalita eva | kimaparaṃ mayātra sthitenāpi sādhanīyam | taddevāgamanotsavāvedanāya gamanānujñayā prasādaṃ kriyamāṇamicchati me praṇayaprasādadurlalitaṃ hṛdayamidānīmeva |

p.263, l.19


(p.263, l.19)iti vijñāpite keyūrakeṇa antaḥparitoṣavikasitayā vikacanī-
(p.263, l.20)lotpalapuñjamālikayeva dṛṣṭyā darśitaprasādaścandrāpīḍaḥ pratyuvāca |
(p.263, l.21)kimucyate | kasyāparasyedṛśosmadduḥkhāsahiṣṇuranapekṣitasvaśarīraśa-
(p.263, l.22)ktirutsāhaḥ | kasyāparasyedṛśī deśakālajñatā | ko vāparosmāsvevaṃ
(p.263, l.23)nirvyājabhaktiḥ | tatsādhu cintitam | gamyatāṃ devyāḥ prāṇasaṃdhāraṇāya |
(p.264, l.1)madāgamanapratyayārthaṃ ca pattralekhāpyagratastvayaiva saha yātu devīpāda-
(p.264, l.2)mūlam | iyamapi prasādabhūmireva devyāḥ | imāmapyālokya kiyatyapi
(p.264, l.3)dhṛtiravaśyamutpadyata iti me cetasi | api cāsyā api devyāmastyeva
(p.264, l.4)sneho bhaktiśca | ityabhidhāya pṛṣṭhataḥ samupaviṣṭāmevaṃ neti pattralekhāma-
(p.264, l.5)prākṣīt | sā tu kiṃcidavanatamukhī nijājñākṣarāṇi prayacchatu deva iti
(p.264, l.6)vyajñapayat | kṛtaprasthitiniścayāyāṃ ca tasyāṃ meghanādāhvānāya pratī-
(p.264, l.7)hārīmādideśa | ādeśānantaramevāgataṃ ca dūrataḥ praṇatamājñāpratīkṣaṃ
(p.264, l.8)svayamevāhūya sopagrahamādideśa | meghanāda yasyāṃ bhūmau pattralekhānaya-
(p.264, l.9)nāya pūrva mayā tvaṃ sthāpitastāṃ bhūmiṃ yāvatpattralekhāmādāya keyūra-
(p.264, l.10)keṇa sahāgrato gaccha | ahamapi vaiśampāyanamālokyānupadameva te
(p.264, l.11)turaṃgamaiḥ parāgataḥ | ityādiśya yadājñāpayati deva iti kṛtanamaskṛtau
(p.264, l.12)tvaritagamanasaṃvidhānāya niṣkrānte meghanāde deva kimataḥ paraṃ vilambe-
(p.264, l.13)netyabhidhāya meghanādanirgamanānantaraṃ gamanapraṇāmotthitaṃ keyūrakaṃ sasne-
(p.264, l.14)hamāhūya sabāṣpayā dṛṣṭyā punaḥ punarālokya pariṣvajya ca sapu-
(p.264, l.15)lakābhyāṃ dorbhyāmātmakarṇādapanīyānekavarṇaruciraṃ saṃdeśamiva karṇā-
(p.264, l.16)bharaṇamasya karṇe kṛtvā kaṇṭhāgatabāṣpagadgadikāgṛhyamāṇākṣaramavādīt |
(p.264, l.17)keyūraka tvayā tu me devīsaṃdeśo nānīta eva | tatkiṃ tava haste tadanu-
(p.264, l.18)rūpaṃ pratisaṃdiśāmyapūrvam | vijñāpayitavyāḥ devī | tatrāpi kimalīkala-
(p.264, l.19)jjājālabhārodvahanena tvāmāyāsayāmi | yātyeva pattralekhā devīpāda-
(p.264, l.20)mūlam | iyaṃ vijñāpayiṣyati | ityabhidadhadevātarkitopanatātmavira-
(p.264, l.21)hapīḍāmamaṅgalaśaṅkayā kṛtayatnāmapi bāṣpavegamapārayantīṃ saṃdhārayi-
(p.264, l.22)tumutplutābaddhalakṣaśūnyadṛṣṭisaṃcāraṇāṃ caraṇapātābhimukhīṃ pattralekhāṃ pra-
(p.264, l.23)ṇayenābhimukho bhūtvā baddhāñjalirabhāṣata |

iti vijñāpite keyūrakeṇa antaḥparitoṣavikasitayā vikacanīlotpalapuñjamālikayeva dṛṣṭyā darśitaprasādaścandrāpīḍaḥ pratyuvāca | kimucyate | kasyāparasyedṛśosmadduḥkhāsahiṣṇuranapekṣitasvaśarīraśaktirutsāhaḥ | kasyāparasyedṛśī deśakālajñatā | ko vāparosmāsvevaṃ nirvyājabhaktiḥ | tatsādhu cintitam | gamyatāṃ devyāḥ prāṇasaṃdhāraṇāya | madāgamanapratyayārthaṃ ca pattralekhāpyagratastvayaiva saha yātu devīpādamūlam | iyamapi prasādabhūmireva devyāḥ | imāmapyālokya kiyatyapi dhṛtiravaśyamutpadyata iti me cetasi | api cāsyā api devyāmastyeva sneho bhaktiśca | ityabhidhāya pṛṣṭhataḥ samupaviṣṭāmevaṃ neti pattralekhāmaprākṣīt | sā tu kiṃcidavanatamukhī nijājñākṣarāṇi prayacchatu deva iti vyajñapayat | kṛtaprasthitiniścayāyāṃ ca tasyāṃ meghanādāhvānāya pratīhārīmādideśa | ādeśānantaramevāgataṃ ca dūrataḥ praṇatamājñāpratīkṣaṃ svayamevāhūya sopagrahamādideśa | meghanāda yasyāṃ bhūmau pattralekhānayanāya pūrva mayā tvaṃ sthāpitastāṃ bhūmiṃ yāvatpattralekhāmādāya keyūrakeṇa sahāgrato gaccha | ahamapi vaiśampāyanamālokyānupadameva te turaṃgamaiḥ parāgataḥ | ityādiśya yadājñāpayati deva iti kṛtanamaskṛtau tvaritagamanasaṃvidhānāya niṣkrānte meghanāde deva kimataḥ paraṃ vilambenetyabhidhāya meghanādanirgamanānantaraṃ gamanapraṇāmotthitaṃ keyūrakaṃ sasnehamāhūya sabāṣpayā dṛṣṭyā punaḥ punarālokya pariṣvajya ca sapulakābhyāṃ dorbhyāmātmakarṇādapanīyānekavarṇaruciraṃ saṃdeśamiva karṇābharaṇamasya karṇe kṛtvā kaṇṭhāgatabāṣpagadgadikāgṛhyamāṇākṣaramavādīt | keyūraka tvayā tu me devīsaṃdeśo nānīta eva | tatkiṃ tava haste tadanurūpaṃ pratisaṃdiśāmyapūrvam | vijñāpayitavyāḥ devī | tatrāpi kimalīkalajjājālabhārodvahanena tvāmāyāsayāmi | yātyeva pattralekhā devīpādamūlam | iyaṃ vijñāpayiṣyati | ityabhidadhadevātarkitopanatātmavirahapīḍāmamaṅgalaśaṅkayā kṛtayatnāmapi bāṣpavegamapārayantīṃ saṃdhārayitumutplutābaddhalakṣaśūnyadṛṣṭisaṃcāraṇāṃ caraṇapātābhimukhīṃ pattralekhāṃ praṇayenābhimukho bhūtvā baddhāñjalirabhāṣata |

p.265, l.1


(p.265, l.1)pattralekhe sāñjalibandhena śirasā praṇamya madīyena vijñāpyā devī
(p.265, l.2)kādambarī | yena sarvakhalānāṃ dhuri lekhanīyena tathā prathamadarśanepi
(p.265, l.3)vatsalatvātsvabhāvasya darśitaprasādātiśayāṃ devīṃ praṇāmenāpyasaṃbhā-
(p.265, l.4)vya gacchatā prajñā jaḍatayā jñānaṃ mauḍhyena dhīratā tāralyena
(p.265, l.5)snehalatā raukṣyeṇa gauravaṃ laghutayā priyaṃvadatā pāruṣyeṇa mṛduhṛda-
(p.265, l.6)yatā naiṣṭhuryeṇa sthairya cañcalatayā dayālutā nistriṃśatvenārjavaṃ māyā-
(p.265, l.7)jālena satyavāditālīkakākusaṃpādanena dṛḍhabhaktitāvajñānena peśa-
(p.265, l.8)latā kauṭilyena lajjā dhārṣṭyenaudāryaṃ kṣudratayā dākṣiṇyamamahānu-
(p.265, l.9)bhāvatayā praśrayobhimānena kṛtajñatā kṛtaghnatayā śīlaṃ paurobhāgyeṇa
(p.265, l.10)sarvaguṇā eva doṣaiḥ parivartitāḥ sa kathamivāparaṃ guṇamavalambya
(p.265, l.11)punaḥ parigrahāya vijñāpayatu | kena cāṅgīkarotu devī | kimupadarśitā-
(p.265, l.12)līkātmārpaṇena na pratāritaṃ devyā hṛdayamiti | kiṃ prakṛtipeśalaṃ
(p.265, l.13)hṛdayamapahṛtya nāpakrāntosmīti | kimiyaṃ prāṇasaṃdehakāriṇī niṣka-
(p.265, l.14)ruṇena śarīrāvasthā nopekṣiteti | kimahamasyā na kāraṇamiti |
(p.265, l.15)etatsarvadoṣāśrayeṇāpyanuvṛtyā caraṇāvārādhitāviti vā | tade-
(p.265, l.16)vamātmanā sarvaguṇahīnasyāpi me devīguṇā evāvalambanam | iyameva
(p.265, l.17)te svabhāvasarasā dūrasthamapi madanahutabhujā dahyamānaṃ rakṣatyeva sara-
(p.265, l.18)latā | muhurmuhurāhvayatyeva snehalatā | ānayatyeva sthirapratijñatā |
(p.265, l.19)ṭaukayatyeva dakṣiṇatā | abhipadyata eva vatsalatā | caraṇapatitaṃ na nirbha-
(p.265, l.20)rtsayatyeva mṛduhṛdayatā | utthāpya saṃbhāvayatyeva mahānubhāvatā | āla-
(p.265, l.21)patyeva priyavāditā | dadātyeva hṛdayevakāśamatyudāratā | yacca tathāpi
(p.265, l.22)gatvā nirlajjahṛdayaḥ punarvadanadarśanadānasāhasamaṅgīkaromyatrāpi satpra-
(p.265, l.23)kṛtayo devīprasādā eva kāraṇam | ete hi viśadatvādudārabhāvātsaṃ-
(p.266, l.1)gatatvācca kṣaṇaparicitā api samāropitajīvitapratyāśā na kiṃcinna
(p.266, l.2)kārayanti | smārayanti sevyatāṃ devyāḥ | caraṇaparicaryāyai samu-
(p.266, l.3)tsāhayanti | śikṣayanti sevācāturyam | upadiśantyārādhanopāyān |
(p.266, l.4)cāṭukāra bhavetyasakṛdājñāpayanti | evaṃ sthīyatāmiti svayamevopa-
(p.266, l.5)darśayanti | mukhāvalokināmakālopasarpaṇakopenunayanti | paritoṣāva-
(p.266, l.6)sarenugṛhṇanti guṇānuvādena | lajjāpasṛtaṃ haṭhādākṛṣyopasarpayanti |
(p.266, l.7)nānyatra kṣaṇamapi dadatyavasthātum | api caitenugrāhakatvādevāparityā-
(p.266, l.8)jyāḥ | gurutvādeva kṛtāvaṣṭambhāḥ | vistīrṇatvādevālaṅghanīyāḥ | prabhūta-
(p.266, l.9)tvādevāparihāryāḥ | tadebhirahaṃ vināpyāgamanājñayā sudūramapakrāntopi
(p.266, l.10)balādevākṛṣya devīpādamūlamānīya iti | yayā vānapekṣitagamanā-
(p.266, l.11)jñayāniryantraṇatvādgatohamiti vijñaptaṃ saiva vāṇī vijñāpayati | yathā
(p.266, l.12)ca me na niṣphalamāgamanaṃ bhavati jagadvā śūnyaṃ tathā devyātmasaṃdhāra-
(p.266, l.13)ṇāyātmanaiva yatnaḥ kāryaḥ |

pattralekhe sāñjalibandhena śirasā praṇamya madīyena vijñāpyā devī kādambarī | yena sarvakhalānāṃ dhuri lekhanīyena tathā prathamadarśanepi vatsalatvātsvabhāvasya darśitaprasādātiśayāṃ devīṃ praṇāmenāpyasaṃbhāvya gacchatā prajñā jaḍatayā jñānaṃ mauḍhyena dhīratā tāralyena snehalatā raukṣyeṇa gauravaṃ laghutayā priyaṃvadatā pāruṣyeṇa mṛduhṛdayatā naiṣṭhuryeṇa sthairya cañcalatayā dayālutā nistriṃśatvenārjavaṃ māyājālena satyavāditālīkakākusaṃpādanena dṛḍhabhaktitāvajñānena peśalatā kauṭilyena lajjā dhārṣṭyenaudāryaṃ kṣudratayā dākṣiṇyamamahānubhāvatayā praśrayobhimānena kṛtajñatā kṛtaghnatayā śīlaṃ paurobhāgyeṇa sarvaguṇā eva doṣaiḥ parivartitāḥ sa kathamivāparaṃ guṇamavalambya punaḥ parigrahāya vijñāpayatu | kena cāṅgīkarotu devī | kimupadarśitālīkātmārpaṇena na pratāritaṃ devyā hṛdayamiti | kiṃ prakṛtipeśalaṃ hṛdayamapahṛtya nāpakrāntosmīti | kimiyaṃ prāṇasaṃdehakāriṇī niṣkaruṇena śarīrāvasthā nopekṣiteti | kimahamasyā na kāraṇamiti | etatsarvadoṣāśrayeṇāpyanuvṛtyā caraṇāvārādhitāviti vā | tadevamātmanā sarvaguṇahīnasyāpi me devīguṇā evāvalambanam | iyameva te svabhāvasarasā dūrasthamapi madanahutabhujā dahyamānaṃ rakṣatyeva saralatā | muhurmuhurāhvayatyeva snehalatā | ānayatyeva sthirapratijñatā | ṭaukayatyeva dakṣiṇatā | abhipadyata eva vatsalatā | caraṇapatitaṃ na nirbhartsayatyeva mṛduhṛdayatā | utthāpya saṃbhāvayatyeva mahānubhāvatā | ālapatyeva priyavāditā | dadātyeva hṛdayevakāśamatyudāratā | yacca tathāpi gatvā nirlajjahṛdayaḥ punarvadanadarśanadānasāhasamaṅgīkaromyatrāpi satprakṛtayo devīprasādā eva kāraṇam | ete hi viśadatvādudārabhāvātsaṃgatatvācca kṣaṇaparicitā api samāropitajīvitapratyāśā na kiṃcinna kārayanti | smārayanti sevyatāṃ devyāḥ | caraṇaparicaryāyai samutsāhayanti | śikṣayanti sevācāturyam | upadiśantyārādhanopāyān | cāṭukāra bhavetyasakṛdājñāpayanti | evaṃ sthīyatāmiti svayamevopadarśayanti | mukhāvalokināmakālopasarpaṇakopenunayanti | paritoṣāvasarenugṛhṇanti guṇānuvādena | lajjāpasṛtaṃ haṭhādākṛṣyopasarpayanti | nānyatra kṣaṇamapi dadatyavasthātum | api caitenugrāhakatvādevāparityājyāḥ | gurutvādeva kṛtāvaṣṭambhāḥ | vistīrṇatvādevālaṅghanīyāḥ | prabhūtatvādevāparihāryāḥ | tadebhirahaṃ vināpyāgamanājñayā sudūramapakrāntopi balādevākṛṣya devīpādamūlamānīya iti | yayā vānapekṣitagamanājñayāniryantraṇatvādgatohamiti vijñaptaṃ saiva vāṇī vijñāpayati | yathā ca me na niṣphalamāgamanaṃ bhavati jagadvā śūnyaṃ tathā devyātmasaṃdhāraṇāyātmanaiva yatnaḥ kāryaḥ |

p.266, l.14


(p.266, l.14)iti saṃdiśya punarāha | pattralekhe tvayāpi yāntyādhvani na ma-
(p.266, l.15)dvirahapīḍā bhāvanīyā | na śarīrasaṃskārenādaraḥ karaṇīyaḥ | nā-
(p.266, l.16)hāravelātikramaṇīyā | na yena kenacidajñātena pathā yātavyam | na
(p.266, l.17)yatra tatraivānirūpyāvasthātavyamuṣitavyaṃ vā | na yasya kasyacidapari-
(p.266, l.18)jñāyamānasyāntaraṃ dātavyam | sarvadā śarīrepramādinyā bhāvyam | kiṃ
(p.266, l.19)karomi | tvattopi me vallabhatarā devīprāṇāḥ | yenaivamekākinī teṣāṃ
(p.266, l.20)saṃdhāraṇāya visarjitāsi | api ca mama jīvitamapi tavaiva haste vartate |
(p.266, l.21)tanniyataṃ tvayātmā yatnena parirakṣaṇīyaḥ | ityuktvā sasnehaṃ pariṣvajya
(p.266, l.22)keyūrakaṃ punastadavadhānadānāya saṃvidhāya mahāśvetāśramaṃ yāvatpunastva-
(p.266, l.23)yaiva sahānayā mannayanāyāgantavyamityādiśya vyasarjayat |

iti saṃdiśya punarāha | pattralekhe tvayāpi yāntyādhvani na madvirahapīḍā bhāvanīyā | na śarīrasaṃskārenādaraḥ karaṇīyaḥ | nāhāravelātikramaṇīyā | na yena kenacidajñātena pathā yātavyam | na yatra tatraivānirūpyāvasthātavyamuṣitavyaṃ vā | na yasya kasyacidaparijñāyamānasyāntaraṃ dātavyam | sarvadā śarīrepramādinyā bhāvyam | kiṃ karomi | tvattopi me vallabhatarā devīprāṇāḥ | yenaivamekākinī teṣāṃ saṃdhāraṇāya visarjitāsi | api ca mama jīvitamapi tavaiva haste vartate | tanniyataṃ tvayātmā yatnena parirakṣaṇīyaḥ | ityuktvā sasnehaṃ pariṣvajya keyūrakaṃ punastadavadhānadānāya saṃvidhāya mahāśvetāśramaṃ yāvatpunastvayaiva sahānayā mannayanāyāgantavyamityādiśya vyasarjayat |

p.267, l.1


(p.267, l.1)nirgatāyāṃ ca keyūrakeṇa saha pattralekhāyāṃ kiṃ śīghramete yāsyanti
(p.267, l.2)netyantarā vā gacchatāṃ parilamba utpatsyate na veti kiyadbhirvā divasaiḥ
(p.267, l.3)parāpatiṣyantītyanayaiva cintayā śūnyahṛdayaḥ kṣaṇamiva sthitvā skandhā-
(p.267, l.4)vāravārttāsphuṭīkaraṇāya vārtāharaṃ visarjya bahudivasāntaritadarśanasya
(p.267, l.5)vaiśampāyanasya pratyudgamanāyātmānaṃ mocayituṃ pituḥ pādamūlamagāt |
(p.267, l.6)tatra cobhayataḥ sasaṃbhramāpasṛtapratīhāramaṇḍalavitīrṇavistīrṇālokanamārgo
(p.267, l.7)dūrādevāpasavyajānukaratalāvalambitavimalamaṇikuṭṭimodarasaṃkrāntaprati-
(p.267, l.8)mo dviguṇāyamānāyatakuntalakalāpaḥ pituḥ praṇāmamakarot |

nirgatāyāṃ ca keyūrakeṇa saha pattralekhāyāṃ kiṃ śīghramete yāsyanti netyantarā vā gacchatāṃ parilamba utpatsyate na veti kiyadbhirvā divasaiḥ parāpatiṣyantītyanayaiva cintayā śūnyahṛdayaḥ kṣaṇamiva sthitvā skandhāvāravārttāsphuṭīkaraṇāya vārtāharaṃ visarjya bahudivasāntaritadarśanasya vaiśampāyanasya pratyudgamanāyātmānaṃ mocayituṃ pituḥ pādamūlamagāt | tatra cobhayataḥ sasaṃbhramāpasṛtapratīhāramaṇḍalavitīrṇavistīrṇālokanamārgo dūrādevāpasavyajānukaratalāvalambitavimalamaṇikuṭṭimodarasaṃkrāntapratimo dviguṇāyamānāyatakuntalakalāpaḥ pituḥ praṇāmamakarot |

p.267, l.9


(p.267, l.9)atha tārāpīḍastathā dūrata eva kṛtapraṇāmaṃ candrāpīḍamālokya
(p.267, l.10)nirbharasnehagarbheṇa salilabharamanthareṇeva jaladharadhvaninā svareṇa sadhī-
(p.267, l.11)ramehyehītyāhūya sasaṃbhramapradhāvitamapi saṃbhāvitaśukanāsapraṇāmamupa-
(p.267, l.12)sṛtya pārśve bhūmāvupaviśantamākṛṣya haṭhātpādapīṭhe samupaveśyāparisa-
(p.267, l.13)māptāvalokanaspṛheṇa cakṣuṣā suciramālokyāsyopārūḍhayauvanabharābhi-
(p.267, l.14)rāmatarāṇyaṅgapratyaṅgāni pāṇinā spṛṣṭvā darśayañśukanāsamavādīt |
(p.267, l.15)śukanāsa paśyeyamāyuṣmataścandrāpīḍasyotsarpiṇī mahānīlamaṇiprabheva
(p.267, l.16)kanakaśikhariṇo gaṇḍamaṇḍalodbhāsinī madalekheva gandhadvipasyopahita-
(p.267, l.17)kāntipatiparabhāgā lakṣmacchāyeva candramaso vikāsaśobhāpekṣiṇī ma-
(p.267, l.18)dhukarāvalīva kamalākarasya rūpālekhyonmīlanakālāñjanavarttikā tā-
(p.267, l.19)ruṇyabharajaladharottānaśyāmikojjvalatkandarpapradīpakajjalaśikhā sphu-
(p.267, l.20)ratpratāpānaladhūmarājī makaradhvajopavanatamālavallī manobhavavikāra-
(p.267, l.21)doṣārambhabālatimirodgatirudvāhamaṅgalabhrūsaṃjñā śmaśrurājilekhā samaṃtā-
(p.267, l.22)tsamudbhinnā | vivāhamaṅgalayogyāṃ daśāmārūḍhoyam | taddevyā vilāsavatyā
(p.267, l.23)saha saṃmantryābhijanarūpā nirūpyatāṃ kācijjagati rājakanyakā | dṛṣṭaṃ
(p.268, l.1)hi durlabhadarśanaṃ vatsasya vadanam | saṃprati vadhūmukhakamaladarśanenānanda-
(p.268, l.2)yāma ātmānam | ityuktavati tārāpīḍe śukanāsaḥ pratyuvāca |

atha tārāpīḍastathā dūrata eva kṛtapraṇāmaṃ candrāpīḍamālokya nirbharasnehagarbheṇa salilabharamanthareṇeva jaladharadhvaninā svareṇa sadhīramehyehītyāhūya sasaṃbhramapradhāvitamapi saṃbhāvitaśukanāsapraṇāmamupasṛtya pārśve bhūmāvupaviśantamākṛṣya haṭhātpādapīṭhe samupaveśyāparisamāptāvalokanaspṛheṇa cakṣuṣā suciramālokyāsyopārūḍhayauvanabharābhirāmatarāṇyaṅgapratyaṅgāni pāṇinā spṛṣṭvā darśayañśukanāsamavādīt | śukanāsa paśyeyamāyuṣmataścandrāpīḍasyotsarpiṇī mahānīlamaṇiprabheva kanakaśikhariṇo gaṇḍamaṇḍalodbhāsinī madalekheva gandhadvipasyopahitakāntipatiparabhāgā lakṣmacchāyeva candramaso vikāsaśobhāpekṣiṇī madhukarāvalīva kamalākarasya rūpālekhyonmīlanakālāñjanavarttikā tāruṇyabharajaladharottānaśyāmikojjvalatkandarpapradīpakajjalaśikhā sphuratpratāpānaladhūmarājī makaradhvajopavanatamālavallī manobhavavikāradoṣārambhabālatimirodgatirudvāhamaṅgalabhrūsaṃjñā śmaśrurājilekhā samaṃtātsamudbhinnā | vivāhamaṅgalayogyāṃ daśāmārūḍhoyam | taddevyā vilāsavatyā saha saṃmantryābhijanarūpā nirūpyatāṃ kācijjagati rājakanyakā | dṛṣṭaṃ hi durlabhadarśanaṃ vatsasya vadanam | saṃprati vadhūmukhakamaladarśanenānandayāma ātmānam | ityuktavati tārāpīḍe śukanāsaḥ pratyuvāca |

p.268, l.3


(p.268, l.3)sādhu cintitaṃ devena | anena tu sahṛdayena hṛdaye samāropitā
(p.268, l.4)eva sarvavidyāḥ | saṃbhāvitā eva sarvāḥ kalāḥ | svīkṛtā eva sarvāḥ
(p.268, l.5)prajāḥ | gṛhītā eva sarvadigvadhūnāṃ karāḥ | sthāpitaiva niścalā ku-
(p.268, l.6)ṭumbinīpade rājalakṣmīḥ | ūḍhaiva caturudadhimekhalākalāpabhūṣaṇā bhūḥ |
(p.268, l.7)kimaparamavaśiṣyate yena na pariṇīyate | ityabhihitavati śukanāse la-
(p.268, l.8)jjāvanamravadanaścandrāpīḍaścakāra cetasi | aho saṃvādo yena me kā-
(p.268, l.9)dambarīsamāgamopāyacintāsamakālamevedṛśī tātasya buddhirutpannā |
(p.268, l.10)tadyaducyate | andhakāre praviṣṭasyāloko vanagahanapraviṣṭasya deśika-
(p.268, l.11)darśanaṃ mahārṇavapatitasya yānapātrābhyāgamo mriyamāṇasyoparyamṛtavṛṣṭi-
(p.268, l.12)riti | tadetadāpatitaṃ mayi | sarvathā vaiśampāyanadarśanamātrakāntaritā
(p.268, l.13)vartate me kādambarīprāptiḥ | ityevaṃ cintayatyeva candrāpīḍe kṣiti-
(p.268, l.14)patiruttasthau | utthāya ca tameva vinayāvanamrapūrvakāyaṃ samavalambyāṃ-
(p.268, l.15)sadeśe sakalamedinībhārodvahanaguruṇā dordaṇḍena śanaiḥ śanaiḥ saṃcarañśu-
(p.268, l.16)kanāsenānugamyamāno vilāsavatībhavanamagamat | gatvā ca sasaṃbhramakṛ-
(p.268, l.17)tābhyutthānāmindūdayāvalokanavilolāmiva samudravelāṃ vilāsavatīmū-
(p.268, l.18)rdhvasthita evāvādīt | devi paśyaiṣā tvamapi vadhūmukhāvalokanasu-
(p.268, l.19)khasya kṛte nottāmyasītyupālabhamāneva devīṃ vatsasya yauvanabharāra-
(p.268, l.20)mbhasūtrapātarekhāvayostāruṇyadurvilasitecchāvinivartanajñā vijṛmbhamāṇā
(p.268, l.21)śmaśrurājiśobhā vivāhamaṅgalasaṃpādanāyādiśati | tvamaparaṃ kimā-
(p.268, l.22)diśasīti praṣṭavyā tadādiśatu devī | kathyamānepi kimaparamadyāpaha-
(p.268, l.23)rasi vadanamanyato vrīḍayā | pṛṣṭā vā kartavyaṃ nājñāpayasi | bara-
(p.269, l.1)mātāsi saṃvṛttā | jānāmi candrāpīḍasyoparyaprītireṣā yadevametatkā-
(p.269, l.2)ryeṣvanādarovadhīraṇā ca | ityevaṃvidhairnarmaprāyairālāpaiḥ sukhāyamānace-
(p.269, l.3)tāściramiva sthitvā śarīrasthitisaṃpādanāya niragāt |

sādhu cintitaṃ devena | anena tu sahṛdayena hṛdaye samāropitā eva sarvavidyāḥ | saṃbhāvitā eva sarvāḥ kalāḥ | svīkṛtā eva sarvāḥ prajāḥ | gṛhītā eva sarvadigvadhūnāṃ karāḥ | sthāpitaiva niścalā kuṭumbinīpade rājalakṣmīḥ | ūḍhaiva caturudadhimekhalākalāpabhūṣaṇā bhūḥ | kimaparamavaśiṣyate yena na pariṇīyate | ityabhihitavati śukanāse lajjāvanamravadanaścandrāpīḍaścakāra cetasi | aho saṃvādo yena me kādambarīsamāgamopāyacintāsamakālamevedṛśī tātasya buddhirutpannā | tadyaducyate | andhakāre praviṣṭasyāloko vanagahanapraviṣṭasya deśikadarśanaṃ mahārṇavapatitasya yānapātrābhyāgamo mriyamāṇasyoparyamṛtavṛṣṭiriti | tadetadāpatitaṃ mayi | sarvathā vaiśampāyanadarśanamātrakāntaritā vartate me kādambarīprāptiḥ | ityevaṃ cintayatyeva candrāpīḍe kṣitipatiruttasthau | utthāya ca tameva vinayāvanamrapūrvakāyaṃ samavalambyāṃsadeśe sakalamedinībhārodvahanaguruṇā dordaṇḍena śanaiḥ śanaiḥ saṃcarañśukanāsenānugamyamāno vilāsavatībhavanamagamat | gatvā ca sasaṃbhramakṛtābhyutthānāmindūdayāvalokanavilolāmiva samudravelāṃ vilāsavatīmūrdhvasthita evāvādīt | devi paśyaiṣā tvamapi vadhūmukhāvalokanasukhasya kṛte nottāmyasītyupālabhamāneva devīṃ vatsasya yauvanabharārambhasūtrapātarekhāvayostāruṇyadurvilasitecchāvinivartanajñā vijṛmbhamāṇā śmaśrurājiśobhā vivāhamaṅgalasaṃpādanāyādiśati | tvamaparaṃ kimādiśasīti praṣṭavyā tadādiśatu devī | kathyamānepi kimaparamadyāpaharasi vadanamanyato vrīḍayā | pṛṣṭā vā kartavyaṃ nājñāpayasi | baramātāsi saṃvṛttā | jānāmi candrāpīḍasyoparyaprītireṣā yadevametatkāryeṣvanādarovadhīraṇā ca | ityevaṃvidhairnarmaprāyairālāpaiḥ sukhāyamānacetāściramiva sthitvā śarīrasthitisaṃpādanāya niragāt |

p.269, l.4


(p.269, l.4)candrāpīḍopi śukanāsamukhenaiva vaiśampāyanapratyudgamanāyātmānaṃ
(p.269, l.5)mocayitvā jananībhavana eva nirvartitaśarīrasthitirvaiśampāyanapratyu-
(p.269, l.6)dgamanasaṃvidhānavinodenaiva taṃ divasamanayat |

candrāpīḍopi śukanāsamukhenaiva vaiśampāyanapratyudgamanāyātmānaṃ mocayitvā jananībhavana eva nirvartitaśarīrasthitirvaiśampāyanapratyudgamanasaṃvidhānavinodenaiva taṃ divasamanayat |

p.269, l.7


(p.269, l.7)avatīrṇāyāṃ ca tasyāṃ yāminyāṃ suhṛddarśanautsukyena śayanagatopi
(p.269, l.8)jāgradeva samadhikamiva yāmadvayaṃ sthitvā parivartayadbhiriva svakāntyā
(p.269, l.9)nīlimānamambaratalasyāpaharadbhiriva haritatāṃ tarugahanānāmadhastādapi
(p.269, l.10)chidrayitveva praviśadbhirnirvāsayadbhiriva tarutalacchāyāṃ darīkuharakuñjo-
(p.269, l.11)dareṣvapi nilīnaṃ timiramakṣāntyeva praviśyotpāṭayadbhirvivarapraveśavyā-
(p.269, l.12)jena ca rasātalamiva praveṣṭumārabdhairanyathā punardhavalayadbhiriva dhavalatāṃ
(p.269, l.13)saudhānāmuddhūlayadbhiriva karpūrareṇunā diṅgukhāni limpadbhiriva sāndra-
(p.269, l.14)candanadraveṇa yāminīmunnāmayadbhiriva medinīmupanayadbhiriva dyāṃ saṃkṣi-
(p.269, l.15)padbhiriva tārakāgrahanakṣatramaṇḍalāni vistārayadbhiriva saritpulināni
(p.269, l.16)pṛthakpṛthakkamalavanānyutpīḍyeva dhārayadbhiruddalitadalavikāsānekīku-
(p.269, l.17)rvadbhiriva kumudākarānapi ca paryastairiva śikhariśikhareṣvāvarjitai-
(p.269, l.18)riva prāsādamūrdhasu piṇḍībhūya vahadbhiriva rathyāmukheṣu taradbhiriva ja-
(p.269, l.19)lataraṃgeṣu prasāritairiva saikatasthaleṣu haṃsasārthaiḥ sahaikībhūtairiva saṃvi-
(p.269, l.20)bhaktairiva candrāśrayaprasuptakāminīkapolalāvaṇyena kṣālitairiva candra-
(p.269, l.21)kāntacyutajaladhārāsahasraistathā ca garbhagṛheṣvapyavihatapraveśairdantavala-
(p.269, l.22)bhībhyopi labdhaparabhāgaiḥ padminīpattrakhaṇḍeṣvapyakhaṇḍitadhavalimabhirārā-
(p.269, l.23)meṣvapi divasabuddhimutpādayadbhiḥ parasparodbhinnakrameṇodgiradbhirivāvarja-
(p.270, l.1)yadbhiriva vikṣipadbhiriva vistārayadbhiriva pravartayadbhiriva varṣadbhiriva
(p.270, l.2)sarvato jyotsnāpravāhaṃ kādambarīsamāgamatvarādānāya smarasarvāstra-
(p.270, l.3)mokṣamiva kurvadbhiścandrapādairdviguṇīkṛtamanmathotsāho gamanasaṃjñāśaṅkhanā-
(p.270, l.4)dāyādideśa |

avatīrṇāyāṃ ca tasyāṃ yāminyāṃ suhṛddarśanautsukyena śayanagatopi jāgradeva samadhikamiva yāmadvayaṃ sthitvā parivartayadbhiriva svakāntyā nīlimānamambaratalasyāpaharadbhiriva haritatāṃ tarugahanānāmadhastādapi chidrayitveva praviśadbhirnirvāsayadbhiriva tarutalacchāyāṃ darīkuharakuñjodareṣvapi nilīnaṃ timiramakṣāntyeva praviśyotpāṭayadbhirvivarapraveśavyājena ca rasātalamiva praveṣṭumārabdhairanyathā punardhavalayadbhiriva dhavalatāṃ saudhānāmuddhūlayadbhiriva karpūrareṇunā diṅgukhāni limpadbhiriva sāndracandanadraveṇa yāminīmunnāmayadbhiriva medinīmupanayadbhiriva dyāṃ saṃkṣipadbhiriva tārakāgrahanakṣatramaṇḍalāni vistārayadbhiriva saritpulināni pṛthakpṛthakkamalavanānyutpīḍyeva dhārayadbhiruddalitadalavikāsānekīkurvadbhiriva kumudākarānapi ca paryastairiva śikhariśikhareṣvāvarjitairiva prāsādamūrdhasu piṇḍībhūya vahadbhiriva rathyāmukheṣu taradbhiriva jalataraṃgeṣu prasāritairiva saikatasthaleṣu haṃsasārthaiḥ sahaikībhūtairiva saṃvibhaktairiva candrāśrayaprasuptakāminīkapolalāvaṇyena kṣālitairiva candrakāntacyutajaladhārāsahasraistathā ca garbhagṛheṣvapyavihatapraveśairdantavalabhībhyopi labdhaparabhāgaiḥ padminīpattrakhaṇḍeṣvapyakhaṇḍitadhavalimabhirārāmeṣvapi divasabuddhimutpādayadbhiḥ parasparodbhinnakrameṇodgiradbhirivāvarjayadbhiriva vikṣipadbhiriva vistārayadbhiriva pravartayadbhiriva varṣadbhiriva sarvato jyotsnāpravāhaṃ kādambarīsamāgamatvarādānāya smarasarvāstramokṣamiva kurvadbhiścandrapādairdviguṇīkṛtamanmathotsāho gamanasaṃjñāśaṅkhanādāyādideśa |

p.270, l.5


(p.270, l.5)atha gaganatalalabdhavistāro vijṛmbhamāṇa iva dikkuñjeṣvāvartamāna
(p.270, l.6)ivābhraṃlihanagarīprākāramaṇḍalābhyantare samārohannivottuṅgagopurāṭṭā-
(p.270, l.7)lakaśikharāṇi calanniva harmyāntarāleṣu vikasanniva catuṣkacatvareṣu
(p.270, l.8)prasaranniva rājamārgeṣu paribhramanniva bhavanasaṃkaṭeṣu praviśannivodyānana-
(p.270, l.9)gagahvareṣu saṃmūrchanniva prāsādakukṣiṣu tatkṣaṇapratibodhitānāṃ gṛhasaro-
(p.270, l.10)jinīsārasānāmanuvartyamāna iva tārataradīrgheṇa raṇitena vicchidyamāna
(p.270, l.11)iva muhurmuhuḥ svabhāvagadgadena bhavanakalahaṃsānāṃ kalaraveṇa nirdhārya-
(p.270, l.12)māṇa iva śrotrapraveśinā gamanavelāpraṇāmasaṃbhrāntasya vārāṅganājanasya
(p.270, l.13)calavalayanūpurarasanākalakalena tāradīrghataraḥ śaṅkhadhvanirudatiṣṭhat |
(p.270, l.14)anantaraṃ cotthāpyamānaiścotthitaiścākṛṣyamāṇaiścākṛṣṭaiścāropyamāṇaparyāṇaiśca
(p.270, l.15)paryāṇitaiśca nīyamānaiścānīyamānaiśca vilabhyamānaiścācchidyamānaiścāgaccha-
(p.270, l.16)dbhiścāgataiśca pūjyamānaiśca pūjitaiśca paṅktisthitaiśca vāhyamānaiśca tiṣṭhadbhi-
(p.270, l.17)śca pratipālayadbhiścāparyāptarājadvārāṅgaṇairaprabhūtacatvarairnistucchitasakalara-
(p.270, l.18)thyāntaratayāntarbahiśca saṃkaṭāyamānanagarīvistāraisturaṃgamasahasraistatkṣa-
(p.270, l.19)ṇaṃ kuntavanamayamivāntarīkṣaṃ khuraravamayīva medinī heṣāravamayānīva
(p.270, l.20)śrotravivarāṇi phenapiṇḍastabakamayamiva yuvarājabhavanadvārāṅgaṇaṃ khalī-
(p.270, l.21)naravamayya iva daśadiśośvālaṃkāraratnaprabhāmayā ivābhavañchaśāṅka-
(p.270, l.22)raśmayaḥ | acirācca gṛhītasamāyogoṅgaṇagatamindrāyudhamāruhya pura-
(p.270, l.23)stāccalitenālokahetordvitīyacandramaṇḍaleneva haṃsadhāmnā maṅgalātapatre-
(p.271, l.1)ṇāvedyamānanirgamo yathādarśanamitastatasturaṃgagataireva praṇamyamāno rā-
(p.271, l.2)japutrasahasraiḥ prasuptapurajanatayāsaṃbādhenāpi rājavartmanā bahutvātturaṃga-
(p.271, l.3)mabalasya kṛcchralabdhasaṃcāraḥ kathaṃ kathamapi nirjagāma nagaryāḥ | ni-
(p.271, l.4)rgatya cādūrata eva nirbharatvājjyotsnāpūrasyācchatayā ca durvibhāvyapā-
(p.271, l.5)nīyāmupari kalakūjitānumīyamānottrastahaṃsasārthotpatanavyatikarāṃ puli-
(p.271, l.6)nāyamānāmiva sarvato jaḍatarataraṃgānilasparśamātropalakṣyasalilasaṃ-
(p.271, l.7)nidhimuttīrya siprāmatiprahatatvādasaṃkaṭatvācca vardhayateva gamanotsāhama-
(p.271, l.8)tivistīrṇenāpi punarvistāriteneva candrapādairdaśapuragāminā mārgeṇa
(p.271, l.9)prāvartata gantum |

atha gaganatalalabdhavistāro vijṛmbhamāṇa iva dikkuñjeṣvāvartamāna ivābhraṃlihanagarīprākāramaṇḍalābhyantare samārohannivottuṅgagopurāṭṭālakaśikharāṇi calanniva harmyāntarāleṣu vikasanniva catuṣkacatvareṣu prasaranniva rājamārgeṣu paribhramanniva bhavanasaṃkaṭeṣu praviśannivodyānanagagahvareṣu saṃmūrchanniva prāsādakukṣiṣu tatkṣaṇapratibodhitānāṃ gṛhasarojinīsārasānāmanuvartyamāna iva tārataradīrgheṇa raṇitena vicchidyamāna iva muhurmuhuḥ svabhāvagadgadena bhavanakalahaṃsānāṃ kalaraveṇa nirdhāryamāṇa iva śrotrapraveśinā gamanavelāpraṇāmasaṃbhrāntasya vārāṅganājanasya calavalayanūpurarasanākalakalena tāradīrghataraḥ śaṅkhadhvanirudatiṣṭhat | anantaraṃ cotthāpyamānaiścotthitaiścākṛṣyamāṇaiścākṛṣṭaiścāropyamāṇaparyāṇaiśca paryāṇitaiśca nīyamānaiścānīyamānaiśca vilabhyamānaiścācchidyamānaiścāgacchadbhiścāgataiśca pūjyamānaiśca pūjitaiśca paṅktisthitaiśca vāhyamānaiśca tiṣṭhadbhiśca pratipālayadbhiścāparyāptarājadvārāṅgaṇairaprabhūtacatvarairnistucchitasakalarathyāntaratayāntarbahiśca saṃkaṭāyamānanagarīvistāraisturaṃgamasahasraistatkṣaṇaṃ kuntavanamayamivāntarīkṣaṃ khuraravamayīva medinī heṣāravamayānīva śrotravivarāṇi phenapiṇḍastabakamayamiva yuvarājabhavanadvārāṅgaṇaṃ khalīnaravamayya iva daśadiśośvālaṃkāraratnaprabhāmayā ivābhavañchaśāṅkaraśmayaḥ | acirācca gṛhītasamāyogoṅgaṇagatamindrāyudhamāruhya purastāccalitenālokahetordvitīyacandramaṇḍaleneva haṃsadhāmnā maṅgalātapatreṇāvedyamānanirgamo yathādarśanamitastatasturaṃgagataireva praṇamyamāno rājaputrasahasraiḥ prasuptapurajanatayāsaṃbādhenāpi rājavartmanā bahutvātturaṃgamabalasya kṛcchralabdhasaṃcāraḥ kathaṃ kathamapi nirjagāma nagaryāḥ | nirgatya cādūrata eva nirbharatvājjyotsnāpūrasyācchatayā ca durvibhāvyapānīyāmupari kalakūjitānumīyamānottrastahaṃsasārthotpatanavyatikarāṃ pulināyamānāmiva sarvato jaḍatarataraṃgānilasparśamātropalakṣyasalilasaṃnidhimuttīrya siprāmatiprahatatvādasaṃkaṭatvācca vardhayateva gamanotsāhamativistīrṇenāpi punarvistāriteneva candrapādairdaśapuragāminā mārgeṇa prāvartata gantum |

p.271, l.10


(p.271, l.10)athohyamānairiva rayavāhinā sakaladiṅmukhaprasṛtena jyotsnājala-
(p.271, l.11)srotasā vaiśampāyanālokanatvaritasya candrāpīḍamānasasyaiva tulyaṃ
(p.271, l.12)vahato jaṅghānilenendrāyudhasyākṛṣyamāṇairiva vājibhistāvatyaivāpara-
(p.271, l.13)rātravelayā yojanatritayamevālaṅghayat | athādhvaśramāpaharaṇāyeva pra-
(p.271, l.14)vṛtte vātumāhlādakāriṇi nirbharajyotsnājalāvagāhādārdrārdrasparśevaśyā-
(p.271, l.15)yasīkarākarṣiṇi rajolulitavividhavanapallavānilavījite vinidraku-
(p.271, l.16)mudinīparimalanalagnaparimale parimalāhitajaḍimni rajanivirāmapiśune
(p.271, l.17)mātariśvani krameṇa cāparadigvadhūvadanacumbini tadā kalpakāle ca
(p.271, l.18)durviṣahaśarvarīvirahacintayevāsannadinakarodayaviṣādenevā pradoṣāduttā-
(p.271, l.19)nitamukhaiḥ kumudarāśibhirāpīyamānasya dhāmnaḥ parikṣayeṇeva sarvāmba-
(p.271, l.20)rasaraḥpayaḥpāyipayodavibhramāśvarajaḥsaṃghātopaghāteneva pāṇḍutāmupagata-
(p.271, l.21)vati candrabimbe pratyagragaganalakṣmīviyogasaṃtāpojjhite dhavalottarī-
(p.271, l.22)yāṃśuka iva śaśāṅkalagne galati candrikālokeparajaladhipātinā
(p.271, l.23)jyotsnājalapravāheṇeva sahasā phenabudbudāvalīṣviva naśyantīṣu tāra-
(p.272, l.1)kāpaṅktiṣu galadavaśyāyasalilakṣālanādiva śanaiḥ śanairdalitamuktā-
(p.272, l.2)gaurajyotsnānubhāvamutsṛjantīṣvāśāsu punarvibhāvyamānasahajaśyāmakā-
(p.272, l.3)ntiṣu salilādivonmajjatsu tarulatāviṭapeṣu samullasati pūrvadi-
(p.272, l.4)gvadhūkarṇapūraraktāśokapallavembarasarastāmarase divasamukhakarikumbha-
(p.272, l.5)sindūrareṇau taraṇiratharaktadhvajāṃśuke saṃdhyārāge saṃdhyātapacaritānte-
(p.272, l.6)ṣvālagnadāvānaleṣviva vayaḥsaṃghātairjanitārāvamutsṛjyamāneṣu nivāsa-
(p.272, l.7)pādapeṣu saśeṣanidrālasaiściraprasāraṇāviśadajaṅghāṅgibhirhaṭhādākṛṣṭadīrgha-
(p.272, l.8)padasaṃcāribhirmṛgakadambakairunmucyamānāsūṣaraśayyāsvicchāvakhaṇḍito-
(p.272, l.9)tkhātapalvalopāntaprarūḍhamustāgranthiṣvaraṇyagahvarābhimukheṣu varāhayūtheṣu
(p.272, l.10)niśāvasānapracāranirgatairgodhanairitastato dhavalāyamānāsu grāmasīmā-
(p.272, l.11)ntāraṇyasthalīṣvālokyamānajanapadavinirgameṣu prasūyamāneṣviva grā-
(p.272, l.12)meṣu yathārkakiraṇāvalokodgamaṃ connāmyamāna iva pūrvadigbhāge samu-
(p.272, l.13)tsāryamāṇāsvivāśāsvapasarpatsvivāraṇyeṣu vistāryamāṇāsviva grāma-
(p.272, l.14)sīmāsūttānībhavatsviva salilāśayeṣvavacchidyamāneṣviva śikhariṣū-
(p.272, l.15)ddhriyamāṇāyāmiva medinyāmadṛśyatāmivopayāntīṣu kumudinīṣu tiro-
(p.272, l.16)dhānakāriṇīṃ nīlatiraskariṇīmiva karairutsārya timiramālāṃ vira-
(p.272, l.17)havidhurāṃ kamalinīmivālokayitumudayagiriśikharamārūḍhe bhagavati sa-
(p.272, l.18)ptalokacakṣuṣi saptavāhe vihāyastalamudbhāsya digantarāṇyudbhāsayantīṣu
(p.272, l.19)sakalajagaddīpikāsu divasakaradīdhitiṣu dṛṣṭiprasarakṣamāyāṃ velāyāṃ
(p.272, l.20)sahasaivāgratordhagavyūtimātra iva rātriprayāṇakāyātamantaḥkṣobhabhītena ra-
(p.272, l.21)sātalenevodgīryamāṇamasoḍhasaṃghātabharayā medinyeva vikṣipyamāṇamaparyā-
(p.272, l.22)ptapramāṇābhirdigbhiriva saṃhiyamāṇamaparimāṇarajonirodhāśaṅkitena gī-
(p.272, l.23)rvāṇavartmanevāvakīryamāṇamarkāvalokeneva saha vistīryamāṇamāyāsitā-
(p.273, l.1)yatataradṛṣṭibhirapyadṛṣṭaparyantamanujīvibhūbhṛcchatasahasrakalpitāvaṣṭambhaṃ saṃ-
(p.273, l.2)cāriṇaṃ dvitīyamiva medinīsaṃniveśamajalavāhinīpraveśagambhīraṃ prāṇi-
(p.273, l.3)mayamaparapāramaṣṭamamiva mahāsamudramudriktarajaḥsantateḥ pūratayā cāpa-
(p.273, l.4)risphuṭavibhāvyasarvavṛttāntamapītastatovalitadhavalakadalikodbhāsitāne-
(p.273, l.5)kakarighaṭāsahasrasaṃkulamaviralabalākāvalīvibhrājitāmbhodasaṃghātaṃ mū-
(p.273, l.6)rtimantamiva meghasamayārambhamāvāsabhūmigrahaṇasaṃbhramābhipradhāvitāsaṃkhya-
(p.273, l.7)karituraganaraparasparormisaṃbādhatayāmandamandarāsphālanalulitakallolajā-
(p.273, l.8)lākulasya mahājaladherlīlayā niviśamānaṃ skandhāvāramadrākṣīt |

athohyamānairiva rayavāhinā sakaladiṅmukhaprasṛtena jyotsnājalasrotasā vaiśampāyanālokanatvaritasya candrāpīḍamānasasyaiva tulyaṃ vahato jaṅghānilenendrāyudhasyākṛṣyamāṇairiva vājibhistāvatyaivāpararātravelayā yojanatritayamevālaṅghayat | athādhvaśramāpaharaṇāyeva pravṛtte vātumāhlādakāriṇi nirbharajyotsnājalāvagāhādārdrārdrasparśevaśyāyasīkarākarṣiṇi rajolulitavividhavanapallavānilavījite vinidrakumudinīparimalanalagnaparimale parimalāhitajaḍimni rajanivirāmapiśune mātariśvani krameṇa cāparadigvadhūvadanacumbini tadā kalpakāle ca durviṣahaśarvarīvirahacintayevāsannadinakarodayaviṣādenevā pradoṣāduttānitamukhaiḥ kumudarāśibhirāpīyamānasya dhāmnaḥ parikṣayeṇeva sarvāmbarasaraḥpayaḥpāyipayodavibhramāśvarajaḥsaṃghātopaghāteneva pāṇḍutāmupagatavati candrabimbe pratyagragaganalakṣmīviyogasaṃtāpojjhite dhavalottarīyāṃśuka iva śaśāṅkalagne galati candrikālokeparajaladhipātinā jyotsnājalapravāheṇeva sahasā phenabudbudāvalīṣviva naśyantīṣu tārakāpaṅktiṣu galadavaśyāyasalilakṣālanādiva śanaiḥ śanairdalitamuktāgaurajyotsnānubhāvamutsṛjantīṣvāśāsu punarvibhāvyamānasahajaśyāmakāntiṣu salilādivonmajjatsu tarulatāviṭapeṣu samullasati pūrvadigvadhūkarṇapūraraktāśokapallavembarasarastāmarase divasamukhakarikumbhasindūrareṇau taraṇiratharaktadhvajāṃśuke saṃdhyārāge saṃdhyātapacaritānteṣvālagnadāvānaleṣviva vayaḥsaṃghātairjanitārāvamutsṛjyamāneṣu nivāsapādapeṣu saśeṣanidrālasaiściraprasāraṇāviśadajaṅghāṅgibhirhaṭhādākṛṣṭadīrghapadasaṃcāribhirmṛgakadambakairunmucyamānāsūṣaraśayyāsvicchāvakhaṇḍitotkhātapalvalopāntaprarūḍhamustāgranthiṣvaraṇyagahvarābhimukheṣu varāhayūtheṣu niśāvasānapracāranirgatairgodhanairitastato dhavalāyamānāsu grāmasīmāntāraṇyasthalīṣvālokyamānajanapadavinirgameṣu prasūyamāneṣviva grāmeṣu yathārkakiraṇāvalokodgamaṃ connāmyamāna iva pūrvadigbhāge samutsāryamāṇāsvivāśāsvapasarpatsvivāraṇyeṣu vistāryamāṇāsviva grāmasīmāsūttānībhavatsviva salilāśayeṣvavacchidyamāneṣviva śikhariṣūddhriyamāṇāyāmiva medinyāmadṛśyatāmivopayāntīṣu kumudinīṣu tirodhānakāriṇīṃ nīlatiraskariṇīmiva karairutsārya timiramālāṃ virahavidhurāṃ kamalinīmivālokayitumudayagiriśikharamārūḍhe bhagavati saptalokacakṣuṣi saptavāhe vihāyastalamudbhāsya digantarāṇyudbhāsayantīṣu sakalajagaddīpikāsu divasakaradīdhitiṣu dṛṣṭiprasarakṣamāyāṃ velāyāṃ sahasaivāgratordhagavyūtimātra iva rātriprayāṇakāyātamantaḥkṣobhabhītena rasātalenevodgīryamāṇamasoḍhasaṃghātabharayā medinyeva vikṣipyamāṇamaparyāptapramāṇābhirdigbhiriva saṃhiyamāṇamaparimāṇarajonirodhāśaṅkitena gīrvāṇavartmanevāvakīryamāṇamarkāvalokeneva saha vistīryamāṇamāyāsitāyatataradṛṣṭibhirapyadṛṣṭaparyantamanujīvibhūbhṛcchatasahasrakalpitāvaṣṭambhaṃ saṃcāriṇaṃ dvitīyamiva medinīsaṃniveśamajalavāhinīpraveśagambhīraṃ prāṇimayamaparapāramaṣṭamamiva mahāsamudramudriktarajaḥsantateḥ pūratayā cāparisphuṭavibhāvyasarvavṛttāntamapītastatovalitadhavalakadalikodbhāsitānekakarighaṭāsahasrasaṃkulamaviralabalākāvalīvibhrājitāmbhodasaṃghātaṃ mūrtimantamiva meghasamayārambhamāvāsabhūmigrahaṇasaṃbhramābhipradhāvitāsaṃkhyakarituraganaraparasparormisaṃbādhatayāmandamandarāsphālanalulitakallolajālākulasya mahājaladherlīlayā niviśamānaṃ skandhāvāramadrākṣīt |

p.273, l.9


(p.273, l.9)dṛṣṭvā cākaroccetasi | aho bhadrakaṃ bhavati yadyacintitāgamana eva
(p.273, l.10)praviśya vaiśampāyanaṃ paśyāmi | ityevaṃ cintayitvā chatracāmarādibhiḥ
(p.273, l.11)svacihnaiḥ saha nivāritāśeṣarājaputraloko javaviśeṣagrāhibhistrica-
(p.273, l.12)turaisturaṃgamairanugamyamāno mūrdhānamāvṛtyottarīyeṇa rayaviśeṣagrāhiṇe-
(p.273, l.13)ndrāyudhena nānāvyāpāravyagrasakalalokamacintita eva skandhāvāramā-
(p.273, l.14)sasāda | praviśaṃśca pratyāvāsakaṃ vahanneva kasminpradeśe vaiśampāyanā-
(p.273, l.15)vāsa iti papraccha | tatastatsaṃnihitābhiḥ strībhiritaratvādapratyabhijñāya
(p.273, l.16)yathārabdhakarmavyagrābhirevodvāṣpaśūnyavadanābhirbhadra kiṃ pṛcchasi kutotra
(p.273, l.17)vaiśampāyana ityāvedyamāna āḥ pāpāḥ kimevamasaṃbaddhaṃ pralapatheti śū-
(p.273, l.18)nyahṛdaya eva tāḥ pratārayannantarbhinnahṛdayatvānnāparāḥ pṛcchannevamevottra-
(p.273, l.19)sta iva hariṇaśāvako yūthaparibhraṃśavilola iva karikalabhako dhenuvi-
(p.273, l.20)rahādutkarṇa iva tarṇako na kiṃcitpaśyanna kiṃcidvadanna kiṃcidālapanna
(p.273, l.21)kiṃcidākarṇayanna kiṃcinnirūpayanna kvacittiṣṭhanna kaṃcidāhvayankāga-
(p.273, l.22)tosmi kimarthamāgatosmi kva calitosmi kva gacchāmi kiṃ paśyāmi
(p.273, l.23)kimārabdhaṃ mayā kiṃ vā karomīti sarvamevācetayamānondha iva badhira
(p.274, l.1)iva mūka iva jaḍa ivāviṣṭa iva kaṭakamadhyadeśaṃ yāvattādṛśenaiva ve-
(p.274, l.2)genāvahat |

dṛṣṭvā cākaroccetasi | aho bhadrakaṃ bhavati yadyacintitāgamana eva praviśya vaiśampāyanaṃ paśyāmi | ityevaṃ cintayitvā chatracāmarādibhiḥ svacihnaiḥ saha nivāritāśeṣarājaputraloko javaviśeṣagrāhibhistricaturaisturaṃgamairanugamyamāno mūrdhānamāvṛtyottarīyeṇa rayaviśeṣagrāhiṇendrāyudhena nānāvyāpāravyagrasakalalokamacintita eva skandhāvāramāsasāda | praviśaṃśca pratyāvāsakaṃ vahanneva kasminpradeśe vaiśampāyanāvāsa iti papraccha | tatastatsaṃnihitābhiḥ strībhiritaratvādapratyabhijñāya yathārabdhakarmavyagrābhirevodvāṣpaśūnyavadanābhirbhadra kiṃ pṛcchasi kutotra vaiśampāyana ityāvedyamāna āḥ pāpāḥ kimevamasaṃbaddhaṃ pralapatheti śūnyahṛdaya eva tāḥ pratārayannantarbhinnahṛdayatvānnāparāḥ pṛcchannevamevottrasta iva hariṇaśāvako yūthaparibhraṃśavilola iva karikalabhako dhenuvirahādutkarṇa iva tarṇako na kiṃcitpaśyanna kiṃcidvadanna kiṃcidālapanna kiṃcidākarṇayanna kiṃcinnirūpayanna kvacittiṣṭhanna kaṃcidāhvayankāgatosmi kimarthamāgatosmi kva calitosmi kva gacchāmi kiṃ paśyāmi kimārabdhaṃ mayā kiṃ vā karomīti sarvamevācetayamānondha iva badhira iva mūka iva jaḍa ivāviṣṭa iva kaṭakamadhyadeśaṃ yāvattādṛśenaiva vegenāvahat |

p.274, l.3


(p.274, l.3)athendrāyudhapratyabhijñānādvārttayaivānupradhāvitarājaputradarśanācca deva-
(p.274, l.4)ścandrāpīḍa iti samantātsasaṃbhramapradhāvitānāmacetitottarīyaskhalanānā-
(p.274, l.5)mudbāṣpaśūnyadṛṣṭīnāṃ dūrādeva lajjayā praṇāmakriyayā ca samamevāvanamatāṃ
(p.274, l.6)rājanyasahasrāṇāṃ mukhānyavalokya kva vaiśampāyana ityapṛcchat | tataste
(p.274, l.7)sarve samameva vicāryāsmiṃstarutalevataratu tāvaddevastato yathāvasthitaṃ
(p.274, l.8)vijñāpayāma iti nyavedayan | candrāpīḍasya tena teṣāṃ sphuṭākhyānā-
(p.274, l.9)dapi kaṣṭatareṇa vacasāntaḥśalyagarbha sphuṭitamiva hṛdayamāsīt |
(p.274, l.10)kevalaṃ tatkālapraṇayinī mūrchā sā dhāraṇamakarot | turagādavatāritaṃ
(p.274, l.11)ca kuthopaviṣṭaṃ pituḥ samavayobhiranatikramaṇīyairmūrdhābhiṣiktapārthivai-
(p.274, l.12)rdhṛtamātmānaṃ tadānīṃ na veditavān | upalabdhasaṃjñopi ca vaiśampāyana-
(p.274, l.13)syādarśanādātmatattvadarśanātkimetatkvāhaṃ varte kiṃ vā mayaitaccaritamiti
(p.274, l.14)bhramārūḍha iva muhyadbhirivendriyaiḥ sarvamevānutprekṣyamāṇaḥ kevalaṃ skandhā-
(p.274, l.15)vārāgamanenaiva tasyābhāvādanyadasaṃbhāvayandurviṣahapīḍābhihatena cetasā
(p.274, l.16)kimāraṭāmi kiṃ hṛdayamavaṣṭabhya tūṣṇīmāse kimātmānamāhatya hṛdayā-
(p.274, l.17)tprāṇairviyojayāmi kimekākī kāṃciddiśaṃ gṛhītvā pravrajāmīti karta-
(p.274, l.18)vyameva nādhyagacchat | antardravanniva dahyamāna iva sphuṭanniva sahasradhā
(p.274, l.19)duḥkhena cakāra cetasi | aho me ramyopyaramaṇīyaḥ saṃvṛtto jīvalokaḥ |
(p.274, l.20)vasantyapi śūnyībhūtā pṛthivī | sacakṣuṣopyandhāḥ kakubho jātāḥ |
(p.274, l.21)suniṣpannamapi hataṃ janma | surakṣitamapi muṣitaṃ jīvitaphalam | kaṃ
(p.274, l.22)paśyāmi | kamālapāmi | kasmai viśrambhaṃ kathayāmi | kena saha sukha-
(p.274, l.23)māse | kimadyāpi me jīvitena kādambaryāpi | vaiśampāyanasya kṛte
(p.275, l.1)kva gacchāmi | kaṃ pṛcchāmi | kamabhyarthaye | ko me dadātu punastādṛśaṃ
(p.275, l.2)mitraratnam | kathaṃ mayā tātasya śukanāsasya cātmā vaiśampāyanena
(p.275, l.3)vinā darśayitavyaḥ | kimabhidhāya ca tanayaśokavihvalāmbā manoramā
(p.275, l.4)vā saṃsthāpayitavyā | kiṃ bhūmiḥ kācidasiddhā tāṃ sādhayituṃ paścā-
(p.275, l.5)tsthitaḥ | uta narapatiḥ kaścidasaṃghaṭitaḥ tatsaṃghaṭanāya paścātparilambitaḥ |
(p.275, l.6)kaccidvidyā kācidagṛhītā | tāṃ grahītuṃ mayotsaṃkalitaḥ | ityetāni
(p.275, l.7)cānyāni cāntarātmanā ciramadhomukha eva vikalpya hṛdayāsphuṭanā-
(p.275, l.8)dvilakṣyamivāparādhinamiva mahāpātakinamivātmānaṃ manyamāno vadanama-
(p.275, l.9)darśayañchanaiḥ kṛcchādiva tānaprākṣīt |

athendrāyudhapratyabhijñānādvārttayaivānupradhāvitarājaputradarśanācca devaścandrāpīḍa iti samantātsasaṃbhramapradhāvitānāmacetitottarīyaskhalanānāmudbāṣpaśūnyadṛṣṭīnāṃ dūrādeva lajjayā praṇāmakriyayā ca samamevāvanamatāṃ rājanyasahasrāṇāṃ mukhānyavalokya kva vaiśampāyana ityapṛcchat | tataste sarve samameva vicāryāsmiṃstarutalevataratu tāvaddevastato yathāvasthitaṃ vijñāpayāma iti nyavedayan | candrāpīḍasya tena teṣāṃ sphuṭākhyānādapi kaṣṭatareṇa vacasāntaḥśalyagarbha sphuṭitamiva hṛdayamāsīt | kevalaṃ tatkālapraṇayinī mūrchā sā dhāraṇamakarot | turagādavatāritaṃ ca kuthopaviṣṭaṃ pituḥ samavayobhiranatikramaṇīyairmūrdhābhiṣiktapārthivairdhṛtamātmānaṃ tadānīṃ na veditavān | upalabdhasaṃjñopi ca vaiśampāyanasyādarśanādātmatattvadarśanātkimetatkvāhaṃ varte kiṃ vā mayaitaccaritamiti bhramārūḍha iva muhyadbhirivendriyaiḥ sarvamevānutprekṣyamāṇaḥ kevalaṃ skandhāvārāgamanenaiva tasyābhāvādanyadasaṃbhāvayandurviṣahapīḍābhihatena cetasā kimāraṭāmi kiṃ hṛdayamavaṣṭabhya tūṣṇīmāse kimātmānamāhatya hṛdayātprāṇairviyojayāmi kimekākī kāṃciddiśaṃ gṛhītvā pravrajāmīti kartavyameva nādhyagacchat | antardravanniva dahyamāna iva sphuṭanniva sahasradhā duḥkhena cakāra cetasi | aho me ramyopyaramaṇīyaḥ saṃvṛtto jīvalokaḥ | vasantyapi śūnyībhūtā pṛthivī | sacakṣuṣopyandhāḥ kakubho jātāḥ | suniṣpannamapi hataṃ janma | surakṣitamapi muṣitaṃ jīvitaphalam | kaṃ paśyāmi | kamālapāmi | kasmai viśrambhaṃ kathayāmi | kena saha sukhamāse | kimadyāpi me jīvitena kādambaryāpi | vaiśampāyanasya kṛte kva gacchāmi | kaṃ pṛcchāmi | kamabhyarthaye | ko me dadātu punastādṛśaṃ mitraratnam | kathaṃ mayā tātasya śukanāsasya cātmā vaiśampāyanena vinā darśayitavyaḥ | kimabhidhāya ca tanayaśokavihvalāmbā manoramā vā saṃsthāpayitavyā | kiṃ bhūmiḥ kācidasiddhā tāṃ sādhayituṃ paścātsthitaḥ | uta narapatiḥ kaścidasaṃghaṭitaḥ tatsaṃghaṭanāya paścātparilambitaḥ | kaccidvidyā kācidagṛhītā | tāṃ grahītuṃ mayotsaṃkalitaḥ | ityetāni cānyāni cāntarātmanā ciramadhomukha eva vikalpya hṛdayāsphuṭanādvilakṣyamivāparādhinamiva mahāpātakinamivātmānaṃ manyamāno vadanamadarśayañchanaiḥ kṛcchādiva tānaprākṣīt |

p.275, l.10


(p.275, l.10)mayyāgate kiṃ kaścidevaṃvidhontare saṃgrāma utpannaḥ | vyādhirvā
(p.275, l.11)kaścidāśukāryasādhyarūpaḥ samupajātaḥ | yenaitadatarkitameva mahāvajra-
(p.275, l.12)patanamupanatamiti | te tvevaṃ pṛṣṭāḥ sarve samameva karadvayāpihitaśrutayo
(p.275, l.13)vyajñapayan | deva śāntaṃ pāpam | devaśarīramiva sāgraṃ varṣaśataṃ dhri-
(p.275, l.14)yate vaiśampāyana iti | etadākarṇya cojjīvita ivānandabāṣpanirbharaḥ saṃ-
(p.275, l.15)bhāvya tānsarvāneva kaṇṭhagraheṇāvādīt | jīvato vaiśampāyanasyānyatra
(p.275, l.16)kṣaṇamapyavasthānamasaṃbhāvayatā mayaivaṃ pṛṣṭā bhavantaḥ | tajjīvatītyetā-
(p.275, l.17)ni tu tāvatkarṇe kṛtānyakṣarāṇi | adhunā kiṃ vṛttamasya yenāsau
(p.275, l.18)nāgataḥ | kva vā sthitaḥ | kena vā prasaṅgena sthitaḥ | kathaṃ vā tame-
(p.275, l.19)kākinamutsṛjyāyātā bhavantaḥ | kathaṃ vā bhavadbhirbalādapi nānīto-
(p.275, l.20)sāvityetadavagantumuttāmyati me hṛdayamiti | te caivaṃ pṛṣṭā vyajñapa-
(p.275, l.21)yan | deva śrūyatāṃ yathā vṛttam |

mayyāgate kiṃ kaścidevaṃvidhontare saṃgrāma utpannaḥ | vyādhirvā kaścidāśukāryasādhyarūpaḥ samupajātaḥ | yenaitadatarkitameva mahāvajrapatanamupanatamiti | te tvevaṃ pṛṣṭāḥ sarve samameva karadvayāpihitaśrutayo vyajñapayan | deva śāntaṃ pāpam | devaśarīramiva sāgraṃ varṣaśataṃ dhriyate vaiśampāyana iti | etadākarṇya cojjīvita ivānandabāṣpanirbharaḥ saṃbhāvya tānsarvāneva kaṇṭhagraheṇāvādīt | jīvato vaiśampāyanasyānyatra kṣaṇamapyavasthānamasaṃbhāvayatā mayaivaṃ pṛṣṭā bhavantaḥ | tajjīvatītyetāni tu tāvatkarṇe kṛtānyakṣarāṇi | adhunā kiṃ vṛttamasya yenāsau nāgataḥ | kva vā sthitaḥ | kena vā prasaṅgena sthitaḥ | kathaṃ vā tamekākinamutsṛjyāyātā bhavantaḥ | kathaṃ vā bhavadbhirbalādapi nānītosāvityetadavagantumuttāmyati me hṛdayamiti | te caivaṃ pṛṣṭā vyajñapayan | deva śrūyatāṃ yathā vṛttam |

p.275, l.22


(p.275, l.22)pṛṣṭhataḥ skandhāvāramanupālayadbhiḥ śanaiḥ śanairvaiśampāyanena saha bha-
(p.275, l.23)vadbhirāgantavyamityādiśya gatavati deve tasmindivase sugṛhītatvā-
(p.276, l.1)ddhāsendhanādikasyopakaraṇajātasya na dattameva prayāṇaṃ skandhāvāreṇa |
(p.276, l.2)anyasminnahanyāhatāyāṃ prayāṇabheryā sajjīkriyamāṇe sādhane prātare-
(p.276, l.3)vāsmānvaiśampāyanobhyadhāt | atipuṇyaṃ hyacchodākhyaṃ saraḥ purāṇe śrū-
(p.276, l.4)yate | tadasminnātvā praṇamya cāsyaiva tīrabhāji siddhāyatane bhagavantaṃ
(p.276, l.5)bhavānīprabhuṃ maheśvaraṃ śaśāṅkaśakalaśekharaṃ vrajāmaḥ | divyajanasevitā
(p.276, l.6)kena kadā punaḥ svapnepi bhūmiriyamālokitā | ityabhidhāya caraṇābhyāme-
(p.276, l.7)vācchodasarastīramayāsīt | tatra cātiramyatayaiva sarvato dattadṛṣṭiḥ
(p.276, l.8)saṃcarannamarakāminīśrotraśikharārohaṇapraṇayocitaistaraṃgānilāhativilo-
(p.276, l.9)lavṛttibhiḥ kiśalayairaviralakusumamakarandalobhapuñjitānāṃ ca mattama-
(p.276, l.10)dhulihāṃ mañjunā siñjitaraveṇa dūrādāhvayantamiva marakatamaṇiśyāma-
(p.276, l.11)yā prabhayānulimpantamiva samaṃ daśadigbhāgānadattadivasakarakiraṇaprave-
(p.276, l.12)śatayā divāpyantarniśīthinīmiva bibhrāṇaṃ ciraparicitairapi meghodgamā-
(p.276, l.13)śaṅkayā muhurmuhurunmuktamadhurakekāravairvanaśikhaṇḍibhirutkandharairavalo-
(p.276, l.14)kyamānaṃ padamiva jaladakālasya pratipakṣamiva sarvasaṃtāpānāṃ nijāvā-
(p.276, l.15)samiva jaḍimno nirgamamārgamiva surabhimāsasyāśrayamiva makaradhvaja-
(p.276, l.16)syotkaṇṭhāvinodasthānamiva raterāspadamiva sarvaramaṇīyānāmanavarata-
(p.276, l.17)valitasurabhiśītalācchodasarastaraṃgamārutābhivījitābhyantaraśilātala-
(p.276, l.18)manyatamaṃ taṭalatāmaṇḍapamadrākṣīt |

pṛṣṭhataḥ skandhāvāramanupālayadbhiḥ śanaiḥ śanairvaiśampāyanena saha bhavadbhirāgantavyamityādiśya gatavati deve tasmindivase sugṛhītatvāddhāsendhanādikasyopakaraṇajātasya na dattameva prayāṇaṃ skandhāvāreṇa | anyasminnahanyāhatāyāṃ prayāṇabheryā sajjīkriyamāṇe sādhane prātarevāsmānvaiśampāyanobhyadhāt | atipuṇyaṃ hyacchodākhyaṃ saraḥ purāṇe śrūyate | tadasminnātvā praṇamya cāsyaiva tīrabhāji siddhāyatane bhagavantaṃ bhavānīprabhuṃ maheśvaraṃ śaśāṅkaśakalaśekharaṃ vrajāmaḥ | divyajanasevitā kena kadā punaḥ svapnepi bhūmiriyamālokitā | ityabhidhāya caraṇābhyāmevācchodasarastīramayāsīt | tatra cātiramyatayaiva sarvato dattadṛṣṭiḥ saṃcarannamarakāminīśrotraśikharārohaṇapraṇayocitaistaraṃgānilāhativilolavṛttibhiḥ kiśalayairaviralakusumamakarandalobhapuñjitānāṃ ca mattamadhulihāṃ mañjunā siñjitaraveṇa dūrādāhvayantamiva marakatamaṇiśyāmayā prabhayānulimpantamiva samaṃ daśadigbhāgānadattadivasakarakiraṇapraveśatayā divāpyantarniśīthinīmiva bibhrāṇaṃ ciraparicitairapi meghodgamāśaṅkayā muhurmuhurunmuktamadhurakekāravairvanaśikhaṇḍibhirutkandharairavalokyamānaṃ padamiva jaladakālasya pratipakṣamiva sarvasaṃtāpānāṃ nijāvāsamiva jaḍimno nirgamamārgamiva surabhimāsasyāśrayamiva makaradhvajasyotkaṇṭhāvinodasthānamiva raterāspadamiva sarvaramaṇīyānāmanavaratavalitasurabhiśītalācchodasarastaraṃgamārutābhivījitābhyantaraśilātalamanyatamaṃ taṭalatāmaṇḍapamadrākṣīt |

p.276, l.19


(p.276, l.19)dṛṣṭvā ca tamaticirāntaritadarśanaṃ bhrātaramiva tanayamiva suhṛda-
(p.276, l.20)miva cānanyadṛṣṭirvismṛtanimeṣeṇa cakṣuṣā vilokayanstambhita iva li-
(p.276, l.21)khita ivotkīrṇa iva pustamaya iva suciramūrdhva eva sthitvāpārayanni-
(p.276, l.22)vāṅgāni dhārayitumākramyamāṇa iva mūrchayonmucyamāna ivendriyairjhaṭi-
(p.276, l.23)tyunmuktāṅgaḥ samupaviśya bhūmau kimapyantarātmanā smarannivānudhyā-
(p.277, l.1)yanniva nirvikāravadano galitalocanapayodhārāsaṃtānastūṣṇīmadhomukha-
(p.277, l.2)stasthau | tathāvasthitaṃ ca tamavalokyāsmākamudapādi cetasi cintā |
(p.277, l.3)yena kenacidapahriyanta eva rasikahṛdayāḥ pariṇāmadhīramatayopi kiṃ
(p.277, l.4)punaḥ kutūhalāspade prathame vayasi vartamānāḥ | tasmānniyatamiyamasye-
(p.277, l.5)māmatimanoharāṃ bhūmimālokya bhāvayato hṛdayavikṛtirīdṛśī jāteti |
(p.277, l.6)na cirācca tamevamavadāma vayam | dṛṣṭā darśanīyānāmavadhireṣā | ta-
(p.277, l.7)duttiṣṭha | saṃprati nirvartayāmaḥ snānavidhim | atimahatī velā | sa-
(p.277, l.8)jjībhūtaṃ sādhanam | prayāṇābhimukhaḥ sakalaḥ skandhāvārastvāṃ prati-
(p.277, l.9)pālayannāste | kimadyāpi vilambiteneti | sa tvevamuktopyasmābhi-
(p.277, l.10)raśrutāsmadīyālāpa iva jaḍa iva mūka ivāśikṣita iva vaktuṃ na kiṃ-
(p.277, l.11)cidapi pratyuttaramadāt | tameva kevalamanimeṣapakṣmaṇā niścalastabdha-
(p.277, l.12)tārakeṇa saṃtatāśrusrotasā likhiteneva cakṣuṣā latāmaṇḍapamālokita-
(p.277, l.13)vān |

dṛṣṭvā ca tamaticirāntaritadarśanaṃ bhrātaramiva tanayamiva suhṛdamiva cānanyadṛṣṭirvismṛtanimeṣeṇa cakṣuṣā vilokayanstambhita iva likhita ivotkīrṇa iva pustamaya iva suciramūrdhva eva sthitvāpārayannivāṅgāni dhārayitumākramyamāṇa iva mūrchayonmucyamāna ivendriyairjhaṭityunmuktāṅgaḥ samupaviśya bhūmau kimapyantarātmanā smarannivānudhyāyanniva nirvikāravadano galitalocanapayodhārāsaṃtānastūṣṇīmadhomukhastasthau | tathāvasthitaṃ ca tamavalokyāsmākamudapādi cetasi cintā | yena kenacidapahriyanta eva rasikahṛdayāḥ pariṇāmadhīramatayopi kiṃ punaḥ kutūhalāspade prathame vayasi vartamānāḥ | tasmānniyatamiyamasyemāmatimanoharāṃ bhūmimālokya bhāvayato hṛdayavikṛtirīdṛśī jāteti | na cirācca tamevamavadāma vayam | dṛṣṭā darśanīyānāmavadhireṣā | taduttiṣṭha | saṃprati nirvartayāmaḥ snānavidhim | atimahatī velā | sajjībhūtaṃ sādhanam | prayāṇābhimukhaḥ sakalaḥ skandhāvārastvāṃ pratipālayannāste | kimadyāpi vilambiteneti | sa tvevamuktopyasmābhiraśrutāsmadīyālāpa iva jaḍa iva mūka ivāśikṣita iva vaktuṃ na kiṃcidapi pratyuttaramadāt | tameva kevalamanimeṣapakṣmaṇā niścalastabdhatārakeṇa saṃtatāśrusrotasā likhiteneva cakṣuṣā latāmaṇḍapamālokitavān |

p.277, l.14


(p.277, l.14)punaḥpunaścāsmābhirāgamanāyānurudhyamānastadgrathitadṛṣṭirevāsmān pa-
(p.277, l.15)ricchedaniṣṭhuramāha sma | mayā tu na yātavyamasmātpradeśāt | gaccha-
(p.277, l.16)ntu bhavantaḥ skandhāvāramādāya | na yuktaṃ bhavatāṃ candrāpīḍabhuja-
(p.277, l.17)balaparirakṣitaṃ gate tasminmahāsādhanaṃ gṛhītvāsyāṃ bhūmau kṣaṇa-
(p.277, l.18)mapyavasthānaṃ kartum | ityuktavantaṃ tamakasmānnāma kiṃcidasya dai-
(p.277, l.19)vādeva vairāgyakāraṇamutpannamityāśaṅkaya sānunayamāgamanāya punaḥ punaḥ
(p.277, l.20)pratibodhya tādṛśāsaṃbaddhānuṣṭhānena jātapīḍā niṣṭhuramapyabhihitavanto
(p.277, l.21)vayam | evaṃ na yuktamasmākaṃ sthātum | bhavataḥ punardevasya tārāpīḍasyā-
(p.277, l.22)nantarādāryaśukanāsāllabdhajanmano devyā vilāsavatyāṅkalālitasya
(p.277, l.23)devena candrāpīḍena sahaikatra saṃvṛddhasya tathā vidyāgṛhe mahatā yatnenaivaṃ
(p.278, l.1)śikṣitasya yuktamidam | yajjyeṣṭhe bhrātari suhṛdi vatsale bhartari jaga-
(p.278, l.2)nāthe ca guṇavati ca bhavati sarvamarpayitvā gate tatparityāgenātrāva-
(p.278, l.3)sthānam | kasyāparasyedṛśo yuktāyuktaparicchedaḥ | tiṣṭhatu tāvadasmākaṃ ta-
(p.278, l.4)vopari sneho bhaktirvā | asmiṃstu śūnyāraṇye bhavantamekākinamutsṛjya
(p.278, l.5)gatāḥ santo devena candraśītalaprakṛtinā candrāpīḍenaiva kiṃ vaktavyā
(p.278, l.6)vayam | kimanyo devaścandrāpīḍonyo vā bhavān | tadunmucyatāmayaṃ saṃmohaḥ |
(p.278, l.7)gamanāya dhīrādhīyatām | ityabhihitosmābhirīṣadiva vilakṣahāsena vaca-
(p.278, l.8)nenāsmānavādīt | kimahametāvadapi na vedmi yadgamanāya māṃ bhavantaḥ
(p.278, l.9)prabodhayanti | api ca candrāpīḍena vinā kṣaṇamapyahamanyatra na pā-
(p.278, l.10)rayāmi sthātum | eṣaiva me garīyasī paribodhanā | tathāpi kiṃ ka-
(p.278, l.11)romi | anenaiva kṣaṇena sarvatra vigalitaṃ me prabhutvam | tathā hi |
(p.278, l.12)smaradiva kimapi mano nānyatra pravarttate | paśyantīva kimapi na dṛ-
(p.278, l.13)ṣṭiranyato valati | āsaktamiva kvāpi hṛdayaṃ kimapi na jānāti |
(p.278, l.14)nigaḍitāviva padamapi dātuṃ na caraṇāvutsahete | kīliteva cāsmi-
(p.278, l.15)nneva sthāne tanuḥ | tadātmanā tvahamasamartho yātum | atha balādbhava-
(p.278, l.16)nto māṃ ninīṣavaḥ | tatrāpi calitasyāsmātpradeśādātmano jī-
(p.278, l.17)vitadhāraṇaṃ na saṃbhāvayāmi | atra tu punastiṣṭhato yadetadantarhadaye ki-
(p.278, l.18)mapyanavasīyamānaṃ parivartate me yenaiva vidhṛtosmi tenaivāvaśyaṃ dhāryante
(p.278, l.19)prāṇā iti cetasi me | tadalaṃ nirbandhena | gacchantu bhavantaḥ | bhavatu
(p.278, l.20)yāvajjīvamā tṛpteścandrāpīḍadarśanasukham | alpapuṇyasya tu tanme prāpta-
(p.278, l.21)mapi karatalādevamācchidya daivena nītam | ityabhidadhānaśca kautukā-
(p.278, l.22)tkimetadyenaivaṃ bhāṣase nāyāsi devasya candrāpīḍasya samīpamityasmā-
(p.278, l.23)bhiḥ punaḥ punaḥ pṛṣṭobhyadhāt | lajjehamevaṃ vaktum | tathāpi śapāmi
(p.279, l.1)vayasyacandrāpīḍasyaiva jīvitena yadi kiṃcidapi jānāmi yatkena
(p.279, l.2)kāraṇena na śaknomyato gantumiti | api ca bhavatāmapi pratyakṣa
(p.279, l.3)evāyaṃ vṛttāntaḥ | tadrūjantu bhavantaḥ | ityuktvā tūṣṇīmabhūt |

punaḥpunaścāsmābhirāgamanāyānurudhyamānastadgrathitadṛṣṭirevāsmān paricchedaniṣṭhuramāha sma | mayā tu na yātavyamasmātpradeśāt | gacchantu bhavantaḥ skandhāvāramādāya | na yuktaṃ bhavatāṃ candrāpīḍabhujabalaparirakṣitaṃ gate tasminmahāsādhanaṃ gṛhītvāsyāṃ bhūmau kṣaṇamapyavasthānaṃ kartum | ityuktavantaṃ tamakasmānnāma kiṃcidasya daivādeva vairāgyakāraṇamutpannamityāśaṅkaya sānunayamāgamanāya punaḥ punaḥ pratibodhya tādṛśāsaṃbaddhānuṣṭhānena jātapīḍā niṣṭhuramapyabhihitavanto vayam | evaṃ na yuktamasmākaṃ sthātum | bhavataḥ punardevasya tārāpīḍasyānantarādāryaśukanāsāllabdhajanmano devyā vilāsavatyāṅkalālitasya devena candrāpīḍena sahaikatra saṃvṛddhasya tathā vidyāgṛhe mahatā yatnenaivaṃ śikṣitasya yuktamidam | yajjyeṣṭhe bhrātari suhṛdi vatsale bhartari jaganāthe ca guṇavati ca bhavati sarvamarpayitvā gate tatparityāgenātrāvasthānam | kasyāparasyedṛśo yuktāyuktaparicchedaḥ | tiṣṭhatu tāvadasmākaṃ tavopari sneho bhaktirvā | asmiṃstu śūnyāraṇye bhavantamekākinamutsṛjya gatāḥ santo devena candraśītalaprakṛtinā candrāpīḍenaiva kiṃ vaktavyā vayam | kimanyo devaścandrāpīḍonyo vā bhavān | tadunmucyatāmayaṃ saṃmohaḥ | gamanāya dhīrādhīyatām | ityabhihitosmābhirīṣadiva vilakṣahāsena vacanenāsmānavādīt | kimahametāvadapi na vedmi yadgamanāya māṃ bhavantaḥ prabodhayanti | api ca candrāpīḍena vinā kṣaṇamapyahamanyatra na pārayāmi sthātum | eṣaiva me garīyasī paribodhanā | tathāpi kiṃ karomi | anenaiva kṣaṇena sarvatra vigalitaṃ me prabhutvam | tathā hi | smaradiva kimapi mano nānyatra pravarttate | paśyantīva kimapi na dṛṣṭiranyato valati | āsaktamiva kvāpi hṛdayaṃ kimapi na jānāti | nigaḍitāviva padamapi dātuṃ na caraṇāvutsahete | kīliteva cāsminneva sthāne tanuḥ | tadātmanā tvahamasamartho yātum | atha balādbhavanto māṃ ninīṣavaḥ | tatrāpi calitasyāsmātpradeśādātmano jīvitadhāraṇaṃ na saṃbhāvayāmi | atra tu punastiṣṭhato yadetadantarhadaye kimapyanavasīyamānaṃ parivartate me yenaiva vidhṛtosmi tenaivāvaśyaṃ dhāryante prāṇā iti cetasi me | tadalaṃ nirbandhena | gacchantu bhavantaḥ | bhavatu yāvajjīvamā tṛpteścandrāpīḍadarśanasukham | alpapuṇyasya tu tanme prāptamapi karatalādevamācchidya daivena nītam | ityabhidadhānaśca kautukātkimetadyenaivaṃ bhāṣase nāyāsi devasya candrāpīḍasya samīpamityasmābhiḥ punaḥ punaḥ pṛṣṭobhyadhāt | lajjehamevaṃ vaktum | tathāpi śapāmi vayasyacandrāpīḍasyaiva jīvitena yadi kiṃcidapi jānāmi yatkena kāraṇena na śaknomyato gantumiti | api ca bhavatāmapi pratyakṣa evāyaṃ vṛttāntaḥ | tadrūjantu bhavantaḥ | ityuktvā tūṣṇīmabhūt |

p.279, l.4


(p.279, l.4)muhūrtādiva cotthāya teṣu teṣu ramyatareṣu tarutaleṣu latāgṛheṣu sa-
(p.279, l.5)rastīreṣu tasmiṃśca devāyatane kimapi naṣṭamivānviṣyannananyadṛṣṭirbabhrā-
(p.279, l.6)ma | bhrāntvā ca ciramiva khinnāntarātmā sanirvedamūrdhvaṃ niścasya
(p.279, l.7)tasmiṁllatāgahane punarupaviśya tasthau | vayamapi kṛtavīrutsaṃni-
(p.279, l.8)dhānāstatpratibodhanapratyāśayā sthitā eva | gatavati samadhika iva
(p.279, l.9)yāmadvaye śarīrasthitikaraṇāyāsmābhirabhyarthitaḥ pratyuvāca | vayasya-
(p.279, l.10)candrāpīḍasya khalvamī svajīvitādapi vallabhatarāḥ prāṇāḥ | tadyadi ba-
(p.279, l.11)lādapi parityajya māṃ gacchanti tathāpyeṣāṃ saṃdhāraṇe mayā prayatnaḥ kā-
(p.279, l.12)ryaḥ | kiṃ punaragacchatāmeva | candrāpīḍadarśanenaiva cāhamarthī na mṛ-
(p.279, l.13)tyunā | tadabhyarthanaivātra niṣphalā | ityabhidhāyotthāya snātvā kanda-
(p.279, l.14)mūlaphalairvanavāsocitāṃ śarīrasthitimakarot | nirvartitaśarīrasthitau
(p.279, l.15)tasminvayamapi kṛtavantaḥ | anenaiva ca krameṇa vismitāntarātmā-
(p.279, l.16)no rātrau ca divā ca kimetaditi tadvṛttāntamevānubhāvayanto dinatra-
(p.279, l.17)yaṃ sthitvā niṣpratyāśāstadāgamanānayanayoḥ sukṛtaśambalasaṃvidhānaṃ ta-
(p.279, l.18)tparikaraṃ tatra sthāpayitvā cāgatā vayam | yaccāgrato na preṣitaḥ saṃ-
(p.279, l.19)vādakastadekaṃ tāvadantarā gacchato devasyāsau na parāpatatyeva | apa-
(p.279, l.20)ramapi cirātpraviṣṭamātrasyaiva devasya mā punarāgamanakleśobhūditi |

muhūrtādiva cotthāya teṣu teṣu ramyatareṣu tarutaleṣu latāgṛheṣu sarastīreṣu tasmiṃśca devāyatane kimapi naṣṭamivānviṣyannananyadṛṣṭirbabhrāma | bhrāntvā ca ciramiva khinnāntarātmā sanirvedamūrdhvaṃ niścasya tasmiṁllatāgahane punarupaviśya tasthau | vayamapi kṛtavīrutsaṃnidhānāstatpratibodhanapratyāśayā sthitā eva | gatavati samadhika iva yāmadvaye śarīrasthitikaraṇāyāsmābhirabhyarthitaḥ pratyuvāca | vayasyacandrāpīḍasya khalvamī svajīvitādapi vallabhatarāḥ prāṇāḥ | tadyadi balādapi parityajya māṃ gacchanti tathāpyeṣāṃ saṃdhāraṇe mayā prayatnaḥ kāryaḥ | kiṃ punaragacchatāmeva | candrāpīḍadarśanenaiva cāhamarthī na mṛtyunā | tadabhyarthanaivātra niṣphalā | ityabhidhāyotthāya snātvā kandamūlaphalairvanavāsocitāṃ śarīrasthitimakarot | nirvartitaśarīrasthitau tasminvayamapi kṛtavantaḥ | anenaiva ca krameṇa vismitāntarātmāno rātrau ca divā ca kimetaditi tadvṛttāntamevānubhāvayanto dinatrayaṃ sthitvā niṣpratyāśāstadāgamanānayanayoḥ sukṛtaśambalasaṃvidhānaṃ tatparikaraṃ tatra sthāpayitvā cāgatā vayam | yaccāgrato na preṣitaḥ saṃvādakastadekaṃ tāvadantarā gacchato devasyāsau na parāpatatyeva | aparamapi cirātpraviṣṭamātrasyaiva devasya mā punarāgamanakleśobhūditi |

p.279, l.21


(p.279, l.21)candrāpīḍasya tu taṃ svapnepyanutprekṣaṇīyaṃ vaiśampāyanavṛttāntamākarṇya
(p.279, l.22)yugapadudvegavismayābhyāmākrāntahṛdayasyodapādi cetasi | kiṃ punarī-
(p.279, l.23)dṛśasya sarvaparityāgakāriṇo vanavāsaikaśaraṇasya vairāgyasya kāraṇaṃ
(p.280, l.1)bhavet | svīyaṃ ca na paśyāmi kiṃcitskhalitam | tātaprasādāttu mā-
(p.280, l.2)miva tamapi caraṇatalaluṭhitacūḍāmaṇayorcayantyeva rājānaḥ | mameva
(p.280, l.3)tasyāpi cecchādhikeṣu sarvopabhogeṣu na kiṃcidapi hīyate | mameva
(p.280, l.4)tasyāpyājñā na vihanyata eva | ahamiva sopi prasādānkarotyeva |
(p.280, l.5)matta iva tasmādapi bibhetyevāparādhijanaḥ | mayīva tasminnapi sarvāḥ
(p.280, l.6)saṃpadaḥ | tamapyālokya māmivotpadyate spṛhā lokasya | apyāgacchaṃstāte-
(p.280, l.7)nāmbayā cāryaśukanāsena manoramayā ca tanayasnehocitena sauhārdena na
(p.280, l.8)saṃbhāvitaḥ | vinayādhikyecchunā tātena śukanāsena vā kiṃcitpīḍā-
(p.280, l.9)karamabhihitam | tāḍito vā | tatrāpi naivāsāvevamasnehalaḥ piśunasva-
(p.280, l.10)bhāvo vā gurujanābhakto vā guṇopādānavimukho vā taralacitto vā
(p.280, l.11)yatkiṃcanakārī yaḥ kaścidiva kṣudraprakṛtirāḍhyaputratāgarvito duḥśikṣito
(p.280, l.12)durvinīto vā putraikatādurlalito vā yo janmanaḥ prabhṛti sarvaprakāropa-
(p.280, l.13)kāriṇo gurujanasyopari khedamevaṃ kuryādanubandhādviramedvā | praśamasyā-
(p.280, l.14)pīdṛśasya naiṣa kālaḥ | adyāpyasau vidvajjanocite gārhasthya eva na
(p.280, l.15)niveśito devapitṛmanuṣyāṇāmānṛṇyameva nopagataḥ | agatvā cānṛ-
(p.280, l.16)ṇyamṛṇatrayeṇa baddhaḥ kva gataḥ | na tena putrapautrasaṃtatyā vaṃśaḥ pratiṣṭhāṃ nītaḥ |
(p.280, l.17)nānantadakṣiṇairmahākratubhiriṣṭam | na satrakūpaprapāprāsādataḍāgārāmādi-
(p.280, l.18)bhiḥ kīrtanairalaṃkṛtā medinī | nākalpasthāyi diśoyāyi yaśā viprakī-
(p.280, l.19)rṇam | na guravonuvṛttyā sukhaṃ sthāpitāḥ | na snigdhabandhūnāmupakṛtam |
(p.280, l.20)na praṇayino nirviśeṣavibhavatāṃ nītāḥ | na sādhavaḥ parivardhitāḥ | nā-
(p.280, l.21)nujīvinaḥ saṃvibhaktāḥ | nābhyāgatāḥ kṛtā nistṛṣaḥ | na dṛṣṭāḥ śrutā
(p.280, l.22)vāṅganāḥ | na jātena jīvalokasukhānyanubhūtāni | na tena puruṣā-
(p.280, l.23)rthasādhanānāṃ dharmārthakāmānāmekopi hi prāptaḥ | kimetattena kṛtam |

candrāpīḍasya tu taṃ svapnepyanutprekṣaṇīyaṃ vaiśampāyanavṛttāntamākarṇya yugapadudvegavismayābhyāmākrāntahṛdayasyodapādi cetasi | kiṃ punarīdṛśasya sarvaparityāgakāriṇo vanavāsaikaśaraṇasya vairāgyasya kāraṇaṃ bhavet | svīyaṃ ca na paśyāmi kiṃcitskhalitam | tātaprasādāttu māmiva tamapi caraṇatalaluṭhitacūḍāmaṇayorcayantyeva rājānaḥ | mameva tasyāpi cecchādhikeṣu sarvopabhogeṣu na kiṃcidapi hīyate | mameva tasyāpyājñā na vihanyata eva | ahamiva sopi prasādānkarotyeva | matta iva tasmādapi bibhetyevāparādhijanaḥ | mayīva tasminnapi sarvāḥ saṃpadaḥ | tamapyālokya māmivotpadyate spṛhā lokasya | apyāgacchaṃstātenāmbayā cāryaśukanāsena manoramayā ca tanayasnehocitena sauhārdena na saṃbhāvitaḥ | vinayādhikyecchunā tātena śukanāsena vā kiṃcitpīḍākaramabhihitam | tāḍito vā | tatrāpi naivāsāvevamasnehalaḥ piśunasvabhāvo vā gurujanābhakto vā guṇopādānavimukho vā taralacitto vā yatkiṃcanakārī yaḥ kaścidiva kṣudraprakṛtirāḍhyaputratāgarvito duḥśikṣito durvinīto vā putraikatādurlalito vā yo janmanaḥ prabhṛti sarvaprakāropakāriṇo gurujanasyopari khedamevaṃ kuryādanubandhādviramedvā | praśamasyāpīdṛśasya naiṣa kālaḥ | adyāpyasau vidvajjanocite gārhasthya eva na niveśito devapitṛmanuṣyāṇāmānṛṇyameva nopagataḥ | agatvā cānṛṇyamṛṇatrayeṇa baddhaḥ kva gataḥ | na tena putrapautrasaṃtatyā vaṃśaḥ pratiṣṭhāṃ nītaḥ | nānantadakṣiṇairmahākratubhiriṣṭam | na satrakūpaprapāprāsādataḍāgārāmādibhiḥ kīrtanairalaṃkṛtā medinī | nākalpasthāyi diśoyāyi yaśā viprakīrṇam | na guravonuvṛttyā sukhaṃ sthāpitāḥ | na snigdhabandhūnāmupakṛtam | na praṇayino nirviśeṣavibhavatāṃ nītāḥ | na sādhavaḥ parivardhitāḥ | nānujīvinaḥ saṃvibhaktāḥ | nābhyāgatāḥ kṛtā nistṛṣaḥ | na dṛṣṭāḥ śrutā vāṅganāḥ | na jātena jīvalokasukhānyanubhūtāni | na tena puruṣārthasādhanānāṃ dharmārthakāmānāmekopi hi prāptaḥ | kimetattena kṛtam |

p.281, l.1


(p.281, l.1)ityākṣiptacetāścintayaṃściramiva tasminneva tarutale sthitvā śū-
(p.281, l.2)nyahṛdayopi yathākriyamāṇaprasādasaṃmānasambhāvanāsaṃbhāvitaṃ visarjya sa-
(p.281, l.3)kalameva rājakamutthāya tatkṣaṇakṛtamuttambhitatuṅgataratoraṇābaddhacandana-
(p.281, l.4)mālamubhayapārśvasthāpitotpallavamukhapūrṇahemakalaśaṃ dvārātprabhṛti sikta-
(p.281, l.5)saṃmṛṣṭabhūmibhāgamantarbahiśca prakīrṇasurabhikusumaprakaramitastataḥ saṃcaratā
(p.281, l.6)karmāntikalokena gṛhītavividhabhṛṅgāraṃ maṇicāmaratālavṛntaratnapādukā-
(p.281, l.7)dyupakaraṇapāṇibhirvāravanitābhiścākīrṇa vitānatalavartinā madāmodādhi-
(p.281, l.8)vāsitadigānanena rājahastinā gandhamādanena sanāthīkṛtaikapārśvamapara-
(p.281, l.9)pārśvepi kalpitendrāyudhāvasthānamupavāhyakareṇukākrāntabāhyāṅgaṇamaśeṣa-
(p.281, l.10)dvārāvahitabahuvetrilokaṃ mahattvādgambhīratayānekasatvaśaraṇatayā ca ma-
(p.281, l.11)hājalanidhimanukurvāṇam | tathā hi savelāvanamiva yāmāvasthitāneka-
(p.281, l.12)karighaṭāparikareṇāntaḥpraviṣṭamahāśailamiva gandhamādanena sakallolamiva
(p.281, l.13)saṃcaratsaṃbhrāntakarmāntikalokormiparaṃparābhiḥ sāvartamiva prāharikaja-
(p.281, l.14)namaṇḍalāvasthānaiḥ salakṣmīkamiva varāṅganābhiḥ saratnamiva mahāpuruṣaiḥ
(p.281, l.15)sahaṃsamālamiva sitapatākābhiḥ saphenapaṭalamiva kusumaprakaraiḥ hari-
(p.281, l.16)mivānantabhogaparikaraṃ kāyamānamaviśat |

ityākṣiptacetāścintayaṃściramiva tasminneva tarutale sthitvā śūnyahṛdayopi yathākriyamāṇaprasādasaṃmānasambhāvanāsaṃbhāvitaṃ visarjya sakalameva rājakamutthāya tatkṣaṇakṛtamuttambhitatuṅgataratoraṇābaddhacandanamālamubhayapārśvasthāpitotpallavamukhapūrṇahemakalaśaṃ dvārātprabhṛti siktasaṃmṛṣṭabhūmibhāgamantarbahiśca prakīrṇasurabhikusumaprakaramitastataḥ saṃcaratā karmāntikalokena gṛhītavividhabhṛṅgāraṃ maṇicāmaratālavṛntaratnapādukādyupakaraṇapāṇibhirvāravanitābhiścākīrṇa vitānatalavartinā madāmodādhivāsitadigānanena rājahastinā gandhamādanena sanāthīkṛtaikapārśvamaparapārśvepi kalpitendrāyudhāvasthānamupavāhyakareṇukākrāntabāhyāṅgaṇamaśeṣadvārāvahitabahuvetrilokaṃ mahattvādgambhīratayānekasatvaśaraṇatayā ca mahājalanidhimanukurvāṇam | tathā hi savelāvanamiva yāmāvasthitānekakarighaṭāparikareṇāntaḥpraviṣṭamahāśailamiva gandhamādanena sakallolamiva saṃcaratsaṃbhrāntakarmāntikalokormiparaṃparābhiḥ sāvartamiva prāharikajanamaṇḍalāvasthānaiḥ salakṣmīkamiva varāṅganābhiḥ saratnamiva mahāpuruṣaiḥ sahaṃsamālamiva sitapatākābhiḥ saphenapaṭalamiva kusumaprakaraiḥ harimivānantabhogaparikaraṃ kāyamānamaviśat |

p.281, l.17


(p.281, l.17)praviśya cāgṛhītapratikarmatayā malinaveṣābhirudvignadīnamukhībhiri-
(p.281, l.18)tastato vārāṅganābhiryāmikalokena karmāntikaiśca praṇamyamānastūṣṇī-
(p.281, l.19)mivālokakārakeṇeva madāmodenāvedite nisṛṣṭaśūnyadṛṣṭirgandhamādane
(p.281, l.20)śanaiḥ śanairvāsabhavanamayāsīt | tatra cāpanītasamāyogo vimucyāṅgāni
(p.281, l.21)śayanīye tarutālavṛntānilena saṃvījyamānoṅgasaṃvāhakāribhiśca śanaiḥ
(p.281, l.22)śanairapanīyamānāgamanakhedaḥ sakalarajanīprajāgarakhinnopi cāprāptani-
(p.281, l.23)drāsukho duḥkhāsikayā punarapi duḥkhāntarahetuṃ cintāmevāviśat |
(p.282, l.1)yadi tāvadapratimuktastātenāmbayā vā mahati śokārṇave nikṣipya tau
(p.282, l.2)tanayavirahaśokaviklavaṃ tātaṃ śukanāsamambāṃ ca manoramāmanāśvāsyā-
(p.282, l.3)smādeva pradeśādgacchāmi tadā mayāpi vaiśampāyanasyānukṛtaṃ bhavati |
(p.282, l.4)nivṛtya punargamane cāmuktipakṣamāśaṅkate me hṛdayam | tatkiṃ karomi |
(p.282, l.5)athavāsthāna evāpratimuktiśaṅkā me priyasuhṛdātmānaṃ māṃ ca paritya-
(p.282, l.6)jatāpyapareṇa prakāreṇa gamanamutpādayatā kādambarīsamīpagamanopāyaci-
(p.282, l.7)ntāparyākulamaterupakṛtameva | tadadhunā vaiśampāyanapratyānayanāya yāntaṃ
(p.282, l.8)na tāto nāmbāpi nāryaśukanāsopi nivārayituṃ śaknoti mām | ga-
(p.282, l.9)taśca vaiśampāyanasahitastenaiva pārśvena purastādgamiṣyāmi | iti ni-
(p.282, l.10)ścitya tatkālakṛtaṃ vaiśampāyanaviyogaduḥkhaṃ pariṇāmasukhamauṣadhamiva
(p.282, l.11)bahu manyamāno muhūrtamiva sthitvā viśrāntaḥ sukhitairaṅgairāpūrite tṛtī-
(p.282, l.12)yārdhayāmaśaṃkhe śarīrasthitikaraṇāyodatiṣṭhat |

praviśya cāgṛhītapratikarmatayā malinaveṣābhirudvignadīnamukhībhiritastato vārāṅganābhiryāmikalokena karmāntikaiśca praṇamyamānastūṣṇīmivālokakārakeṇeva madāmodenāvedite nisṛṣṭaśūnyadṛṣṭirgandhamādane śanaiḥ śanairvāsabhavanamayāsīt | tatra cāpanītasamāyogo vimucyāṅgāni śayanīye tarutālavṛntānilena saṃvījyamānoṅgasaṃvāhakāribhiśca śanaiḥ śanairapanīyamānāgamanakhedaḥ sakalarajanīprajāgarakhinnopi cāprāptanidrāsukho duḥkhāsikayā punarapi duḥkhāntarahetuṃ cintāmevāviśat | yadi tāvadapratimuktastātenāmbayā vā mahati śokārṇave nikṣipya tau tanayavirahaśokaviklavaṃ tātaṃ śukanāsamambāṃ ca manoramāmanāśvāsyāsmādeva pradeśādgacchāmi tadā mayāpi vaiśampāyanasyānukṛtaṃ bhavati | nivṛtya punargamane cāmuktipakṣamāśaṅkate me hṛdayam | tatkiṃ karomi | athavāsthāna evāpratimuktiśaṅkā me priyasuhṛdātmānaṃ māṃ ca parityajatāpyapareṇa prakāreṇa gamanamutpādayatā kādambarīsamīpagamanopāyacintāparyākulamaterupakṛtameva | tadadhunā vaiśampāyanapratyānayanāya yāntaṃ na tāto nāmbāpi nāryaśukanāsopi nivārayituṃ śaknoti mām | gataśca vaiśampāyanasahitastenaiva pārśvena purastādgamiṣyāmi | iti niścitya tatkālakṛtaṃ vaiśampāyanaviyogaduḥkhaṃ pariṇāmasukhamauṣadhamiva bahu manyamāno muhūrtamiva sthitvā viśrāntaḥ sukhitairaṅgairāpūrite tṛtīyārdhayāmaśaṃkhe śarīrasthitikaraṇāyodatiṣṭhat |

p.282, l.13


(p.282, l.13)utthāya ca yatraiva kādambarī tatraiva vaiśampāyana iti svadhairyāva-
(p.282, l.14)ṣṭambhenaiva saṃstabhya hṛdayaṃ śūnyāntarātmā punareva saṃvargitāśeṣarājalokaḥ
(p.282, l.15)śarīrasthitimakarot | kṛtāhāraścāntarjvalato madanānalasya vaiśampā-
(p.282, l.16)yanavirahaśokāgneśca bahirapi saṃtāpadānāya sāhāyakamiva kartumupari
(p.282, l.17)sthitaścātikaṣṭamaṣṭāsvapi dikṣu yugapatprasāritakaraḥ karomyayatnenaiva
(p.282, l.18)saṃtāpamityākalayyeva gaganatalamadhyamārūḍhe savitaryātapavyājena raja-
(p.282, l.19)tadravamivottaptamudgirati raśmijāle nirbhidya viśantīṣviva śarīra-
(p.282, l.20)mātapakaṇikāsu puñjyamānaprāṇisaṃghātāsu talapraveśātsaṃkaṭāyamānāsu
(p.282, l.21)pādapacchāyāsu bahirālokayituṃ cāpyapārayantīṣu dṛṣṭiṣu diṅmukheṣu
(p.282, l.22)jvalatsviva duḥsparśāsu bhūmiṣu niḥsaṃcāreṣu pathiṣu saṃkaṭaprapākuṭīro-
(p.282, l.23)darodapītipuñjiteṣvadhvanyeṣu nāḍiṃdhamaśvāsātureṣu svanīḍāvasthāyiṣu
(p.283, l.1)pattraratheṣu palvalāntarjalapraveśiteṣu mahiṣavṛndeṣvaravindadalaśakalaki-
(p.283, l.2)ñjalkavicchuritamicchāviloḍitotruṭitabisakāṇḍacchedadanturaṃ nipāna-
(p.283, l.3)saraḥpaṅkamārohatsu kariyūtheṣu raktatāmarasakāntiṣu lalanākapolopā-
(p.283, l.4)nteṣu dalitamuktākṣodānukāriṇīṣu virājamānāsu dharmajalakaṇikāvalīṣu
(p.283, l.5)smaryamāṇāyāṃ jyotsnāyāṃ gṛhyamāṇeṣu tuṣāraguṇeṣu vāñchyamāne payo-
(p.283, l.6)dakālābhyāgamebhyarthyamāne divasapariṇāme pradoṣadarśanākāṅkṣiṣu hṛdayeṣū-
(p.283, l.7)tthāya sarastīrakalpitamanavaratāpatajjalāsārasekanivāritoṣṇakaraki-
(p.283, l.8)raṇasaṃtāpamekasaṃtānāvalīdhārāvarṣavegavāhinyā nirjhariṇyeva kulyayā
(p.283, l.9)parikṣiptamantarālambitajalajambūpravālāhitāndhakāramāmuktakusumapalla-
(p.283, l.10)valatāvṛtākhilastambhasaṃcayamatanuharicandanacarcārdraṃ marakataśyāmapadmi-
(p.283, l.11)nīpalāśāstīrṇasamastabhūtalamāmodamānasarasasphuṭitāravindarāśidatta-
(p.283, l.12)prakaramākīrṇasarasabisakāṇḍamakāṇḍakalpitaprāvṛṭkālamitastatovarṣa-
(p.283, l.13)ntībhiḥ śaivalapravālamañjarībhirjaladevatābhiriva sadyaḥ snānārdraciku-
(p.283, l.14)rahastābhirupagṛhītasurabhikomalajalārdrikābhiranāśyānacandanāṅgarāga-
(p.283, l.15)hāriṇībhirhāravalayamātrābharaṇābhiravataṃsitavālaśaivalapravālābhirmṛṇā-
(p.283, l.16)latālavṛntakarpūrapaṭavāsaharicandanacandrakāntamaṇidarpaṇādyupakaraṇapā-
(p.283, l.17)ṇibhirabahvībhirvārāṅganābhirupetaṃ paribhavasthānamiva nidāghasamayasya ni-
(p.283, l.18)dānamiva śītakālasya niveśamiva vārivāhānāṃ tiraskāramiva ravi-
(p.283, l.19)karāṇāṃ hṛdayamiva sarasaḥ sahodaramiva himagireḥ svarūpamiva
(p.283, l.20)jaḍimna āvāsamiva vibhāvarīṇāṃ pratyāghātamiva divasasya jalamaṇḍa-
(p.283, l.21)pamayāsīt |

utthāya ca yatraiva kādambarī tatraiva vaiśampāyana iti svadhairyāvaṣṭambhenaiva saṃstabhya hṛdayaṃ śūnyāntarātmā punareva saṃvargitāśeṣarājalokaḥ śarīrasthitimakarot | kṛtāhāraścāntarjvalato madanānalasya vaiśampāyanavirahaśokāgneśca bahirapi saṃtāpadānāya sāhāyakamiva kartumupari sthitaścātikaṣṭamaṣṭāsvapi dikṣu yugapatprasāritakaraḥ karomyayatnenaiva saṃtāpamityākalayyeva gaganatalamadhyamārūḍhe savitaryātapavyājena rajatadravamivottaptamudgirati raśmijāle nirbhidya viśantīṣviva śarīramātapakaṇikāsu puñjyamānaprāṇisaṃghātāsu talapraveśātsaṃkaṭāyamānāsu pādapacchāyāsu bahirālokayituṃ cāpyapārayantīṣu dṛṣṭiṣu diṅmukheṣu jvalatsviva duḥsparśāsu bhūmiṣu niḥsaṃcāreṣu pathiṣu saṃkaṭaprapākuṭīrodarodapītipuñjiteṣvadhvanyeṣu nāḍiṃdhamaśvāsātureṣu svanīḍāvasthāyiṣu pattraratheṣu palvalāntarjalapraveśiteṣu mahiṣavṛndeṣvaravindadalaśakalakiñjalkavicchuritamicchāviloḍitotruṭitabisakāṇḍacchedadanturaṃ nipānasaraḥpaṅkamārohatsu kariyūtheṣu raktatāmarasakāntiṣu lalanākapolopānteṣu dalitamuktākṣodānukāriṇīṣu virājamānāsu dharmajalakaṇikāvalīṣu smaryamāṇāyāṃ jyotsnāyāṃ gṛhyamāṇeṣu tuṣāraguṇeṣu vāñchyamāne payodakālābhyāgamebhyarthyamāne divasapariṇāme pradoṣadarśanākāṅkṣiṣu hṛdayeṣūtthāya sarastīrakalpitamanavaratāpatajjalāsārasekanivāritoṣṇakarakiraṇasaṃtāpamekasaṃtānāvalīdhārāvarṣavegavāhinyā nirjhariṇyeva kulyayā parikṣiptamantarālambitajalajambūpravālāhitāndhakāramāmuktakusumapallavalatāvṛtākhilastambhasaṃcayamatanuharicandanacarcārdraṃ marakataśyāmapadminīpalāśāstīrṇasamastabhūtalamāmodamānasarasasphuṭitāravindarāśidattaprakaramākīrṇasarasabisakāṇḍamakāṇḍakalpitaprāvṛṭkālamitastatovarṣantībhiḥ śaivalapravālamañjarībhirjaladevatābhiriva sadyaḥ snānārdracikurahastābhirupagṛhītasurabhikomalajalārdrikābhiranāśyānacandanāṅgarāgahāriṇībhirhāravalayamātrābharaṇābhiravataṃsitavālaśaivalapravālābhirmṛṇālatālavṛntakarpūrapaṭavāsaharicandanacandrakāntamaṇidarpaṇādyupakaraṇapāṇibhirabahvībhirvārāṅganābhirupetaṃ paribhavasthānamiva nidāghasamayasya nidānamiva śītakālasya niveśamiva vārivāhānāṃ tiraskāramiva ravikarāṇāṃ hṛdayamiva sarasaḥ sahodaramiva himagireḥ svarūpamiva jaḍimna āvāsamiva vibhāvarīṇāṃ pratyāghātamiva divasasya jalamaṇḍapamayāsīt |

p.283, l.22


(p.283, l.22)tatra cātiramyatayā kṣubhitamakaradhvajotkalikāsahasraviṣamaṃ jalā-
(p.283, l.23)sāraśiśiratayā saṃdhukṣitasuhṛdviyogānalaṃ mahāsamudramiva gambhīraṃ taṃ
(p.284, l.1)divasamekākī kathaṃ kathamapi svadhairyayānapātreṇālaṅghayat | lohitāya-
(p.284, l.2)mānātape ca sāyāhne nirgatya bahulagomayopalepaharite mandamandamāru-
(p.284, l.3)tāhatottaralāyamānadhavalakusumaprakaraśobhini vāsabhavanāṅgaṇe kṣaṇa-
(p.284, l.4)mivāsthāne samāsannapārthivaiḥ saha vaiśampāyanālāpenaiva sthitvā dvitīya
(p.284, l.5)eva yāme calitavyaṃ sajjīkuruta sādhanamityādiśya balādhyakṣamṛkṣodaya
(p.284, l.6)eva visarjitāśeṣarājaloko vāsabhavanamadhyavasat | athāticirānta-
(p.284, l.7)ritojjayinīdarśanotsuko vināpi prayāṇanāndyā sakala eva kaṭaka-
(p.284, l.8)lokaḥ saṃvṛtya prāvartata gantum | ātmanāpyalabdhanidrāvinodovataratyeva
(p.284, l.9)tṛtīye yāme turagakariṇīprāyavāhanenānatibahunā rājalokena saha vi-
(p.284, l.10)ralakaṭakasaṃmardena vartmanāvahat | athādhvanaiva saha kṣīṇāyāṃ yāmava-
(p.284, l.11)tyāṃ rasātalādivonmajjatsu sarvabhāveṣūnmīlantīṣviva dṛṣṭiṣu punari-
(p.284, l.12)vānyathā sṛjyamāne jīvaloke vibhajyamāneṣu nimnonnateṣu viralāya-
(p.284, l.13)māneṣviva vanagahaneṣu saṃkucatsviva tarulatāgulmeṣu gaganatalamāroha-
(p.284, l.14)ntyāḥ pade iva bahulalākṣārasālohite divasaśriyovaśyāyasekānnava-
(p.284, l.15)pallava ivodbhidyamāne pūrvāśālatāyāḥ kamalinīrāgadāyini divasaka-
(p.284, l.16)rabimbe vispaṣṭe prabhātasamaye kaṭakalokenaiva saha parāpatitavānujja-
(p.284, l.17)yinīm |

tatra cātiramyatayā kṣubhitamakaradhvajotkalikāsahasraviṣamaṃ jalāsāraśiśiratayā saṃdhukṣitasuhṛdviyogānalaṃ mahāsamudramiva gambhīraṃ taṃ divasamekākī kathaṃ kathamapi svadhairyayānapātreṇālaṅghayat | lohitāyamānātape ca sāyāhne nirgatya bahulagomayopalepaharite mandamandamārutāhatottaralāyamānadhavalakusumaprakaraśobhini vāsabhavanāṅgaṇe kṣaṇamivāsthāne samāsannapārthivaiḥ saha vaiśampāyanālāpenaiva sthitvā dvitīya eva yāme calitavyaṃ sajjīkuruta sādhanamityādiśya balādhyakṣamṛkṣodaya eva visarjitāśeṣarājaloko vāsabhavanamadhyavasat | athāticirāntaritojjayinīdarśanotsuko vināpi prayāṇanāndyā sakala eva kaṭakalokaḥ saṃvṛtya prāvartata gantum | ātmanāpyalabdhanidrāvinodovataratyeva tṛtīye yāme turagakariṇīprāyavāhanenānatibahunā rājalokena saha viralakaṭakasaṃmardena vartmanāvahat | athādhvanaiva saha kṣīṇāyāṃ yāmavatyāṃ rasātalādivonmajjatsu sarvabhāveṣūnmīlantīṣviva dṛṣṭiṣu punarivānyathā sṛjyamāne jīvaloke vibhajyamāneṣu nimnonnateṣu viralāyamāneṣviva vanagahaneṣu saṃkucatsviva tarulatāgulmeṣu gaganatalamārohantyāḥ pade iva bahulalākṣārasālohite divasaśriyovaśyāyasekānnavapallava ivodbhidyamāne pūrvāśālatāyāḥ kamalinīrāgadāyini divasakarabimbe vispaṣṭe prabhātasamaye kaṭakalokenaiva saha parāpatitavānujjayinīm |

p.284, l.18


(p.284, l.18)atha dūrata eva prasṛtidvandvasaṃsthitaiśca puñjyamānaiścapuñjitaiścāba-
(p.284, l.19)ddhamaṇḍalaiścopaviṣṭaiḥ valitaiśca dattakatipayaśūnyapadaiśca nivartyamānai-
(p.284, l.20)ścāgacchadbhiśconmukhaiścādhomukhaiścodbāṣpadṛṣṭibhiśca vivarṇadīnavadanaiśca ma-
(p.284, l.21)hākaṣṭaśabdamukharaiśca duḥkhādhikyāhitamaunaiśca munibhirapi mumukṣubhirapi
(p.284, l.22)vītarāgairapi niḥspṛhairapyudāsīnairapi durjanairapi snehaparavaśaiḥ pitṛbhi-
(p.284, l.23)riva suhṛdbhiriva snigdhabandhubhiriva ca nagarīnirgatairārtyā pṛcchayamānaṃ
(p.285, l.1)kathyamānaṃ ca vicāryamāṇaṃ cānubhāvyamānaṃ ca vaiśampāyanavṛttāntameva
(p.285, l.2)samantācchuśrāva |

atha dūrata eva prasṛtidvandvasaṃsthitaiśca puñjyamānaiśca puñjitaiścābaddhamaṇḍalaiścopaviṣṭaiḥ valitaiśca dattakatipayaśūnyapadaiśca nivartyamānaiścāgacchadbhiśconmukhaiścādhomukhaiścodbāṣpadṛṣṭibhiśca vivarṇadīnavadanaiśca mahākaṣṭaśabdamukharaiśca duḥkhādhikyāhitamaunaiśca munibhirapi mumukṣubhirapi vītarāgairapi niḥspṛhairapyudāsīnairapi durjanairapi snehaparavaśaiḥ pitṛbhiriva suhṛdbhiriva snigdhabandhubhiriva ca nagarīnirgatairārtyā pṛcchayamānaṃ kathyamānaṃ ca vicāryamāṇaṃ cānubhāvyamānaṃ ca vaiśampāyanavṛttāntameva samantācchuśrāva |

p.285, l.3


(p.285, l.3)śṛṇvaṃśca cakāra cetasi | bāhyasya tāvajjanasyeyamīdṛśī sama-
(p.285, l.4)vasthā | kiṃ punaryenāsāvaṅkena lālitaḥ saṃvardhito vā bālacāṭavo-
(p.285, l.5)syānubhūtāḥ | tadatikaṣṭaṃ me vaiśampāyanena vinā tātasya śukanāsa-
(p.285, l.6)syāmbāyā manoramāyā vā darśanam | ityevaṃ cintayannāsānihitodvāṣpa-
(p.285, l.7)dṛṣṭiradṛṣṭasarvavṛttānta eva viveśojjayinīm | avatīrya ca sa
(p.285, l.8)rājakuladvāri viśannevāryaśukanāsabhavanaṃ saha devyā vilāsavatyā
(p.285, l.9)gato rājeti śuśrāva | śrutvā ca nivartya tatraiva jagāma | gacchaṃśca
(p.285, l.10)samīpavartī hā vatsa vaiśampāyanādyāpi madaṅkalālanocito bāla
(p.285, l.11)evāsi kathaṃ tvamekākī vyālaśatasahasrabhīṣaṇe nirmānuṣe tasmiñśū-
(p.285, l.12)nyāraṇye sthitaḥ | kena te tatrāpi sarvasatvavyāghātakāriṇī śarīra-
(p.285, l.13)rakṣā kṛtā | kena vaiṣamyapratipanthinī śarīrasthitiḥ saṃpāditā | kena
(p.285, l.14)nidrāsukhadāyi śayanīyamupakalpitam | kastvayi bubhukṣite tṛṣite su-
(p.285, l.15)ṣupsati vā duḥkhitaḥ | mamotsaṅgamutsṛjya samānasukhaduḥkhā vadhūrapi
(p.285, l.16)na putraka tvayopāttā | āgatamātrasyaiva te pitaramanujñāpyātyartha vadhūmu-
(p.285, l.17)khamavalokayiṣyāmīti yanmayā cintitaṃ kevalaṃ tanme mandapuṇyāyā na
(p.285, l.18)saṃpannam | paraṃ tavāpi vadanadarśanaṃ durlabhaṃ bhūtam | vatsa yatra tevasthātuma-
(p.285, l.19)bhirucitaṃ nayasva tatraiva māmapi pitaraṃ vijñāpya | tvāmapaśyantī na jī-
(p.285, l.20)vāmi | tāta tvayāhaṃ śaiśavepi nāvamānitā | kutastaveyamekapada eve-
(p.285, l.21)dṛśī niṣṭhuratā jātā | ā janmanaḥ prabhṛti na dṛṣṭameva yasya kupitamā-
(p.285, l.22)nanaṃ tasya te kutoyamevaṃvidho mayyakasmādeva kopaḥ | yadevaṃ parityajya
(p.285, l.23)sthitosi | gatopyāgaccha śirasā prasādayāmi tvām | koparosti me |
(p.286, l.1)deśāntaraparicayānmukto nāmāsmāsu snehaḥ | kṣaṇamapyanantaritadarśanasya
(p.286, l.2)candrāpīḍasyopari kathaṃ tavedṛśī niḥsnehatā jātā | tāta na bhadrakaṃ te
(p.286, l.3)samāpatitam | sarva eva sukhaṃ sthāpanīyo gurujano duḥkhaṃ sthāpitaḥ | na
(p.286, l.4)jānāmyevaṃ kṛtvā kiṃ tvayā prāptavyam | etāni cānyāni cāntarbhavana-
(p.286, l.5)gatāṃ pratyagratanayavirahaśokavihvalāṃ svayaṃ devyā vilāsavatyā saṃsthā-
(p.286, l.6)pyamānāmapi manoramāṃ vipralapantīmaśrauṣīt |

śṛṇvaṃśca cakāra cetasi | bāhyasya tāvajjanasyeyamīdṛśī samavasthā | kiṃ punaryenāsāvaṅkena lālitaḥ saṃvardhito vā bālacāṭavosyānubhūtāḥ | tadatikaṣṭaṃ me vaiśampāyanena vinā tātasya śukanāsasyāmbāyā manoramāyā vā darśanam | ityevaṃ cintayannāsānihitodvāṣpadṛṣṭiradṛṣṭasarvavṛttānta eva viveśojjayinīm | avatīrya ca sa rājakuladvāri viśannevāryaśukanāsabhavanaṃ saha devyā vilāsavatyā gato rājeti śuśrāva | śrutvā ca nivartya tatraiva jagāma | gacchaṃśca samīpavartī hā vatsa vaiśampāyanādyāpi madaṅkalālanocito bāla evāsi kathaṃ tvamekākī vyālaśatasahasrabhīṣaṇe nirmānuṣe tasmiñśūnyāraṇye sthitaḥ | kena te tatrāpi sarvasatvavyāghātakāriṇī śarīrarakṣā kṛtā | kena vaiṣamyapratipanthinī śarīrasthitiḥ saṃpāditā | kena nidrāsukhadāyi śayanīyamupakalpitam | kastvayi bubhukṣite tṛṣite suṣupsati vā duḥkhitaḥ | mamotsaṅgamutsṛjya samānasukhaduḥkhā vadhūrapi na putraka tvayopāttā | āgatamātrasyaiva te pitaramanujñāpyātyartha vadhūmukhamavalokayiṣyāmīti yanmayā cintitaṃ kevalaṃ tanme mandapuṇyāyā na saṃpannam | paraṃ tavāpi vadanadarśanaṃ durlabhaṃ bhūtam | vatsa yatra tevasthātumabhirucitaṃ nayasva tatraiva māmapi pitaraṃ vijñāpya | tvāmapaśyantī na jīvāmi | tāta tvayāhaṃ śaiśavepi nāvamānitā | kutastaveyamekapada evedṛśī niṣṭhuratā jātā | ā janmanaḥ prabhṛti na dṛṣṭameva yasya kupitamānanaṃ tasya te kutoyamevaṃvidho mayyakasmādeva kopaḥ | yadevaṃ parityajya sthitosi | gatopyāgaccha śirasā prasādayāmi tvām | koparosti me | deśāntaraparicayānmukto nāmāsmāsu snehaḥ | kṣaṇamapyanantaritadarśanasya candrāpīḍasyopari kathaṃ tavedṛśī niḥsnehatā jātā | tāta na bhadrakaṃ te samāpatitam | sarva eva sukhaṃ sthāpanīyo gurujano duḥkhaṃ sthāpitaḥ | na jānāmyevaṃ kṛtvā kiṃ tvayā prāptavyam | etāni cānyāni cāntarbhavanagatāṃ pratyagratanayavirahaśokavihvalāṃ svayaṃ devyā vilāsavatyā saṃsthāpyamānāmapi manoramāṃ vipralapantīmaśrauṣīt |

p.286, l.7


(p.286, l.7)tena cātikaruṇena tatpralāpaviṣeṇa vihvala iva nidrāgameneva ghūrṇa-
(p.286, l.8)māno niścetanatāmanīyata | kathaṃ kathamapi sahajasattvāvaṣṭambhenaiva
(p.286, l.9)saṃstambhitātmā praviśya piturapi lajjamāno vadanamupadarśayitumadho-
(p.286, l.10)mukha eva nispandasarvāṅgeṇa mandarādriṇeva śukanāsena saha mathanāva-
(p.286, l.11)sānastimitamiva mahārṇavaṃ praṇamya pitaraṃ dūrata evopāviśat | upa-
(p.286, l.12)viṣṭaṃ ca taṃ kṣaṇamiva dṛṣṭvā rājāntarbāṣpabharagadgadena dhvaninābhyarṇavarṣa iva
(p.286, l.13)jaladharobhyadhāt | vatsa candrāpīḍa jānāmi te svajīvitādapi sama-
(p.286, l.14)bhyadhikāṃ bhrāturupari prītim | pīḍā ca sukhaikahetorvallabhajanādevā-
(p.286, l.15)saṃbhāvyā yā samutpadyate | tathaiva hi na kiṃcinna kriyate | tajjanmanaḥ
(p.286, l.16)snehasya vayasaḥ śīlasya śrutasya gurujanānuśāsanasya vinayādhānasya
(p.286, l.17)ca sarvasyaivānucitamimaṃ bhrātuḥ suhṛdaśca te vṛttāntamākarṇya tvadoṣamā-
(p.286, l.18)śaṅkate me hṛdayam | ityevaṃ vādino narapatervacanamākṣipya yugapa-
(p.286, l.19)cchokāmarṣābhyāmandhakāritānanaḥ prāvṛḍārambha iva taḍillatāduṣprekṣyo
(p.286, l.20)visphūrjjitenaiva sphuritādhareṇa śukanāsobravīt |

tena cātikaruṇena tatpralāpaviṣeṇa vihvala iva nidrāgameneva ghūrṇamāno niścetanatāmanīyata | kathaṃ kathamapi sahajasattvāvaṣṭambhenaiva saṃstambhitātmā praviśya piturapi lajjamāno vadanamupadarśayitumadhomukha eva nispandasarvāṅgeṇa mandarādriṇeva śukanāsena saha mathanāvasānastimitamiva mahārṇavaṃ praṇamya pitaraṃ dūrata evopāviśat | upaviṣṭaṃ ca taṃ kṣaṇamiva dṛṣṭvā rājāntarbāṣpabharagadgadena dhvaninābhyarṇavarṣa iva jaladharobhyadhāt | vatsa candrāpīḍa jānāmi te svajīvitādapi samabhyadhikāṃ bhrāturupari prītim | pīḍā ca sukhaikahetorvallabhajanādevāsaṃbhāvyā yā samutpadyate | tathaiva hi na kiṃcinna kriyate | tajjanmanaḥ snehasya vayasaḥ śīlasya śrutasya gurujanānuśāsanasya vinayādhānasya ca sarvasyaivānucitamimaṃ bhrātuḥ suhṛdaśca te vṛttāntamākarṇya tvadoṣamāśaṅkate me hṛdayam | ityevaṃ vādino narapatervacanamākṣipya yugapacchokāmarṣābhyāmandhakāritānanaḥ prāvṛḍārambha iva taḍillatāduṣprekṣyo visphūrjjitenaiva sphuritādhareṇa śukanāsobravīt |

p.286, l.21


(p.286, l.21)deva yadi candramasyūṣmā dahane cātiśītalatvamaṃśumālini vā
(p.286, l.22)tamastamasvinyāṃ vā divaso mahodadhau vā śoṣaḥ kṣiteradhāraṇaṃ vā
(p.286, l.23)śeṣe parārthānudyamo vā sādhorapriyavacananirgamo vā svajanamukhātsaṃbhā-
(p.287, l.1)vyate tato yuvarājepi doṣaḥ | tatkimevamevānirūpya tasyānātmajñasya
(p.287, l.2)mūḍhaprakṛterdurjātasya rājāpathyakāriṇo mātṛpitṛghātino mitradruhaḥ kṛta-
(p.287, l.3)ghnasya karmacaṇḍālasya mahāpātakinaḥ kṛte kṛtayugāvatārayogyamā-
(p.287, l.4)tmanopi guṇavantamatyudāracaritaṃ candrāpīḍamevaṃ saṃbhāvayati devaḥ |
(p.287, l.5)na hyataḥparamaparaṃ kaṣṭataraṃ kiṃcidapi pīḍākāraṇaṃ yadguṇeṣu vartamāno
(p.287, l.6)doṣeṣu saṃbhāvyata itarajanenāpi | kiṃ punargurujanena | yo guṇī guṇai-
(p.287, l.7)revārādhanīyaḥ | kasyāparasyātmā guṇavānanena jñāpanīyaḥ | api ca
(p.287, l.8)janmanaḥ prabhṛti devasya devyā vilāsavatyāścāṅkalālanayā yo na gṛ-
(p.287, l.9)hītastasya maruta iva durgrahaprakṛteścandrāpīḍopi kiṃ karotu | svayame-
(p.287, l.10)votpadyanta evaṃvidhāḥ śarīrasaṃbhavā mahākṛmayaḥ sarvadoṣāśrayā mahā-
(p.287, l.11)vyādhayontarviṣā mahāvyālā vināśahetavo mahotpātā bhujaṃgavṛttayo
(p.287, l.12)mahāvātikā vakracāriṇo mahāgrahāstamomayāḥ pradoṣā malinātmakāḥ
(p.287, l.13)kulapāṃśavo niḥsnehāḥ khalā nirlajjāḥ kṣapaṇakā niḥsaṃjñāḥ paśavo-
(p.287, l.14)pi cākāṣṭhā dahanā nirguṇā jālinotīrthā jalāśayāḥ nirgauravāḥ
(p.287, l.15)kharaprakṛtayośivamūrtayo mahāvināyakādhiṣṭhitāḥ | ye sakalaṅkāḥ kṛ-
(p.287, l.16)pāṇā iva snehenaiva pāruṣyaṃ bhajante | malinasvabhāvāḥ karikapolā
(p.287, l.17)iva dānenaiva malinataratāmāpadyante | nirvartayo maṇipradīpā iva prasā-
(p.287, l.18)denaiva jvalanti | aṅgalagnā bhujā iva dākṣiṇyaparigraheṇaivetare vāmāḥ
(p.287, l.19)saṃjāyante | guṇamuktāḥ sāyakā iva sapakṣāśrayeṇa phalenaiva dūraṃ vikṣi-
(p.287, l.20)pyante | sarāgāḥ pallavā iva divasārūḍhyaivāparajyante | bhūtiparāmṛṣṭā
(p.287, l.21)darpaṇā ivābhimukhyena sarvaṃ pratīpaṃ gṛhṇanti | antarasvacchavṛttayaḥ sa-
(p.287, l.22)lilāśayā iva gāḍhāvagāhanenaiva kāluṣyamupayānti | ye ca snigdheṣvapi
(p.287, l.23)rūkṣā ṛjuṣvapi vakrāḥ sādhuṣvapyasādhavo guṇavatsvapi duṣṭaprakṛtayo
(p.288, l.1)bhartaryapyabhṛtyātmāno rāgiṣvapi kruddhā nirīhādapyāditsavo mitreṣvapi
(p.288, l.2)drohiṇo viśvastānāmapi ghātakā bhīteṣvapi prahāriṇaḥ prītipareṣvapi
(p.288, l.3)dveṣiṇo vinīteṣvapyuddhatā dayāpareṣvapi nirdayāḥ strīṣvapi śūrāḥ bhṛ-
(p.288, l.4)tyeṣvapi krūrā dīneṣvapi dāruṇāḥ | yeṣāṃ ca viparītānāṃ gurava eva
(p.288, l.5)laghavo nīcā evoccairagamyā eva gamyāḥ kudṛṣṭireva saddarśanamakāryameva
(p.288, l.6)kāryamanyāya eva nyāyosthitireva sthitiranācāra evācāroyukta-
(p.288, l.7)meva yuktamavidyaiva vidyāvinaya eva vinayo dauḥśīlyameva suśī-
(p.288, l.8)latādharma eva dharmonṛtameva satyam | yeṣāṃ ca kṣudrāṇāṃ prajñā parābhi-
(p.288, l.9)saṃdhānāya na jñānāya śrutamālajālāya nopaśamāya parākramaḥ prāṇinā-
(p.288, l.10)mupaghātāya nopakārāyotsāho dhanārjanāya na yaśase sthairya vyasanā-
(p.288, l.11)saṅgāya na cirasaṃgatāya dhanaparityāgaḥ kāmāya na dharmāya | kiṃ bahu-
(p.288, l.12)nā | sarvameva yeṣāṃ doṣāya na guṇāya | tadasāvapīdṛśa eva kopya-
(p.288, l.13)puṇyavānutpanno yasyaivaṃ kurvato mitramahaṃ candrāpīḍasya kathaṃ tasya droha-
(p.288, l.14)mācarāmīti notpannaṃ cetasi | evaṃ kṛte calitavṛttānāṃ śāsitāvaśyaṃ
(p.288, l.15)tārāpīḍo devaḥ pīḍitāntarātmā mayi kopaṃ kariṣyatītyevamapi nā-
(p.288, l.16)śaṅkitaṃ manasā | māturahamevaiko jīvitanibandhanaṃ kathaṃ mayā vinā
(p.288, l.17)vartiṣyata ityetasya nṛśaṃsasya hṛdaye nāpatitam | piṇḍaprado vaṃśasaṃ-
(p.288, l.18)tānārthamahamutpāditaḥ pitrā kathamananujñātastena sarvaparityāgaṃ karomī-
(p.288, l.19)tyetadapi yathājātasya na buddhau saṃjātam | tadevamasatpathapravṛttena naṣṭā-
(p.288, l.20)tmanā sudūramudbhāntena durdaśamadṛṣṭaṃ tāvanna nāma kudṛṣṭinā dṛṣṭam | dṛ-
(p.288, l.21)ṣṭamapi yena na dṛṣṭaṃ tasyājñānatimirāndhasya kiṃ kriyatām | apara-
(p.288, l.22)masau tiryaṅgahatā yatnena śuka iva pāṭhitaḥ puṣṭaśca devena | athavā
(p.288, l.23)vinodadānāttiraścāmapi saphala eva śikṣaṇāyāso bhavati | tepi po-
(p.289, l.1)ṣitāḥ poṣitari snehamābadhnanti | tepi kṛtaṃ jānanti | tepi parica-
(p.289, l.2)yamanuvartante | teṣāmapi sahajanmasneho mātāpitrorupari dṛśyata eva |
(p.289, l.3)na punarasya naṣṭobhayalokasya pāpakāriṇo durjātasya yasya sarvamevā-
(p.289, l.4)dhastādgatam | api cedṛśācaritena tenāpyavaśyameva kasyāṃcittirya-
(p.289, l.5)gyonau patitavyaṃ yena tāvaddurātmanā jātena kevalaṃ sukhaṃ na sthāpitāḥ sarva
(p.289, l.6)eva vayam | aparamevaṃ duḥkhārṇave nipātitāḥ | sarva eva hyanākṣiptacetāḥ
(p.289, l.7)pravartate svahitāya parahitāya ca | tasya tu punarasmānevaṃ duḥkhaṃ sthāpa-
(p.289, l.8)yato na svahitaṃ nāpi ca parahitam | kimanenaivamātmadruhā kṛtami-
(p.289, l.9)ti matiretāvanna bodhapadavīmavatarati | sarvathā duḥkhāyaivāsmākaṃ tasya
(p.289, l.10)pāpakarmaṇo grahopasṛṣṭasya janma | ityuktvā hemantakālotpalinīmivo-
(p.289, l.11)dbāṣpāṃ dṛṣṭimudvahannudvepitādharaśca bahiralabdhanirgameṇa sphuṭannivāntarma-
(p.289, l.12)nyupūreṇa niśvasannevāvatasthe |

deva yadi candramasyūṣmā dahane cātiśītalatvamaṃśumālini vā tamastamasvinyāṃ vā divaso mahodadhau vā śoṣaḥ kṣiteradhāraṇaṃ vā śeṣe parārthānudyamo vā sādhorapriyavacananirgamo vā svajanamukhātsaṃbhāvyate tato yuvarājepi doṣaḥ | tatkimevamevānirūpya tasyānātmajñasya mūḍhaprakṛterdurjātasya rājāpathyakāriṇo mātṛpitṛghātino mitradruhaḥ kṛtaghnasya karmacaṇḍālasya mahāpātakinaḥ kṛte kṛtayugāvatārayogyamātmanopi guṇavantamatyudāracaritaṃ candrāpīḍamevaṃ saṃbhāvayati devaḥ | na hyataḥparamaparaṃ kaṣṭataraṃ kiṃcidapi pīḍākāraṇaṃ yadguṇeṣu vartamāno doṣeṣu saṃbhāvyata itarajanenāpi | kiṃ punargurujanena | yo guṇī guṇairevārādhanīyaḥ | kasyāparasyātmā guṇavānanena jñāpanīyaḥ | api ca janmanaḥ prabhṛti devasya devyā vilāsavatyāścāṅkalālanayā yo na gṛhītastasya maruta iva durgrahaprakṛteścandrāpīḍopi kiṃ karotu | svayamevotpadyanta evaṃvidhāḥ śarīrasaṃbhavā mahākṛmayaḥ sarvadoṣāśrayā mahāvyādhayontarviṣā mahāvyālā vināśahetavo mahotpātā bhujaṃgavṛttayo mahāvātikā vakracāriṇo mahāgrahāstamomayāḥ pradoṣā malinātmakāḥ kulapāṃśavo niḥsnehāḥ khalā nirlajjāḥ kṣapaṇakā niḥsaṃjñāḥ paśavopi cākāṣṭhā dahanā nirguṇā jālinotīrthā jalāśayāḥ nirgauravāḥ kharaprakṛtayośivamūrtayo mahāvināyakādhiṣṭhitāḥ | ye sakalaṅkāḥ kṛpāṇā iva snehenaiva pāruṣyaṃ bhajante | malinasvabhāvāḥ karikapolā iva dānenaiva malinataratāmāpadyante | nirvartayo maṇipradīpā iva prasādenaiva jvalanti | aṅgalagnā bhujā iva dākṣiṇyaparigraheṇaivetare vāmāḥ saṃjāyante | guṇamuktāḥ sāyakā iva sapakṣāśrayeṇa phalenaiva dūraṃ vikṣipyante | sarāgāḥ pallavā iva divasārūḍhyaivāparajyante | bhūtiparāmṛṣṭā darpaṇā ivābhimukhyena sarvaṃ pratīpaṃ gṛhṇanti | antarasvacchavṛttayaḥ salilāśayā iva gāḍhāvagāhanenaiva kāluṣyamupayānti | ye ca snigdheṣvapi rūkṣā ṛjuṣvapi vakrāḥ sādhuṣvapyasādhavo guṇavatsvapi duṣṭaprakṛtayo bhartaryapyabhṛtyātmāno rāgiṣvapi kruddhā nirīhādapyāditsavo mitreṣvapi drohiṇo viśvastānāmapi ghātakā bhīteṣvapi prahāriṇaḥ prītipareṣvapi dveṣiṇo vinīteṣvapyuddhatā dayāpareṣvapi nirdayāḥ strīṣvapi śūrāḥ bhṛtyeṣvapi krūrā dīneṣvapi dāruṇāḥ | yeṣāṃ ca viparītānāṃ gurava eva laghavo nīcā evoccairagamyā eva gamyāḥ kudṛṣṭireva saddarśanamakāryameva kāryamanyāya eva nyāyosthitireva sthitiranācāra evācāroyuktameva yuktamavidyaiva vidyāvinaya eva vinayo dauḥśīlyameva suśīlatādharma eva dharmonṛtameva satyam | yeṣāṃ ca kṣudrāṇāṃ prajñā parābhisaṃdhānāya na jñānāya śrutamālajālāya nopaśamāya parākramaḥ prāṇināmupaghātāya nopakārāyotsāho dhanārjanāya na yaśase sthairya vyasanāsaṅgāya na cirasaṃgatāya dhanaparityāgaḥ kāmāya na dharmāya | kiṃ bahunā | sarvameva yeṣāṃ doṣāya na guṇāya | tadasāvapīdṛśa eva kopyapuṇyavānutpanno yasyaivaṃ kurvato mitramahaṃ candrāpīḍasya kathaṃ tasya drohamācarāmīti notpannaṃ cetasi | evaṃ kṛte calitavṛttānāṃ śāsitāvaśyaṃ tārāpīḍo devaḥ pīḍitāntarātmā mayi kopaṃ kariṣyatītyevamapi nāśaṅkitaṃ manasā | māturahamevaiko jīvitanibandhanaṃ kathaṃ mayā vinā vartiṣyata ityetasya nṛśaṃsasya hṛdaye nāpatitam | piṇḍaprado vaṃśasaṃtānārthamahamutpāditaḥ pitrā kathamananujñātastena sarvaparityāgaṃ karomītyetadapi yathājātasya na buddhau saṃjātam | tadevamasatpathapravṛttena naṣṭātmanā sudūramudbhāntena durdaśamadṛṣṭaṃ tāvanna nāma kudṛṣṭinā dṛṣṭam | dṛṣṭamapi yena na dṛṣṭaṃ tasyājñānatimirāndhasya kiṃ kriyatām | aparamasau tiryaṅgahatā yatnena śuka iva pāṭhitaḥ puṣṭaśca devena | athavā vinodadānāttiraścāmapi saphala eva śikṣaṇāyāso bhavati | tepi poṣitāḥ poṣitari snehamābadhnanti | tepi kṛtaṃ jānanti | tepi paricayamanuvartante | teṣāmapi sahajanmasneho mātāpitrorupari dṛśyata eva | na punarasya naṣṭobhayalokasya pāpakāriṇo durjātasya yasya sarvamevādhastādgatam | api cedṛśācaritena tenāpyavaśyameva kasyāṃcittiryagyonau patitavyaṃ yena tāvaddurātmanā jātena kevalaṃ sukhaṃ na sthāpitāḥ sarva eva vayam | aparamevaṃ duḥkhārṇave nipātitāḥ | sarva eva hyanākṣiptacetāḥ pravartate svahitāya parahitāya ca | tasya tu punarasmānevaṃ duḥkhaṃ sthāpayato na svahitaṃ nāpi ca parahitam | kimanenaivamātmadruhā kṛtamiti matiretāvanna bodhapadavīmavatarati | sarvathā duḥkhāyaivāsmākaṃ tasya pāpakarmaṇo grahopasṛṣṭasya janma | ityuktvā hemantakālotpalinīmivodbāṣpāṃ dṛṣṭimudvahannudvepitādharaśca bahiralabdhanirgameṇa sphuṭannivāntarmanyupūreṇa niśvasannevāvatasthe |

p.289, l.13


(p.289, l.13)tadavasthaṃ ca taṃ tārāpīḍaḥ pratyuvāca | etatkhalu pradīpenāgneḥ pra-
(p.289, l.14)kāśanaṃ vāsarālokena bhāsvataḥ samudbhāsanamavaśyāyaleśairāhlādanama-
(p.289, l.15)mṛtāṃśormeghāmbubindubhirāpūraṇaṃ payodhervyajanānilairativardhanaṃ prabhañja-
(p.289, l.16)nasya yadasmadvidhaiḥ paribodhanamāryasya | tathāpi prājñasyāpi bahuśru-
(p.289, l.17)tasyāpi vivekinopi dhīrasyāpi sattvavatopyavaśyaṃ duḥkhātipātena
(p.289, l.18)viśuddhamapi varṣasalilena sara iva mānasaṃ kaluṣīkriyate sarvasya | ka-
(p.289, l.19)luṣīkṛte ca mānase kimidamiti sarvameva darśanaṃ naśyati | na citta-
(p.289, l.20)mālocayati | na buddhirbudhyate | na vivekopi vivinakti | yena bra-
(p.289, l.21)vīmi | anyadasmatto lokavṛttamārya eva sutarāṃ vetti |

tadavasthaṃ ca taṃ tārāpīḍaḥ pratyuvāca | etatkhalu pradīpenāgneḥ prakāśanaṃ vāsarālokena bhāsvataḥ samudbhāsanamavaśyāyaleśairāhlādanamamṛtāṃśormeghāmbubindubhirāpūraṇaṃ payodhervyajanānilairativardhanaṃ prabhañjanasya yadasmadvidhaiḥ paribodhanamāryasya | tathāpi prājñasyāpi bahuśrutasyāpi vivekinopi dhīrasyāpi sattvavatopyavaśyaṃ duḥkhātipātena viśuddhamapi varṣasalilena sara iva mānasaṃ kaluṣīkriyate sarvasya | kaluṣīkṛte ca mānase kimidamiti sarvameva darśanaṃ naśyati | na cittamālocayati | na buddhirbudhyate | na vivekopi vivinakti | yena bravīmi | anyadasmatto lokavṛttamārya eva sutarāṃ vetti |

p.289, l.22


(p.289, l.22)kimasti kaścidasāviyati loke yasya nirvikāraṃ yauvanamatikrā-
(p.289, l.23)ntam | yauvanāvatāre hi śaiśavenaiva saha galati gurujanasnehaḥ |
(p.290, l.1)vayasaiva sahārohatyabhinavā prītiḥ | vakṣasaiva saha vistīryate vāñchā |
(p.290, l.2)balenaiva sahopacīyate madaḥ | dordvayenaiva saha sthūlatāmāpadyate dhīḥ | ma-
(p.290, l.3)dhyenaiva saha kārśyamupayāti śrutam | uruyugalenaiva sahopacīyate hṛda-
(p.290, l.4)yamavinayaiḥ | śmaśrubhireva sahojjṛmbhate malinatāheturmohaḥ | ākāreṇaiva
(p.290, l.5)sahāvirbhavanti hṛdayādvikārāḥ | tadyathā dhavalamapi sarāgaṃ sarvathā
(p.290, l.6)dīrghībhavadapi na dīrgha paśyati cakṣuḥ | anupahatepi na praviśati gurū-
(p.290, l.7)padeśaḥ śrotre | strīrāgiṇyapi na vidyāntaraṃ vindati hṛdaye | sthai-
(p.290, l.8)ryamasthiraprakṛtau taralatāyām | parityājyeṣu vyasaneṣvāsaṅgaḥ |

kimasti kaścidasāviyati loke yasya nirvikāraṃ yauvanamatikrāntam | yauvanāvatāre hi śaiśavenaiva saha galati gurujanasnehaḥ | vayasaiva sahārohatyabhinavā prītiḥ | vakṣasaiva saha vistīryate vāñchā | balenaiva sahopacīyate madaḥ | dordvayenaiva saha sthūlatāmāpadyate dhīḥ | madhyenaiva saha kārśyamupayāti śrutam | uruyugalenaiva sahopacīyate hṛdayamavinayaiḥ | śmaśrubhireva sahojjṛmbhate malinatāheturmohaḥ | ākāreṇaiva sahāvirbhavanti hṛdayādvikārāḥ | tadyathā dhavalamapi sarāgaṃ sarvathā dīrghībhavadapi na dīrgha paśyati cakṣuḥ | anupahatepi na praviśati gurūpadeśaḥ śrotre | strīrāgiṇyapi na vidyāntaraṃ vindati hṛdaye | sthairyamasthiraprakṛtau taralatāyām | parityājyeṣu vyasaneṣvāsaṅgaḥ |

p.290, l.9


(p.290, l.9)vikārāṇāṃ ca kāraṇaṃ prāyaḥ sarasatā | sā ca sarvameva jalaprāyaṃ
(p.290, l.10)kurvāṇā varṣātivṛddhyaivopajāyate | api ca divaso doṣāgamāya doṣāga-
(p.290, l.11)monālokāyānālokosaddarśanārthamasadarśanamavivekāyāvivekosanmārgapra-
(p.290, l.12)vṛttayesanmārgavṛttaṃ ca mohāndhaṃ ceto bhrāmyadavaśyameva skhalati |
(p.290, l.13)skhalite cetasi tallagnā patatyeva lajjā | trapāvaraṇaśūnye ca hṛdi
(p.290, l.14)praviśya padaṃ kurvankena vā nivārito durnivāraḥ sarvāvinayahetuḥ kusu-
(p.290, l.15)madhanvā | vilasati ca kusumamārgaṇe kena kāryeṇa chidrasahasrāṇi na
(p.290, l.16)bhavanti yaiḥ sattvamevādhastādvrajati | sattve cādho gate kimāśritya na
(p.290, l.17)galati śīlam | kimavalambanaṃ vinayasya | kiṃ karotvanādhāraṃ dhairyam |
(p.290, l.18)kva padamādhattāṃ dhīḥ | kva samādhānamābadhnātvavaṣṭambhaḥ | kena vāvaṣṭabhya ba-
(p.290, l.19)lānniścalīkṛtaṃ manaḥ | vipratipadyamānāni kena niyantritānīndriyāṇi |
(p.290, l.20)jagannindyāni kena nivāritāni duścaritāni | kena vālokabhūtena ta-
(p.290, l.21)mobhivṛddhiheturutsārito doṣābhiṣaṅgo dṛṣṭerupahantā | kiṃ vā dṛśya-
(p.290, l.22)tāmasati bahudarśitve | bahudarśitvaṃ ca tāvataḥ kālasyaivāsaṃbhavātkutaḥ |
(p.290, l.23)bhavatu prathame vayasi | yenānvayavyatirekābhyāṃ niścitya varjyatāṃ ma-
(p.291, l.1)linatā | api ca pariṇāmepi puṇyavatāṃ keṣāṃcideva hi keśaiḥ
(p.291, l.2)saha dhavalimānamāpadyante caritāni | tanmohaviṣayamahāhau madavi-
(p.291, l.3)kāragandhamātaṅge durvilasitaikarājye ratinidrāvilāsaveśmani nava-
(p.291, l.4)rāgapallavodgamalīlāntaviśeṣaduścaritacakravartini tāruṇyāvatāre sarva-
(p.291, l.5)syaiva viṣamataraviṣayamārgapatitasya skhalitamāpatati | kimevamāryeṇa
(p.291, l.6)lālanīyasya pālanīyasya śiśujanasyoparyāveśo garīyāngṛhīto yadanu-
(p.291, l.7)citamapatyasnehasyākrośagarbhamevamuktam | svamāyamānānāmapi yadgurūṇāṃ
(p.291, l.8)mukhebhyo niṣkrāmati śubhamaśubhaṃ vā śiśuṣu tadavaśyaṃ phalati | gu-
(p.291, l.9)ravo hi daivataṃ bālānām | yathaivāśiṣo gurujanavitīrṇā varatāmāpa-
(p.291, l.10)dyante tathaivākrośāḥ śāpatām | tadvaiśampāyanamuddiśya kopāveśādeva-
(p.291, l.11)matiparuṣamabhidadhatyārye mahatī me cetasaḥ pīḍā samutpannā | svaya-
(p.291, l.12)māropiteṣu taruṣu yāvadutpadyate snehaḥ | kiṃ punaraṅgasaṃbhaveṣvapatyeṣu |
(p.291, l.13)tadutsṛjyatāmayamamarṣavego vaiśampāyanasyopari | virūpakaṃ tu tena na
(p.291, l.14)kiṃcidapyācaritam | sarvaparityāgaṃ kṛtvā sthita ityetadapi kāraṇa-
(p.291, l.15)mavijñāya kimevaṃ doṣapakṣe nikṣipāmaḥ | kadācidguṇībhavatyevamayama-
(p.291, l.16)vinayaniṣpanno doṣa eva | ānīyatāṃ tāvadasau | budhyāmahe kimartha-
(p.291, l.17)mayamevaṃvidhastasya vayasonucitopi saṃvega utpannaḥ | tato yathā yuktaṃ
(p.291, l.18)vidhāsyāmaḥ |

vikārāṇāṃ ca kāraṇaṃ prāyaḥ sarasatā | sā ca sarvameva jalaprāyaṃ kurvāṇā varṣātivṛddhyaivopajāyate | api ca divaso doṣāgamāya doṣāgamonālokāyānālokosaddarśanārthamasadarśanamavivekāyāvivekosanmārgapravṛttayesanmārgavṛttaṃ ca mohāndhaṃ ceto bhrāmyadavaśyameva skhalati | skhalite cetasi tallagnā patatyeva lajjā | trapāvaraṇaśūnye ca hṛdi praviśya padaṃ kurvankena vā nivārito durnivāraḥ sarvāvinayahetuḥ kusumadhanvā | vilasati ca kusumamārgaṇe kena kāryeṇa chidrasahasrāṇi na bhavanti yaiḥ sattvamevādhastādvrajati | sattve cādho gate kimāśritya na galati śīlam | kimavalambanaṃ vinayasya | kiṃ karotvanādhāraṃ dhairyam | kva padamādhattāṃ dhīḥ | kva samādhānamābadhnātvavaṣṭambhaḥ | kena vāvaṣṭabhya balānniścalīkṛtaṃ manaḥ | vipratipadyamānāni kena niyantritānīndriyāṇi | jagannindyāni kena nivāritāni duścaritāni | kena vālokabhūtena tamobhivṛddhiheturutsārito doṣābhiṣaṅgo dṛṣṭerupahantā | kiṃ vā dṛśyatāmasati bahudarśitve | bahudarśitvaṃ ca tāvataḥ kālasyaivāsaṃbhavātkutaḥ | bhavatu prathame vayasi | yenānvayavyatirekābhyāṃ niścitya varjyatāṃ malinatā | api ca pariṇāmepi puṇyavatāṃ keṣāṃcideva hi keśaiḥ saha dhavalimānamāpadyante caritāni | tanmohaviṣayamahāhau madavikāragandhamātaṅge durvilasitaikarājye ratinidrāvilāsaveśmani navarāgapallavodgamalīlāntaviśeṣaduścaritacakravartini tāruṇyāvatāre sarvasyaiva viṣamataraviṣayamārgapatitasya skhalitamāpatati | kimevamāryeṇa lālanīyasya pālanīyasya śiśujanasyoparyāveśo garīyāngṛhīto yadanucitamapatyasnehasyākrośagarbhamevamuktam | svamāyamānānāmapi yadgurūṇāṃ mukhebhyo niṣkrāmati śubhamaśubhaṃ vā śiśuṣu tadavaśyaṃ phalati | guravo hi daivataṃ bālānām | yathaivāśiṣo gurujanavitīrṇā varatāmāpadyante tathaivākrośāḥ śāpatām | tadvaiśampāyanamuddiśya kopāveśādevamatiparuṣamabhidadhatyārye mahatī me cetasaḥ pīḍā samutpannā | svayamāropiteṣu taruṣu yāvadutpadyate snehaḥ | kiṃ punaraṅgasaṃbhaveṣvapatyeṣu | tadutsṛjyatāmayamamarṣavego vaiśampāyanasyopari | virūpakaṃ tu tena na kiṃcidapyācaritam | sarvaparityāgaṃ kṛtvā sthita ityetadapi kāraṇamavijñāya kimevaṃ doṣapakṣe nikṣipāmaḥ | kadācidguṇībhavatyevamayamavinayaniṣpanno doṣa eva | ānīyatāṃ tāvadasau | budhyāmahe kimarthamayamevaṃvidhastasya vayasonucitopi saṃvega utpannaḥ | tato yathā yuktaṃ vidhāsyāmaḥ |

p.291, l.19


(p.291, l.19)ityuktavati tārāpīḍe punaḥ śukanāsobhyadhāt | atyudāratayā va-
(p.291, l.20)tsalatvāccaivamādiśati devaḥ | anyadataḥparaṃ bhavadapi kimivāsya virū-
(p.291, l.21)pakaṃ bhavedyadyuvarājamutsṛjya kṣaṇamanyatrāvasthānamātmecchayā ceṣṭitam |
(p.291, l.22)ityuktavati śukanāse kaśayevāntastāḍito doṣasaṃbhāvanayānayā pitu-
(p.291, l.23)rudbāṣpadṛṣṭirupaviṣṭa evopasṛtya candrāpīḍaḥ śanaiḥ śanaiḥ śukanāsamavā-
(p.292, l.1)dīt | ārya yadyapi niruktito vedmi na madīyena doṣeṇa nāgato vai-
(p.292, l.2)śampāyana iti tathāpi tātena saṃbhāvitameva kasya vāparasya saṃbhāvanā
(p.292, l.3)notpannā | mithyāpi tattathā yathā gṛhītaṃ lokena viśeṣato guruṇā |
(p.292, l.4)prasiddhiratrāyaśase yaśase vādoṣaguṇāśrayā vā phalavatī | paratra phala-
(p.292, l.5)dāyī kutropayujyate paramārthaḥ | tadasyā doṣasaṃbhāvanāyāḥ prāyaścitta-
(p.292, l.6)māryo dāpayatu me vaiśampāyanānayanāya gamanābhyanujñāṃ tātena | nānyathā
(p.292, l.7)me doṣaśuddhirbhavati | kiṃ kāraṇam | anāgate tu vaiśampāyane tāta-
(p.292, l.8)syānayā saṃbhāvanayā nāpagantavyam | agate ca mayi vaiśampāyanena
(p.292, l.9)nāgantavyam | yadyasāvanyenānetumeva pāryeta tadā tātasyāpyanullaṅghanī-
(p.292, l.10)yavacanairebhiravanipatisahasrairānīta eva syāt | tadāryaḥ kārayatu me
(p.292, l.11)gamanābhyanujñayā prasādam | na ca turaṃgamairgacchato me dṛṣṭāyāṃ bhūmau
(p.292, l.12)svalpopi gamanaparikleśaḥ | vaiśampāyanamādāyāgatameva māmavadhārayatvā-
(p.292, l.13)ryaḥ | api ca bāhyakhedādasahyontaḥkheda eva me tadviyogajanmā | anupa-
(p.292, l.14)dameva skandhāvāramādāya gacchatītyamunā hetunā vinā tenāgatoham |
(p.292, l.15)anyadā janmanaḥ prabhṛti kadā mayā gataṃ sthitaṃ krīḍitaṃ hasitaṃ pīta-
(p.292, l.16)maśitaṃ suptaṃ prabuddhamucchvasitaṃ vā vinā vaiśampāyanena | yacca śrutvā
(p.292, l.17)tasmādeva pradeśānna gatosmi tanmā tenaiva tulyobhūvamiti | tadapratiga-
(p.292, l.18)manadoṣādrakṣatu māmāryaḥ |

ityuktavati tārāpīḍe punaḥ śukanāsobhyadhāt | atyudāratayā vatsalatvāccaivamādiśati devaḥ | anyadataḥparaṃ bhavadapi kimivāsya virūpakaṃ bhavedyadyuvarājamutsṛjya kṣaṇamanyatrāvasthānamātmecchayā ceṣṭitam | ityuktavati śukanāse kaśayevāntastāḍito doṣasaṃbhāvanayānayā piturudbāṣpadṛṣṭirupaviṣṭa evopasṛtya candrāpīḍaḥ śanaiḥ śanaiḥ śukanāsamavādīt | ārya yadyapi niruktito vedmi na madīyena doṣeṇa nāgato vaiśampāyana iti tathāpi tātena saṃbhāvitameva kasya vāparasya saṃbhāvanā notpannā | mithyāpi tattathā yathā gṛhītaṃ lokena viśeṣato guruṇā | prasiddhiratrāyaśase yaśase vādoṣaguṇāśrayā vā phalavatī | paratra phaladāyī kutropayujyate paramārthaḥ | tadasyā doṣasaṃbhāvanāyāḥ prāyaścittamāryo dāpayatu me vaiśampāyanānayanāya gamanābhyanujñāṃ tātena | nānyathā me doṣaśuddhirbhavati | kiṃ kāraṇam | anāgate tu vaiśampāyane tātasyānayā saṃbhāvanayā nāpagantavyam | agate ca mayi vaiśampāyanena nāgantavyam | yadyasāvanyenānetumeva pāryeta tadā tātasyāpyanullaṅghanīyavacanairebhiravanipatisahasrairānīta eva syāt | tadāryaḥ kārayatu me gamanābhyanujñayā prasādam | na ca turaṃgamairgacchato me dṛṣṭāyāṃ bhūmau svalpopi gamanaparikleśaḥ | vaiśampāyanamādāyāgatameva māmavadhārayatvāryaḥ | api ca bāhyakhedādasahyontaḥkheda eva me tadviyogajanmā | anupadameva skandhāvāramādāya gacchatītyamunā hetunā vinā tenāgatoham | anyadā janmanaḥ prabhṛti kadā mayā gataṃ sthitaṃ krīḍitaṃ hasitaṃ pītamaśitaṃ suptaṃ prabuddhamucchvasitaṃ vā vinā vaiśampāyanena | yacca śrutvā tasmādeva pradeśānna gatosmi tanmā tenaiva tulyobhūvamiti | tadapratigamanadoṣādrakṣatu māmāryaḥ |

p.292, l.19


(p.292, l.19)ityabhihitavati candrāpīḍentaḥpīḍoparāgarakte raktatāmarasānukā-
(p.292, l.20)riṇi mukhe sapakṣapātāṃ ṣaṭpadāvalīmiva dṛṣṭiṃ niveśyaiva gamanāya vijñā-
(p.292, l.21)payati yuvarājaḥ kimājñāpayati deva iti śanaiḥ śanaiḥ śukanāso rā-
(p.292, l.22)jānamaprākṣīt | tathā pṛṣṭaśca śukanāsena kiṃcidiva dhyātvā tārāpīḍaḥ
(p.292, l.23)pratyavādīt | ārya mayā jñātameteṣveva divaseṣu saṃpūrṇamaṇḍalasyendo-
(p.293, l.1)jyotsnāmiva karāvalambinīṃ vatsasya vadhūṃ drakṣyāmīti yāvadayamaparo-
(p.293, l.2)ntarhitāśāpatho jaladakāla iva pratyūhakārī vaiśampāyanavṛttānto vi-
(p.293, l.3)lomaprakṛtinā vidhātrāntarā pātitaḥ | yathā cāyuṣmatābhihitamevaitat |
(p.293, l.4)na tamanyaḥ śaknotyānetum | na ca tena vināyamatra sthātum | tadava-
(p.293, l.5)śyameva tāvannistaritavyo vyasanārṇavomunā potena | vaiśampāyanapratyā-
(p.293, l.6)nayanāya cāvaśyaṃ devyapi vilāsavatī visarjayiṣyatyevainamiti
(p.293, l.7)niścayo me | tadyātu | kiṃtvatidūraṃ vatsena gantavyam | tadgaṇakaiḥ
(p.293, l.8)sahādarādāryo divasaṃ lagnaṃ ca gamanāyāsya nirūpayatu saṃvidhānaṃ ca kā-
(p.293, l.9)rayatviti | etadabhidhāya śukanāsamudvāṣpalocanaściramiva candrāpī-
(p.293, l.10)ḍamālokyāhūya ca vinayāvanamramaṃsadeśe śirasi bāhvośca pāṇinā
(p.293, l.11)spṛśanādiśat | vatsa gaccha tvameva praviśyābhyantaraṃ manoramāsahi-
(p.293, l.12)tāyā māturāvedayātmagamanavṛttāntam | ityādiśya candrāpīḍamātmanā
(p.293, l.13)śukanāsamādāya svabhavanamayāsīt | candrāpīḍastu tāmakliṣṭavarṇām
(p.293, l.14)kādambarīvaraṇasrajamiva gamanābhyanujñāṃ hṛdayenodvahanprahṛṣṭāntarātmāpya-
(p.293, l.15)paharṣadṛṣṭiḥ praviśya kṛtanamaskāro mātuḥ samīpe samupaviśyātmadarśa-
(p.293, l.16)nadviguṇībhūtavaiśampāyanavirahaśokavihvalāṃ manoramāmāśvāsyāvādīt |

ityabhihitavati candrāpīḍentaḥpīḍoparāgarakte raktatāmarasānukāriṇi mukhe sapakṣapātāṃ ṣaṭpadāvalīmiva dṛṣṭiṃ niveśyaiva gamanāya vijñāpayati yuvarājaḥ kimājñāpayati deva iti śanaiḥ śanaiḥ śukanāso rājānamaprākṣīt | tathā pṛṣṭaśca śukanāsena kiṃcidiva dhyātvā tārāpīḍaḥ pratyavādīt | ārya mayā jñātameteṣveva divaseṣu saṃpūrṇamaṇḍalasyendojyotsnāmiva karāvalambinīṃ vatsasya vadhūṃ drakṣyāmīti yāvadayamaparontarhitāśāpatho jaladakāla iva pratyūhakārī vaiśampāyanavṛttānto vilomaprakṛtinā vidhātrāntarā pātitaḥ | yathā cāyuṣmatābhihitamevaitat | na tamanyaḥ śaknotyānetum | na ca tena vināyamatra sthātum | tadavaśyameva tāvannistaritavyo vyasanārṇavomunā potena | vaiśampāyanapratyānayanāya cāvaśyaṃ devyapi vilāsavatī visarjayiṣyatyevainamiti niścayo me | tadyātu | kiṃtvatidūraṃ vatsena gantavyam | tadgaṇakaiḥ sahādarādāryo divasaṃ lagnaṃ ca gamanāyāsya nirūpayatu saṃvidhānaṃ ca kārayatviti | etadabhidhāya śukanāsamudvāṣpalocanaściramiva candrāpīḍamālokyāhūya ca vinayāvanamramaṃsadeśe śirasi bāhvośca pāṇinā spṛśanādiśat | vatsa gaccha tvameva praviśyābhyantaraṃ manoramāsahitāyā māturāvedayātmagamanavṛttāntam | ityādiśya candrāpīḍamātmanā śukanāsamādāya svabhavanamayāsīt | candrāpīḍastu tāmakliṣṭavarṇām kādambarīvaraṇasrajamiva gamanābhyanujñāṃ hṛdayenodvahanprahṛṣṭāntarātmāpyapaharṣadṛṣṭiḥ praviśya kṛtanamaskāro mātuḥ samīpe samupaviśyātmadarśanadviguṇībhūtavaiśampāyanavirahaśokavihvalāṃ manoramāmāśvāsyāvādīt |

p.293, l.17


(p.293, l.17)amba samāśvasihi | vaiśampāyanānayanāya tātena me gamanamādi-
(p.293, l.18)ṣṭam | tatkatipayadivasāntaritaṃ vaiśampāyanānanadarśanotsukaṃ māmavika-
(p.293, l.19)lpaṃ visarjaya tvaṃ | sā tvevamabhihitā pratyuvāca | tāta kimātmaga-
(p.293, l.20)manavacasā māṃ samāśvāsayasi | kaḥ khalu me tvayi tasmiṃśca viśe-
(p.293, l.21)ṣaḥ | tadekadhā tamekaṃ na paśyāmi kaṭhinahṛdayam | tvayi punargate yadapi
(p.293, l.22)tasyādarśane jīvitapratibandhahetubhūtaṃ tvaddarśanaṃ tadapi dūrībhavati | tanna
(p.293, l.23)gantavyaṃ vatsena | ekenāpi hi yuvayorāvāṃ putravatyau | api nāgato nā-
(p.294, l.1)māsau niṣṭhurātmā | ityuktavatyāṃ manoramāyāṃ vilāsavatī dhīramu-
(p.294, l.2)vāca | priyasakhi tava mama caivametadyathā tvayoktam | ayaṃ punarvaiśa-
(p.294, l.3)mpāyanena vinā kaṃ paśyatu | tadāstām | kimetannivārayasi | vārite-
(p.294, l.4)nāpyanena naiva sthātavyam | manye ca pitrāpyayametadevākalayya gama-
(p.294, l.5)nāyānumoditaḥ | tadyātu | varamāvābhyāṃ katipayadivasānanayorapyadarśa-
(p.294, l.6)nakṛtānkleśānanubhūtānna punarasya vaiśampāyanānanānavalokanaduḥkhadīnaṃ
(p.294, l.7)dine dine vadanamīkṣitum | taduttiṣṭha gacchāvo gamanasaṃvidhānāya
(p.294, l.8)vatsasya candrāpīḍasya |

amba samāśvasihi | vaiśampāyanānayanāya tātena me gamanamādiṣṭam | tatkatipayadivasāntaritaṃ vaiśampāyanānanadarśanotsukaṃ māmavikalpaṃ visarjaya tvaṃ | sā tvevamabhihitā pratyuvāca | tāta kimātmagamanavacasā māṃ samāśvāsayasi | kaḥ khalu me tvayi tasmiṃśca viśeṣaḥ | tadekadhā tamekaṃ na paśyāmi kaṭhinahṛdayam | tvayi punargate yadapi tasyādarśane jīvitapratibandhahetubhūtaṃ tvaddarśanaṃ tadapi dūrībhavati | tanna gantavyaṃ vatsena | ekenāpi hi yuvayorāvāṃ putravatyau | api nāgato nāmāsau niṣṭhurātmā | ityuktavatyāṃ manoramāyāṃ vilāsavatī dhīramuvāca | priyasakhi tava mama caivametadyathā tvayoktam | ayaṃ punarvaiśampāyanena vinā kaṃ paśyatu | tadāstām | kimetannivārayasi | vāritenāpyanena naiva sthātavyam | manye ca pitrāpyayametadevākalayya gamanāyānumoditaḥ | tadyātu | varamāvābhyāṃ katipayadivasānanayorapyadarśanakṛtānkleśānanubhūtānna punarasya vaiśampāyanānanānavalokanaduḥkhadīnaṃ dine dine vadanamīkṣitum | taduttiṣṭha gacchāvo gamanasaṃvidhānāya vatsasya candrāpīḍasya |

p.294, l.9


(p.294, l.9)ityabhidadhatyeva manoramāṃ haste gṛhītvotthāya candrāpīḍenānugamya-
(p.294, l.10)mānā nijāvāsamayāsīt | candrāpīḍopi mātuḥ samīpe gamanālāpe-
(p.294, l.11)naiva kṣaṇamiva sthitvā gṛhamagāt | tatra cāpanītasamāyogo gamanā-
(p.294, l.12)yottāmyatā hṛdayena gaṇakānāhūya rahasyājñāpitavān | yathā vinā
(p.294, l.13)parilambena me gamanaṃ bhavati tathā bhavadbhirāryaśukanāsāya pṛcchate tā-
(p.294, l.14)tāya vā dinamāvedanīyam | ityevamādiṣṭāste vyajñāpayan | deva yathā
(p.294, l.15)sarva eva grahāḥ sthitāstathāsmanmatena devasya gamanameva vartamāne na
(p.294, l.16)śasyate | aparamapi karmānurodhādrājecchaiva kālaḥ | tatrāpi na kā-
(p.294, l.17)ryamevāharnirūpaṇayā | rājā kālasya kāraṇam | yasyāmeva velāyāṃ
(p.294, l.18)cittavṛttiḥ saiva velā sarvakāryeṣu | iti vijñāpite mauhūrtikaiḥ puna-
(p.294, l.19)stānabravīt | tātenaivamādiṣṭamiti bravīmi | anyadātyayikeṣu kā-
(p.294, l.20)ryeṣu kāryaparāṇāṃ pratikṣaṇotpādiṣu ca divasanirūpaṇaiva kīdṛśī |
(p.294, l.21)tattathākathayiṣyata yathā śva eva gamanaṃ bhavediti | devaḥ pramāṇamityabhi-
(p.294, l.22)dhāya gateṣu ca teṣu śarīrasthitikaraṇāyodatiṣṭhat | nirvartitaśarīra-
(p.294, l.23)sthitiṃ ca mauhūrtikāste punaḥ praviśya śanairnyavedayan | kṛtosmābhirde-
(p.295, l.1)vādeśaḥ | siddhaśca tanayavirahaviklavatayāryaśukanāsasya | tadatikrānte
(p.295, l.2)śvastanehani rātrāvitaḥ prasthātavyaṃ devena | ityāvedite taiḥ sādhu
(p.295, l.3)kṛtamiti muditacetāstānabhiṣṭutya dṛṣṭiviṣayavartinīmeva kādambarīṃ
(p.295, l.4)vaiśampāyanaṃ ca manyamānopraviṣṭāyāmeva pattralekhāyāṃ parāpatāmītyagrapra-
(p.295, l.5)dhāvitenāvadhārayañcetasā catuḥsamudrasārabhūtānindrāyudharayānugāmina-
(p.295, l.6)sturaṃgamānagaṇeyānavagaṇitaturaṃgagamanakhedānutsāhino rājaputrāṃśca nirū-
(p.295, l.7)payannananyakarmā taṃ divasamekāṃ ca yāminīṃ kathaṃ kathamapyasthāt |

ityabhidadhatyeva manoramāṃ haste gṛhītvotthāya candrāpīḍenānugamyamānā nijāvāsamayāsīt | candrāpīḍopi mātuḥ samīpe gamanālāpenaiva kṣaṇamiva sthitvā gṛhamagāt | tatra cāpanītasamāyogo gamanāyottāmyatā hṛdayena gaṇakānāhūya rahasyājñāpitavān | yathā vinā parilambena me gamanaṃ bhavati tathā bhavadbhirāryaśukanāsāya pṛcchate tātāya vā dinamāvedanīyam | ityevamādiṣṭāste vyajñāpayan | deva yathā sarva eva grahāḥ sthitāstathāsmanmatena devasya gamanameva vartamāne na śasyate | aparamapi karmānurodhādrājecchaiva kālaḥ | tatrāpi na kāryamevāharnirūpaṇayā | rājā kālasya kāraṇam | yasyāmeva velāyāṃ cittavṛttiḥ saiva velā sarvakāryeṣu | iti vijñāpite mauhūrtikaiḥ punastānabravīt | tātenaivamādiṣṭamiti bravīmi | anyadātyayikeṣu kāryeṣu kāryaparāṇāṃ pratikṣaṇotpādiṣu ca divasanirūpaṇaiva kīdṛśī | tattathākathayiṣyata yathā śva eva gamanaṃ bhavediti | devaḥ pramāṇamityabhidhāya gateṣu ca teṣu śarīrasthitikaraṇāyodatiṣṭhat | nirvartitaśarīrasthitiṃ ca mauhūrtikāste punaḥ praviśya śanairnyavedayan | kṛtosmābhirdevādeśaḥ | siddhaśca tanayavirahaviklavatayāryaśukanāsasya | tadatikrānte śvastanehani rātrāvitaḥ prasthātavyaṃ devena | ityāvedite taiḥ sādhu kṛtamiti muditacetāstānabhiṣṭutya dṛṣṭiviṣayavartinīmeva kādambarīṃ vaiśampāyanaṃ ca manyamānopraviṣṭāyāmeva pattralekhāyāṃ parāpatāmītyagrapradhāvitenāvadhārayañcetasā catuḥsamudrasārabhūtānindrāyudharayānugāminasturaṃgamānagaṇeyānavagaṇitaturaṃgagamanakhedānutsāhino rājaputrāṃśca nirūpayannananyakarmā taṃ divasamekāṃ ca yāminīṃ kathaṃ kathamapyasthāt |

p.295, l.8


(p.295, l.8)athānuraktakamalinīsamāgamāprāptisaṃtāpādiva samaṃ divasenāsta-
(p.295, l.9)mupagatavati tejasāṃ patyau tejaḥpatipatanāccitānalamiva saṃdhyārāgama-
(p.295, l.10)parāśayā saha viśati paścime gaganabhāge saṃdhyānalasphuliṅganikara iva
(p.295, l.11)sphurati tārāgaṇe divasavirāmānmūrchāgameneva tamasā nimīlyamāneṣu
(p.295, l.12)diṅmukheṣu nivāsābhimukhamukhareṣu viyadviyogaduḥkhādiva kṛtārtapralāpeṣu
(p.295, l.13)vayaḥsamūheṣu janitaprakāśaṃ janmeva samālokya doṣāgamaṃ nirālokaṃ
(p.295, l.14)garbhamiva tamaḥpraviṣṭe punarjīvaloke nijālokādvikāśitapūrvadigva-
(p.295, l.15)dhūvadane janmāntarāgata ivodayagirivartini nakṣatrasamāgamasukhamanu-
(p.295, l.16)bhavati bhagavati bhūyo bhūyaḥ svakāntinirbharānniṣkalaṅka iva nakṣatranāthe
(p.295, l.17)vispaṣṭāyāṃ niśīthinyāṃ prasthānamaṅgale praṇāmāyopagataṃ candrāpīḍaṃ
(p.295, l.18)pīḍayāntarvilīyamāneva bāṣpotpīḍamapārayantī pātumatyāyatābhyāmapi
(p.295, l.19)netrābhyāṃ kṛtaprayatnāpyamaṅgalaśaṅkayā vilāsavatī manyurāgāvegagadgadi-
(p.295, l.20)koparudhyamānākṣaramavādīt |

athānuraktakamalinīsamāgamāprāptisaṃtāpādiva samaṃ divasenāstamupagatavati tejasāṃ patyau tejaḥpatipatanāccitānalamiva saṃdhyārāgamaparāśayā saha viśati paścime gaganabhāge saṃdhyānalasphuliṅganikara iva sphurati tārāgaṇe divasavirāmānmūrchāgameneva tamasā nimīlyamāneṣu diṅmukheṣu nivāsābhimukhamukhareṣu viyadviyogaduḥkhādiva kṛtārtapralāpeṣu vayaḥsamūheṣu janitaprakāśaṃ janmeva samālokya doṣāgamaṃ nirālokaṃ garbhamiva tamaḥpraviṣṭe punarjīvaloke nijālokādvikāśitapūrvadigvadhūvadane janmāntarāgata ivodayagirivartini nakṣatrasamāgamasukhamanubhavati bhagavati bhūyo bhūyaḥ svakāntinirbharānniṣkalaṅka iva nakṣatranāthe vispaṣṭāyāṃ niśīthinyāṃ prasthānamaṅgale praṇāmāyopagataṃ candrāpīḍaṃ pīḍayāntarvilīyamāneva bāṣpotpīḍamapārayantī pātumatyāyatābhyāmapi netrābhyāṃ kṛtaprayatnāpyamaṅgalaśaṅkayā vilāsavatī manyurāgāvegagadgadikoparudhyamānākṣaramavādīt |

p.295, l.21


(p.295, l.21)tāta yujyate hyaṅkalālitasya garbharūpasya prathamagamane garīyasī hṛda-
(p.295, l.22)yapīḍā yasminprathamamevāṅkādapaiti | mama punarnedṛśī prathamagama-
(p.295, l.23)nepi te pīḍā samutpannā yādṛśī tava gamanenādhunā | dīryata iva me
(p.296, l.1)hṛdayam | samutpāṭyanta iva marmāṇi | utkvathyata iva śarīram | utpla-
(p.296, l.2)vata iva cetaḥ | vighaṭanta iva saṃdhibandhanāni | niryāntīva prāṇāḥ |
(p.296, l.3)na kiṃcitsamādadhāti dhīḥ | sarvameva śūnyaṃ paśyāmi | na pāra-
(p.296, l.4)yāmyātmānamiva hṛdayaṃ dhārayitum | dhṛtopi balādāgacchati me
(p.296, l.5)bāṣpotpīḍaḥ | muhurmuhuḥ samāhitāpi maṅgalasaṃpādanāya te calati
(p.296, l.6)matiḥ | na jānāmyeva kimutpaśyāmīti | kiṃ nimittaṃ ceyamīdṛśī
(p.296, l.7)me hṛdayapīḍetyetadapi na vedmi | kiṃ bahubhyo divasebhyaḥ kathamapyā-
(p.296, l.8)gato me vatso jhaṭityeva punargacchatīti | kiṃ vaiśampāyanaviyogādudvignasya
(p.296, l.9)gamanamekākinaste samutprekṣyeti | na punarvaiśampāyanavṛttāntādātmana
(p.296, l.10)eva duḥkhitatayeti | na caivaṃvidhayā pīḍayā vaiśampāyanānayanāya gaccha-
(p.296, l.11)taste gamanaṃ nivārayituṃ pārayati vāṇī | hṛdayaṃ punarnecchatyeva tvadīyaṃ
(p.296, l.12)gamanam | tadīdṛśīṃ me pīḍāṃ vijñāya yathā purā sthitaṃ na tathā kvaci-
(p.296, l.13)dāsaṅgamāvadhyatidīrghakālamāyuṣmatā sthātavyam | asya cārthasya kṛte
(p.296, l.14)sāñjalibandhena śirasābhyarthaye vatsam | ityādiśantīṃ svamātaraṃ
(p.296, l.15)sudūraṃ prasāritāvanamramūrtiścandrāpīḍo vyajijñapat | amba tadā
(p.296, l.16)digvijayaprasaṅgātsthitam | adhunā punarayameva kālakṣepo yāvatta-
(p.296, l.17)muddeśaṃ parāpatāmi | tatpunaścirāgamanakṛtā na bhāvanīyā manāgapi
(p.296, l.18)hṛdaye pīḍā tvayā | ityevaṃ vijñaptā candrāpīḍena saṃnirudhya
(p.296, l.19)bāṣpavegānkathaṃ kathamapi saṃstabhyātmānaṃ nirvartitagamanamaṅgalā galatā
(p.296, l.20)prasraveṇa siñcantī śirasi copāghrāya gāḍhaṃ suciramāliṅgaya gaccha-
(p.296, l.21)dbhiriva prāṇaiḥ kṛcchrānmumoca taṃ mātā |

tāta yujyate hyaṅkalālitasya garbharūpasya prathamagamane garīyasī hṛdayapīḍā yasminprathamamevāṅkādapaiti | mama punarnedṛśī prathamagamanepi te pīḍā samutpannā yādṛśī tava gamanenādhunā | dīryata iva me hṛdayam | samutpāṭyanta iva marmāṇi | utkvathyata iva śarīram | utplavata iva cetaḥ | vighaṭanta iva saṃdhibandhanāni | niryāntīva prāṇāḥ | na kiṃcitsamādadhāti dhīḥ | sarvameva śūnyaṃ paśyāmi | na pārayāmyātmānamiva hṛdayaṃ dhārayitum | dhṛtopi balādāgacchati me bāṣpotpīḍaḥ | muhurmuhuḥ samāhitāpi maṅgalasaṃpādanāya te calati matiḥ | na jānāmyeva kimutpaśyāmīti | kiṃ nimittaṃ ceyamīdṛśī me hṛdayapīḍetyetadapi na vedmi | kiṃ bahubhyo divasebhyaḥ kathamapyāgato me vatso jhaṭityeva punargacchatīti | kiṃ vaiśampāyanaviyogādudvignasya gamanamekākinaste samutprekṣyeti | na punarvaiśampāyanavṛttāntādātmana eva duḥkhitatayeti | na caivaṃvidhayā pīḍayā vaiśampāyanānayanāya gacchataste gamanaṃ nivārayituṃ pārayati vāṇī | hṛdayaṃ punarnecchatyeva tvadīyaṃ gamanam | tadīdṛśīṃ me pīḍāṃ vijñāya yathā purā sthitaṃ na tathā kvacidāsaṅgamāvadhyatidīrghakālamāyuṣmatā sthātavyam | asya cārthasya kṛte sāñjalibandhena śirasābhyarthaye vatsam | ityādiśantīṃ svamātaraṃ sudūraṃ prasāritāvanamramūrtiścandrāpīḍo vyajijñapat | amba tadā digvijayaprasaṅgātsthitam | adhunā punarayameva kālakṣepo yāvattamuddeśaṃ parāpatāmi | tatpunaścirāgamanakṛtā na bhāvanīyā manāgapi hṛdaye pīḍā tvayā | ityevaṃ vijñaptā candrāpīḍena saṃnirudhya bāṣpavegānkathaṃ kathamapi saṃstabhyātmānaṃ nirvartitagamanamaṅgalā galatā prasraveṇa siñcantī śirasi copāghrāya gāḍhaṃ suciramāliṅgaya gacchadbhiriva prāṇaiḥ kṛcchrānmumoca taṃ mātā |

p.296, l.22


(p.296, l.22)muktaśca mātrā pituḥ praṇataye vāsabhavanamagamat | tatra ca deva
(p.296, l.23)gamanāya namaskaroti yuvarāja ityāvedite dvārarakṣiṇā praviśya kṣo-
(p.297, l.1)ṇītalaniveśitaśirasā śayanavartino nanāma dūrasthita eva pituḥ pādau |
(p.297, l.2)atha tathā praṇatamālokya kiṃcidunnamitapūrvakāyaḥ śayanagata evāhūya
(p.297, l.3)taṃ pitā cakṣuṣā pibanniva premṇā pariṣvajya gāḍhamaprauḍha iva saha-
(p.297, l.4)sodgatāviralabāṣparayaparyākulākṣontaḥkṣobhāvegavikṣiptākṣaramavādīt |
(p.297, l.5)vatsa pitrāhaṃ doṣeṣu saṃbhāvita ityeṣā manāgapi manasi vatsena
(p.297, l.6)duḥkhāsikā na kāryā | vinayādhānātprabhṛti samyakparīkṣitosya-
(p.297, l.7)smābhiḥ | parīkṣya ca guṇagaṇairevādhigamyo rājyabhārastvayyāropito
(p.297, l.8)na tanayasnehādeva | rājyaṃ hi nāmaitatpṛthvībhāreṇaivātidurudvahaṃ mahībhṛ-
(p.297, l.9)tsaṃbādhatayaivātisaṃkaṭaṃ kuṭilanītipracāreṇaivātiduḥsaṃcaraṃ catuḥsamudrapa-
(p.297, l.10)ryantabhuvanavyāptyaivātimahanmahāsādhanaprasādhyatayaivātiduḥsādhanamaparyava-
(p.297, l.11)sānakāryatantrajālenaivātigahanamuttuṅgavaṃśapratiṣṭhitatayaivātidurārohamahi-
(p.297, l.12)tasahasroddharaṇenaivātidurdharam | api ca samavṛttitayaivātiviṣamamaneka-
(p.297, l.13)tīrthakalpanayaiva duravatāraṃ kaṇṭakaśodhanenaiva durgrahamakhilaprajāpālanavya-
(p.297, l.14)vahāreṇaiva duṣpāraṃ sarvāśāprāptyaiva ca duṣprāpam | nāmahāsattve nāsthi-
(p.297, l.15)raprakṛtau nādātari nāsthūlalakṣye nāśucau nāvikrānte nāmahotsāhe
(p.297, l.16)nāpriyavādini nāsatyasaṃdhe nāprājñe nāvivekini nākṛtajñe nānudā-
(p.297, l.17)ravyavahṛtau nāsaṃvibhāgaśīle nānyāyavartini nādharmarucau nāśāstra-
(p.297, l.18)vyavahāriṇi nāśaraṇye nābrahmaṇye nākṛpālau nāmitravatsale nāva-
(p.297, l.19)śyātmani nānirjitendriye nāsevake padamevādadhāti | yaḥ khalu sama-
(p.297, l.20)grairguṇairākṛṣya balātpratibandhamasya cañcalaprakṛteḥ kartuṃ samarthastatrā-
(p.297, l.21)ste | guravopyapagataskhalitabhītayastatraiva samāropayantyetadālocitapa-
(p.297, l.22)rāvarāḥ | tadanenaiva boddhavyamidaṃ vatsena nāsti mayi doṣa iti |
(p.297, l.23)api ca saṃprati kasminbhāramavakṣipyāṇumapi doṣamācarasi | tvayaiva
(p.298, l.1)sakalalokānurañjane yatitavyam | gataḥ khalu kālosmākam | a-
(p.298, l.2)smābhiraskhalitaiściraṃ pade sthitam | na pīḍitāḥ prajā lobhena | nodve-
(p.298, l.3)jitā guravo mānena | na vimukhitāḥ santo madena | notrāsitāḥ
(p.298, l.4)prāṇinaḥ krodhena | na hāsita ātmā harṣeṇa | na hataḥ paralokaḥ kāmena |
(p.298, l.5)rājadharmonuruddho na svaruciḥ | vṛddhāḥ samāsevitā na vyasanāni |
(p.298, l.6)satāṃ caritānyanuvartitāni nendriyāṇi | dhanurunnamitaṃ na manaḥ |
(p.298, l.7)vṛttaṃ rakṣitaṃ na śarīram | vācyādbhītaṃ na maraṇāt | upabhuktāni
(p.298, l.8)suralokadurlabhāni sarvaviṣayopabhogasukhāni | yauvanecchayā paryāptama-
(p.298, l.9)kāryaparihārāt | kāryānuṣṭhānāccopārjitaḥ paropi lokaḥ | iti ceta-
(p.298, l.10)si me | tvajjanmanā ca kṛtārtha evāsmi | tadayameva me manorathaḥ |
(p.298, l.11)dāraparigrahātpratiṣṭhite tvayi sakalameva me rājyabhāramāropya janma-
(p.298, l.12)nirvāhalaghunā hṛdayena pūrvarājarṣigataṃ panthānamanuyāsyāmīti | asya
(p.298, l.13)ca metarkita evāyamagrataḥ pratirodhako vaiśampāyanavṛttāntaḥ sthitaḥ |
(p.298, l.14)manye ca na saṃpattavyamevānena | anyathā kva vaiśampāyanaḥ | kva caivaṃvi-
(p.298, l.15)dhamasya svapnepyasaṃbhāvanīyaṃ samāceṣṭitam | tadgatenāpi tathā kartavyaṃ va-
(p.298, l.16)tsena yathā na cirakālameṣa me manorathontarhṛdaya eva viparivartate |
(p.298, l.17)ityabhidhāya kiṃciduttānitena mukhenaiva saṃpīḍitaṃ hṛdayamiva tāmbū-
(p.298, l.18)lamarpayitvā vyasarjayat |

muktaśca mātrā pituḥ praṇataye vāsabhavanamagamat | tatra ca deva gamanāya namaskaroti yuvarāja ityāvedite dvārarakṣiṇā praviśya kṣoṇītalaniveśitaśirasā śayanavartino nanāma dūrasthita eva pituḥ pādau | atha tathā praṇatamālokya kiṃcidunnamitapūrvakāyaḥ śayanagata evāhūya taṃ pitā cakṣuṣā pibanniva premṇā pariṣvajya gāḍhamaprauḍha iva sahasodgatāviralabāṣparayaparyākulākṣontaḥkṣobhāvegavikṣiptākṣaramavādīt | vatsa pitrāhaṃ doṣeṣu saṃbhāvita ityeṣā manāgapi manasi vatsena duḥkhāsikā na kāryā | vinayādhānātprabhṛti samyakparīkṣitosyasmābhiḥ | parīkṣya ca guṇagaṇairevādhigamyo rājyabhārastvayyāropito na tanayasnehādeva | rājyaṃ hi nāmaitatpṛthvībhāreṇaivātidurudvahaṃ mahībhṛtsaṃbādhatayaivātisaṃkaṭaṃ kuṭilanītipracāreṇaivātiduḥsaṃcaraṃ catuḥsamudraparyantabhuvanavyāptyaivātimahanmahāsādhanaprasādhyatayaivātiduḥsādhanamaparyavasānakāryatantrajālenaivātigahanamuttuṅgavaṃśapratiṣṭhitatayaivātidurārohamahitasahasroddharaṇenaivātidurdharam | api ca samavṛttitayaivātiviṣamamanekatīrthakalpanayaiva duravatāraṃ kaṇṭakaśodhanenaiva durgrahamakhilaprajāpālanavyavahāreṇaiva duṣpāraṃ sarvāśāprāptyaiva ca duṣprāpam | nāmahāsattve nāsthiraprakṛtau nādātari nāsthūlalakṣye nāśucau nāvikrānte nāmahotsāhe nāpriyavādini nāsatyasaṃdhe nāprājñe nāvivekini nākṛtajñe nānudāravyavahṛtau nāsaṃvibhāgaśīle nānyāyavartini nādharmarucau nāśāstravyavahāriṇi nāśaraṇye nābrahmaṇye nākṛpālau nāmitravatsale nāvaśyātmani nānirjitendriye nāsevake padamevādadhāti | yaḥ khalu samagrairguṇairākṛṣya balātpratibandhamasya cañcalaprakṛteḥ kartuṃ samarthastatrāste | guravopyapagataskhalitabhītayastatraiva samāropayantyetadālocitaparāvarāḥ | tadanenaiva boddhavyamidaṃ vatsena nāsti mayi doṣa iti | api ca saṃprati kasminbhāramavakṣipyāṇumapi doṣamācarasi | tvayaiva sakalalokānurañjane yatitavyam | gataḥ khalu kālosmākam | asmābhiraskhalitaiściraṃ pade sthitam | na pīḍitāḥ prajā lobhena | nodvejitā guravo mānena | na vimukhitāḥ santo madena | notrāsitāḥ prāṇinaḥ krodhena | na hāsita ātmā harṣeṇa | na hataḥ paralokaḥ kāmena | rājadharmonuruddho na svaruciḥ | vṛddhāḥ samāsevitā na vyasanāni | satāṃ caritānyanuvartitāni nendriyāṇi | dhanurunnamitaṃ na manaḥ | vṛttaṃ rakṣitaṃ na śarīram | vācyādbhītaṃ na maraṇāt | upabhuktāni suralokadurlabhāni sarvaviṣayopabhogasukhāni | yauvanecchayā paryāptamakāryaparihārāt | kāryānuṣṭhānāccopārjitaḥ paropi lokaḥ | iti cetasi me | tvajjanmanā ca kṛtārtha evāsmi | tadayameva me manorathaḥ | dāraparigrahātpratiṣṭhite tvayi sakalameva me rājyabhāramāropya janmanirvāhalaghunā hṛdayena pūrvarājarṣigataṃ panthānamanuyāsyāmīti | asya ca metarkita evāyamagrataḥ pratirodhako vaiśampāyanavṛttāntaḥ sthitaḥ | manye ca na saṃpattavyamevānena | anyathā kva vaiśampāyanaḥ | kva caivaṃvidhamasya svapnepyasaṃbhāvanīyaṃ samāceṣṭitam | tadgatenāpi tathā kartavyaṃ vatsena yathā na cirakālameṣa me manorathontarhṛdaya eva viparivartate | ityabhidhāya kiṃciduttānitena mukhenaiva saṃpīḍitaṃ hṛdayamiva tāmbūlamarpayitvā vyasarjayat |

p.298, l.19


(p.298, l.19)candrāpīḍastu tayā pituḥ saṃbhāvanayā sudūramunnamitopyavanamratara-
(p.298, l.20)mūrtirupasṛtya punaḥ praṇāmenonnamitātmā niryayau | nirgatya ca śukanā-
(p.298, l.21)sabhavanamayāsīt | tatra ca tanayacintāparītamunmuktamivendriyaiḥ śū-
(p.298, l.22)nyaśarīraṃ śukanāsamaviratāśrupātopahatamukhīṃ ca manoramāṃ praṇamya tā-
(p.298, l.23)dṛśābhyāmeva tābhyāṃ saṃbhāvyāśiṣā samāropayadbhyāmiva svaduḥkhabhā-
(p.299, l.1)ramanugato nivartanāya tayornivartitānano muhurā dvāranirgatergatvāgrato
(p.299, l.2)ḍhaukitamapi kṛtāpasarpaṇamaprakṛtaheṣāravamanutkarṇakośamasukhasvanama-
(p.299, l.3)manaskamanāviṣkṛtagamanotsāhaṃ dīnamindrāyudhamālokyāpi punarnivā-
(p.299, l.4)raṇāśaṅkayā vaiśampāyanāvalokanatvarayā kādambarīsamāgamautsukyena
(p.299, l.5)cākṛtaparilambo manāgapyāruhya rayeṇaiva niragānnagaryāḥ |

candrāpīḍastu tayā pituḥ saṃbhāvanayā sudūramunnamitopyavanamrataramūrtirupasṛtya punaḥ praṇāmenonnamitātmā niryayau | nirgatya ca śukanāsabhavanamayāsīt | tatra ca tanayacintāparītamunmuktamivendriyaiḥ śūnyaśarīraṃ śukanāsamaviratāśrupātopahatamukhīṃ ca manoramāṃ praṇamya tādṛśābhyāmeva tābhyāṃ saṃbhāvyāśiṣā samāropayadbhyāmiva svaduḥkhabhāramanugato nivartanāya tayornivartitānano muhurā dvāranirgatergatvāgrato ḍhaukitamapi kṛtāpasarpaṇamaprakṛtaheṣāravamanutkarṇakośamasukhasvanamamanaskamanāviṣkṛtagamanotsāhaṃ dīnamindrāyudhamālokyāpi punarnivāraṇāśaṅkayā vaiśampāyanāvalokanatvarayā kādambarīsamāgamautsukyena cākṛtaparilambo manāgapyāruhya rayeṇaiva niragānnagaryāḥ |

p.299, l.6


(p.299, l.6)nirgatya ca siprātaṭe tatprasthānamaṅgalāvasthānāyopakalpitaṃ kāya-
(p.299, l.7)mānamapraviśya bahireva gato yuvarāja iti janitakalakalenātarkitata-
(p.299, l.8)tkālagamanasaṃbhrāntena parijanena rājaputralokena cetastato dhāvatānuga-
(p.299, l.9)myamāno gavyūtitritayamiva gatvā sulabhapayoyavase pradeśe nivāsama-
(p.299, l.10)kalpayat | uttāmyatā hṛdayenāprabhātāyāmeva yāminyāmutthāya punara-
(p.299, l.11)vahat | vahaṃśca tasmādeva vāsarādārabhyaivamacetita eva parāpatya
(p.299, l.12)kṛtāpakrāntestrapayā pṛṣṭhatonugamya balāddattakaṇṭhagrahaḥ kva paraṃ palāyyāta
(p.299, l.13)iti vaiśampāyanasya vailakṣyamapanayāmyevaṃ tatsamāgamasukhamanubhūya ni-
(p.299, l.14)ṣkāraṇaprasannāmanaghāmatarkitopanatamadavalokanopajātaharṣaviśeṣāṃ pura-
(p.299, l.15)stādgamanasiddhaye punarmahāśvetāṃ paśyāmyevaṃ mahāśvetāśramasamīpe punaḥ sthā-
(p.299, l.16)pitāśeṣaturagasainyastayā sahaiva hemakūṭaṃ gacchāmyevaṃ tatra matpratyabhi-
(p.299, l.17)jñānasaṃbhramapradhāvitenetastataḥ kādambarīparijanena praṇamyamānaḥ praviśya
(p.299, l.18)madāgamananivedanotphullanayanena sakhījanenāpahriyamāṇapūrṇapātrāṃ kvāsau
(p.299, l.19)kena kathitaṃ kiyaddūre vartata iti tatpraśnonmukhīṃ tatkṣaṇotpannayā tāpo-
(p.299, l.20)paśāntyā trapayā ca yugapadurasi nihitaṃ padminīpattramapanīyottarī-
(p.299, l.21)yāṃśukāñcalaṃ kucāvaraṇatāmupanayantīmābharaṇatāṃ nītāni mṛṇālānya-
(p.299, l.22)pāsya bhūṣaṇebhyodhikāṃ svaśarīraśobhāmeva sarvābharaṇasthāneṣu dhāra-
(p.299, l.23)yantīṃ tāpopaśamārpitahāramātrābharaṇāmatyulbaṇaharicandanacarcāntari-
(p.300, l.1)talāvaṇyaśobhānyaṅgāni karaparāmarśaprayatnena darśanīyataratāṃ nayantī-
(p.300, l.2)maṅgalamāni śayanīkṛtakamalakumudakuvalayadalakiñjalkaśakalā-
(p.300, l.3)ni pulakodgamenaivāpāsyantīṃ kapolasaṅginīṃ ca maṇidarpaṇe vilokyā-
(p.300, l.4)yathāsthitāṃ kareṇa kabarīmaṃsadeśe viniveśayantīmānandajanmanā
(p.300, l.5)netrapuṭāvarjitena bāṣpasalilenaiva makaradhvajānalasaṃtāpāya jalāñja-
(p.300, l.6)limiva prayacchantīmutsṛṣṭaśeṣeṇāśyānamalayajarasenaivāṅgalagnena bhasmaneva
(p.300, l.7)madanahutabhujo nivṛttimāvedayantīmabhyutthānaprasaṅgenaiva kusumaśayyāṃ
(p.300, l.8)dūrīkurvantīṃ kādambarīmālokayandarśanīyāvalokanaphalena cakṣuṣī
(p.300, l.9)kṛtārthatāṃ nayāmyevaṃ madalekhāṃ sāñjalipraṇāmena kaṇṭhagraheṇa saṃbhāvya
(p.300, l.10)caraṇapatitāṃ pattralekhāmutthāpya keyūrakaṃ punaḥpunaḥ pariṣvajya nirbhara-
(p.300, l.11)mevaṃ mahāśvetopapāditodvāhamaṅgalastvaritasakhīvṛndanirvartitavaivāhika-
(p.300, l.12)snānamaṅgalavidherbhuva iva varṣābhiṣiktāyāḥ karagrahaṇaṃ devyā nirvarta-
(p.300, l.13)yāmyevamatibahalakuṅkumakusumadhūpānulepanāmododdīpitahṛdayajanmani vā-
(p.300, l.14)sabhavane śayanavartino mama samīpamupaviśya kṣaṇamapi kṛtanarmālāpāyāṃ
(p.300, l.15)nirgatāyāṃ madalekhāyāṃ trapāvanamramukhīmanicchantīṃ kila balāddorbhyā-
(p.300, l.16)mādāya śayanīyaṃ śayanīyādaṅkamaṅkācca hṛdayaṃ devīṃ kādambarīmāro-
(p.300, l.17)payāmyevamudgāḍhanīvīgranthidṛḍhatarārpitapāṇidvayāyāstrapānimīlitalocane
(p.300, l.18)cumbannavañcitātmā cirādbhavāmyevaṃ surairapi durlabhaṃ tadadharāmṛtamā
(p.300, l.19)tṛpternipīya sujīvitamātmānaṃ karomyevamatikomalatayāntarvilīya vi-
(p.300, l.20)śantyā ivāṅgaṃ gāḍhāliṅganasukharasabhareṇa makaradhvajānaladagdhaśeṣaṃ
(p.300, l.21)nirvāpayāmi śarīramevaṃ paravatyāpi svecchāpravṛttayeva niṣprayatna-
(p.300, l.22)yāpyabhiyuñjānayevāpasarpantyāpi kṛtopasarpaṇayeva saṃgopitasarvāṅgyā-
(p.300, l.23)pyupadarśitabhāvayeva devyā kādambaryā saha tatkimapi sarvajanasulabha-
(p.301, l.1)mapi yogaikagamyaṃ sparśaviṣayamapi hṛdayagrāhi mohanamapi prasādanami-
(p.301, l.2)ndriyāṇāmuddīpanamapi madanahutabhujo nirvṛtikaramupāhitasarvāṅgakhedama-
(p.301, l.3)pyālhādakaramupajanitaviṣamocchvāsaśramasvedamapi sasītkārapulakaja-
(p.301, l.4)nanamanubhūyamānamapyutpāditānubhavanaspṛhaṃ sahasravārānubhūtamapyapunarukta-
(p.301, l.5)matispaṣṭamapyanirdeśyasvarūpamacintyamasamāsaṅgamatulasparśamanupamarasa-
(p.301, l.6)manākhyeyaprītikaraṃ paramadhyānasahasrādhigataṃ nirvāṇamivāparaprakāraṃ su-
(p.301, l.7)ratākhyaṃ sukhāntaramanubhūya nimeṣamapyakṛtavirahastayā saha teṣu teṣu
(p.301, l.8)ramyeṣūddeśeṣu ramamāṇaḥ svabhāvaramyamapi ramaṇīyataratāṃ yauvanamupana-
(p.301, l.9)yāmyevamutpannaviśrambhāṃ devīmevābhyarthya vaiśampāyanasyāpi madalekhayā
(p.301, l.10)saha ghaṭanāṃ kārayāmītyetāni cānyāni ca cintayannacetitakṣutpipā-
(p.301, l.11)sātapaśramojjāgaravyatho divā rātrau cāvahat |

nirgatya ca siprātaṭe tatprasthānamaṅgalāvasthānāyopakalpitaṃ kāyamānamapraviśya bahireva gato yuvarāja iti janitakalakalenātarkitatatkālagamanasaṃbhrāntena parijanena rājaputralokena cetastato dhāvatānugamyamāno gavyūtitritayamiva gatvā sulabhapayoyavase pradeśe nivāsamakalpayat | uttāmyatā hṛdayenāprabhātāyāmeva yāminyāmutthāya punaravahat | vahaṃśca tasmādeva vāsarādārabhyaivamacetita eva parāpatya kṛtāpakrāntestrapayā pṛṣṭhatonugamya balāddattakaṇṭhagrahaḥ kva paraṃ palāyyāta iti vaiśampāyanasya vailakṣyamapanayāmyevaṃ tatsamāgamasukhamanubhūya niṣkāraṇaprasannāmanaghāmatarkitopanatamadavalokanopajātaharṣaviśeṣāṃ purastādgamanasiddhaye punarmahāśvetāṃ paśyāmyevaṃ mahāśvetāśramasamīpe punaḥ sthāpitāśeṣaturagasainyastayā sahaiva hemakūṭaṃ gacchāmyevaṃ tatra matpratyabhijñānasaṃbhramapradhāvitenetastataḥ kādambarīparijanena praṇamyamānaḥ praviśya madāgamananivedanotphullanayanena sakhījanenāpahriyamāṇapūrṇapātrāṃ kvāsau kena kathitaṃ kiyaddūre vartata iti tatpraśnonmukhīṃ tatkṣaṇotpannayā tāpopaśāntyā trapayā ca yugapadurasi nihitaṃ padminīpattramapanīyottarīyāṃśukāñcalaṃ kucāvaraṇatāmupanayantīmābharaṇatāṃ nītāni mṛṇālānyapāsya bhūṣaṇebhyodhikāṃ svaśarīraśobhāmeva sarvābharaṇasthāneṣu dhārayantīṃ tāpopaśamārpitahāramātrābharaṇāmatyulbaṇaharicandanacarcāntaritalāvaṇyaśobhānyaṅgāni karaparāmarśaprayatnena darśanīyataratāṃ nayantīmaṅgalamāni śayanīkṛtakamalakumudakuvalayadalakiñjalkaśakalāni pulakodgamenaivāpāsyantīṃ kapolasaṅginīṃ ca maṇidarpaṇe vilokyāyathāsthitāṃ kareṇa kabarīmaṃsadeśe viniveśayantīmānandajanmanā netrapuṭāvarjitena bāṣpasalilenaiva makaradhvajānalasaṃtāpāya jalāñjalimiva prayacchantīmutsṛṣṭaśeṣeṇāśyānamalayajarasenaivāṅgalagnena bhasmaneva madanahutabhujo nivṛttimāvedayantīmabhyutthānaprasaṅgenaiva kusumaśayyāṃ dūrīkurvantīṃ kādambarīmālokayandarśanīyāvalokanaphalena cakṣuṣī kṛtārthatāṃ nayāmyevaṃ madalekhāṃ sāñjalipraṇāmena kaṇṭhagraheṇa saṃbhāvya caraṇapatitāṃ pattralekhāmutthāpya keyūrakaṃ punaḥpunaḥ pariṣvajya nirbharamevaṃ mahāśvetopapāditodvāhamaṅgalastvaritasakhīvṛndanirvartitavaivāhikasnānamaṅgalavidherbhuva iva varṣābhiṣiktāyāḥ karagrahaṇaṃ devyā nirvartayāmyevamatibahalakuṅkumakusumadhūpānulepanāmododdīpitahṛdayajanmani vāsabhavane śayanavartino mama samīpamupaviśya kṣaṇamapi kṛtanarmālāpāyāṃ nirgatāyāṃ madalekhāyāṃ trapāvanamramukhīmanicchantīṃ kila balāddorbhyāmādāya śayanīyaṃ śayanīyādaṅkamaṅkācca hṛdayaṃ devīṃ kādambarīmāropayāmyevamudgāḍhanīvīgranthidṛḍhatarārpitapāṇidvayāyāstrapānimīlitalocane cumbannavañcitātmā cirādbhavāmyevaṃ surairapi durlabhaṃ tadadharāmṛtamā tṛpternipīya sujīvitamātmānaṃ karomyevamatikomalatayāntarvilīya viśantyā ivāṅgaṃ gāḍhāliṅganasukharasabhareṇa makaradhvajānaladagdhaśeṣaṃ nirvāpayāmi śarīramevaṃ paravatyāpi svecchāpravṛttayeva niṣprayatnayāpyabhiyuñjānayevāpasarpantyāpi kṛtopasarpaṇayeva saṃgopitasarvāṅgyāpyupadarśitabhāvayeva devyā kādambaryā saha tatkimapi sarvajanasulabhamapi yogaikagamyaṃ sparśaviṣayamapi hṛdayagrāhi mohanamapi prasādanamindriyāṇāmuddīpanamapi madanahutabhujo nirvṛtikaramupāhitasarvāṅgakhedamapyālhādakaramupajanitaviṣamocchvāsaśramasvedamapi sasītkārapulakajananamanubhūyamānamapyutpāditānubhavanaspṛhaṃ sahasravārānubhūtamapyapunaruktamatispaṣṭamapyanirdeśyasvarūpamacintyamasamāsaṅgamatulasparśamanupamarasamanākhyeyaprītikaraṃ paramadhyānasahasrādhigataṃ nirvāṇamivāparaprakāraṃ suratākhyaṃ sukhāntaramanubhūya nimeṣamapyakṛtavirahastayā saha teṣu teṣu ramyeṣūddeśeṣu ramamāṇaḥ svabhāvaramyamapi ramaṇīyataratāṃ yauvanamupanayāmyevamutpannaviśrambhāṃ devīmevābhyarthya vaiśampāyanasyāpi madalekhayā saha ghaṭanāṃ kārayāmītyetāni cānyāni ca cintayannacetitakṣutpipāsātapaśramojjāgaravyatho divā rātrau cāvahat |

p.301, l.12


(p.301, l.12)evaṃ ca vahatopyasya davīyastayādhvanordhapatha eva kālasarpo vartmanaḥ
(p.301, l.13)prabalapaṅko grīṣmasya niśāgamo gabhastimataḥ svarbhānuramṛtadīdhite-
(p.301, l.14)dhūmodgamo vajrānalasphuritānāṃ madāgamo makaradhvajakuñjarasya maraṇā-
(p.301, l.15)ndhatamasapraveśo virahāturāṇāmamoghakālapāśavāgurotkaṇṭhitakāmiha-
(p.301, l.16)riṇānāmabhedyalohārgaladaṇḍo digvāraṇānāmacchedyahiñjīraśṛṅkhalā vā-
(p.301, l.17)hānāmanunmocyanigaḍabandhodhvagānāmalaṅghyakāntāralekhā proṣitānāṃ
(p.301, l.18)kālāyasapañjaroparodho jīvalokasyodgarjannalikulagavalamalinaghanagha-
(p.301, l.19)ṭābhogabhīṣaṇo viṣamavisphūrjitadhvanirviṣamatarataḍidguṇākarṣī maṇḍa-
(p.301, l.20)litavikaṭaśakrakārmukonavaratadhārāśarāsāravarṣaprahārī puromārgamava-
(p.301, l.21)rundhanviruddha ivāndhakāritamukho nistriṃśaśatasahasrasaṃpātaduṣprekṣyo-
(p.301, l.22)kṣiṇī pratighnannivāśugamanavighnakārī babhūva jaladakālaḥ |

evaṃ ca vahatopyasya davīyastayādhvanordhapatha eva kālasarpo vartmanaḥ prabalapaṅko grīṣmasya niśāgamo gabhastimataḥ svarbhānuramṛtadīdhitedhūmodgamo vajrānalasphuritānāṃ madāgamo makaradhvajakuñjarasya maraṇāndhatamasapraveśo virahāturāṇāmamoghakālapāśavāgurotkaṇṭhitakāmihariṇānāmabhedyalohārgaladaṇḍo digvāraṇānāmacchedyahiñjīraśṛṅkhalā vāhānāmanunmocyanigaḍabandhodhvagānāmalaṅghyakāntāralekhā proṣitānāṃ kālāyasapañjaroparodho jīvalokasyodgarjannalikulagavalamalinaghanaghaṭābhogabhīṣaṇo viṣamavisphūrjitadhvanirviṣamatarataḍidguṇākarṣī maṇḍalitavikaṭaśakrakārmukonavaratadhārāśarāsāravarṣaprahārī puromārgamavarundhanviruddha ivāndhakāritamukho nistriṃśaśatasahasrasaṃpātaduṣprekṣyokṣiṇī pratighnannivāśugamanavighnakārī babhūva jaladakālaḥ |

p.301, l.23


(p.301, l.23)tatra ca prathamasya cetohāribhirmūrchāvegairandhakāratāmanīyanta daśa-
(p.302, l.1)diśastatojaladharaiḥ | agrataḥ samutplutena cetasā kvāpyagamyata pṛṣṭhato
(p.302, l.2)haṃsaiḥ | purastātparimalinosya niśvāsamarutaḥ prāvartanta paścātkadamba-
(p.302, l.3)vātāḥ | pūrva tulitanīlotpalavanakānti nayanayugalamasya salilaṃ sa-
(p.302, l.4)mutsasarja caramamambhomucāṃ vṛndam | ādāvāpūryamāṇamudvegenotkali-
(p.302, l.5)kāsahasraparyākulaṃ manosyābhavadavasāne srotasvinīnāṃ pātram | api ca
(p.302, l.6)dustarairnadīpūraireva sahāvardhanta manmathonmāthāḥ | varṣajalavilulitaiḥ ka-
(p.302, l.7)malākaraireva saha mamajja kādambarīsamāgamapratyāśā | dhārārayāsahaiḥ
(p.302, l.8)kandalaireva sahābhidyata hṛdayam | ambhodavātāhataiḥ kadambakuḍmalaireva
(p.302, l.9)sahākampatotkaṇṭakitā tanuḥ | anavaratajalapatanajarjaritapakṣmibhiḥ
(p.302, l.10)śilīndhraireva saha tāmratāmadhatta nayanayugalam | utkūlasalilotkhanya-
(p.302, l.11)mānamūlaiḥ sarittaṭaireva sahāpatanprāṇāḥ | parimalamayairmālatīkusumaireva
(p.302, l.12)sahājṛmbhata raṇaraṇakaḥ | tathātigurunirghātairevābhajyanta manorathāḥ |
(p.302, l.13)tīkṣṇatarakoṭibhiḥ ketakīsūcibhirevātruṭyanta marmāṇi | ucchikhaiḥ
(p.302, l.14)śikhibhirevādahyanta gātrāṇi | andhakāritadiśā meghatamasaivāvardhata
(p.302, l.15)mohāndhakāraḥ | tiraskṛtadhvāntena taḍidātapenaivātanyata saṃtāpaḥ |
(p.302, l.16)bhareṇeva gambhīragarjitaikasaṃtānotkampitadharāpīṭhabandhairnabhasi navaghanairgha-
(p.302, l.17)najaladhārātipātavācālitacañcubhirantarāle cātakairuddāmamahārāvarā-
(p.302, l.18)vibhiravanimūle dardurairanavaratajhāṃkāraravajarjaritadhārāmbubhirāśāsu
(p.302, l.19)jaladānilairunmuktamadakalakekākolāhalaiḥ kānaneṣu kalāpibhirasa-
(p.302, l.20)maśikharopalaskhalanakalakalamukharairgiriṣu nirjharairullolakallolāsphā-
(p.302, l.21)lavisphāritaviṣamanirghoṣajhātkāribhiḥ saritsu pūraiḥ sarvataśca vitatena
(p.302, l.22)sthalīṣu saṃhatena kandareṣūccaṇḍena śikhariṣu kalakalenāmbuṣu paṭunā
(p.302, l.23)parvatataṭeṣu mṛdunā śādvaleṣu cāruṇā palvaleṣu sāndreṇa śākhiṣu tanunā
(p.303, l.1)tṛṇolapeṣūlbaṇena tālīvaneṣu yathādhārāpatanamākarṇyamānena sarvaprakā-
(p.303, l.2)ramadhureṇa hṛdayapraveśinā dhārāraveṇotkalikākalito na rātrau na divā
(p.303, l.3)na grāme nāraṇye nāntarna bahirna vane nopavane na vartmani nāvāse na
(p.303, l.4)vahanna tiṣṭhanna vaiśampāyanasmaraṇe na kādambarīsamāgamānudhyāne na ka-
(p.303, l.5)thaṃcidapi na kvacidapi nirvṛtimevādhyagacchat |

tatra ca prathamasya cetohāribhirmūrchāvegairandhakāratāmanīyanta daśadiśastatojaladharaiḥ | agrataḥ samutplutena cetasā kvāpyagamyata pṛṣṭhato haṃsaiḥ | purastātparimalinosya niśvāsamarutaḥ prāvartanta paścātkadambavātāḥ | pūrva tulitanīlotpalavanakānti nayanayugalamasya salilaṃ samutsasarja caramamambhomucāṃ vṛndam | ādāvāpūryamāṇamudvegenotkalikāsahasraparyākulaṃ manosyābhavadavasāne srotasvinīnāṃ pātram | api ca dustarairnadīpūraireva sahāvardhanta manmathonmāthāḥ | varṣajalavilulitaiḥ kamalākaraireva saha mamajja kādambarīsamāgamapratyāśā | dhārārayāsahaiḥ kandalaireva sahābhidyata hṛdayam | ambhodavātāhataiḥ kadambakuḍmalaireva sahākampatotkaṇṭakitā tanuḥ | anavaratajalapatanajarjaritapakṣmibhiḥ śilīndhraireva saha tāmratāmadhatta nayanayugalam | utkūlasalilotkhanyamānamūlaiḥ sarittaṭaireva sahāpatanprāṇāḥ | parimalamayairmālatīkusumaireva sahājṛmbhata raṇaraṇakaḥ | tathātigurunirghātairevābhajyanta manorathāḥ | tīkṣṇatarakoṭibhiḥ ketakīsūcibhirevātruṭyanta marmāṇi | ucchikhaiḥ śikhibhirevādahyanta gātrāṇi | andhakāritadiśā meghatamasaivāvardhata mohāndhakāraḥ | tiraskṛtadhvāntena taḍidātapenaivātanyata saṃtāpaḥ | bhareṇeva gambhīragarjitaikasaṃtānotkampitadharāpīṭhabandhairnabhasi navaghanairghanajaladhārātipātavācālitacañcubhirantarāle cātakairuddāmamahārāvarāvibhiravanimūle dardurairanavaratajhāṃkāraravajarjaritadhārāmbubhirāśāsu jaladānilairunmuktamadakalakekākolāhalaiḥ kānaneṣu kalāpibhirasamaśikharopalaskhalanakalakalamukharairgiriṣu nirjharairullolakallolāsphālavisphāritaviṣamanirghoṣajhātkāribhiḥ saritsu pūraiḥ sarvataśca vitatena sthalīṣu saṃhatena kandareṣūccaṇḍena śikhariṣu kalakalenāmbuṣu paṭunā parvatataṭeṣu mṛdunā śādvaleṣu cāruṇā palvaleṣu sāndreṇa śākhiṣu tanunā tṛṇolapeṣūlbaṇena tālīvaneṣu yathādhārāpatanamākarṇyamānena sarvaprakāramadhureṇa hṛdayapraveśinā dhārāraveṇotkalikākalito na rātrau na divā na grāme nāraṇye nāntarna bahirna vane nopavane na vartmani nāvāse na vahanna tiṣṭhanna vaiśampāyanasmaraṇe na kādambarīsamāgamānudhyāne na kathaṃcidapi na kvacidapi nirvṛtimevādhyagacchat |

p.303, l.6


(p.303, l.6)anadhigatanirvṛtiścātikaṣṭatayā vajrānalasyeva jaladasamayendhanasya
(p.303, l.7)madanahutabhujo bhasmasātkartumivodyatasya dhīrasvabhāvopi prakṛtimevo-
(p.303, l.8)tsasarja | plāvitasakaladharātalairdhārājalairapyāśoṣyata | dyotitadaśa-
(p.303, l.9)diśā śatahradālokenāpi mūrchāndhakārekṣipyata | āhlāditajīvalo-
(p.303, l.10)kairjaladānilairapyadahyata | payobhāramedurairghanairapi tanutāmanīyata | pāṭa-
(p.303, l.11)litaśādvalaiḥ śakragopakairapi pāṇḍutāṃ pratyapadyata | kusumadhavalaiḥ kuṭa-
(p.303, l.12)jairapi rāgaparavaśokriyata | tathāpi sakalajagajjīvanahetunāpi jīvi-
(p.303, l.13)tasaṃdehadolāmāropito jaladakālenotkūlagāmiṣu vidhivilasiteṣu sa-
(p.303, l.14)ritpūreṣu cotplavamānonavaratavarṣājalajaniteṣu mūrchāgameṣu paṅkapaṭaleṣu ca
(p.303, l.15)nimajjañjalabharasthagite vartmani vilocane ca skhalanvikāsinīṣu
(p.303, l.16)kādambarīprāpticintāsu dhārākadambarajovṛṣṭiṣu cāmīlayannanubandhiṣu
(p.303, l.17)gamanavighneṣu jaladharadhvaniteṣu ca muhyansudurlaṅghyavegānyutkaṇṭhitāni
(p.303, l.18)sahasraśaḥ srotāṃsi collaṅghayanghanopāhitavṛddhinā kādambarīsamāgamau-
(p.303, l.19)tsukyena payaḥplavarayeṇa cohyamāno jīvitapratyāśāmanirvahato janāṃstu-
(p.303, l.20)raṃgamāṃśca parityajaṃstarjyamāna iva taḍidbhiravaṣṭabhyamāna iva jaladharairni-
(p.303, l.21)rbhartsyamāna iva visphūrjitaiḥ śakalīkriyamāṇa iva śataśo nistri-
(p.303, l.22)śavṛttibhirdhārāsārairniruddhāsvapi jaladakālenaivāśugamanavighnabhūtāsvā-
(p.303, l.23)śāsu kādambarīsamāgamāśā sutarāṃ nārudhyatāsya yayā tādṛśepi
(p.304, l.1)yathā sthānanigaḍitasamastaprāṇini prāvṛṭkāle kalāmapyakṛtaparilambo-
(p.304, l.2)nīyata taṃ panthānam | dhārāhativikūṇitākṣeṇa ca muhurmuhurvalitānamitā-
(p.304, l.3)nanena ścyotadāsaktisaṃpiṇḍitakesarāgreṇaikasaṃtānakardamānumagnakhureṇādṛ-
(p.304, l.4)śyanimnonnataskhaladgatinā viśīryamāṇaparyāṇasamāyogenoparyuparivāhi-
(p.304, l.5)nītīrottārasaṃtānāvānapṛṣṭhenāpacīyamānabalajavotsāhena vājisainyenā-
(p.304, l.6)nugamyamāno jīvitasaṃdhāraṇāya yathātathā nirvartitāśanamātrakobhyarhita-
(p.304, l.7)rājalokavacasāpyapratipannaśarīrasaṃskāro divasameva kevalamavahat |

anadhigatanirvṛtiścātikaṣṭatayā vajrānalasyeva jaladasamayendhanasya madanahutabhujo bhasmasātkartumivodyatasya dhīrasvabhāvopi prakṛtimevotsasarja | plāvitasakaladharātalairdhārājalairapyāśoṣyata | dyotitadaśadiśā śatahradālokenāpi mūrchāndhakārekṣipyata | āhlāditajīvalokairjaladānilairapyadahyata | payobhāramedurairghanairapi tanutāmanīyata | pāṭalitaśādvalaiḥ śakragopakairapi pāṇḍutāṃ pratyapadyata | kusumadhavalaiḥ kuṭajairapi rāgaparavaśokriyata | tathāpi sakalajagajjīvanahetunāpi jīvitasaṃdehadolāmāropito jaladakālenotkūlagāmiṣu vidhivilasiteṣu saritpūreṣu cotplavamānonavaratavarṣājalajaniteṣu mūrchāgameṣu paṅkapaṭaleṣu ca nimajjañjalabharasthagite vartmani vilocane ca skhalanvikāsinīṣu kādambarīprāpticintāsu dhārākadambarajovṛṣṭiṣu cāmīlayannanubandhiṣu gamanavighneṣu jaladharadhvaniteṣu ca muhyansudurlaṅghyavegānyutkaṇṭhitāni sahasraśaḥ srotāṃsi collaṅghayanghanopāhitavṛddhinā kādambarīsamāgamautsukyena payaḥplavarayeṇa cohyamāno jīvitapratyāśāmanirvahato janāṃsturaṃgamāṃśca parityajaṃstarjyamāna iva taḍidbhiravaṣṭabhyamāna iva jaladharairnirbhartsyamāna iva visphūrjitaiḥ śakalīkriyamāṇa iva śataśo nistriśavṛttibhirdhārāsārairniruddhāsvapi jaladakālenaivāśugamanavighnabhūtāsvāśāsu kādambarīsamāgamāśā sutarāṃ nārudhyatāsya yayā tādṛśepi yathā sthānanigaḍitasamastaprāṇini prāvṛṭkāle kalāmapyakṛtaparilambonīyata taṃ panthānam | dhārāhativikūṇitākṣeṇa ca muhurmuhurvalitānamitānanena ścyotadāsaktisaṃpiṇḍitakesarāgreṇaikasaṃtānakardamānumagnakhureṇādṛśyanimnonnataskhaladgatinā viśīryamāṇaparyāṇasamāyogenoparyuparivāhinītīrottārasaṃtānāvānapṛṣṭhenāpacīyamānabalajavotsāhena vājisainyenānugamyamāno jīvitasaṃdhāraṇāya yathātathā nirvartitāśanamātrakobhyarhitarājalokavacasāpyapratipannaśarīrasaṃskāro divasameva kevalamavahat |

p.304, l.8


(p.304, l.8)vahaṃśca tribhāgamātrāvaśiṣṭedhvani nivartamānaṃ meghanādamadrākṣīt |
(p.304, l.9)dṛṣṭvā ca dūrata eva kṛtanamaskāraṃ tamaprākṣīt | tiṣṭhatu tāvatpurastā-
(p.304, l.10)tpattralekhāgamanavṛttāntapraśnaḥ | vaiśampāyanavṛttāntameva tāvatpṛcchāmi |
(p.304, l.11)ayi dṛṣṭastvayācchodasarasi vaiśampāyanaḥ | pṛṣṭo vāvasthānakāraṇam |
(p.304, l.12)pṛṣṭena vā kiṃcitkathitaṃ na vā | paścāttāpī vāsmatparityāgena | smarati
(p.304, l.13)vāsmākam | pṛṣṭosi vānena kiṃcinmadīyam | upalabdho vābhiprāyaḥ |
(p.304, l.14)utpanno vālāpo yuvayoḥ | mātāpitrorvā saṃdiṣṭaṃ kiṃcit | paribo-
(p.304, l.15)dhito vā tvayāgamanāya | āveditaṃ vāsmadīyamāgamanam | nāpayāsyati
(p.304, l.16)vā tasmātpradeśāt | dāsyati vā darśanam | grahīṣyati vāsmadanuna-
(p.304, l.17)yam | āgamiṣyati vā punarmayā saha | kiṃ kurvandivasamāste | ko
(p.304, l.18)vā vinodosya tiṣṭhatīti |

vahaṃśca tribhāgamātrāvaśiṣṭedhvani nivartamānaṃ meghanādamadrākṣīt | dṛṣṭvā ca dūrata eva kṛtanamaskāraṃ tamaprākṣīt | tiṣṭhatu tāvatpurastātpattralekhāgamanavṛttāntapraśnaḥ | vaiśampāyanavṛttāntameva tāvatpṛcchāmi | ayi dṛṣṭastvayācchodasarasi vaiśampāyanaḥ | pṛṣṭo vāvasthānakāraṇam | pṛṣṭena vā kiṃcitkathitaṃ na vā | paścāttāpī vāsmatparityāgena | smarati vāsmākam | pṛṣṭosi vānena kiṃcinmadīyam | upalabdho vābhiprāyaḥ | utpanno vālāpo yuvayoḥ | mātāpitrorvā saṃdiṣṭaṃ kiṃcit | paribodhito vā tvayāgamanāya | āveditaṃ vāsmadīyamāgamanam | nāpayāsyati vā tasmātpradeśāt | dāsyati vā darśanam | grahīṣyati vāsmadanunayam | āgamiṣyati vā punarmayā saha | kiṃ kurvandivasamāste | ko vā vinodosya tiṣṭhatīti |

p.304, l.19


(p.304, l.19)sa tvevaṃ pṛṣṭo vyajñapayat | deva devena tu vaiśampāyanamālokyānu-
(p.304, l.20)padameva turaṃgamairāgata evāhamityādiśya visarjitoham | acchodasarasaḥ
(p.304, l.21)pratīpaṃ vaiśampāyano gata ityeṣāntarā vārttaiva nopajātā | cirayati
(p.304, l.22)ca deve jaladasamayārambhamālokya kadācideteṣu divaseṣu devena tārā-
(p.304, l.23)pīḍena devyā vilāsavatyāryaśukanāsena ca kṛtaprayatnopi na mucyata
(p.305, l.1)evāgantuṃ devaścandrāpīḍastvayā caikākinā na sthātavyamevāsyāṃ bhūmau
(p.305, l.2)parāgataprāyāśca vayaṃ tannivartasvāsmādeva pradeśādityabhidhāya pattralekhayā
(p.305, l.3)keyūrakeṇa ca tricaturaiḥ prayāṇakairaprāpta evācchodaṃ yāvadvalānnivarti-
(p.305, l.4)tosmi | ityevamāvedya virarāma | viratavacanaṃ ca taṃ punarapṛcchat |
(p.305, l.5)kimākalayasyadyatanenāhnā yāvatparāpatitā pattralekhā neti | sa tu vya-
(p.305, l.6)jñapayat | deva yadyantarā kaścidantarāyo na bhavati vilambakārī tadā
(p.305, l.7)vinā saṃdehena parāpatatyevamagacchati me hṛdayam |

sa tvevaṃ pṛṣṭo vyajñapayat | deva devena tu vaiśampāyanamālokyānupadameva turaṃgamairāgata evāhamityādiśya visarjitoham | acchodasarasaḥ pratīpaṃ vaiśampāyano gata ityeṣāntarā vārttaiva nopajātā | cirayati ca deve jaladasamayārambhamālokya kadācideteṣu divaseṣu devena tārāpīḍena devyā vilāsavatyāryaśukanāsena ca kṛtaprayatnopi na mucyata evāgantuṃ devaścandrāpīḍastvayā caikākinā na sthātavyamevāsyāṃ bhūmau parāgataprāyāśca vayaṃ tannivartasvāsmādeva pradeśādityabhidhāya pattralekhayā keyūrakeṇa ca tricaturaiḥ prayāṇakairaprāpta evācchodaṃ yāvadvalānnivartitosmi | ityevamāvedya virarāma | viratavacanaṃ ca taṃ punarapṛcchat | kimākalayasyadyatanenāhnā yāvatparāpatitā pattralekhā neti | sa tu vyajñapayat | deva yadyantarā kaścidantarāyo na bhavati vilambakārī tadā vinā saṃdehena parāpatatyevamagacchati me hṛdayam |

p.305, l.8


(p.305, l.8)ityuktavati meghanāde ghanasamayavardhitābhogamakaradhvajārṇavamadhyapā-
(p.305, l.9)tinīṃ svānumānātkādambarīmutprekṣyotprekṣya viklavībhavataḥ paryāvartanta
(p.305, l.10)ivāsya jaladharāḥ kālapuruṣaistaḍito madanānalaśikhābhiravasphūrjitaṃ
(p.305, l.11)pretapatipaṭahasvanenāsāradhārāḥ smareṣubhirāmandragarjitaṃ makaradhvajadhanu-
(p.305, l.12)rjyāguñjitābhogena kalāpikekāḥ kāladūtālāpaiḥ ketakāmodo viṣapari-
(p.305, l.13)malena khadyotāḥ pralayānalasphuliṅgarāśibhiralivalayāni kālapāśai-
(p.305, l.14)rbalākāśreṇayaḥ pretapatipatākābhirāpagāḥ sarvakṣayamahāpūraplavairdurdināni
(p.305, l.15)kālarātryā kuṭajataravaḥ kṛtāntahāsaiḥ | api ca śarīrepi sattvaṃ kāta-
(p.305, l.16)ratayā balaṃ kṣāmatayā kāntirvaivarṇyena matirmohena dhairya viṣādena hasitaṃ
(p.305, l.17)śucā nayanamaśruṇālapanaṃ maunenāṅgānvasahatayā karaṇānyapāṭavena sarva-
(p.305, l.18)mevāratyā | divasaiścollikhyamānamivānavaratavāhināśrupūrapravāheṇāva-
(p.305, l.19)bhajyamānamiva satatairniśvāsaprabhañjanairutkhanyamānamiva saṃtatairmadanaduḥ-
(p.305, l.20)khotkalikāsahasrairajasrapātibhiritastato jarjarīkriyamāṇamivāpi ca
(p.305, l.21)sahasrairmakaradhvajaśarāsārairvapuṣaiva ca saha kṣīyamāṇamiva svalpāvaśeṣaṃ
(p.305, l.22)saṃkalpalikhitena nirviśeṣavṛttinā kādambarīśarīreṇaiva saha kaṇṭhalagnaṃ
(p.305, l.23)kathaṃkathamapi jīvitaṃ dhārayandhārādharaklinnatarutalamāplāvitopāntaha-
(p.306, l.1)ritaśādvalamasevyataṭalatāvanamanavaratarodhojalapraveśakaluṣitaprāntamava-
(p.306, l.2)śīryamāṇoddaṇḍakumudadalagahanamāmagnakamalakhaṇḍamutplavamānāśyānaki-
(p.306, l.3)ñjalkadalaśakalamājarjaritakahlārakuvalayamudbhrāntabhramadalivalayamuḍḍīna-
(p.306, l.4)haṃsasārthamanavasthānasārasārasitakaruṇamavaśiṣṭadalatalanilīyamānocca
(p.306, l.5)kitacakravākayugalamutkampitakādambakakadambakāśriyamāṇopakūlanaḍva-
(p.306, l.6)lamutkalavirutakalāpibakabalākakalāpādhyāsitopāntapādapamupahataṃ prā-
(p.306, l.7)vṛṣānyadiva dṛṣṭapūrvamapyadṛṣṭapūrvamivādattadṛṣṭisukhamanutpāditahṛdayāhlāda-
(p.306, l.8)manupajanitamānasaprīti tadevācchodamupāhitadviguṇaduḥkhamāsasāda |

ityuktavati meghanāde ghanasamayavardhitābhogamakaradhvajārṇavamadhyapātinīṃ svānumānātkādambarīmutprekṣyotprekṣya viklavībhavataḥ paryāvartanta ivāsya jaladharāḥ kālapuruṣaistaḍito madanānalaśikhābhiravasphūrjitaṃ pretapatipaṭahasvanenāsāradhārāḥ smareṣubhirāmandragarjitaṃ makaradhvajadhanurjyāguñjitābhogena kalāpikekāḥ kāladūtālāpaiḥ ketakāmodo viṣaparimalena khadyotāḥ pralayānalasphuliṅgarāśibhiralivalayāni kālapāśairbalākāśreṇayaḥ pretapatipatākābhirāpagāḥ sarvakṣayamahāpūraplavairdurdināni kālarātryā kuṭajataravaḥ kṛtāntahāsaiḥ | api ca śarīrepi sattvaṃ kātaratayā balaṃ kṣāmatayā kāntirvaivarṇyena matirmohena dhairya viṣādena hasitaṃ śucā nayanamaśruṇālapanaṃ maunenāṅgānvasahatayā karaṇānyapāṭavena sarvamevāratyā | divasaiścollikhyamānamivānavaratavāhināśrupūrapravāheṇāvabhajyamānamiva satatairniśvāsaprabhañjanairutkhanyamānamiva saṃtatairmadanaduḥkhotkalikāsahasrairajasrapātibhiritastato jarjarīkriyamāṇamivāpi ca sahasrairmakaradhvajaśarāsārairvapuṣaiva ca saha kṣīyamāṇamiva svalpāvaśeṣaṃ saṃkalpalikhitena nirviśeṣavṛttinā kādambarīśarīreṇaiva saha kaṇṭhalagnaṃ kathaṃkathamapi jīvitaṃ dhārayandhārādharaklinnatarutalamāplāvitopāntaharitaśādvalamasevyataṭalatāvanamanavaratarodhojalapraveśakaluṣitaprāntamavaśīryamāṇoddaṇḍakumudadalagahanamāmagnakamalakhaṇḍamutplavamānāśyānakiñjalkadalaśakalamājarjaritakahlārakuvalayamudbhrāntabhramadalivalayamuḍḍīnahaṃsasārthamanavasthānasārasārasitakaruṇamavaśiṣṭadalatalanilīyamānocca kitacakravākayugalamutkampitakādambakakadambakāśriyamāṇopakūlanaḍvalamutkalavirutakalāpibakabalākakalāpādhyāsitopāntapādapamupahataṃ prāvṛṣānyadiva dṛṣṭapūrvamapyadṛṣṭapūrvamivādattadṛṣṭisukhamanutpāditahṛdayāhlādamanupajanitamānasaprīti tadevācchodamupāhitadviguṇaduḥkhamāsasāda |

p.306, l.9


(p.306, l.9)āsādya copasarpanneva sarvāśvavārānādideśa | kadācidasau vailakṣyā-
(p.306, l.10)dasmānālokyāpasarpatyeva | taccaturṣvapi pārśveṣvavahitā bhavantu bhavanta
(p.306, l.11)iti | ātmanāpi turagagata eva khinnopyakhinna iva vicinvaṁllatā-
(p.306, l.12)gahanāni tarumūlāni śilātalāni lasanmaṇḍapāṃśca samantādbabhrāma |
(p.306, l.13)bhrāmyaṃśca yadā na kvacidapi kiṃcidavasthānacihnamapyadrākṣīttadā cakāra
(p.306, l.14)cetasi | niyatamasau pattralekhāsakāśānmadāgamanamupalabhya prathamamevāpa-
(p.306, l.15)krānto yenāvasthānacihnamātraṃ kathamapi nopalakṣyate | niruddhoddeśaṃ gataśca
(p.306, l.16)kvāpyasmābhirasāvevamanviṣṭopi na dṛṣṭaḥ | tatkaṣṭataramāpatitam |
(p.306, l.17)vaiśampāyanamadṛṣṭvāsmātpradeśātpadamapi gantuṃ pādāveva notsahete me |
(p.306, l.18)manmathaśaravikṣiptāśca kādambarīdarśanamātrakāvalambanāḥ kṣaṇamapi vi-
(p.306, l.19)lambamantarīkartumakṣamāḥ kṣāmatayā mā yāsiṣuḥ prāṇāḥ | sarvathā vina-
(p.306, l.20)ṣṭosmi | na dṛṣṭā devī kādambarī | nāpi vaiśampāyanaḥ | ityevamu-
(p.306, l.21)tpannaniścayopyaparicchedyasvabhāvatvātpratyāśāyāḥ kadācidasya vṛttānta-
(p.306, l.22)syābhijñā mahāśvetāpi bhavatyeva tattāṃ tāvatpaśyāmi tato yathā yuktaṃ
(p.306, l.23)pratipatsya ityāropya hṛdaye tadāśramasyaiva nātidūre niveśitaturagasainyaḥ
(p.307, l.1)sainyasamāyogamapanīya sarpanirmokaparilaghunī ghanojjhitajyotsnābhirāme
(p.307, l.2)paridhāya vāsasī tathāsthitaparyāṇamevendrāyudhamāruhya mahāśvetāśramamu-
(p.307, l.3)pajagāma | tatra ca praviśannevāvatīrya mahāśvetāvalokanakutūhalātpaścā-
(p.307, l.4)dākṛṣṭenendrāyudhaparijanenānugamyamāno viveśa | praviśya ca guhādvāra
(p.307, l.5)eva dhavalaśilātale samupaviṣṭāmadhomukhīmasahyamanyuvegotkampitasa-
(p.307, l.6)rvāvayavāmanavaratanayanajalavarṣiṇīmuccaṇḍavarṣavātāhatāṃ latāmivodvāṣpa-
(p.307, l.7)dīnadṛṣṭyā kathaṃkathamapi taralikayā vidhṛtaśarīrāṃ mahāśvetāmapa-
(p.307, l.8)śyat | dṛṣṭvā ca tāṃ tādṛśīmasyodapādi hṛdaye | mā nāma devyāḥ kā-
(p.307, l.9)dambaryā eva kimapyaniṣṭamutpannaṃ bhavet | yeneyamīdṛśyavasthā harṣahetā-
(p.307, l.10)vapi madāgamanenubhūyate mahāśvetayā | ityāśaṅkābhinnahṛdayoyamuḍḍīnaireva
(p.307, l.11)prāṇaiḥ pade pade skhalanniva patanniva muhyannivopasṛtyopaviśya ca tasyaiva
(p.307, l.12)śilātalasyaikadeśe prodbāṣpaviṣaṇṇavadanaḥ kimetaditi taralikāmapṛccha-
(p.307, l.13)t | sā tu tadavasthāyā api mahāśvetāyā eva mukhamavalokitavatī |

āsādya copasarpanneva sarvāśvavārānādideśa | kadācidasau vailakṣyādasmānālokyāpasarpatyeva | taccaturṣvapi pārśveṣvavahitā bhavantu bhavanta iti | ātmanāpi turagagata eva khinnopyakhinna iva vicinvaṁllatāgahanāni tarumūlāni śilātalāni lasanmaṇḍapāṃśca samantādbabhrāma | bhrāmyaṃśca yadā na kvacidapi kiṃcidavasthānacihnamapyadrākṣīttadā cakāra cetasi | niyatamasau pattralekhāsakāśānmadāgamanamupalabhya prathamamevāpakrānto yenāvasthānacihnamātraṃ kathamapi nopalakṣyate | niruddhoddeśaṃ gataśca kvāpyasmābhirasāvevamanviṣṭopi na dṛṣṭaḥ | tatkaṣṭataramāpatitam | vaiśampāyanamadṛṣṭvāsmātpradeśātpadamapi gantuṃ pādāveva notsahete me | manmathaśaravikṣiptāśca kādambarīdarśanamātrakāvalambanāḥ kṣaṇamapi vilambamantarīkartumakṣamāḥ kṣāmatayā mā yāsiṣuḥ prāṇāḥ | sarvathā vinaṣṭosmi | na dṛṣṭā devī kādambarī | nāpi vaiśampāyanaḥ | ityevamutpannaniścayopyaparicchedyasvabhāvatvātpratyāśāyāḥ kadācidasya vṛttāntasyābhijñā mahāśvetāpi bhavatyeva tattāṃ tāvatpaśyāmi tato yathā yuktaṃ pratipatsya ityāropya hṛdaye tadāśramasyaiva nātidūre niveśitaturagasainyaḥ sainyasamāyogamapanīya sarpanirmokaparilaghunī ghanojjhitajyotsnābhirāme paridhāya vāsasī tathāsthitaparyāṇamevendrāyudhamāruhya mahāśvetāśramamupajagāma | tatra ca praviśannevāvatīrya mahāśvetāvalokanakutūhalātpaścādākṛṣṭenendrāyudhaparijanenānugamyamāno viveśa | praviśya ca guhādvāra eva dhavalaśilātale samupaviṣṭāmadhomukhīmasahyamanyuvegotkampitasarvāvayavāmanavaratanayanajalavarṣiṇīmuccaṇḍavarṣavātāhatāṃ latāmivodvāṣpadīnadṛṣṭyā kathaṃkathamapi taralikayā vidhṛtaśarīrāṃ mahāśvetāmapaśyat | dṛṣṭvā ca tāṃ tādṛśīmasyodapādi hṛdaye | mā nāma devyāḥ kādambaryā eva kimapyaniṣṭamutpannaṃ bhavet | yeneyamīdṛśyavasthā harṣahetāvapi madāgamanenubhūyate mahāśvetayā | ityāśaṅkābhinnahṛdayoyamuḍḍīnaireva prāṇaiḥ pade pade skhalanniva patanniva muhyannivopasṛtyopaviśya ca tasyaiva śilātalasyaikadeśe prodbāṣpaviṣaṇṇavadanaḥ kimetaditi taralikāmapṛcchat | sā tu tadavasthāyā api mahāśvetāyā eva mukhamavalokitavatī |

p.307, l.14


(p.307, l.14)athānupasaṃhṛtamanyuvegāpi gadgadikāvagṛhyamāṇakaṇṭhā mahāśvetaiva pra-
(p.307, l.15)tyavādīt | mahābhāga kimiyamāvedayati varākī | yayā duḥkhābhighātaika-
(p.307, l.16)kaṭhinahṛdayayā punarapyaduḥkhaśravaṇārhepi duḥkhamātmīyaṃ śrāvitaṃ saivāhaṃ
(p.307, l.17)mandabhāgyā mahābhāga jīvitavyasaninī nirlajjā nirghṛṇā ca duḥśrava-
(p.307, l.18)ṇamapi śrāvayāmi duḥkhamidam | śrūyatām | keyūrakādbhavadgamanamāka-
(p.307, l.19)rṇya vidīrṇamānasā na mayā citrarathasya manorathaḥ pūrito na madirā-
(p.307, l.20)yāḥ prārthanā kṛtārthitā nātmanaḥ samīhitaṃ saṃpāditaṃ na gṛhābhyāgatasya
(p.307, l.21)candrāpīḍasya priyamanuṣṭhitaṃ na cāpi hṛdayavallabhasamāgamanirvṛtā priya-
(p.307, l.22)sakhī kādambarī vīkṣitetyutpannānekaguṇavairāgyā gāḍhabandhānkādamba-
(p.307, l.23)rīsnehapāśānapi chitvā punaḥ kaṣṭataratapaścaraṇāyātraivāyātā yāvadatra
(p.308, l.1)mahābhāgasyaiva tulyākṛtimunmuktamivāntaḥkaraṇena śūnyaśarīramutta-
(p.308, l.2)ralamukhamutplutābaddhalakṣyaśūnyayā dṛṣṭayā pranaṣṭamiva kimapītastato
(p.308, l.3)vilokayantaṃ brāhmaṇayuvānamapaśyam | sa tu māmupasṛtyānanyadṛṣṭiradṛṣṭa-
(p.308, l.4)pūrvopi pratyabhijānannivāsaṃstutopi ciraparicita ivāsaṃbhāvitopyupā-
(p.308, l.5)rūḍhaprauḍhapraṇaya ivāsnigdhopi paravāniva premṇā śūnyopi kimapyanusma-
(p.308, l.6)ranniva duḥkhitākāropi sukhāyamāna iva tūṣṇīmapi sthitaḥ prārthaya-
(p.308, l.7)māna ivāpṛṣṭopyāvedayannivātmīyāmevāvasthāmabhinandannivānuśocanniva
(p.308, l.8)hṛṣyanniva viṣīdanniva bibhyadivābhibhavanniva hṛta ivākāṅkannivānu-
(p.308, l.9)smaranniva vismṛtamanimeṣeṇa niścalastabdhapakṣmṇāntarbāṣpapūrārdreṇa karṇā-
(p.308, l.10)ntacumbinā vikasitenevāmukulitatārakeṇa cakṣuṣā matta ivāviṣṭa
(p.308, l.11)iva viyukta iva pibannivākarṣannivāntarviśanniva ca suciramālokyā-
(p.308, l.12)bravīt | varatanu sarva eva hi jagati janmano vayasa ākṛtervā sadṛ-
(p.308, l.13)śamācaranna vacanīyatāmeti | tava punarekāntavāmaprakṛtervidheriva visa-
(p.308, l.14)dṛśānuṣṭhāne koyaṃ prayatnaḥ | yadiyamakliṣṭamālatīkusumasukumārā māleva
(p.308, l.15)kaṇṭhapraṇayaikayogyā tanuranucitenāmunā kaṣṭataratapaścaraṇaparikleśena glā-
(p.308, l.16)nimupanīyate | rūpavayasoranurūpeṇa sumanohāriṇī lateva rasāśra-
(p.308, l.17)yiṇā phalena kimartha na saṃyojyate | jātasya hi rūpaguṇavihīnasyāpi
(p.308, l.18)janmopanatāni jīvalokasukhānyanubhūya śobhate paratra saṃbandhī tapaśca-
(p.308, l.19)raṇaparikleśaḥ | kiṃ punarākṛtimato janasya | tadduḥkhayati māmasyāste
(p.308, l.20)svabhāvasarasāyāstanormṛṇālinyā iva tuhinapātastapaḥparikleśaḥ | yadi
(p.308, l.21)ca tvādṛśī jīvalokasukhebhyaḥ parāṅmukhī tapasā kleśayatyātmānaṃ tadā
(p.308, l.22)vṛthā vahati dhanuradhijyaṃ kusumakārmukaḥ | niṣkāraṇamudayati candra-
(p.308, l.23)māḥ | vṛthā vasantamāsābhyāgamaḥ | niṣphalāni kumudakuvalayakahā-
(p.309, l.1)rakamalākaravikasitāni | niṣprayojanā jaladasamayārambhāḍambarāḥ |
(p.309, l.2)nirarthakānyupavanāni | kiṃ jyotsnayā | kiṃ vā līlāsaritpulinairma-
(p.309, l.3)layānilena veti |

athānupasaṃhṛtamanyuvegāpi gadgadikāvagṛhyamāṇakaṇṭhā mahāśvetaiva pratyavādīt | mahābhāga kimiyamāvedayati varākī | yayā duḥkhābhighātaikakaṭhinahṛdayayā punarapyaduḥkhaśravaṇārhepi duḥkhamātmīyaṃ śrāvitaṃ saivāhaṃ mandabhāgyā mahābhāga jīvitavyasaninī nirlajjā nirghṛṇā ca duḥśravaṇamapi śrāvayāmi duḥkhamidam | śrūyatām | keyūrakādbhavadgamanamākarṇya vidīrṇamānasā na mayā citrarathasya manorathaḥ pūrito na madirāyāḥ prārthanā kṛtārthitā nātmanaḥ samīhitaṃ saṃpāditaṃ na gṛhābhyāgatasya candrāpīḍasya priyamanuṣṭhitaṃ na cāpi hṛdayavallabhasamāgamanirvṛtā priyasakhī kādambarī vīkṣitetyutpannānekaguṇavairāgyā gāḍhabandhānkādambarīsnehapāśānapi chitvā punaḥ kaṣṭataratapaścaraṇāyātraivāyātā yāvadatra mahābhāgasyaiva tulyākṛtimunmuktamivāntaḥkaraṇena śūnyaśarīramuttaralamukhamutplutābaddhalakṣyaśūnyayā dṛṣṭayā pranaṣṭamiva kimapītastato vilokayantaṃ brāhmaṇayuvānamapaśyam | sa tu māmupasṛtyānanyadṛṣṭiradṛṣṭapūrvopi pratyabhijānannivāsaṃstutopi ciraparicita ivāsaṃbhāvitopyupārūḍhaprauḍhapraṇaya ivāsnigdhopi paravāniva premṇā śūnyopi kimapyanusmaranniva duḥkhitākāropi sukhāyamāna iva tūṣṇīmapi sthitaḥ prārthayamāna ivāpṛṣṭopyāvedayannivātmīyāmevāvasthāmabhinandannivānuśocanniva hṛṣyanniva viṣīdanniva bibhyadivābhibhavanniva hṛta ivākāṅkannivānusmaranniva vismṛtamanimeṣeṇa niścalastabdhapakṣmṇāntarbāṣpapūrārdreṇa karṇāntacumbinā vikasitenevāmukulitatārakeṇa cakṣuṣā matta ivāviṣṭa iva viyukta iva pibannivākarṣannivāntarviśanniva ca suciramālokyābravīt | varatanu sarva eva hi jagati janmano vayasa ākṛtervā sadṛśamācaranna vacanīyatāmeti | tava punarekāntavāmaprakṛtervidheriva visadṛśānuṣṭhāne koyaṃ prayatnaḥ | yadiyamakliṣṭamālatīkusumasukumārā māleva kaṇṭhapraṇayaikayogyā tanuranucitenāmunā kaṣṭataratapaścaraṇaparikleśena glānimupanīyate | rūpavayasoranurūpeṇa sumanohāriṇī lateva rasāśrayiṇā phalena kimartha na saṃyojyate | jātasya hi rūpaguṇavihīnasyāpi janmopanatāni jīvalokasukhānyanubhūya śobhate paratra saṃbandhī tapaścaraṇaparikleśaḥ | kiṃ punarākṛtimato janasya | tadduḥkhayati māmasyāste svabhāvasarasāyāstanormṛṇālinyā iva tuhinapātastapaḥparikleśaḥ | yadi ca tvādṛśī jīvalokasukhebhyaḥ parāṅmukhī tapasā kleśayatyātmānaṃ tadā vṛthā vahati dhanuradhijyaṃ kusumakārmukaḥ | niṣkāraṇamudayati candramāḥ | vṛthā vasantamāsābhyāgamaḥ | niṣphalāni kumudakuvalayakahārakamalākaravikasitāni | niṣprayojanā jaladasamayārambhāḍambarāḥ | nirarthakānyupavanāni | kiṃ jyotsnayā | kiṃ vā līlāsaritpulinairmalayānilena veti |

p.309, l.4


(p.309, l.4)ahaṃ tu devasya puṇḍarīkasyaiva vṛttāntādapetakautukā sarvathā taṃ
(p.309, l.5)vadantamapi kastvaṃ kuto vā samāyātaḥ kimartha vā māmevamabhidadhāsī-
(p.309, l.6)tyapṛṣṭvaivānyatogaccham | gatvā ca devārcanakusumānyācinvatī tarali-
(p.309, l.7)kāmāhūyābravam | taralike yoyaṃ yuvā kopi brāhmaṇākṛtirasyāva-
(p.309, l.8)lokayato vadataścānyādṛśa evābhiprāyo mayopalakṣitaḥ | tannivāryatā-
(p.309, l.9)mayaṃ yathā punaratra nāgacchati | atha nivāritopyāgamiṣyati tadāvaśya-
(p.309, l.10)mevāsyābhadrakaṃ bhaviṣyatīti | sa tu nivāryamāṇopi durnivāravṛttermadanaha-
(p.309, l.11)takasya doṣairbhavitavyatayā vānarthasya nātyākṣīdevānubandham | atīteṣu
(p.309, l.12)keṣuciddivaseṣvekadā gāḍhāyāṃ yāminyāmudgiratsviva bhareṇoddīpita-
(p.309, l.13)smarānalaṃ jyotsnāpūramindumayūkheṣu labdhanidrāyāṃ taralikāyāmaprāpta-
(p.309, l.14)sukhā saṃtāpānnirgatyāsminneva śilātale vimuktāṅgī kahārasura-
(p.309, l.15)bhiṇā mandamandenācchodānilena vījyamānā varṇasudhākūrcakairiva karai-
(p.309, l.16)rdhavalitadaśāśāmukhe candramasi nihitadṛṣṭirapi nāmāyamebhiramṛtavarṣi-
(p.309, l.17)bhirakhilajagadāhlādakāribhiḥ karaiścandramāstamapi hṛdayavallabhaṃ me varṣe-
(p.309, l.18)dityāśaṃsāprasaṅgena devasya sugṛhītanāmnaḥ puṇḍarīkasya smarantī katha-
(p.309, l.19)mabhāgyairme mandapuṇyāyāstādṛśasyāpi divyākṛtermahāpuruṣasya tasya
(p.309, l.20)nabhasovatīrṇasya bhāṣitamalīkamupajātaṃ jātānukampena vā yathāka-
(p.309, l.21)thaṃcijjīvitumityeva samāśvāsitā jīvitapriyā tapasvinyapi yena
(p.309, l.22)punardarśanameva tena mama na dattaṃ kiṃ karotu devaḥ sugṛhītanāmā puṇḍa-
(p.309, l.23)rīko yaḥ parāsurevotkṣipya nītaḥ kāpiñjalastu jīvangataḥ kathamiyatā
(p.310, l.1)kālena tenāpi niṣkaruṇena vārttāpi me na saṃpāditetyetāni cānyāni
(p.310, l.2)cālajālāni durjīvitagṛhītā cintayantī jāgratyevātiṣṭham |

ahaṃ tu devasya puṇḍarīkasyaiva vṛttāntādapetakautukā sarvathā taṃ vadantamapi kastvaṃ kuto vā samāyātaḥ kimartha vā māmevamabhidadhāsītyapṛṣṭvaivānyatogaccham | gatvā ca devārcanakusumānyācinvatī taralikāmāhūyābravam | taralike yoyaṃ yuvā kopi brāhmaṇākṛtirasyāvalokayato vadataścānyādṛśa evābhiprāyo mayopalakṣitaḥ | tannivāryatāmayaṃ yathā punaratra nāgacchati | atha nivāritopyāgamiṣyati tadāvaśyamevāsyābhadrakaṃ bhaviṣyatīti | sa tu nivāryamāṇopi durnivāravṛttermadanahatakasya doṣairbhavitavyatayā vānarthasya nātyākṣīdevānubandham | atīteṣu keṣuciddivaseṣvekadā gāḍhāyāṃ yāminyāmudgiratsviva bhareṇoddīpitasmarānalaṃ jyotsnāpūramindumayūkheṣu labdhanidrāyāṃ taralikāyāmaprāptasukhā saṃtāpānnirgatyāsminneva śilātale vimuktāṅgī kahārasurabhiṇā mandamandenācchodānilena vījyamānā varṇasudhākūrcakairiva karairdhavalitadaśāśāmukhe candramasi nihitadṛṣṭirapi nāmāyamebhiramṛtavarṣibhirakhilajagadāhlādakāribhiḥ karaiścandramāstamapi hṛdayavallabhaṃ me varṣedityāśaṃsāprasaṅgena devasya sugṛhītanāmnaḥ puṇḍarīkasya smarantī kathamabhāgyairme mandapuṇyāyāstādṛśasyāpi divyākṛtermahāpuruṣasya tasya nabhasovatīrṇasya bhāṣitamalīkamupajātaṃ jātānukampena vā yathākathaṃcijjīvitumityeva samāśvāsitā jīvitapriyā tapasvinyapi yena punardarśanameva tena mama na dattaṃ kiṃ karotu devaḥ sugṛhītanāmā puṇḍarīko yaḥ parāsurevotkṣipya nītaḥ kāpiñjalastu jīvangataḥ kathamiyatā kālena tenāpi niṣkaruṇena vārttāpi me na saṃpāditetyetāni cānyāni cālajālāni durjīvitagṛhītā cintayantī jāgratyevātiṣṭham |

p.310, l.3


(p.310, l.3)atha nibhṛtapadasaṃcaraṇamā caraṇādutkaṇṭakamanavaratapatitamadanaśara-
(p.310, l.4)śalyanikaranicitamiva śarīramudvahantamudvikāsiketakarajaḥpaṭaladhavalaṃ
(p.310, l.5)prathamatarameva bhasmasātkṛtamiva madanahutabhujā bhujāgreṇa kuṇḍalīkṛ-
(p.310, l.6)tamṛṇālamaparyuṣitaśāsanavalayamivāvaśyamaraṇāya sakalajagadapratihata-
(p.310, l.7)śāsanena kusumadhanvanā visarjitaṃ dadhānamudbhūtasādhvasotkampataralitayā
(p.310, l.8)ketakīgarbhasūcyā kvāparaṃ gamyate hatosi mayeti manmathaprathamasahāyasya
(p.310, l.9)candramasaḥ kalayeva karṇāntalagnayā tarjyamānamudvegāvarjitena nayanajala-
(p.310, l.10)srotasātmane jalamiva prayacchantamātmecchayaiva matkaragrahaṇāya nivartita-
(p.310, l.11)snānamiva svedāmbhasā na yuktameva te parahṛdayamavijñāyopagantumiti
(p.310, l.12)pade pade nivāryamāṇamiva guruṇorustambhena dūrata eva madāliṅganālī-
(p.310, l.13)kāśayā prasāritabhujayugalamutkalikāsahasraviṣamaṃ rāgasāgaramiva
(p.310, l.14)pratarantamanavaratapravṛttairākṛṣyamāṇamiva purastāddīrghairniśvāsamarudbhiruhya-
(p.310, l.15)mānamiva diṅmukhaplāvinā jyotsnāpūreṇa raṇaraṇakaśūnyamucchuṣkānanaṃ
(p.310, l.16)pronmuktaṃ sattvena pratipannaṃ kṛpaṇatayāvadhīritaṃ dhairyeṇa saṃgṛhītaṃ tarala-
(p.310, l.17)tayā visarjitaṃ lajjayādhigataṃ dhārṣṭyena dūrīkṛtaṃ paralokabhītyā vi-
(p.310, l.18)muktaṃ yuktāyuktavivekena saṃkalpajanmana eva kevalasya vaśe sthitamā-
(p.310, l.19)viṣṭamiva mattamivonmādādāpatantaṃ dūratopi divasanirviśeṣeṇa candrā-
(p.310, l.20)tapena vibhāvyamānaṃ tameva yuvānamadrākṣam |

atha nibhṛtapadasaṃcaraṇamā caraṇādutkaṇṭakamanavaratapatitamadanaśaraśalyanikaranicitamiva śarīramudvahantamudvikāsiketakarajaḥpaṭaladhavalaṃ prathamatarameva bhasmasātkṛtamiva madanahutabhujā bhujāgreṇa kuṇḍalīkṛtamṛṇālamaparyuṣitaśāsanavalayamivāvaśyamaraṇāya sakalajagadapratihataśāsanena kusumadhanvanā visarjitaṃ dadhānamudbhūtasādhvasotkampataralitayā ketakīgarbhasūcyā kvāparaṃ gamyate hatosi mayeti manmathaprathamasahāyasya candramasaḥ kalayeva karṇāntalagnayā tarjyamānamudvegāvarjitena nayanajalasrotasātmane jalamiva prayacchantamātmecchayaiva matkaragrahaṇāya nivartitasnānamiva svedāmbhasā na yuktameva te parahṛdayamavijñāyopagantumiti pade pade nivāryamāṇamiva guruṇorustambhena dūrata eva madāliṅganālīkāśayā prasāritabhujayugalamutkalikāsahasraviṣamaṃ rāgasāgaramiva pratarantamanavaratapravṛttairākṛṣyamāṇamiva purastāddīrghairniśvāsamarudbhiruhyamānamiva diṅmukhaplāvinā jyotsnāpūreṇa raṇaraṇakaśūnyamucchuṣkānanaṃ pronmuktaṃ sattvena pratipannaṃ kṛpaṇatayāvadhīritaṃ dhairyeṇa saṃgṛhītaṃ taralatayā visarjitaṃ lajjayādhigataṃ dhārṣṭyena dūrīkṛtaṃ paralokabhītyā vimuktaṃ yuktāyuktavivekena saṃkalpajanmana eva kevalasya vaśe sthitamāviṣṭamiva mattamivonmādādāpatantaṃ dūratopi divasanirviśeṣeṇa candrātapena vibhāvyamānaṃ tameva yuvānamadrākṣam |

p.310, l.21


(p.310, l.21)dṛṣṭvā ca taṃ tādṛśaṃ nispṛhāpyātmani paraṃ bhayamupagatavatī cetasyaci-
(p.310, l.22)ntayam | aho kaṣṭamāpatitam | yadyayamunmādādāgatya pāṇināpi spṛ-
(p.310, l.23)śati māṃ tadā mayedamapuṇyahatakaṃ śarīramutsraṣṭavyam | taccirāddevasya pu-
(p.311, l.1)ṇḍarīkasya punardarśanapratyāśayā duḥkhottaramapyaṅgīkṛtaṃ vyarthatāṃ me yātaṃ
(p.311, l.2)prāṇasaṃdhāraṇamiti | sa tvevaṃ cintayantīmeva māmupasṛtyābravīt |
(p.311, l.3)candramukhi hantumudyato māmayaṃ kusumaśarasahāyaścandramāḥ | taccharaṇamā-
(p.311, l.4)gatosmi | rakṣa māmaśaraṇamanāthamārtamapratīkārakṣamamātmanā tvadāyatta-
(p.311, l.5)jīvitam | śaraṇāgataparitrāṇaṃ hi tapasvināmapi dharma eva | tadyadi
(p.311, l.6)māmātmapradānena nātra saṃbhāvayasi tadā hatohamābhyāṃ kusumaśaraśi-
(p.311, l.7)śirakarābhyāmiti | ahaṃ tu tadākarṇya jhagityuttamāṅganirgatajvāleva
(p.311, l.8)roṣānalena nirdahantīva tamunmiṣadbāṣpasphuliṅgayā dṛṣṭayā tadā tarjaya-
(p.311, l.9)ntīvā pādatalādutkampitagātrayaṣṭirāviṣṭevātmānamapyacetayamānā kro-
(p.311, l.10)dhāvegarūkṣākṣaramavadam | āḥ pāpa kathamevaṃ gadato māmuttamāṅge te na
(p.311, l.11)nipatitaṃ vajramavaśīrṇā vā na sahasradhā jihvā vihvalatāṃ na gatā vā
(p.311, l.12)vāṇī naṣṭāni vā nākṣarāṇi | manye ca na santyeva tesmiñcharīre sa-
(p.311, l.13)kalalokaśubhāśubhasākṣibhūtāni pañca mahābhūtāni | yenaivaṃ vadannāgninā
(p.311, l.14)bhasmīkṛtosi na vāyunāhṛtosi nāmbhasā plāvitosi na dharitryā rasā-
(p.311, l.15)talaṃ praveśitosi nāpi tatkṣaṇamevākāśenātmanirviśeṣatāṃ nītosi |
(p.311, l.16)avyavasthito vyavasthitesmiṁlloke kutastvamutpanna evaṃvidhaḥ | yasti-
(p.311, l.17)ryagjātiriva kāmacārī na kiṃcidapi vetsi | yenaivaṃ khalu hatavidhātrā
(p.311, l.18)kenāpyupadāśatamukharāgaḥ svapakṣapātamātrapravṛttiranirūpitasthānāsthāna-
(p.311, l.19)vādī śuka iva vaktumevaṃ śikṣitastenaiva kimu tasyāmeva jātau na
(p.311, l.20)nikṣiptosi | tenaikāntahāsaheturevaṃ vadannapi na krodhamutpāditavānasi |
(p.311, l.21)tvadukte duḥkhitāhaṃ te saṃvibhāgamimaṃ karomi yenātmavacanānurūpāṃ
(p.311, l.22)jātimāpanno naivāsmadvidhāḥ kāmayase | ityuktvā candrābhimukhī
(p.311, l.23)bhūtvā kṛtāñjaliḥ punaravadam | bhagavanparameśvara sakalabhuvanacūḍāmaṇe
(p.312, l.1)lokapāla yadi mayā devasya puṇḍarīkasya darśanātprabhṛti manasāpyaparaḥ
(p.312, l.2)pumānna cintitastadānena me satyavacanenāyamalīkakāmī madudīritā-
(p.312, l.3)yāmeva jātau patatviti | sa ca me vacasosyānantarameva na vedmi
(p.312, l.4)kimasahyavṛttermadanajvarasya vegāduta sadyovipākasyātmano duṣkṛtasya
(p.312, l.5)gauravādāhosvinmadvacasaḥ sāmarthyādeva chinnamūlastarurivācetanaḥ kṣi-
(p.312, l.6)tāvapatat | atikrāntajīvitesminkṛtākrandāttatparijanācchrutavatī ya-
(p.312, l.7)thāsau mahābhāgasyaiva mitraṃ bhavati | ityuktvā ca trapāvanamramukhī mahīṃ
(p.312, l.8)mahīyasāśruvegena tūṣṇīmevāplāvitavatī |

dṛṣṭvā ca taṃ tādṛśaṃ nispṛhāpyātmani paraṃ bhayamupagatavatī cetasyacintayam | aho kaṣṭamāpatitam | yadyayamunmādādāgatya pāṇināpi spṛśati māṃ tadā mayedamapuṇyahatakaṃ śarīramutsraṣṭavyam | taccirāddevasya puṇḍarīkasya punardarśanapratyāśayā duḥkhottaramapyaṅgīkṛtaṃ vyarthatāṃ me yātaṃ prāṇasaṃdhāraṇamiti | sa tvevaṃ cintayantīmeva māmupasṛtyābravīt | candramukhi hantumudyato māmayaṃ kusumaśarasahāyaścandramāḥ | taccharaṇamāgatosmi | rakṣa māmaśaraṇamanāthamārtamapratīkārakṣamamātmanā tvadāyattajīvitam | śaraṇāgataparitrāṇaṃ hi tapasvināmapi dharma eva | tadyadi māmātmapradānena nātra saṃbhāvayasi tadā hatohamābhyāṃ kusumaśaraśiśirakarābhyāmiti | ahaṃ tu tadākarṇya jhagityuttamāṅganirgatajvāleva roṣānalena nirdahantīva tamunmiṣadbāṣpasphuliṅgayā dṛṣṭayā tadā tarjayantīvā pādatalādutkampitagātrayaṣṭirāviṣṭevātmānamapyacetayamānā krodhāvegarūkṣākṣaramavadam | āḥ pāpa kathamevaṃ gadato māmuttamāṅge te na nipatitaṃ vajramavaśīrṇā vā na sahasradhā jihvā vihvalatāṃ na gatā vā vāṇī naṣṭāni vā nākṣarāṇi | manye ca na santyeva tesmiñcharīre sakalalokaśubhāśubhasākṣibhūtāni pañca mahābhūtāni | yenaivaṃ vadannāgninā bhasmīkṛtosi na vāyunāhṛtosi nāmbhasā plāvitosi na dharitryā rasātalaṃ praveśitosi nāpi tatkṣaṇamevākāśenātmanirviśeṣatāṃ nītosi | avyavasthito vyavasthitesmiṁlloke kutastvamutpanna evaṃvidhaḥ | yastiryagjātiriva kāmacārī na kiṃcidapi vetsi | yenaivaṃ khalu hatavidhātrā kenāpyupadāśatamukharāgaḥ svapakṣapātamātrapravṛttiranirūpitasthānāsthānavādī śuka iva vaktumevaṃ śikṣitastenaiva kimu tasyāmeva jātau na nikṣiptosi | tenaikāntahāsaheturevaṃ vadannapi na krodhamutpāditavānasi | tvadukte duḥkhitāhaṃ te saṃvibhāgamimaṃ karomi yenātmavacanānurūpāṃ jātimāpanno naivāsmadvidhāḥ kāmayase | ityuktvā candrābhimukhī bhūtvā kṛtāñjaliḥ punaravadam | bhagavanparameśvara sakalabhuvanacūḍāmaṇe lokapāla yadi mayā devasya puṇḍarīkasya darśanātprabhṛti manasāpyaparaḥ pumānna cintitastadānena me satyavacanenāyamalīkakāmī madudīritāyāmeva jātau patatviti | sa ca me vacasosyānantarameva na vedmi kimasahyavṛttermadanajvarasya vegāduta sadyovipākasyātmano duṣkṛtasya gauravādāhosvinmadvacasaḥ sāmarthyādeva chinnamūlastarurivācetanaḥ kṣitāvapatat | atikrāntajīvitesminkṛtākrandāttatparijanācchrutavatī yathāsau mahābhāgasyaiva mitraṃ bhavati | ityuktvā ca trapāvanamramukhī mahīṃ mahīyasāśruvegena tūṣṇīmevāplāvitavatī |

p.312, l.9


(p.312, l.9)candrāpīḍasya tu tadākarṇya karṇāntāyatalocanadvayāmīlanabhagnadṛṣṭe-
(p.312, l.10)bhraṣṭavacanasauṣṭhavasya bhagavati kṛtaprayatnāyāmapi bhagavatyāmapuṇyabhājā-
(p.312, l.11)smiñjanmani mayā na prāptaṃ devyāḥ kādambaryāścaraṇaparicaryāsukhaṃ tajja-
(p.312, l.12)nmāntarepi bhagavatīsaṃpādayitrī bhūyāditi gadata eva kādambarīsamā-
(p.312, l.13)gamāprāptiduḥkhenaiva bhedonmukhaṃ mukulamiva śilīmukhāghātātsvabhāvasa-
(p.312, l.14)rasaṃ hṛdayamasphuṭat | atha mahāśvetāyāḥ śarīramutsṛjya saṃbhramaprati-
(p.312, l.15)pannacandrāpīḍaśarīrāyāṃ bhartṛdārike kiṃ lajjayā paśya tāvadanyathaiva
(p.312, l.16)kathamapyāste devaścandrāpīḍo bhagnevāsya grīvā na mūrdhānaṃ dhārayati vi-
(p.312, l.17)cālitopi na kiṃciccetayate nāntaḥpraviṣṭatārake samunmīlayati vilocane
(p.312, l.18)nāyaṃ yathāvasthitapatitānāṃ gātrāṇāmāvaraṇaṃ karoti nocchvasiti hṛdayena
(p.312, l.19)hā deva candrāpīḍa candrākṛte kādambarīpriya kvedānīṃ tvayā vinā
(p.312, l.20)gamyata ityuktvārtavacasi taralikāyāṃ tiryagābhugnacandrāpīḍamukha-
(p.312, l.21)nihitaniścalastabdhadṛṣṭiniśceṣṭāyāṃ mahāśvetāyāṃ āḥ pāpe duṣṭatāpasi
(p.312, l.22)kimidaṃ tvayā kṛtamapākṛtākhilajagatpīḍasya tārāpīḍasya kulamu-
(p.312, l.23)tsāditamanāthīkṛtāḥ prajāḥ sahāsmābhirbhagnāḥ panthāno guṇānāmarga-
(p.313, l.1)litāḥ kakubhorthilokasya kasya vadanamīkṣatāṃ lakṣmīḥ kovalambanaṃ bhavatu
(p.313, l.2)bhūmeḥ kaṃ sevantāṃ sevakāstvayā vinā saṃprati vyasanameva sevā saṃvṛttā
(p.313, l.3)vṛttaṃ samānaśīlatvamastamitā ca parijanaślāghā laghūkṛto bhṛtyādaro
(p.313, l.4)dūraṃ gatāni priyālapitāni samāptāḥ parityāgakathāḥ kathaṃ kathāvaśe-
(p.313, l.5)ṣībhūtosi bhūtapūrvāḥ kamupayāntu saṃprati prajāḥ kva saṃprati sādhūnāṃ sa-
(p.313, l.6)mādhānamadhunā dhūrdhare tvayi vipanne kaḥ samudvahatu devena tārāpīḍe-
(p.313, l.7)noḍhāṃ dhuraṃ dhīrasyāpi te kathaṃ kātarasyeva śucā bhinnaṃ hṛdayaṃ dayā-
(p.313, l.8)lorapi te keyamadyedṛśī jātā nirdayatāsmāsu deva prasīda sakṛdapyā-
(p.313, l.9)jñāpaya dehi bhaktajanasyābhyarthanāṃ pratipadyasva prāṇānna tvayā vinā
(p.313, l.10)kṣaṇamapi prāṇiti putravatsalo devastārāpīḍo na devī vilāsavatī
(p.313, l.11)nāpyāryaḥ śukanāso na manoramā na rājāno nāpi prajāḥ parityajya
(p.313, l.12)ca sarvānekākī kva prasthitosi kutastaveyamekapada evedṛśī niṣṭhuratā
(p.313, l.13)jātā kva sā gurujanasyopari bhaktiryadevamanapekṣya prayāsītyuktavatya-
(p.313, l.14)vanitalavimuktātmanyāraṭati parijane tadākarṇanotkarṇe hā hā kime-
(p.313, l.15)tadityudbhrāntamanasi samāpatati rājaputraloke samutplutotpakṣmanayanada-
(p.313, l.16)śini candrāpīḍavadananiveśitadṛśi dīnataraheṣāravakṛtākrande śuceva
(p.313, l.17)paryāyotkṣiptakhuracatuṣkāhatakṣmātale muhurmuhurātmonmocanāyevācchoṭi-
(p.313, l.18)takharakhalīnakanakaśṛṅkhalayoge turaṃgamatāṃ mumukṣatīvendrāyudhe pattrale-
(p.313, l.19)khāniveditacandrāpīḍāgamanā candrodayollāsinī veleva mahodadheḥ sama-
(p.313, l.20)karadhvajā vyājīkṛtya mahāśvetādarśanaṃ mātāpitroḥ puraḥ pratipannaśṛ-
(p.313, l.21)ṅgāraveṣābharaṇā raṇanūpurayugena mukharamekhalādāmnā ramyojjvalākalpena
(p.313, l.22)kalpitānaṅgabalavibhrāntinā gṛhītasurabhimālyānulepanapaṭavāsādyupa-
(p.313, l.23)karaṇena nātibahunā parijanenānugamyamānā puraḥ keyūrakeṇopadiśya-
(p.314, l.1)mānamārgā pattralekhāhastāvalambinī madalekhayā saha kṛtālāpā madalekhe
(p.314, l.2)pattralekhā kathayati pratyahamahaṃ punastasyaikāntaniṣṭhurahṛdayasya śaṭhamaterni-
(p.314, l.3)rghṛṇamanaso niḥspṛhāgamanameva na śraddadhe kiṃ na smarasi tattasya madava-
(p.314, l.4)sthāmaśraddadhānasya himagṛhake madvimarśāya durvidagdhabuddhervakrabhāṣitaṃ
(p.314, l.5)yatra sasmitamālokitayā tvayaivāsmai sutarāmevāsaṃśayakāri pratyuttaraṃ
(p.314, l.6)dattaṃ tadasau maraṇepi me na śraddadhātyevemāmavasthāmanyathā yadi madarthe
(p.314, l.7)duḥkhamevamiyamanubhavatītyetadasyābhaviṣyattadā tathā gamanameva nākari-
(p.314, l.8)ṣyattathāgatopyasau yatkimapi vaktavyastvayaiva mayā punardṛṣṭopi nāla-
(p.314, l.9)pitavyā nopālabdhavyo na caraṇapatitasyāpyanunayo grāhyo nāhaṃ priyasa-
(p.314, l.10)khyā prasādanīyetyabhidadhānaivācetitāgamanakhedā kādambarī candrāpī-
(p.314, l.11)ḍadarśanāyottāmyantī tatraivājagāma |

candrāpīḍasya tu tadākarṇya karṇāntāyatalocanadvayāmīlanabhagnadṛṣṭebhraṣṭavacanasauṣṭhavasya bhagavati kṛtaprayatnāyāmapi bhagavatyāmapuṇyabhājāsmiñjanmani mayā na prāptaṃ devyāḥ kādambaryāścaraṇaparicaryāsukhaṃ tajjanmāntarepi bhagavatīsaṃpādayitrī bhūyāditi gadata eva kādambarīsamāgamāprāptiduḥkhenaiva bhedonmukhaṃ mukulamiva śilīmukhāghātātsvabhāvasarasaṃ hṛdayamasphuṭat | atha mahāśvetāyāḥ śarīramutsṛjya saṃbhramapratipannacandrāpīḍaśarīrāyāṃ bhartṛdārike kiṃ lajjayā paśya tāvadanyathaiva kathamapyāste devaścandrāpīḍo bhagnevāsya grīvā na mūrdhānaṃ dhārayati vicālitopi na kiṃciccetayate nāntaḥpraviṣṭatārake samunmīlayati vilocane nāyaṃ yathāvasthitapatitānāṃ gātrāṇāmāvaraṇaṃ karoti nocchvasiti hṛdayena hā deva candrāpīḍa candrākṛte kādambarīpriya kvedānīṃ tvayā vinā gamyata ityuktvārtavacasi taralikāyāṃ tiryagābhugnacandrāpīḍamukhanihitaniścalastabdhadṛṣṭiniśceṣṭāyāṃ mahāśvetāyāṃ āḥ pāpe duṣṭatāpasi kimidaṃ tvayā kṛtamapākṛtākhilajagatpīḍasya tārāpīḍasya kulamutsāditamanāthīkṛtāḥ prajāḥ sahāsmābhirbhagnāḥ panthāno guṇānāmargalitāḥ kakubhorthilokasya kasya vadanamīkṣatāṃ lakṣmīḥ kovalambanaṃ bhavatu bhūmeḥ kaṃ sevantāṃ sevakāstvayā vinā saṃprati vyasanameva sevā saṃvṛttā vṛttaṃ samānaśīlatvamastamitā ca parijanaślāghā laghūkṛto bhṛtyādaro dūraṃ gatāni priyālapitāni samāptāḥ parityāgakathāḥ kathaṃ kathāvaśeṣībhūtosi bhūtapūrvāḥ kamupayāntu saṃprati prajāḥ kva saṃprati sādhūnāṃ samādhānamadhunā dhūrdhare tvayi vipanne kaḥ samudvahatu devena tārāpīḍenoḍhāṃ dhuraṃ dhīrasyāpi te kathaṃ kātarasyeva śucā bhinnaṃ hṛdayaṃ dayālorapi te keyamadyedṛśī jātā nirdayatāsmāsu deva prasīda sakṛdapyājñāpaya dehi bhaktajanasyābhyarthanāṃ pratipadyasva prāṇānna tvayā vinā kṣaṇamapi prāṇiti putravatsalo devastārāpīḍo na devī vilāsavatī nāpyāryaḥ śukanāso na manoramā na rājāno nāpi prajāḥ parityajya ca sarvānekākī kva prasthitosi kutastaveyamekapada evedṛśī niṣṭhuratā jātā kva sā gurujanasyopari bhaktiryadevamanapekṣya prayāsītyuktavatyavanitalavimuktātmanyāraṭati parijane tadākarṇanotkarṇe hā hā kimetadityudbhrāntamanasi samāpatati rājaputraloke samutplutotpakṣmanayanadaśini candrāpīḍavadananiveśitadṛśi dīnataraheṣāravakṛtākrande śuceva paryāyotkṣiptakhuracatuṣkāhatakṣmātale muhurmuhurātmonmocanāyevācchoṭitakharakhalīnakanakaśṛṅkhalayoge turaṃgamatāṃ mumukṣatīvendrāyudhe pattralekhāniveditacandrāpīḍāgamanā candrodayollāsinī veleva mahodadheḥ samakaradhvajā vyājīkṛtya mahāśvetādarśanaṃ mātāpitroḥ puraḥ pratipannaśṛṅgāraveṣābharaṇā raṇanūpurayugena mukharamekhalādāmnā ramyojjvalākalpena kalpitānaṅgabalavibhrāntinā gṛhītasurabhimālyānulepanapaṭavāsādyupakaraṇena nātibahunā parijanenānugamyamānā puraḥ keyūrakeṇopadiśyamānamārgā pattralekhāhastāvalambinī madalekhayā saha kṛtālāpā madalekhe pattralekhā kathayati pratyahamahaṃ punastasyaikāntaniṣṭhurahṛdayasya śaṭhamaternirghṛṇamanaso niḥspṛhāgamanameva na śraddadhe kiṃ na smarasi tattasya madavasthāmaśraddadhānasya himagṛhake madvimarśāya durvidagdhabuddhervakrabhāṣitaṃ yatra sasmitamālokitayā tvayaivāsmai sutarāmevāsaṃśayakāri pratyuttaraṃ dattaṃ tadasau maraṇepi me na śraddadhātyevemāmavasthāmanyathā yadi madarthe duḥkhamevamiyamanubhavatītyetadasyābhaviṣyattadā tathā gamanameva nākariṣyattathāgatopyasau yatkimapi vaktavyastvayaiva mayā punardṛṣṭopi nālapitavyā nopālabdhavyo na caraṇapatitasyāpyanunayo grāhyo nāhaṃ priyasakhyā prasādanīyetyabhidadhānaivācetitāgamanakhedā kādambarī candrāpīḍadarśanāyottāmyantī tatraivājagāma |

p.314, l.12


(p.314, l.12)āgamya coddhṛtāmṛtamiva ratnākaraminduvirahitamiva niśā-
(p.314, l.13)prabandhamastamitatārāgaṇamiva gaganamapacitakusumaśobhamivopavanamu-
(p.314, l.14)tkhātakarṇikamiva kamalamutkhaṇḍitāṅkuramiva mṛṇālamavaluptatarala-
(p.314, l.15)miva hāramunmuktajīvitaṃ candāpīḍamadrākṣīt | dṛṣṭvā ca taṃ sahasā
(p.314, l.16)hā kimidamityadhomukhī dharātalamupayāntī kathaṃkathamapi muktā-
(p.314, l.17)krandayā madalekhayādhāryata | pattralekhā punarunmucya kādambarīkarata-
(p.314, l.18)lamacetanā kṣitimupāgamat | cirācca labdhasaṃjñāpi kādambarī tathaiva
(p.314, l.19)mūḍheva niścalastabdhadṛṣṭirāviṣṭeva stambhiteva niṣprayatnā niśvasitumapi
(p.314, l.20)vismṛtāntarmanyubhāranispandeva candrāpīḍavadanasamarpitākṣī śyāmāru-
(p.314, l.21)ṇānanā grahoparaktendubimbeva paurṇamāsīniśā niśītaparaśupātotka-
(p.314, l.22)mpinī lateva vepitādharakisalayā likhiteva strīsvabhāvaviruddhena
(p.314, l.23)cetasā tasthau | tathāvasthitāṃ ca tāmunmuktārtanādā sapādapatanaṃ mada-
(p.315, l.1)lekhābravīt | priyasakhi prasīdotsṛjemaṃ manyusaṃbhāramāraṭantī | bā-
(p.315, l.2)ṣpamokṣeṇāmucyamānesminniyatamatibhārotpīḍitaṃ taṭākamiva sarasa-
(p.315, l.3)mṛdu sahasradhā sphuṭati te hṛdayamityapekṣasva devīṃ madirāṃ devaṃ ca ci-
(p.315, l.4)traratham | tvayā vinā kuladvayamapi nāsti |

āgamya coddhṛtāmṛtamiva ratnākaraminduvirahitamiva niśāprabandhamastamitatārāgaṇamiva gaganamapacitakusumaśobhamivopavanamutkhātakarṇikamiva kamalamutkhaṇḍitāṅkuramiva mṛṇālamavaluptataralamiva hāramunmuktajīvitaṃ candrāpīḍamadrākṣīt | dṛṣṭvā ca taṃ sahasā hā kimidamityadhomukhī dharātalamupayāntī kathaṃkathamapi muktākrandayā madalekhayādhāryata | pattralekhā punarunmucya kādambarīkaratalamacetanā kṣitimupāgamat | cirācca labdhasaṃjñāpi kādambarī tathaiva mūḍheva niścalastabdhadṛṣṭirāviṣṭeva stambhiteva niṣprayatnā niśvasitumapi vismṛtāntarmanyubhāranispandeva candrāpīḍavadanasamarpitākṣī śyāmāruṇānanā grahoparaktendubimbeva paurṇamāsīniśā niśītaparaśupātotkampinī lateva vepitādharakisalayā likhiteva strīsvabhāvaviruddhena cetasā tasthau | tathāvasthitāṃ ca tāmunmuktārtanādā sapādapatanaṃ madalekhābravīt | priyasakhi prasīdotsṛjemaṃ manyusaṃbhāramāraṭantī | bāṣpamokṣeṇāmucyamānesminniyatamatibhārotpīḍitaṃ taṭākamiva sarasamṛdu sahasradhā sphuṭati te hṛdayamityapekṣasva devīṃ madirāṃ devaṃ ca citraratham | tvayā vinā kuladvayamapi nāsti |

p.315, l.5


(p.315, l.5)ityuktavatīṃ madalekhāṃ kādambarī vihasyābravīt | ayyunmattike
(p.315, l.6)kutosya me vajrasārakaṭhinasya hatahṛdayasya sphuṭanam | yannālokyaivaṃ
(p.315, l.7)sahasradhā sphuṭitam | api ca yā jīvati tasyāḥ sarvamidaṃ mātā
(p.315, l.8)pitā bandhurātmā sakhyaḥ parijana iti | mayā punarmriyamāṇayā
(p.315, l.9)jīvitabhūtaṃ kathaṃkathamapi samāsāditamidaṃ priyatamaśarīraṃ yajjīvada-
(p.315, l.10)jīvadvā saṃbhogenānumaraṇena vā dvidhāpi sarvaduḥkhānāmevopaśāntaye |
(p.315, l.11)tatkimiti devenāgacchatā madarthaṃ prāṇāṃścotsṛjatā sudūramāropitaṃ
(p.315, l.12)gurutāṃ ca nītamātmānamaśrupātamātrakeṇa laghūkṛtya pātayāmi | kathaṃ
(p.315, l.13)svargagamanonmukhasya devasya ruditenāmaṅgalaṃ karomi | kathaṃ vā pāda-
(p.315, l.14)dhūliriva pādāvanugantumudyatā harṣasthānepi rodimi | kiṃ me duḥkha-
(p.315, l.15)mevaṃvidham | adhunā tu me sarvaduḥkhānyeva dūrībhūtāni | kimadyāpi
(p.315, l.16)rudyate | yadartha kulakramo na gaṇito guravo nāpekṣitā dharmo nānuruddho
(p.315, l.17)janavādānna bhītaṃ lajjā parityaktā madanopacāraiḥ sakhījanaḥ khedito
(p.315, l.18)duḥkhitā me priyasakhī mahāśvetā tasyāḥ kṛte pratijñātamanyathā jātaṃ
(p.315, l.19)mayetyetadapi cetasi na kṛtaṃ tasminmadarthamevojjhitaprāṇe prāṇeśvare prā-
(p.315, l.20)ṇānpratipālayantī tvayaivaṃ kimuktāham | asminsamaye maraṇameva jī-
(p.315, l.21)vitam | jīvitaṃ punarmaraṇam | tadyadi mamopari snehaḥ karoṣi matpriyaṃ
(p.315, l.22)hitaṃ vā tanmamopari snehābaddhayāpi priyasakhyā tathā kartavyaṃ yathā
(p.315, l.23)na tātombā ca macchokādātmānaṃ parityajataḥ | yathā ca mayi vā-
(p.316, l.1)ñchitaṃ manorathaṃ tvayi pūrayataḥ | yena paralokagatāyā api me jalāñja-
(p.316, l.2)lidānāya putrakastvayi bhaviṣyati | yathā ca me sakhījanaḥ parijano vā
(p.316, l.3)na smarati śūnyaṃ vā bhavanamālokya na diśo gṛhṇāti tathā kariṣyasi |
(p.316, l.4)putrakasya me bhavanāṅgaṇe sahakārapotasya tvayā maccintayaiva mādhavī-
(p.316, l.5)latayā sahodvāhamaṅgalaṃ svayameva nirvartanīyam | maccaraṇatalalālita-
(p.316, l.6)syāśokaviṭapasya karṇapūrārthamapi na pallavaḥ khaṇḍanīyaḥ | matsaṃvardhitāyā
(p.316, l.7)mālatyāḥ kusumāni devārcanāyaivocceyāni | vāsabhavane me śirobhāga-
(p.316, l.8)nihitaḥ kāmadevapaṭaḥ pāṭanīyaḥ | mayā svayaṃ ropitāścūtavṛkṣā yathā
(p.316, l.9)phalaṃ gṛhṇanti tathā saṃvardhanīyāḥ | pañjarabandhaduḥkhādvarākī kālindī
(p.316, l.10)sārikā śukaśca parihāso dvāvapi moktavyau | madaṅkaśāyinī nakulikā
(p.316, l.11)svāṅka eva śāyayitavyā | putrako me bālahariṇastaralakaḥ kasmi-
(p.316, l.12)ścittapovane samarpaṇīyaḥ | pāṇitalasaṃvardhitaṃ me jīvaṃjīvamithunaṃ krīḍā-
(p.316, l.13)parvate yathā na vipadyate tathā kartavyam | pādasahasaṃcārī haṃsako yathā na
(p.316, l.14)hanyate kenacittathā vidheyaḥ | aparicitagṛhavasatiḥ sā ca balādvidhṛtā
(p.316, l.15)tapasvinī vanamānuṣikā vana evotsraṣṭavyā | krīḍāparvatakaḥ kasmai-
(p.316, l.16)cidupaśāntāya tapasvine pratipādayitavyaḥ | śarīropakaraṇāni me brā-
(p.316, l.17)hmaṇebhyaḥ pratipādanīyāni | vīṇā punarātmana evāṅkapraṇayinī kāryā |
(p.316, l.18)aparamapi yatte rocate tadapi svīkartavyam | ahaṃ punarimamamṛtakira-
(p.316, l.19)ṇaraśmibhiranāśyānacandanacarcābhiranavaratadhārāgṛhāsārasekairanekasaṃtā-
(p.316, l.20)natuhinakiraṇakiraṇanikaratārakitatārahārārpaṇairmaṇidarpaṇapraṇayanena mala-
(p.316, l.21)yajajalārdrapadminīpattrāstaraṇena sarasabisakisalayaprastarairakaṭhoramṛṇā-
(p.316, l.22)latalpakalpanayodvikasatkamalakumudakuvalayaśayanīyaiśca dagdhaśeṣamu-
(p.316, l.23)jjvalacitājvālāmālini vibhāvasau devasya kaṇṭhalamā nirvāpayāmyā-
(p.317, l.1)tmānam | ityabhidadhānaiva kṛtāvadhāraṇānubandhāṃ madalekhāmavakṣipyopa-
(p.317, l.2)sṛtya mahāśvetāṃ kaṇṭhe gṛhītvā nirvikāravadanaiva punastāmavādīt |

ityuktavatīṃ madalekhāṃ kādambarī vihasyābravīt | ayyunmattike kutosya me vajrasārakaṭhinasya hatahṛdayasya sphuṭanam | yannālokyaivaṃ sahasradhā sphuṭitam | api ca yā jīvati tasyāḥ sarvamidaṃ mātā pitā bandhurātmā sakhyaḥ parijana iti | mayā punarmriyamāṇayā jīvitabhūtaṃ kathaṃkathamapi samāsāditamidaṃ priyatamaśarīraṃ yajjīvadajīvadvā saṃbhogenānumaraṇena vā dvidhāpi sarvaduḥkhānāmevopaśāntaye | tatkimiti devenāgacchatā madarthaṃ prāṇāṃścotsṛjatā sudūramāropitaṃ gurutāṃ ca nītamātmānamaśrupātamātrakeṇa laghūkṛtya pātayāmi | kathaṃ svargagamanonmukhasya devasya ruditenāmaṅgalaṃ karomi | kathaṃ vā pādadhūliriva pādāvanugantumudyatā harṣasthānepi rodimi | kiṃ me duḥkhamevaṃvidham | adhunā tu me sarvaduḥkhānyeva dūrībhūtāni | kimadyāpi rudyate | yadartha kulakramo na gaṇito guravo nāpekṣitā dharmo nānuruddho janavādānna bhītaṃ lajjā parityaktā madanopacāraiḥ sakhījanaḥ khedito duḥkhitā me priyasakhī mahāśvetā tasyāḥ kṛte pratijñātamanyathā jātaṃ mayetyetadapi cetasi na kṛtaṃ tasminmadarthamevojjhitaprāṇe prāṇeśvare prāṇānpratipālayantī tvayaivaṃ kimuktāham | asminsamaye maraṇameva jīvitam | jīvitaṃ punarmaraṇam | tadyadi mamopari snehaḥ karoṣi matpriyaṃ hitaṃ vā tanmamopari snehābaddhayāpi priyasakhyā tathā kartavyaṃ yathā na tātombā ca macchokādātmānaṃ parityajataḥ | yathā ca mayi vāñchitaṃ manorathaṃ tvayi pūrayataḥ | yena paralokagatāyā api me jalāñjalidānāya putrakastvayi bhaviṣyati | yathā ca me sakhījanaḥ parijano vā na smarati śūnyaṃ vā bhavanamālokya na diśo gṛhṇāti tathā kariṣyasi | putrakasya me bhavanāṅgaṇe sahakārapotasya tvayā maccintayaiva mādhavīlatayā sahodvāhamaṅgalaṃ svayameva nirvartanīyam | maccaraṇatalalālitasyāśokaviṭapasya karṇapūrārthamapi na pallavaḥ khaṇḍanīyaḥ | matsaṃvardhitāyā mālatyāḥ kusumāni devārcanāyaivocceyāni | vāsabhavane me śirobhāganihitaḥ kāmadevapaṭaḥ pāṭanīyaḥ | mayā svayaṃ ropitāścūtavṛkṣā yathā phalaṃ gṛhṇanti tathā saṃvardhanīyāḥ | pañjarabandhaduḥkhādvarākī kālindī sārikā śukaśca parihāso dvāvapi moktavyau | madaṅkaśāyinī nakulikā svāṅka eva śāyayitavyā | putrako me bālahariṇastaralakaḥ kasmiścittapovane samarpaṇīyaḥ | pāṇitalasaṃvardhitaṃ me jīvaṃjīvamithunaṃ krīḍāparvate yathā na vipadyate tathā kartavyam | pādasahasaṃcārī haṃsako yathā na hanyate kenacittathā vidheyaḥ | aparicitagṛhavasatiḥ sā ca balādvidhṛtā tapasvinī vanamānuṣikā vana evotsraṣṭavyā | krīḍāparvatakaḥ kasmaicidupaśāntāya tapasvine pratipādayitavyaḥ | śarīropakaraṇāni me brāhmaṇebhyaḥ pratipādanīyāni | vīṇā punarātmana evāṅkapraṇayinī kāryā | aparamapi yatte rocate tadapi svīkartavyam | ahaṃ punarimamamṛtakiraṇaraśmibhiranāśyānacandanacarcābhiranavaratadhārāgṛhāsārasekairanekasaṃtānatuhinakiraṇakiraṇanikaratārakitatārahārārpaṇairmaṇidarpaṇapraṇayanena malayajajalārdrapadminīpattrāstaraṇena sarasabisakisalayaprastarairakaṭhoramṛṇālatalpakalpanayodvikasatkamalakumudakuvalayaśayanīyaiśca dagdhaśeṣamujjvalacitājvālāmālini vibhāvasau devasya kaṇṭhalamā nirvāpayāmyātmānam | ityabhidadhānaiva kṛtāvadhāraṇānubandhāṃ madalekhāmavakṣipyopasṛtya mahāśvetāṃ kaṇṭhe gṛhītvā nirvikāravadanaiva punastāmavādīt |

p.317, l.3


(p.317, l.3)priyasakhi tavāsti kīdṛśyapi pratyāśā yayānurāgaparavaśā punaḥ-
(p.317, l.4)samāgamākāṅkṣiṇī kṣaṇe kṣaṇe maraṇābhyadhikāni duḥkhānyanubhavantī
(p.317, l.5)jīvitamalajjākaramananuśocyamanupahasanīyamavācyaṃ dhārayasi | mama
(p.317, l.6)punaḥ sarvato hatāśāyāḥ sāpi nāsti | tadāmantraye priyasakhīṃ punarja-
(p.317, l.7)nmāntarasamāgamāya | ityabhidhāyotpadyamānapulakakesarodbhāsinyasama-
(p.317, l.8)sādhvasānilāhatotkampottaraṃgyamāṇānandabāṣpavegormitaralā saṃgalatsve-
(p.317, l.9)damakarandabindunisyandinī mukulāyamānanayanakumudā kumudinīva ca-
(p.317, l.10)ndrāpīḍacandrāstamayavidhurā tadavasthepi hṛdayavallabhe samāgamasukhami-
(p.317, l.11)vānubhavantī sarabhasamupariparyastacikurahastoddāntakusumanivahena mūrdhnā-
(p.317, l.12)rcayitvā candrāpīḍacaraṇau sravatsvedāmṛtārdrābhyāṃ karābhyāmutkṣipyāṅkena
(p.317, l.13)dhṛtavatī | atha tatkarasparśenocchvasata iva candrāpīḍadehājjhaṭiti tuhi-
(p.317, l.14)namayamiva sakalameva taṃ pradeśaṃ kurvāṇamavyaktarūpaṃ kimapi candradhavalaṃ
(p.317, l.15)jyotirevojjagāma | anantaraṃ cāntarikṣe kṣarantīvāmṛtamaśarīriṇī
(p.317, l.16)vāgaśrūyata | vatse mahāśvete punarapi tvaṃ mayaiva samāśvāsitavyā
(p.317, l.17)vartase | tatte puṇḍarīkaśarīraṃ malloke mattejasāpyāyamānamavināśi
(p.317, l.18)bhūyastvatsamāgamanāya tiṣṭhatyeva | idamaparaṃ mattejomayaṃ svata evāvi-
(p.317, l.19)nāśi viśeṣatomunā kādambarīkarasparśenāpyāyamānaṃ candrāpīḍaśarīraṃ
(p.317, l.20)śāpadoṣādvimuktamapyantarātmanā kṛtaśarīrasaṃkrānteryogina iva śarī-
(p.317, l.21)ramatraiva bhavatyoḥ pratyayārthamā śāpakṣayādāstām | naitadagninā saṃskarta-
(p.317, l.22)vyam | nodake prakṣeptavyam | nāpi vā samutsraṣṭavyam | yatnataḥ pari-
(p.317, l.23)pālanīyamā samāgamaprāpteriti |

priyasakhi tavāsti kīdṛśyapi pratyāśā yayānurāgaparavaśā punaḥsamāgamākāṅkṣiṇī kṣaṇe kṣaṇe maraṇābhyadhikāni duḥkhānyanubhavantī jīvitamalajjākaramananuśocyamanupahasanīyamavācyaṃ dhārayasi | mama punaḥ sarvato hatāśāyāḥ sāpi nāsti | tadāmantraye priyasakhīṃ punarjanmāntarasamāgamāya | ityabhidhāyotpadyamānapulakakesarodbhāsinyasamasādhvasānilāhatotkampottaraṃgyamāṇānandabāṣpavegormitaralā saṃgalatsvedamakarandabindunisyandinī mukulāyamānanayanakumudā kumudinīva candrāpīḍacandrāstamayavidhurā tadavasthepi hṛdayavallabhe samāgamasukhamivānubhavantī sarabhasamupariparyastacikurahastoddāntakusumanivahena mūrdhnārcayitvā candrāpīḍacaraṇau sravatsvedāmṛtārdrābhyāṃ karābhyāmutkṣipyāṅkena dhṛtavatī | atha tatkarasparśenocchvasata iva candrāpīḍadehājjhaṭiti tuhinamayamiva sakalameva taṃ pradeśaṃ kurvāṇamavyaktarūpaṃ kimapi candradhavalaṃ jyotirevojjagāma | anantaraṃ cāntarikṣe kṣarantīvāmṛtamaśarīriṇī vāgaśrūyata | vatse mahāśvete punarapi tvaṃ mayaiva samāśvāsitavyā vartase | tatte puṇḍarīkaśarīraṃ malloke mattejasāpyāyamānamavināśi bhūyastvatsamāgamanāya tiṣṭhatyeva | idamaparaṃ mattejomayaṃ svata evāvināśi viśeṣatomunā kādambarīkarasparśenāpyāyamānaṃ candrāpīḍaśarīraṃ śāpadoṣādvimuktamapyantarātmanā kṛtaśarīrasaṃkrānteryogina iva śarīramatraiva bhavatyoḥ pratyayārthamā śāpakṣayādāstām | naitadagninā saṃskartavyam | nodake prakṣeptavyam | nāpi vā samutsraṣṭavyam | yatnataḥ paripālanīyamā samāgamaprāpteriti |

p.318, l.1


(p.318, l.1)tāṃ tu śrutvā kimetaditi vismitākṣiptahṛdayaḥ sarva eva parijano
(p.318, l.2)gaganatalaniveśitanirnimeṣalocano likhita iva pattralekhāvarjamatiṣṭhat |
(p.318, l.3)pattralekhā tu tena tasya jyotiṣastuṣāraśītalenāhlādahetunā sparśena
(p.318, l.4)labdhasaṃjñotthāyāviṣṭeva vegāddhāvitvā parivardhakahastādācchidyendrāyu-
(p.318, l.5)dhamasmadvidhānāṃ yathā tathā bhavatu tvaṃ punarevamekākini vinā vāhanaṃ
(p.318, l.6)dūraṃ prasthite deve kṣaṇamapyavasthātuṃ na śobhasa ityabhidadhānā tenaivendrā-
(p.318, l.7)yudhena sahātmānamacchodasarasyakṣipat |

tāṃ tu śrutvā kimetaditi vismitākṣiptahṛdayaḥ sarva eva parijano gaganatalaniveśitanirnimeṣalocano likhita iva pattralekhāvarjamatiṣṭhat | pattralekhā tu tena tasya jyotiṣastuṣāraśītalenāhlādahetunā sparśena labdhasaṃjñotthāyāviṣṭeva vegāddhāvitvā parivardhakahastādācchidyendrāyudhamasmadvidhānāṃ yathā tathā bhavatu tvaṃ punarevamekākini vinā vāhanaṃ dūraṃ prasthite deve kṣaṇamapyavasthātuṃ na śobhasa ityabhidadhānā tenaivendrāyudhena sahātmānamacchodasarasyakṣipat |

p.318, l.8


(p.318, l.8)atha tayornimajjanasamayānantarameva tasmātsarasaḥ salilācchaiva-
(p.318, l.9)lotkaramiva śirasi lagnaṃ galajjalabindusaṃdohamayathāvalambidīrghaśikhaṃ
(p.318, l.10)mukhopariparasparāsakterasaṃskāramalinatayā copasūcitacirordhvabandhaṃ ja-
(p.318, l.11)ṭākalāpamudvahañjalārdradehāsaktena bisatantumayeneva brahmasūtreṇodbhāsamāno
(p.318, l.12)mānāravindinīpalāśapṛṣṭhapāṇḍureṇa jīrṇamandāravalkalenābaddhaparikaraḥ
(p.318, l.13)kareṇānanāvarodhinīrjaṭāḥ samutsārayannaśrujalacchalenācchodasaraḥsali-
(p.318, l.14)lamivāntaḥpraviṣṭamātāmrābhyāmudvahaṁllocanābhyāmudvignākṛtistāpasakumāra-
(p.318, l.15)kaḥ sahasaivodatiṣṭhat | utthāya ca dūrata evoddāmabāṣpajalanirodhaparyā-
(p.318, l.16)kulayāpi baddhalakṣayā dṛṣṭyā vilokayantīṃ mahāśvetāmupasṛtya śokaga-
(p.318, l.17)dgadamavādīt | gandharvarājaputri janmāntarādivāgatopi pratyabhijñāyateyaṃ
(p.318, l.18)jano na veti | sā tvevaṃ pṛṣṭā śokānandamadhyavartinī sasaṃbhramamutthāya
(p.318, l.19)kṛtapādavandanā pratyavādīt | bhagavankapiñjalāhamevaṃvidhāpuṇyavatī yā
(p.318, l.20)bhavantamapi na pratyabhijānāmi | athavā yuktaivedṛśī mayyanātmajñāyāṃ
(p.318, l.21)saṃbhāvanā yāhamekāntata eva vyāmohahatā svarga gatepi deve puṇḍarīke
(p.318, l.22)jīvāmi | tatkathaya kenāsāvutkṣipya nītaḥ kimartha vā nītaḥ kiṃ vā-
(p.318, l.23)sya vṛttaṃ kva vartate kiṃ vā tavopajātaṃ yenaitāvatā kālena vārttāpi na dattā
(p.319, l.1)kuto vā tvamekākī devena vinā samāgataḥ | sa tvevaṃ pṛṣṭo mahā-
(p.319, l.2)śvetayā vismayonmukhena kādambarīparijanena candrāpīḍānugāminā ca
(p.319, l.3)rājaputralokenoparyupari pātinā vīkṣyamāṇaḥ pratyavādīt |

atha tayornimajjanasamayānantarameva tasmātsarasaḥ salilācchaivalotkaramiva śirasi lagnaṃ galajjalabindusaṃdohamayathāvalambidīrghaśikhaṃ mukhopariparasparāsakterasaṃskāramalinatayā copasūcitacirordhvabandhaṃ jaṭākalāpamudvahañjalārdradehāsaktena bisatantumayeneva brahmasūtreṇodbhāsamāno mānāravindinīpalāśapṛṣṭhapāṇḍureṇa jīrṇamandāravalkalenābaddhaparikaraḥ kareṇānanāvarodhinīrjaṭāḥ samutsārayannaśrujalacchalenācchodasaraḥsalilamivāntaḥpraviṣṭamātāmrābhyāmudvahaṁllocanābhyāmudvignākṛtistāpasakumārakaḥ sahasaivodatiṣṭhat | utthāya ca dūrata evoddāmabāṣpajalanirodhaparyākulayāpi baddhalakṣayā dṛṣṭyā vilokayantīṃ mahāśvetāmupasṛtya śokagadgadamavādīt | gandharvarājaputri janmāntarādivāgatopi pratyabhijñāyateyaṃ jano na veti | sā tvevaṃ pṛṣṭā śokānandamadhyavartinī sasaṃbhramamutthāya kṛtapādavandanā pratyavādīt | bhagavankapiñjalāhamevaṃvidhāpuṇyavatī yā bhavantamapi na pratyabhijānāmi | athavā yuktaivedṛśī mayyanātmajñāyāṃ saṃbhāvanā yāhamekāntata eva vyāmohahatā svarga gatepi deve puṇḍarīke jīvāmi | tatkathaya kenāsāvutkṣipya nītaḥ kimartha vā nītaḥ kiṃ vāsya vṛttaṃ kva vartate kiṃ vā tavopajātaṃ yenaitāvatā kālena vārttāpi na dattā kuto vā tvamekākī devena vinā samāgataḥ | sa tvevaṃ pṛṣṭo mahāśvetayā vismayonmukhena kādambarīparijanena candrāpīḍānugāminā ca rājaputralokenoparyupari pātinā vīkṣyamāṇaḥ pratyavādīt |

p.319, l.4


(p.319, l.4)gandharvarājaputri śrūyatām | ahaṃ hi kṛtārtapralāpāmapi tvāme-
(p.319, l.5)kākinīṃ samutsṛjya vayasyasnehādābaddhaparikaraḥ kva me priyasuhṛdama-
(p.319, l.6)pahṛtya gacchasītyabhidhāya taṃ puruṣamanubadhnañjavenodapatam | sa tu me
(p.319, l.7)prativacanamadattvaiva gīrvāṇavartmani vismayotphullanayanairavalokyamāno
(p.319, l.8)vaimānikairavaguṇṭhitamukhībhiravamucyamānagaganamārgo divyāṅganābhirabhi-
(p.319, l.9)sārikābhirālolatārakekṣaṇābhiritastataḥ praṇamyamānastārakābhiramba-
(p.319, l.10)rasaraḥkumudākaramatikramya tārāgaṇaṃ candrikābhirāmasakalalokaṃ ca-
(p.319, l.11)ndralokamagacchat | tatra ca mahodayākhyāyāṃ sabhāyāmindukāntamaye
(p.319, l.12)mahati paryaṅke tatpuṇḍarīkaśarīraṃ sthāpayitvā māmavādīt | kapi-
(p.319, l.13)ñjala jānīhi māṃ candramasam | ahaṃ khalūdayagato jagadanugrahāya
(p.319, l.14)svavyāpāramanutiṣṭhannanena te priyavayasyena kāmāparādhājjīvitamutsṛ-
(p.319, l.15)jatā niraparādhaḥ saṃśaptaḥ | durātmanninduhataka yathāhaṃ tvayā karaiḥ
(p.319, l.16)saṃtāpyotpannānurāgaḥsannasaṃprāptahṛdayavallabhāsamāgamasukhaḥ prāṇairviyoji-
(p.319, l.17)tastathā tvamapi karmabhūmībhūtesminbhārate varṣe janmani janmanyevotpa-
(p.319, l.18)nānurāgoprāptasamāgamasukhastīvratarāṃ hṛdayavedanāmanubhūya jīvitamu-
(p.319, l.19)tsrakṣyasīti | ahaṃ tu tenāsya śāpahutabhujā jhaṭiti jvalita iva
(p.319, l.20)nirāgāḥ kimanenātmadoṣānubandhena nirvivekabuddhinā śaptosmītyutpa-
(p.319, l.21)nakopastvamapi mattulyaduḥkhasukha eva bhaviṣyasīti pratiśāpamasmai
(p.319, l.22)prāyaccham | apagatāmarṣaśca vivekamāgatayā buddhyā vimṛśanmahā-
(p.319, l.23)śvetāvyatikaramasyādhigatavānasmi | vatsā tu mahāśvetā manmayūkhasaṃ-
(p.320, l.1)bhavādapsarasaḥ kulāllabdhajanmani gauryāmutpannā | tayā cāyaṃ bhartā
(p.320, l.2)svayaṃvṛtaḥ | anena ca svayaṃkṛtādevātmadoṣānmayā saha martyaloke
(p.320, l.3)vāradvayamavaśyamutpattavyam | anyathā janmani janmanyeṣā vīpsaiva
(p.320, l.4)na caritārthā bhavati | tadyāvadayaṃ śāpadoṣādapaiti tāvadasyātmanā
(p.320, l.5)virahitasya śarīrasya mā vināśobhūditi mayedamutkṣipya samā-
(p.320, l.6)nītam | vatsā ca mahāśvetā samāśvāsitā | tadidamatra mattejasāpyā-
(p.320, l.7)yamānamā śāpakṣayātsthitam | adhunā tvaṃ gatvainaṃ vṛttāntaṃ śvetaketave
(p.320, l.8)nivedaya | mahāprabhāvosau kadācidatra pratikriyāṃ kāṃcidapi karoti |
(p.320, l.9)ityuktvā māṃ vyasarjayat |

gandharvarājaputri śrūyatām | ahaṃ hi kṛtārtapralāpāmapi tvāmekākinīṃ samutsṛjya vayasyasnehādābaddhaparikaraḥ kva me priyasuhṛdamapahṛtya gacchasītyabhidhāya taṃ puruṣamanubadhnañjavenodapatam | sa tu me prativacanamadattvaiva gīrvāṇavartmani vismayotphullanayanairavalokyamāno vaimānikairavaguṇṭhitamukhībhiravamucyamānagaganamārgo divyāṅganābhirabhisārikābhirālolatārakekṣaṇābhiritastataḥ praṇamyamānastārakābhirambarasaraḥkumudākaramatikramya tārāgaṇaṃ candrikābhirāmasakalalokaṃ candralokamagacchat | tatra ca mahodayākhyāyāṃ sabhāyāmindukāntamaye mahati paryaṅke tatpuṇḍarīkaśarīraṃ sthāpayitvā māmavādīt | kapiñjala jānīhi māṃ candramasam | ahaṃ khalūdayagato jagadanugrahāya svavyāpāramanutiṣṭhannanena te priyavayasyena kāmāparādhājjīvitamutsṛjatā niraparādhaḥ saṃśaptaḥ | durātmanninduhataka yathāhaṃ tvayā karaiḥ saṃtāpyotpannānurāgaḥsannasaṃprāptahṛdayavallabhāsamāgamasukhaḥ prāṇairviyojitastathā tvamapi karmabhūmībhūtesminbhārate varṣe janmani janmanyevotpanānurāgoprāptasamāgamasukhastīvratarāṃ hṛdayavedanāmanubhūya jīvitamutsrakṣyasīti | ahaṃ tu tenāsya śāpahutabhujā jhaṭiti jvalita iva nirāgāḥ kimanenātmadoṣānubandhena nirvivekabuddhinā śaptosmītyutpanakopastvamapi mattulyaduḥkhasukha eva bhaviṣyasīti pratiśāpamasmai prāyaccham | apagatāmarṣaśca vivekamāgatayā buddhyā vimṛśanmahāśvetāvyatikaramasyādhigatavānasmi | vatsā tu mahāśvetā manmayūkhasaṃbhavādapsarasaḥ kulāllabdhajanmani gauryāmutpannā | tayā cāyaṃ bhartā svayaṃvṛtaḥ | anena ca svayaṃkṛtādevātmadoṣānmayā saha martyaloke vāradvayamavaśyamutpattavyam | anyathā janmani janmanyeṣā vīpsaiva na caritārthā bhavati | tadyāvadayaṃ śāpadoṣādapaiti tāvadasyātmanā virahitasya śarīrasya mā vināśobhūditi mayedamutkṣipya samānītam | vatsā ca mahāśvetā samāśvāsitā | tadidamatra mattejasāpyāyamānamā śāpakṣayātsthitam | adhunā tvaṃ gatvainaṃ vṛttāntaṃ śvetaketave nivedaya | mahāprabhāvosau kadācidatra pratikriyāṃ kāṃcidapi karoti | ityuktvā māṃ vyasarjayat |

p.320, l.10


(p.320, l.10)ahaṃ tu vinā vayasyena śokāvegāndho gīrvāṇavartmani dhāvannanya-
(p.320, l.11)tamamatikrodhanaṃ vaimānikamalaṅghayam | sa tu māṃ dahanniva roṣahutabhujā
(p.320, l.12)bhṛkuṭivikarālena cakṣuṣā nirīkṣyābravīt | durātmanmithyātapobala-
(p.320, l.13)garvita yadevamativistīrṇe gaganamārge tvayāhamuddāmapracāriṇā turaṃgameṇe-
(p.320, l.14)vollaṅghitastasmātturaṃgama eva bhūtvā martyalokevatareti | ahaṃ tu tamu-
(p.320, l.15)dvāṣpapakṣmā kṛtāñjaliravadam | bhagavanvayasyaśokāndhena tvaṃ mayolla-
(p.320, l.16)ṅghito nāvajñayā | tatprasīda | upasaṃhara śāpamāśu tvamimamiti | sa
(p.320, l.17)tu māṃ punaravādīt | yanmayoktaṃ tannānyathā bhavitumarhati tadetatte
(p.320, l.18)karomi kiyantamapi kālaṃ yasyaiva vāhanatāmupayāsyasi tasyai-
(p.320, l.19)vāvasāne snātvā vigataśāpo bhaviṣyasi | ityevamuktastu tamahama-
(p.320, l.20)vadam | bhagavanyadyevaṃ tato vijñāpayāmi | tenāpi matpriyavayasyena
(p.320, l.21)puṇḍarīkeṇa candramasā saha śāpadoṣānmartyaloka evotpattavyam |
(p.320, l.22)tadetāvantamapi bhagavānprasādaṃ karotu me divyena cakṣuṣāvalokya yathā
(p.320, l.23)turaṃgamatvepi me tenaiva priyavayasyena sahāviyogena kālo yāyāditi |
(p.321, l.1)sa tvevamukto muhūrtamiva dhyātvā punarmāmavādīt | anayā snehalatayā
(p.321, l.2)te mamārdīkṛtaṃ hṛdayam | tadālokitaṃ mayā | ujjayinyāmapatyahetosta-
(p.321, l.3)pasyatastārāpīḍanāmno rājñaḥ sanidarśanaṃ candramasā tanayatvamupaga-
(p.321, l.4)ntavyam | vayasyenāpi te puṇḍarīkeṇa tanmantriṇa eva śukanāsanā-
(p.321, l.5)mnaḥ | tvamapi tasya mahopakāriṇaścandrātmano rājaputrasya vāhanatāmupa-
(p.321, l.6)yāsyasīti | ahaṃ tu tadvacanānantaramaivādhaḥsthite mahodadhau nyapatam |
(p.321, l.7)tasmācca turaṃgībhūyaivodatiṣṭham | saṃjñā tu me turaṃgatvenāpi na vyapa-
(p.321, l.8)gatā | yenāyaṃ mayāsyaivārthasya kṛte kiṃnaramithunānusārī bhūmimetāmā-
(p.321, l.9)nīto devacandramasovatāraścandrāpīḍaḥ | yopyasau prāktanānurāgasaṃskā-
(p.321, l.10)rādabhilaṣannajānantyā tvayā śāpāgninā nirdagdhaḥ sopi me vayasya-
(p.321, l.11)puṇḍarīkasyāvatāraḥ |

ahaṃ tu vinā vayasyena śokāvegāndho gīrvāṇavartmani dhāvannanyatamamatikrodhanaṃ vaimānikamalaṅghayam | sa tu māṃ dahanniva roṣahutabhujā bhṛkuṭivikarālena cakṣuṣā nirīkṣyābravīt | durātmanmithyātapobalagarvita yadevamativistīrṇe gaganamārge tvayāhamuddāmapracāriṇā turaṃgameṇevollaṅghitastasmātturaṃgama eva bhūtvā martyalokevatareti | ahaṃ tu tamudvāṣpapakṣmā kṛtāñjaliravadam | bhagavanvayasyaśokāndhena tvaṃ mayollaṅghito nāvajñayā | tatprasīda | upasaṃhara śāpamāśu tvamimamiti | sa tu māṃ punaravādīt | yanmayoktaṃ tannānyathā bhavitumarhati tadetatte karomi kiyantamapi kālaṃ yasyaiva vāhanatāmupayāsyasi tasyaivāvasāne snātvā vigataśāpo bhaviṣyasi | ityevamuktastu tamahamavadam | bhagavanyadyevaṃ tato vijñāpayāmi | tenāpi matpriyavayasyena puṇḍarīkeṇa candramasā saha śāpadoṣānmartyaloka evotpattavyam | tadetāvantamapi bhagavānprasādaṃ karotu me divyena cakṣuṣāvalokya yathā turaṃgamatvepi me tenaiva priyavayasyena sahāviyogena kālo yāyāditi | sa tvevamukto muhūrtamiva dhyātvā punarmāmavādīt | anayā snehalatayā te mamārdīkṛtaṃ hṛdayam | tadālokitaṃ mayā | ujjayinyāmapatyahetostapasyatastārāpīḍanāmno rājñaḥ sanidarśanaṃ candramasā tanayatvamupagantavyam | vayasyenāpi te puṇḍarīkeṇa tanmantriṇa eva śukanāsanāmnaḥ | tvamapi tasya mahopakāriṇaścandrātmano rājaputrasya vāhanatāmupayāsyasīti | ahaṃ tu tadvacanānantaramaivādhaḥsthite mahodadhau nyapatam | tasmācca turaṃgībhūyaivodatiṣṭham | saṃjñā tu me turaṃgatvenāpi na vyapagatā | yenāyaṃ mayāsyaivārthasya kṛte kiṃnaramithunānusārī bhūmimetāmānīto devacandramasovatāraścandrāpīḍaḥ | yopyasau prāktanānurāgasaṃskārādabhilaṣannajānantyā tvayā śāpāgninā nirdagdhaḥ sopi me vayasyapuṇḍarīkasyāvatāraḥ |

p.321, l.12


(p.321, l.12)ityetacchrutvā hā deva puṇḍarīka janmāntarepyavismṛtamadanurāga ma-
(p.321, l.13)tpratibaddhajīvita maccharaṇa manmukhāvalokinmanmayasakalajīvaloka
(p.321, l.14)lokāntaragatasyāpi tehameva rākṣasī vināśāyopajātā dagdhaprajāpate-
(p.321, l.15)riyadeva mannirmāṇe dīrghajīvitapradāne ca prayojanaṃ niṣpannaṃ yatpunaḥ
(p.321, l.16)punaste vyāpādanaṃ svayaṃ hatvā ca pāpakāriṇī kamupālabhe kiṃ bravīmi
(p.321, l.17)kimākrandāmi kamupayāmi śaraṇaṃ ko vā karotu mayi dayāṃ yāceha-
(p.321, l.18)mātmanaivādhunā deva prasīda kuru dayāṃ dehi me prativacanamityetānya-
(p.321, l.19)kṣarāṇyuccārayantyapi lajje manye ca tavāpyevamutpannaṃ mandabhāgyāyāṃ
(p.321, l.20)mayi vairāgyaṃ yenaivamapi vipralapantyāṃ na prativacanaṃ dadāsi hā hatā-
(p.321, l.21)smyanenaivātmano jīvitasyoparyanirvedenetyunmuktārtanādā sorastāḍanama-
(p.321, l.22)vanāvātmānamapātayat |

ityetacchrutvā hā deva puṇḍarīka janmāntarepyavismṛtamadanurāga matpratibaddhajīvita maccharaṇa manmukhāvalokinmanmayasakalajīvaloka lokāntaragatasyāpi tehameva rākṣasī vināśāyopajātā dagdhaprajāpateriyadeva mannirmāṇe dīrghajīvitapradāne ca prayojanaṃ niṣpannaṃ yatpunaḥ punaste vyāpādanaṃ svayaṃ hatvā ca pāpakāriṇī kamupālabhe kiṃ bravīmi kimākrandāmi kamupayāmi śaraṇaṃ ko vā karotu mayi dayāṃ yācehamātmanaivādhunā deva prasīda kuru dayāṃ dehi me prativacanamityetānyakṣarāṇyuccārayantyapi lajje manye ca tavāpyevamutpannaṃ mandabhāgyāyāṃ mayi vairāgyaṃ yenaivamapi vipralapantyāṃ na prativacanaṃ dadāsi hā hatāsmyanenaivātmano jīvitasyoparyanirvedenetyunmuktārtanādā sorastāḍanamavanāvātmānamapātayat |

p.321, l.23


(p.321, l.23)kapiñjalastu tathārtakṛtapralāpāṃ sānukampamavādīt | gandharva-
(p.322, l.1)rājaputri kastavātra doṣo yenaivamanindanīyamātmānaṃ nindāpadairyoja-
(p.322, l.2)yasi | ko vādhunā sukhapākenubhavanīye duḥkhasyāvasaraḥ yenaivātmānaṃ
(p.322, l.3)śucā vyāpādayasi | yadasahyataraṃ tattvayā nirvyūḍhaṃ dṛḍhīkṛtahṛdayayāsyaiva
(p.322, l.4)samāgamapratyāśayā | yathā ca śāpadoṣādidamupagataṃ bhavatyordvayorapi
(p.322, l.5)duḥkhaṃ tathā mayā kathitameva | candramasopi bhāratī bhavatībhyāṃ śrutaiva |
(p.322, l.6)tadunmucyatāmayamātmano vayasyasya cāśreyaskaraḥ śokānubandhaḥ |
(p.322, l.7)dvayoreva śreyase yadeva bhavatyāṅgīkṛtaṃ tadevānubadhyatāṃ vrataparigrahocitaṃ
(p.322, l.8)tapaḥ | tapaso hi samyakkṛtasya nāstyasādhyaṃ nāma kiṃcit | devyā hi
(p.322, l.9)gauryā tapasaḥ prabhāvādatidurāsadaṃ smarārerapi yāvadāsāditaṃ dehārdhapa-
(p.322, l.10)dam | evaṃ tvamapi nacirāttathaiva me vayasyasyāṅke nijatapasaḥ prabhā-
(p.322, l.11)vātpadamavāpsyāsa | iti mahāśvetāṃ paryabodhayat |

kapiñjalastu tathārtakṛtapralāpāṃ sānukampamavādīt | gandharvarājaputri kastavātra doṣo yenaivamanindanīyamātmānaṃ nindāpadairyojayasi | ko vādhunā sukhapākenubhavanīye duḥkhasyāvasaraḥ yenaivātmānaṃ śucā vyāpādayasi | yadasahyataraṃ tattvayā nirvyūḍhaṃ dṛḍhīkṛtahṛdayayāsyaiva samāgamapratyāśayā | yathā ca śāpadoṣādidamupagataṃ bhavatyordvayorapi duḥkhaṃ tathā mayā kathitameva | candramasopi bhāratī bhavatībhyāṃ śrutaiva | tadunmucyatāmayamātmano vayasyasya cāśreyaskaraḥ śokānubandhaḥ | dvayoreva śreyase yadeva bhavatyāṅgīkṛtaṃ tadevānubadhyatāṃ vrataparigrahocitaṃ tapaḥ | tapaso hi samyakkṛtasya nāstyasādhyaṃ nāma kiṃcit | devyā hi gauryā tapasaḥ prabhāvādatidurāsadaṃ smarārerapi yāvadāsāditaṃ dehārdhapadam | evaṃ tvamapi nacirāttathaiva me vayasyasyāṅke nijatapasaḥ prabhāvātpadamavāpsyāsa | iti mahāśvetāṃ paryabodhayat |

p.322, l.12


(p.322, l.12)upaśāntamanyuvegāyāṃ ca mahāśvetāyāṃ viṣaṇṇadīnamukhī kādambarī
(p.322, l.13)kapiñjalamaprākṣīt | bhagavanpattralekhayā tvayā cāsminsarasi jalapra-
(p.322, l.14)veśaḥ kṛtaḥ | tatkiṃ tasyāḥ pattralekhāyāḥ saṃvṛttamityāvedanena prasādaṃ
(p.322, l.15)karotu bhagavāniti | sa tu pratyavādīt | rājaputri salilapātānantaraṃ
(p.322, l.16)na kaścidapi tadvṛttānto mayā jñātaḥ | tadadhunā kva candrātmakasya candrā-
(p.322, l.17)pīḍasya kva puṇḍarīkātmakasya vaiśampāyanasya janma kiṃ vāsyāḥ pattra-
(p.322, l.18)lekhāyā vṛttamiti sarvathaivāsya vṛttāntasyāvagamanāya gatohaṃ pratyakṣalo-
(p.322, l.19)katrayasya tātasya śvetaketoḥ pādamūlam | ityabhidadhāna eva gaganamu-
(p.322, l.20)dapatat |

upaśāntamanyuvegāyāṃ ca mahāśvetāyāṃ viṣaṇṇadīnamukhī kādambarī kapiñjalamaprākṣīt | bhagavanpattralekhayā tvayā cāsminsarasi jalapraveśaḥ kṛtaḥ | tatkiṃ tasyāḥ pattralekhāyāḥ saṃvṛttamityāvedanena prasādaṃ karotu bhagavāniti | sa tu pratyavādīt | rājaputri salilapātānantaraṃ na kaścidapi tadvṛttānto mayā jñātaḥ | tadadhunā kva candrātmakasya candrāpīḍasya kva puṇḍarīkātmakasya vaiśampāyanasya janma kiṃ vāsyāḥ pattralekhāyā vṛttamiti sarvathaivāsya vṛttāntasyāvagamanāya gatohaṃ pratyakṣalokatrayasya tātasya śvetaketoḥ pādamūlam | ityabhidadhāna eva gaganamudapatat |

p.322, l.21


(p.322, l.21)atha gate tasminvismayāntaritaśokavṛttāntā candrāpīḍamālokya
(p.322, l.22)galitanayanapayasi yathāsthānamapasṛtya sthitavati saparijane rājaputra-
(p.322, l.23)loke kādambarī mahāśvetāmavādīt | priyasakhi tulyaduḥkhitāṃ tvayā
(p.323, l.1)saha nayatā na khalvasukhaṃ sthāpitāsmi bhagavatā vidhātrā | adya me
(p.323, l.2)śiraḥ samudghāṭitam | adya te vadanaṃ darśayantī priyasakhīti cābhā-
(p.323, l.3)ṣamāṇā na lajje | tavāpyahamadyaiva priyasakhī saṃjātā | saṃprati maraṇaṃ
(p.323, l.4)jīvitaṃ vā na duḥkhāya me | tatkoparaḥ praṣṭavyo mayā | kena vāpa-
(p.323, l.5)reṇopadeṣṭavyam | tadevaṃ gate yatkaraṇīyaṃ tadupadiśatu me priyasakhī |
(p.323, l.6)nāhamātmanā kiṃcidapi vedmi kiṃ kṛtvā śreyaḥ | ityuktavatīṃ kāda-
(p.323, l.7)mbarīṃ mahāśvetā pratyavādīt | priyasakhī kimatra praśnenopadeśena vā |
(p.323, l.8)yadeveyamanatikramaṇīyā priyatamasamāgamapratyāśā kārayati tadeva kara-
(p.323, l.9)ṇīyam | puṇḍarīkavṛttāntodya kapiñjalahastātsphuṭībhūtaḥ | tadā tu
(p.323, l.10)vāṅmātrakeṇaiva samāśvāsitayā mayā na pāritamanyatkiṃcidapi kartum |
(p.323, l.11)tattvamanyatkiṃ karoṣi yasyāḥ pratyayasthānamidaṃ candrāpīḍaśarīrama-
(p.323, l.12)ṅka evāste | tadanyathātvesya karaṇīyacintā | yāvatpunaridamavināśi
(p.323, l.13)tiṣṭhati tāvadeva tasyānuvṛttiṃ muktvā kimanyatkaraṇīyam | apratya-
(p.323, l.14)kṣāṇāṃ hi devatānāṃ mṛdaśmakāṣṭhamayyaḥ pratimāḥ śreyase pūjāsatkā-
(p.323, l.15)reṇopacaryante | kiṃ punaḥ pratyakṣadevasya candrāpīḍanāmāntaritasya
(p.323, l.16)candramaso mūrtiranārādhitaprasannā |

atha gate tasminvismayāntaritaśokavṛttāntā candrāpīḍamālokya galitanayanapayasi yathāsthānamapasṛtya sthitavati saparijane rājaputraloke kādambarī mahāśvetāmavādīt | priyasakhi tulyaduḥkhitāṃ tvayā saha nayatā na khalvasukhaṃ sthāpitāsmi bhagavatā vidhātrā | adya me śiraḥ samudghāṭitam | adya te vadanaṃ darśayantī priyasakhīti cābhāṣamāṇā na lajje | tavāpyahamadyaiva priyasakhī saṃjātā | saṃprati maraṇaṃ jīvitaṃ vā na duḥkhāya me | tatkoparaḥ praṣṭavyo mayā | kena vāpareṇopadeṣṭavyam | tadevaṃ gate yatkaraṇīyaṃ tadupadiśatu me priyasakhī | nāhamātmanā kiṃcidapi vedmi kiṃ kṛtvā śreyaḥ | ityuktavatīṃ kādambarīṃ mahāśvetā pratyavādīt | priyasakhī kimatra praśnenopadeśena vā | yadeveyamanatikramaṇīyā priyatamasamāgamapratyāśā kārayati tadeva karaṇīyam | puṇḍarīkavṛttāntodya kapiñjalahastātsphuṭībhūtaḥ | tadā tu vāṅmātrakeṇaiva samāśvāsitayā mayā na pāritamanyatkiṃcidapi kartum | tattvamanyatkiṃ karoṣi yasyāḥ pratyayasthānamidaṃ candrāpīḍaśarīramaṅka evāste | tadanyathātvesya karaṇīyacintā | yāvatpunaridamavināśi tiṣṭhati tāvadeva tasyānuvṛttiṃ muktvā kimanyatkaraṇīyam | apratyakṣāṇāṃ hi devatānāṃ mṛdaśmakāṣṭhamayyaḥ pratimāḥ śreyase pūjāsatkāreṇopacaryante | kiṃ punaḥ pratyakṣadevasya candrāpīḍanāmāntaritasya candramaso mūrtiranārādhitaprasannā |

p.323, l.17


(p.323, l.17)ityuktavatyāṃ mahāśvetāyāṃ kādambarī tūṣṇīmevotthāya taralikayā
(p.323, l.18)madalekhayā cotthāpya tāmakhedārhāṃ candrāpīḍatanumanyatarasmiñchī-
(p.323, l.19)tavātātapavarṣādisarvadvandvadoṣarahite śilātale śanairakhedayantī sthā-
(p.323, l.20)payitvāpanītaśṛṅgāraveṣābharaṇā maṅgalamātrakāvasthāpitaikakararatnava-
(p.323, l.21)layā snānaśucirbhūtvā paridhāya dhautaśucinī dukūle prakṣālya punaḥ
(p.323, l.22)punargāḍhalagnamadharakisalaye tāmbūlarāgamuparyuparinimīlitāgatabāṣpave-
(p.323, l.23)gottaralalocanānyadeva kimapyacintitamanutprekṣitamaśikṣitamanabhyasta-
(p.324, l.1)manucitamapūrva bālā balādvilomaprakṛtinākāryapaṇḍitena dagdhavedhasā
(p.324, l.2)kāryamāṇā yānyeva surabhikusumadhūpānulepanāni suratopabhogāyānītāni
(p.324, l.3)taireva devatocitāmapacitiṃ saṃpādya candrāpīḍamūrtī mūrtimatīva śoka-
(p.324, l.4)vṛttirārtarūpā rūpāntaramiva tatkṣaṇenaivāgatā vigatajīviteva śūnya-
(p.324, l.5)mukhī mukhāvalokinī candrāpīḍasya pīḍitotpīḍitahṛdayāpi rakṣantī
(p.324, l.6)bāṣpamokṣamuddāmavṛtteḥ śokādapi maraṇādapi kaṣṭatamāmavasthāmanubha-
(p.324, l.7)vantī tathaivāṅke samāropitacandrāpīḍacaraṇadvayā dūrāgamanakhinnenāpi
(p.324, l.8)bubhukṣitenāpyapratipannasnānapānabhojanenāpi muktātmanā rājaputralokena
(p.324, l.9)svaparijanena ca saha nirāhārā taṃ divasamakṣipat |

ityuktavatyāṃ mahāśvetāyāṃ kādambarī tūṣṇīmevotthāya taralikayā madalekhayā cotthāpya tāmakhedārhāṃ candrāpīḍatanumanyatarasmiñchītavātātapavarṣādisarvadvandvadoṣarahite śilātale śanairakhedayantī sthāpayitvāpanītaśṛṅgāraveṣābharaṇā maṅgalamātrakāvasthāpitaikakararatnavalayā snānaśucirbhūtvā paridhāya dhautaśucinī dukūle prakṣālya punaḥ punargāḍhalagnamadharakisalaye tāmbūlarāgamuparyuparinimīlitāgatabāṣpavegottaralalocanānyadeva kimapyacintitamanutprekṣitamaśikṣitamanabhyastamanucitamapūrva bālā balādvilomaprakṛtinākāryapaṇḍitena dagdhavedhasā kāryamāṇā yānyeva surabhikusumadhūpānulepanāni suratopabhogāyānītāni taireva devatocitāmapacitiṃ saṃpādya candrāpīḍamūrtī mūrtimatīva śokavṛttirārtarūpā rūpāntaramiva tatkṣaṇenaivāgatā vigatajīviteva śūnyamukhī mukhāvalokinī candrāpīḍasya pīḍitotpīḍitahṛdayāpi rakṣantī bāṣpamokṣamuddāmavṛtteḥ śokādapi maraṇādapi kaṣṭatamāmavasthāmanubhavantī tathaivāṅke samāropitacandrāpīḍacaraṇadvayā dūrāgamanakhinnenāpi bubhukṣitenāpyapratipannasnānapānabhojanenāpi muktātmanā rājaputralokena svaparijanena ca saha nirāhārā taṃ divasamakṣipat |

p.324, l.10


(p.324, l.10)yathaiva ca divasamaśeṣaṃ tathaiva tāṃ gambhīrameghoparodhabhīmāmanavara-
(p.324, l.11)tagarjitadhvānakampitahṛdayabandhāmābaddhakalakalāpikulakekākolāhalā-
(p.324, l.12)kulitacetovṛttimuddāmadardurāraṭitabadhiritaśrotrendriyāṃ durdarśataḍitsaṃ-
(p.324, l.13)pātapīḍitadiśamaśaninirhrādatarjanāpāditabhuvanajvarāṃ jvalatkhadyotani-
(p.324, l.14)vahajarjaritatarugahanatalatamaḥprasarabhīṣaṇatamāṃ tamasvinīmapi dūrīkṛtyā-
(p.324, l.15)balāsahabhuvaṃ bhītimaparityaktacandrāpīḍacaraṇakamalācetitasvaśarīrakhe-
(p.324, l.16)dā jāgratī samupaviṣṭaiva kṣaṇamiva kṣapāṃ kṣapitavatī | prātaśca tadu-
(p.324, l.17)nmīlitaṃ citramiva candrāpīḍaśarīramavalokya śanaiḥ śanaiḥ pāṇinā
(p.324, l.18)spṛśantī pārśvasthitāṃ madalekhāmavādīt | priyasakhi madalekhe na vedmi
(p.324, l.19)kiṃ rucervaśāduta nirvikāratayaiveti | ahaṃ tu tādṛśīmevemāṃ tanumālo-
(p.324, l.20)kayāmi | tattvamapi tāvadādarato nirūpaya | ityevamuktā madalekhā tāṃ
(p.324, l.21)pratyavādīt | priyasakhi kimatra nirūpaṇīyam | antarātmano virahā-
(p.324, l.22)dvyāpāramātrakamasyoparatam | anyattādṛśamevedaṃ vyākośaśatapattrākā-
(p.324, l.23)raṃ manāgapyanunmuktaṃ śriyā vadanam | tathāyaṃ saṃvellitāgrabhāgaḥ snigdhaḥ
(p.325, l.1)kuntalakalāpaḥ | tathaiveyaminduśakalānukāriṇaḥ kāntirlalāṭasya |
(p.325, l.2)tādṛśamevedamāmukulitanīlotpaladyutihāri karṇāntāyataṃ locanadvayam |
(p.325, l.3)tathaiva cemāvahasatopi vihasitāvivodbhāsitakapolamūlau sṛkkopāntau |
(p.325, l.4)tādṛśa evābhinavakisalayacchaviradharaḥ | tathaiva cedaṃ vidrumālohita-
(p.325, l.5)nakhāṅgulītalaṃ pāṇipādam | tathaiva cedamavigalitasahajalāvaṇyasaukumā-
(p.325, l.6)ryāṇāṃ sauṣṭhavamaṅgānām | tatsatyā sā bhāratī kapiñjalāveditaśca śā-
(p.325, l.7)pavṛttānta iti saṃbhāvayāmi | ityuktavatyāṃ madalekhāyāmānandani-
(p.325, l.8)rbharā mahāśvetāyai darśayitvā candrāpīḍacaraṇatalanibaddhajīvitāya rā-
(p.325, l.9)japutralokāyāpi darśitavatī |

yathaiva ca divasamaśeṣaṃ tathaiva tāṃ gambhīrameghoparodhabhīmāmanavaratagarjitadhvānakampitahṛdayabandhāmābaddhakalakalāpikulakekākolāhalākulitacetovṛttimuddāmadardurāraṭitabadhiritaśrotrendriyāṃ durdarśataḍitsaṃpātapīḍitadiśamaśaninirhrādatarjanāpāditabhuvanajvarāṃ jvalatkhadyotanivahajarjaritatarugahanatalatamaḥprasarabhīṣaṇatamāṃ tamasvinīmapi dūrīkṛtyābalāsahabhuvaṃ bhītimaparityaktacandrāpīḍacaraṇakamalācetitasvaśarīrakhedā jāgratī samupaviṣṭaiva kṣaṇamiva kṣapāṃ kṣapitavatī | prātaśca tadunmīlitaṃ citramiva candrāpīḍaśarīramavalokya śanaiḥ śanaiḥ pāṇinā spṛśantī pārśvasthitāṃ madalekhāmavādīt | priyasakhi madalekhe na vedmi kiṃ rucervaśāduta nirvikāratayaiveti | ahaṃ tu tādṛśīmevemāṃ tanumālokayāmi | tattvamapi tāvadādarato nirūpaya | ityevamuktā madalekhā tāṃ pratyavādīt | priyasakhi kimatra nirūpaṇīyam | antarātmano virahādvyāpāramātrakamasyoparatam | anyattādṛśamevedaṃ vyākośaśatapattrākāraṃ manāgapyanunmuktaṃ śriyā vadanam | tathāyaṃ saṃvellitāgrabhāgaḥ snigdhaḥ kuntalakalāpaḥ | tathaiveyaminduśakalānukāriṇaḥ kāntirlalāṭasya | tādṛśamevedamāmukulitanīlotpaladyutihāri karṇāntāyataṃ locanadvayam | tathaiva cemāvahasatopi vihasitāvivodbhāsitakapolamūlau sṛkkopāntau | tādṛśa evābhinavakisalayacchaviradharaḥ | tathaiva cedaṃ vidrumālohitanakhāṅgulītalaṃ pāṇipādam | tathaiva cedamavigalitasahajalāvaṇyasaukumāryāṇāṃ sauṣṭhavamaṅgānām | tatsatyā sā bhāratī kapiñjalāveditaśca śāpavṛttānta iti saṃbhāvayāmi | ityuktavatyāṃ madalekhāyāmānandanirbharā mahāśvetāyai darśayitvā candrāpīḍacaraṇatalanibaddhajīvitāya rājaputralokāyāpi darśitavatī |

p.325, l.10


(p.325, l.10)sa tu vismayotphullalocanaḥ sarva evāvanitalaniveśitaśirāḥ pra-
(p.325, l.11)ṇamya candrāpīḍacaraṇau racitāñjalirjānudvayenāvanau sthitvā kādambarīṃ
(p.325, l.12)vyajñāpayat | devi tvatprabhāvoyaṃ yadevamasmānapuṇyavataḥ parityajya dūraṃ
(p.325, l.13)gatasyāpi devasya tādṛśamevedaṃ prasannendumaṇḍaladyutihāri vīkṣyate
(p.325, l.14)vadanam | tathaiva cedaṃ caraṇayugalamavabhāti pureva protphullaraktatāmarasa-
(p.325, l.15)cchāyam | tathaiva ca punaḥ prasādānubhavapratyāśālālasaṃ hṛdayam | a-
(p.325, l.16)nyacca manuṣyalokeṣu kena kadā vā dṛṣṭaṃ śrutamanubhūtaṃ vā yadasmābhiḥ pu-
(p.325, l.17)ṇyavadbhiḥ | ityabhihitavati rājaloke sasakhījanā saparijanā cotthāya
(p.325, l.18)svayamevāvacitya devatārcanakusumāni snātvā nirvartitacandrāpīḍaśarī-
(p.325, l.19)rapūjāsaṃskārā śarīrasthitikaraṇāyādideśa sakalameva rājalokam |
(p.325, l.20)nirvartitasnānāśane ca tasminnātmanāpi mahāśvetayopanītāni tayaiva saha
(p.325, l.21)saparivārā phalānyupabhuktavatī | kṛtāhārā ca punastathaiva candrāpīḍa-
(p.325, l.22)caraṇāvaṅkenodvahantī tamapi divasamanayat | anyedyuścopajātadṛḍhatara-
(p.325, l.23)pratyayā candrāpīḍaśarīrāvināśaṃ prati madalekhāmavādīt | priyasakhi
(p.326, l.1)devasya śarīramidamupacarantībhiravaśyamā śāpakṣayādasmābhiradhunātra
(p.326, l.2)sthātavyam | tadimamatyadbhutaṃ vṛttāntaṃ tātasyāmbāyāśca gatvā nivedaya |
(p.326, l.3)yena nānyathā māṃ saṃbhāvayataḥ duḥkhena vā madīyena na tiṣṭhataḥ | yathā
(p.326, l.4)māmevaṃvidhāṃ duḥkhabhāginīmāgatya na paśyatastathā kariṣyasi | na
(p.326, l.5)śaknomyahaṃ tātamambāṃ ca dṛṣṭvā śokavegaṃ dhārayitum | mayā coparata-
(p.326, l.6)meva devamālokya na ruditam | sā kimaparamadhunā niḥsaṃśayitajī-
(p.326, l.7)vite deve pratipannaniyamā rodimi | ityabhidhāya tāṃ vyasarjayat |

sa tu vismayotphullalocanaḥ sarva evāvanitalaniveśitaśirāḥ praṇamya candrāpīḍacaraṇau racitāñjalirjānudvayenāvanau sthitvā kādambarīṃ vyajñāpayat | devi tvatprabhāvoyaṃ yadevamasmānapuṇyavataḥ parityajya dūraṃ gatasyāpi devasya tādṛśamevedaṃ prasannendumaṇḍaladyutihāri vīkṣyate vadanam | tathaiva cedaṃ caraṇayugalamavabhāti pureva protphullaraktatāmarasacchāyam | tathaiva ca punaḥ prasādānubhavapratyāśālālasaṃ hṛdayam | anyacca manuṣyalokeṣu kena kadā vā dṛṣṭaṃ śrutamanubhūtaṃ vā yadasmābhiḥ puṇyavadbhiḥ | ityabhihitavati rājaloke sasakhījanā saparijanā cotthāya svayamevāvacitya devatārcanakusumāni snātvā nirvartitacandrāpīḍaśarīrapūjāsaṃskārā śarīrasthitikaraṇāyādideśa sakalameva rājalokam | nirvartitasnānāśane ca tasminnātmanāpi mahāśvetayopanītāni tayaiva saha saparivārā phalānyupabhuktavatī | kṛtāhārā ca punastathaiva candrāpīḍacaraṇāvaṅkenodvahantī tamapi divasamanayat | anyedyuścopajātadṛḍhatarapratyayā candrāpīḍaśarīrāvināśaṃ prati madalekhāmavādīt | priyasakhi devasya śarīramidamupacarantībhiravaśyamā śāpakṣayādasmābhiradhunātra sthātavyam | tadimamatyadbhutaṃ vṛttāntaṃ tātasyāmbāyāśca gatvā nivedaya | yena nānyathā māṃ saṃbhāvayataḥ duḥkhena vā madīyena na tiṣṭhataḥ | yathā māmevaṃvidhāṃ duḥkhabhāginīmāgatya na paśyatastathā kariṣyasi | na śaknomyahaṃ tātamambāṃ ca dṛṣṭvā śokavegaṃ dhārayitum | mayā coparatameva devamālokya na ruditam | sā kimaparamadhunā niḥsaṃśayitajīvite deve pratipannaniyamā rodimi | ityabhidhāya tāṃ vyasarjayat |

p.326, l.8


(p.326, l.8)gatvāgatayā ca tayā priyasakhi siddhaṃ tebhivāñchitamevaṃ saṃdiṣṭaṃ
(p.326, l.9)tātena citrarathenāmbayā ca madirayā gāḍhagāḍhaṃ punarāliṅgaya śira-
(p.326, l.10)syupāghrāya ca vaktavyāvayorvacanādvatse kālametāvantaṃ manasyeva naita-
(p.326, l.11)dāvayorāsīdyathā jāmātṛsahitā vatsā draṣṭavyeti tadayamevāvayoḥ pa-
(p.326, l.12)ramānando yadvatsayā svayaṃ jāmātā vṛtastatrāpyaparaṃ bhagavato lokapā-
(p.326, l.13)lasya candramasovatārastatkalyāṇaiḥ śāpāvasāne jāmātrā sahaivānanda-
(p.326, l.14)bāṣpanirbharamānanāravindaṃ te drakṣyāva ityāvedite nirvṛtenāntarātmanā
(p.326, l.15)daivatavadupacarantī taccandrāpīḍaśarīramatiṣṭhat |

gatvāgatayā ca tayā priyasakhi siddhaṃ tebhivāñchitamevaṃ saṃdiṣṭaṃ tātena citrarathenāmbayā ca madirayā gāḍhagāḍhaṃ punarāliṅgaya śirasyupāghrāya ca vaktavyāvayorvacanādvatse kālametāvantaṃ manasyeva naitadāvayorāsīdyathā jāmātṛsahitā vatsā draṣṭavyeti tadayamevāvayoḥ paramānando yadvatsayā svayaṃ jāmātā vṛtastatrāpyaparaṃ bhagavato lokapālasya candramasovatārastatkalyāṇaiḥ śāpāvasāne jāmātrā sahaivānandabāṣpanirbharamānanāravindaṃ te drakṣyāva ityāvedite nirvṛtenāntarātmanā daivatavadupacarantī taccandrāpīḍaśarīramatiṣṭhat |

p.326, l.16


(p.326, l.16)athāpagatavati jaladasamaye ghananirodhodbandhādivonmukte jīvalo-
(p.326, l.17)ke prasarantīṣvivāśāsu phalabharāvanamrakalamavanapiñjarāsu grāmasī-
(p.326, l.18)māsu kāśakusumadhavalāsvaraṇyasthalīṣu sevyatāmupagateṣu prāsādataleṣu
(p.326, l.19)kahlārahāriṣu palvaleṣu kumudāmodaśītalāsu yāmavatīṣu sephālikāpa-
(p.326, l.20)rimalagrāhiṣu niśāvasānamātariśvasu candraprabhābhirāmeṣu pradoṣeṣūddāma-
(p.326, l.21)phullendīvararajovāsasurabhiṣu vāsareṣu salilāpasaraṇakramataraṃgyamāṇāsu
(p.326, l.22)sukumāratīrasaikatarekhāsu sukhottāratāmāpannāsvāpagāsu paṅkapariha-
(p.326, l.23)raṇaśuṣkeṣvaprahatarūḍhatṛṇolapacchanneṣu mandāśyānakardamodbhidyamānābhina-
(p.327, l.1)vapadavīkeṣu punarapi pārthivalokena pravartiteṣu prāñjalavartmasu jambā-
(p.327, l.2)lavigamātsarvatasturagakhurasahāsu bhūmiṣvekadā candrāpīḍacaraṇamūlopa-
(p.327, l.3)viṣṭāṃ kādambarīmupasṛtya meghanādo vyajñapayat | devo yuvarājaściraya-
(p.327, l.4)tītyuttāmyatā hṛdayena devena tārāpīḍena devyā vilāsavatyāryaśukanā-
(p.327, l.5)sena ca vārttāharāḥ prahitāḥ | te ca devyā eva śokaśalyaghaṭanāṃ parihara-
(p.327, l.6)dbhiryathāvṛttaṃ sarvamākhyāyāsmābhirabhihitāḥ | bhavatāṃ haste devena candrā-
(p.327, l.7)pīḍena na kiṃcitpratisaṃdeṣṭavyam | nāpi devyā kādambaryā | tadakṛtavila-
(p.327, l.8)mbā eva gatvaivamakhilavṛttāntaṃ lokārtiharāyāvanitalapataye devadevāya
(p.327, l.9)tārāpīḍāyāvedayatā | ityevamabhihitāstu tesmānmanyunirbharāḥ pratyavadan |
(p.327, l.10)yathā bhavadbhiḥ kathitaṃ tattathā | tiṣṭhatu tāvatkramāgatasneho bhaktiranuvṛ-
(p.327, l.11)ttirvā | kāryagauravakṛtaṃ kutūhalameva devāvalokanaṃ prati balātprerayatya-
(p.327, l.12)smān | yadi bhavatāmapi vārttāmātrakopalabhya evāyamarthastato yujyate-
(p.327, l.13)smākaṃ bhavadbhyaḥ samupalabhya pratigamanam | atha nayanaviṣayagāmī | tadā
(p.327, l.14)vayamapi nedṛśā evāpuṇyakarmāṇo ye na paśyanti devam | asmābhi-
(p.327, l.15)rapi cirataraṃ caraṇaparicaryayā devasya pavitrita evātmā | asmā-
(p.327, l.16)kamapi sarvadā darśanagocarāvasthānena prasādaṃ kṛtavāneva devaḥ | kimadya
(p.327, l.17)jātaṃ yena devasya pādāravindavandanāprasādenāsaṃvibhajya visṛjyāmahe |
(p.327, l.18)ta eva vayaṃ pādalagnāścaraṇareṇavaḥ | yadvijñāpya devīṃ devasya yuvarājasya
(p.327, l.19)pādapraṇāmenāsmākaṃ saphalayatu bhavānāgamanapariśramam | anyathā bhūmi-
(p.327, l.20)metāvatīmāgatya saṃbhave satyapratyakṣīkṛtayuvarājaśarīrā gatāḥ santaḥ kiṃ
(p.327, l.21)devadevena tārāpīḍena vaktavyā vayam | kiṃ vāsmābhirdevo vijñāpayi-
(p.327, l.22)tavyaḥ | ityāvedite devī pramāṇam | iti vijñāpya punastūṣṇīṃ sthitavati
(p.327, l.23)meghanāde tatkālaṃsamutprekṣitānāśvāsaśvaśurakulavaiklavyādvilīyamāneva
(p.328, l.1)śucāntaḥsaṃcitaṃ bāṣpamākulitataralatārakābhyāmāpibantī locanā-
(p.328, l.2)bhyāṃ gadgadikayāvagṛhyamāṇakaṇṭhī kathaṃ kathamapi cirātkādambarī pra-
(p.328, l.3)tyuvāca | sthāna eva hi tairagamanamaṅgīkṛtam | anavalokya devameva-
(p.328, l.4)meva yātāḥ santaḥ kimucyantām | api ca vṛttānta evāyamevaṃvidho
(p.328, l.5)lokātīto yatrāvalokanenāpi na saṃpratyayaḥ samutpadyate | kiṃ punara-
(p.328, l.6)nālokanenāpi | kaitavamātrakopadarśitapremapallavā vallabhatamajīvitā
(p.328, l.7)vayamapi yāvatpaśyāmastaṃ tāvadanapekṣitaprāṇavṛttayaḥ snehasadbhāvanayā
(p.328, l.8)sadbhṛtyā na paśyantītyaghaṭamānakamidam | tadaparilambitaṃ praveśyatām |
(p.328, l.9)paśyantu devam | saphalayitvāgamanapariśrameṇa sārdhaṃ locane tato yā-
(p.328, l.10)syantīti | ājñānantaraṃ ca meghanādena praveśitāndūrata eva samaṃ bāṣpa-
(p.328, l.11)pātena pañcāṅgāliṅgitamahītalāṃścandrāpīḍacaraṇavandanasadbhāvanihitotpa-
(p.328, l.12)kṣmanibhṛtadṛṣṭīṃstānananyadṛṣṭiściramivālokya kādambarī svayamevābhāṣata |

athāpagatavati jaladasamaye ghananirodhodbandhādivonmukte jīvaloke prasarantīṣvivāśāsu phalabharāvanamrakalamavanapiñjarāsu grāmasīmāsu kāśakusumadhavalāsvaraṇyasthalīṣu sevyatāmupagateṣu prāsādataleṣu kahlārahāriṣu palvaleṣu kumudāmodaśītalāsu yāmavatīṣu sephālikāparimalagrāhiṣu niśāvasānamātariśvasu candraprabhābhirāmeṣu pradoṣeṣūddāmaphullendīvararajovāsasurabhiṣu vāsareṣu salilāpasaraṇakramataraṃgyamāṇāsu sukumāratīrasaikatarekhāsu sukhottāratāmāpannāsvāpagāsu paṅkapariharaṇaśuṣkeṣvaprahatarūḍhatṛṇolapacchanneṣu mandāśyānakardamodbhidyamānābhinavapadavīkeṣu punarapi pārthivalokena pravartiteṣu prāñjalavartmasu jambālavigamātsarvatasturagakhurasahāsu bhūmiṣvekadā candrāpīḍacaraṇamūlopaviṣṭāṃ kādambarīmupasṛtya meghanādo vyajñapayat | devo yuvarājaścirayatītyuttāmyatā hṛdayena devena tārāpīḍena devyā vilāsavatyāryaśukanāsena ca vārttāharāḥ prahitāḥ | te ca devyā eva śokaśalyaghaṭanāṃ pariharadbhiryathāvṛttaṃ sarvamākhyāyāsmābhirabhihitāḥ | bhavatāṃ haste devena candrāpīḍena na kiṃcitpratisaṃdeṣṭavyam | nāpi devyā kādambaryā | tadakṛtavilambā eva gatvaivamakhilavṛttāntaṃ lokārtiharāyāvanitalapataye devadevāya tārāpīḍāyāvedayatā | ityevamabhihitāstu tesmānmanyunirbharāḥ pratyavadan | yathā bhavadbhiḥ kathitaṃ tattathā | tiṣṭhatu tāvatkramāgatasneho bhaktiranuvṛttirvā | kāryagauravakṛtaṃ kutūhalameva devāvalokanaṃ prati balātprerayatyasmān | yadi bhavatāmapi vārttāmātrakopalabhya evāyamarthastato yujyatesmākaṃ bhavadbhyaḥ samupalabhya pratigamanam | atha nayanaviṣayagāmī | tadā vayamapi nedṛśā evāpuṇyakarmāṇo ye na paśyanti devam | asmābhirapi cirataraṃ caraṇaparicaryayā devasya pavitrita evātmā | asmākamapi sarvadā darśanagocarāvasthānena prasādaṃ kṛtavāneva devaḥ | kimadya jātaṃ yena devasya pādāravindavandanāprasādenāsaṃvibhajya visṛjyāmahe | ta eva vayaṃ pādalagnāścaraṇareṇavaḥ | yadvijñāpya devīṃ devasya yuvarājasya pādapraṇāmenāsmākaṃ saphalayatu bhavānāgamanapariśramam | anyathā bhūmimetāvatīmāgatya saṃbhave satyapratyakṣīkṛtayuvarājaśarīrā gatāḥ santaḥ kiṃ devadevena tārāpīḍena vaktavyā vayam | kiṃ vāsmābhirdevo vijñāpayitavyaḥ | ityāvedite devī pramāṇam | iti vijñāpya punastūṣṇīṃ sthitavati meghanāde tatkālaṃsamutprekṣitānāśvāsaśvaśurakulavaiklavyādvilīyamāneva śucāntaḥsaṃcitaṃ bāṣpamākulitataralatārakābhyāmāpibantī locanābhyāṃ gadgadikayāvagṛhyamāṇakaṇṭhī kathaṃ kathamapi cirātkādambarī pratyuvāca | sthāna eva hi tairagamanamaṅgīkṛtam | anavalokya devamevameva yātāḥ santaḥ kimucyantām | api ca vṛttānta evāyamevaṃvidho lokātīto yatrāvalokanenāpi na saṃpratyayaḥ samutpadyate | kiṃ punaranālokanenāpi | kaitavamātrakopadarśitapremapallavā vallabhatamajīvitā vayamapi yāvatpaśyāmastaṃ tāvadanapekṣitaprāṇavṛttayaḥ snehasadbhāvanayā sadbhṛtyā na paśyantītyaghaṭamānakamidam | tadaparilambitaṃ praveśyatām | paśyantu devam | saphalayitvāgamanapariśrameṇa sārdhaṃ locane tato yāsyantīti | ājñānantaraṃ ca meghanādena praveśitāndūrata eva samaṃ bāṣpapātena pañcāṅgāliṅgitamahītalāṃścandrāpīḍacaraṇavandanasadbhāvanihitotpakṣmanibhṛtadṛṣṭīṃstānananyadṛṣṭiściramivālokya kādambarī svayamevābhāṣata |

p.328, l.13


(p.328, l.13)bhadramukhāḥ parityajyatāmayaṃ kramāgatasnehasadbhāvasulabhaḥ śokāve-
(p.328, l.14)gaḥ | yatkhalvanālocitāvadhi duḥkhāvasānameva duḥkhaṃ tanmaraṇabhīrorbhavatu
(p.328, l.15)nāma śokāvegāya | yatpunaḥ sukhodarkaṃ tatpuraḥsthitayā sukhapratyāśa-
(p.328, l.16)yaivāntaritaṃ nāpatati hṛdaye | tadeṣa vṛttānta evaṃvidho yena na kevala-
(p.328, l.17)matra niravakāśatā śokasya pratyuta sudūrabhinnavṛttervismayasyāvasa-
(p.328, l.18)raḥ | kimatra paribodhanena | anyatrādṛṣṭapūrvo manuṣyeṣu pratyakṣīkṛta
(p.328, l.19)evāyaṃ vṛttāntaḥ | bhavadbhirapi dṛṣṭaṃ ca purevākṣatatanordevasya vada-
(p.328, l.20)nam | saṃbhāṣaṇāpi yā devena vinā na saṃbhavati sāpi saṃbhāvitaiva |
(p.328, l.21)tadgamyatāmadhunā vārttotsukamaterdevasya pādamūlam | na cāyaṃ pratyakṣa-
(p.328, l.22)dṛṣṭopyuparataśarīrāvināśavṛttāntaḥ prakāśanīyaḥ | dṛṣṭosmābhiraccho-
(p.328, l.23)dasarasi tiṣṭhatyetadevāvedanīyam | yataḥ kāraṇāduparatiḥ khalvava-
(p.329, l.1)śyaṃbhāvinī prāṇināṃ kathaṃcitpratyayamutpādayati | śarīrāvināśaḥ
(p.329, l.2)punaḥ prāṇairvinākṛtānāṃ dṛśyamānopyaśraddheya eva | tadasyāvedanena sudū-
(p.329, l.3)rasthitamapi gurujanaṃ maraṇasaṃśaye nikṣipya vartamāne prayojanameva nāsti |
(p.329, l.4)pratyāgatajīvite jīviteśvare svayamevāyamatyadbhutabhūtortho gurujaneṣvāpra-
(p.329, l.5)kaṭībhaviṣyati | ityevamādiṣṭāśca te vyajñāpayan | devi kiṃ vijñāpayā-
(p.329, l.6)maḥ | dvābhyāmevāparijñānamasya vastunaḥ saṃbhavedagamanenāsmadīyenākatha-
(p.329, l.7)nena vā | tadasmākaṃ tu haste dvayamapyetannāsti | yuvarājavaiśampāyana-
(p.329, l.8)yorvārttāṃ vinā duḥkhaṃ tiṣṭhatā devena tārāpīḍena devyā vilāsavatyārya-
(p.329, l.9)śukanāsena saṃbhāvya preṣitānāmaproṣitajīvitānāmagamanaṃ tu dūrāpeta-
(p.329, l.10)meva | gatvāpi dayitatamatanayavārttāśravaṇalālasasya rājño devyā ā-
(p.329, l.11)ryaśukanāsasya duḥkhaplutākṣīṇyudvīkṣya mukhāni nirvikāravadanānāmasmā-
(p.329, l.12)kamavasthānamaśakyameva | iti vijñāpitā tairevametadityuktvā kāda-
(p.329, l.13)mbarī meghanādamavādīt | meghanāda vedmi saṃstutajanasyaitadanucitamiti |
(p.329, l.14)tathāpi gurūṇāṃ cetaḥpīḍāmavekṣamāṇayā mayaivamabhihitam | itaradapi
(p.329, l.15)duḥkhamāpatati | kīdṛśaṃ bhavati | kiṃ punaridaṃ mahāvajrapatanasadṛśam |
(p.329, l.16)tadetadapi bhavatu | ebhiḥ sahāparaḥ kaścicchraddheyavacāḥ pratyakṣadṛṣṭasakala-
(p.329, l.17)vṛttāntaḥ saṃpratyayāya vrajatu | ityevamādiṣṭastu meghanādo vyajñāpayat |
(p.329, l.18)devi rājaloke tu kā kathā bhṛtyavargopi sakala evāyaṃ kandamūlaphalāśī
(p.329, l.19)niścayaṃ kṛtvā sthito yathāsmākaṃ madhyādekenāpi devapādānvinā na pratīpaṃ
(p.329, l.20)gantavyamiti | bhṛtyā api ta eva ye saṃpattervipattau saviśeṣaṃ seva-
(p.329, l.21)nte | samunnamyamānāḥ sutarāmavanamanti | ālapyamānā na samānālāpāḥ
(p.329, l.22)saṃjāyante | stūyamānā notsicyante | kṣipyamāṇā nāparāgaṃ gṛhṇanti |
(p.329, l.23)ucyamānā na pratīpaṃ bhāṣante | pṛṣṭā hitapriyaṃ vijñāpayanti | anādiṣṭāḥ
(p.330, l.1)kurvanti | kṛtvā na jalpanti | parākramya na vikatthante | vikathyamānā
(p.330, l.2)api lajjāmudvahanti | mahāhaveṣvagrato dhvajabhūtā iva lakṣyante |
(p.330, l.3)dānakāle palāyamānāḥ pṛṣṭhato nilīyante | dhanātsnehaṃ bahu manyante |
(p.330, l.4)jīvitātpuro maraṇamabhivāñchanti | gṛhādapi svāmipādamūle sukhaṃ ti-
(p.330, l.5)ṣṭhanti | yeṣāṃ ca tṛṣṇā caraṇaparicaryāyāmasaṃtoṣo hṛdayārādhane vyasa-
(p.330, l.6)namānanāvalokane vācālatā guṇagrahaṇe kārpaṇyamaparityāge bhartuḥ | ye
(p.330, l.7)ca vidyamānepi svātmanyasvādhīnasakalendriyavṛttayaḥ paśyantopyandhā
(p.330, l.8)iva śṛṇvantopi badhirā iva vāgminopi mūkā iva jānantopi jaḍā
(p.330, l.9)ivānupahatakaracaraṇā api paṅgava iva klībā ivākiṃcitkarāḥ svā-
(p.330, l.10)tmanā svāmicintādarśe pratibimbavadvartante | tatsarvamevāyamevaṃ sthito
(p.330, l.11)bhṛtyalokaḥ | devasya ca sthāne devī vartate | tadājñāpitaṃ kṛtamava-
(p.330, l.12)dhārayatu devī | ityuktvā meghanādastvaritakanāmānaṃ kumārabālaseva-
(p.330, l.13)kamāhūya taiḥ saha vyasarjayat |

bhadramukhāḥ parityajyatāmayaṃ kramāgatasnehasadbhāvasulabhaḥ śokāvegaḥ | yatkhalvanālocitāvadhi duḥkhāvasānameva duḥkhaṃ tanmaraṇabhīrorbhavatu nāma śokāvegāya | yatpunaḥ sukhodarkaṃ tatpuraḥsthitayā sukhapratyāśayaivāntaritaṃ nāpatati hṛdaye | tadeṣa vṛttānta evaṃvidho yena na kevalamatra niravakāśatā śokasya pratyuta sudūrabhinnavṛttervismayasyāvasaraḥ | kimatra paribodhanena | anyatrādṛṣṭapūrvo manuṣyeṣu pratyakṣīkṛta evāyaṃ vṛttāntaḥ | bhavadbhirapi dṛṣṭaṃ ca purevākṣatatanordevasya vadanam | saṃbhāṣaṇāpi yā devena vinā na saṃbhavati sāpi saṃbhāvitaiva | tadgamyatāmadhunā vārttotsukamaterdevasya pādamūlam | na cāyaṃ pratyakṣadṛṣṭopyuparataśarīrāvināśavṛttāntaḥ prakāśanīyaḥ | dṛṣṭosmābhiracchodasarasi tiṣṭhatyetadevāvedanīyam | yataḥ kāraṇāduparatiḥ khalvavaśyaṃbhāvinī prāṇināṃ kathaṃcitpratyayamutpādayati | śarīrāvināśaḥ punaḥ prāṇairvinākṛtānāṃ dṛśyamānopyaśraddheya eva | tadasyāvedanena sudūrasthitamapi gurujanaṃ maraṇasaṃśaye nikṣipya vartamāne prayojanameva nāsti | pratyāgatajīvite jīviteśvare svayamevāyamatyadbhutabhūtortho gurujaneṣvāprakaṭībhaviṣyati | ityevamādiṣṭāśca te vyajñāpayan | devi kiṃ vijñāpayāmaḥ | dvābhyāmevāparijñānamasya vastunaḥ saṃbhavedagamanenāsmadīyenākathanena vā | tadasmākaṃ tu haste dvayamapyetannāsti | yuvarājavaiśampāyanayorvārttāṃ vinā duḥkhaṃ tiṣṭhatā devena tārāpīḍena devyā vilāsavatyāryaśukanāsena saṃbhāvya preṣitānāmaproṣitajīvitānāmagamanaṃ tu dūrāpetameva | gatvāpi dayitatamatanayavārttāśravaṇalālasasya rājño devyā āryaśukanāsasya duḥkhaplutākṣīṇyudvīkṣya mukhāni nirvikāravadanānāmasmākamavasthānamaśakyameva | iti vijñāpitā tairevametadityuktvā kādambarī meghanādamavādīt | meghanāda vedmi saṃstutajanasyaitadanucitamiti | tathāpi gurūṇāṃ cetaḥpīḍāmavekṣamāṇayā mayaivamabhihitam | itaradapi duḥkhamāpatati | kīdṛśaṃ bhavati | kiṃ punaridaṃ mahāvajrapatanasadṛśam | tadetadapi bhavatu | ebhiḥ sahāparaḥ kaścicchraddheyavacāḥ pratyakṣadṛṣṭasakalavṛttāntaḥ saṃpratyayāya vrajatu | ityevamādiṣṭastu meghanādo vyajñāpayat | devi rājaloke tu kā kathā bhṛtyavargopi sakala evāyaṃ kandamūlaphalāśī niścayaṃ kṛtvā sthito yathāsmākaṃ madhyādekenāpi devapādānvinā na pratīpaṃ gantavyamiti | bhṛtyā api ta eva ye saṃpattervipattau saviśeṣaṃ sevante | samunnamyamānāḥ sutarāmavanamanti | ālapyamānā na samānālāpāḥ saṃjāyante | stūyamānā notsicyante | kṣipyamāṇā nāparāgaṃ gṛhṇanti | ucyamānā na pratīpaṃ bhāṣante | pṛṣṭā hitapriyaṃ vijñāpayanti | anādiṣṭāḥ kurvanti | kṛtvā na jalpanti | parākramya na vikathyante | vikathyamānā api lajjāmudvahanti | mahāhaveṣvagrato dhvajabhūtā iva lakṣyante | dānakāle palāyamānāḥ pṛṣṭhato nilīyante | dhanātsnehaṃ bahu manyante | jīvitātpuro maraṇamabhivāñchanti | gṛhādapi svāmipādamūle sukhaṃ tiṣṭhanti | yeṣāṃ ca tṛṣṇā caraṇaparicaryāyāmasaṃtoṣo hṛdayārādhane vyasanamānanāvalokane vācālatā guṇagrahaṇe kārpaṇyamaparityāge bhartuḥ | ye ca vidyamānepi svātmanyasvādhīnasakalendriyavṛttayaḥ paśyantopyandhā iva śṛṇvantopi badhirā iva vāgminopi mūkā iva jānantopi jaḍā ivānupahatakaracaraṇā api paṅgava iva klībā ivākiṃcitkarāḥ svātmanā svāmicintādarśe pratibimbavadvartante | tatsarvamevāyamevaṃ sthito bhṛtyalokaḥ | devasya ca sthāne devī vartate | tadājñāpitaṃ kṛtamavadhārayatu devī | ityuktvā meghanādastvaritakanāmānaṃ kumārabālasevakamāhūya taiḥ saha vyasarjayat |

p.330, l.14


(p.330, l.14)atha subahudivasāpagame vārttā vinottāmyantī candrāpīḍasyaivāgama-
(p.330, l.15)nāyopayācitaṃ kartumavantīnāmanagarīdevatānāmavantimātṝṇāmāyatanaṃ ni-
(p.330, l.16)rgatā vilāsavatī devi diṣṭyā vardhase prasannāstevantimātaraḥ parāga-
(p.330, l.17)tā yuvarājavārtāharā iti sahasaiva saṃbhramapradhāvitātparijanādupaśru-
(p.330, l.18)tyānandabāṣpajalalulitayā jalārdrendīvaradalasrajeva vikṣepadīrghayā dṛ-
(p.330, l.19)ṣṭyārcayantīva ciraṃ dṛṣṭvā kakubho mṛgāṅganeva paribhraṣṭabālapotā phūtkṛ-
(p.330, l.20)tya prākṛtevārtā kenedamamṛtaṃ me vākchalādṛṣṭaṃ kasyānukampāsmiñjane jātā
(p.330, l.21)kena dṛṣṭāḥ kiyaddūre vartante kiṃ vā taiḥ kathitaṃ kuśalaṃ me vatsasyeti
(p.330, l.22)pṛcchantyevādrākṣīditastato yathādarśanaṃ saṃghaśaḥ pradhāvitena narapatipra-
(p.330, l.23)tibaddhenāpratibaddhena cojjayinīnivāsinā jagenāgato yuvarājaḥ kiya-
(p.331, l.1)ddūre bhavadbhiḥ parityakto divaseṣveteṣu kva vartate kva vā bhavadbhiryātvā dṛṣṭaḥ
(p.331, l.2)kva vātikaṣṭastenātivāhito vāhanamātrasādhanena dhārādharāgamasturagapṛṣṭha-
(p.331, l.3)gatasya manye vahata evāsyāpakrāntastvaritaka etadvetti kimanena vedi-
(p.331, l.4)tenāpyetatkathayatu yadarthamayaṃ kleśaḥ kṛto yuvarājena sa dṛṣṭo vaiśampā-
(p.331, l.5)yanaḥ pratyānīto vā militosya pattralekhāsahito meghanādo dattaḥ kathaṃ
(p.331, l.6)kaścidapi saṃdeśo devavardhanena me mitramevāsāvadyārabhya rābhasikata-
(p.331, l.7)yaiva vināśaṃ balādgatasya bāladharmaṇo vatsasya bibhemyeva vārttāṃ pṛcchanna-
(p.331, l.8)pi jīvatyasāvasya vājī yo yuvarājena prasādīkṛtaḥ prasīdata sādināṃ
(p.331, l.9)prathamasya pṛthuvarmaṇo mātulasya me kathayata vārttāmutprekṣāmahe mahānaśva-
(p.331, l.10)vārairanubhūtaḥ kleśa iti kuśalaṃ mahāśvapateraśvasenasya śvaśurosāvasmākaṃ
(p.331, l.11)vismayaḥ kṛtosmatpitrāpi yaccihnakamapi bhavatāṃ haste na kiṃcitprahita-
(p.331, l.12)māhitabhara evāsau yuvarājabhavane dṛṣṭo bhavadbhirbhrātā me bharatasenaḥ sapa-
(p.331, l.13)rijanasya senāpaterbhadraṃ bhadrasenasya sevāvyasanī sūnurme kumāravarmā tatra
(p.331, l.14)lagati balādhikṛtasya kā vārttāvantisenasya roṣitastenāsīnnāsīrārtha
(p.331, l.15)yuvarājo rājakule kaḥ prasādavitto vardhamāno mānyate vā kena vā kiṃ
(p.331, l.16)labdhametāvadbhirdivasairājīvanikā bahavaḥ khalvabhinavasevakā jātā yātu
(p.331, l.17)tāvatsarvamevānyad yena dṛṣṭaḥ sa kathayatu sarvasenasūnorvīrasenasya vārttāṃ
(p.331, l.18)pitaryuparate prathamameva sa praviṣṭo yātrāṃ mātrāsya duḥkhāntaritapratyayapa-
(p.331, l.19)timaraṇaśokādaśanakriyaiva parityaktā na vidma evaṃ kathaṃ sā jīvatītye-
(p.331, l.20)tāni cānyāni ca pratipadaṃ pṛcchayamānānapyadattavacaso nāsāgrasthitama-
(p.331, l.21)nyugarbhadṛṣṭīnāviṣṭānivādhvaśramaniḥsahāṅgānapi padākṛṣṭisaṃbhāvitodyamā-
(p.331, l.22)yāsitayā gatyā gacchataścātimalinapaṭaccarācchāditānasaṃskāramalina-
(p.331, l.23)kāyānanekadhaivodbaddhādhvadhūliparuṣamūrdhajān jātānivādhvakleśasyāśrayā-
(p.332, l.1)niva śramasya padanyāsāniva daurmanasyasyāvāsāniva pravāsasya saṃda-
(p.332, l.2)rbhāniva sarvaduḥkhānāṃ dūrata eva tvaritakasametāṃstāṁllekhahārakān |
(p.332, l.3)ālokya tasminneva mātṛgṛhāṅgaṇe sthitvā teṣāmāhvānāyādideśa |

atha subahudivasāpagame vārttā vinottāmyantī candrāpīḍasyaivāgamanāyopayācitaṃ kartumavantīnāmanagarīdevatānāmavantimātṝṇāmāyatanaṃ nirgatā vilāsavatī devi diṣṭyā vardhase prasannāstevantimātaraḥ parāgatā yuvarājavārtāharā iti sahasaiva saṃbhramapradhāvitātparijanādupaśrutyānandabāṣpajalalulitayā jalārdrendīvaradalasrajeva vikṣepadīrghayā dṛṣṭyārcayantīva ciraṃ dṛṣṭvā kakubho mṛgāṅganeva paribhraṣṭabālapotā phūtkṛtya prākṛtevārtā kenedamamṛtaṃ me vākchalādṛṣṭaṃ kasyānukampāsmiñjane jātā kena dṛṣṭāḥ kiyaddūre vartante kiṃ vā taiḥ kathitaṃ kuśalaṃ me vatsasyeti pṛcchantyevādrākṣīditastato yathādarśanaṃ saṃghaśaḥ pradhāvitena narapatipratibaddhenāpratibaddhena cojjayinīnivāsinā jagenāgato yuvarājaḥ kiyaddūre bhavadbhiḥ parityakto divaseṣveteṣu kva vartate kva vā bhavadbhiryātvā dṛṣṭaḥ kva vātikaṣṭastenātivāhito vāhanamātrasādhanena dhārādharāgamasturagapṛṣṭhagatasya manye vahata evāsyāpakrāntastvaritaka etadvetti kimanena veditenāpyetatkathayatu yadarthamayaṃ kleśaḥ kṛto yuvarājena sa dṛṣṭo vaiśampāyanaḥ pratyānīto vā militosya pattralekhāsahito meghanādo dattaḥ kathaṃ kaścidapi saṃdeśo devavardhanena me mitramevāsāvadyārabhya rābhasikatayaiva vināśaṃ balādgatasya bāladharmaṇo vatsasya bibhemyeva vārttāṃ pṛcchannapi jīvatyasāvasya vājī yo yuvarājena prasādīkṛtaḥ prasīdata sādināṃ prathamasya pṛthuvarmaṇo mātulasya me kathayata vārttāmutprekṣāmahe mahānaśvavārairanubhūtaḥ kleśa iti kuśalaṃ mahāśvapateraśvasenasya śvaśurosāvasmākaṃ vismayaḥ kṛtosmatpitrāpi yaccihnakamapi bhavatāṃ haste na kiṃcitprahitamāhitabhara evāsau yuvarājabhavane dṛṣṭo bhavadbhirbhrātā me bharatasenaḥ saparijanasya senāpaterbhadraṃ bhadrasenasya sevāvyasanī sūnurme kumāravarmā tatra lagati balādhikṛtasya kā vārttāvantisenasya roṣitastenāsīnnāsīrārtha yuvarājo rājakule kaḥ prasādavitto vardhamāno mānyate vā kena vā kiṃ labdhametāvadbhirdivasairājīvanikā bahavaḥ khalvabhinavasevakā jātā yātu tāvatsarvamevānyad yena dṛṣṭaḥ sa kathayatu sarvasenasūnorvīrasenasya vārttāṃ pitaryuparate prathamameva sa praviṣṭo yātrāṃ mātrāsya duḥkhāntaritapratyayapatimaraṇaśokādaśanakriyaiva parityaktā na vidma evaṃ kathaṃ sā jīvatītyetāni cānyāni ca pratipadaṃ pṛcchayamānānapyadattavacaso nāsāgrasthitamanyugarbhadṛṣṭīnāviṣṭānivādhvaśramaniḥsahāṅgānapi padākṛṣṭisaṃbhāvitodyamāyāsitayā gatyā gacchataścātimalinapaṭaccarācchāditānasaṃskāramalinakāyānanekadhaivodbaddhādhvadhūliparuṣamūrdhajān jātānivādhvakleśasyāśrayāniva śramasya padanyāsāniva daurmanasyasyāvāsāniva pravāsasya saṃdarbhāniva sarvaduḥkhānāṃ dūrata eva tvaritakasametāṃstāṁllekhahārakān | ālokya tasminneva mātṛgṛhāṅgaṇe sthitvā teṣāmāhvānāyādideśa |

p.332, l.4


(p.332, l.4)anantaraṃ cātarkitāpatitadarśanotpāditadviguṇaduḥkhāvegānmuṣitāni-
(p.332, l.5)vonmuktānivendriyairdārumayāniva śūnyaśarīrānnirjīvitānivopasarpataḥ
(p.332, l.6)purastātpatantīva bāṣpāndhā sādhvasaskhalitacaraṇakamalā katicidgatvā
(p.332, l.7)padāni gadgadataramuccairakṛtapraṇāmānevāvādīt | bhadrāḥ kathayatāśu va-
(p.332, l.8)tsasya me vārttāmātram | idaṃ tvanyathaiva kimapi kathayati me hṛda-
(p.332, l.9)yam | apratyayamevāśrayate | vatso dṛṣṭo vā na bhavadbhiḥ | ityevaṃ
(p.332, l.10)pṛṣṭāstu te sahasāgatabāṣpavegamavanitalaniveśitottamāṅgāḥ praṇāmāpa-
(p.332, l.11)deśenotsṛjya kṛchrādivābhimukhamunnamitavadanā vyajñāpayan | devi dṛṣṭo-
(p.332, l.12)smābhiracchodasarastīre yuvarājaḥ | śeṣameṣa tvaritako nivedayiṣyati |
(p.332, l.13)ityabhivadata eva tānudbāṣpamukhī pratyuvāca | kimaparamayaṃ tapasvī niveda-
(p.332, l.14)yiṣyati | dūrataḥ prabhṛtyapasṛtapraharṣeṇaivopasarpaṇena pratilekhamālikāśūnyaiḥ
(p.332, l.15)śirobhirāviṣaṇṇadīnairānanaiḥ prayatnasaṃrakṣitāśrumokṣaduḥkhitābhyāṃ loca-
(p.332, l.16)nābhyāṃ manmukhasamakṣamadhāraṇena ca dṛṣṭeryadāveditavyaṃ tadbhavadbhirevāvedi-
(p.332, l.17)tam | hā vatsa jagadekacandra candrāpīḍa candrānana candraśītalaprakṛte
(p.332, l.18)candrābhirāmaguṇa locanānandabhūta kiṃ bhūtaṃ te yena nāgatosi | tāta
(p.332, l.19)candrāpīḍa pīḍitā bravīmi na kopādupālabhamānā | na yuktametattavā-
(p.332, l.20)mba na parilambaṃ manāgapi karomīti tathā me puraḥ pratijñāyānyatra
(p.332, l.21)kvāpyavasthātum | vatsa gacchata eva te mayāsya hatahṛdayasya śaṅka-
(p.332, l.22)yaiva jñātaṃ duṣkaraṃ me vatsasya punarmukhāvalokanamiti | balādgatosi |
(p.332, l.23)kiṃ karomi | ko vātra doṣo vatsasya | mandabhāgyāyā mamaivaitānyapu-
(p.333, l.1)ṇyānāṃ vilasitāni | bhavantyapuṇyavatyopi loke na punarmayā sadṛśī
(p.333, l.2)pāpakāriṇī | yasyāstvameka evamakāṇḍa evācchidya kvāpi nīto-
(p.333, l.3)si | vipralabdhāsmi dagdhavedhasā | vatsa sudūrasyāpi pādayoḥ patāmi
(p.333, l.4)te | nivartasvaikavāram | ambetyālapataste vadanamālokayitumutka-
(p.333, l.5)ṇṭhitaṃ me hṛdayam | jātadurlabhaka na jānāmyeva kimā janmanaḥ prabhṛti
(p.333, l.6)śaiśavaṃ te smṛtvātmānamanuśocāmi | uta yauvanābhogakāriṇīṃ varta-
(p.333, l.7)mānāṃ rūpaśobhām | āhosvidavaṣṭambhadhīrāmutprekṣyotprekṣyāgāminīṃ pra-
(p.333, l.8)bhutām | ityevaṃ vilapantīṃ māmavalokya hṛdayasthito maivaṃ kṛthāśceta-
(p.333, l.9)si putra yathā vināpi mayā jīvatyeva vilāsavatī | jāta tvayā vinā
(p.333, l.10)jīvantyāpi piturevaṃ te kathaṃ mayā vadanaṃ darśitam | na vedmi kimapi
(p.333, l.11)priyatayā te kimākṛteḥ pratyayāduta strījanasahabhuvo mūḍhabhāvādevetya-
(p.333, l.12)dyāpi na śraddadhāti me hṛdayamaniṣṭaṃ te | yena na sahasradhā sphuṭati |
(p.333, l.13)sphuṭīkartuṃ ca vārttāṃ bhītā te tvaritakopanītāmeva necchāmi | varama-
(p.333, l.14)nākarṇyaivāśravaṇīyamuparatāsmīti | tāta kiṃ bravīṣi yathā kimanena
(p.333, l.15)sutasnehānucitena lokalajjākareṇa vaiklavyeneti | eṣā sthitāsmi te
(p.333, l.16)vatsa vacanāttūṣṇīm | na rodimi | ityabhidadhānaivāsannasakhījanāvala-
(p.333, l.17)mbitaśarīrā mohamagāt |

anantaraṃ cātarkitāpatitadarśanotpāditadviguṇaduḥkhāvegānmuṣitānivonmuktānivendriyairdārumayāniva śūnyaśarīrānnirjīvitānivopasarpataḥ purastātpatantīva bāṣpāndhā sādhvasaskhalitacaraṇakamalā katicidgatvā padāni gadgadataramuccairakṛtapraṇāmānevāvādīt | bhadrāḥ kathayatāśu vatsasya me vārttāmātram | idaṃ tvanyathaiva kimapi kathayati me hṛdayam | apratyayamevāśrayate | vatso dṛṣṭo vā na bhavadbhiḥ | ityevaṃ pṛṣṭāstu te sahasāgatabāṣpavegamavanitalaniveśitottamāṅgāḥ praṇāmāpadeśenotsṛjya kṛchrādivābhimukhamunnamitavadanā vyajñāpayan | devi dṛṣṭosmābhiracchodasarastīre yuvarājaḥ | śeṣameṣa tvaritako nivedayiṣyati | ityabhivadata eva tānudbāṣpamukhī pratyuvāca | kimaparamayaṃ tapasvī nivedayiṣyati | dūrataḥ prabhṛtyapasṛtapraharṣeṇaivopasarpaṇena pratilekhamālikāśūnyaiḥ śirobhirāviṣaṇṇadīnairānanaiḥ prayatnasaṃrakṣitāśrumokṣaduḥkhitābhyāṃ locanābhyāṃ manmukhasamakṣamadhāraṇena ca dṛṣṭeryadāveditavyaṃ tadbhavadbhirevāveditam | hā vatsa jagadekacandra candrāpīḍa candrānana candraśītalaprakṛte candrābhirāmaguṇa locanānandabhūta kiṃ bhūtaṃ te yena nāgatosi | tāta candrāpīḍa pīḍitā bravīmi na kopādupālabhamānā | na yuktametattavāmba na parilambaṃ manāgapi karomīti tathā me puraḥ pratijñāyānyatra kvāpyavasthātum | vatsa gacchata eva te mayāsya hatahṛdayasya śaṅkayaiva jñātaṃ duṣkaraṃ me vatsasya punarmukhāvalokanamiti | balādgatosi | kiṃ karomi | ko vātra doṣo vatsasya | mandabhāgyāyā mamaivaitānyapuṇyānāṃ vilasitāni | bhavantyapuṇyavatyopi loke na punarmayā sadṛśī pāpakāriṇī | yasyāstvameka evamakāṇḍa evācchidya kvāpi nītosi | vipralabdhāsmi dagdhavedhasā | vatsa sudūrasyāpi pādayoḥ patāmi te | nivartasvaikavāram | ambetyālapataste vadanamālokayitumutkaṇṭhitaṃ me hṛdayam | jātadurlabhaka na jānāmyeva kimā janmanaḥ prabhṛti śaiśavaṃ te smṛtvātmānamanuśocāmi | uta yauvanābhogakāriṇīṃ vartamānāṃ rūpaśobhām | āhosvidavaṣṭambhadhīrāmutprekṣyotprekṣyāgāminīṃ prabhutām | ityevaṃ vilapantīṃ māmavalokya hṛdayasthito maivaṃ kṛthāścetasi putra yathā vināpi mayā jīvatyeva vilāsavatī | jāta tvayā vinā jīvantyāpi piturevaṃ te kathaṃ mayā vadanaṃ darśitam | na vedmi kimapi priyatayā te kimākṛteḥ pratyayāduta strījanasahabhuvo mūḍhabhāvādevetyadyāpi na śraddadhāti me hṛdayamaniṣṭaṃ te | yena na sahasradhā sphuṭati | sphuṭīkartuṃ ca vārttāṃ bhītā te tvaritakopanītāmeva necchāmi | varamanākarṇyaivāśravaṇīyamuparatāsmīti | tāta kiṃ bravīṣi yathā kimanena sutasnehānucitena lokalajjākareṇa vaiklavyeneti | eṣā sthitāsmi te vatsa vacanāttūṣṇīm | na rodimi | ityabhidadhānaivāsannasakhījanāvalambitaśarīrā mohamagāt |

p.333, l.18


(p.333, l.18)athānekasahasrasaṃkhyena pradhāvatā vilāsavatīparijanenāvedite tasmi-
(p.333, l.19)nvṛttānte mandarāsphālanodvela iva mahāmbhodhirudbhrāntacetāḥ sasaṃbhra-
(p.333, l.20)mamutthāyāryaśukanāsadvitīyo yāmāvasthitāṃ prajavinīṃ kareṇukāmāruhya
(p.333, l.21)rayādāpibanniva puro rājamārga kiṃ kimetadityunmuktārtanādakalakalena
(p.333, l.22)sarvataḥ pradhāvatā janapadaughenākarṣannivodavāsayanniva pṛṣṭhataḥ sagopurā-
(p.333, l.23)ṭṭālakaprākārabhavanatoraṇāmujjayinīṃ nirjagāma narapatiḥ | upetya cā-
(p.334, l.1)vantimātṛgṛhamavatīrya tiryagviṣaṇṇodvāṣpavadanena malayajajalaiśca siñca-
(p.334, l.2)tā kadalīdalaiśca vījayatā jalārdraiśca pāṇipallavaiḥ saṃvāhanaṃ kurvatā ka-
(p.334, l.3)thaṃ kathamapi cetanāmāpādyamānāṃ parijanenārdhonmīlitalocanayugāmuṣṇa-
(p.334, l.4)kālakamalinīmiva vilāsavatīmapaśyat | dṛṣṭvā ca sahasā pravṛttena
(p.334, l.5)netrāmbhasā mūrchāvaśeṣāpanayanāyeva siñcansamupaviśya pārśve spa-
(p.334, l.6)rśāmṛtavarṣiṇā kareṇa lalāṭe cakṣuṣi kapolayorurasi bāhvośca spṛśa-
(p.334, l.7)ñchanaiḥ śanairbāṣpagadgadamavādīt | devi yadi satyamevānyādṛśaṃ ki-
(p.334, l.8)mapi vatsasya candrāpīḍasya tato na jīvyata eva | kimarthamayamātmā
(p.334, l.9)vatsasya kṛte sakalalokasādhāraṇenāmunā vaiklavyopagamena tucchatāṃ nī-
(p.334, l.10)yate | iyanti śubhānyupāttāni karmāṇi | kimaparaṃ kriyate | nādhika-
(p.334, l.11)sya bhājanaṃ sukhasya vayam | anupāttaṃ hi hṛdayatāḍanamapi kurvadbhirna
(p.334, l.12)labhyata evātrātmecchayā | vidhirnāmāparaḥ kopyatrāste | yattasmai ro-
(p.334, l.13)cate tatkaroti | nāsau kasyacidapyāyattaḥ | evaṃ ca parādhīnavṛttī
(p.334, l.14)sarvasminna kiṃ vāsmābhirlabdham | vatsasyātidurlabho janmotsavaḥ saṃ-
(p.334, l.15)bhāvitaḥ | aṅkagatasya mukhamavalokitam | uttānaśayasyoccumbya cara-
(p.334, l.16)ṇāvuttamāṅge kṛtau | jānusaṃcāriṇo reṇudhūsaraśarīrasyāṅke lulataḥ
(p.334, l.17)sparśasukhamanubhūtam | avyaktamanohārīṇi prathamajalpitāni śrotre kṛ-
(p.334, l.18)tāni | viceṣṭamānasya bālacāṭavo dṛṣṭāḥ | gṛhītavidyasya guṇavatta-
(p.334, l.19)yānanditaṃ hṛdayam | upārūḍhayauvanasyāmānuṣī rūpaśobhā śaktiśca
(p.334, l.20)pratyakṣīkṛtā | abhiṣiktasya yauvarājye śiraḥ samāghrātam | digvi-
(p.334, l.21)jayāgatasya praṇamataḥ pariṣvaktānyaṅgāni | etāvadeva manorathaśatavā-
(p.334, l.22)ñchitasya vastuno na saṃpannaṃ yadvadhūsametasya nijapade pratiṣṭhāṃ kṛtvā ta-
(p.334, l.23)povane na gatam | sarvābhivāñchitaprāptistu mahataḥ puṇyarāśeḥ phalam |
(p.335, l.1)aparamapi kiṃ vṛttaṃ vatsasyaitadadyāpi na parisphuṭaṃ kenacideva kathi-
(p.335, l.2)tam | etāvattu mayāvyaktametadeva parijanātkathayataḥ karṇe kṛtam | yathā-
(p.335, l.3)smatprahitairlekhahāribhiḥ sahāparo vatsasya me bālasevakastvaritakanā-
(p.335, l.4)māyātaḥ | sa vetti sarva vṛttāntam | sopi tvayā na pṛṣṭa eveti | tattaṃ
(p.335, l.5)tu tāvatpṛcchāmaḥ | tato jīvitamaraṇayoranyataradaṅgīkariṣyāmaḥ |
(p.335, l.6)ityabhivadatyeva rājani parijanāntaritaṃ tvaritakamāhūya pratīhā-
(p.335, l.7)rastvaritakamārānmahītalaniveśitottamāṅgamālokayatu deva iti da-
(p.335, l.8)rśitavān |

athānekasahasrasaṃkhyena pradhāvatā vilāsavatīparijanenāvedite tasminvṛttānte mandarāsphālanodvela iva mahāmbhodhirudbhrāntacetāḥ sasaṃbhramamutthāyāryaśukanāsadvitīyo yāmāvasthitāṃ prajavinīṃ kareṇukāmāruhya rayādāpibanniva puro rājamārga kiṃ kimetadityunmuktārtanādakalakalena sarvataḥ pradhāvatā janapadaughenākarṣannivodavāsayanniva pṛṣṭhataḥ sagopurāṭṭālakaprākārabhavanatoraṇāmujjayinīṃ nirjagāma narapatiḥ | upetya cāvantimātṛgṛhamavatīrya tiryagviṣaṇṇodvāṣpavadanena malayajajalaiśca siñcatā kadalīdalaiśca vījayatā jalārdraiśca pāṇipallavaiḥ saṃvāhanaṃ kurvatā kathaṃ kathamapi cetanāmāpādyamānāṃ parijanenārdhonmīlitalocanayugāmuṣṇakālakamalinīmiva vilāsavatīmapaśyat | dṛṣṭvā ca sahasā pravṛttena netrāmbhasā mūrchāvaśeṣāpanayanāyeva siñcansamupaviśya pārśve sparśāmṛtavarṣiṇā kareṇa lalāṭe cakṣuṣi kapolayorurasi bāhvośca spṛśañchanaiḥ śanairbāṣpagadgadamavādīt | devi yadi satyamevānyādṛśaṃ kimapi vatsasya candrāpīḍasya tato na jīvyata eva | kimarthamayamātmā vatsasya kṛte sakalalokasādhāraṇenāmunā vaiklavyopagamena tucchatāṃ nīyate | iyanti śubhānyupāttāni karmāṇi | kimaparaṃ kriyate | nādhikasya bhājanaṃ sukhasya vayam | anupāttaṃ hi hṛdayatāḍanamapi kurvadbhirna labhyata evātrātmecchayā | vidhirnāmāparaḥ kopyatrāste | yattasmai rocate tatkaroti | nāsau kasyacidapyāyattaḥ | evaṃ ca parādhīnavṛttī sarvasminna kiṃ vāsmābhirlabdham | vatsasyātidurlabho janmotsavaḥ saṃbhāvitaḥ | aṅkagatasya mukhamavalokitam | uttānaśayasyoccumbya caraṇāvuttamāṅge kṛtau | jānusaṃcāriṇo reṇudhūsaraśarīrasyāṅke lulataḥ sparśasukhamanubhūtam | avyaktamanohārīṇi prathamajalpitāni śrotre kṛtāni | viceṣṭamānasya bālacāṭavo dṛṣṭāḥ | gṛhītavidyasya guṇavattayānanditaṃ hṛdayam | upārūḍhayauvanasyāmānuṣī rūpaśobhā śaktiśca pratyakṣīkṛtā | abhiṣiktasya yauvarājye śiraḥ samāghrātam | digvijayāgatasya praṇamataḥ pariṣvaktānyaṅgāni | etāvadeva manorathaśatavāñchitasya vastuno na saṃpannaṃ yadvadhūsametasya nijapade pratiṣṭhāṃ kṛtvā tapovane na gatam | sarvābhivāñchitaprāptistu mahataḥ puṇyarāśeḥ phalam | aparamapi kiṃ vṛttaṃ vatsasyaitadadyāpi na parisphuṭaṃ kenacideva kathitam | etāvattu mayāvyaktametadeva parijanātkathayataḥ karṇe kṛtam | yathāsmatprahitairlekhahāribhiḥ sahāparo vatsasya me bālasevakastvaritakanāmāyātaḥ | sa vetti sarva vṛttāntam | sopi tvayā na pṛṣṭa eveti | tattaṃ tu tāvatpṛcchāmaḥ | tato jīvitamaraṇayoranyataradaṅgīkariṣyāmaḥ | ityabhivadatyeva rājani parijanāntaritaṃ tvaritakamāhūya pratīhārastvaritakamārānmahītalaniveśitottamāṅgamālokayatu deva iti darśitavān |

p.335, l.9


(p.335, l.9)rājā tu tathā tamālokya candrāpīḍasnehādehītyāhūya hastenotta-
(p.335, l.10)māṅge spṛṣṭvādiṣṭavān | bhadra kathaya kiṃ vṛttaṃ vatsasya yenāgamanāya
(p.335, l.11)mayā tanmātrāmātyena ca likhitepi nāyātaḥ | anāgamanakāraṇaṃ vā
(p.335, l.12)kiṃcinna pratilekhitavāniti | sa tvevamādiṣṭo rājñā gamanataḥ prabhṛti
(p.335, l.13)yathāvṛttaṃ kathayitumārebhe | rājā tu candrāpīḍahṛdayasphuṭanavṛttāntaṃ
(p.335, l.14)yāvadākarṇyātikṣubhitaśokārṇavākrāntiviklavaḥ prasārya karamārtasvara-
(p.335, l.15)stvaritakamavādīt | bhadra virama saṃprati kathitaṃ tvayā kathanīyam |
(p.335, l.16)mayāpi śrutaṃ yacchrotavyam | pūrṇo me praśnadohadaḥ | nivṛttaṃ śravaṇakau-
(p.335, l.17)tukam | kṛtārthībhūtā śrutiḥ | ānanditaṃ hṛdayam | utpannā prītiḥ |
(p.335, l.18)sukhaṃ sthitosmi | hā vatsa tvayaikākinā sphuṭato hṛdayasyānubhūtā
(p.335, l.19)vedanā | nirvyūḍhā tvayā vaiśampāyanasyopari prītiḥ | vayaṃ duḥkhabhā-
(p.335, l.20)gino nistriṃśāḥ karmacāṇḍālāḥ | yeṣāṃ tavāpi hṛdayasphuṭane nirvikāra-
(p.335, l.21)tvameva | devi vajrasāratopi kaṭhinataramevedamāvayorhadayam | yanna svayaṃ
(p.335, l.22)sahasradhā sphuṭati | na cāpi maraṇaduḥkhabhīravomī vatsamanugacchanti svayaṃ
(p.335, l.23)prāṇāḥ | taduttiṣṭha yāvadevātidūraṃ na prayātyekākī vatsastāvadevānu-
(p.336, l.1)gamanāya prayatāmahe | saśokaṃ śukanāsa kimadyāpi tiṣṭhasi | ayaṃ
(p.336, l.2)sa kālaḥ snehasya | mahākālāyatanasamīpe samādiśa sapadi paricāra-
(p.336, l.3)kāṃścitāracanāya | racayata jhaṭiti kāṣṭhāni kāṣṭhikāḥ | kiṃ tiṣṭhataivaṃ
(p.336, l.4)saṃkucitāḥ kañcukinaḥ | gatvā niṣkrāmayata hutāśanapraveśopakara-
(p.336, l.5)ṇāni | niṣkāraṇaruditena kimadhunā | uparodhaparilambādvinā dāpayā-
(p.336, l.6)śeṣaṃ devi dvijebhyaḥ koṣam | kasya kṛtedyāpi pālyate | pālanādikaṃ
(p.336, l.7)karaṇīyamadhunā kṣīṇaṃ kṣīṇapuṇyasya me | yāta yathābhūmi bhūmipatayaḥ |
(p.336, l.8)utsṛṣṭāḥ stha | yathā ca nādyaivāsya duḥkhaṃ jānanti prajāstathā kariṣyatha |
(p.336, l.9)kathāvaśeṣībhūto me vatsaḥ | kamaparaṃ saṃvidhāya yāmi | evamārtapralāpinaṃ
(p.336, l.10)tārāpīḍamacetitātmapīḍayā vilāsavatyai dhṛtaśarīramārtatara stvaritako
(p.336, l.11)vyajñāpayat | deva sphuṭitepi hṛdaye dhriyate śarīreṇa yuvarājaḥ |
(p.336, l.12)śāpadoṣādvaiśampāyanasya ca yathā janma tathā niravaśeṣaṃ śṛṇotu tāva-
(p.336, l.13)deva iti |

rājā tu tathā tamālokya candrāpīḍasnehādehītyāhūya hastenottamāṅge spṛṣṭvādiṣṭavān | bhadra kathaya kiṃ vṛttaṃ vatsasya yenāgamanāya mayā tanmātrāmātyena ca likhitepi nāyātaḥ | anāgamanakāraṇaṃ vā kiṃcinna pratilekhitavāniti | sa tvevamādiṣṭo rājñā gamanataḥ prabhṛti yathāvṛttaṃ kathayitumārebhe | rājā tu candrāpīḍahṛdayasphuṭanavṛttāntaṃ yāvadākarṇyātikṣubhitaśokārṇavākrāntiviklavaḥ prasārya karamārtasvarastvaritakamavādīt | bhadra virama saṃprati kathitaṃ tvayā kathanīyam | mayāpi śrutaṃ yacchrotavyam | pūrṇo me praśnadohadaḥ | nivṛttaṃ śravaṇakautukam | kṛtārthībhūtā śrutiḥ | ānanditaṃ hṛdayam | utpannā prītiḥ | sukhaṃ sthitosmi | hā vatsa tvayaikākinā sphuṭato hṛdayasyānubhūtā vedanā | nirvyūḍhā tvayā vaiśampāyanasyopari prītiḥ | vayaṃ duḥkhabhāgino nistriṃśāḥ karmacāṇḍālāḥ | yeṣāṃ tavāpi hṛdayasphuṭane nirvikāratvameva | devi vajrasāratopi kaṭhinataramevedamāvayorhadayam | yanna svayaṃ sahasradhā sphuṭati | na cāpi maraṇaduḥkhabhīravomī vatsamanugacchanti svayaṃ prāṇāḥ | taduttiṣṭha yāvadevātidūraṃ na prayātyekākī vatsastāvadevānugamanāya prayatāmahe | saśokaṃ śukanāsa kimadyāpi tiṣṭhasi | ayaṃ sa kālaḥ snehasya | mahākālāyatanasamīpe samādiśa sapadi paricārakāṃścitāracanāya | racayata jhaṭiti kāṣṭhāni kāṣṭhikāḥ | kiṃ tiṣṭhataivaṃ saṃkucitāḥ kañcukinaḥ | gatvā niṣkrāmayata hutāśanapraveśopakaraṇāni | niṣkāraṇaruditena kimadhunā | uparodhaparilambādvinā dāpayāśeṣaṃ devi dvijebhyaḥ koṣam | kasya kṛtedyāpi pālyate | pālanādikaṃ karaṇīyamadhunā kṣīṇaṃ kṣīṇapuṇyasya me | yāta yathābhūmi bhūmipatayaḥ | utsṛṣṭāḥ stha | yathā ca nādyaivāsya duḥkhaṃ jānanti prajāstathā kariṣyatha | kathāvaśeṣībhūto me vatsaḥ | kamaparaṃ saṃvidhāya yāmi | evamārtapralāpinaṃ tārāpīḍamacetitātmapīḍayā vilāsavatyai dhṛtaśarīramārtatara stvaritako vyajñāpayat | deva sphuṭitepi hṛdaye dhriyate śarīreṇa yuvarājaḥ | śāpadoṣādvaiśampāyanasya ca yathā janma tathā niravaśeṣaṃ śṛṇotu tāvadeva iti |

p.336, l.14


(p.336, l.14)tārāpīḍastu tadadbhutamākarṇya kautukāntaritaśokāvego vigata-
(p.336, l.15)nimeṣeṇa cakṣuṣāviṣṭa iva dattāvadhānastena kathyamānaṃ yathādṛṣṭaṃ yathā-
(p.336, l.16)śrutaṃ yathānubhūtaṃ ca niravaśeṣaṃ tatsarvamaśrauṣīt | śrutvā ca tamaneka-
(p.336, l.17)cihnotpāditapratyayamaśraddheyaṃ ca niratiśayaśokakāraṇaṃ ca vismayā-
(p.336, l.18)spadabhūtaṃ ca duḥśravaṃ ca kautukakaraṃ ca yuvarājavaiśampāyanayorvṛttānta-
(p.336, l.19)mīṣadiva vivartitānano vimarṣastimitatārakāṃ dṛṣṭiṃ nirviśeṣāvasthe
(p.336, l.20)śukanāsamukhebhyapātayat | suhṛdastu svayaṃ duḥkhitā api nidhānīkṛ-
(p.336, l.21)tyātmaduḥkhaṃ suhṛdduḥkhāpanodāyaiva yatante yataḥ śukanāsastadavasthopi
(p.336, l.22)svasthavadavanipatimuvāca |

tārāpīḍastu tadadbhutamākarṇya kautukāntaritaśokāvego vigatanimeṣeṇa cakṣuṣāviṣṭa iva dattāvadhānastena kathyamānaṃ yathādṛṣṭaṃ yathāśrutaṃ yathānubhūtaṃ ca niravaśeṣaṃ tatsarvamaśrauṣīt | śrutvā ca tamanekacihnotpāditapratyayamaśraddheyaṃ ca niratiśayaśokakāraṇaṃ ca vismayāspadabhūtaṃ ca duḥśravaṃ ca kautukakaraṃ ca yuvarājavaiśampāyanayorvṛttāntamīṣadiva vivartitānano vimarṣastimitatārakāṃ dṛṣṭiṃ nirviśeṣāvasthe śukanāsamukhebhyapātayat | suhṛdastu svayaṃ duḥkhitā api nidhānīkṛtyātmaduḥkhaṃ suhṛdduḥkhāpanodāyaiva yatante yataḥ śukanāsastadavasthopi svasthavadavanipatimuvāca |

p.336, l.23


(p.336, l.23)deva vicitresminsaṃsāre saṃcaratsu sukhaduḥkhamayeṣu devatiryagyo-
(p.337, l.1)nimānuṣeṣu triguṇātmanaḥ pradhānasyāpi pariṇāmātparamāṇvāderbrahmāṇḍapa-
(p.337, l.2)ryantasyotpattisthitipralayakāraṇasyeśvarasyecchayā dharmādharmasādhanānāmi-
(p.337, l.3)ṣṭāniṣṭaphalasaṃbandhakāriṇāṃ karmaṇāṃ vā śubhāśubhānāṃ vipākasvabhāvā-
(p.337, l.4)dvā svayamevānekaprakāramutpadyamānasya tiṣṭhato vinaśyato vā niyatavṛtteḥ
(p.337, l.5)sthāvarajaṅgamasya na kadācidavasthā sā yā na saṃbhavati | tatkutoyaṃ
(p.337, l.6)devasyātra vastuni vimarṣaḥ | yadi yuktervicārātkiyantyatra yuktirahi-
(p.337, l.7)tānyāgamaprāmāṇyādevābhyupagatānyapi saṃvādīni dṛśyante | mudrābandhā-
(p.337, l.8)ddhyānādvā viṣaprasuptasyotthāpane kīdṛśī yuktiḥ | ayaskāntasya
(p.337, l.9)cāyasaḥ samākarṣaṇe bhramaṇe vā | mantrāṇāṃ vaidikānāmavaidikānāṃ vā-
(p.337, l.10)nekaprakāreṣu karmasu siddhau | nānāvidhadravyasaṃyogānāṃ vā maraṇamadanā-
(p.337, l.11)dyutpādanāpaharaṇavaśīkaraṇavidveṣaṇādiṣu śakteḥ samutpādanāt | anyeṣāṃ
(p.337, l.12)bahutarāṇāmevaṃvidhānāṃ ca tatra tatra sarvasminnevāgamaḥ pramāṇam | āgameṣu
(p.337, l.13)sarveṣveva purāṇarāmāyaṇabhāratādiṣu samyaganekaprakārāḥ śāpavārttāḥ |
(p.337, l.14)tadyathā | mahendrapadavartino nahuṣasya rājarṣeragastyaśāpādajagaratā |
(p.337, l.15)saudāsasya ca vasiṣṭhasutaśāpānmānuṣādatvam | asuraguruśāpācca yayā-
(p.337, l.16)testāruṇya eva jarasā bhaṅgaḥ | triśaṅkośca pitṛśāpāccāṇḍālabhāvaḥ |
(p.337, l.17)śrūyate ca svargavāsī mahābhiṣo nāma rājāsmiṁlloke śāntanurutpannaḥ |
(p.337, l.18)tatpatnītvamupagatāyā gaṅgāyāḥ śāpadoṣādaṣṭānāmapi vasūnāṃ manuṣye-
(p.337, l.19)ṣūtpattiḥ | tiṣṭhatu tāvadanya eva | ayamādidevo bhagavānajaḥ sa eva
(p.337, l.20)jāmadagnerātmajatāmupagataḥ | śrūyate ca punaścaturdhātmānaṃ vibhajya rā-
(p.337, l.21)jarṣerdaśarathasya tathaiva mathurāyāṃ vasudevasya | tanmanuṣyeṣu devatānā-
(p.337, l.22)mutpatirnaivāsaṃbhāvinī | na ca pūrvamanuṣyebhyo guṇaiḥ parihīyate devaḥ |
(p.337, l.23)na cāpi bhagavataḥ kamalanābhādatiricyate candramāḥ | kimatrāsaṃbhāva-
(p.338, l.1)nīyam | api ca garbhārambhasaṃbhave devena devyā vadane viśaṃścandramā
(p.338, l.2)eva dṛṣṭaḥ | tathā mamāpi svapne puṇḍarīkasya darśanaṃ samupajātam |
(p.338, l.3)tadutpattiṃ prati tayornāstyeva saṃdehaḥ | vinaṣṭayoḥ śarīrasyāvināśaḥ
(p.338, l.4)kathaṃ kathaṃ vā punarjīvitapratilambha ityatrāpyakhilalokaprakhyātapra-
(p.338, l.5)bhāvamamṛtamevaikaṃ kāraṇamāveditam | taccandramasi vidyata ityeṣāstyeva
(p.338, l.6)vārttā | tatsarvametaditthamevāvagacchatu devaḥ | anyacca tādṛśākārakā-
(p.338, l.7)nterakhilalokāhlādakāriṇonyatra saṃbhava eva nāsti | tatkalyāṇairna
(p.338, l.8)cirācchāpāvasāne nirvartitagandharvasutodvāhamaṅgalasya galannayanapayaso
(p.338, l.9)vadhvā saha pādayoḥ patataḥ putratvamupagatasya candrāpīḍanāmāntaritasya
(p.338, l.10)lokapālasyaiva candramaso darśanenājanmakṛtameva saṃtāpaṃ parityakṣyati
(p.338, l.11)devaḥ | tayorevaṃ śāposmākaṃ punarvara eva | tadasminvastuni manāgapi
(p.338, l.12)na devena devyā vā śokaḥ kāryaḥ | maṅgalānyabhidhāryantām | a-
(p.338, l.13)bhimatadevatārādhanena dhanātisarjanena cānyajanmopārjitaṃ kuśalamabhiva-
(p.338, l.14)rdhyatām | akuśalamapi yamaniyamakaṣṭavratopavāsādinā tapaḥparikleśena
(p.338, l.15)kṣayamupanīyatām | aparamapi yadyadevaṃ gate śreyaskaraṃ śrūyate jñāyate vā
(p.338, l.16)tattadadyaivārabhya kriyatāṃ kāryatāṃ ca karma | na khalu vaidikānāmavaidi-
(p.338, l.17)kānāṃ vā karmaṇāmasādhyaṃ nāma kiṃcidapi | utpattirapi tayoḥ kṛccha-
(p.338, l.18)labdhayorīdṛśenaiva prakāreṇopajātā |

deva vicitresminsaṃsāre saṃcaratsu sukhaduḥkhamayeṣu devatiryagyonimānuṣeṣu triguṇātmanaḥ pradhānasyāpi pariṇāmātparamāṇvāderbrahmāṇḍaparyantasyotpattisthitipralayakāraṇasyeśvarasyecchayā dharmādharmasādhanānāmiṣṭāniṣṭaphalasaṃbandhakāriṇāṃ karmaṇāṃ vā śubhāśubhānāṃ vipākasvabhāvādvā svayamevānekaprakāramutpadyamānasya tiṣṭhato vinaśyato vā niyatavṛtteḥ sthāvarajaṅgamasya na kadācidavasthā sā yā na saṃbhavati | tatkutoyaṃ devasyātra vastuni vimarṣaḥ | yadi yuktervicārātkiyantyatra yuktirahitānyāgamaprāmāṇyādevābhyupagatānyapi saṃvādīni dṛśyante | mudrābandhāddhyānādvā viṣaprasuptasyotthāpane kīdṛśī yuktiḥ | ayaskāntasya cāyasaḥ samākarṣaṇe bhramaṇe vā | mantrāṇāṃ vaidikānāmavaidikānāṃ vānekaprakāreṣu karmasu siddhau | nānāvidhadravyasaṃyogānāṃ vā maraṇamadanādyutpādanāpaharaṇavaśīkaraṇavidveṣaṇādiṣu śakteḥ samutpādanāt | anyeṣāṃ bahutarāṇāmevaṃvidhānāṃ ca tatra tatra sarvasminnevāgamaḥ pramāṇam | āgameṣu sarveṣveva purāṇarāmāyaṇabhāratādiṣu samyaganekaprakārāḥ śāpavārttāḥ | tadyathā | mahendrapadavartino nahuṣasya rājarṣeragastyaśāpādajagaratā | saudāsasya ca vasiṣṭhasutaśāpānmānuṣādatvam | asuraguruśāpācca yayātestāruṇya eva jarasā bhaṅgaḥ | triśaṅkośca pitṛśāpāccāṇḍālabhāvaḥ | śrūyate ca svargavāsī mahābhiṣo nāma rājāsmiṁlloke śāntanurutpannaḥ | tatpatnītvamupagatāyā gaṅgāyāḥ śāpadoṣādaṣṭānāmapi vasūnāṃ manuṣyeṣūtpattiḥ | tiṣṭhatu tāvadanya eva | ayamādidevo bhagavānajaḥ sa eva jāmadagnerātmajatāmupagataḥ | śrūyate ca punaścaturdhātmānaṃ vibhajya rājarṣerdaśarathasya tathaiva mathurāyāṃ vasudevasya | tanmanuṣyeṣu devatānāmutpatirnaivāsaṃbhāvinī | na ca pūrvamanuṣyebhyo guṇaiḥ parihīyate devaḥ | na cāpi bhagavataḥ kamalanābhādatiricyate candramāḥ | kimatrāsaṃbhāvanīyam | api ca garbhārambhasaṃbhave devena devyā vadane viśaṃścandramā eva dṛṣṭaḥ | tathā mamāpi svapne puṇḍarīkasya darśanaṃ samupajātam | tadutpattiṃ prati tayornāstyeva saṃdehaḥ | vinaṣṭayoḥ śarīrasyāvināśaḥ kathaṃ kathaṃ vā punarjīvitapratilambha ityatrāpyakhilalokaprakhyātaprabhāvamamṛtamevaikaṃ kāraṇamāveditam | taccandramasi vidyata ityeṣāstyeva vārttā | tatsarvametaditthamevāvagacchatu devaḥ | anyacca tādṛśākārakānterakhilalokāhlādakāriṇonyatra saṃbhava eva nāsti | tatkalyāṇairna cirācchāpāvasāne nirvartitagandharvasutodvāhamaṅgalasya galannayanapayaso vadhvā saha pādayoḥ patataḥ putratvamupagatasya candrāpīḍanāmāntaritasya lokapālasyaiva candramaso darśanenājanmakṛtameva saṃtāpaṃ parityakṣyati devaḥ | tayorevaṃ śāposmākaṃ punarvara eva | tadasminvastuni manāgapi na devena devyā vā śokaḥ kāryaḥ | maṅgalānyabhidhāryantām | abhimatadevatārādhanena dhanātisarjanena cānyajanmopārjitaṃ kuśalamabhivardhyatām | akuśalamapi yamaniyamakaṣṭavratopavāsādinā tapaḥparikleśena kṣayamupanīyatām | aparamapi yadyadevaṃ gate śreyaskaraṃ śrūyate jñāyate vā tattadadyaivārabhya kriyatāṃ kāryatāṃ ca karma | na khalu vaidikānāmavaidikānāṃ vā karmaṇāmasādhyaṃ nāma kiṃcidapi | utpattirapi tayoḥ kṛcchalabdhayorīdṛśenaiva prakāreṇopajātā |

p.338, l.19


(p.338, l.19)ityuktavati śukanāse saśoka eva rājā pratyavādīt | sarvame-
(p.338, l.20)tadyadāryeṇābhihitaṃ konyo budhyate | kena vāpareṇa vayaṃ paribodhanīyāḥ |
(p.338, l.21)kasya vāparasyāsmābhirvacanaṃ karaṇīyam | kiṃtu tadvatsasya me vaiśa-
(p.338, l.22)mpāyanaduḥkhātsphuṭanaṃ hṛdayasyāmato dṛṣṭilagnaṃ sarvamevānyadantarayati |
(p.338, l.23)tadeva paśyāmi | tadeva śṛṇomi | tadevotprekṣe | tadevamapratyakṣite
(p.339, l.1)vatsasya vadane saṃstambhamevātmano na śaknomi kartum | yatra ca mamā-
(p.339, l.2)yamīdṛśaḥ prakārastatra devyāḥ paribodhanaṃ dūrāpetameva | tadgamanādṛtenya
(p.339, l.3)upāya eva nāsti jīvitasaṃdhāraṇāya | ityevamavadhārayatvāryaḥ | i-
(p.339, l.4)tyuktavati tārāpīḍe cirāttanayapīḍayā tatpuraḥ parityajya lajjāṃ
(p.339, l.5)vilāsavatī kṛtāñjalirucairjagāda | āryaputra yadyevaṃ tathāpi kimaparaṃ
(p.339, l.6)vilambitena | nirgatā eva vayam | dīyatāṃ prayāṇam | uttāmyati me
(p.339, l.7)hṛdayaṃ vatsasya darśanāya | duḥkhāpanodārthaṃ sphuṭanamaṅgīkṛtamāsīt | tadapi
(p.339, l.8)saṃprati darśanakāṅkṣayā na rocata eva | jānāmi varaṃ dīrghakālamapi duḥ-
(p.339, l.9)khānyanubhavantī sakṛdapi vatsasya darśanāya jīvitāsmi | na punarasahya-
(p.339, l.10)duḥkhopaśāntaye saṃpratyeva mṛtāsmīti | tadasya punarāśānibandhanasya sa-
(p.339, l.11)rvātyayanivāraṇopāyasya vatsānanāvalokanotsukasya gamanamapi hṛda-
(p.339, l.12)yasya tāvadvinodatāṃ vrajatu | iti vadantīmeva vilāsavatīmāsādyānya-
(p.339, l.13)tamaḥ śukanāsasyātmasamaḥ pariṇatavayāḥ ṣaṭkarmā samupasṛtya svasti-
(p.339, l.14)pūrvakaṃ vyajñāpayat | devi sarvata evāparisphuṭena vārttākalakalenāku-
(p.339, l.15)līkṛtahṛdayā manoramā svayameva dhāvantyāgatā | rājño lajjamānā
(p.339, l.16)nopagatā sthānamidam | tadeṣā mātṛgṛhasya pṛṣṭha tastiṣṭhati | pṛcchati ca
(p.339, l.17)devīm | kimebhiḥ kathitam | jīvati me vatso vaiśampāyanaḥ | svastha-
(p.339, l.18)śarīro vā | ḍhaukito vā punaryuvarājasya | kva vartate | tāvāgamiṣyato
(p.339, l.19)vā kiyadbhirdivasairiti | rājā tu taduparativārttāyā api kaṣṭatama-
(p.339, l.20)mākarṇya dīrṇa iva śucā śataguṇībhūtaśokotplutāṅgīṃ vilāsavatīma-
(p.339, l.21)vādīt | devi na śrutaṃ kiṃcidapi vatsayoḥ priyasakhyā te | anyataśca
(p.339, l.22)śrutvā kadācijjīvitenaiva viyujyate | taduttiṣṭha svayameva dhairyamālambya
(p.339, l.23)sarvavṛttāntānukathanena saṃsthāpaya priyasakhīṃ tathā yathāryaśukanāsena
(p.340, l.1)saha yātavyam | ityevotthāpya saparijanāṃ vilāsavatīṃ vyasarjayat |
(p.340, l.2)ātmanāpi śukanāsena saha gamanasaṃvidhānamakārayat |

ityuktavati śukanāse saśoka eva rājā pratyavādīt | sarvametadyadāryeṇābhihitaṃ konyo budhyate | kena vāpareṇa vayaṃ paribodhanīyāḥ | kasya vāparasyāsmābhirvacanaṃ karaṇīyam | kiṃtu tadvatsasya me vaiśampāyanaduḥkhātsphuṭanaṃ hṛdayasyāmato dṛṣṭilagnaṃ sarvamevānyadantarayati | tadeva paśyāmi | tadeva śṛṇomi | tadevotprekṣe | tadevamapratyakṣite vatsasya vadane saṃstambhamevātmano na śaknomi kartum | yatra ca mamāyamīdṛśaḥ prakārastatra devyāḥ paribodhanaṃ dūrāpetameva | tadgamanādṛtenya upāya eva nāsti jīvitasaṃdhāraṇāya | ityevamavadhārayatvāryaḥ | ityuktavati tārāpīḍe cirāttanayapīḍayā tatpuraḥ parityajya lajjāṃ vilāsavatī kṛtāñjalirucairjagāda | āryaputra yadyevaṃ tathāpi kimaparaṃ vilambitena | nirgatā eva vayam | dīyatāṃ prayāṇam | uttāmyati me hṛdayaṃ vatsasya darśanāya | duḥkhāpanodārthaṃ sphuṭanamaṅgīkṛtamāsīt | tadapi saṃprati darśanakāṅkṣayā na rocata eva | jānāmi varaṃ dīrghakālamapi duḥkhānyanubhavantī sakṛdapi vatsasya darśanāya jīvitāsmi | na punarasahyaduḥkhopaśāntaye saṃpratyeva mṛtāsmīti | tadasya punarāśānibandhanasya sarvātyayanivāraṇopāyasya vatsānanāvalokanotsukasya gamanamapi hṛdayasya tāvadvinodatāṃ vrajatu | iti vadantīmeva vilāsavatīmāsādyānyatamaḥ śukanāsasyātmasamaḥ pariṇatavayāḥ ṣaṭkarmā samupasṛtya svastipūrvakaṃ vyajñāpayat | devi sarvata evāparisphuṭena vārttākalakalenākulīkṛtahṛdayā manoramā svayameva dhāvantyāgatā | rājño lajjamānā nopagatā sthānamidam | tadeṣā mātṛgṛhasya pṛṣṭha tastiṣṭhati | pṛcchati ca devīm | kimebhiḥ kathitam | jīvati me vatso vaiśampāyanaḥ | svasthaśarīro vā | ḍhaukito vā punaryuvarājasya | kva vartate | tāvāgamiṣyato vā kiyadbhirdivasairiti | rājā tu taduparativārttāyā api kaṣṭatamamākarṇya dīrṇa iva śucā śataguṇībhūtaśokotplutāṅgīṃ vilāsavatīmavādīt | devi na śrutaṃ kiṃcidapi vatsayoḥ priyasakhyā te | anyataśca śrutvā kadācijjīvitenaiva viyujyate | taduttiṣṭha svayameva dhairyamālambya sarvavṛttāntānukathanena saṃsthāpaya priyasakhīṃ tathā yathāryaśukanāsena saha yātavyam | ityevotthāpya saparijanāṃ vilāsavatīṃ vyasarjayat | ātmanāpi śukanāsena saha gamanasaṃvidhānamakārayat |

p.340, l.3


(p.340, l.3)atha tathā prasthite rājani rājānurāgāccandrāpīḍasnehena cāścarya-
(p.340, l.4)darśanakutūhalāya prathamagatapitṛputrabhrātṛmitrasvajanadarśanāya ca gṛharakṣa-
(p.340, l.5)kavarjamujjayinyāḥ sakala eva loko gantumudacalat | rājā tu
(p.340, l.6)śīghragamanavighātahetūnsamastāneva nivartya pralaghuparikaraḥ pibanniva pa-
(p.340, l.7)nthānamekadivaseneva parāpatitumīhamānaḥ stokata evādhvanaḥ prabhṛtyu-
(p.340, l.8)ttāmyatā hṛdayena kiyatyadhvanyadyāpi vartāmahe katipayairdivasaiḥ parā-
(p.340, l.9)patāma iti muhurmuhusturaṃgamāropitaṃ tvaritakamāhūyāhūya pṛcchannavicchi-
(p.340, l.10)nnakaiḥ prayāṇakairvahanna bahubhireva divasairāsasādācchodam | āsādya ca
(p.340, l.11)vikalpaśatadolādhirohaṇaduḥsthitenāntarātmanā dūrasthita eva prathama-
(p.340, l.12)māptatamānaśvavārānvārttānveṣaṇāya tvaritakena sārdhaṃ prahitavān |

atha tathā prasthite rājani rājānurāgāccandrāpīḍasnehena cāścaryadarśanakutūhalāya prathamagatapitṛputrabhrātṛmitrasvajanadarśanāya ca gṛharakṣakavarjamujjayinyāḥ sakala eva loko gantumudacalat | rājā tu śīghragamanavighātahetūnsamastāneva nivartya pralaghuparikaraḥ pibanniva panthānamekadivaseneva parāpatitumīhamānaḥ stokata evādhvanaḥ prabhṛtyuttāmyatā hṛdayena kiyatyadhvanyadyāpi vartāmahe katipayairdivasaiḥ parāpatāma iti muhurmuhusturaṃgamāropitaṃ tvaritakamāhūyāhūya pṛcchannavicchinnakaiḥ prayāṇakairvahanna bahubhireva divasairāsasādācchodam | āsādya ca vikalpaśatadolādhirohaṇaduḥsthitenāntarātmanā dūrasthita eva prathamamāptatamānaśvavārānvārttānveṣaṇāya tvaritakena sārdhaṃ prahitavān |

p.340, l.13


(p.340, l.13)atha taiḥ sārdhamāgacchantamujjhitātmasaṃskāra malinakṛśaśarīramava-
(p.340, l.14)nitalaniveśitottamāṅgamudvāṣpadīnataradṛṣṭiṃ jīvitalajjayā rasātala-
(p.340, l.15)miva praveṣṭumīhamānamahamahamikayā parasparāvaraṇenaivātmadarśanamabhira-
(p.340, l.16)kṣantamakṣatamapi hatamiva saparicchadamapi muṣitamiva jīvantamapi
(p.340, l.17)mṛtamiva sasaṃbhramakṛtāgamanamapi pratīpamākṛṣyamāṇacaraṇamivāṅgaireva saha
(p.340, l.18)galitotsāhaṃ bāṣpeṇaiva saha muktātmānaṃ vaiklavyenaiva sahopasarpantaṃ
(p.340, l.19)meghanādapuraḥsaraṃ sakalameva candrāpīḍacaraṇatalanibaddhajīvitaṃ rājapu-
(p.340, l.20)tralokamālokyollasitatanayaśokormivegākrāntopyucchvasita iva dṛḍhī-
(p.340, l.21)bhūtacandrāpīḍadehāvināśapratyayāntarātmanā nivṛtya sāvaraṇaparyāṇava-
(p.340, l.22)rtinīṃ vilāsavatīmavādīt | devi diṣṭayā vardhase | dhriyate satyameva
(p.340, l.23)śarīreṇa vatsaḥ | yena sakala evāyaṃ taccaraṇakamalānujīvī rājaputra-
(p.341, l.1)lokastatpādamūlādāgata iti | sā tu tadākarṇya kiṃcidātmapāṇinai-
(p.341, l.2)votsāritāvaraṇasicayāñcalā niścalayā dṛṣṭyā ciramivālokya
(p.341, l.3)tanayanirviśeṣaṃ rājaputralokamavicchinnāśrudhārāpi dhairyamunmucyoccairā-
(p.341, l.4)raṭitavati hā vatsa kathaṃ sahapāṃśukrīḍitasyetāvato rājaputralokasya
(p.341, l.5)madhye tvamevaiko na dṛśyasa iti | tathāraṭantīṃ tu tāṃ samāśvāsya
(p.341, l.6)dūrata eva rājā samaṃ sarvalokenāvanitalaniveśitottamāṅgaṃ meghanādami-
(p.341, l.7)to ḍhaukasvetyādiśyoddiśyāprākṣīt | meghanāda kathaya ko vṛttānto va-
(p.341, l.8)tsasyeti | sa tu vyajñāpayat | deva cetanāvirahācceṣṭāmātrakamevāpagataṃ
(p.341, l.9)śarīre punarjñāyate | divase divasepyadhikā kāntiḥ samupajāyata iti |
(p.341, l.10)rājā tu tacchrutvā jīvitapratilambhe samupajātapratyāśaḥ śrutaṃ devyā
(p.341, l.11)meghanādasya vacanaṃ tadehi cirātpunaḥ kṛtārthayāmo darśanenātmānaṃ pa-
(p.341, l.12)śyāmo vatsasya vadanamityabhidadhāna evābhivardhitagativiśeṣayā kare-
(p.341, l.13)ṇvā mahāśvetāśramamagamat |

atha taiḥ sārdhamāgacchantamujjhitātmasaṃskāra malinakṛśaśarīramavanitalaniveśitottamāṅgamudvāṣpadīnataradṛṣṭiṃ jīvitalajjayā rasātalamiva praveṣṭumīhamānamahamahamikayā parasparāvaraṇenaivātmadarśanamabhirakṣantamakṣatamapi hatamiva saparicchadamapi muṣitamiva jīvantamapi mṛtamiva sasaṃbhramakṛtāgamanamapi pratīpamākṛṣyamāṇacaraṇamivāṅgaireva saha galitotsāhaṃ bāṣpeṇaiva saha muktātmānaṃ vaiklavyenaiva sahopasarpantaṃ meghanādapuraḥsaraṃ sakalameva candrāpīḍacaraṇatalanibaddhajīvitaṃ rājaputralokamālokyollasitatanayaśokormivegākrāntopyucchvasita iva dṛḍhībhūtacandrāpīḍadehāvināśapratyayāntarātmanā nivṛtya sāvaraṇaparyāṇavartinīṃ vilāsavatīmavādīt | devi diṣṭayā vardhase | dhriyate satyameva śarīreṇa vatsaḥ | yena sakala evāyaṃ taccaraṇakamalānujīvī rājaputralokastatpādamūlādāgata iti | sā tu tadākarṇya kiṃcidātmapāṇinaivotsāritāvaraṇasicayāñcalā niścalayā dṛṣṭyā ciramivālokya tanayanirviśeṣaṃ rājaputralokamavicchinnāśrudhārāpi dhairyamunmucyoccairāraṭitavati hā vatsa kathaṃ sahapāṃśukrīḍitasyetāvato rājaputralokasya madhye tvamevaiko na dṛśyasa iti | tathāraṭantīṃ tu tāṃ samāśvāsya dūrata eva rājā samaṃ sarvalokenāvanitalaniveśitottamāṅgaṃ meghanādamito ḍhaukasvetyādiśyoddiśyāprākṣīt | meghanāda kathaya ko vṛttānto vatsasyeti | sa tu vyajñāpayat | deva cetanāvirahācceṣṭāmātrakamevāpagataṃ śarīre punarjñāyate | divase divasepyadhikā kāntiḥ samupajāyata iti | rājā tu tacchrutvā jīvitapratilambhe samupajātapratyāśaḥ śrutaṃ devyā meghanādasya vacanaṃ tadehi cirātpunaḥ kṛtārthayāmo darśanenātmānaṃ paśyāmo vatsasya vadanamityabhidadhāna evābhivardhitagativiśeṣayā kareṇvā mahāśvetāśramamagamat |

p.341, l.14


(p.341, l.14)atha sahasaiva taccandrāpīḍagurujanāgamanamākarṇya puraḥprakīrṇatāra-
(p.341, l.15)muktānukārinayanabindusaṃdohā hā hatāsmi mandapuṇyā duḥkhaikabhā-
(p.341, l.16)ginī na jānāmyeva vismṛtamaraṇā kiyadyāvadahamanenānekaprakāraṃ kha-
(p.341, l.17)līkāradānaikapaṇḍitena dagdhavedhasā paraṃ dagdhavyetyabhidadhānaiva dhā-
(p.341, l.18)vitvā hiyā mahāśvetā guhābhyantaramaviśat | citrarathatanayāpi
(p.341, l.19)satvaropasṛtasakhīkadambakāvalambitaśarīrā tūṣṇīmeva mohāndhakāram |
(p.341, l.20)tadavasthayośca tayoḥ śukanāsāvalambitaśarīro rājā viveśāśrama-
(p.341, l.21)padam | tadanu manoramāvilambitā puraḥpradhāvitotplutāyatataradṛṣṭiḥ
(p.341, l.22)kva me vatsa iti pṛcchantī vilāsavatī | praviśya ca saha-
(p.341, l.23)jayaiva kāntyāvirahitamuparatasarvaprayatnaṃ suptamiva taṃ putravatsalā
(p.342, l.1)tanayamālokya yāvanna parāpatatyeva tārāpīḍastāvadvilāsavatī vidhāra-
(p.342, l.2)yantīṃ manoramāmapyākṣipya dūrata eva prasāritabāhulatādvayā rayonmu-
(p.342, l.3)ktajarjarābhirnayanajaladhārābhiḥ prasraveṇa ca siñcantī mahītalamehi jāta-
(p.342, l.4)durlabhaka cirāddṛṣṭosi dehi me prativacanamālokaya sakṛdapi māmanu-
(p.342, l.5)citaṃ tāta tavaitadavasthānamutthāyāṅkopagamanena me saṃpādaya tanayocitaṃ
(p.342, l.6)snehaṃ na cānākarṇitapūrva bālyepi tvayā madvacanamadya kimevaṃ vilapa-
(p.342, l.7)ntyā api na śṛṇoṣi jāta kena roṣitosyeṣā toṣayāmi vatsa pāda-
(p.342, l.8)yornipatya putra candrāpīḍa praṇama tāvatpratyudgamya tvatsnehādevātidūramā-
(p.342, l.9)gatasyāpi pituḥ pādau kva sā gatā te gurubhaktiḥ kva te guṇāḥ kva sa
(p.342, l.10)snehaḥ kva sā dharmajñatā kva tatpitṛpakṣapātitvaṃ ka sā bandhuprītiḥ kva
(p.342, l.11)sā parijanavatsalatā kathamabhāgyairme sarvamekapada evotsṛjyaivamaudāsī-
(p.342, l.12)nyamavalambyāvasthitosyathavā yathā te sukhaṃ tathā tiṣṭha vayamudāsīna-
(p.342, l.13)hṛdayāstvayīti kṛtārtapralāpā samupasṛtya punaḥ punargāḍhamāliṅgyāṅgāni
(p.342, l.14)śiraḥ samāghrāya kapolau cumbitvā candrāpīḍasya caraṇāvuttamāṅge
(p.342, l.15)kṛtvonmuktakaṇṭhamarodīt | tathā rudantīṃ tu tāmantaritanijapīḍastā-
(p.342, l.16)rāpīḍaścandrāpīḍamapariṣvajyaiva sarvaprajāpīḍāpaharaṇakṣamābhyāṃ bhujābhyā-
(p.342, l.17)mavalambyābravīt | devi yadyapyāvayoḥ sukṛtairapatyatāmupagatastathāpi
(p.342, l.18)devatāmūrtirevāyamaśocanīyaḥ | tadunmucyatāmayamidānīṃ manuṣyaloko-
(p.342, l.19)citaḥ śocitavyavṛttāntaḥ | asmiñchoke kṛte na kiṃcidapi bhavati |
(p.342, l.20)kevalaṃ gala eva sphuṭati raṭato na hṛdayam | nirarthakaṃ pralapitameva
(p.342, l.21)niryāti vadanānna jīvitam | nirāsaṅgaṃ nayanajalameva patati na
(p.342, l.22)śarīram | api ca vatsasyādarśanamātramevāvayoḥ pīḍākaram | taccai-
(p.342, l.23)vamālokyamāne mukhesya dūrāpetam | aparamasyāmavasthāyāmāvābhyā-
(p.343, l.1)mapi tāvatparamavaṣṭambhaṃ kṛtvā manoramā śukanāsaśca saṃdhāraṇīyau ya-
(p.343, l.2)yorlokāntarito vaiśampāyanaḥ | tiṣṭhatāṃ tāvadetāvapi | yasyāḥ pra-
(p.343, l.3)bhāvātpunaranubhavanīyo vatsasya jīvitapratilambhābhyudayamahotsavaḥ sai-
(p.343, l.4)veyaṃ gandharvarājatanayā vadhūstesmadāgamanaśokormisaṃkrāntimūḍhā sanāma-
(p.343, l.5)grahaṇamunmuktākrandābhiḥ priyasakhībhirgrāhyamāṇādyāpi saṃjñāṃ na pratila-
(p.343, l.6)bhate | tadenāṃ tāvadutthāpyāṅke kṛtvā cetanāṃ lambhaya | tato yathecchaṃ
(p.343, l.7)rodiṣyasi |

atha sahasaiva taccandrāpīḍagurujanāgamanamākarṇya puraḥprakīrṇatāramuktānukārinayanabindusaṃdohā hā hatāsmi mandapuṇyā duḥkhaikabhāginī na jānāmyeva vismṛtamaraṇā kiyadyāvadahamanenānekaprakāraṃ khalīkāradānaikapaṇḍitena dagdhavedhasā paraṃ dagdhavyetyabhidadhānaiva dhāvitvā hiyā mahāśvetā guhābhyantaramaviśat | citrarathatanayāpi satvaropasṛtasakhīkadambakāvalambitaśarīrā tūṣṇīmeva mohāndhakāram | tadavasthayośca tayoḥ śukanāsāvalambitaśarīro rājā viveśāśramapadam | tadanu manoramāvilambitā puraḥpradhāvitotplutāyatataradṛṣṭiḥ kva me vatsa iti pṛcchantī vilāsavatī | praviśya ca sahajayaiva kāntyāvirahitamuparatasarvaprayatnaṃ suptamiva taṃ putravatsalā tanayamālokya yāvanna parāpatatyeva tārāpīḍastāvadvilāsavatī vidhārayantīṃ manoramāmapyākṣipya dūrata eva prasāritabāhulatādvayā rayonmuktajarjarābhirnayanajaladhārābhiḥ prasraveṇa ca siñcantī mahītalamehi jātadurlabhaka cirāddṛṣṭosi dehi me prativacanamālokaya sakṛdapi māmanucitaṃ tāta tavaitadavasthānamutthāyāṅkopagamanena me saṃpādaya tanayocitaṃ snehaṃ na cānākarṇitapūrva bālyepi tvayā madvacanamadya kimevaṃ vilapantyā api na śṛṇoṣi jāta kena roṣitosyeṣā toṣayāmi vatsa pādayornipatya putra candrāpīḍa praṇama tāvatpratyudgamya tvatsnehādevātidūramāgatasyāpi pituḥ pādau kva sā gatā te gurubhaktiḥ kva te guṇāḥ kva sa snehaḥ kva sā dharmajñatā kva tatpitṛpakṣapātitvaṃ ka sā bandhuprītiḥ kva sā parijanavatsalatā kathamabhāgyairme sarvamekapada evotsṛjyaivamaudāsīnyamavalambyāvasthitosyathavā yathā te sukhaṃ tathā tiṣṭha vayamudāsīnahṛdayāstvayīti kṛtārtapralāpā samupasṛtya punaḥ punargāḍhamāliṅgyāṅgāni śiraḥ samāghrāya kapolau cumbitvā candrāpīḍasya caraṇāvuttamāṅge kṛtvonmuktakaṇṭhamarodīt | tathā rudantīṃ tu tāmantaritanijapīḍastārāpīḍaścandrāpīḍamapariṣvajyaiva sarvaprajāpīḍāpaharaṇakṣamābhyāṃ bhujābhyāmavalambyābravīt | devi yadyapyāvayoḥ sukṛtairapatyatāmupagatastathāpi devatāmūrtirevāyamaśocanīyaḥ | tadunmucyatāmayamidānīṃ manuṣyalokocitaḥ śocitavyavṛttāntaḥ | asmiñchoke kṛte na kiṃcidapi bhavati | kevalaṃ gala eva sphuṭati raṭato na hṛdayam | nirarthakaṃ pralapitameva niryāti vadanānna jīvitam | nirāsaṅgaṃ nayanajalameva patati na śarīram | api ca vatsasyādarśanamātramevāvayoḥ pīḍākaram | taccaivamālokyamāne mukhesya dūrāpetam | aparamasyāmavasthāyāmāvābhyāmapi tāvatparamavaṣṭambhaṃ kṛtvā manoramā śukanāsaśca saṃdhāraṇīyau yayorlokāntarito vaiśampāyanaḥ | tiṣṭhatāṃ tāvadetāvapi | yasyāḥ prabhāvātpunaranubhavanīyo vatsasya jīvitapratilambhābhyudayamahotsavaḥ saiveyaṃ gandharvarājatanayā vadhūstesmadāgamanaśokormisaṃkrāntimūḍhā sanāmagrahaṇamunmuktākrandābhiḥ priyasakhībhirgrāhyamāṇādyāpi saṃjñāṃ na pratilabhate | tadenāṃ tāvadutthāpyāṅke kṛtvā cetanāṃ lambhaya | tato yathecchaṃ rodiṣyasi |

p.343, l.8


(p.343, l.8)ityabhihitā rājñā vilāsavatī kva sā me vatsasya jīvitanibandhanava-
(p.343, l.9)dhūrityabhidadhatyeva sasaṃbhramamupasṛtyāpratipannasaṃjñāmevāṅkenādāya kādamba-
(p.343, l.10)rīṃ kareṇa mūrcchānimīlanāhitadviguṇataranayanaśobhaṃ vadanamālokyānavara-
(p.343, l.11)tanayanasalilasnānārdraminduśakalaśītalaṃ svakapolaṃ kapolayorlalāṭe la-
(p.343, l.12)lāṭaṃ locanayośca locane niveśayantī candrāpīḍasparśaśiśireṇa ca
(p.343, l.13)pāṇinā hṛdaye spṛśantī samāśvasihi mātastvayā vinādyaiva prabhṛti
(p.343, l.14)kena saṃdhāritaṃ vatsasya me candrāpīḍasya śarīraṃ mātastvamamṛtamayī-
(p.343, l.15)va jātāsi yena vatsasya punarvadanamālokitamityavādīt | kādambarī
(p.343, l.16)tu tena candrāpīḍanāmagrahaṇena tena ca tannirviśeṣavṛttinā vilāsavatī-
(p.343, l.17)śarīrasparśena labdhasaṃjñāpi lajjāvanamramukhī pratipattimūḍhā madalekha-
(p.343, l.18)yāṅkādavatārya paravatyeva yathākramamakāryata vandanāṃ gurūṇām | āyu-
(p.343, l.19)ṣmati dīrghakālamavidhavā bhaveti kṛtāśīrvādā ca śanaiḥ śanaistairutthāpya-
(p.343, l.20)mānātinikaṭe vilāsavatyāḥ pṛṣṭhataḥ samupaveśyādhāryata | atha pratyā-
(p.343, l.21)pannacetanāyāṃ citrarathatanayāyāṃ candrāpīḍamevojjīvitaṃ manyamāno rājā
(p.343, l.22)ciramivāsya gāḍhamaṅgamāliṅgya cumbaṃśca paśyaṃśca spṛśaṃśca sthitvā madale-
(p.343, l.23)khāmāhūyādideśa | darśanasukhamātrakamasmākaṃ vidhīyamānam | taccā-
(p.344, l.1)smābhirāsāditam | tadyādṛśenaivopacāreṇaitāvato divasānupacaritavatī
(p.344, l.2)vadhūrvatsasya śarīraṃ sa evopacāro nāsmadanurodhāllajjayā vā manā-
(p.344, l.3)gapi pariharaṇīyaḥ | vayaṃ niṣprayojanā draṣṭāra eva kevalam | kima-
(p.344, l.4)smābhiriha sthitairgatairvā | yasyāḥ karasparśenāpyāyitametadavināśi
(p.344, l.5)saiva vadhūḥ pārśvasya tiṣṭhatu | ityādiśya nirjagāma | nirgatya copa-
(p.344, l.6)kalpitaṃ nijāvāsamagatvaiva tapasvivāsocitenyatamasminnāsanna evā-
(p.344, l.7)śramasya śuciśilātalasanāthe tarulatāmaṇḍape samupaviśya nirviśe-
(p.344, l.8)ṣaduḥkhaṃ sakalameva rājacakramāhūya sabahumānamavādīt | na bhavadbhiravaga-
(p.344, l.9)ntavyaṃ yathādya śokāvegādevaitadahamaṅgīkaromīti | pūrvacintita evāyamartho
(p.344, l.10)yathā vadhūsametasya candrāpīḍasya vadanamālokya saṃkrāmitanijabhareṇa
(p.344, l.11)mayā kvacidāśramapade gatvā paścimaṃ vayaḥ kṣapitavyamiti | sa cāyaṃ me
(p.344, l.12)bhagavatā kṛtāntena purākṛtaiḥ karmabhirvā virūpairevaṃ samupanamitaḥ | ki-
(p.344, l.13)maparaṃ kriyate | anatikramaṇīyā niyatiḥ | aprāpaṇīyaṃ nānubhūtamātmaceṣṭā-
(p.344, l.14)kṛtaṃ vatsasya sukham | prajāparipālanaphalaṃ tu punarbhavadbhujeṣvevamakṣateṣvavi-
(p.344, l.15)rahitamastyeva | anyathāpi hi ceṣṭamāneṣvasmāsu sarvameva teṣvevāvasthi-
(p.344, l.16)tam | tadicchāmi cirakāṅkitaṃ manorathaṃ pūrayitum | dhanyāśca jarāpīta-
(p.344, l.17)sāratanavastanayeṣvātmabharamāsajya laghuśarīrāḥ paralokagamanaṃ sādhaya-
(p.344, l.18)nti | yac ca balādgale pādamādhāya yadā tadānicchatopyācchidyata eva kṛtā-
(p.344, l.19)ntena | tadyadi pātre kvacidapi sthāpayitvā nijapadaṃ jarāparibhuktāyuḥ-
(p.344, l.20)śeṣeṇa niṣprayojanasthitinā sarvasukhabāhyena māṃsapiṇḍena paraloka-
(p.344, l.21)sukhānyupārjyante lābha evāyam | tadasya vastunaḥ kṛte bhavanto mayā
(p.344, l.22)prārthanīyāḥ | ityuktvā saṃnihitānyapi parityajyocitāni sarvasu-
(p.344, l.23)khānyanucitānyaṅgīkṛtya vanyāni tathā hi harmyabuddhiṃ vṛkṣamūleṣva-
(p.345, l.1)ntaḥpurastrīprītiṃ latāsu saṃstutajanasnehaṃ hariṇeṣu nivasanaruciṃ cīra-
(p.345, l.2)valkaleṣu kuntalaracanābhiyogaṃ jaṭāsvāhārahārda kandamūlaphaleṣu śa-
(p.345, l.3)stradhāraṇavyasanamakṣasūtre prajāparipālanaśakti samitkuśakusumeṣu na-
(p.345, l.4)rmālāpaṃ dharmasaṃkathāsu samararasamupaśame jayecchāṃ paratra kośaspṛhāṃ
(p.345, l.5)tapasyājñāṃ maune sarvopabhogarāgaṃ ca vairāgye tanayasnehaṃ taruṣu saṃkramayya
(p.345, l.6)tathā tapasvijanocitāḥ kriyāḥ kurvangandharvalokocitānaharaharupa-
(p.345, l.7)cārānkādambaryā kathamapi samutsṛṣṭalajjayā mahāśvetayā ca kri-
(p.345, l.8)yamāṇānanicchannavicchedātsāyaṃprātaścānubhūtacandrāpīḍadarśanasukho duḥ-
(p.345, l.9)khānyagaṇayannarapatiḥ saparivāraḥ samaṃ devyā śukanāsena ca tatrai-
(p.345, l.10)vātiṣṭhat |

ityabhihitā rājñā vilāsavatī kva sā me vatsasya jīvitanibandhanavadhūrityabhidadhatyeva sasaṃbhramamupasṛtyāpratipannasaṃjñāmevāṅkenādāya kādambarīṃ kareṇa mūrcchānimīlanāhitadviguṇataranayanaśobhaṃ vadanamālokyānavaratanayanasalilasnānārdraminduśakalaśītalaṃ svakapolaṃ kapolayorlalāṭe lalāṭaṃ locanayośca locane niveśayantī candrāpīḍasparśaśiśireṇa ca pāṇinā hṛdaye spṛśantī samāśvasihi mātastvayā vinādyaiva prabhṛti kena saṃdhāritaṃ vatsasya me candrāpīḍasya śarīraṃ mātastvamamṛtamayīva jātāsi yena vatsasya punarvadanamālokitamityavādīt | kādambarī tu tena candrāpīḍanāmagrahaṇena tena ca tannirviśeṣavṛttinā vilāsavatīśarīrasparśena labdhasaṃjñāpi lajjāvanamramukhī pratipattimūḍhā madalekhayāṅkādavatārya paravatyeva yathākramamakāryata vandanāṃ gurūṇām | āyuṣmati dīrghakālamavidhavā bhaveti kṛtāśīrvādā ca śanaiḥ śanaistairutthāpyamānātinikaṭe vilāsavatyāḥ pṛṣṭhataḥ samupaveśyādhāryata | atha pratyāpannacetanāyāṃ citrarathatanayāyāṃ candrāpīḍamevojjīvitaṃ manyamāno rājā ciramivāsya gāḍhamaṅgamāliṅgya cumbaṃśca paśyaṃśca spṛśaṃśca sthitvā madalekhāmāhūyādideśa | darśanasukhamātrakamasmākaṃ vidhīyamānam | taccāsmābhirāsāditam | tadyādṛśenaivopacāreṇaitāvato divasānupacaritavatī vadhūrvatsasya śarīraṃ sa evopacāro nāsmadanurodhāllajjayā vā manāgapi pariharaṇīyaḥ | vayaṃ niṣprayojanā draṣṭāra eva kevalam | kimasmābhiriha sthitairgatairvā | yasyāḥ karasparśenāpyāyitametadavināśi saiva vadhūḥ pārśvasya tiṣṭhatu | ityādiśya nirjagāma | nirgatya copakalpitaṃ nijāvāsamagatvaiva tapasvivāsocitenyatamasminnāsanna evāśramasya śuciśilātalasanāthe tarulatāmaṇḍape samupaviśya nirviśeṣaduḥkhaṃ sakalameva rājacakramāhūya sabahumānamavādīt | na bhavadbhiravagantavyaṃ yathādya śokāvegādevaitadahamaṅgīkaromīti | pūrvacintita evāyamartho yathā vadhūsametasya candrāpīḍasya vadanamālokya saṃkrāmitanijabhareṇa mayā kvacidāśramapade gatvā paścimaṃ vayaḥ kṣapitavyamiti | sa cāyaṃ me bhagavatā kṛtāntena purākṛtaiḥ karmabhirvā virūpairevaṃ samupanamitaḥ | kimaparaṃ kriyate | anatikramaṇīyā niyatiḥ | aprāpaṇīyaṃ nānubhūtamātmaceṣṭākṛtaṃ vatsasya sukham | prajāparipālanaphalaṃ tu punarbhavadbhujeṣvevamakṣateṣvavirahitamastyeva | anyathāpi hi ceṣṭamāneṣvasmāsu sarvameva teṣvevāvasthitam | tadicchāmi cirakāṅkitaṃ manorathaṃ pūrayitum | dhanyāśca jarāpītasāratanavastanayeṣvātmabharamāsajya laghuśarīrāḥ paralokagamanaṃ sādhayanti | yac ca balādgale pādamādhāya yadā tadānicchatopyācchidyata eva kṛtāntena | tadyadi pātre kvacidapi sthāpayitvā nijapadaṃ jarāparibhuktāyuḥśeṣeṇa niṣprayojanasthitinā sarvasukhabāhyena māṃsapiṇḍena paralokasukhānyupārjyante lābha evāyam | tadasya vastunaḥ kṛte bhavanto mayā prārthanīyāḥ | ityuktvā saṃnihitānyapi parityajyocitāni sarvasukhānyanucitānyaṅgīkṛtya vanyāni tathā hi harmyabuddhiṃ vṛkṣamūleṣvantaḥpurastrīprītiṃ latāsu saṃstutajanasnehaṃ hariṇeṣu nivasanaruciṃ cīravalkaleṣu kuntalaracanābhiyogaṃ jaṭāsvāhārahārda kandamūlaphaleṣu śastradhāraṇavyasanamakṣasūtre prajāparipālanaśakti samitkuśakusumeṣu narmālāpaṃ dharmasaṃkathāsu samararasamupaśame jayecchāṃ paratra kośaspṛhāṃ tapasyājñāṃ maune sarvopabhogarāgaṃ ca vairāgye tanayasnehaṃ taruṣu saṃkramayya tathā tapasvijanocitāḥ kriyāḥ kurvangandharvalokocitānaharaharupacārānkādambaryā kathamapi samutsṛṣṭalajjayā mahāśvetayā ca kriyamāṇānanicchannavicchedātsāyaṃprātaścānubhūtacandrāpīḍadarśanasukho duḥkhānyagaṇayannarapatiḥ saparivāraḥ samaṃ devyā śukanāsena ca tatraivātiṣṭhat |

p.346, l.1


(p.346, l.1)ityeva ca kathayitvā bhagavāñjābālirjarābhibhavavicchāyaṃ smitaṃ kṛ-
(p.346, l.2)tvā hārītapramukhānsarvāneva tāñchrāvakānavādīt | dṛṣṭamāyuṣmadbhiridama-
(p.346, l.3)ntaḥkaraṇāpahāriṇaḥ kathārasasyākṣepasāmarthyam | yatkathayituṃ pravṛtto-
(p.346, l.4)smi tatparityajyaiva kathārasātkathayannatidūramatikrāntosmi | tadyaḥ sa
(p.346, l.5)kāmopahatacetāḥ svayaṃkṛtādevāvinayāddivyalokataḥ paribhraśya martya-
(p.346, l.6)loke vaiśampāyananāmā śukanāsasūnurabhavatsa evaiṣa punaḥ svayaṃkṛte-
(p.346, l.7)nāvinayena kopitasya piturākrośānmahāśvetākṛtācca satyādhiṣṭhānā-
(p.346, l.8)dasyāṃ śukajātau patitaḥ |

ityeva ca kathayitvā bhagavāñjābālirjarābhibhavavicchāyaṃ smitaṃ kṛtvā hārītapramukhānsarvāneva tāñchrāvakānavādīt | dṛṣṭamāyuṣmadbhiridamantaḥkaraṇāpahāriṇaḥ kathārasasyākṣepasāmarthyam | yatkathayituṃ pravṛttosmi tatparityajyaiva kathārasātkathayannatidūramatikrāntosmi | tadyaḥ sa kāmopahatacetāḥ svayaṃkṛtādevāvinayāddivyalokataḥ paribhraśya martyaloke vaiśampāyananāmā śukanāsasūnurabhavatsa evaiṣa punaḥ svayaṃkṛtenāvinayena kopitasya piturākrośānmahāśvetākṛtācca satyādhiṣṭhānādasyāṃ śukajātau patitaḥ |

p.346, l.9


(p.346, l.9)ityevaṃ vadatyeva bhagavati jābālau bālyepi me suptaprabuddhasyeva
(p.346, l.10)pūrvajanmāntaropāttāḥ samastā eva vidyā jihvāgrebhavan | saka-
(p.346, l.11)lāsu ca kalāsu kauśalamupajātam | upadeśāya manujasyeva ceyaṃ vi-
(p.346, l.12)spaṣṭavarṇābhidhānā bhāratī ca saṃpannā | vijñānaṃ ca sarvavastuviṣayaṃ
(p.346, l.13)smaraṇaṃ ca saṃvṛttam | kiṃ bahunā | manuṣyaśarīrādṛte sarvamanyattatkṣaṇame-
(p.346, l.14)va me vaiśampāyanasya sa eva candrāpīḍasyopari snehaḥ saiva kāmaparava-
(p.346, l.15)śatā sa eva mahāśvetāyāmanurāgaḥ saiva tadavāptiṃ pratyutsukatetyupa-
(p.346, l.16)gataṃ sakalameva | kevalamasaṃjātapakṣatayā me tasminsamaye pūrvajanmo-
(p.346, l.17)pāttā śarīraceṣṭā nāsīt | tathā cāvirbhūtasakalānyajanmavṛttāntaḥ
(p.346, l.18)samutsukāntarātmā kiṃ mātāpitroḥ kiṃ tātasya tārāpīḍasya kima-
(p.346, l.19)mbāyā vilāsavatyāḥ kiṃ vayasyasya candrāpīḍasyota prathamasuhṛdaḥ
(p.346, l.20)kapiñjalasyāhosvinmahāśvetāyā iti nājñāsiṣamevaṃ kasya kasya kathaṃ
(p.346, l.21)vā smṛtavānasmīti | tathā cotsukāntarātmā mahītalaniveśitaśirā-
(p.346, l.22)ciramiva sthitvā bhagavantaṃ jābāliṃ nijāvinayaśravaṇalajjayā vi-
(p.346, l.23)līyamāna iva viśanniva pātālatalaṃ kathamapi śanaiḥ śanairvya-
(p.347, l.1)jñāpayam | bhagavaṃstvatprasādādāvirbhūtajñānosmi saṃvṛttaḥ | smṛtāḥ khalu
(p.347, l.2)mayā sarva eva pūrvabāndhavāḥ | mūḍhatāyāṃ ca yathaiva me teṣāṃ smaraṇaṃ nā-
(p.347, l.3)sīttathaiva virahapīḍāpi | adhunā punastānsmṛtvā sphuṭatīva me hṛdayam |
(p.347, l.4)na ca tānsmṛtvāpi tathā yathā candrāpīḍaṃ yasya maduparatiśravaṇamā-
(p.347, l.5)trakātsphuṭitaṃ hṛdayam | tattasyāpi janmākhyānena prasādaṃ karotu bha-
(p.347, l.6)gavān | yenāyaṃ tiryagyonivāsopi me tena sahaikatra vasato na
(p.347, l.7)piḍākaraḥ saṃjāyate | ityevaṃ ca vijñāpito mayā sāsūyamiva
(p.347, l.8)māmavalokya bhagavāñjābāliḥ sasnehakopagarbha pratyavādīt | durā-
(p.347, l.9)tmanyayaitāvatīṃ daśāmupanītosi kathaṃ tāmeva taralahṛdayatāmanuba-
(p.347, l.10)dhnāsi | adyāpi pakṣāvapi nodbhidyete | tatsaṃcaraṇakṣamastu tāva-
(p.347, l.11)dbhava | tato māṃ prakṣyasi | ityevamukte bhagavatā samupajātaku-
(p.347, l.12)tūhalo hārītaḥ papraccha | tāta mahānayaṃ vismayo me | kathaya katha-
(p.347, l.13)masya munijātau vartamānasya tādṛśī kāmaparatā jātā | yayā jī-
(p.347, l.14)vitamapi na saṃdhārayituṃ pāritam | kathaṃ ca divyalokasaṃbhū-
(p.347, l.15)tasya tathā svalpamāyuḥ saṃvṛttam | evaṃ ca pṛṣṭaḥ sūnunā bhagavāñjā-
(p.347, l.16)bāliramalābhiḥ pāpamalamiva prakṣālayandaśanadīdhitisaliladhārābhiḥ
(p.347, l.17)pratyavādīt | spaṣṭamevātra kāraṇaṃ vatsa | ayaṃ hi kāmarāgamohamayāda-
(p.347, l.18)lpasārātstrīvīryādeva kevalādutpannaḥ | śrutau ca padyata etadyādṛśādvai
(p.347, l.19)jāyate tādṛgeva bhavatīti | lokepi ca prāyaḥ kāraṇaguṇabhāñjyeva kā-
(p.347, l.20)ryāṇi dṛśyante | tathā caitadāyurvedepi śrūyate | yaḥ kilālpasārā-
(p.347, l.21)tstrīvīryādeva kevalājjanturbhavati sa khalvabhāvātsārabhūtasya sthairyahetoḥ
(p.347, l.22)puruṣavīryasya yathāsāraṃ garbhe vā vilayamāpadyate mṛto vā jāyate jāto
(p.347, l.23)vā na dīrghakālaṃ jīvatīti | tadayamutpanna evedṛśo yenāsya tādṛśī
(p.348, l.1)kāmaparatā jātā | maraṇaṃ ca madanavegasaṃjvarāsahiṣṇostathopanatam |
(p.348, l.2)adhunāpi tādṛśa evālpāyurayaṃ śāpāvasānottarakālaṃ yadasyā-
(p.348, l.3)kṣayeṇāyuṣā yogo bhaviṣyati |

ityevaṃ vadatyeva bhagavati jābālau bālyepi me suptaprabuddhasyeva pūrvajanmāntaropāttāḥ samastā eva vidyā jihvāgrebhavan | sakalāsu ca kalāsu kauśalamupajātam | upadeśāya manujasyeva ceyaṃ vispaṣṭavarṇābhidhānā bhāratī ca saṃpannā | vijñānaṃ ca sarvavastuviṣayaṃ smaraṇaṃ ca saṃvṛttam | kiṃ bahunā | manuṣyaśarīrādṛte sarvamanyattatkṣaṇameva me vaiśampāyanasya sa eva candrāpīḍasyopari snehaḥ saiva kāmaparavaśatā sa eva mahāśvetāyāmanurāgaḥ saiva tadavāptiṃ pratyutsukatetyupagataṃ sakalameva | kevalamasaṃjātapakṣatayā me tasminsamaye pūrvajanmopāttā śarīraceṣṭā nāsīt | tathā cāvirbhūtasakalānyajanmavṛttāntaḥ samutsukāntarātmā kiṃ mātāpitroḥ kiṃ tātasya tārāpīḍasya kimambāyā vilāsavatyāḥ kiṃ vayasyasya candrāpīḍasyota prathamasuhṛdaḥ kapiñjalasyāhosvinmahāśvetāyā iti nājñāsiṣamevaṃ kasya kasya kathaṃ vā smṛtavānasmīti | tathā cotsukāntarātmā mahītalaniveśitaśirāciramiva sthitvā bhagavantaṃ jābāliṃ nijāvinayaśravaṇalajjayā vilīyamāna iva viśanniva pātālatalaṃ kathamapi śanaiḥ śanairvyajñāpayam | bhagavaṃstvatprasādādāvirbhūtajñānosmi saṃvṛttaḥ | smṛtāḥ khalu mayā sarva eva pūrvabāndhavāḥ | mūḍhatāyāṃ ca yathaiva me teṣāṃ smaraṇaṃ nāsīttathaiva virahapīḍāpi | adhunā punastānsmṛtvā sphuṭatīva me hṛdayam | na ca tānsmṛtvāpi tathā yathā candrāpīḍaṃ yasya maduparatiśravaṇamātrakātsphuṭitaṃ hṛdayam | tattasyāpi janmākhyānena prasādaṃ karotu bhagavān | yenāyaṃ tiryagyonivāsopi me tena sahaikatra vasato na piḍākaraḥ saṃjāyate | ityevaṃ ca vijñāpito mayā sāsūyamiva māmavalokya bhagavāñjābāliḥ sasnehakopagarbha pratyavādīt | durātmanyayaitāvatīṃ daśāmupanītosi kathaṃ tāmeva taralahṛdayatāmanubadhnāsi | adyāpi pakṣāvapi nodbhidyete | tatsaṃcaraṇakṣamastu tāvadbhava | tato māṃ prakṣyasi | ityevamukte bhagavatā samupajātakutūhalo hārītaḥ papraccha | tāta mahānayaṃ vismayo me | kathaya kathamasya munijātau vartamānasya tādṛśī kāmaparatā jātā | yayā jīvitamapi na saṃdhārayituṃ pāritam | kathaṃ ca divyalokasaṃbhūtasya tathā svalpamāyuḥ saṃvṛttam | evaṃ ca pṛṣṭaḥ sūnunā bhagavāñjābāliramalābhiḥ pāpamalamiva prakṣālayandaśanadīdhitisaliladhārābhiḥ pratyavādīt | spaṣṭamevātra kāraṇaṃ vatsa | ayaṃ hi kāmarāgamohamayādalpasārātstrīvīryādeva kevalādutpannaḥ | śrutau ca padyata etadyādṛśādvai jāyate tādṛgeva bhavatīti | lokepi ca prāyaḥ kāraṇaguṇabhāñjyeva kāryāṇi dṛśyante | tathā caitadāyurvedepi śrūyate | yaḥ kilālpasārātstrīvīryādeva kevalājjanturbhavati sa khalvabhāvātsārabhūtasya sthairyahetoḥ puruṣavīryasya yathāsāraṃ garbhe vā vilayamāpadyate mṛto vā jāyate jāto vā na dīrghakālaṃ jīvatīti | tadayamutpanna evedṛśo yenāsya tādṛśī kāmaparatā jātā | maraṇaṃ ca madanavegasaṃjvarāsahiṣṇostathopanatam | adhunāpi tādṛśa evālpāyurayaṃ śāpāvasānottarakālaṃ yadasyākṣayeṇāyuṣā yogo bhaviṣyati |

p.348, l.4


(p.348, l.4)ityetacchrutvā punaravanitalaniveśitaśirāḥ praṇamya bhagavantaṃ vyajñāpa-
(p.348, l.5)yam | bhagavannahamapuṇyavānasyāṃ tiryagyonau vartamānaḥ svayaṃ sarvasyaivā-
(p.348, l.6)kṣamaḥ | vāgapi me bhagavataḥ prasādātsaṃpratyevānane saṃbhūtā | bhūtapūrva ca
(p.348, l.7)jñānamantarātmani | śarīraṃ punarāyuḥsaṃvardhakakarmayogyaṃ bhagavataḥ prasā-
(p.348, l.8)dādanyasmiñjanmani yadi bhavettatkena prakāreṇākṣayaṃ tanme mahā-
(p.348, l.9)karmasādhyamāyurbhaviṣyatītyetadājñāpayatu bhagavān | ityevaṃ vijñā-
(p.348, l.10)pitastu mayā dikṣu vikṣipya cakṣurbhagavānājñāpitavān | etadapi yathā
(p.348, l.11)tathā jñāsyasyeva | tāvadiyaṃ kathāstām | rasākṣepādacetitaivāsmābhiḥ
(p.348, l.12)prabhātaprāyā rajanī | prabhāvirahādanunmṛṣṭarajatadarpaṇābhamidamaparāntāva-
(p.348, l.13)lambi vartate rajanikarabimbam | yathāyathodgamavistāriṇī jarattāmara-
(p.348, l.14)sapattrāruṇā pāṇḍucchavirullasati sīmantayantī tamaḥkeśasaṃghātamiva
(p.348, l.15)pūrvasyāḥ kakubhoruṇāgrakarālokatatiḥ | imāḥ saśeṣatimiratayāmba-
(p.348, l.16)raikāṇḍakaluṣaṃ bhāsvatprabhālokamārabdhāḥ krameṇa yathāsūkṣmaṃ tārakāḥ
(p.348, l.17)praveṣṭum | eṣa pampāsaraḥśāyināṃ prabodhāśaṃsī samuccarati kolāhalaḥ
(p.348, l.18)śrotrahārī vihaṃgamānām | ete ca niśīthinīparimalanaśītalāścali-
(p.348, l.19)tavanakusumaparimalagrāhiṇo vātuṃ pravṛttāḥ prabhātapiśunā vāyavaḥ | pra-
(p.348, l.20)tyāsannāgnivihāravelā | ityabhidadhāna eva goṣṭhīṃ bhaṅktvodatiṣṭhat |

ityetacchrutvā punaravanitalaniveśitaśirāḥ praṇamya bhagavantaṃ vyajñāpayam | bhagavannahamapuṇyavānasyāṃ tiryagyonau vartamānaḥ svayaṃ sarvasyaivākṣamaḥ | vāgapi me bhagavataḥ prasādātsaṃpratyevānane saṃbhūtā | bhūtapūrva ca jñānamantarātmani | śarīraṃ punarāyuḥsaṃvardhakakarmayogyaṃ bhagavataḥ prasādādanyasmiñjanmani yadi bhavettatkena prakāreṇākṣayaṃ tanme mahākarmasādhyamāyurbhaviṣyatītyetadājñāpayatu bhagavān | ityevaṃ vijñāpitastu mayā dikṣu vikṣipya cakṣurbhagavānājñāpitavān | etadapi yathā tathā jñāsyasyeva | tāvadiyaṃ kathāstām | rasākṣepādacetitaivāsmābhiḥ prabhātaprāyā rajanī | prabhāvirahādanunmṛṣṭarajatadarpaṇābhamidamaparāntāvalambi vartate rajanikarabimbam | yathāyathodgamavistāriṇī jarattāmarasapattrāruṇā pāṇḍucchavirullasati sīmantayantī tamaḥkeśasaṃghātamiva pūrvasyāḥ kakubhoruṇāgrakarālokatatiḥ | imāḥ saśeṣatimiratayāmbaraikāṇḍakaluṣaṃ bhāsvatprabhālokamārabdhāḥ krameṇa yathāsūkṣmaṃ tārakāḥ praveṣṭum | eṣa pampāsaraḥśāyināṃ prabodhāśaṃsī samuccarati kolāhalaḥ śrotrahārī vihaṃgamānām | ete ca niśīthinīparimalanaśītalāścalitavanakusumaparimalagrāhiṇo vātuṃ pravṛttāḥ prabhātapiśunā vāyavaḥ | pratyāsannāgnivihāravelā | ityabhidadhāna eva goṣṭhīṃ bhaṅktvodatiṣṭhat |

p.348, l.21


(p.348, l.21)athotthite bhagavati jābālau vītarāgāpi niṣkautukāpi mokṣamā-
(p.348, l.22)rgāvasthānāpi samastaiva sā tapasvipariṣatkathārasādvismṛtagurūcitaprati-
(p.348, l.23)pattiḥ śṛṇvatīvotkaṇṭakitakāyā vismayotphullamukhī yugapadāgalita-
(p.349, l.1)śokānandajanmanayanasalilā hākaṣṭaśabdānubandhinī stambhiteva cira-
(p.349, l.2)miva sthitvā yathāsthānaṃ jagāma | hārītastu māṃ saṃnihitepi muni-
(p.349, l.3)kumārakajane nijakareṇaivotkṣipyātmaparṇaśālāṃ nītvā śanaiḥ svaśaya-
(p.349, l.4)naikadeśe sthāpayitvā prābhātikakriyākaraṇāya niryayau | nirgate ca
(p.349, l.5)tasmistena sarvakāryākṣameṇa tiryagjātipatanena pīḍitāntarātmā cintāṃ
(p.349, l.6)prāviśam | atra tāvadanekabhavasukṛtaśatasahasrādhigamyaṃ mānuṣyameva
(p.349, l.7)durlabham | tatrāpyaparaṃ sakalajātiviśiṣṭaṃ brāhmaṇyam | tatopi viśi-
(p.349, l.8)ṣṭataramāsannāmṛtapadaṃ munitvam | tasyāpi viśeṣāntaraṃ kimapi divya-
(p.349, l.9)lokanivāsitvam | tadyenaitāvataḥ sthānātsvadoṣairātmā pātitastena katha-
(p.349, l.10)madhunā sarvakriyāvihīnenāsyāstiryagjāteḥ samuddhṛtaḥ syāt | kathaṃ vā
(p.349, l.11)pūrvajanmāhitasnehaiḥ saha samāgamasukhamanubhūtam | ananubhavataśca tanni-
(p.349, l.12)ṣprayojanenāmunā jīvitena kiṃ me parirakṣitena | patatu yatra tatra kvāpi
(p.349, l.13)yātanāśarīram | sukhaṃ tu nānubhavitavyamamunā duḥkhaikabhājanena |
(p.349, l.14)tatparityajāmyenam | pūryatāmasmadvyasanadānaikacintāduḥsthitasya vidhe-
(p.349, l.15)manoratha iti | evaṃ ca jīvitaparityāgacintānimīlitaṃ māṃ samucchvā-
(p.349, l.16)sayanniva vikāsahāsinā mukhena sahasā praviśya hārītobhyadhāt |
(p.349, l.17)bhrātarvaiśampāyana diṣṭyā vardhase | pituste bhagavataḥ śvetaketoḥ pādamū-
(p.349, l.18)lātkapiñjalastvāmevānviṣyannāyāta iti |

athotthite bhagavati jābālau vītarāgāpi niṣkautukāpi mokṣamārgāvasthānāpi samastaiva sā tapasvipariṣatkathārasādvismṛtagurūcitapratipattiḥ śṛṇvatīvotkaṇṭakitakāyā vismayotphullamukhī yugapadāgalitaśokānandajanmanayanasalilā hākaṣṭaśabdānubandhinī stambhiteva ciramiva sthitvā yathāsthānaṃ jagāma | hārītastu māṃ saṃnihitepi munikumārakajane nijakareṇaivotkṣipyātmaparṇaśālāṃ nītvā śanaiḥ svaśayanaikadeśe sthāpayitvā prābhātikakriyākaraṇāya niryayau | nirgate ca tasmistena sarvakāryākṣameṇa tiryagjātipatanena pīḍitāntarātmā cintāṃ prāviśam | atra tāvadanekabhavasukṛtaśatasahasrādhigamyaṃ mānuṣyameva durlabham | tatrāpyaparaṃ sakalajātiviśiṣṭaṃ brāhmaṇyam | tatopi viśiṣṭataramāsannāmṛtapadaṃ munitvam | tasyāpi viśeṣāntaraṃ kimapi divyalokanivāsitvam | tadyenaitāvataḥ sthānātsvadoṣairātmā pātitastena kathamadhunā sarvakriyāvihīnenāsyāstiryagjāteḥ samuddhṛtaḥ syāt | kathaṃ vā pūrvajanmāhitasnehaiḥ saha samāgamasukhamanubhūtam | ananubhavataśca tanniṣprayojanenāmunā jīvitena kiṃ me parirakṣitena | patatu yatra tatra kvāpi yātanāśarīram | sukhaṃ tu nānubhavitavyamamunā duḥkhaikabhājanena | tatparityajāmyenam | pūryatāmasmadvyasanadānaikacintāduḥsthitasya vidhemanoratha iti | evaṃ ca jīvitaparityāgacintānimīlitaṃ māṃ samucchvāsayanniva vikāsahāsinā mukhena sahasā praviśya hārītobhyadhāt | bhrātarvaiśampāyana diṣṭyā vardhase | pituste bhagavataḥ śvetaketoḥ pādamūlātkapiñjalastvāmevānviṣyannāyāta iti |

p.349, l.19


(p.349, l.19)ahaṃ tu tacchrutvā tatkṣaṇenotpannapakṣa ivotpatya tatsamīpameva prāptu-
(p.349, l.20)mabhivāñchanudgrīvāvalokī kvāsāviti tamaprākṣam | sa tvakathayat |
(p.349, l.21)eṣa tātapādamūle vartata iti | evaṃ vādinaṃ tu tamahaṃ punaravadam | yadyevaṃ
(p.349, l.22)tataḥ prāpayatu māṃ tatraiva bhagavān | uttāmyati me hṛdayaṃ taddarśanāya
(p.349, l.23)iti | evaṃ vadannevāgrato gaganāgamanavegādayathāsthitajaṭākalāpamanila-
(p.350, l.1)pathasaṃcaraṇacalitaikāñcalottarīyaṃ tarutvacā dṛḍhābaddhaparikaramardhatruṭita-
(p.350, l.2)yajñopavītasanāthāsthiśeṣoraskaṃ niḥśeṣasurapathāvataraṇaśramocchvasitaśa-
(p.350, l.3)rīraṃ samīraṇāpahṛtamapi marutpathotpannakhedasaṃbhṛtamudakapraveśānnisya-
(p.350, l.4)ndamānasvedamānanena madavalokanaduḥkhodgataṃ ca bāṣpajalalavavisaramī-
(p.350, l.5)kṣaṇābhyāṃ yugapadutsṛjantaṃ mumukṣumapi matsnehenāmuktaṃ vītarāgamapi
(p.350, l.6)matpriyahitarataṃ niḥsaṅgamapi matsamāgamotsukaṃ niḥspṛhamapi madarthasaṃ-
(p.350, l.7)pādanaparyākulaṃ nirmamamapyupārūḍhasnehaṃ nirahaṃkāramapyahamevāyamiti māṃ
(p.350, l.8)manyamānaṃ samujjhitakleśamapi madarthe kliśyantaṃ samaloṣṭāśmakāñca-
(p.350, l.9)natāsukhitamapi madduḥkhaduḥkhitaṃ kṛtajñamakṛtajñaḥ snehalaprakṛtiṃ rūkṣa-
(p.350, l.10)cetāḥ sukṛtinamapuṇyavānanugataṃ vāmasvabhāvo bhāvārdrahṛdayamekāntani-
(p.350, l.11)ṣṭhuro mitraṃ vairī vacanakaramanāśravo mahātmānaṃ durātmā kapiñjala-
(p.350, l.12)mahamadrākṣam | dṛṣṭvā ca nirbharagalitanayanapayāstādṛśopi kṛtābhyudga-
(p.350, l.13)manaprayatnaḥ phūtkṛtya tamavadam | sakhe kapiñjalaivaṃ janmadvayānta-
(p.350, l.14)ritadarśanamapi tvāṃ dṛṣṭvā kiṃ sarabhasamutthāya dūrata eva prasārita-
(p.350, l.15)bhujadvayo gāḍhāliṅganena sukhamanubhaviṣyāmi | kiṃ kareṇāvalambyā-
(p.350, l.16)sanaparigrahaṃ kārayiṣyāmi | kiṃ sukhāsīnasya gātrasaṃvāhanaṃ kurvañchra-
(p.350, l.17)mamapaneṣyāmīti | evamātmānamanuśocantameva māṃ kapiñjalaḥ kara-
(p.350, l.18)dvayenotkṣipya madvirahaduḥkhadurbale vakṣasi niveśya ciramivāntaḥ prave-
(p.350, l.19)śayannivāliṅganasukhaṃ kila tathā menubhūya bhūyasā manyuvegenottamāṅge
(p.350, l.20)kṛtvā maccaraṇāvitaravadarodīt |

ahaṃ tu tacchrutvā tatkṣaṇenotpannapakṣa ivotpatya tatsamīpameva prāptumabhivāñchanudgrīvāvalokī kvāsāviti tamaprākṣam | sa tvakathayat | eṣa tātapādamūle vartata iti | evaṃ vādinaṃ tu tamahaṃ punaravadam | yadyevaṃ tataḥ prāpayatu māṃ tatraiva bhagavān | uttāmyati me hṛdayaṃ taddarśanāya iti | evaṃ vadannevāgrato gaganāgamanavegādayathāsthitajaṭākalāpamanilapathasaṃcaraṇacalitaikāñcalottarīyaṃ tarutvacā dṛḍhābaddhaparikaramardhatruṭitayajñopavītasanāthāsthiśeṣoraskaṃ niḥśeṣasurapathāvataraṇaśramocchvasitaśarīraṃ samīraṇāpahṛtamapi marutpathotpannakhedasaṃbhṛtamudakapraveśānnisyandamānasvedamānanena madavalokanaduḥkhodgataṃ ca bāṣpajalalavavisaramīkṣaṇābhyāṃ yugapadutsṛjantaṃ mumukṣumapi matsnehenāmuktaṃ vītarāgamapi matpriyahitarataṃ niḥsaṅgamapi matsamāgamotsukaṃ niḥspṛhamapi madarthasaṃpādanaparyākulaṃ nirmamamapyupārūḍhasnehaṃ nirahaṃkāramapyahamevāyamiti māṃ manyamānaṃ samujjhitakleśamapi madarthe kliśyantaṃ samaloṣṭāśmakāñcanatāsukhitamapi madduḥkhaduḥkhitaṃ kṛtajñamakṛtajñaḥ snehalaprakṛtiṃ rūkṣacetāḥ sukṛtinamapuṇyavānanugataṃ vāmasvabhāvo bhāvārdrahṛdayamekāntaniṣṭhuro mitraṃ vairī vacanakaramanāśravo mahātmānaṃ durātmā kapiñjalamahamadrākṣam | dṛṣṭvā ca nirbharagalitanayanapayāstādṛśopi kṛtābhyudgamanaprayatnaḥ phūtkṛtya tamavadam | sakhe kapiñjalaivaṃ janmadvayāntaritadarśanamapi tvāṃ dṛṣṭvā kiṃ sarabhasamutthāya dūrata eva prasāritabhujadvayo gāḍhāliṅganena sukhamanubhaviṣyāmi | kiṃ kareṇāvalambyāsanaparigrahaṃ kārayiṣyāmi | kiṃ sukhāsīnasya gātrasaṃvāhanaṃ kurvañchramamapaneṣyāmīti | evamātmānamanuśocantameva māṃ kapiñjalaḥ karadvayenotkṣipya madvirahaduḥkhadurbale vakṣasi niveśya ciramivāntaḥ praveśayannivāliṅganasukhaṃ kila tathā menubhūya bhūyasā manyuvegenottamāṅge kṛtvā maccaraṇāvitaravadarodīt |

p.350, l.21


(p.350, l.21)tathā rudantaṃ tu taṃ vāṅmātrapratīkāraḥ punaravadam | sakhe kapi-
(p.350, l.22)ñjala sakalakleśaparibhūtasya pāpātmano mamedaṃ yujyate yattvayā prā-
(p.350, l.23)rabdham | tvaṃ punarbālopi na spṛṣṭa evāmībhiḥ saṃsārabandhātmakai-
(p.351, l.1)nirvāṇamārgaparipanthibhirdeṣaiiḥ | tatkimadhunā mūḍhajanagatena vartmanā |
(p.351, l.2)samupaviśya tāvatkathaya yathāvṛttaṃ tasya vārttām | api kuśalaṃ tāta-
(p.351, l.3)sya | smarati vā mām | duḥkhito vā madīyena duḥkhena | madvṛttāntamākarṇya
(p.351, l.4)kimuktavān | kupito na veti | sa tvevamukto mayā hārītaśiṣyo-
(p.351, l.5)panīte pallavāsane samupaviśyāṅke māṃ kṛtvā hārītopanītenāmbhasā pra-
(p.351, l.6)kṣālya mukhamākhyātavān |

tathā rudantaṃ tu taṃ vāṅmātrapratīkāraḥ punaravadam | sakhe kapiñjala sakalakleśaparibhūtasya pāpātmano mamedaṃ yujyate yattvayā prārabdham | tvaṃ punarbālopi na spṛṣṭa evāmībhiḥ saṃsārabandhātmakainirvāṇamārgaparipanthibhirdeṣaiiḥ | tatkimadhunā mūḍhajanagatena vartmanā | samupaviśya tāvatkathaya yathāvṛttaṃ tasya vārttām | api kuśalaṃ tātasya | smarati vā mām | duḥkhito vā madīyena duḥkhena | madvṛttāntamākarṇya kimuktavān | kupito na veti | sa tvevamukto mayā hārītaśiṣyopanīte pallavāsane samupaviśyāṅke māṃ kṛtvā hārītopanītenāmbhasā prakṣālya mukhamākhyātavān |

p.351, l.7


(p.351, l.7)sakhe kuśalaṃ tātasya | ayaṃ cāsmadvṛttāntaḥ prathamatarameva tātena
(p.351, l.8)divyena cakṣuṣā dṛṣṭaḥ | dṛṣṭvā ca pratikriyāyai karma prārabdham | samārabdha
(p.351, l.9)eva karmaṇi turagabhāvādvimukto gatosmi tātasya pādamūlam | gataṃ ca
(p.351, l.10)māṃ dūrata evodvāṣpadṛṣṭirviṣaṇṇadīnavadanaṃ bhayādanupasarpantamālokyāhūyā-
(p.351, l.11)jñāpitavān | vatsa kapiñjala parityajyatāṃ svadoṣaśaṅkā | mamaivāyaṃ kha-
(p.351, l.12)lu śaṭhamateḥ sarva eva doṣaḥ | yena jānatāpyutpattisamaya eva vatsasya
(p.351, l.13)kṛte nedamāyuṣkaraṃ karma nivartitam | adhunā siddhaprāyamevedam | na duḥkhā-
(p.351, l.14)sikā bhāvanīyā | matpādamūle tāvatsthīyatāmiti | evamājñāpitastu tā-
(p.351, l.15)tena vigatabhīrvyajñāpayam | tāta yadi prasādosti tato yatraivāsāvutpanna-
(p.351, l.16)statraiva gamanāyājñāpayatu māṃ tāta iti | evaṃ vijñāpitastu mayā puna-
(p.351, l.17)rājñāpitavān | vatsa śukajātāvasau patitaḥ | tadgatvāpi tamadya naiva
(p.351, l.18)vetsi nāpyasau tvāṃ vettīti tattiṣṭha tāvaditi | adya ca prātarevā-
(p.351, l.19)hūya māmājñāpitavān | vatsa kapiñjala mahāmunerjābālerāśramapadaṃ
(p.351, l.20)suhṛtte prāptaḥ | janmāntarasmaraṇaṃ cāsyopajātam | tadgaccha saṃprati taṃ
(p.351, l.21)draṣṭum | madīyayā cāśiṣānugṛhya vaktavyosau | vatsa yāvadidaṃ karma
(p.351, l.22)parisamāpyate tāvattvayāsminneva jābāleḥ pādamūle sthātavyamiti |
(p.351, l.23)api ca tvaduḥkhaduḥkhitāmbā te śrīrapi tasminneva karmaṇi paricārikā
(p.352, l.1)vartate | tayā tu śirasyupāghrāyaitadeva punaḥ punaḥ saṃdiṣṭam | evamuktvā-
(p.352, l.2)kaṭhoraśirīṣakusumaśikhāsūkṣmāgrodbhedapakṣmalāni gātrāṇi punaḥ punaḥ
(p.352, l.3)pāṇinā parāmṛśyāntarhṛdayenādūyata | tathā dūyamānahṛdayaṃ ca tamavadam |
(p.352, l.4)sakhe kapiñjala kiṃ dūyase | tvayāpi mandapuṇyasya mama kṛte turaṃgama-
(p.352, l.5)tāmāpannena parādhīnavṛttinā bahutarāṇyeva duḥkhānyanubhūtāni | kathaṃ
(p.352, l.6)somapānocitenāmunāsyena samutpāditasaphenaraktaśravāḥ kharakhalīna-
(p.352, l.7)kṣatayo visoḍhāḥ | kathamayamakaṭhorakisalayaśayanaikasevāsukumāraḥ sadā
(p.352, l.8)paryāṇitasya na śīrṇaḥ pṛṣṭhavaṃśaḥ | kathameṣu kusumoccayapātitabālavana-
(p.352, l.9)latāsparśamātrākṣameṣu gātreṣu kaśābhighātā nipatitāḥ | kathaṃ ca brahmasū-
(p.352, l.10)trodvāhini dehesminvadhrotpīḍanakṛtāḥ pīḍāḥ samupajātā iti | ebhira-
(p.352, l.11)nyaiśca pūrvavṛttāntālāpaistatkālavismṛtatiryagjātiduḥkhaḥ sukhamatiṣṭham |

sakhe kuśalaṃ tātasya | ayaṃ cāsmadvṛttāntaḥ prathamatarameva tātena divyena cakṣuṣā dṛṣṭaḥ | dṛṣṭvā ca pratikriyāyai karma prārabdham | samārabdha eva karmaṇi turagabhāvādvimukto gatosmi tātasya pādamūlam | gataṃ ca māṃ dūrata evodvāṣpadṛṣṭirviṣaṇṇadīnavadanaṃ bhayādanupasarpantamālokyāhūyājñāpitavān | vatsa kapiñjala parityajyatāṃ svadoṣaśaṅkā | mamaivāyaṃ khalu śaṭhamateḥ sarva eva doṣaḥ | yena jānatāpyutpattisamaya eva vatsasya kṛte nedamāyuṣkaraṃ karma nivartitam | adhunā siddhaprāyamevedam | na duḥkhāsikā bhāvanīyā | matpādamūle tāvatsthīyatāmiti | evamājñāpitastu tātena vigatabhīrvyajñāpayam | tāta yadi prasādosti tato yatraivāsāvutpannastatraiva gamanāyājñāpayatu māṃ tāta iti | evaṃ vijñāpitastu mayā punarājñāpitavān | vatsa śukajātāvasau patitaḥ | tadgatvāpi tamadya naiva vetsi nāpyasau tvāṃ vettīti tattiṣṭha tāvaditi | adya ca prātarevāhūya māmājñāpitavān | vatsa kapiñjala mahāmunerjābālerāśramapadaṃ suhṛtte prāptaḥ | janmāntarasmaraṇaṃ cāsyopajātam | tadgaccha saṃprati taṃ draṣṭum | madīyayā cāśiṣānugṛhya vaktavyosau | vatsa yāvadidaṃ karma parisamāpyate tāvattvayāsminneva jābāleḥ pādamūle sthātavyamiti | api ca tvaduḥkhaduḥkhitāmbā te śrīrapi tasminneva karmaṇi paricārikā vartate | tayā tu śirasyupāghrāyaitadeva punaḥ punaḥ saṃdiṣṭam | evamuktvākaṭhoraśirīṣakusumaśikhāsūkṣmāgrodbhedapakṣmalāni gātrāṇi punaḥ punaḥ pāṇinā parāmṛśyāntarhṛdayenādūyata | tathā dūyamānahṛdayaṃ ca tamavadam | sakhe kapiñjala kiṃ dūyase | tvayāpi mandapuṇyasya mama kṛte turaṃgamatāmāpannena parādhīnavṛttinā bahutarāṇyeva duḥkhānyanubhūtāni | kathaṃ somapānocitenāmunāsyena samutpāditasaphenaraktaśravāḥ kharakhalīnakṣatayo visoḍhāḥ | kathamayamakaṭhorakisalayaśayanaikasevāsukumāraḥ sadā paryāṇitasya na śīrṇaḥ pṛṣṭhavaṃśaḥ | kathameṣu kusumoccayapātitabālavanalatāsparśamātrākṣameṣu gātreṣu kaśābhighātā nipatitāḥ | kathaṃ ca brahmasūtrodvāhini dehesminvadhrotpīḍanakṛtāḥ pīḍāḥ samupajātā iti | ebhiranyaiśca pūrvavṛttāntālāpaistatkālavismṛtatiryagjātiduḥkhaḥ sukhamatiṣṭham |

p.352, l.12


(p.352, l.12)uparohati ca madhyāhna savitari hārītaḥ saha kapiñjalena māṃ
(p.352, l.13)yathocitamāhāramakārayat | kṛtāhāraśca kapiñjalaḥ kṣaṇamiva sthitvā
(p.352, l.14)māmabravīt | ahaṃ hi tātena tvāṃ samāśvāsayituṃ jābālipādamūlādā
(p.352, l.15)karmaparisamāpterna tvayā calitavyamityetaccādeṣṭuṃ visarjitaḥ | anyada-
(p.352, l.16)hamapi tatraiva karmaṇi vyagratara eva | tadvrajāmi saṃprati | ahaṃ tu tacchrutvā
(p.352, l.17)viṣaṇṇavadanastaṃ pratyavadam | sakhe kapiñjalaivaṃ gate kiṃ bravīmi |
(p.352, l.18)kiṃ ca tātasyāmbāyā vā saṃdiśāmi | sarva tvameva vetsīti | sa
(p.352, l.19)tvevamukto mayā punaḥ punastatrāvasthānāya māṃ saṃnidhāya hārītaṃ cā-
(p.352, l.20)nubhūtāsmadāliṅganasukho vismayonmukhena munikumārakajanenekṣyamāṇo-
(p.352, l.21)ntarikṣamatikramya kvāpyadarśanamagāt | gate ca tasminhārītaḥ sa-
(p.352, l.22)māśvāsya māṃ śarīrasthitikaraṇāyodatiṣṭhat | utthāya cānyaṃ muni-
(p.352, l.23)kumārakaṃ matpārśve sthāpayitvā niragāt | nirvartitasnānādikriyāka-
(p.353, l.1)lāpaścātmanaiva sahāparāhnasamaye punarmāmāhāramakārayat |

uparohati ca madhyāhna savitari hārītaḥ saha kapiñjalena māṃ yathocitamāhāramakārayat | kṛtāhāraśca kapiñjalaḥ kṣaṇamiva sthitvā māmabravīt | ahaṃ hi tātena tvāṃ samāśvāsayituṃ jābālipādamūlādā karmaparisamāpterna tvayā calitavyamityetaccādeṣṭuṃ visarjitaḥ | anyadahamapi tatraiva karmaṇi vyagratara eva | tadvrajāmi saṃprati | ahaṃ tu tacchrutvā viṣaṇṇavadanastaṃ pratyavadam | sakhe kapiñjalaivaṃ gate kiṃ bravīmi | kiṃ ca tātasyāmbāyā vā saṃdiśāmi | sarva tvameva vetsīti | sa tvevamukto mayā punaḥ punastatrāvasthānāya māṃ saṃnidhāya hārītaṃ cānubhūtāsmadāliṅganasukho vismayonmukhena munikumārakajanenekṣyamāṇontarikṣamatikramya kvāpyadarśanamagāt | gate ca tasminhārītaḥ samāśvāsya māṃ śarīrasthitikaraṇāyodatiṣṭhat | utthāya cānyaṃ munikumārakaṃ matpārśve sthāpayitvā niragāt | nirvartitasnānādikriyākalāpaścātmanaiva sahāparāhnasamaye punarmāmāhāramakārayat |

p.353, l.2


(p.353, l.2)evaṃ cāvahitacetasā hārītena saṃvardhyamānaḥ katipayaireva divasaiḥ
(p.353, l.3)saṃjātapakṣobhavam | utpannotpatanasāmarthyaśca cetasyakaravam | gama-
(p.353, l.4)nakṣamastu saṃvṛttosmi | tanna nāma candrāpīḍotpattiparijñānam |
(p.353, l.5)mahāśvetā punaḥ saivāste | tatkimutpannajñānopi taddarśanena vinātmānaṃ
(p.353, l.6)nimeṣamapi duḥkhaṃ sthāpayāmi | bhavatu tatraiva gatvā tiṣṭhāmi | iti
(p.353, l.7)niścityaikadā prātarvihāranirgata evottarāṃ kakubhaṃ gṛhītvāvaham |
(p.353, l.8)abahudivasābhyastagamanatayā stokameva gatvāvaśīryanta iva meṅgāni
(p.353, l.9)śrameṇa | aśuṣyaccañcupuṭaṃ pipāsayā | nāḍindhamenākampata kaṇṭhaḥ
(p.353, l.10)śvāsena | tadavasthaśca śithilāyamānapakṣatiratra patāmyatra patāmīti
(p.353, l.11)paravānevānyatamasya tamasvinītimirasaṃghātasyevārkakaratiraskāriṇo
(p.353, l.12)ghanaharitapallavabharāvanamrasyāsannatarasya sarastīratarunikuñjasyoparyā-
(p.353, l.13)tmānamamuñcam | cirādivonmuktādhvaśramaklamovatīrya śītalatarutala-
(p.353, l.14)cchāyāsthito dalagahanasaṃrodhaśiśiramaravindakiñjalkarajovāsasura-
(p.353, l.15)bhi bisarasakaśāyamāpīyamānamevotpāditapunarukta pānaspṛhamā tṛpteḥ payo
(p.353, l.16)nipīya yathāprāptairakaṭhorakamalakarṇikābījairvīrataruparṇāṅkuraphalaiśca kṛ-
(p.353, l.17)tvā kṣudhaḥ pratīkāramaparāhnasamaye punaḥ kiyantamapyadhvānaṃ yāsyāmīti
(p.353, l.18)manasi kṛtvādhvaśramaniḥsahānyaṅgāni viśramayitumanyatamāmavicchinna-
(p.353, l.19)cchāyāṃ śākhāmāruhya tarormūlabhāga evāvatiṣṭham | tathā sthitaścādhvaśrama-
(p.353, l.20)sulabhāṃ nidrāmagaccham | cirādiva ca labdhaprabodho baddhamātmānamanunmoca-
(p.353, l.21)nīyaistantupāśairapaśyam | agrataśca pāśavirahitamiva kālapuruṣamatika-
(p.353, l.22)ṭhinatayā kālinā ca vapuṣaḥ kālāyasaparamāṇubhiriva kevalairnirmitaṃ
(p.353, l.23)pretapatimivāparaṃ pratipakṣamiva puṇyarāśerāśayamiva pāpmano vināpi
(p.354, l.1)krodhakāraṇādābaddhabhīṣaṇabhṛkuṭiraudratareṇānanenāraktakekaratarakanīnike-
(p.354, l.2)na ca cakṣuṣā sakalajanabhayaṃkarasya bhagavataḥ kṛtāntasyāpi bhayamivopa-
(p.354, l.3)janayantamāśaye keśeṣu cāsnigdhamānane jñāne cāndhakāritaṃ varṇe carite
(p.354, l.4)ca kṛṣṇaṃ nivasane karmaṇi ca malinaṃ vapuṣi vacasi ca paruṣamadṛṣṭāśrutā-
(p.354, l.5)nurūpamapyākārapratyayādevānumīyamānakrauryadoṣaṃ puruṣamadrākṣam | ā-
(p.354, l.6)lokya ca taṃ tādṛśamātmana upari niṣpratyāśa evāpṛccham | bhadra
(p.354, l.7)kastvam | kimarthaṃ vā tvayā baddhosmi | yadyāmiṣatṛṣṇayā tatki-
(p.354, l.8)miti supta eva na vyāpāditosmi | kiṃ mayā nirāgasā bandhaduḥkha-
(p.354, l.9)manubhāvitena | atha kevalameva kautukāt | tataḥ kṛtaṃ kautukam |
(p.354, l.10)muñcatu māmidānīṃ bhadramukhaḥ | mayā khalu vallabhajanotkaṇṭhitena dūraṃ
(p.354, l.11)gantavyam | akālakṣepakṣamaṃ vartate me hṛdayam | bhavānapi prāṇi-
(p.354, l.12)dharme vartate | evamuktaḥ sa māmuktavān | mahātmannahaṃ khalu krūra-
(p.354, l.13)karmā jātyā cāṇḍālaḥ | na ca mayā tvamāmiṣalubdhena kutūhalena
(p.354, l.14)vā baddhaḥ | mama khalu svāmī pakkaṇādhipatirito nātidūre mātaṅga-
(p.354, l.15)kapratibaddhāyāṃ bhūmau kṛtāvasthānaḥ | tasya duhitā kautukamaye prathame
(p.354, l.16)vayasi vartate | tasyāstvaṃ kenāpi durātmanā kathito yathā jābāle-
(p.354, l.17)rāśrama evaṃguṇaviśiṣṭo mahāścaryakārī śukastiṣṭhati | tayā ca śrutvo-
(p.354, l.18)tpannakautukāttvadgrahaṇāya bahava evāpare mādṛśāḥ samādiṣṭāḥ | tadadya
(p.354, l.19)puṇyairmayāsāditosi | tadahaṃ tatpādamūlaṃ tvāṃ prāpayāmi | bandhe mokṣe
(p.354, l.20)cādhunā sā te prabhavatīti |

evaṃ cāvahitacetasā hārītena saṃvardhyamānaḥ katipayaireva divasaiḥ saṃjātapakṣobhavam | utpannotpatanasāmarthyaśca cetasyakaravam | gamanakṣamastu saṃvṛttosmi | tanna nāma candrāpīḍotpattiparijñānam | mahāśvetā punaḥ saivāste | tatkimutpannajñānopi taddarśanena vinātmānaṃ nimeṣamapi duḥkhaṃ sthāpayāmi | bhavatu tatraiva gatvā tiṣṭhāmi | iti niścityaikadā prātarvihāranirgata evottarāṃ kakubhaṃ gṛhītvāvaham | abahudivasābhyastagamanatayā stokameva gatvāvaśīryanta iva meṅgāni śrameṇa | aśuṣyaccañcupuṭaṃ pipāsayā | nāḍindhamenākampata kaṇṭhaḥ śvāsena | tadavasthaśca śithilāyamānapakṣatiratra patāmyatra patāmīti paravānevānyatamasya tamasvinītimirasaṃghātasyevārkakaratiraskāriṇo ghanaharitapallavabharāvanamrasyāsannatarasya sarastīratarunikuñjasyoparyātmānamamuñcam | cirādivonmuktādhvaśramaklamovatīrya śītalatarutalacchāyāsthito dalagahanasaṃrodhaśiśiramaravindakiñjalkarajovāsasurabhi bisarasakaśāyamāpīyamānamevotpāditapunarukta pānaspṛhamā tṛpteḥ payo nipīya yathāprāptairakaṭhorakamalakarṇikābījairvīrataruparṇāṅkuraphalaiśca kṛtvā kṣudhaḥ pratīkāramaparāhnasamaye punaḥ kiyantamapyadhvānaṃ yāsyāmīti manasi kṛtvādhvaśramaniḥsahānyaṅgāni viśramayitumanyatamāmavicchinnacchāyāṃ śākhāmāruhya tarormūlabhāga evāvatiṣṭham | tathā sthitaścādhvaśramasulabhāṃ nidrāmagaccham | cirādiva ca labdhaprabodho baddhamātmānamanunmocanīyaistantupāśairapaśyam | agrataśca pāśavirahitamiva kālapuruṣamatikaṭhinatayā kālinā ca vapuṣaḥ kālāyasaparamāṇubhiriva kevalairnirmitaṃ pretapatimivāparaṃ pratipakṣamiva puṇyarāśerāśayamiva pāpmano vināpi krodhakāraṇādābaddhabhīṣaṇabhṛkuṭiraudratareṇānanenāraktakekaratarakanīnikena ca cakṣuṣā sakalajanabhayaṃkarasya bhagavataḥ kṛtāntasyāpi bhayamivopajanayantamāśaye keśeṣu cāsnigdhamānane jñāne cāndhakāritaṃ varṇe carite ca kṛṣṇaṃ nivasane karmaṇi ca malinaṃ vapuṣi vacasi ca paruṣamadṛṣṭāśrutānurūpamapyākārapratyayādevānumīyamānakrauryadoṣaṃ puruṣamadrākṣam | ālokya ca taṃ tādṛśamātmana upari niṣpratyāśa evāpṛccham | bhadra kastvam | kimarthaṃ vā tvayā baddhosmi | yadyāmiṣatṛṣṇayā tatkimiti supta eva na vyāpāditosmi | kiṃ mayā nirāgasā bandhaduḥkhamanubhāvitena | atha kevalameva kautukāt | tataḥ kṛtaṃ kautukam | muñcatu māmidānīṃ bhadramukhaḥ | mayā khalu vallabhajanotkaṇṭhitena dūraṃ gantavyam | akālakṣepakṣamaṃ vartate me hṛdayam | bhavānapi prāṇidharme vartate | evamuktaḥ sa māmuktavān | mahātmannahaṃ khalu krūrakarmā jātyā cāṇḍālaḥ | na ca mayā tvamāmiṣalubdhena kutūhalena vā baddhaḥ | mama khalu svāmī pakkaṇādhipatirito nātidūre mātaṅgakapratibaddhāyāṃ bhūmau kṛtāvasthānaḥ | tasya duhitā kautukamaye prathame vayasi vartate | tasyāstvaṃ kenāpi durātmanā kathito yathā jābālerāśrama evaṃguṇaviśiṣṭo mahāścaryakārī śukastiṣṭhati | tayā ca śrutvotpannakautukāttvadgrahaṇāya bahava evāpare mādṛśāḥ samādiṣṭāḥ | tadadya puṇyairmayāsāditosi | tadahaṃ tatpādamūlaṃ tvāṃ prāpayāmi | bandhe mokṣe cādhunā sā te prabhavatīti |

p.354, l.21


(p.354, l.21)ahaṃ tu tacchrutvā śuṣkāśanineva tāḍitaḥ śirasi saṃvignānta-
(p.354, l.22)rātmā cetasyakaravam | aho me mandapuṇyasya dāruṇataraḥ karmaṇāṃ vi-
(p.354, l.23)pākaḥ | yena mayā surāsuraśiraḥśekharābhyarcitacaraṇasarasijāyāḥ śriyo
(p.355, l.1)jātena jagattrayanamasyasya mahāmuneḥ śvetaketoḥ svahastasaṃvardhitena di-
(p.355, l.2)vyalokāśramanivāsinā bhūtvā mlecchajātibhirapi dūrataḥ parihṛtapraveśa-
(p.355, l.3)madhunā pakvaṇaṃ praveṣṭavyam | caṇḍālaiḥ sahaikatra sthātavyam | jaranmātaṅgā-
(p.355, l.4)ṅganākaropanītaiḥ kavalairātmā poṣaṇīyaḥ | caṇḍālabālakajanasya krī-
(p.355, l.5)ḍanīyena bhavitavyam | durātmanpuṇḍarīkahataka dhigjanmalābhaṃ te |
(p.355, l.6)yasya karmaṇāmayamīdṛśaḥ pariṇāmaḥ | kimarthaṃ prathamagarbha eva na saha-
(p.355, l.7)sradhā śīrṇosi | mātaḥ śrīraśaraṇajanaśaraṇacaraṇapaṅkajetigahanabhīṣa-
(p.355, l.8)ṇādrakṣa māmasmānmahānarakapātāt | tāta bhuvanatrayatrāṇakṣama trāyasva
(p.355, l.9)kulatantumekam | tvayaiva saṃvardhitosmi | vayasya kapiñjala yadi
(p.355, l.10)parāpatya tvayāsmātpāpānna mocitosmi tadā janmāntarepi punarmā
(p.355, l.11)kṛthā matsamāgamapratyāśām | ityetāni cānyāni ca cetasā vilapya
(p.355, l.12)punastamabhyarthanādīnamavadam |

ahaṃ tu tacchrutvā śuṣkāśanineva tāḍitaḥ śirasi saṃvignāntarātmā cetasyakaravam | aho me mandapuṇyasya dāruṇataraḥ karmaṇāṃ vipākaḥ | yena mayā surāsuraśiraḥśekharābhyarcitacaraṇasarasijāyāḥ śriyo jātena jagattrayanamasyasya mahāmuneḥ śvetaketoḥ svahastasaṃvardhitena divyalokāśramanivāsinā bhūtvā mlecchajātibhirapi dūrataḥ parihṛtapraveśamadhunā pakvaṇaṃ praveṣṭavyam | caṇḍālaiḥ sahaikatra sthātavyam | jaranmātaṅgāṅganākaropanītaiḥ kavalairātmā poṣaṇīyaḥ | caṇḍālabālakajanasya krīḍanīyena bhavitavyam | durātmanpuṇḍarīkahataka dhigjanmalābhaṃ te | yasya karmaṇāmayamīdṛśaḥ pariṇāmaḥ | kimarthaṃ prathamagarbha eva na sahasradhā śīrṇosi | mātaḥ śrīraśaraṇajanaśaraṇacaraṇapaṅkajetigahanabhīṣaṇādrakṣa māmasmānmahānarakapātāt | tāta bhuvanatrayatrāṇakṣama trāyasva kulatantumekam | tvayaiva saṃvardhitosmi | vayasya kapiñjala yadi parāpatya tvayāsmātpāpānna mocitosmi tadā janmāntarepi punarmā kṛthā matsamāgamapratyāśām | ityetāni cānyāni ca cetasā vilapya punastamabhyarthanādīnamavadam |

p.355, l.13


(p.355, l.13)bhadramukha jātismaro munirasmi jātyā | tattavāpi māmasmānmahataḥ
(p.355, l.14)pāpasaṃkaṭāduddhṛtya dharmo bhavatyevādṛṣṭasukhahetuḥ | dṛṣṭepi ca kenacidapare-
(p.355, l.15)ṇādṛṣṭasya manmuktikṛtaḥ pratyavāyo nāstyeva | tanmuñcatu māṃ bhadramukhaḥ |
(p.355, l.16)ityabhidadhānaśca pādayorapatam | sa tu vihasya māmabravīt | re mohāndha |
(p.355, l.17)yasya śubhāśubhakarmasākṣibhūtāḥ pañca lokapālāstavaivātmaśarīrasthitā
(p.355, l.18)na paśyanti sonyasya bhayādakārya nācarati | tannītosi mayā svā-
(p.355, l.19)myājñayeti | evamabhidadhāna eva māmādāya pakkaṇābhimukhamagacchat |

bhadramukha jātismaro munirasmi jātyā | tattavāpi māmasmānmahataḥ pāpasaṃkaṭāduddhṛtya dharmo bhavatyevādṛṣṭasukhahetuḥ | dṛṣṭepi ca kenacidapareṇādṛṣṭasya manmuktikṛtaḥ pratyavāyo nāstyeva | tanmuñcatu māṃ bhadramukhaḥ | ityabhidadhānaśca pādayorapatam | sa tu vihasya māmabravīt | re mohāndha | yasya śubhāśubhakarmasākṣibhūtāḥ pañca lokapālāstavaivātmaśarīrasthitā na paśyanti sonyasya bhayādakārya nācarati | tannītosi mayā svāmyājñayeti | evamabhidadhāna eva māmādāya pakkaṇābhimukhamagacchat |

p.355, l.20


(p.355, l.20)ahaṃ tu tena tadvacasābhihata iva mūrdhni mūkatāmāpannaḥ keṣāṃ punaḥ
(p.355, l.21)karmaṇāmidaṃ me phalamityantarātmanābhidhyāyanprāṇaparityāgaṃ prati kṛ-
(p.355, l.22)taniścayobhavam | nīyamānaśca tathā tena tanmocanapratyāśayaivāgratodatta-
(p.355, l.23)dṛṣṭirāviṣṭairiva bībhatsavinyāsairvyāvṛttaiścāvartakānāyaparibhramaṇānibhṛ-
(p.356, l.1)taiśca mṛgāvapāṭitajīrṇavāgurāsaṃgranthanavyagraiścottruṭitakūṭapāśasaṃgranthanā-
(p.356, l.2)yastaiśca hastasthitasakāṇḍakodaṇḍaiśca prāsapracaṇḍapāṇibhiśca selagrāhi-
(p.356, l.3)bhiśca nānāvidhagrāhakavihaṃgavācālanakuśalaiḥ kauleyakamuktisaṃcāraṇaca-
(p.356, l.4)turaiścaṇḍālaśiśubhirvṛndaśo diśi diśi mṛgayāṃ krīḍadbhirdūrata evā-
(p.356, l.5)vedyamānamitastato visragandhidhūmodgamānumīyamānasāndravaṃśavanāntari-
(p.356, l.6)taveśmasaṃniveśaṃ sarvataḥ karaṅkaprāyavṛtivāṭamasthiprāyarathyāvakarakūṭa-
(p.356, l.7)mutkṛttamāṃsamedovasāsṛkkardamaprāyakuṭīrājiramākheṭakaprāyājīvaṃ piśi-
(p.356, l.8)taprāyāśanaṃ vasāprāyasnehaṃ kauśeyaprāyaparidhānaṃ carmaprāyāstaraṇaṃ sārame-
(p.356, l.9)yaprāyaparivāraṃ dhavalīprāyavāhanaṃ strīmadyaprāyapuruṣārthamasṛkprāyadeva-
(p.356, l.10)tābalipūjaṃ paśūpahāraprāyadharmakriyamākaramiva sarvanarakāṇāṃ kāraṇa-
(p.356, l.11)miva sarvākuśalānāṃ saṃniveśamiva sarvaśmaśānānāṃ pattanamiva sarva-
(p.356, l.12)pāpānāmāyatanamiva sarvayātanānāṃ smaryamāṇamapi bhayaṃkaraṃ śrūyamāṇa-
(p.356, l.13)mapyudvegakaraṃ dṛśyamānamapi pāpajananaṃ janmakarmato malinatarajanaṃ
(p.356, l.14)janato nistriṃśataralokahṛdayaṃ lokahṛdayebhyopi nirghṛṇatarasarvasaṃvyavahāra-
(p.356, l.15)samastapuruṣamaviśeṣācāravālayuvasthaviramavyavasthitagamyāgamyāṅgano-
(p.356, l.16)pabhogamapuṇyakarmaikāpaṇaṃ pakkaṇamapaśyam |

ahaṃ tu tena tadvacasābhihata iva mūrdhni mūkatāmāpannaḥ keṣāṃ punaḥ karmaṇāmidaṃ me phalamityantarātmanābhidhyāyanprāṇaparityāgaṃ prati kṛtaniścayobhavam | nīyamānaśca tathā tena tanmocanapratyāśayaivāgratodattadṛṣṭirāviṣṭairiva bībhatsavinyāsairvyāvṛttaiścāvartakānāyaparibhramaṇānibhṛtaiśca mṛgāvapāṭitajīrṇavāgurāsaṃgranthanavyagraiścottruṭitakūṭapāśasaṃgranthanāyastaiśca hastasthitasakāṇḍakodaṇḍaiśca prāsapracaṇḍapāṇibhiśca selagrāhibhiśca nānāvidhagrāhakavihaṃgavācālanakuśalaiḥ kauleyakamuktisaṃcāraṇacaturaiścaṇḍālaśiśubhirvṛndaśo diśi diśi mṛgayāṃ krīḍadbhirdūrata evāvedyamānamitastato visragandhidhūmodgamānumīyamānasāndravaṃśavanāntaritaveśmasaṃniveśaṃ sarvataḥ karaṅkaprāyavṛtivāṭamasthiprāyarathyāvakarakūṭamutkṛttamāṃsamedovasāsṛkkardamaprāyakuṭīrājiramākheṭakaprāyājīvaṃ piśitaprāyāśanaṃ vasāprāyasnehaṃ kauśeyaprāyaparidhānaṃ carmaprāyāstaraṇaṃ sārameyaprāyaparivāraṃ dhavalīprāyavāhanaṃ strīmadyaprāyapuruṣārthamasṛkprāyadevatābalipūjaṃ paśūpahāraprāyadharmakriyamākaramiva sarvanarakāṇāṃ kāraṇamiva sarvākuśalānāṃ saṃniveśamiva sarvaśmaśānānāṃ pattanamiva sarvapāpānāmāyatanamiva sarvayātanānāṃ smaryamāṇamapi bhayaṃkaraṃ śrūyamāṇamapyudvegakaraṃ dṛśyamānamapi pāpajananaṃ janmakarmato malinatarajanaṃ janato nistriṃśataralokahṛdayaṃ lokahṛdayebhyopi nirghṛṇatarasarvasaṃvyavahārasamastapuruṣamaviśeṣācāravālayuvasthaviramavyavasthitagamyāgamyāṅganopabhogamapuṇyakarmaikāpaṇaṃ pakkaṇamapaśyam |

p.356, l.17


(p.356, l.17)dṛṣṭvā ca taṃ tādṛśaṃ narakavāsinopyudvegakaraṃ samutpannaghṛṇonta-
(p.356, l.18)rātmanyakaravam | api nāma sā cāṇḍāladārikā dūrata eva māmā-
(p.356, l.19)lokyotpannakaruṇā mocayenna jātisadṛśamācariṣyati | bhaviṣyantye-
(p.356, l.20)vaṃvidhāni me puṇyāni | na nimeṣamapyatra padaṃ kuryām | ityevaṃkṛtā-
(p.356, l.21)śaṃsameva māṃ nītvā sa caṇḍālastadā durdarśanākāraveṣāyai dūrataḥ
(p.356, l.22)sthitaḥ praṇamyaiṣa sa mayā prāpta iti tasyai caṇḍāladārikāyai darśi-
(p.356, l.23)tavān | sā tu prahṛṣṭataravadanā śobhanaṃ kṛtamiti tamabhidhāya tatka-
(p.357, l.1)rātsvakarayugenādāya māmāḥ putraka prāptosi sāṃprataṃ kvāparaṃ gamyate
(p.357, l.2)vyapanayāmi te sarvamidaṃ kāmacāritvamityabhidadhānaiva dhāvamānacaṇḍā-
(p.357, l.3)labālakopanīterdhāśyānalomaśadurgandhigocarmavadhikāvanaddhe dṛḍhabaddhadāru-
(p.357, l.4)mayapānabhojanapātre manāgudghāṭitadvāre dārupañjare samaṃ mahāśvetāvalo-
(p.357, l.5)kanamanorathairākṣipyārgalitadvārā sā māmavadat | yathātra nirvṛtaḥ
(p.357, l.6)saṃprati tiṣṭha | ityabhidhāya tūṣṇīmasthāt | ahaṃ tu tathā saṃruddhaśceta-
(p.357, l.7)syakaravam | mahāsaṃkaṭe patitosmi | yadi tāvadāveditātmāvasthaḥ
(p.357, l.8)śirasā praṇipatya muktaye vijñāpayāmyenāṃ tadā ya eva me guṇo do-
(p.357, l.9)ṣatāmāpadyabandhāyopajātaḥ sa eva saṃvardhito bhavati | sādhu jalpatītye-
(p.357, l.10)vāhamanayā grāhitaḥ | kāsyā madīyayā bandhanapīḍayā pīḍā | nāha-
(p.357, l.11)masyāstanayo na bhrātā na bandhuḥ | atha maunamālambya tiṣṭhāmi |
(p.357, l.12)tatrāpi śāṭhyaprakupitā kadācidatopyadhikāmavasthāṃ prāpayati mām |
(p.357, l.13)nṛśaṃsatamā hi jātiriyam | athavā varamitopyadhikamupajātaṃ na
(p.357, l.14)punaścāṇḍālaiḥ saha vāgapi vimiśritā | api ca gṛhītamaunaṃ nirvedā-
(p.357, l.15)tkadācinmuñcatyeva | vadaṃstu punarna moktavya evāhamanayā | api ca
(p.357, l.16)yaddivyalokabhraṃśo yanmartyaloke janma yattiryagjātau patanaṃ yaccāṇḍā-
(p.357, l.17)lahastāgamanaṃ yaccedamevaṃvidhaṃ pañjarabandhaduḥkhaṃ sarva evāyamaniyatendri-
(p.357, l.18)yatvasyaiva doṣaḥ | tatkimekayā vācā | sarvendriyāṇyeva niyamayāmi |
(p.357, l.19)iti niścitya maunagrahaṇamakaravam | ālapyamānopyātarjyamānopyāha-
(p.357, l.20)nyamānopi truṭyamānopi ca balānna kiṃcidapyavadam | kevalamuccaiścītkā-
(p.357, l.21)ramevāmuñcam | upanītepi ca pānāśane taṃ divasamanaśanenaivātyavāha-
(p.357, l.22)yam | anyedyuścātikrāmatyaśanakāle me dūyamāne hṛdaye ca sā svapā-
(p.357, l.23)ṇinopanīya nānāvidhāni pakkānyapakkāni ca phalāni surabhiśītalaṃ ca
(p.358, l.1)pānīyamapratipannatadupabhogaṃ māmāropitalocanā snihyantīvāvocat | kṣu-
(p.358, l.2)tpipāsārditānāṃ hi paśupakṣiṇāṃ nirvicāracittavṛttīnāmupanateṣvāhā-
(p.358, l.3)reṣvanupayogo na saṃbhavatyeva | tadyadyevaṃvidhastvaṃ kopi bhojyābho-
(p.358, l.4)jyavivekakārī pūrvajātismarosmadīyamāhāraṃ pariharasi | tathāpi
(p.358, l.5)tāvadbhakṣyābhakṣyavivekarahitāyāṃ tiryagjātau vartamānasya te kiṃ vābha-
(p.358, l.6)kṣyam | yanna bhakṣayasi | yena cotkṛṣṭatamāṃ jātiṃ prāpyātmanaivedṛśaṃ karma
(p.358, l.7)kṛtaṃ yena tiryagyonau patitaḥ sa kimaparaṃ vicārayasi | prathamamevātmā
(p.358, l.8)na viveke sthāpitaḥ | adhunā svakarmopāttajātisadṛśamācarataste
(p.358, l.9)nāstyeva doṣaḥ | yeṣāṃ ca bhakṣyābhakṣyaniyamosti teṣāmapyāpa-
(p.358, l.10)tkāle prāṇānāṃ saṃdhāraṇamabhakṣyopayogenāpi tāvadvihitam | kiṃ puna-
(p.358, l.11)stvādṛśasya | na cedṛśaṃ kiṃcidapyāhārāya mayopanītaṃ yādṛśena cā-
(p.358, l.12)ṇḍālāśanaśaṅkā samutpadyate | phalāni tu tatopi pratigṛhyanta eva |
(p.358, l.13)pānīyamapi cāṇḍālabhāṇḍādapi bhuvi patitaṃ pavitramevetyevaṃ janaḥ
(p.358, l.14)kathayati | tatkimarthamātmānaṃ kṣudhā pipāsayā vā pātayasi | yanna
(p.358, l.15)bhakṣayasyamūni munijanocitāni vanaphalāni na pibasi vā pānīyamiti |
(p.358, l.16)ahaṃ tu tena tasyāścāṇḍālajātyanucitena vacasā vivekena ca vismi-
(p.358, l.17)tāntarātmā tatheti pratipadya śāpanighno ghṛṇāṃ parityajya jīvitatṛ-
(p.358, l.18)ṣṇayā kṣutpipāsopaśamāyāśanakriyāmaṅgīkṛtavānasmi | maunaṃ tu puna-
(p.358, l.19)rnātyākṣam |

dṛṣṭvā ca taṃ tādṛśaṃ narakavāsinopyudvegakaraṃ samutpannaghṛṇontarātmanyakaravam | api nāma sā cāṇḍāladārikā dūrata eva māmālokyotpannakaruṇā mocayenna jātisadṛśamācariṣyati | bhaviṣyantyevaṃvidhāni me puṇyāni | na nimeṣamapyatra padaṃ kuryām | ityevaṃkṛtāśaṃsameva māṃ nītvā sa caṇḍālastadā durdarśanākāraveṣāyai dūrataḥ sthitaḥ praṇamyaiṣa sa mayā prāpta iti tasyai caṇḍāladārikāyai darśitavān | sā tu prahṛṣṭataravadanā śobhanaṃ kṛtamiti tamabhidhāya tatkarātsvakarayugenādāya māmāḥ putraka prāptosi sāṃprataṃ kvāparaṃ gamyate vyapanayāmi te sarvamidaṃ kāmacāritvamityabhidadhānaiva dhāvamānacaṇḍālabālakopanīterdhāśyānalomaśadurgandhigocarmavadhikāvanaddhe dṛḍhabaddhadārumayapānabhojanapātre manāgudghāṭitadvāre dārupañjare samaṃ mahāśvetāvalokanamanorathairākṣipyārgalitadvārā sā māmavadat | yathātra nirvṛtaḥ saṃprati tiṣṭha | ityabhidhāya tūṣṇīmasthāt | ahaṃ tu tathā saṃruddhaścetasyakaravam | mahāsaṃkaṭe patitosmi | yadi tāvadāveditātmāvasthaḥ śirasā praṇipatya muktaye vijñāpayāmyenāṃ tadā ya eva me guṇo doṣatāmāpadyabandhāyopajātaḥ sa eva saṃvardhito bhavati | sādhu jalpatītyevāhamanayā grāhitaḥ | kāsyā madīyayā bandhanapīḍayā pīḍā | nāhamasyāstanayo na bhrātā na bandhuḥ | atha maunamālambya tiṣṭhāmi | tatrāpi śāṭhyaprakupitā kadācidatopyadhikāmavasthāṃ prāpayati mām | nṛśaṃsatamā hi jātiriyam | athavā varamitopyadhikamupajātaṃ na punaścāṇḍālaiḥ saha vāgapi vimiśritā | api ca gṛhītamaunaṃ nirvedātkadācinmuñcatyeva | vadaṃstu punarna moktavya evāhamanayā | api ca yaddivyalokabhraṃśo yanmartyaloke janma yattiryagjātau patanaṃ yaccāṇḍālahastāgamanaṃ yaccedamevaṃvidhaṃ pañjarabandhaduḥkhaṃ sarva evāyamaniyatendriyatvasyaiva doṣaḥ | tatkimekayā vācā | sarvendriyāṇyeva niyamayāmi | iti niścitya maunagrahaṇamakaravam | ālapyamānopyātarjyamānopyāhanyamānopi truṭyamānopi ca balānna kiṃcidapyavadam | kevalamuccaiścītkāramevāmuñcam | upanītepi ca pānāśane taṃ divasamanaśanenaivātyavāhayam | anyedyuścātikrāmatyaśanakāle me dūyamāne hṛdaye ca sā svapāṇinopanīya nānāvidhāni pakkānyapakkāni ca phalāni surabhiśītalaṃ ca pānīyamapratipannatadupabhogaṃ māmāropitalocanā snihyantīvāvocat | kṣutpipāsārditānāṃ hi paśupakṣiṇāṃ nirvicāracittavṛttīnāmupanateṣvāhāreṣvanupayogo na saṃbhavatyeva | tadyadyevaṃvidhastvaṃ kopi bhojyābhojyavivekakārī pūrvajātismarosmadīyamāhāraṃ pariharasi | tathāpi tāvadbhakṣyābhakṣyavivekarahitāyāṃ tiryagjātau vartamānasya te kiṃ vābhakṣyam | yanna bhakṣayasi | yena cotkṛṣṭatamāṃ jātiṃ prāpyātmanaivedṛśaṃ karma kṛtaṃ yena tiryagyonau patitaḥ sa kimaparaṃ vicārayasi | prathamamevātmā na viveke sthāpitaḥ | adhunā svakarmopāttajātisadṛśamācarataste nāstyeva doṣaḥ | yeṣāṃ ca bhakṣyābhakṣyaniyamosti teṣāmapyāpatkāle prāṇānāṃ saṃdhāraṇamabhakṣyopayogenāpi tāvadvihitam | kiṃ punastvādṛśasya | na cedṛśaṃ kiṃcidapyāhārāya mayopanītaṃ yādṛśena cāṇḍālāśanaśaṅkā samutpadyate | phalāni tu tatopi pratigṛhyanta eva | pānīyamapi cāṇḍālabhāṇḍādapi bhuvi patitaṃ pavitramevetyevaṃ janaḥ kathayati | tatkimarthamātmānaṃ kṣudhā pipāsayā vā pātayasi | yanna bhakṣayasyamūni munijanocitāni vanaphalāni na pibasi vā pānīyamiti | ahaṃ tu tena tasyāścāṇḍālajātyanucitena vacasā vivekena ca vismitāntarātmā tatheti pratipadya śāpanighno ghṛṇāṃ parityajya jīvitatṛṣṇayā kṣutpipāsopaśamāyāśanakriyāmaṅgīkṛtavānasmi | maunaṃ tu punarnātyākṣam |

p.358, l.20


(p.358, l.20)evamatikrāmati ca kāle krameṇa taruṇatāmāpanne mayyekadā prabhā-
(p.358, l.21)tāyāṃ yāminyāmunmīlitalocanodrākṣamasminkanakapañjare sthitamā-
(p.358, l.22)tmānam | sāpi cāṇḍāladārikā yādṛśī tādṛśī devenāpi
(p.358, l.23)dṛṣṭaiva | sakalameva tatpakkaṇamamarapurasadṛśamālokya cāpagatacāṇḍāla-
(p.359, l.1)vasatisaṃvego vismitāntarātmā kimetaditi kutūhalātpraṣṭukāmo yāvanna
(p.359, l.2)parityajāmyeva maunaṃ tāvadeṣā māmādāya devapādamūlamāyātā | tatkeyaṃ
(p.359, l.3)kimarthamanayā cāṇḍālatātmanaḥ khyāpitā kimarthaṃ vāhaṃ baddho baddho vā
(p.359, l.4)kimarthamihānīta ityatra vastunyahamapi deva ivānapagatakutūhala eveti |

evamatikrāmati ca kāle krameṇa taruṇatāmāpanne mayyekadā prabhātāyāṃ yāminyāmunmīlitalocanodrākṣamasminkanakapañjare sthitamātmānam | sāpi cāṇḍāladārikā yādṛśī tādṛśī devenāpi dṛṣṭaiva | sakalameva tatpakkaṇamamarapurasadṛśamālokya cāpagatacāṇḍālavasatisaṃvego vismitāntarātmā kimetaditi kutūhalātpraṣṭukāmo yāvanna parityajāmyeva maunaṃ tāvadeṣā māmādāya devapādamūlamāyātā | tatkeyaṃ kimarthamanayā cāṇḍālatātmanaḥ khyāpitā kimarthaṃ vāhaṃ baddho baddho vā kimarthamihānīta ityatra vastunyahamapi deva ivānapagatakutūhala eveti |

p.360, l.1


(p.360, l.1)rājā tu tacchrutvā samupajātābhyadhikakutūhalastadāhvānāya puraḥ-
(p.360, l.2)sthitāṃ pratīhārīmādideśa | nacirādeva tayopadiśyamānamārgā praviśya
(p.360, l.3)sā purastādūrdhvasthitaiva rājānamabhibhavantī dhāmnā prāgalbhyena babhāṣe |
(p.360, l.4)bhuvanabhūṣaṇa rohiṇīpate tārāramaṇa kādambarīlocanānandacandra sarva-
(p.360, l.5)stvayāsya durmaterātmanaśca pūrvajanmavṛttāntaḥ śruta eva | atrāpi
(p.360, l.6)janmani yathāyaṃ niṣiddhopi pitrā kāmarāgāndhaḥ piturājñāmullaṅghaya
(p.360, l.7)vadhūsamīpaṃ prasthitaḥ tathāpyanena svayameva kathitam | tadahamasya durā-
(p.360, l.8)tmano jananī śrīḥ | tathā prasthitamenaṃ divyena cakṣuṣā dṛṣṭvāsya pitrāhaṃ
(p.360, l.9)sāmādiṣṭāsmi | sarva eva hyavinayapravṛttonutāpādvinā na nivartate |
(p.360, l.10)tadayaṃ te tanayaḥ kadācidasyā api tiryagjāteradhastātpatati | tadyāva-
(p.360, l.11)didaṃ karma na parisamāpyate tāvadenaṃ martyaloka eva baddhvā dhāraya |
(p.360, l.12)yathā cānutāposya bhavati tathā pratividheyamasyeti | tadasya vinayā-
(p.360, l.13)yedaṃ vinirmitaṃ mayā | sarvamadhunā tatkarma parisamāptam | śāpā-
(p.360, l.14)vasānasamayo vartate | śāpāvasānena ca yuvayoḥ samameva sukhena bhavi-
(p.360, l.15)tavyamiti tvatsamīpamānīto mayāyam | atrāpi yaccāṇḍālajātiḥ
(p.360, l.16)khyāpitā tallokasaṃparkaparihārāya | tadanubhavatāṃ saṃprati dvāvapi sa-
(p.360, l.17)mameva janmajarāvyādhimaraṇādiduḥkhabahule tanū parityajya yatheṣṭajana-
(p.360, l.18)samāgamasukham | ityabhidadhānaiva sā jhaṭiti raṇadbhūṣaṇāravabadhiritā-
(p.360, l.19)ntarikṣamutphullalokalocanodvīkṣitā kṣitergaganamudapatat |

rājā tu tacchrutvā samupajātābhyadhikakutūhalastadāhvānāya puraḥsthitāṃ pratīhārīmādideśa | nacirādeva tayopadiśyamānamārgā praviśya sā purastādūrdhvasthitaiva rājānamabhibhavantī dhāmnā prāgalbhyena babhāṣe | bhuvanabhūṣaṇa rohiṇīpate tārāramaṇa kādambarīlocanānandacandra sarvastvayāsya durmaterātmanaśca pūrvajanmavṛttāntaḥ śruta eva | atrāpi janmani yathāyaṃ niṣiddhopi pitrā kāmarāgāndhaḥ piturājñāmullaṅghaya vadhūsamīpaṃ prasthitaḥ tathāpyanena svayameva kathitam | tadahamasya durātmano jananī śrīḥ | tathā prasthitamenaṃ divyena cakṣuṣā dṛṣṭvāsya pitrāhaṃ sāmādiṣṭāsmi | sarva eva hyavinayapravṛttonutāpādvinā na nivartate | tadayaṃ te tanayaḥ kadācidasyā api tiryagjāteradhastātpatati | tadyāvadidaṃ karma na parisamāpyate tāvadenaṃ martyaloka eva baddhvā dhāraya | yathā cānutāposya bhavati tathā pratividheyamasyeti | tadasya vinayāyedaṃ vinirmitaṃ mayā | sarvamadhunā tatkarma parisamāptam | śāpāvasānasamayo vartate | śāpāvasānena ca yuvayoḥ samameva sukhena bhavitavyamiti tvatsamīpamānīto mayāyam | atrāpi yaccāṇḍālajātiḥ khyāpitā tallokasaṃparkaparihārāya | tadanubhavatāṃ saṃprati dvāvapi samameva janmajarāvyādhimaraṇādiduḥkhabahule tanū parityajya yatheṣṭajanasamāgamasukham | ityabhidadhānaiva sā jhaṭiti raṇadbhūṣaṇāravabadhiritāntarikṣamutphullalokalocanodvīkṣitā kṣitergaganamudapatat |

p.360, l.20


(p.360, l.20)atha rājñastadvacanamākarṇya saṃsmṛtajanmāntarasya sakhe vaiśampāya-
(p.360, l.21)nākhyapuṇḍarīka diṣṭyā tulyakālakṣayamevāvayoḥ śāpāvasānaṃ saṃjāta-
(p.360, l.22)mityabhidadhata evākarṇākṛṣṭakārmuko makaraketuragrataḥparamāstraṃ kādambarīṃ
(p.360, l.23)kṛtvā jīvitāpaharaṇāya pratirodhaka iva niruddhasarvāśontarā padaṃ ca-
(p.361, l.1)kāra | tatpadākrāntinirvāsitamiva kādambarīśaraṇamupajagāmā-
(p.361, l.2)ntaḥkaraṇam | tanmārgaṇābhihatibhītā iva dehamutsṛjya nirjagmura-
(p.361, l.3)jaḍāḥ śvāsamarutaḥ | tadvāṇapakṣavātāhatamivākampata taralaṃ śarī-
(p.361, l.4)ram | taccharaśalyabharālasotkaṇṭakinī tanurajāyata | tadviśikha-
(p.361, l.5)rajorūṣitamiva nayanayugalamaśrujalamutsasarja | āpāṇḍutāṃ ca sadyo
(p.361, l.6)vadanalāvaṇyamayāsīt | taddhanurguṇadhvānākarṇanodvejitamiva hṛdayavedanā-
(p.361, l.7)kūṇitatribhāgaṃ nayanayugalamabhavat | antarjvaliṣyato madanadahanasya
(p.361, l.8)dhūmopahatamiva vepamānamadharakisalayaṃ śoṣamagāt | tattāpavirasa-
(p.361, l.9)mānanāniṣpīḍitaṃ sarāgaṃ hṛdayamiva tāmbūlamapatat | ārdrasya dā-
(p.361, l.10)ruṇo drava iva dahyamānasyāṅgebhyo niragamatsvedaḥ | madanaśarakīlitā-
(p.361, l.11)nīva tāvataiva kṣaṇenāṅgāni paravaśānyajāyanta | tathā ca kādambarīṃ
(p.361, l.12)puraskṛtya kusumadhanvanāyāsyamānasya tadavayavarūpaśobhāvinirjitāni
(p.361, l.13)tāpāpaharaṇakṣamāṇyapi tasyākiṃcitkarāṇyabhavan | tathā hi | kamala-
(p.361, l.14)kisalayāni pāṇipādena kuvalayadalasrajo dṛṣṭyā maṇidarpaṇāḥ kapo-
(p.361, l.15)lena mṛṇālāni bāhulatikayā śaśāṅkaraśmayo nakhamayūkhairghanasāra-
(p.361, l.16)dhūliḥ smitaprabhayā muktādāmāni daśanakiraṇairamṛtakarabimbaṃ mukhena
(p.361, l.17)jyotsnā lāvaṇyena maṇivedikākuṭṭimāni nitambena | evaṃ ca vihata-
(p.361, l.18)sarvabāhyaprakriyasya hṛdayepyasukhāyamānasakalānyavinodasya tāmevābhi-
(p.361, l.19)dhyāyatastāmevotprekṣamāṇasya tāmevābhilaṣatastāmeva paśyatastāmevāla-
(p.361, l.20)patastāmevāliṅgatastayā saha tiṣṭhatastāṃ prakopayatastāmanunayatastasyāḥ
(p.361, l.21)pādayoḥ patatastayā saha keliṃ kurvatastāṃ ramamāṇasya muktasarvānya-
(p.361, l.22)kriyasya divāpyanunmīlitalocanasya rātrāvapyanupajātanidrasya suhṛ-
(p.361, l.23)jjanamapyasaṃbhāṣayataḥ kāryopagatānapyajānato gurujanamapyanamasyato
(p.362, l.1)dharmakriyāmapyakurvāṇasya sukhādapyarthino duḥkhādapyanudvijamānasya
(p.362, l.2)maraṇādapyabibhyato gurubhyopyapetalajjasyātmanyapi vigalitasnehasya
(p.362, l.3)kiṃ bahunā kādambarīsamāgamepyanudyamasya kevalamasya muhurmuhurmūrcho-
(p.362, l.4)pagamacchalena jīvitotsargayogyāmiva kurvato vihastenāpi pratipanna-
(p.362, l.5)vividhopakaraṇena galitanayanapayasāpyucchuṣkānanena muṣitavacanāvakā-
(p.362, l.6)śenāpi vaiśampāyanākrośanapareṇānavaratamācaraṇādvikīrṇacandanacarceṇa
(p.362, l.7)caraṇatalaniveśitārdrāravindinīdalena karārpitakarpūrakṣodadanturatuṣāra-
(p.362, l.8)khaṇḍena hṛdayavinihitahimārdrahāradaṇḍena kapolatalasthāpitasphaṭika-
(p.362, l.9)maṇidarpaṇena lalāṭataṭaghaṭitacandramaṇināṃsadeśāvasthāpitamṛṇālanālena
(p.362, l.10)kadalīdalavyajanavāhinārtitatālavṛntena jalārdrānilasaṃcāriṇā kusu-
(p.362, l.11)matalpakalpanākulena dhārāgṛhajalayantrapravartanāhatārtinā maṇikuṭṭimakṣā-
(p.362, l.12)lanāgrahastena ca sajalakiñjalkajalajopacāraprakarasaṃbhrāntena ca śiśi-
(p.362, l.13)rabhūgṛhābhyantarapratyavekṣaṇadakṣeṇa codyānadīrghikātaṭalatāgahanamaṇḍapase-
(p.362, l.14)kasaṃtāpahāriṇā ca malayajarasacandrārdrajalacandrāśrayāvadhānadānodyatena
(p.362, l.15)cāptaparijanenopacaryamāṇasyāpi kāṣṭhībhūtadehasya dāhakṣamo jhaṭityevā-
(p.362, l.16)ruroha parāṃ koṭiṃ kāmānalo rājña eva tulyāvasthasya mahāśveto-
(p.362, l.17)tkaṇṭhayā puṇḍarīkātmano vaiśampāyanasya ca |

atha rājñastadvacanamākarṇya saṃsmṛtajanmāntarasya sakhe vaiśampāyanākhyapuṇḍarīka diṣṭyā tulyakālakṣayamevāvayoḥ śāpāvasānaṃ saṃjātamityabhidadhata evākarṇākṛṣṭakārmuko makaraketuragrataḥparamāstraṃ kādambarīṃ kṛtvā jīvitāpaharaṇāya pratirodhaka iva niruddhasarvāśontarā padaṃ cakāra | tatpadākrāntinirvāsitamiva kādambarīśaraṇamupajagāmāntaḥkaraṇam | tanmārgaṇābhihatibhītā iva dehamutsṛjya nirjagmurajaḍāḥ śvāsamarutaḥ | tadvāṇapakṣavātāhatamivākampata taralaṃ śarīram | taccharaśalyabharālasotkaṇṭakinī tanurajāyata | tadviśikharajorūṣitamiva nayanayugalamaśrujalamutsasarja | āpāṇḍutāṃ ca sadyo vadanalāvaṇyamayāsīt | taddhanurguṇadhvānākarṇanodvejitamiva hṛdayavedanākūṇitatribhāgaṃ nayanayugalamabhavat | antarjvaliṣyato madanadahanasya dhūmopahatamiva vepamānamadharakisalayaṃ śoṣamagāt | tattāpavirasamānanāniṣpīḍitaṃ sarāgaṃ hṛdayamiva tāmbūlamapatat | ārdrasya dāruṇo drava iva dahyamānasyāṅgebhyo niragamatsvedaḥ | madanaśarakīlitānīva tāvataiva kṣaṇenāṅgāni paravaśānyajāyanta | tathā ca kādambarīṃ puraskṛtya kusumadhanvanāyāsyamānasya tadavayavarūpaśobhāvinirjitāni tāpāpaharaṇakṣamāṇyapi tasyākiṃcitkarāṇyabhavan | tathā hi | kamalakisalayāni pāṇipādena kuvalayadalasrajo dṛṣṭyā maṇidarpaṇāḥ kapolena mṛṇālāni bāhulatikayā śaśāṅkaraśmayo nakhamayūkhairghanasāradhūliḥ smitaprabhayā muktādāmāni daśanakiraṇairamṛtakarabimbaṃ mukhena jyotsnā lāvaṇyena maṇivedikākuṭṭimāni nitambena | evaṃ ca vihatasarvabāhyaprakriyasya hṛdayepyasukhāyamānasakalānyavinodasya tāmevābhidhyāyatastāmevotprekṣamāṇasya tāmevābhilaṣatastāmeva paśyatastāmevālapatastāmevāliṅgatastayā saha tiṣṭhatastāṃ prakopayatastāmanunayatastasyāḥ pādayoḥ patatastayā saha keliṃ kurvatastāṃ ramamāṇasya muktasarvānyakriyasya divāpyanunmīlitalocanasya rātrāvapyanupajātanidrasya suhṛjjanamapyasaṃbhāṣayataḥ kāryopagatānapyajānato gurujanamapyanamasyato dharmakriyāmapyakurvāṇasya sukhādapyarthino duḥkhādapyanudvijamānasya maraṇādapyabibhyato gurubhyopyapetalajjasyātmanyapi vigalitasnehasya kiṃ bahunā kādambarīsamāgamepyanudyamasya kevalamasya muhurmuhurmūrchopagamacchalena jīvitotsargayogyāmiva kurvato vihastenāpi pratipannavividhopakaraṇena galitanayanapayasāpyucchuṣkānanena muṣitavacanāvakāśenāpi vaiśampāyanākrośanapareṇānavaratamācaraṇādvikīrṇacandanacarceṇa caraṇatalaniveśitārdrāravindinīdalena karārpitakarpūrakṣodadanturatuṣārakhaṇḍena hṛdayavinihitahimārdrahāradaṇḍena kapolatalasthāpitasphaṭikamaṇidarpaṇena lalāṭataṭaghaṭitacandramaṇināṃsadeśāvasthāpitamṛṇālanālena kadalīdalavyajanavāhinārtitatālavṛntena jalārdrānilasaṃcāriṇā kusumatalpakalpanākulena dhārāgṛhajalayantrapravartanāhatārtinā maṇikuṭṭimakṣālanāgrahastena ca sajalakiñjalkajalajopacāraprakarasaṃbhrāntena ca śiśirabhūgṛhābhyantarapratyavekṣaṇadakṣeṇa codyānadīrghikātaṭalatāgahanamaṇḍapasekasaṃtāpahāriṇā ca malayajarasacandrārdrajalacandrāśrayāvadhānadānodyatena cāptaparijanenopacaryamāṇasyāpi kāṣṭhībhūtadehasya dāhakṣamo jhaṭityevāruroha parāṃ koṭiṃ kāmānalo rājña eva tulyāvasthasya mahāśvetotkaṇṭhayā puṇḍarīkātmano vaiśampāyanasya ca |

p.362, l.18


(p.362, l.18)tasminneva cāntare tatsaṃdhukṣaṇāyeva pravartayansarasakisalayala-
(p.362, l.19)tālāsyopadeśadakṣaṃ dakṣiṇānilamālolaraktapallavaprālambānkampayannaśo-
(p.362, l.20)kaśākhino vāñchitamukulamañjarībhareṇānamrayanbālasahakārānutkora-
(p.362, l.21)kayankurabakaiḥ saha bakulatilakacampakanīpānāpītayankiṃkirātaiḥ ka-
(p.362, l.22)kubhānvikirannatimuktakāmodamuddāmayankiṃśukavanāni niraṅkuśayankā-
(p.362, l.23)mijanamanāṃsi nirmūlayanmānamapamārjayaṁllajjāmapākurvankopamapanayanna-
(p.363, l.1)nunayavyavasthāmāsthāpayanhaṭhacumbanāliṅganaratasthitiṃ samullāsayanmaka-
(p.363, l.2)radhvajaraktadhvajāniva kiṃśukāni sakalameva mahārajatamayamiva rāga-
(p.363, l.3)mayamiva madanamayamivonmādamayamiva premamayamivotsavamayamivautsu-
(p.363, l.4)kyamayamiva janayañjīvalokaṃ kisalayitasarvakāntārakānanopavana-
(p.363, l.5)tarurutphullacūtadrumāmodavāsitadaśāśāntaro madhumadamadhurakokilālā-
(p.363, l.6)paduḥkhitādhvagajanaśrutiranavaratamakarandasīkarāsāradurdinonmāditasaka-
(p.363, l.7)lajīvalokahṛdayo madākulabhramadbhramarajhaṃkārakātaritavirahātura manovṛ-
(p.363, l.8)ttirātmasaṃbhavaikollāsakārī bharātparāvartata surabhimāsaḥ |

tasminneva cāntare tatsaṃdhukṣaṇāyeva pravartayansarasakisalayalatālāsyopadeśadakṣaṃ dakṣiṇānilamālolaraktapallavaprālambānkampayannaśokaśākhino vāñchitamukulamañjarībhareṇānamrayanbālasahakārānutkorakayankurabakaiḥ saha bakulatilakacampakanīpānāpītayankiṃkirātaiḥ kakubhānvikirannatimuktakāmodamuddāmayankiṃśukavanāni niraṅkuśayankāmijanamanāṃsi nirmūlayanmānamapamārjayaṁllajjāmapākurvankopamapanayannanunayavyavasthāmāsthāpayanhaṭhacumbanāliṅganaratasthitiṃ samullāsayanmakaradhvajaraktadhvajāniva kiṃśukāni sakalameva mahārajatamayamiva rāgamayamiva madanamayamivonmādamayamiva premamayamivotsavamayamivautsukyamayamiva janayañjīvalokaṃ kisalayitasarvakāntārakānanopavanatarurutphullacūtadrumāmodavāsitadaśāśāntaro madhumadamadhurakokilālāpaduḥkhitādhvagajanaśrutiranavaratamakarandasīkarāsāradurdinonmāditasakalajīvalokahṛdayo madākulabhramadbhramarajhaṃkārakātaritavirahātura manovṛttirātmasaṃbhavaikollāsakārī bharātparāvartata surabhimāsaḥ |

p.363, l.9


(p.363, l.9)yena ca kusumadhanvanaḥ paramāstreṇa madhunā paryākulitahṛdayā kā-
(p.363, l.10)dambarī saṃprāpte bhagavataḥ kāmadevasya mahe mahatā prayatnena kathaṃ ka-
(p.363, l.11)thamapyativāhitadivasā śyāmāyamānadaśadiśi sāyāhne snātvā ni-
(p.363, l.12)rvartitakāmadevapūjā tasya puraścandrāpīḍamatisurabhiśītalaiḥ snāpayi-
(p.363, l.13)tvāmbhobhirā caraṇādvilipya mṛgamadāmodinā haricandanena surabhiku-
(p.363, l.14)sumasragbhirudgrathitaṃ kuntalakalāpaṃ kṛtvaikakarṇārpitasatkisalayāśo-
(p.363, l.15)kakusumastabakakarṇapūraṃ karpūrakusumaprāyaiḥ prasādhyābharaṇaviśeṣairvismṛta-
(p.363, l.16)nimeṣāpibantīva bhāvārdrayā dṛśā suciramālokyotkaṇṭhānirbharā punaḥ
(p.363, l.17)punarniśvasyotkampamānā sādhvasena svinnasarvāṅgī samutkaṇṭakitatanuru-
(p.363, l.18)cchuṣyadadharavadanā mahāśvetāvalokanabhayānmuhurmuhurdikṣu vikṣiptoccakita-
(p.363, l.19)dṛṣṭiraticiramivopasṛtya punaḥ punaḥ sthitvāviṣṭeva paravatī parityā-
(p.363, l.20)jitā balālajjayā sahābalājanasahajāṃ bhītiṃ bhagavatā bhuvanatrayonmāda-
(p.363, l.21)kāriṇā manmathenātmānamapārayantī saṃdhārayitumekānte niḥsahā sahasā
(p.363, l.22)tamabhipatya mukulitanayanapaṅkajā jīvantamiva nirbharaṃ kaṇṭhe jagrāha |

yena ca kusumadhanvanaḥ paramāstreṇa madhunā paryākulitahṛdayā kādambarī saṃprāpte bhagavataḥ kāmadevasya mahe mahatā prayatnena kathaṃ kathamapyativāhitadivasā śyāmāyamānadaśadiśi sāyāhne snātvā nirvartitakāmadevapūjā tasya puraścandrāpīḍamatisurabhiśītalaiḥ snāpayitvāmbhobhirā caraṇādvilipya mṛgamadāmodinā haricandanena surabhikusumasragbhirudgrathitaṃ kuntalakalāpaṃ kṛtvaikakarṇārpitasatkisalayāśokakusumastabakakarṇapūraṃ karpūrakusumaprāyaiḥ prasādhyābharaṇaviśeṣairvismṛtanimeṣāpibantīva bhāvārdrayā dṛśā suciramālokyotkaṇṭhānirbharā punaḥ punarniśvasyotkampamānā sādhvasena svinnasarvāṅgī samutkaṇṭakitatanurucchuṣyadadharavadanā mahāśvetāvalokanabhayānmuhurmuhurdikṣu vikṣiptoccakitadṛṣṭiraticiramivopasṛtya punaḥ punaḥ sthitvāviṣṭeva paravatī parityājitā balālajjayā sahābalājanasahajāṃ bhītiṃ bhagavatā bhuvanatrayonmādakāriṇā manmathenātmānamapārayantī saṃdhārayitumekānte niḥsahā sahasā tamabhipatya mukulitanayanapaṅkajā jīvantamiva nirbharaṃ kaṇṭhe jagrāha |

p.363, l.23


(p.363, l.23)candrāpīḍasya tu tenāmṛtasekāhlādinā kādambarīkaṇṭhagraheṇa sadyaḥ
(p.364, l.1)sudūragatamapi kaṇṭhasthānaṃ punarjīvitaṃ pratyapadyata | divasaklamā-
(p.364, l.2)mīlitaṃ kumudamiva śarajjyotsnābhipātāducchvasitamābandhanāddhṛda-
(p.364, l.3)yam | uṣaḥparāmṛṣṭendīvaramukulalīlayodamīlatkarṇāntāyataṃ cakṣuḥ |
(p.364, l.4)ambhoruhavibhrameṇa cājṛmbhata vadanam | evaṃ ca suptapratibuddha iva pra-
(p.364, l.5)tyāpannasarvāṅgaceṣṭaścandrāpīḍastathā kaṇṭhalagnāṃ kādambarīṃ ciraviraha-
(p.364, l.6)durbalābhyāṃ dorbhyāṃ gāḍhataraṃ kaṇṭhe gṛhītvā vātāhatāṃ bālakadalīmiva
(p.364, l.7)bhayotkampamānāṅgayaṣṭimudgāḍhatarāmīlitākṣīṃ vakṣasyeva praveṣṭumīhamānāṃ
(p.364, l.8)na moktuṃ na grahītumātmanā pārayantīṃ śrotrahṛdayagrāhiṇānubhūtapūrveṇa
(p.364, l.9)svareṇānandayannavādīt |

candrāpīḍasya tu tenāmṛtasekāhlādinā kādambarīkaṇṭhagraheṇa sadyaḥ sudūragatamapi kaṇṭhasthānaṃ punarjīvitaṃ pratyapadyata | divasaklamāmīlitaṃ kumudamiva śarajjyotsnābhipātāducchvasitamābandhanāddhṛdayam | uṣaḥparāmṛṣṭendīvaramukulalīlayodamīlatkarṇāntāyataṃ cakṣuḥ | ambhoruhavibhrameṇa cājṛmbhata vadanam | evaṃ ca suptapratibuddha iva pratyāpannasarvāṅgaceṣṭaścandrāpīḍastathā kaṇṭhalagnāṃ kādambarīṃ ciravirahadurbalābhyāṃ dorbhyāṃ gāḍhataraṃ kaṇṭhe gṛhītvā vātāhatāṃ bālakadalīmiva bhayotkampamānāṅgayaṣṭimudgāḍhatarāmīlitākṣīṃ vakṣasyeva praveṣṭumīhamānāṃ na moktuṃ na grahītumātmanā pārayantīṃ śrotrahṛdayagrāhiṇānubhūtapūrveṇa svareṇānandayannavādīt |

p.364, l.10


(p.364, l.10)bhīru parityajyatāṃ bhayam | pratyujjīvitosmi tavaivāmunā kaṇṭha-
(p.364, l.11)graheṇa | tvaṃ khalvamṛtasaṃbhavādapsarasāṃ kulādutpannā | kiṃ na smarasi
(p.364, l.12)tanme vacanamidam | tattejomayaṃ vapuḥ svata evāvināśi viśeṣatomunā
(p.364, l.13)kādambarīkarasparśenāpyāyitamiti | tadetāvantyeva dināni pāṇinā
(p.364, l.14)te spṛśyamānopi na yatpratyujjīvitosmi tacchāpadoṣāt | adya tu
(p.364, l.15)sa me dvitīyavāraṃ tvadarthamevānubhūtadurviṣahamadanajvaradāhavedanāparamaduḥ-
(p.364, l.16)khasya vyapagataḥ śāpaḥ | parityaktā sā mayā tvadvirahaduḥkhadāyinī
(p.364, l.17)mānuṣī śūdrakākhyā tanuḥ | eṣāpi ca tavāsyāṃ rucirutpanneti tva-
(p.364, l.18)tprītyā pratipannā pālitā ca | tadayaṃ lokaścandralokaśca te dvāvapya-
(p.364, l.19)dhunā caraṇatalapratibaddhau | api ca priyasakhyā api te mahāśvetāyāḥ
(p.364, l.20)priyatamo mayaiva saha vigataśāpaḥ saṃjātaḥ | ityabhidadhatyeva candrā-
(p.364, l.21)pīḍaśarīrāntaritavapuṣi candramasi candralokāvasthānalagnamamṛtapari-
(p.364, l.22)malameva kevalamadhikamudvahannaṅgairanyatamastādṛśenaiva veṣeṇa yādṛśena
(p.364, l.23)mahāśvetautkaṇṭhyoparatastathaiva kaṇṭhenaikāvalīṃ dhārayaṃstathaivākalpani-
(p.365, l.1)sahairaṅgaistathaivāpāṇḍukṣāmakapolavāhinā mukhenāmbaratalādavatarannadṛśyata
(p.365, l.2)kapiñjalakarāvalambī puṇḍarīkaḥ |

bhīru parityajyatāṃ bhayam | pratyujjīvitosmi tavaivāmunā kaṇṭhagraheṇa | tvaṃ khalvamṛtasaṃbhavādapsarasāṃ kulādutpannā | kiṃ na smarasi tanme vacanamidam | tattejomayaṃ vapuḥ svata evāvināśi viśeṣatomunā kādambarīkarasparśenāpyāyitamiti | tadetāvantyeva dināni pāṇinā te spṛśyamānopi na yatpratyujjīvitosmi tacchāpadoṣāt | adya tu sa me dvitīyavāraṃ tvadarthamevānubhūtadurviṣahamadanajvaradāhavedanāparamaduḥkhasya vyapagataḥ śāpaḥ | parityaktā sā mayā tvadvirahaduḥkhadāyinī mānuṣī śūdrakākhyā tanuḥ | eṣāpi ca tavāsyāṃ rucirutpanneti tvatprītyā pratipannā pālitā ca | tadayaṃ lokaścandralokaśca te dvāvapyadhunā caraṇatalapratibaddhau | api ca priyasakhyā api te mahāśvetāyāḥ priyatamo mayaiva saha vigataśāpaḥ saṃjātaḥ | ityabhidadhatyeva candrāpīḍaśarīrāntaritavapuṣi candramasi candralokāvasthānalagnamamṛtaparimalameva kevalamadhikamudvahannaṅgairanyatamastādṛśenaiva veṣeṇa yādṛśena mahāśvetautkaṇṭhyoparatastathaiva kaṇṭhenaikāvalīṃ dhārayaṃstathaivākalpanisahairaṅgaistathaivāpāṇḍukṣāmakapolavāhinā mukhenāmbaratalādavatarannadṛśyata kapiñjalakarāvalambī puṇḍarīkaḥ |

p.365, l.3


(p.365, l.3)dṛṣṭvā ca taṃ dūrata evonmuktacandrāpīḍavakṣaḥsthalā kādambarī sva-
(p.365, l.4)yameva dhāvitvā dattakaṇṭhagrahāṃ mahāśvetā puṇḍarīkāgamanamahotsa-
(p.365, l.5)vena yāvanna vardhayatyeva tāvadavatīrya puṇḍarīkaḥ paramopakāriṇe candrā-
(p.365, l.6)pīḍavapuṣe śaśāṅkāyāḍhaukata | candrāpīḍastu taṃ kaṇṭhe gṛhītvābravīt |
(p.365, l.7)sakhe puṇḍarīka yadyapi prāgjanmasaṃbandhājjāmātāsi tathāpyanantaraja-
(p.365, l.8)nmāhitasuhṛtsnehasadbhāvenaiva mayā saha vartitavyaṃ bhavatā | ityevaṃ ca
(p.365, l.9)vadatyeva candrāpīḍe citrarathahaṃsau diṣṭayā vardhayituṃ keyūrako hemakūṭa-
(p.365, l.10)magamat | madalekhāpi dhāvamānā nirgatya mṛtyuṃjayajapavyagrasya tārāpī-
(p.365, l.11)ḍasya vilāsavatyāśca pādayoḥ patitvā deva devyā saha diṣṭyā vardhase
(p.365, l.12)pratyujjīvito yuvarājaḥ samaṃ vaiśampāyanenetyānandanirbharamuccairjagāda |
(p.365, l.13)rājā tu tacchrutvā śarīrasaṃskāravirahodgatāviraladīrghaparuṣapalitaloma-
(p.365, l.14)śaprakoṣṭhābhyāṃ dorbhyāṃ pariṣvajya tāṃ tadanu harṣaparavaśo vilāsavatīṃ
(p.365, l.15)kaṇṭhevalambya jarābhaṅgavalipariśithilitamūlena bāhunotkṣiptottarīyāṃ-
(p.365, l.16)śukāñcalaḥ svayamevāśikṣitalayavisaṃṣṭulaiḥ padairnṛtyannivotphullavadana-
(p.365, l.17)narapatisahasraparivṛtombhojākara iva malayamārutapreṅkholanāvivartito
(p.365, l.18)madalekhāṃ kvāsau kvāsāviti punaḥpunaḥ pṛcchanpunaḥpunarnirviśeṣaharṣavṛttiṃ
(p.365, l.19)śukanāsaṃ kaṇṭhe saṃbhāvayaṃstatraivāgacchat | dṛṣṭvā ca tathā puṇḍarīka-
(p.365, l.20)kaṇṭhe lagnaṃ candrāpīḍamānandanirbharaḥ śukanāsamavādīt | diṣṭayā
(p.365, l.21)mayā naikākinā tanayapratyujjīvanotsavasukhamanubhūtamiti | candrāpī-
(p.365, l.22)ḍastu tathā harṣaparavaśaṃ pitaramālokya sasaṃbhramonmuktapuṇḍarīkaḥ pure-
(p.365, l.23)va pṛthvītalaniveśitaśirāścaraṇayorapatat | atha satvaropasṛtastaṃ
(p.366, l.1)tathā praṇatamunnamayya tārāpīḍobhyadhāt | putra yadyapi pitāhaṃ tava śā-
(p.366, l.2)padoṣātsvapuṇyairvā saṃjātastathāpi jagadvandanīyo lokapālastvam |
(p.366, l.3)api ca mayyapi namasyo yoṃśaḥ sopi mayā tvayyeva saṃkrāmitaḥ |
(p.366, l.4)tadubhayathāpi tvameva namaskāryaḥ | ityabhidadhadeva samaṃ rājaputraloka-
(p.366, l.5)sahasraiḥ pratīpamasya pādayorapatat | vilāsavatī tu tathā pitrā praṇate
(p.366, l.6)tasminparitoṣeṇa svāṅgeṣvivāsaṃmāntī taṃ punaḥ śirasi punarlalāṭe punaśca
(p.366, l.7)kapolayoścumbitvā gāḍhataraṃ suciramāliliṅga | unmuktaśca mātropasṛtya
(p.366, l.8)punaḥ punaḥ kṛtanamaskāraḥ śukanāsaṃ praṇanāma | āśīḥsahasrābhivardhitaśca
(p.366, l.9)tenātmanopasṛtya yathānukramaṃ pitroḥ śukanāsasya manoramāyāścaiṣa vo
(p.366, l.10)vaiśampāyana iti puṇḍarīkaṃ vinayavilakṣāvanamravadanamadarśayat |

dṛṣṭvā ca taṃ dūrata evonmuktacandrāpīḍavakṣaḥsthalā kādambarī svayameva dhāvitvā dattakaṇṭhagrahāṃ mahāśvetā puṇḍarīkāgamanamahotsavena yāvanna vardhayatyeva tāvadavatīrya puṇḍarīkaḥ paramopakāriṇe candrāpīḍavapuṣe śaśāṅkāyāḍhaukata | candrāpīḍastu taṃ kaṇṭhe gṛhītvābravīt | sakhe puṇḍarīka yadyapi prāgjanmasaṃbandhājjāmātāsi tathāpyanantarajanmāhitasuhṛtsnehasadbhāvenaiva mayā saha vartitavyaṃ bhavatā | ityevaṃ ca vadatyeva candrāpīḍe citrarathahaṃsau diṣṭayā vardhayituṃ keyūrako hemakūṭamagamat | madalekhāpi dhāvamānā nirgatya mṛtyuṃjayajapavyagrasya tārāpīḍasya vilāsavatyāśca pādayoḥ patitvā deva devyā saha diṣṭyā vardhase pratyujjīvito yuvarājaḥ samaṃ vaiśampāyanenetyānandanirbharamuccairjagāda | rājā tu tacchrutvā śarīrasaṃskāravirahodgatāviraladīrghaparuṣapalitalomaśaprakoṣṭhābhyāṃ dorbhyāṃ pariṣvajya tāṃ tadanu harṣaparavaśo vilāsavatīṃ kaṇṭhevalambya jarābhaṅgavalipariśithilitamūlena bāhunotkṣiptottarīyāṃśukāñcalaḥ svayamevāśikṣitalayavisaṃṣṭulaiḥ padairnṛtyannivotphullavadananarapatisahasraparivṛtombhojākara iva malayamārutapreṅkholanāvivartito madalekhāṃ kvāsau kvāsāviti punaḥpunaḥ pṛcchanpunaḥpunarnirviśeṣaharṣavṛttiṃ śukanāsaṃ kaṇṭhe saṃbhāvayaṃstatraivāgacchat | dṛṣṭvā ca tathā puṇḍarīkakaṇṭhe lagnaṃ candrāpīḍamānandanirbharaḥ śukanāsamavādīt | diṣṭayā mayā naikākinā tanayapratyujjīvanotsavasukhamanubhūtamiti | candrāpīḍastu tathā harṣaparavaśaṃ pitaramālokya sasaṃbhramonmuktapuṇḍarīkaḥ pureva pṛthvītalaniveśitaśirāścaraṇayorapatat | atha satvaropasṛtastaṃ tathā praṇatamunnamayya tārāpīḍobhyadhāt | putra yadyapi pitāhaṃ tava śāpadoṣātsvapuṇyairvā saṃjātastathāpi jagadvandanīyo lokapālastvam | api ca mayyapi namasyo yoṃśaḥ sopi mayā tvayyeva saṃkrāmitaḥ | tadubhayathāpi tvameva namaskāryaḥ | ityabhidadhadeva samaṃ rājaputralokasahasraiḥ pratīpamasya pādayorapatat | vilāsavatī tu tathā pitrā praṇate tasminparitoṣeṇa svāṅgeṣvivāsaṃmāntī taṃ punaḥ śirasi punarlalāṭe punaśca kapolayoścumbitvā gāḍhataraṃ suciramāliliṅga | unmuktaśca mātropasṛtya punaḥ punaḥ kṛtanamaskāraḥ śukanāsaṃ praṇanāma | āśīḥsahasrābhivardhitaśca tenātmanopasṛtya yathānukramaṃ pitroḥ śukanāsasya manoramāyāścaiṣa vo vaiśampāyana iti puṇḍarīkaṃ vinayavilakṣāvanamravadanamadarśayat |

p.366, l.11


(p.366, l.11)tasminneva ca prastāve samupasṛtya kapiñjalaḥ śukanāsamavādīt |
(p.366, l.12)evaṃ saṃdiṣṭamāryasya bhagavatā śvetaketunā | ayaṃ khalu puṇḍarīkaḥ saṃ-
(p.366, l.13)vardhita eva kevalaṃ mayā | ātmajaḥ punastava | asyāpi bhavatsveva
(p.366, l.14)lagnaḥ snehaḥ | tadvaiśampāyana evāyamityevamavagatyāvinayebhyo nivā-
(p.366, l.15)raṇīyaḥ | paroyamiti kṛtvā nopekṣaṇīyaḥ | yaccāpagataśāpopyātmasamīpaṃ
(p.366, l.16)nānītaḥ tattavaivāyamiti | anyaccātmānamasminnācandrakālīnāyuṣi
(p.366, l.17)sthāpayitvā kṛtārthaḥ saṃpratyasmāddivyalokādapyupariṣṭādgantumudyataṃ me
(p.366, l.18)satvākhyaṃ jyotiriti | śukanāsastu vinayāvanataṃ puṇḍarīkaṃ pāṇi-
(p.366, l.19)nāṃsevalambya kapiñjalaṃ pratyavādīt | kapiñjala sakalajagadāśayajñena
(p.366, l.20)satā bhagavatā kimityādiṣṭam | sarvathā snehasyāyamasaṃtoṣaḥ | itye-
(p.366, l.21)vaṃvidhaiśca pūrvajanmavṛttāntānusmaraṇasmaraṇālāpaiḥ parasparālokanasukho-
(p.366, l.22)tphullalocanānāṃ sarveṣāmeva teṣāmacetitaiva sā kṣaṇadā prabhātā | prāta-
(p.366, l.23)reva ca sakalagandharvalokānugatau samaṃ madirāgaurībhyāṃ citrarathahaṃsau
(p.367, l.1)gandharvarājāvapi tatraivājagmatuḥ | āgatayośca tayorlajjitātmajopaga-
(p.367, l.2)mamuditahṛdayayorjāmātṛdarśanasamutphullavadanayostārāpīḍaśukanāsābhyāṃ
(p.367, l.3)sahānubhūtasambandhakocitasaṃvādakathayoḥ sahasraguṇa iva mahotsavaḥ prā-
(p.367, l.4)vartata |

tasminneva ca prastāve samupasṛtya kapiñjalaḥ śukanāsamavādīt | evaṃ saṃdiṣṭamāryasya bhagavatā śvetaketunā | ayaṃ khalu puṇḍarīkaḥ saṃvardhita eva kevalaṃ mayā | ātmajaḥ punastava | asyāpi bhavatsveva lagnaḥ snehaḥ | tadvaiśampāyana evāyamityevamavagatyāvinayebhyo nivāraṇīyaḥ | paroyamiti kṛtvā nopekṣaṇīyaḥ | yaccāpagataśāpopyātmasamīpaṃ nānītaḥ tattavaivāyamiti | anyaccātmānamasminnācandrakālīnāyuṣi sthāpayitvā kṛtārthaḥ saṃpratyasmāddivyalokādapyupariṣṭādgantumudyataṃ me satvākhyaṃ jyotiriti | śukanāsastu vinayāvanataṃ puṇḍarīkaṃ pāṇināṃsevalambya kapiñjalaṃ pratyavādīt | kapiñjala sakalajagadāśayajñena satā bhagavatā kimityādiṣṭam | sarvathā snehasyāyamasaṃtoṣaḥ | ityevaṃvidhaiśca pūrvajanmavṛttāntānusmaraṇasmaraṇālāpaiḥ parasparālokanasukhotphullalocanānāṃ sarveṣāmeva teṣāmacetitaiva sā kṣaṇadā prabhātā | prātareva ca sakalagandharvalokānugatau samaṃ madirāgaurībhyāṃ citrarathahaṃsau gandharvarājāvapi tatraivājagmatuḥ | āgatayośca tayorlajjitātmajopagamamuditahṛdayayorjāmātṛdarśanasamutphullavadanayostārāpīḍaśukanāsābhyāṃ sahānubhūtasambandhakocitasaṃvādakathayoḥ sahasraguṇa iva mahotsavaḥ prāvartata |

p.367, l.5


(p.367, l.5)atha pravartamāna eva tasmiṃścitrarathastārāpīḍamavādīt | vidyamāne
(p.367, l.6)svabhavane kimarthamayamaraṇye mahotsavaḥ kriyate | api ca yadyapyasmā-
(p.367, l.7)kamayameva parasparābhiruciniṣpanno dharmyo vivāhastathāpi lokasaṃvyava-
(p.367, l.8)hāronuvartanīya eva | tadgamyatāṃ tāvadasmadīyamavasthānam | tataḥ sva-
(p.367, l.9)bhūmiṃ candralokaṃ vā gamiṣyatha | tārāpīḍastu taṃ pratyavādīt | gandha-
(p.367, l.10)rvarāja yatraiva niratiśayaṃ saṃpatsukhaṃ tadeva vanamapi bhavanam | tadī-
(p.367, l.11)dṛśaṃ kāparatra mayā saṃpatsukhaṃ prāptam | anyacca saṃprati sarvagṛhāṇyeva
(p.367, l.12)mayā jāmātari te saṃkrāmitāni | tadvayasya vadhūsametaṃ tamevādāya
(p.367, l.13)gamyatāṃ gṛhasukhānubhavanāyeti | citrarathastu tathābhihito rājarṣe yathā
(p.367, l.14)te rocata ityuktvā candrāpīḍamādāya hemakūṭamagāt | gatvā ca citra-
(p.367, l.15)rathaḥ kādambaryā saha samagrameva svaṃ rājyaṃ candrāpīḍāya nyavedayat |
(p.367, l.16)puṇḍarīkāyāpi samaṃ mahāśvetayā nijapadaṃ haṃsaḥ | tau tu hṛdayaruci-
(p.367, l.17)tavadhūlambhamātrakeṇaiva kṛtārthau na kiṃcidapyaparaṃ pratyapadyetām |

atha pravartamāna eva tasmiṃścitrarathastārāpīḍamavādīt | vidyamāne svabhavane kimarthamayamaraṇye mahotsavaḥ kriyate | api ca yadyapyasmākamayameva parasparābhiruciniṣpanno dharmyo vivāhastathāpi lokasaṃvyavahāronuvartanīya eva | tadgamyatāṃ tāvadasmadīyamavasthānam | tataḥ svabhūmiṃ candralokaṃ vā gamiṣyatha | tārāpīḍastu taṃ pratyavādīt | gandharvarāja yatraiva niratiśayaṃ saṃpatsukhaṃ tadeva vanamapi bhavanam | tadīdṛśaṃ kāparatra mayā saṃpatsukhaṃ prāptam | anyacca saṃprati sarvagṛhāṇyeva mayā jāmātari te saṃkrāmitāni | tadvayasya vadhūsametaṃ tamevādāya gamyatāṃ gṛhasukhānubhavanāyeti | citrarathastu tathābhihito rājarṣe yathā te rocata ityuktvā candrāpīḍamādāya hemakūṭamagāt | gatvā ca citrarathaḥ kādambaryā saha samagrameva svaṃ rājyaṃ candrāpīḍāya nyavedayat | puṇḍarīkāyāpi samaṃ mahāśvetayā nijapadaṃ haṃsaḥ | tau tu hṛdayarucitavadhūlambhamātrakeṇaiva kṛtārthau na kiṃcidapyaparaṃ pratyapadyetām |

p.367, l.18


(p.367, l.18)anyadā janmābhivāñchitahṛdayavallabhalābhamuditā sarvasvajanamadhyo-
(p.367, l.19)pagamananirvṛtāpi kādambarī bāṣpottaralalocanā viṣaṇṇamukhī vāsabhava-
(p.367, l.20)nagataṃ candrāpīḍamūrtiṃ candramasamaprākṣīt | āryaputra sarve khalu vayaṃ mṛtāḥ
(p.367, l.21)santaḥ pratyujjīvitāḥ parasparaṃ saṃghaṭitāśca | sā punarvarākī pattralekhā-
(p.367, l.22)smākaṃ madhye na dṛśyate | na vidmaḥ kiṃ tasyāḥ kevalāyā vṛttamiti |
(p.367, l.23)candrāpīḍamūrtiścandramāḥ tacchrutvā prītāntarātmā tāṃ pratyavādīt | priye
(p.368, l.1)kutotra | sā hi khalu madduḥkhaduḥkhinī rohiṇī śaptaṃ māmupaśrutya kathaṃ
(p.368, l.2)tvamekākī martyalokanivāsaduḥkhamanubhavasītyabhidhāya nivāryamāṇāpi
(p.368, l.3)mayā prathamatarameva maccaraṇaparicaryāyai martyaloke janmāgrahīt | itaśca
(p.368, l.4)janmāntaraṃ gacchatā mayā maduparamasamunmuktaśarīrā punarapi martya-
(p.368, l.5)lokamavatarantī balādāvarjyātmalokaṃ visarjitā | tatra punastāṃ drakṣya-
(p.368, l.6)sīti | kādambarī tu tacchrutvā rohiṇyāstayodāratayā snehalatayā
(p.368, l.7)mahānubhāvatayā pativratatayā peśalatayā ca vismitahṛdayā paraṃ
(p.368, l.8)lajjitā na kiṃcidapi vaktuṃ śaśāka |

anyadā janmābhivāñchitahṛdayavallabhalābhamuditā sarvasvajanamadhyopagamananirvṛtāpi kādambarī bāṣpottaralalocanā viṣaṇṇamukhī vāsabhavanagataṃ candrāpīḍamūrtiṃ candramasamaprākṣīt | āryaputra sarve khalu vayaṃ mṛtāḥ santaḥ pratyujjīvitāḥ parasparaṃ saṃghaṭitāśca | sā punarvarākī pattralekhāsmākaṃ madhye na dṛśyate | na vidmaḥ kiṃ tasyāḥ kevalāyā vṛttamiti | candrāpīḍamūrtiścandramāḥ tacchrutvā prītāntarātmā tāṃ pratyavādīt | priye kutotra | sā hi khalu madduḥkhaduḥkhinī rohiṇī śaptaṃ māmupaśrutya kathaṃ tvamekākī martyalokanivāsaduḥkhamanubhavasītyabhidhāya nivāryamāṇāpi mayā prathamatarameva maccaraṇaparicaryāyai martyaloke janmāgrahīt | itaśca janmāntaraṃ gacchatā mayā maduparamasamunmuktaśarīrā punarapi martyalokamavatarantī balādāvarjyātmalokaṃ visarjitā | tatra punastāṃ drakṣyasīti | kādambarī tu tacchrutvā rohiṇyāstayodāratayā snehalatayā mahānubhāvatayā pativratatayā peśalatayā ca vismitahṛdayā paraṃ lajjitā na kiṃcidapi vaktuṃ śaśāka |

p.368, l.9


(p.368, l.9)atrāntare janmadvayākāṅkṣitaṃ kālaprabhoścandramasaḥ kādambarīsaṃbho-
(p.368, l.10)gasukhamivopapādayitumapasasāra vāsaraḥ | anurāgapatākevollasadapa-
(p.368, l.11)rasaṃdhyāvadhūtrapāvaraṇāyeva vitastāra vāsateyī | candrodayābhirāmaṃ ca
(p.368, l.12)samagrameva jagadabhavat | evaṃ ca bhareṇāvatīrṇāyāṃ rajanyāṃ candrāpīḍa-
(p.368, l.13)ścirābhilaṣitamunmīlitanayanakuvalayamutnastanīvīprasṛtakaranivāraṇā-
(p.368, l.14)nubandhamanubhūtapratyāliṅganasukhamabhiprārthitasurataparisamāptitrapāsubhagaṃ
(p.368, l.15)kādambarīprathamasuratasukhamanubhūyaikadivasamiva daśarātraṃ sthitvā paritu-
(p.368, l.16)ṣṭahṛdayābhyāṃ śvaśurābhyāṃ visarjitaḥ pituḥ pādamūlamājagāma |

atrāntare janmadvayākāṅkṣitaṃ kālaprabhoścandramasaḥ kādambarīsaṃbhogasukhamivopapādayitumapasasāra vāsaraḥ | anurāgapatākevollasadaparasaṃdhyāvadhūtrapāvaraṇāyeva vitastāra vāsateyī | candrodayābhirāmaṃ ca samagrameva jagadabhavat | evaṃ ca bhareṇāvatīrṇāyāṃ rajanyāṃ candrāpīḍaścirābhilaṣitamunmīlitanayanakuvalayamutnastanīvīprasṛtakaranivāraṇānubandhamanubhūtapratyāliṅganasukhamabhiprārthitasurataparisamāptitrapāsubhagaṃ kādambarīprathamasuratasukhamanubhūyaikadivasamiva daśarātraṃ sthitvā parituṣṭahṛdayābhyāṃ śvaśurābhyāṃ visarjitaḥ pituḥ pādamūlamājagāma |

p.368, l.17


(p.368, l.17)āgatya ca samakālamevānubhūtakleśaṃ rājalokamātmasamaṃ kṛtvā
(p.368, l.18)samāropitarājyabhāraḥ puṇḍarīke parityaktasarvasvakāryayoḥ pitroḥ
(p.368, l.19)pādāvanucarankadācidatyadbhutotphullanayananaigamajanāvalokito janmabhū-
(p.368, l.20)misnehādujjayinyāṃ kadācidgandharvarājagauraveṇānupamaramaṇīyatamamahimni
(p.368, l.21)hemakūṭe kadācidamṛtaparimalādhivāsasurabhiśiśirasarvapradeśahāriṇi
(p.368, l.22)rohiṇībahumānena candraloke kadācidaharniśotphullasahasrapattranivahodaka-
(p.368, l.23)vāhini puṇḍarīkaprītyā lakṣmīnivāsasarasi kādambarīrucyā ca sarva
(p.369, l.1)traivāpareṣvapi ramyatareṣu teṣu teṣu sthāneṣu tayā saha janmadvayākāṅkṣayaivāpa-
(p.369, l.2)risamāptānyapunaruktāni ca tāni tāni na kevalaṃ candramāḥ kādambaryā
(p.369, l.3)saha kādambarī mahāśvetayā saha mahāśvetā tu puṇḍarīkeṇa saha puṇḍarī-
(p.369, l.4)kopi candramasā saha parasparāviyogena sarva eva sarvakālaṃ sukhānya-
(p.369, l.5)nubhavantaḥ parāṃ koṭimānandasyādhyagacchan |

āgatya ca samakālamevānubhūtakleśaṃ rājalokamātmasamaṃ kṛtvā samāropitarājyabhāraḥ puṇḍarīke parityaktasarvasvakāryayoḥ pitroḥ pādāvanucarankadācidatyadbhutotphullanayananaigamajanāvalokito janmabhūmisnehādujjayinyāṃ kadācidgandharvarājagauraveṇānupamaramaṇīyatamamahimni hemakūṭe kadācidamṛtaparimalādhivāsasurabhiśiśirasarvapradeśahāriṇi rohiṇībahumānena candraloke kadācidaharniśotphullasahasrapattranivahodakavāhini puṇḍarīkaprītyā lakṣmīnivāsasarasi kādambarīrucyā ca sarva traivāpareṣvapi ramyatareṣu teṣu teṣu sthāneṣu tayā saha janmadvayākāṅkṣayaivāparisamāptānyapunaruktāni ca tāni tāni na kevalaṃ candramāḥ kādambaryā saha kādambarī mahāśvetayā saha mahāśvetā tu puṇḍarīkeṇa saha puṇḍarīkopi candramasā saha parasparāviyogena sarva eva sarvakālaṃ sukhānyanubhavantaḥ parāṃ koṭimānandasyādhyagacchan |